Paplašinātā meklēšana
Meklējam m..
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- alītis _Aliexpress_ mājaslapa.
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
- vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
- nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
- Spanglish _ironiski_ "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- zemes darbs _parasti dsk._ Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; zemesdarbs (1).
- parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
- riņķa kvadratūra _pārn._ Neatrisināms uzdevums.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- krusta zīme _rel._ Kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; krusts (1).
- priecas vēsts _rel._ Vēsts par mesijas atnākšanu.
- Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
- samainīt (biežāk izmainīt) naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- kāpt uz kuģa _sar._ Braukt (prom) ar kuģi.
- letarģiskais miegs _sar._ Ilgstošs miegs.
- raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) _sar._ Mīksta, gļotaina masa.
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) _sar._ Mīksta, gļotaina masa.
- taisnā līnijā _sar._ Tieši, bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
- ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju; - taras un produkcijas iepakošanas izmaksas noliktavā; - izdevumi par produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas stacijai; - komisijas nauda no pakalpojumu organizācijas u. tml.
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- a "Ad" vai "ante" - latīņu izteikumu saīsinājumos.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- A "Alfa" Starptautisks signāls - nozīmē "nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēni!".
- Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- sine cura "bez rūpēm"; sinekūra.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- bembis "BMW" markas automašīna.
- bembītis "BMW" markas automašīna.
- bembuks "BMW" markas automašīna.
- B "Bravo" - starptautisks signāls, kas nozīmē "es iekrauju, izkrauju" vai "man uz borta ir bīstama krava".
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- C. L. "citato loco"; minētajā vietā (grāmatā, dokumentā).
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- C "Čarli" - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- modus vivendi "dzīvošanas veids"; izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^.
- monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- brimērs "Miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI).
- Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- fille de joie "prieka meita", prostitūta.
- piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- ese "S" veidīgs ķēdes posms.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- brainwash "smadzeņu skalošana", ideoloģiska apstrāde.
- intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- tertium non datur "trešais nav dots"; vai nu - vai arī; viens no diviem.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- traduttore - traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
- nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu.
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
- trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
- lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
- acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
- acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
- (skriet) velnam (arī vilkam) rīkle (doties) nenovēršamas briesmās.
- (skriet) vilkam (arī velnam) rīklē (doties) nenovēršamās briesmās.
- skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
- aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu.
- goļa (Ērkšķaini) krūmi.
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
- uretroreja (Gļotu vai strutu) atdalījumi no urīnizvadkanāla.
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā.
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- (no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
- (iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kartīm.
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna.
- puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts.
- in absentia (kā) prombūtnē.
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks.
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
- hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda.
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns.
- siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
- vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa.
- bambino (mazs) bērns; zīdainis.
- in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
- dozņaks (narkomāna dienas) deva.
- (nav) ne kapeikas (nav) nemaz naudas.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām.
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- (ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
- (ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
- (no)vīt (retāk ievīt) ligzdu (no)dibināt ģimeni.
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (no)ņemt mēru (no)mērīt (ko).
- (no)mirt zem (ķirurga) naža (no)mirt operācijas laikā.
- aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu (no)mirt.
- (aiz)iet postā (No)mirt.
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
- aetatis (norādītajā) vecumā.
- čauls (Olas) čaumala.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu.
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- štuidīt (Pa)mudināt.
- (no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā.
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
- in folio (papīra) pusloksnes formātā.
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- no (pašiem, arī pamatu) pamatiem (paša) sākuma.
- aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu.
- nākt (retāk ierasties) pasaulē (pie)dzimt.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- ex adverso (pierādījums) no pretējā; no citas puses.
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala.
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru.
- (uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru.
- klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- (no)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- pāvals (Salmu) jumta kore, čokurs.
- luģe (Salmu) kaudze.
- luģis (Salmu) kaudze.
- saverkšķiens (sejas) izķēmojums.
- VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
- VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
- VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect").
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
- RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt.
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
- pro hac vice (tikai) šim gadījumam.
- ļoļķis (Tīts) smēķējamais.
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- (uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- (uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
- aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt.
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- en masse (viss) kopā; kopumā.
- šekts (Zābaka) stulms.
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt.
- šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi.
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
- izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
- apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
- atminēt [atminēties]{s:743}
- atcere [atmiņas]{s:502}
- denims [dunams]{s:1542}
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- klusība [klusums]{s:4}
- apakškoks [koka]{s:8} atzarojums, kas pats veido kokveida struktūru
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- savrupnams [savrupmāja]{s:1644}
- simtnieks [Simts]{s:1718}.
- skrējiens [skrienot]{n:0} veikts attālums, distance
- vecība [vecums]{s:527}
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- flāmu mērrīkste = 8 olektis = 16 pēdu = \~430 cm.
- tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
- Reinzemes duodecimālā pēda ~37,7 cm.
- Reinzemes mērrīkste ~377 cm.
- Prūsijas mērrīkste ~432 cm.
- Prūsijas morgens 0,25332 ha jeb 2553,2 kvadrātmetri.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
- svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- ferio 1. slēdzienu figūras 4. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- trotiņš 1/4 mārciņas.
- fjērdings 1/4 no sauszemes vai jūras jūdzes.
- Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m.
- sētava 1/6 pūra liels mērs.
- žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Mārtiņa diena 10. novembris.
- centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
- sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
- stopars 100 gramu glāze.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
- absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- lasts 12 mucas šķidruma.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
- Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- sauszemes jūdze ASV 1609,344 m.
- ASV sauszemes jūdze 1609,344 m.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
- parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- 1 kn 1852,2 m/h = 0,5145 m/s.
- angļu jūras jūdze 1853,18 m.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
- Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
- Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- dvēseļu dīna 2. novembris.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- festino 2. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
- morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
- luidors 20 franku monēta.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- bodes olekts 21 colla jeb 53,34 cm.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- kūču dīna 24. decembris.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Starptautiskā teātra diena 27. marts.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- ģermāņu pēda 28,20 cm.
- Hamburgas pēda 28,66 cm.
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- Bavārijas pēda 29,19 cm.
- Miķeļa diena 29. septembris.
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- felapton 3 slēdzienu figūras 2. modus: virsteikums vispār noliedzošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- ferison 3. slēdzienu figūras 6. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- ciesminieks 30 dziju posms.
- posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
- divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- olimpiskā pēda 32,05 cm.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- ķeltu pēda 33,50 cm.
- lielformāta kinofilma 35 mm un platāka kinofilma.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- angļu trojmārciņa 373,2484 grami.
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- suķelītis 4 - 6 mēneši vecs sivēns.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- fesapo 4. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
- misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- franču mārciņa 489,5058 grami.
- Holandes trojmārciņa 492,1677 grami.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha.
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
- Mozō Mōrys dīna 8. septembris.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
- mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
- Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
- Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
- termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- UVA A ultravioletais starojums.
- akseroftols A vitamīns.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
- daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa.
- LB A/s "Latvijas balzams".
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme".
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
- alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- à deux mains abām rokām.
- Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km.
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
- Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam.
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- sešpaka abdominālā muskulatūra jeb prese.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- ambiseksuāls Abēja dzimuma.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas.
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
- ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana").
- Choreutis pariana ābeļlapu māņkode.
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas).
- Blastodacna atra ābeļu dzinumu kode.
- Coleophora bernoulliella ābeļu makstkode.
- Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms.
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus").
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles.
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
- abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
- divi Abi minētie.
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis).
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase.
- dixidae Abiniekodu dzimta.
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps").
- abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium").
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum").
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
- abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
- āboltains Ābolains (par zirgiem).
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
- Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija.
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum").
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium").
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense").
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum").
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium").
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum").
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense").
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum").
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- ābuliņvezms Āboliņa vezums.
- ābuliņvezums Āboliņa vezums.
- birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu).
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints.
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium").
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium").
- ābols Āboliņš ("Trifolium").
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābulins Āboliņš ("Trifolium").
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium").
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- klevers Āboliņš ("Trifolium").
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium").
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- Ditylenchus dipsaci āboliņu stublājnematode.
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
- āboļmaize Ābolmaize.
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
- bismarks Ābolu ziemas šķirne.
- telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
- paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
- izmešanās Aborts mājdzīvniekiem.
- pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem.
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
- diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- rēkot abpusēji dot padomu.
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā).
- āpuš Abpusējs, uz abām pusēm.
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā.
- abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums.
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- LCP Abreviatūra no Latvijas Centrālā padome.
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums.
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C.
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- absolūtists Absolūtisma piekritējs.
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība.
- absolotismus Absolūtisms.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
- tumšais miglājs absorbcijas miglājs.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
- transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai.
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
- galīgs automāts abstrakts automāts ar galīgu stāvokļu kopu.
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- beznaģība Abstrakts vispārinājums --> beznaģe.
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
- pretprātīgs Absurds, aplams.
- izopija Abu acu redzes asuma vienādība.
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- svāčas Abu jaunlaulāto mātes.
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība.
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem.
- Abusimbela Abū Simbela
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna; Nīgra.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km.
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- Āborga ezers Aburgas ezers Usmas pagastā.
- Aborgas ezers Aburgas ezers Usmas pagastā.
- Āburgas ezers Aburgas ezers Usmas pagstā.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
- nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
- perioftalmīts Acābola makstu iekaisums.
- makroftalmija Acābola palielinājums.
- oftalmorekse Acābola plīsums.
- pioftalms Acābola sastrutojums.
- Anatis ocellata acainā mārīte.
- izacojis Acains (par maizi u. tml.).
- acāts Acains (par maizi, kartupeļiem).
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- irbulains Acains, cirmuļains.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem.
- actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
- Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
- sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla").
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
- acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
- ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs.
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
- acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
- ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi.
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- acīm redzot Acīmredzot.
- acīm redzami Acīmredzot.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
- Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi.
- enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā.
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
- fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā.
- prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā.
- dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
- oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija.
- biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- plaksnējums Acs baltums.
- sclera Acs baltums.
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops.
- plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu.
- periorbita Acs dobuma kaulplēve.
- periorbīta Acs dobuma kaulplēve.
- oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums.
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
- orbīta Acs dobums.
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis.
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana.
- blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji.
- oftalmija Acs iekaisums.
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
- kantīts Acs kaktiņa iekaisums.
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība.
- oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās.
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
- fakīts Acs lēcas iekaisums.
- fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
- fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
- rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana.
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
- oftalmomiozīts Acs muskuļu iekaisums.
- oftalmoplēģija Acs muskuļu paralīze.
- oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana.
- autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
- astigmatisms acs refleksijas anomālija.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- skiaskopija Acs refrakcijas noteikšanas metode.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
- blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- cikloparēze Acs starenes muskuļa vājums.
- rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments.
- retinīts Acs tīklenes iekaisums.
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
- iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
- oftalmosterēze Acs zaudējums.
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
- ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm.
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
- leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija.
- fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas.
- elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
- oftalmopātija Acu slimība.
- oftalmiatrija Acu slimību terapija.
