Paplašinātā meklēšana
Meklējam irks.
Atrasts vārdos (428):
- irks:1
- birks:1
- cirks:1
- čirks:1
- firks:1
- ķirks:1
- mirks:1
- sirks:1
- širks:1
- stirks:1
- šņirks:1
- švirks:1
- žļirks:1
- žvirks:1
- čirkse:1
- Pirksi:1
- birkste:1
- cirksne:1
- cirksns:1
- cirksta:1
- cirkste:1
- cirkste:2
- cirkste:3
- cirkste:4
- cirkste:5
- cirksts:1
- čirksta:1
- čirkste:1
- čirkste:2
- čirksts:1
- ģirksts:1
- pirksts:1
- pirksts:2
- virksne:1
- virksts:1
- zirkste:1
- birkstes:1
- birkstis:1
- birkstīt:1
- birkstīt:2
- cirkslis:1
- cirkslis:2
- cirksnis:1
- cirksnis:2
- cirksnis:3
- cirksnis:4
- cirksnis:5
- cirksnis:6
- cirkstes:1
- cirkstēt:1
- cirkstot:1
- čirkstas:1
- čirkstēt:1
- čirkstēt:2
- čirkstis:1
- čirkstīt:1
- dzirkste:1
- dzirkste:2
- dzirkste:3
- dzirksts:1
- dzirksts:2
- džirkste:1
- ķirkstēt:1
- ļirkstēt:1
- mirkslis:1
- mirksnis:1
- nirkstēt:1
- ņirkstēt:1
- ņirkstis:1
- pirkstes:1
- pirkstis:1
- pirkstīt:1
- spirksts:1
- šļirkste:1
- švirkste:1
- Švirksti:1
- švirksts:1
- virksnis:1
- virksnis:2
- Birkstala:1
- birkstele:1
- cibirksta:1
- cibirkste:1
- cirksnīte:1
- cirkstiņš:1
- civirksne:1
- čibirkste:1
- čirkstala:1
- čirkstans:1
- čirkstele:1
- čirkstine:1
- čirkstoņa:1
- čirkstuns:1
- dzirksnis:1
- dzirksnis:2
- dzirkstēt:1
- dzirkstīt:1
- džirkstēt:1
- džirkstīt:1
- ģirkstele:1
- ģirkstine:1
- ģirkstiņa:1
- klirkstēt:1
- kļirkstēt:1
- knirkstēt:1
- kņirkstēt:1
- mirkstiņi:1
- mirkstoņa:1
- ņācirksne:1
- ņirkstīgs:1
- ņirkstoņa:1
- pirkstāne:1
- pirkstele:1
- pirkstine:1
- pirkstiņi:1
- pirkstiņš:1
- pļirkstēt:1
- smirksnēt:1
- snirkstēt:1
- sņirkstēt:1
- spirksnis:1
- spirkstes:1
- spirkstēt:1
- spirkstis:1
- stirkstēt:1
- svirksnis:1
- svirkstēt:1
- svirkstīt:1
- šļirkstēt:1
- šņirkstēt:1
- štirkstēt:1
- švirkstēt:1
- švirkstīt:1
- uzpirkste:1
- zebirkste:1
- zvirksnis:1
- zvirksnis:2
- zvirkstēt:1
- žibirkste:1
- žļirkstēt:1
- žņirkstēt:1
- žvirkstēt:1
- žvirkstis:1
- apcirksnis:1
- apčirkstēt:1
- atbirkstīt:1
- bezpirkstu:1
- birkstināt:1
- cirkstains:1
- cirkstaiņš:1
- cirkstināt:1
- čipirksnis:1
- čirkstains:1
- čirkstelis:1
- čirkstiens:1
- čirkstināt:1
- čirkstināt:2
- Dirkslande:1
- dzibirkste:1
- dzirkstele:1
- dzirkstele:2
- dzirkstele:3
- dzirkstene:1
- dzirkstība:1
- dzirkstīgs:1
- Dzirkstīni:1
- Dzirkstiņi:1
- Dzirkstums:1
- Dzirkstupe:1
- džirkstele:1
- džirkstoņa:1
- izcirksnis:1
- lēdzirksni:1
- ļedzirkste:1
- mirkstināt:1
- nāvcirksne:1
- nobirkstis:1
- nobirkstīt:1
- nočirkstēt:1
- nodirkstēt:1