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
- ar vienu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- vienā rāvienā acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- uz rāviena acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- uz rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
- acumirklējs Acumirklīgs.
- stracis Acumirklis, brīdis.
- strace Acumirklis, brītiņš.
- mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis.
- mirknis Acumirklis, mirklis.
- acimirkls Acumirklis.
- acumirksnis Acumirklis.
- akimirksnis Acumirklis.
- mirkslis Acumirklis.
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup.
- adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski.
- adžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski.
- atžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski.
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
- plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda.
- intrakutāns Ādā ievadāms.
- dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista.
- kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām.
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
- griezine Āda saku dzeņaukšām.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- adažio Adagio - mēreni, lēnām.
- Parmelia tiliacea ādainā parmēlija.
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis).
- irbe Adāmā adata.
- irbis Adāmā adata.
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
- skrumslis Ādamābols, gāmurs.
- kāksle Ādamābols.
- kākslis Ādamābols.
- adata Adāmadata.
- badīkla Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- urbulis Adāmadata.
- irbi Adāmadatas.
- irbji Adāmadatas.
- Adamaiša ala Adamaita ala.
- midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis.
- Adamells Adamello.
- adamīts Adamīti.
- pamatņu adāmmašīna adāmmašīna pamatņu adījuma adīšanai.
- šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai.
- trikotāžas mašīna adāmmašīna.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā.
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
- Vilku ezers Adamovas ezers Ezernieku pagastā.
- Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā.
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
- dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana.
- Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
- Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi.
- dermatogrāfija Ādas anatomisks apraksts.
- depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana.
- eritrēma Ādas apsārtums.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- ergodermatoze Adas arodslimība.
- angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums.
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
- ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums).
- panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem.
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu.
- pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
- bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem.
- ādaiņi Ādas cimdi.
- ādaunieks Ādas cimds.
- ādavnieks Ādas cimds.
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos.
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija.
- nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
- kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi.
- SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose").
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas.
- dermatofibrosarkoma Ādas fibrosarkoma.
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā.
- dermatēmija Ādas hiperēmija.
- helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē.
- naglis Ādas iekaisums (suņu nagli).
- sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu.
- uledermatīts Ādas iekaisums, kas atstāj rētas.
- akarodermatīts Ādas iekaisums, ko ierosina ērces.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums.
- dermatīts Ādas iekaisums.
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus.
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- dermatoskopija Ādas izpēte; dermoskopija.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā.
- tripanosomīdi Ādas izsitumi tripanosomozes gadījumā.
- uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma.
- erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās.
- eksantēma Ādas izsitumi.
- segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai.
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu.
- pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem.
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- dishroja Ādas krāsas izmaiņa.
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā.
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu.
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2).
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- maisiņš Ādas kroka zem acīm.
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī.
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
- limfodermija Ādas limfvadu slimība.
- koža Ādas mētelis.
- kožanka Ādas mētelis.
- kožans Ādas mētelis.
- kožuha Ādas mētelis.
- dermatomioma Ādas mioma.
- intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā.
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
- bogans Ādas naudas maks.
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem.
- samulējums Ādas noberzums.
- ekskoriacija Ādas nobrāzums.
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
- melanoleikoderma Ādas plankumainība.
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- špreijas Ādas plīsumi (papēžos).
- šreijas Ādas plīsumi (papēžos).
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju.
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
- tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma.
- tiloma Ādas sacietējums, varžacs.
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma.
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
- frinoderma Ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi. A avitaminozes pazīme.
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
- pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
- īstā āda ādas slānis starp virsādu un zemādu.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
- skropulis Ādas slimība - kraupis.
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem.
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos.
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos.
- kasus Ādas slimība kašķis.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu.
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim.
- ādslimība Ādas slimība.
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
- bīze Ādas strēmele.
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
- puzuris Ādas tabakmaks.
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
- tilacīts Ādas tauku dziedzeru iekaisums.
- sūnākslis Ādas tauku dziedzeru sastrutojums.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija.
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
- eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū.
- dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums.
- ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai.
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- kseroze Ādas vai gļotādu sausums.
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- dispigmentācija Ādas vai matu pigmentācijas patoloģija.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni.
- vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna.
- sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki.
- dermoflebīts Ādas vēnu iekaisums.
- trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
- epidermoptidae Ādasērču dzimta.
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints.
- mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai.
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen").
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim.
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
- vēršmēlene adate;nu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon").
- hydnaceae Adateņu dzimta.
- hydnum Adateņu dzimtas ģints.
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon").
- brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum").
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera").
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon").
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia").
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum").
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
- klimakodone adateņu sēņu ģints ("Climacodon").
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
- parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum").
- kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
- Eleocharis acicularis adatu pameldrs.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā.
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- syngnathidae Adatzivju dzimta.
- syngnathus Adatzivju dzimtas ģints.
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- ādažnieki Ādažu novada Ādažu ciemata iedzīvotāji.
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji.
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji.
- kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji.
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
- straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum").
- adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa.
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
- adenoidīts Adenoīdu iekaisums.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma.
- heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru.
- hondroadenoma Adenoma, kurā ir skrimšļaudi.
- horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu.
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea").
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea").
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea").
- dermestidae Ādgraužu dzimta.
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
- Adjamuende Adiamuende.
- sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum").
- ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum").
- temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība).
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums.
- apadas Adījuma nobeigums.
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- cūkastiņa Adījuma raksta veids.
- saulstariņi Adījuma raksta veids.
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona.
- pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu.
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
- actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi.
- auna ragi adījuma raksts.
- lapiņa Adījuma raksts.
- mietiņš Adījuma raksts.
- mušiņa Adījuma raksts.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- patents adījuma rakstu veids.
- puspatents adījuma rakstu veids.
- metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- acs Adījuma valdziņš.
- noraušana Adījuma valdziņu noraukšana.
- aizada Adījuma valnis vai raksti; aizadi.
- aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
- adums Adījums.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains).
- uzmeti Adīkļa pirmā acu rinda.
- filē Adīšana lielām cilpām.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- atadīties Adīt līdz apnikumam.
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
- adenis Adīta jaka, adīts džemperis.
- adījums Adīta priekšmeta raksts.
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
- dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
- šinšilla Adīta vilnas drāna ar uzkārstu virsmu.
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
- pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
- lapainis Adīts cimds ar lapveida adījuma rakstu.
- kamzols Adīts džemperis.
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
- adījums Adīts priekšmets.
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- acainītis Adītu cimdu raksts.
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
- adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
- Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte.
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
- ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde.
- āģēris Ādminis; ādģēris.
- garbars ādminis.
- ādamaks Ādminis.
- ādbrauķis Ādminis.
- ādģēris Ādminis.
- ādģērmanis Ādminis.
- ādmine Ādminis.
- ādmiņi Ādminis.
- ādraudzis Ādminis.
- aučelnieks Ādminis.
- ģērētājs Ādminis.
- ģērmanis Ādminis.
- kaževniks Ādminis.
- šinderis Ādminis.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
- palē Administratīva celtne (Francijā).
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā.
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku.
- Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth").
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija.
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā.
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts teritorālajiem apgabaliem.
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem.
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem.
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem.
- vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē.
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
- žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā.
- vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā.
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam).
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2).
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
- āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā.
- nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā.
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā.
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā.
- Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- novads administratīvi teritoriāla vienība.
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā.
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā.
- Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas.
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija.
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa.
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas.
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas.
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas.
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts.
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta.
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā.
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- admins Administrators.
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste.
- porģis Ādmiņa krāsviela.
- ādmenīša Ādmiņa sieva.
- Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens.
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste.
- admirals Admirālis.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- Amūras adoniss adonisu suga ("Adonis amurensis").
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām.
- aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
- sviķelēt Adot izveidot malu, vīli.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
- aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu.
- aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
- epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei.
- Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_.
- atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu.
- bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
- reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese.
- mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese.
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese.
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
- apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
- tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā.
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu.
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor").
- hypoderma Ādspindeļu dzimtas ģints.
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
- atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
- ādasģērētava Ādu miecētava.
- ādģērētava Ādu miecētava.
- ādsģērētava Ādu miecētava.
- ģērūzis Ādu miecētava.
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
- ārdums Ādums.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
- adventisti Adventisma kustības dalībnieki.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
- stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi).
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
- gāzu mehānika aerodinamika.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- airadroms Aerodroms.
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aerofotogrāfija Aerofotouzņēmums.
- aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
- haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aeromekanika Aeromehānika.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
- aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa.
- zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- aeronoms Aeronomijas speciālists.
- pūšana aerosola izsmidzināšana
- deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu.
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
- Danakila Afaras ieplaka - tektoniska ieplka Austrumāfrikā.
- aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- tifloleksija Afāzijas veids, vārdu aklums.
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
- ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija.
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
- AIA Afganistānas Islāma apvienība.
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
- formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā.
- vārddarināšanas afikss afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
- organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem.
- lipofilija Afinitāte pret taukiem.
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes.
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas.
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
- aforismes Aforismi.
- prātula Aforisms, sentence.
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma.
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi).
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- Ziemeļāfrika Āfrikas kontinenta ziemeļu daļa.
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Khya senegalensis Āfrikas mahagons.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots.
- Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- Sparmania africana Āfrikas sparmānija.
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis).
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
- pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā.
- Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
- aftoīds Aftām līdzīgs.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- agama Agāmas.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
- agamidae Agāmu dzimta.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints.
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
- agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei.
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
- Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
- kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
- gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
- kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants.
- Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
- Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants.
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
- samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
- Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants.
- Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants.
- somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- aglaonema Aglonēmas.
- mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum").
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas.
- aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju.
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
- idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
- idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- Chimonanthus praecox agrā himonante.
- Delia brassicae agrā kāpostu muša.
- Agrocybe praecox agrā tīrumene.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- senais akmens laikmets agrais akmens laikmets.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- master Agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs.
- resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
- klabate Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- klabiķis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- klaburis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- Fl Agrāk fluora ķīmiskais simbols, kas tagad F.
- merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
- salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15 gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums.
- liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
- laicīgi Agrāk nekā nepieciešams, laikus.
- plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- retors Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- bakfišs Agrāk studentu valodā bakalaura palama.
- pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
- optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas.
- klafters Agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk.
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk.
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- grosz Agrākā poļu graša nosaukums.
- Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava.
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
- landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
- iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- ARK Agrārrūpnieciskais komplekss.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
- malšanas agregāts agregāts materiāla sasmalcināšanai.
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai.
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu.
- stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai.
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
- sarcoscyphaceae Agreņu dzimta.
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- ātri Agri (pirms parastā laika).
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
- izmesls Agri, nelaikā dzimis.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu.
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
- ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
- Kobus magnolija agrīnā magnolija.
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
- peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
- ARK Agrorūpnieciskā komiteja.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- svīta Agrs gaismas svīdums no rīta.
- agraiņām Agrumā.
- agre Agrums.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus.
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
- ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
- achimenes Ahimēnes.
- Akajaure Ahkājāvre, ezers Zviedrijas ziemeļu daļā, tā nosaukums sāmu valodā (_Áhkájávrre_).
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints.
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- achromatisks Ahromatisks.
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā.
- sūk Aicinājuma sauciens sunim.
- sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme.
- dūju Aicinājums dūdot, dziedāt.
- dzirū Aicinājums govīm padzerties.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
- biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot.
- pasvilpiens Aicinājums, sauciens.
- kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- pereķagivaķ Aicināt kādu savā kamerā.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- grumadāt Aicināt uz grumadu.
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- vedināties Aicināt, mudināt.
- kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- daubentoniidae Aijaiju dzimta.
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
- zūzināt Aijāt, midzināt.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
- augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima").
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
- Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus.
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants.
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums.
- Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums.
- Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- stereoapstrāde Ainu apstrāde, izmantojot stereoinstrumentus.
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints.
- daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum").
- daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne").
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense").
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum").
- akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā.
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon").
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae").
- dytiscidae Airvaboļu dzimta.
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms.
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints.
- dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus").
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
- šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet.
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- pole aita ar īsām ausīm.
- belis Aita ar īsām ausīm.
- ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm.
- bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām.
- benausis Aita ar mazām, īsām ausīm.
- amuls Aita ar mīkstu spalvu.
- ragana Aita ar ragiem.
- ēzelīte Aita ar smalku, sprogainu vilnu.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
- jērīte Aita, kam jēri ir pirmoreiz.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- aitene Aita, kurai pirmo reizi ir jēri.
- kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks.
- igoniete Aitādas cepure ar ausu atlokiem.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- aitine Aitām piederīgs.
- aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska.
- sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
- šēperis Aitkopis muižā.
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām.
- plaktis Aitu aknu slimība.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- dzirklis Aitu cērpamais laiks.
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- griezauka Aitu griešanās slimība.
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- spiras aitu izkārnījumi.
- aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
- Trichocephalus ovi aitu matgalvis.
- aitmazgāšana Aitu mazgāšana.
- aitmēsli Aitu mēsli.
- pires Aitu mēsli.
- Moniezia expansa aitu moniēzija.
- Sarcocystis tenella aitu muskuļsporainis.
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā).
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā.
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā.
- griešanās Aitu slimība, kas izpauzas, kā aitas riņķošana ap sevi.
- aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
- kalnu aita aitu suga ("Ovis ammon").
- rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu.
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
- piras Aitu un zaķu izkārnījumi.
- aitvezums Aitu vezums.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
- uz (kāda) pamata aiz (kāda) iemesla; ar (kādu) motivāciju.
- aizkakle Aiz apkakles vai aiz apkaklēm.
- aizlauķēt Aiz ausīm aizlocīt.
- izmērnēt Aiz bada novājēt; izmirnēt.
- izmierniet Aiz bada novājēt; izmirnēt.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
- aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrūmē Aiz krūma.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
- vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
- aizrocnieks Aiz muguras esošais (kāršu spēlē).
- paseijā Aiz muguras.
- jaujaunedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
- jaunjaunnedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
- piegrezīt Aiz nemākulības sabojāt.
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- sadirt aiz noguruma sarauties.
- izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
- par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti.
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- pazēlāt Aiz skopuma neiedot.
- noskopot Aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko).
- zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
- saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- aizvārtē Aiz vārtiem.
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- pažaune Aiz žaunām.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem.
- pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- pāradiens Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
- pāradiņi Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
- aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā).
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizburbis Aizaudzis (piem., avots).
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros.
- aizkrūmojis Aizaudzis ar krūmiem.
- čorka Aizaudzis dīķis, mārks.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
- aizcerāt Aizaugt ar krūmiem.
- pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem.
- piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem.
- sastiebrot aizaugt ar meldriem.
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
- samežot aizaugt ar savvaļas kokiem.
- aizstīgot Aizaugt ar stīgām.
- piezelēt Aizaugt ar zaļumiem.
- aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm.
- aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām.
- palēvene Aizaugusi krastmala.
- sumbra Aizaugusi vieta purvainā mežā.
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa.
- otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums.
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
- antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums.
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana.
- cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa.
- atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa.
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm).
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
- šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.).
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
- tuļķēt Aizbāzt (caurumu).
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
- aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām.
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
- paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli).
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
- aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt.
- pabēgt Aizbēgt, izmukt.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai.
- šībelis Aizbīdnis (dūmvadam).
- šīberis Aizbīdnis (dūmvadam).
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais.
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
- aizruna Aizbildinājums.
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- preteksts Aizbildināšanās iemesls.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem).
- aizbildeknis Aizbilstamais.
- aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
- aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
- aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
- aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
- aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
- aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
- aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
- aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem.
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem).
- dabrist Aizbrist līdz (kam).
- aizbradāt Aizbrist prom.
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
- aizcilas Aizceļami vārtiņi.
- stīvzarnis aizcietējums.
- konstipācija Aizcietējums.
- āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni).
- aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu.
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
- aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot.
- aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot.
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
- spriest aizdambēt.
- aizdambrēt Aizdambēt.
- aizprodīt Aizdambēt.
- nodambēt Aizdambēt.
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
- aizadambēties Aizdambēties.
- nodambēties Aizdambēties.
- nodurties Aizdambēties.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
- siļķe aizdare mēteļa aizmugurē.
- vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
- baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
- aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku.
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma.
- sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma.
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
- aizšķiņķot Aizdāvināt prom.
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators.
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes kara nolūkiem.
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot.
- faringorinīts Aizdegunes iekaisums.
- nazofaringīts Aizdegunes iekaisums.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process.
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- aizdevas Aizdevums (1).
- aizdeve Aizdevums (1).
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- ankščia Aizdevums.
- aizdimt Aizdimdēt.
- aizdindēt Aizdimdēt.
- aizdindināt Aizdimdināt.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- aizdomās turētais aizdomās turamais.
- purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
- risonuķ Aizdomīgi skatīties.
- smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt.
- čalītis Aizdomīgs jauneklis.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- drūms Aizdomīgs.
- tāpļāt Aizdot (kādam).
- aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā.
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
- tapināts Aizdots vai aizņemts.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- apdusa Aizdusa, astma.
- apdusis Aizdusa, astma.
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath").
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks.
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- nobust Aizdzīt miegu.
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt.
- aizbidināt Aizdzīt prom.
- aizbiedināt Aizdzīt prom.
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
- aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
- aizkruķēt Aizgādāt projām.
- izpaļīt Aizgādāt projām.
- noskapēt Aizgādāt projām.
- aizpudīt Aizgādāt prom, aizvest.
- aizpuģīt Aizgādāt prom, aizvest.
- aizridāt Aizgādāt prom, novākt.
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību).
- zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.).
- aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops.
- ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķērcis Aizgalds cūkām.
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī).
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu.
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
- aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
- aizbirkstīt Aizgrūst prom noņemto ogli.
- aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom.
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
- ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
- neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi.
- vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt.
- aizgūdamies Aizgūtnēm.
- aizraudamies Aizgūtnēm.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- anglicisms Aizguvums no angļu valodas.
- anglisms Aizguvums no angļu valodas.
- orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
- baltisms Aizguvums no baltu valodām.
- francisms Aizguvums no franču valodas.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- grieķisms Aizguvums no grieķu valodas.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms aizguvums no kādas somugru valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- latīnisms Aizguvums no latīņu valodas.
- letisms Aizguvums no latviešu valodas; latvisms.
- latvisms Aizguvums no latviešu valodas; letisms.
- leticisms Aizguvums no latviešu valodas.
- lībisms Aizguvums no lībiešu valodas.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- polisms Aizguvums no poļu valodas.
- polonisms Aizguvums no poļu valodas.
- romānisms Aizguvums no romāņu valodām.
- hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- zviedrisms Aizguvums no zviedru valodas.
- aizgūtenis Aizguvums.
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
- atkāpšanās Aiziešana, atteikšanās; demisija.
- aizdalsāt Aiziet (bez zināma iemesla).
- aizslampāt Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
- aizkāpt Aiziet (kur, pie kā u. tml).
- aizdipāt Aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem).
- aizdeiderēt Aiziet (nedrošiem soļiem).
- nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
- atstāties Aiziet (no darba, amata).
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- nodoties Aiziet (par daudziem).
- aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
- aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
- aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
- aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
- noiet Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
- aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
- aizmeloties Aiziet ar izdomātu ieganstu.
- aizļurkāt Aiziet ar ļenganiem soļiem.
- aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizčudīties Aiziet ar pūlēm.
- aizkruities Aiziet ar pūlēm.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- aizlāpstot Aiziet ar smagiem soļiem.
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
- noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
- aizkankarot Aiziet ietītam lupatās.
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- aizstibāt Aiziet lieliem soļiem.
- aizstibot Aiziet lieliem soļiem.
- aizstilbot Aiziet lieliem soļiem.
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizbumburēt Aiziet maziem solīšiem.
- aizņirpāt Aiziet maziem solīšiem.
- aizdulburēt Aiziet neskaidri murminot.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
- atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- aizkankāt Aiziet nogurušiem soļiem.
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aizpļekāt Aiziet pa dubļiem.
- aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
- emeritēties Aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
- aizblūkšķēt Aiziet prom ar troksni.
- aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
- aizvadīties Aiziet prom, pārvākties ar visu mantu.
- aizviesties Aiziet prom.
- aizrindot Aiziet rindām (sakārtotiem rindās).
- aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
- aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
- aizsliept Aiziet smagā gaitā.
- aizgrūst Aiziet smagiem soļiem.
- aizklubašot Aiziet smagiem soļiem.
- aizšļokāt Aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem.
- aizšmignēt Aiziet smejoties.
- aizdīžāt Aiziet stampājot (ar kājām).
- aiztošāt Aiziet stenot (lēnām).
- aizgaņģerēt Aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- aizčaukstināt Aiziet viegliem soļiem (pastalās).
- aiziet vējā aiziet zudumā.
- aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizberēties Aiziet, aizdoties prom.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizdalzāt Aiziet, aizklīst prom.
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- šūties Aiziet, iet prom.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
- pašķibot Aiziet, panīkt, nomirt.
- aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
- aizbružāt Aiziet, velkot kājas pa zemi.
- aizklumzāt Aiziet, velkot kājas smagos apavos.
- aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
- aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
- nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
- rēdes Aizjūga piederums - slejas.
- šlejas Aizjūga piederums - slejas.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu.
- allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
- AZT Aizjūras zemes un teritorijas.
- kabeklis Aizkabināms ķeksis.
- kabekls Aizkabināms ķeksis.
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizstirāt Aizkaisīt (ar salmiem).
- aizkaite Aizkaitinājums.
- aizkaitība Aizkaitinājums.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- aizkārtne Aizkaramā atslēga.
- spīne Aizkaramā atslēga.
- aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aizturējums Aizkavējums, aizturēšana.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
- opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
- aizlapot aizklāt ar lapām.
- tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- viepties Aizklāties, maskēties.
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
- aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku).