- noņirkstēt:1
- ņirkstināt:1
- pačirkstēt:1
- paņirkstēt:1
- papirksnis:1
- papirkstot:1
- pipirksnis:1
- pirkstaine:1
- pirkstaine:2
- pirkstains:1
- pirkstaiņi:1
- pirkstaiņš:1
- pirksteles:1
- pirkstelis:1
- pirkstenis:1
- pirkstgals:1
- pirkstināt:1
- puspirksta:1
- puspirksts:1
- sabirkstīt:1
- sānpirksts:1
- spirkstele:1
- stirkstoņa:1
- svirkstene:1
- svirkstiņš:1
- šipirkstis:1
- šļirkstene:1
- šļirkstens:1
- šļirkstins:1
- šļirkstīns:1
- šņirkstoņa:1
- švirkstele:1
- švirkstins:1
- švirkstiņš:1
- švirkstoņa:1
- uzbirkstīt:1
- uzpirkstis:1
- uzpirkstne:1
- vidzirksne:1
- Virkstenis:1
- zvirksnots:1
- žņirkstoņa:1
- žvirkstoņa:1
- acumirksnis:1
- aizbirkstīt:1
- aizčirkstēt:1
- akimirksnis:1
- cirkstoties:1
- čirkstoties:1
- dievpirksts:1
- dzirkstains:1
- dzirksteles:1
- dzirkstelēt:1
- dzirksteļot:1
- dzirkstināt:1
- džirkstināt:1
- garpirkstis:1
- iedzirkstēt:1
- iedzirkstīt:1
- iešļirkstēt:1
- izdzirkstīt:1
- izšvirkstēt:1
- kņirkstināt:1
- ķirksteniņš:1
- lēdzirksnis:1
- lēdzirkstes:1
- malcirksnis:1
- malkcirksne:1
- nāvcirksnis:1
- nemirkstams:1
- nemirkstošs:1
- nodzirkstēt:1
- nodzirkstīt:1
- nodžirkstēt:1
- nodžirkstīt:1
- nostirkstēt:1
- nosvirkstēt:1
- nošļirkstēt:1
- nošņirkstēt:1
- nošvirkstēt:1
- nozvirkstēt:1
- nožļirkstēt:1
- nožņirkstēt:1
- nožvirkstēt:1
- padzirksnis:1
- padzirkstēt:1
- padzirkstīt:1
- papirksniņš:1
- papirkstiņš:1
- pašņirkstēt:1
- piebirkstīt:1
- pirkstlaipa:1
- pirkstlampa:1
- pirkstmauce:1
- pirkstnieki:1
- pirkstnieks:1
- pirkstveida:1
- pļirkstināt:1
- sadzirkstīt:1
- sadžirkstīt:1
- svirkstenis:1
- svirkstināt:1
- šķipirkstis:1
- šļirkstināt:1
- šļirkstinēt:1
- šņirkstiens:1
- šņirkstināt:1
- švirkstelēt:1
- švirkstelis:1
- švirkstenis:1
- švirkstiens:1
- švirkstieši:1
- švirkstināt:1
- trīspirkstu:1
- uzdzirkstēt:1
- uzdzirkstīt:1
- uzpirkstene:1
- uzpirkstiņš:1
- uzpirkstīte:1
- uzpirkstnis:1
- uzšvirkstēt:1
- žļirkstināt:1
- žņirkstiens:1
- žņirkstināt:1
- žvirkstināt:1
- aizdzirkstīt:1
- aizšvirkstēt:1
- čirksteļains:1
- dzirkstacīte:1
- dzirkstaliņa:1
- dzirkstalīte:1
- dzirksteliņa:1
- dzirkstelīte:1
- dzirkstīgums:1
- dzirkstījums:1
- dzirkstīties:1
- izčirkstināt:1
- malkcirksnis:1
- miroņpirksts:1
- nočirkstināt:1
- noņirkstināt:1
- pacirkstains:1
- pačirkstināt:1
- piecpirkstes:1
- piedzirkstīt:1
- piesmirksnēt:1
- pipirkstītis:1
- pirkstainīte:1
- pirkstanieks:1
- pirkstenieks:1
- pirkstenītis:1
- pirkstgaliņš:1
- pirkstinieki:1
- pirkstinieks:1
- pirkstmicīte:1
- pirkststarpa:1