- novazāties Aizklīst projām.
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkluburot Aizklumburot.
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis).
- aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
- Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
- timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums.
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- gaitenis aizkulises; varas apliecinājums.
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
- dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
- glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība.
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo).
- aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu).
- aizlipt Aizķept (par acīm).
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- dzeresis Aizlejs, mērce; slotrams.
- slotrams Aizlejs, mērce.
- slotrans Aizlejs, mērce.
- aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
- aizvirknēties Aizlidot (par dzērvēm u. tml.).
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot (par putniem).
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizliegumsistēma Aizliegumu sistēma.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri.
- aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
- aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
- aizklejāt Aizlīmēt.
- aizzviest Aizlipināt, aizlīmēt, salīmēt.
- aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizkrept Aizlipt ar netīrumiem.
- aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- noluncīties Aizlocīties projām.
- ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem.
- aizlūgšana Aizlūgums.
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
- aizlauzums Aizlūzums.
- aizlampatāt Aizļepatot (par dzīvniekiem).
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
- aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
- aizamaldīties Aizmaldīties.
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
- aizlāboties Aizmānīties.
- aizmirša Aizmārša.
- mirla Aizmārša.
- aizmirsība Aizmāršība.
- neatcere Aizmāršība.
- neatmiņa Aizmāršība.
- abuze Aizmāršīgs cilvēks.
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmirstīgs Aizmāršīgs.
- piemirsīgs Aizmāršīgs.
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast).
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- aizbrosīt Aizmest.
- aizlaist Aizmest.
- aizlidināt Aizmest.
- aizlingot Aizmest.
- aizplivināt Aizmest.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizvirst Aizmesties.
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt.
- aizbradāt Aizmīdīt.
- aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu).
- aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt.
- lūziens Aizmigšana.
- atņirgties Aizmigt (aiz noguruma).
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma).
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu).
- atplīst Aizmigt.
- izmigt Aizmigt.
- izrubīties Aizmigt.
- nomigt Aizmigt.
- aizmidzēt Aizmirdzēt.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
- laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko.
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu).
- mirst Aizmirst, piemirst.
- izlaist no prāta aizmirst.
- apmirst Aizmirst.
- neatgādāties Aizmirst.
- neatminēties Aizmirst.
- nomirst Aizmirst.
- zaparitsja Aizmirst.
- palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās.
- nebūtība Aizmirstība (1).
- nemiņa Aizmirstība (1).
- nebūtība Aizmirstība (2).
- bezvēsture Aizmirstība.
- mirsa Aizmirstība.
- izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- izskriet no prāta (retāk miņas) aizmirsties.
- gaist no miņas aizmirsties.
- aizšauties Aizmirsties.
- izkūpēt Aizmirsties.
- mirsties Aizmirsties.
- aizmirsa Aizmiršanās.
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- muguraspakaļa Aizmugure, mugurpuse.
- mugurpakaļa Aizmugure, mugurpuse.
- pakalene Aizmugure, pakaļpuse.
- pakaļene Aizmugure, pakaļpuse.
- pakaļiena Aizmugure.
- pakaļšdaļa Aizmugurējā daļa.
- pakaļrinda Aizmugurējā rinda.
- pakaļmasts Aizmugurējais masts.
- pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis.
- backing Aizmugurējais, fonā esošais.
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- pakaļtrepe Aizmugures kāpnes.
- pakaļtrepes Aizmugures kāpnes.
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni.
- aizacīs Aizmuguriski, klāt neesot.
- klātneesot Aizmuguriski.
- uzlikt mīksto aizmukt
- ģernuķ Aizmukt.
- aizdobīt Aizmūrēt (caurumu).
- aizpātēt Aizmūrēt.
- pātēt Aizmūrēt.
- aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā.
- aizcitdienu Aiznākamā dienā.
- aizcitgadu Aiznākamā gadā.
- aizcitugad Aiznākamā gadā.
- aizcitugada Aiznākamā gadā.
- aizcitugadu Aiznākamā gadā.
- aizcitotrdienu Aiznākamā otrdienā.
- aizcitpiektdienu Aiznākamā piektdienā.
- aizcitpirmdienu Aiznākamā pirmdienā.
- aizcitsestdienu Aiznākamā sestdienā.
- aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā.
- aizcittrešdienu Aiznākamā trešdienā.
- aiznākošais Aiznākamais.
- pēcnākamais Aiznākamais.
- aiznākošgad Aiznākamgad.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai.
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- aiztrumpēt Aiznest prom.
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām).
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
- Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā).
- rūmēt aizņemt vietu ar mantām, krāmēt mantas.
- vietēt Aizņemt vietu, pielāgot.
- iejemt vietu aizņemt vietu.
- pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- iejemt Aizņemt, ieņemt, iegūt.
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
- aizsist Aizņemt, rezervēt.
- aizjimt Aizņemt.
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem.
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
- žicīt Aizņemties (no kāda).
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu.
- kakerēties Aizņemties, diedelēt.
- ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz.
- aizspiest Aizņemties; piesavināties.
- paņemt uz atdevām aizņemties.
- aizajemties Aizņemties.
- aizlienēt Aizņemties.
- aizpumpēt Aizņemties.
- aizpumpēties Aizņemties.
- aizsist Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- iztapināt Aizņemties.
- laicīt Aizņemties.
- lonēt Aizņemties.
- nolienēt Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- prihvatizēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts.
- nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- aizņēmuma atmaksāšana aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- aizņēmuma dzēšana aizņēmuma atmaksāšana.
- kupīra Aizņēmuma obligācija.
- kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.).
- aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
- aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
- aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā.
- aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā.
- aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu).
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
- aizburbis Aizpampis (piem., acis).
- aizmilzt Aizpampt (par acīm).
- aizburbēt Aizpampt, aiztūkt.
- aizpempt Aizpampt.
- aizputis Aizpampt.
- aiztūkšt Aizpampt.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
- atpildīt Aizpildīt (kā trūkumu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
- izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa).
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
- aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam).
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
- aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
- purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils.
- aizplūdīt Aizpludināt (kokmateriālus).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām).
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
- novazāt Aizpūst lietus mākoņus.
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm).
- aizpūļot Aizpūžņot (par acīm).
- āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu.
- allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu.
- apsauka Aizrādījums, aizliegums.
- piezīme Aizrādījums.
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
- valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
- patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
- palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
- palikt bez desām aizrautīgi smieties.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- aizlādināt Aizrīdīt ar suņiem.
- retrofaringīts Aizrikles audu iekaisums.
- aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem.
- ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas.
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs.
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa.
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu.
- magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu.
- aigida Aizsardzība, patvērums.
- AiM Aizsardzības ministrija.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks.
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- sargjumts Aizsargājošs jumts.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- apmantot Aizsargāt ar maģisku aktu vai rituālu.
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- dzērvīte Aizsargs jumta virsai.
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
- pievējš Aizsargs; patvērums.
- bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- aleksīns Aizsargviela asins serumā.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām.
- karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam.
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
- sietā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nosienot.
- šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot.
- paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu).
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- aizlapot aizsegt ar meijām.
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
- māžoties Aizsegt gaismu.
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis.
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
- aizsprangāt Aizsiet vezumu ar rungu.
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
- grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- narvestība Aizskārums, apvainojums.
- insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana.
- sklaisties Aizskriet (katram uz savu pusi).
- noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.).
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem.
- aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus).
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
- aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur.
- aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem.
- aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji.
- aizmatalāt Aizskriet, aizmukt.
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba.
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
- aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi.
- aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm.
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- aizsmacināts Aizsmacis.
- nosmaktēts Aizsmacis.
- aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas).
- sakrenkstēt Aizsmakt vai sākt klepot.
- aizčerkstēt Aizsmakt.
- aizmākties Aizsmakt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- aizsmaržot Aizsmaržoties.
- iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt.
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
- uzvilkt (arī uzraut) dūmu aizsmēķēt.
- aizkurēt Aizsmēķēt.
- aizpīpāt Aizsmēķēt.
- aizpīpēt Aizsmēķēt.
- aizpīpot Aizsmēķēt.
- aizsmelgt Aizsmelgties.
- aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu.
- aizpasēt Aizsmērēt, aizdarvot.
- aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt.
- aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt.
- piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- blankstīt Aizsoļot, paiet malā.
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
- aizspriedīgs Aizspriedumains.
- zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.).
- eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- prējūdicijs Aizspriedums.
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- aizjaukt Aizsprostojot (pirms kāda) izkaisīt, izvandīt.
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- stegnoze Aizsprostojums; aizcietējums; stenoze.
- uzdambējums Aizsprostojums; dambis.
- aizkrustojums Aizsprostojums.
- obstrukcija Aizsprostojums.
- piesērums Aizsprostojums.
- prods Aizsprostojums.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- iesaplēsties Aizsprostot (ceļu, taku u. tml.).
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
- aizstigot Aizsprostot, atņemt.
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- aizsprostenis Aizsprosts, dambis.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
- prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās.
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
- ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
- jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
- maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
- aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu.
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā).
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu.
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- ģeržaķ Aizstāvēt kriminālkolēģi.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizleksīt Aizsteigties prom.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
- aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam.
- aizbuldurēt Aizstreipuļot prom.
- aizkruķēt Aizstumt ar kruķi.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst prom.
- aizgraudot Aizstumt, aizgrūst.
- aizgrodot Aizstumt, aizgrūst.
- atbudzīt Aizstumt, aizvest.
- pārraidīt aizsūtīt mājās.
- aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom.
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- atsperaizšaujamais Aizšaujamais ar atsperes mehānismu.
- aizšāvekls Aizšaujamais.
- šautne Aizšaujamais.
- šļūte Aizšaujamais.
- aizkniebt Aizšaut (garām).
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
- aizblīkšķināt Aizšaut garām.
- pūdelis Aizšauts garām mērķim.
- aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- aizskleist Aiztaisīt grāmatu.
- aizskliest Aiztaisīt grāmatu.
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
- apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot).
- piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt.
- aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu).
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties.
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā.
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- smurkšēt Aizturēti smieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- sprauslot Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- triekšt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot.
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem.
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
- retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums.
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
- aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- pašautuve Aizverama lūka.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- klozēt Aizvērt (datora dokumentu).
- piemirgt Aizvērt (uz mirkli).
- sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- sasamiegties Aizvērties (par acīm).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- sasarausties Aizvērties (par ziediem).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.).
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē.
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā.
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs).
- ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus.
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
- aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi.
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
- aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- novilt Aizvilt projām.
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizpickāt Aizziest (ar māliem).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- aiztept Aizziest, sasmērēt.
- zīmēklis Aizzīmēšanas adata.
- uzlakāt Aizzīmogot (ar zīmoglaku un zīmogu).
- aizštempelēt Aizzīmogot.
- aizzēģelēt Aizzīmogot.
- aizzieģelēt Aizzīmogot.
- obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu.
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
- aizjemt Aizžņaugt, smacēt.
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu.
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- tace Aizžogojums zivju ķeršanai.
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām.