- sacirkstināt:1
- sačirkstināt:1
- smalcirksnis:1
- švirkstēties:1
- uzčirkstināt:1
- uzpirkstenes:1
- uzpirkstenis:1
- viduspirksts:1
- aizčirkstināt:1
- dievpirkstiņš:1
- dzirkstelains:1
- dzirkstelītes:1
- dzirksteļains:1
- dzirksteļains:2
- garpirkstains:1
- Hjirksēterēra:1
- iečirkstēties:1
- ienirkstēties:1
- ieņirkstēties:1
- iepirkstēties:1
- iešļirkstināt:1
- izšļirkstināt:1
- mirkstināties:1
- nemirkstamība:1
- nodzirksteļot:1
- nodžirkstināt:1
- nošņirkstināt:1
- nošvirkstināt:1
- padzirksteļot:1
- pašvirkstināt:1
- piecpirkstene:1
- pirkstainieki:1
- pirkstaunieks:1
- pirkstveidīgs:1
- priekšpirksts:1
- puspirkstains:1
- sacirkstoties:1
- sačirkstoties:1
- sadžirkstināt:1
- sešpirkstains:1
- uzbirkstīties:1
- uzdzirksteļot:1
- uzpirkstenīte:1
- uzpirkstnieks:1
- uzpļirkstināt:1
- uzšvirkstināt:1
- aizčirkstēties:1
- aizdzirkstelēt:1
- aizdzirksteļot:1
- daudzpirkstība:1
- dzirkstesvārdi:1
- garpirkstainis:1
- garpirkstnieks:1
- gredzenpirksts:1
- iedzirkstēties:1
- iedzirkstīties:1
- iekļirkstēties:1
- iešņirkstēties:1
- iešvirkstēties:1
- iežņirkstēties:1
- izdzirkstīties:1
- nošņirkstēties:1
- piecpirkstains:1
- pirkstcepurīte:1
- platpirkstains:1
- rādītājpirksts:1
- šļirkstināties:1
- šņirkstināties:1
- švirkstināties:1
- uzdzirkstēties:1
- uzdzirkstījums:1
- uzdzirkstīties:1
- uzpirkstenītes:1
- aizdzirkstēties:1
- aizdzirkstīties:1
- aizšņirkstēties:1
- aizšvirkstēties:1
- dzegužpirkstīte:1
- dzirksteļizlāde:1
- dzirksteļkamera:1
- dzirksteļķērājs:1
- dzirksteļstarpa:1
- purpuruzpirkste:1
- garpirkstpērtiķi:1
- iedzirksteļoties:1
- pirkstiņbaterija:1
- slaidpirkstainis:1
- divpadsmitpirkstu:1
- dzirksteļaizdedze:1
- dzirksteļuztvērējs:1
- dzirksteļskaitītājs:1
- elektrodzirksteļapstrāde:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1302):
- laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
- svārsteklis Akas svirkstenis.
- svirsnis Akas vinda; svirksnis.
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
- hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- apcirkšņi Apcirksnis.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
- apknabināt Apstrādāt ar pirkstu galiem.
- braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
- pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
- piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
- māgāt Ar pirkstiem grābt bļodā.
- mikrosfigmija Ar pirkstiem grūti sataustāms pulss.
- izknakstīt Ar pirkstiem izrakņāt.
- knabināt Ar pirkstiem klabināties.