- ajatolla Ājatolla - gudrākais islāma tradīciju pārzinātājs šiisma novirziena musulmaņiem.
- Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos.
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!").
- o tempora, o mores! ak, laiki, ak, tikumi!
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints.
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmists Akadēmijas audzēknis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse.
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- tenūra akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia").
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis").
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes").
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia").
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
- žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase.
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone").
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss.
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi.
- piesitiens akcents; izcēlums.
- sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā.
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
- brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm.
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā.
- illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā).
- agio Akciju emisijas uzcenojums.
- fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
- SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme").
- anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju".
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla.
- holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai.
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij.
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
- akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti.
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā.
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu.
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson").
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
- Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
- paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums.
- tiflīts Aklās zarnas iekaisums.
- tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums.
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
- tiflostenoze Aklās zarnas sašaurinājums.
- apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
- Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
- ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam.
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
- histēriskā amauroze aklums, kam nav fizioloģiska pamata.
- glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma.
- ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums.
- tifloze Aklums.
- platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum").
- akmeists Akmeisma pārstāvis.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā.
- Viče Akmene, Durbes pieteka.
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka.
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka.
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka.
- Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā.
- Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
- Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
- Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai.
- bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai.
- aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Betula ermannii akmens bērzs.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī.
- akmeņzivs Akmens grundulis.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
- ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu.
- ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
- ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai).
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem.
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- akmeņa laikmets akmens laikmets.
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Quercus ilex akmens ozols.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
- litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
- akmiņsiena Akmens siena.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts.
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
- akrims Akmens, erātiskais laukakmens.
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai.
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai.
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru.
- cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt.
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens.
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi.
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- akminis Akmens.
- akmins Akmens.
- akmons Akmens.
- amekns Akmens.
- apmins Akmens.
- lapis Akmens.
- madreporaria Akmenskoraļļu kārta.
- Akmeņraga bāka Akmensraga bāka.
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
- litoīds Akmensveida-.
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
- akmintēns Akmentiņš.
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- rēvine akmeņaina vieta jūrā.
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot.
- skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā.
- akmenaite Akmeņaina vieta.
- akmenājs Akmeņaina vieta.
- rauzis akmeņains jūras dibens.
- rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
- rēve akmeņains tīrums.
- akmenojs Akmeņains, akmeņu pilns.
- akmenains Akmeņains.
- akmenīgs Akmeņains.
- akmiņainis Akmeņains.
- akminains Akmeņains.
- akminaiņš Akmeņains.
- akmintains Akmeņains.
- akmistains Akmeņains.
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
- baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
- baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
- akmeņčaksis Akmeņčakstīte.
- akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte.
- akmenčakstis Akmeņčakstīte.
- akmeņčakstis Akmeņčakstīte.
- baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte.
- oenanthe Akmeņčakstīte.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- akmenājs Akmeņdārzs.
- akmensdārzs Akmeņdārzs.
- upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides").
- dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
- slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
- slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
- alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste.
- Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga.
- akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis.
- smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
- akmengrauzis Akmeņgrauzis.
- akmingrauzis Akmeņgrauzis.
- lišiņš Akmeņgrauzis.
- šlistiņš Akmeņgrauzis.
- oļgrauži Akmeņgrauži.
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem.
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
- enterolitiāze Akmeņi zarnās.
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri.
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus.
- akīši Akmeņi.
- joņi Akmeņi.
- dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
- cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis.
- akmeņkalējs Akmeņkalis.
- akmenkalis Akmeņkalis.
- akmeņskaldītājs Akmeņkalis.
- akminkalejs Akmeņkalis.
- cirkalis Akmeņkalis.
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
- litikoze Akmeņkaļu silikoze.
- dilols Akmeņkoks.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
- saxifragales Akmeņlauzīšu rinda.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
- stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera").
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium").
- cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
- iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
- saxifraga Akmeņlauzītes.
- akmenslauztuve Akmeņlauztuve.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās.
- akmiņogle Akmeņogle.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- mazliesmainas ogles akmeņogles.
- melnais zelts Akmeņogles.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
- karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- īlekss Akmeņozols, ilekss.
- akmensozols Akmeņozols.
- ilekss Akmeņozols.
- ilex Akmeņozols.
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
- gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
- Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima).
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga.
- kambala Akmeņplekste, āte; kamba.
- kamba Akmeņplekste, āte.
- kamma Akmeņplekste, āte.
- kamms Akmeņplekste, āte.
- āta Akmeņplekste; āte.
- ātis Akmeņplekste; āte.
- āte Akmeņplekste.
- scophthalmidae Akmeņplekstu dzimta.
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
- sālsakmens Akmeņsāls.
- Arenaria interpres akmeņtārtiņš.
- kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās.
- lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās.
- kama Akmeņu bute.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- Martes foina akmeņu cauna.
- akmens cauna akmeņu cauna.
- čīčakstiņš Akmeņu čakstīte.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- Anthus petrosus akmeņu čipste.
- akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs.
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
- hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām.
- holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa.
- akminskalns Akmeņu kalns.
- Bombus lapidarius akmeņu kamene.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- akmeņbānis Akmeņu kaudze.
- krāsmata Akmeņu kaudze.
- krāšmata Akmeņu kaudze.
- krāšmats Akmeņu kaudze.
- krāsmeta Akmeņu kaudze.
- krāsne Akmeņu kaudze.
- krāsnmata Akmeņu kaudze.
- lauzna Akmeņu kaudze.
- akmeņkrūts Akmeņu kaudzes.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi.
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti.
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
- reķis Akmeņu skaldāmais veseris.
- plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- Emberiza buchanani akmeņu stērste.
- litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
- litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
- spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
- litoģenēze Akmeņu veidošanās.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā.
- Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- petronia Akmeņzvirbuļi.
- blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla").
- lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia").
- hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
- fistulinaceae Akneņu dzimta.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
- Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
- Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
- Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- parahepatīts Aknu apaudu iekaisums.
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
- glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums.
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
- dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti.
- hepatīts Aknu iekaisums.
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
- hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība.
- hepatoptoze Aknu noslīdējums.
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- hepatocīts Aknu parenhīmas šūna.
- perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums.
- hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze.
- hepatorekse Aknu plīsums.
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
- hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums.
- Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
- akommodācija Akomodācija, piemērošanās.
- skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju.
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums.
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1).
- prīma akorda pamatskaņas.
- trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- Anthoxanthum aristatum akotainā smaržzāle.
- Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms.
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis").
- būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem.
- acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs.
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
- Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii").
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
- ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
- ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- aksioms Aksioma.
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints.
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
- ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
- žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
- žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona.
- fops Āksts, vientiesis, modes āksts.
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
- āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas.
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Aktjubinska Aktebe - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- larva Aktiera maska.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- figurants Aktieris bez vārdiem, statists.
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās.
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā.
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
- pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
- aktierfilma Aktierkino filma.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- aktieransamblis Aktieru ansamblis.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
- aktierkomanda Aktieru komanda.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
- parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta").
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
- Ac Aktīnijs (ķīm. elements).
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
- dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints.
- micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints.
- micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints.
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints.
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
- akts Aktis - dokumentu kopums.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
- pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- aktīvene Aktīvā apmācība.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
- pulsācija aktīva darbības, stāvokļa, parādības norise, izpausme.
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- konģestija Aktīvā jeb arteriālā hiperaimija.
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās.
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums.
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
- transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma.
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
- kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
- kinēzija Aktīvi un pasīvi vingrinājumi.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas.
- izgājiens aktivitāte kādā jomā.
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
- darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs.
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements.
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
- reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
- ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- deltas nogulumi akumulatīvi veidojumi upju grīvās.
- Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā.
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
- lādētājs Akumulatora uzlādēšanas iekārta.
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- aķis Akumulators.
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības.
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
- spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze.
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā.
- akušere Akušiera palīdze, vecmāte.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
- AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
- AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
- akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju.
- hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem.
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti.
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
- hemorāģiskais mielīts akūts mielīts ar sīkiem asinsizplūdumiem.
- pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
- akūts mielīts akūts muguras smadzeņu iekaisums.
- tifits Akūts vai hronisks aklās zarnas iekaisums.
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu.
- miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- mūsus Akuzatīvs no "mēs", mūs.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi).
- Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām.
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae").
- aquifoliaceae Akvifoliju dzimta.
- Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
- ieliecenis Āķis, ieliekums.
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi.
- kabe Āķis, makšķerāķis.
- pakara Āķis, pakaramais.
- pakares Āķis, pakaramais.
- pakari Āķis, pakaramais.
- pakars Āķis, pakaramais.
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
- spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas.
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m.
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- kolta Ala, kur vēži mājo.
- AL Alabama - ASV štats.
- Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā.
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
- Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km.
- Ahvenanma Ālandu salu nosaukums somu valodā ("Ahvenanmaa").
- AlAT Alanīnaminotransferāze.
- žaunata Ālants, karpu dzimtas suga.
- šķaudace Ālants, karpu dzimtas zivs.
- šķaudacis Ālants, karpu dzimtas zivs.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
- grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- hariuss alata ("Thymallus thymallus").
- glazē āda alauna smalkāda.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
- Ālavas muiža Ālaves muiža Penkules pagastā.
- Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
- Škipetare Albānija (pašnosaukums).
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā "Tirane"), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386 tūkstoši iedzīvotāju.
- Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa.
- diomedeidae Albatrosu dzimta.
- karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora").
- milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans").
- krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
- lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
- fibrinoze Albumoze fibrīnā.
- keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
- albumozēmija Albumozes asinīs.
- albumozūrija Albumozu izdale urīnā.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- albis albums.
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
- semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
- aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
- oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
- acetāli Aldehīdu un ketonu atvasinājumi.
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā.
- Aija Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ana Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ani Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- alegorisms Alegoriskums.
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm.
- vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm.
- rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm.
- mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem.
- smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem.
- vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem.
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā.
- dismorfisms Alelomorfisms.
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
- Ranunculus fallax Alemana gundega.
- Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
- paterģija Alerģija pret vairākiem alergēniem.
- autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā.
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā.
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
- imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- alfa starojums alfa daļiņu plūsma.
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
- Alfa Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- alfa stari alfa starojums.
- alfastari Alfa starojums.
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- ī Alfabēta četrpadsmitais burts.
- g Alfabēta desmitais burts.
- ļ Alfabēta deviņpadsmitais burts.
- p Alfabēta divdesmit ceturtais burts.
- ņ Alfabēta divdesmit otrais burts.
- r Alfabēta divdesmit piektais burts; sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām.
- n Alfabēta divdesmit pirmais burts.
- š Alfabēta divdesmit septītais burts.
- s Alfabēta divdesmit sestais burts.
- o Alfabēta divdesmit trešais burts.
- m Alfabēta divdesmitais burts.
- h Alfabēta divpadsmitais burts.
- a Alfabēta pirmais burts.
- d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
- k Alfabēta sešpadsmitais burts.