- nagāt Ar pirkstiem maisīt, rakņāt ēdienu.
- nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
- notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
- kņīdzgāt Ar pirkstiem plūkāt, plucināt.
- īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
- sakņubināt Ar pirkstu galiem sagatavot.
- piepļikstināt Ar pirkstu galiem viegli piedauzīt.
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot.
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte.
- Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms.
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- apvirpināt Atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem).
- stunguris Atlikusī daļa (par nocirstu pirkstu vai koka zaru).
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja.
- aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- mazais sprīdis attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu.
- ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
- monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu.
- tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
- Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
- Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte.
- Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms.
- ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija.
- fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai.
- izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- bezpirkstu Bez pirkstiem.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- biršķi Birkstis.
- birkstināt Birkstīt 1.
- džirkstināt Birkstīt 1.
- džirkstīt Birkstīt 1.
- birkšķīt Birkstīt 2.
- pirkstināt Birkstīt.
- drikšķīt Birkstīt^1^.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pagrezot Brīdināt; norāt, kratīt pirkstu, kratīt galvu.
- piezibināt Brīdinot pakratīt (pirkstu).
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt.
- karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
- šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu.
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- cibirksta Cibirkste.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
- lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
- jēlnadzis Cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
- pirsts Cimda daļa, kas aptver rokas pirkstu.
- īksis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu; īkstis (3).
- īkstis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu.
- īšķis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu.
- pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- pirkstaiņi cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti
- naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma.
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirka Cirksnis 1.
- cirkšņi Cirksnis 1.
- ģerkstēt Cirkstēt, čirkstēt.
- cirksta Cirta; cirksts.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
- čipsnis Čipirksnis, šķipsna.
- čirkstans Čirkstains.
- miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā.
- džirkstēt Čirkstēt (1).
- čirkstināt Čirkstēt (2).
- čirpstēt Čirkstēt (2).
- čirpstināt Čirkstēt (2).
- žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
- čīgāt Čirkstēt (par circeni).
- čirkšināt Čirkstēt 1.
- čirkšēt Čirkstēt 1(2).
- šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt.
- šņirkāt Čirkstēt, čirkstināt.
- kņirkšēt Čirkstēt, grabēt.
- džīgot Čirkstēt, gurkstēt, šalkt.
- žņirgt Čirkstēt, gurkstēt.
- zvirpstēt Čirkstēt, kā dažs putnēns.
- skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt.
- kņadzināt Čirkstēt, zobus griezt.
- snirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs).
- sņirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs).
- cizināt Čirkstēt.
- knarkstēt Čirkstēt.
- snirkšēt Čirkstēt.
- snirkt Čirkstēt.
- svirpstēt Čirkstēt.
- zviegt Čirkstēt.
- kņirkstināt Čirkstinātt.
- džirkstoņa Čirkstoņa (1).
- pačirkstināt Čirkstoši rakstīt (ar spalvu).
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm.
- aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem.
- dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem.
- nagoties Darboties ar pirkstiem.
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
- datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās.
- polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās.
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- šipirkstis Daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
- tasto Dažreiz pirkstu laipa.
- hirartrīts Delnas un pirkstu locītavu iekaisums.
- dzirksteliņa Dem. --> dzirkstele 1.
- dzirkstelīte Dem. --> dzirkstele 1.
- dzirkstaliņa Dem. --> dzirkstele 1(1).
- dzirkstalīte Dem. --> dzirkstele 1(1).
- pirkstgaliņš Dem. --> pirkstgals.
- pirkstelis Dem. --> pirksts.
- pirkstiņš Dem. --> pirksts.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- Certhia brachydactyla dienvidu jeb īspirkstu mizložņa.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms.
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
- duodenoduodenostomija Divās daļās sadalītas divpadsmitpirkstu zarnas anastomozes.
- duodenoplastika Divpadsmit pirkstu zarnas daļas reparatīva operācija.
- duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem.
- duodenorāfija Divpadsmitpirkstu zarnas brūces sašūšana.
- duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana.
- duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums.
- periduodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas perito- neja iekaisums.
- periduodenits Divpadsmitpirkstu zarnas peritoneja iekaisums.
- duodenogramma Divpadsmitpirkstu zarnas rentgenogramma.
- duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
- duodēnektomija Divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
- kulainis Dūrainis, cimds, kas ietver kopēji visus pirkstus izņemot lielo.
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
- Baltijas dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza baltica").
- asinssarkanā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza cruenta").
- Fuksa dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza fuchsii").
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
- Rusova dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza russowii").
- Dactylorhiza praetermissa dzegužpirkstīšu suga.
- dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- čūskenaji Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
- dzegužpuķe Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
- orchidejas Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza").
- dactylorhiza Dzegužpirkstītes.
- Digitalis lutea dzeltenā uzpirkstīte.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- digitācija Dzimumorgānu vai erotisko zonu kairināšana ar pirkstiem.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes.
- džirkste Dzirkste.
- zirkste Dzirkste.
- dzirkste Dzirkstele (parasti liela).
- pirkstele Dzirkstele pelnos.
- pliva Dzirkstele, uguns liesma.
- birkstele Dzirkstele.
- cibirkste Dzirkstele.
- čibirkste Dzirkstele.
- dzibirkste Dzirkstele.
- džirkstele Dzirkstele.
- dzirksteles Dzirkstele.
- dzirksts Dzirkstele.
- ģirkstele Dzirkstele.
- ģirkstiņa Dzirkstele.
- ģirksts Dzirkstele.
- grizis Dzirkstele.
- guns Dzirkstele.
- pirksts Dzirkstele.
- šķiltne Dzirkstele.
- šprakstele Dzirkstele.
- sprēga Dzirkstele.
- sprēgata Dzirkstele.
- spriksts Dzirkstele.
- zvirgzds Dzirkstele.
- aizdzirkstelēt Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizdzirksteļot Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- pirksteles Dzirksteles, arī pirkstis.
- pokstes dzirksteles.
- asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- Dianthus detloides dzirkstelīte, neļķu suga.
- Dianthus deltoides dzirkstelīte.
- dzirksteļains Dzirksteļaina dzija - sakrokojusies dzija.
- čirkstīt Dzirksteļot, dzirkstīt.
- sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni.
- pirkstīt Dzirksteļot.
- zvaidrīt Dzirksteļot.
- dzirkstīt Dzirkstēt (2).
- džērkstēt Dzirkstēt.
- švērmeles Dzirkstis, uguņi gar acīm (no trieciena pa galvu).
- dzirkstīties Dzirkstīt (2).
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- džirgt Dzirkstīt.
- kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes.
- špuhteris Dzirkstošs dzēriens.
- dzirkstelains Dzirkstošs, dzirksteļojošs, ugunīgs.
- fizs Dzirkstošs, putojošs dzēriens; fīzs.
- griezis Dzirksts.
- spirkstele Dzirksts.
- spirksts Dzirksts.
- Dzirkstēnu-Skujiešu ezers Dzirkstums, ezers Aronas pagastā.
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
- pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
- rotācijas ecēšas ecēšas, kas sastāv no horizontālas vārpstas ar pirkstiem, kuru piedzen traktora jūgvārpsta; paredzētas darbam māla augsnēs.
- elektriskā izlāde gāzēs elektriskās strāvas plūšana gāzēs; norisinās, mainoties gāzes stāvoklim (Voltas loks, dzirksteļizlāde, koronizlāde u. c.).
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu.
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
- spinterometris Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- spinterometrs Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- fulgurācija Elektroterapija ar dzirkstelēm, piem., darsonvalizācija, franklinizācija.
- duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- Dzirkstums Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers.
- Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
- makroplāns Filmējamās personas sīkas ķermeņa daļas (piem., auss, lūpu, pirkstu) vai cita sīka priekšmeta vai norises uzņēmums.
- Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
- psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība.
- fīzs Fizs - dzirkstošs, putojošs kokteilis ar augļiem vai augļu sulu.