- ž Alfabēta trīsdesmit trešais burts.
- i Alfabēta trīspadsmitais burts.
- ģ Alfabēta vienpadsmitais burts.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
- vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
- aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- aģe Algebra (mācību priekšmets).
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
- aļģe Algebra (mācību priekšmets).
- algebrene Algebra (mācību priekšmets).
- alģene Algebra (mācību priekšmets).
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
- allene Algebra (mācību priekšmets).
- alzebra Algebra (mācību priekšmets).
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
- gabrele Algebra (mācību priekšmets).
- gebra Algebra (mācību priekšmets).
- ģebra Algebra (mācību priekšmets).
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri.
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana.
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
- režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas.
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
- faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām.
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus.
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā.
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
- taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
- nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- alligatoriidae Aligatoru dzimta.
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
- Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis").
- alimentācija Alimentu maksāšana.
- alimentēšana Alimentu maksāšana.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- izvilks Āliņģis makšķerēšanai.
- aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu.
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
- alisītes Alises ("Alyssum").
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
- tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum").
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- mūru alise ališu suga ("Alyssum murale").
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
- Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā.
- diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
- brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai.
- obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem.
- salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem.
- homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
- pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
- aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms.
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- gribība Alkatība, mantkārība, iekāre.
- negalība Alkatība; mantkārība.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
- badīgs Alkatīgs, mantkārīgs, skops.
- kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
- alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- baterija Alkohola krājums.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- žvimbulis Alkohola radīts reibums.
- aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet.
- peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas.
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
- ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- jade Alkoholiska dzēriena stiprums.
- jads Alkoholiska dzēriena stiprums.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
- malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
- bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
- dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
- divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē.
- knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
- alkohola atkarība alkoholisms.
- alkoholometers Alkoholometrs.
- zaļais pūķis alkohols; alkoholisms.
- karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- alkotesteris Alkometrs.
- promglāze Alkometrs.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
- kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai.
- alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
- elkšņots Alkšņiem apaudzis.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele.
- sīkalkšņi Alkšņu krūmi.
- elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
- alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs.
- elkšņājs Alkšņu mežs.
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
- tarba Alkšņu mizas kārba.
- strimpa Alkšņu mizas taure.
- Cryptorrhynchus lapathi alkšņu smecernieks.
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- fratercula Alku dzimtas ģints.
- lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
- mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle").
- Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille").
- kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
- alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
- adepts Alķīmijas meistars.
- Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
- magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
- alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
- alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
- Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
- almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
- almanach Almanahs.
- Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
- Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
- alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
- zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem.
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
- rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
- Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- dienvidu alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa meridionalis").
- alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
- Tischeria ekebladella alotājkožu dzimta.
- tischeriidae Alotājkožu dzimta.
- agromyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints.
- ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints.
- phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
- muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
- tārēt Aloties, maldīties.
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
- Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum").
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
- Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms.
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
- luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos.
- Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Pinguicula alpina Alpu kreimule.
- Alpu taucene Alpu kreimule.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs.
- Aster alpinus Alpu miķelīte.
- Myosotis alpestris Alpu neaizmirstule.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- alstroemeria Alstremērija.
- Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts.
- mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
- tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
- evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
- menza Altāra galds vai tā virsma.
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums.
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
- Depiņš alternatīvās mūzikas klubs.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- viola Alts (mūsdienu stīgu instruments).
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās.
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
- Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
- Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
- Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
- Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
- Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
- Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
- Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
- kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
- kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
- Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
- demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
- Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
- naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
- Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
- Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
- ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- kalcija alumināti aluminātcementa un portlandcementa un to hidratācijas produktu sastāvdaļas.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- Al Alumīnijs (ķīm. elements).
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
- šķivenis Alus darāmais trauks.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- zeija Alus kāšamais trauks.
- pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
- buca Alus muca.
- špunde Alus mucas spunde.
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- nokāšas Alus pildīšana (mucās).
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas.
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi.
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets.
- upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi.
- Sn Alva (ķīm. elements).
- pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī.
- trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu.
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
- alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Alhesirasa Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - \~10km.; Gibraltāras līcis.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
- alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- platradzis Aļņa bullis ar lāpstveida ragiem.
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
- skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium").
- apaļradzis Aļņu bullis, kam ragi nav lāpstveida.
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- amadīna amadīnžubīte.
- punduržubīte Amadīnžubīte.
- Euphorbia ammak Amaka eiforbija.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- amanats Amānats.
- amiši Amanīti, eimiši.
- amīši Amanīti.
- eimiši Amanīti.
- Amara Amāra - pilsēta Irākā.
- kaķaaste Amarants ("Amaranthus").
- nevīstene Amarants ("Amaranthus").
- ruņčaste Amarants ("Amaranthus").
- Axyris amaranthoides amarantu aksire.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
- baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus").
- balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides").
- astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus").
- asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus").
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus").
- liektais amarants amarantu suga ("Amaranthus retroflexus").
- dzeloņainais amarants amarantu suga ("Amaranthus spinosus").
- amarilis Amarillis.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- amaryllis Amariļļi.
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus").
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia).
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Amada Amata - upe Latvijā.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- kollēga Amata biedrs.
- mackops Amata biedrs.
- mačkups Amata biedrs.
- confrater Amata brālis, līdzbrālis.
- ex officio amata dēļ, aiz pienākuma.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs.
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- šrāgs Amata rullis; šrāga.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- confrere Amata vai korporācijas biedrs.
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs.
- sukcedēt Amatā, valdībā, mantojumā sekot.
- Ammat Amata.
- kraftiņš amatalus jeb _craft_ alus.
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km.
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km.
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km.
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
- amatieši Amatas novada Amatas ciema iedzīvotāji.
- drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
- rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
- pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
- sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
- Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
- ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
- rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
- Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
- spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- amatnica Amatniece.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- verštube Amatnieka darbnīca.
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus.
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus.
- ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus.
- štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- vērpis Amatnieks, kas vij virves.
- techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs.
- malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs.
- amadnieks Amatnieks.
- amatinieks Amatnieks.
- omatnīks Amatnieks.
- verķis Amatnieks.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- amata rullis amatnieku cunftes vai ģildes statūti.
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās.
- tribūns Amatpersona senajā Romā.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs.
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- kasieris amatpersona, kas pārzina kasi.
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- amatvīrs Amatpersona.
- oficiants Amatpersona.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- adjunkts Amatpersonas vietnieks.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- rotācija amatpersonu maiņa.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- ierēde Amats, štata vieta.
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- amads Amats.
- handverķis Amats.
- metier Amats.
- omats Amats.
- remests Amats.
- šanse Amats.
- šefte Amats.
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone.
- Alocasia x amazonica Amazones alokāzija.
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- karaliskā viktorija Amazones viktorija.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
- Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
- greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
- Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Zaborjes Ubadziški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- ambient Ambients.
- amblystoma Ambistomas.
- amblystomatidae Ambistomu dzimta.
- tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina").
- pleoptika Ambliopijas terapijas metode.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
- biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
- policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus.
- amboini Amboni.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- liquidambar Ambraskoki.
- likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”).
- Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula").
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints.
- ambrozija Ambrozijs.
- vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia").
- kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya").
- trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida").
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- dakterišķe Ambulance.
- veterinārā ambulance ambulatorijs (1).
- OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department").
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
- Ahmadabada Amdāvāda - pilsēta Indijas rietumos Gudžaratas štatā (angļu valodā "Ahmadabad"), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- amoibe Amēba.
- ameboīds Amēbai līdzīgs.
- amebūrija Amēbas urīnā.
- amēbu ierosināts kolīts amēbu dizentērija.
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- jodamēba Amēbu ģints.
- amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē.
- dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax").
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa").
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- āmens Āmen; beigas.
- amen Āmen.
- amin Āmen.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums.
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
- amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs.
- amerikānietis Amerikānis.
- amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
- amīši Amerikāņi.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- Edvins Habls amerikāņu astronoms (1899-1953).
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- shimmy Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
- AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods.
- ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- Agave americana Amerikas agave.
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (spāņu valodā "Aconcagua"), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- Persea americana Amerikas avokado.
- Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
- baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Ceanothus americanus Amerikas ceanots.
- Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis.
- Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis.
- Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis.
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- Corozo oleifera Amerikas eļļaspalma.
- Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- Phytolacca americana Amerikas fitolaka.
- cathartidae Amerikas grifu dzimta.
- AHL Amerikas hokeja līga.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Ribes americanum Amerikas jāņoga.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- Procyon lotor Amerikas jenots.
- Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs.
- prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- Larix laricina Amerikas lapegle.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- Tilia americana Amerikas liepa.
- Lysichiton americanus Amerikas lizihitons.
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- Homarus americanus Amerikas omārs.
- Cotinus obovatus Amerikas parūkkoks.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks.
- Nucifraga columbiana Amerikas riekstrozis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
- Campsis radicans Amerikas trompetvīns.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks.
- Mustela vison Amerikas ūdele.
- AVO Amerikas valstu organizācija.
- Ulmus americana Amerikas vīksna.
- Vitis labrusca Amerikas vīnkoks.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- spīdheds amfetamīna lietotājs.
- amfis amfetamīns.
- vitaļiks Amfetamīns.
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
- amphisbaenia Amfisbēnas.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa.
- amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
- amharieši Amhari.
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
- aminūrija Amīni urīnā.
- aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
- sfignozīns aminoalkohols, kas atrodas smadzenēs.
- glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
- transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru.
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- amidoskābe Aminoskābe.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- zadynot amizēties.
- amizierēties Amizēties.
- amzēties Amizēties.
- amzierēties Amizēties.
- jaucēties Amizēties.
- mendžīties Amizēties.
- pakūvēt Amizēties.
- zadynōt amizēts.
- Ammere Ammeres ezers - Ammerezers.
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
- amnestierēt Amnestēt.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- amnionīts Amnija iekaisums.
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- amniorekse Amnija plīsums.
- amnioģenēze Amnija veidošanās.
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki.
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
- Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa.
- Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis.
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- melilotus Amoliņi.
- dzeltenais vanagzirnis amoliņš.
- medusziedi Amoliņš.
- baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
- augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
- zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
- ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
- amonija mēsli amonijmēsli.
- ammonoidea Amonīti.
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
- ammonjaks Amonjaks - slāpekļa un ūdeņraža savienojums, gāze ar asu smaku.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
- šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs.
- amortiņš amortizators; amortizācija.
- amortizierēt Amortizēt.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- miliampērs Ampēra tūkstošdaļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība.
- ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
- A Ampērs.
- As Ampērsekunde.
- A-h Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
- Ah Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
- kāpe Amplitūda.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- amplitūdas detektēšana amplitūdas modulētā signāla detektēšana.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- amplitūdas un fāzes detektēšana amplitūdas un fāzes modulētā signāla detektēšana.
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
- maksimālā vērtība amplitūdas vērtība.
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
- loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu.
- āmriķis Āmrija (1).
- āmriks Āmrija (1).
- blīva Āmrija, tinis.
- āmarija Āmrija.
- āmarijs Āmrija.
- āmgals Āmrija.