- anhitērijs Fosils trīspirkstu nepārnadzis, kas pieder pie zirgu grupas.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
- Dactylorhiza fuchsii Fuksa dzegužpirkstīte.
- Orchis fuchsii Fuksa dzegužpirkstītes "Dactylorhiza fuchsii" nosaukuma sinonīms.
- māša Garā māša - vidējais pirksts.
- dižandrējs Garais pirksts.
- tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta.
- knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām).
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA).
- carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem.
- skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
- skripšķināties Grabināties, čirkstēt.
- skreboņa graboņa, čirkstoņa vai līdzīga skaņa.
- skraboņa Graboņa, čirkstoņa.
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
- duodenotomija Grieziens divpadsmitpirkstu.
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- birkšķi Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis.
- birkstes Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis.
- daktilotēka Gumijas uzpirkstenis, pirksta aizsargs.
- gurdzēt Gurkstēt, čirkstēt.
- krepitēt Gurkstēt, čirkstēt.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
- duodēnektāzija Hronisks divpadsmitpirkstu zarnas paplašinājums.
- aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt.
- aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas).
- aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties.
- adaktilija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku pirkstu trūkums.
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā.
- adaktils Iedzimts kroplis bez pirkstiem.
- oligodaktilija Iedzimts nepilns pirkstu skaits.
- klinodaktilija Iedzimts noliekts vai saliekts pirkstu stāvoklis.
- ektrodaktilija Iedzimts pirksta vai tā daļas trūkums.
- pahidaktilija Iedzimts pirkstu resnums.
- syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā.
- simfalangisms Iedzimts pirkstu stīvums vai pirkstu locītavu ankiloze.
- oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits.
- palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums.
- ektropodisms Iedzimts viena vai vairāku kājas pirkstu trūkums.
- iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
- iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
- digitālā pelvimetrija iegurņa lieluma noteikšana ar rokas pirkstiem.
- izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
- ienirkstēties Ieņirkstēties.
- aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties.
- aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem).
- starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
- tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
- dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
- eidiometrs Ierīce, ko lieto, lai ar elektrisko dzirksteli iegūtu ūdeni no skābekļa un ūdeņraža.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi dzirksteļot.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
- aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties.
- iežņerkstēties Iešņirkstēties.
- iežņirkstēties Iešņirkstēties.
- policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta.
- eikss Īkšķis, pirmais rokas pirksts.
- šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
- švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem.
- perodaktils Indivīds ar iedzimtu pirkstu kroplību.
- ortodaktils Indivīds, kam normāli, taisni pirksti.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums.
- simbrahidaktilija Īsi, kopā saauguši kāju vai roku pirksti; pleznu pirksti.
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- uzčirkstināt Īsu brīdi čirkstināt.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
- nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
- nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pabeigt švirkstināt.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
- nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
- nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
- nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
- dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
- nepārtrauktā vibrināšana izdara, pārvadot masiera pirkstu vibrācijas uz pacienta ķermeni.
- izķellāt Izēst, ņemot ar pirkstiem; šādā veidā ēdot, iztriept.
- poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
- melomelija Izķēmojums, kad pie ķermeņa atrodas lieki locekļi, piem., 6 pirksti vienā rokā vai kājā.
- lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
- izdzirkstīt Izmest dzirksteles.
- protohipuss Izmiris trīspirkstu zirgs.
- bļurbt Izmirkstot kļūt mīkstam.
- smedzēt izmirkstot kļūt smagam.
- uzblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- uzblīzt Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- izblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
- izblīzt Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
- hipparion Izmirusi zirgu ģints ar trijpirkstu kājām.
- kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm.
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- izgramžāt Izslaucīt, noslaucīt (ar pirkstiem).
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- izsprēgt Izšķilt, likt dzirksteļot; izsprēdzināt.
- izsprēdzināt Izšķilt, likt dzirksteļot.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants.
- flautando Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu.
- flautato Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu.