- čauna Āmrija.
- korta Āmrija.
- Ammul Amula.
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- aizģelbis Amulets.
- amulete Amulets.
- āmuls Āmulis, āboliņš.
- amals Āmulis.
- amūls Āmulis.
- vējaslotiņa Āmulis.
- tirkšļi Āmuļi.
- viscum Āmuļi.
- viscaceae Āmuļu dzimta.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- Amundsena jūra Amundsena jūra - malas jūra (angļu valodā "Amundsen Sea") Klusajā okeānā, Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
- Adonis amurensis Amūras adoniss.
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
- Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš.
- Phellodendrom amurensis Amūras korķakoks.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- Ligustrum amurense Amūras ligustrs.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- savvaļas karpa Amūras sazāns.
- Leo tigris longipilis Amūras tīģeris.
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Vitis amurensis Amūras vīnkoks.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- Pieamūras zemiene Amūras-Zejas plato.
- sfirektomija Āmuriņa izgriešana.
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
- zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti.
- slāģis āmurs klona blietēšanai.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- vasaris Āmurs, veseris.
- āmeris Āmurs; veseris.
- āmars Āmurs.
- āmuris Āmurs.
- ēmars Āmurs.
- ēmuris Āmurs.
- ēmurs Āmurs.
- Amuru ezers Āmuru ezers Zaubes pagastā.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- anabolīts Anabolisma procesā radusies viela.
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
- autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu.
- serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana.
- reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- anagrama Anagramma.
- Anaheima Anahaima - pilsēta ASV.
- Anaita Anahita - dieviete māte armēņu mitoloģijā.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
- anacardium Anakardiju dzimtas ģints.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
- rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
- cūcaurums Anālā atvere (sūdcaurums).
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija.
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
- coitus per anum anālie dzimumsakari.
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
- rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
- elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
- pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
- rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā.
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana.
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
- mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
- paraugs Analizēšanai paņemtā viela.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
- iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību.
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- jumtēt Anām.
- autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
- anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
- anarķisms Anarhisms.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
- jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- dagors Anastigmats.
- mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
- pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
- venovenostomija Anastomoze, kas savieno vienu vēnu ar otru.
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- pankreatogastrostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un kuņģa vārtnieka daļu.
- pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu.
- pankreatojejunostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tukšo zarnu.
- ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu.
- cekokolonostomija Anastomozes izveidošana starp aklo zarnu un lokzarnu.
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi.
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
- ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu.
- ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
- kolokolostomija Anastomozes izveidošana starp divām lokzarnas daļām.
- rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
- gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu.
- gastrokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un lokzarnu.
- gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku.
- gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu.
- ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu.
- ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
- ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
- kolosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp S veida zarnu un lokzarnu.
- ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu.
- ureterosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un S veida zarnu.
- fleboflebostomija Anastomozes izveidošana starp vēnām.
- ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem.
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
- ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā.
- ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli.
- ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
- ureteroenterostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un zarnu.
- hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
- hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi.
- hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu.
- hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu.
- kaškars Anaša, marihuāna.
- plans Anaša, marihuāna.
- šejs Anaša, marihuāna.
- herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas.
- impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums.
- hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs.
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
- somatotomija Anatomija; ķermeņa sekcija.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
- limfangioloģija Anatomijas nozare par limfvadiem.
- skeletoloģija Anatomijas nozare par skeletu.
- tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
- meroloģija Anatomijas nozare, kas pētī elementāros audus.
- splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
- sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
- osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
- dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi.
- mioloģija Anatomijas nozare, kurā pēta muskuļus.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- anatomiskais teātris anatomikums; arī morgs.
- gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums.
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
- Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
- Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā.
- kardiostenoze Anatomisks kuņģa ieejas atveres sašaurinājums.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- arkāde Anatomisks veidojums, kas sastāv no vairākiem lokiem (artēriju, vēnu).
- ceroplastika Anatomisku preparātu veidošana no vaska.
- dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju.
- anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā.
- Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem.
- Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
- ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
- Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
- Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.).
- Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos.
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
- AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums.
- androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā.
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- andromeda Andromedas.
- zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla").
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
- Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m.
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- Anduma ezers Andums - ezers Ērģemes pagastā.
- Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- perifēriskā aneirisma aneirisma, kas aptver artēriju no visām pusēm.
- emboliskā aneirisma aneirisma, kas izveidojas pēc embola artērijā.
- aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata.
- sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas.
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra.
- iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums.
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu.
- īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis.
- traumatiskā aneirisma aneirisma, radusies pēc artērijas sienas ievainojuma.
- endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā.
- aneirismektomija Aneirismas maisa izgriešana.
- aneirismotomija Aneirismas maisa pārgriešana.
- aneirismorāfija Aneirismas maisa sašūšana.
- aneirismoplastika Aneirismas plastiska operācija.
- endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
- eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs.
- esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa.
- hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
- ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
- eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu.
- eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
- hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem.
- agastriskā anēmija anēmija, kas attīstās pēc kuņģa rezekcijas.
- anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas.
- akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
- toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- angažments Angažements.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- horioangioma Angimatozs horija audzējs.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
- angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts.
- arterioloģija Angioloģijas nozare par artērijām.
- fleboloģija Angioloģijas nozare par vēnām.
- hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem.
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
- hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju.
- kavernoma Angioma.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori.
- angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem).
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam.
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
- Ziemeļanglija Anglijas ziemeļu daļa.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
- džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka.
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ".
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
- čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi).
- kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m.
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m.
- astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- tommijs Angļu kareivja palama.
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
- futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m.
- foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m.
- anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
- kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
- trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami.
- links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis).
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
- karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās.
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
- mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
- mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem.
- sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
- džingoists Angļu vai amerikāņu šovinists, urāpatriots.
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
- piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
- Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
- gentry Angļu zemākā muižniecība.
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- A Angstrēms.
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
- anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
- bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes.
- zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru.
- siluetu animācija animācija, kurā kadru pa kadram uzņem filmā divdimensiju figūras un formas.
- leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
- pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
- fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
- zoolīts Animālas dabas pārakmeņojums.
- animisti Animisma uzskatu piekritēji.
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
- anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
- anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
- aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
- mangifera Ankardiju dzimtas ģints.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
- gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
- kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā.
- ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās.
- coccomyxa Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- elakatothrix Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- hyaloraphidium Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- kirchneriella Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- nephrochlamys Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- raphidonema Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
- UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
- anodspriegums Anodbaterijas spriegums.
- anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
- kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas.
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
- dermatodishroja Anomāla ādas pigmentācija.
- aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
- klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā.
- hromatisms Anomāla pigmentācija.
- makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
- heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
- hromatūrija Anomālas krāsas urīna izdale.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- bradiūrija Anomāli lēna urinēšana.
- makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts.
- megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
- mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- bezvārdība Anonimitāte.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā.
- hipopiēzija Anormāli pazemināts arteriālais spiediens.
- hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā.
- Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
- runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- ensemble Ansamblis.
- orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā.
- balsis Ansambļa partiju nosaukums.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
- engraulidae Anšovu dzimta.
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
- Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā.
- rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
- virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas.
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola".
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva.
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā.
- antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību.
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
- antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs.
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
- konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
- amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
- koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija.
- mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
- Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem.
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
- tetrastils Antīkā arhitektūrā četru kolonu templis.
- piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
- diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
- eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
- mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas.
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
- fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
- stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- herojs Antīkajā mitoloģijā - varonis, pusdievs.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi.
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
- AAK Antīko automobiļu klubs.
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
- hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
- Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām.
- amfotericīns Antimikotisks līdzeklis.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
- stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb.
- Sb Antimons (ķīm. elements).
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- antizemīts Antisemīts.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
- rēzusa antiserums antiserums, kas reaģē ar vienu vai vairākiem rēzusfaktoriem.
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
- spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos.
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
- hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju.
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
- antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
- Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms.
- Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms.
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms.
- D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums.
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum").
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- postrenālā anūrija anūrija mīzalceļu aizsprostojuma dēļ.
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- reflektoriskā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir smadzeņu garozas impulsi.
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
- Agoica Aoisa, pilsētas nosaukums spāņu valodā (_Agoitz_).
- Aomina Aomiņa.
- vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
- aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ).
- endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums.
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas.
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
- augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam).
- aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās.
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
- aortīts Aortas sienas iekaisums.
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
- strutainais aortīts aortas sienas sastrutojums kā strutu infekcijas sekas.
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
- apzērž Ap (laika nozīmē).
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
- kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kakla lakats ap kaklu sienams lakats.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
- snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs.
- vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
- peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
- apagoģisks Apagoģisks pierādījums - formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
- pazarēs Apakš zariem.
- pazaros Apakš zariem.
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls).
- hypo- Apakš-, zem-.
- apuž Apakš, apakša; zem.
- apš Apakš; zem, apakšā.
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse.
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- stuļpe apakšdelma kauls.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa.
- apužstilbs Apakšdelms.
- dilbs Apakšdelms.
- kulkšņa Apakšdelms.
- stilbuks Apakšdelms.
- tullīte Apakšdelms.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- grotbura Apakšējā bura grotmastā.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
- apakšmala Apakšējā mala.
- lejasmala Apakšējā mala.
- pamale Apakšējā mala.
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums).
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam.
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- sub Apakšējais, apakšā, zem.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- leja Apakšējais, zemākais.
- zemļejīs Apakšējais, zemākais.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa.
- apukšmala Apakšmala.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV, augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos, kur pāriet Alegeinu kalnos, viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- rubulis apaļa medaļa.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
- runcka Apaļa, resna meita.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- garais sortiments apaļais kokmateriāls, kas ir garāks par 6 metriem.
- bočka Apaļas formas ēka.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- galva Apaļas formas priekšmets.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- apaļšpantīgs Apaļformas.
- horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā.
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- zundurs Apaļīgs mazs zēns.
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- rācenīgs apaļīgs, rācenim līdzīgs.
- burbis Apaļīgs, simpātisks puisis.
- kumulis Apaļisks mākonis.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
- Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene.
- Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte.
- Peromia rotundifolia apaļlapu peperomija.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- Bryum cyclophyllum apaļlapu samtīte.
- Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms.
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
- Pyrola rotundifolia apaļlapu ziemciete.
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- apaļmutainie Apaļmutnieki.
- cyclostomata Apaļmutnieki.
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones").
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā.
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna.
- kamols Apaļš (audu) veidojums.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
- kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
- kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika.
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
- apalums Apaļš izaugums, veidojums.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu.
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
- sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
- bundzis Apaļš māla trauks.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
- skriemulis Apaļš skriemelis.
- apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- globomieloma Apaļšūnu mieloma.
- apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve.
- ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī.
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- byrrhidae Apaļvaboļu dzimta.
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- mēraparāts aparāts (kā) mērīšanai.
- smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
- oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
- oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
- fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- prizmatiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei ar prizmu.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
- aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- halators Aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- palpatometrs Aparāts artērijas sprieguma mērīšanai.
- oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- dromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- oromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
- koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
- fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
- hemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai.
- oftalmodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās.
- hemodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- hemopjezometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
- kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
- vakuumekstraktors Aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- automatogrāfs Aparāts automātisku kustību reģistrācijai.
- bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
- likvefaktors Aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
- panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
- hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
- frenogrāfs Aparāts diafragmas kustību reģistrācijai.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- digestors Aparāts drogu macerēšanai.
- blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- oftalmostatometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- proptometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem.
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
- Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
- emulgators Aparāts emulsijas pagatavošanai.
- endosmometrs Aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai.
- koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- humidometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
- pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- gamma defektoskops aparāts gamma defektoskopijas veikšanai.
- aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- aspirators Aparāts gāzu paraugu noņemšanai.
- hemataerometrs Aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs.
- manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- vektorkardiogrāfs Aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
- pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- iegaismotājs Aparāts iegaismošanai.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
- integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
- pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
- kinokamera aparāts kinofilmu uzņemšanai.
- mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
- fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
- komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- odometrs aparāts kuģa noietā attāluma noteikšanai.
- gastrotonometrs Aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai.
- fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
- dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
- ferozonde Aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
- mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
- glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
- retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
- modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
- skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- miogrāfs Aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai).
- miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
- kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
- miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- onkometrs Aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
- pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- ortodiagrāfs Aparāts ortodiagrammas attēlošanai.
- oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
- metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
- manovakuummetrs Aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai.
- uzadatotājs Aparāts pārvedamo novilkumu uzadatošanai.
- perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
- filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
- sfigmometrs Aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai.
- niktografs Aparāts rakstīšanai tumsā.
- poligrafs Aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai.
- zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
- reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
- fotoptometrs Aparāts redzes asuma noteikšanai.
- shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
- kampimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai.
- cikloskops Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- diopsimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
- algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- kinetogrāfs Aparāts sēriju uzņēmumiem kinetoskopam.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
- kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
- magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- skoliotons Aparāts smagas skoliozes korekcijai.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
- nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
- baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
- aspirators Aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem.
- inspisators Aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
- flebomanometrs Aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
- galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
- pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
- kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
- hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
- rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus.
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
- magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
- soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops.
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni.
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- karotāžas stacija aparātu komplekts karotāžas mērījumiem.
- uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts.
- multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā.
- paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām.
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
- arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
- operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- pieprasījums IRQ aparatūrpārtraukuma pieprasījums.
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- apars Aparšanai nolemta atmata.
- bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma.
- tamza Apaudums tīkla malām.
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm.
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
- svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
- apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem).
- izmīt Apaugļot (par putniem).
- čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
- čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā.
- arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās.
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- apņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
- pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
- apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
- apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem).
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- pedikulācija Apaugšana ar utīm.
- apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem).
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm.
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām.
- kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām.
- samatot Apaugt ar matiem.
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
- nozālēt Apaugt ar nezālēm.
- virzēt Apaugt ar nezālēm.
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm.
- piepēt Apaugt ar piepēm.
- nopūkoties Apaugt ar pūkām.
- saserot apaugt ar sariem.
- apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem.
- iesūnāt Apaugt ar sūnām.
- nosūbēt Apaugt ar sūnām.
- uzsūnot Apaugt ar sūnām.
- apzarot Apaugt ar zariem.
- sūnīt Apaugt sūnām.
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
- vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- spodre Apavu krēms.
- vikse Apavu krēms.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
- godalgojums Apbalvojums.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās).
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- kapenes Apbedījumu vieta.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- norakt Apbedīt (ierokot zemē).
- aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā apbedīt mirušo.
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
- paguldīt Apbedīt zem (kā).
- pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu).
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- nomuižļot Apbērt ar atkritumiem.
- apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
- oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
- pelots Apbērts ar pelavām.
- apdrauzāties Apbirt ar blaugznām.
- noblaugznāties Apbirt ar blaugznām.
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
- aplaitīt Apbraucīt, masēt.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
- apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
- admirabls Apbrīnojams.
- apbrīnojami Apbrīnojams.
- nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu).
- bruņojums Apbruņojums (1).
- bruņojums Apbruņojums (2).
- apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
- rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
- slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot.
- vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot.
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
- nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
- apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
- gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
- elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
- izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- ciemi Apciemojums, viesības.
- ciemošanās Apciemojums.
- sērsums Apciemojums.
- apmeklēšana apciemošana
- izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
- aplūkāt Apciemot uz īsu brīdi.
- sastaigāties apciemot vienam otru.
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
- apviesēt Apciemot, apmeklēt.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- piečāpot Apciemot; atnākt.
- piečībot Apciemot; atnākt.
- apciemāt Apciemot.
- apmeklēt Apciemot.
- apviesot Apciemot.
- gašķot Apciemot.
- nociemot Apciemot.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- balabas Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdačs Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdana Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdičs Apcietinātajam nododamie produkti.
- ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos.
- ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos.
- izdarināt Apcirst (kokam zarus).
- apskabīt Apcirst (krūmus).
- boze Apcirsts bišu koks mežā.
- apspricēt Apčurāt (parasti par kaķiem).
- appižāt Apčurāt, apsmulēt.
- piepeņķēt Apčurāt, nosmuļļāt.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apmergot Apdarināt ar rakstiem.
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
- slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- apsakopties Apdarīt mājas darbus.
- dasadarīties Apdarīt mājas darbus.
- apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
- aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
- veltenieks Apdāvināmais.
- velša Apdāvināšana, apdāvinājums.
- apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva).
- cerīgs Apdāvināts ar labu atmiņu.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus).
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
- iegalis Apdedzis malkas gals.
- degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- čulna Apdeguma tulzna.
- žuldze Apdeguma tulzna.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes.
- apdedze Apdegums.
- apdedzinājums Apdegums.
- muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem).
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- apdoms Apdoma.
- tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
- apgudrēt Apdomāt, apgudrot.
- apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- zintēt Apdomāt, apsvērt.
- apštukot Apdomāt, pārdomāt.
- pārgudrot Apdomāt.
- dūšāt Apdomāties, atpūsties.
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
- apsadomāties Apdomāties.
- apskatība Apdomība, piesardzība.
- apdomīgums Apdomība.
- sofrozīne Apdomība.
- lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
- vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
- lipināties Apdomīgi, sīkiem soļiem iet.
- nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
- paducīgs Apdomīgs, nopietns.
- ieskatīgs Apdomīgs, sapratīgs.
- gudrs Apdomīgs.
- nepārsteidzīgs Apdomīgs.
- nepārsteidzība Apdomīgums.
- nepārsteidzīgums Apdomīgums.
- Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- sertifikāts Apdrošināšanas dokuments.
- AK Apdrošināšanas kompānija.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu.
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
- aptriekšana Apdullinājums.
- aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
- stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt.
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
- aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli).
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli.
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
- apsvēpēt Apdūmot.
- apsvēpt Apdūmot.
- nosvēpināt Apdūmot.
- apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties.
- apkvēpis Apdūmots; apsvēpis.
- apsvēpis Apdūmots.
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
- apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- kost Apdzīt (par automašīnām).
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
- apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- apdzīvināt Apdzīvot; nometināt iedzīvotājus.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
- Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
- Anderstorpa Apdzīvota vieta ("Andersorp") Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
- Bredforda apdzīvota vieta ("Bradford") ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Mežezers apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Aiviekstes pagastā.
- Reģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā.
- Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā.
- Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
- Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā.
- Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā.
- Īles sanatorija apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
- Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā.
- Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā.
- Katvari Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem.
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
- Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā.
- Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā.
- Aizupes Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Internātskola Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā.
- Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
- Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā.
- Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā.
- Veģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā.
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
- Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
- Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
- Idavere Apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā.
- Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
- Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
- Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā.
- Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Baltezers Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā.
- Kadaga Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
- Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
- Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
- Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
- Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
- Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
- Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
- Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
- Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
- Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
- Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
- Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
- Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
- Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
- Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
- Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā.
- Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
- Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
- Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
- Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
- Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
- Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
- Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
- Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
- Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
- Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
- Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
- Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
- Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
- Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
- Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
- Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
- Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
- Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
- Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
- Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
- Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
- Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
- Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
- Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
- Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā.
- Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
- Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
- Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
- Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
- Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
- Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
- Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
- Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
- Silakrogs Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas.
- Zaķumuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa.
- Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
- Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
- Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
- Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
- Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
- Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
- Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
- Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
- Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
- Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
- Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
- Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
- Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
- Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
- Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
- Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
- Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
- Kalvciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
- Vilkastciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
- Kalēji Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā.
- Lakšciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
- Atari Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Iļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā.
- Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
- Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Āpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā.
- Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Aprāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Bitāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
- Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
- Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā.
- Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā.
- Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Dienvidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā.
- Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
- Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
- Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Dacvari Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Dostas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Grēveles Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Kadilas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Otte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Ruķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Tarlapi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Vecanna Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Adrakaši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Beja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Bundzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Kanaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Lenkava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Putāni Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Rečiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Saļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Siseņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Struņķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Vecputrene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Visikums Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Ievedne Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Mežtekas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Ežupalte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Golovkina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Klaškina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Poļakova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Putrovka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Steržinova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Tupicene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
- Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
- Ādams Apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā.
- Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā.
- Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā.
- Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
- Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Arone Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Auziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā.
- Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Cielavas Apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
- Peisova Apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā.
- Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā.
- Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā.
- Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
- Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
- Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
- Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
- Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
- Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
- Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
- Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
- Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
- Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
- Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā.
- Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Āraiši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
- Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Augstlīči apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
- Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
- Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
- Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
- Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
- Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
- Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
- Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
- Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
- Ausātas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Ļukas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Slagūne Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Bērzkrasti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā.
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Bitenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Ābeles Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Ālave Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Baldonas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Skujaine Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Vecvagares Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
- Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā.
- Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā.
- Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
- Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
- Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
- Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Abragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā.
- Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
- Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
- Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā.
- Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
- Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā.
- Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Agrumi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Grīvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Kaipi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Obrova Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Siladzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Ušuri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
- Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
- Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Alsupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Indrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Jaunaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Kalvīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Liepas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Peļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Vecaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Virāne Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā.
- Raņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā.
- Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā.
- Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
- Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
- Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas.
- Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Vecumi Apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā.
- Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā.
- Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā.
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naudēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Roci Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā.
- Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
- Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Brandavas Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
- Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
- Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
- Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
- Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā.
- Vējava Apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas.
- Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
- Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
- Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
- Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
- Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā.
- Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā.
- Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
- Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Rumpļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā.
- Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Cildi Apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Cimpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Soleimi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Auguļova Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
- Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
- Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā.
- Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā.
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
- Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā.
- Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā.
- Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā.
- Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
- Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā.
- Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā.
- Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
- Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā.
- Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
- Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
- Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
- Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
- Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
- Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
- Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
- Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Līcīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Upēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Viekaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Inte Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Jumpravmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Muižkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Pelodas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
- Drieliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
- Tenīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
- Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Dūči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Imšas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lauči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vārzas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Viļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Dzegužkakts Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Iesalkājas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Oliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Piķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Roperbeķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Serkuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Slavenes Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Vainiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Lipuški Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ragaviki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Rengentova Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sanaude Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
- Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
- Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Astenci Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ciskāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Kaļvi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Kaniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Līdēre Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Pumpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Šķūri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
- Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā.
- Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa m..