- ščipačs Kabatzaglis, kas maku vai naudu izvelk ar diviem pirkstiem.
- ķīkste Kāda lauku puķe, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
- ķikste Kāda puķe uz lauka, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
- kņīdzga Kāds, kas brauc ar pirkstiem ēdienā.
- ķeceris Kāds, kurš ar pirkstiem vai karoti rakņājas pa ēdienu.
- patikšināt Kādu brīdi čirkstēt.
- patikšķināt Kādu brīdi čirkstēt.
- pačirkšināt Kādu brīdi čirkstināt.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- onihohifoze Kājas pirksta zemnaga epidermas sabiezējums.
- pedikīrs kāju pēdu, pirkstu un nagu kopšana.
- kākarains Kākaraini cimdi - pirkstaini cimdi.
- sprikšļi Karsti pelni, dzirksteles.
- birkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles.
- pelorija Kārtns zieds; tas dažkārt attīstās ziedkopā, kas sastāv no nekārtniem ziediem (piem., vīrceles, uzpirkstītes, lauvmutītes ziedkopā).
- smagurs kārumnieks; rādītājpirksts.
- papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste.
- braukšana kaut kā (piem., pirksta) virzīšana, vilkšana pa virsmu
- skrablis Kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa.
- ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
- mīkškīt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīškīt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīškt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīkškt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt.
- apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu); dzirkstēt (2).
- knirkšķēt Knirkstēt.
- kūļizlāde Koronas izlādes īpaša forma, ko var uzskatīt arī par dzirksteļizlādi no smailes.
- sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
- kreimalaišķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts.
- kreimalaizis Krējumlaizis, rādītāja pirksts.
- kreimališķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts.
- daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
- digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām.
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- gastroduodenoskopija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate ar gastroskopa palīdzību.
- gastroduodenīts Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums.
- gastroduodēnektomija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas izgriešana.
- pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
- antroduodenektomija Kuņģa vārtnieka daļas un divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni; pirkstis.
- vūkšēt Ķērkt, čirkstēt.
- vūšķēt Ķērkt, čirkstēt.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu.
- villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm".
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
- akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos.
- jemurs Lempis, neveiklis, kuram pirksti ir kā salipuši.
- šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- polionihija Lieks nags uz pirksta.
- cirkslis Liela lapsene (arī cirksnis).
- īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts.
- piektenis Lielais pirksts, īkstis.
- ikucis Lielais pirksts.
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
- pirstenes lieli, neglīti pirksti.
- klēpis Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
- parejazaurs Liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām.
- španners Liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā).
- špannriņķis Liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā).
- Digitalis grandiflora lielziedu uzpirkstīte.
- čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
- ķirks Lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām.
- švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji.
- Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens, kur skaņu rada, stīgu strinkšķinot ar pirkstu; skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte.
- ģergzde Locītavu sāpe (dzirkste 2).
- čikāties Lozēt uz pirkstiem; pēc kārtas skaitīties.
- čikoties Lozēt uz pirkstiem.
- iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
- izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- izblīzt Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- ugunīgs Ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.).
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes.
- sānpirksts Malējais pirksts.
- elektrodzirksteļapstrāde Materiāla elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto dzirksteļizlādi.
- mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
- apucītis Mazā pirkstiņa vārds.
- īnis Mazais pirkstiņš; īnītis.
- mazais knipsītis mazais pirkstiņš.
- skripstiņš mazais pirkstiņš.
- ansītis Mazais pirkstiņš.
- bērniņš Mazais pirkstiņš.
- endzeliņš Mazais pirkstiņš.
- ķincis Mazais pirkstiņš.
- ķincītis Mazais pirkstiņš.
- mazjānis Mazais pirkstiņš.
- mazulis Mazais pirkstiņš.
- mikacītis Mazais pirkstiņš.
- nogālis Mazais pirkstiņš.
- eņģelītis Mazais pirksts.
- īnītis Mazais pirksts.
- nogalis Mazais pirksts.
- enģelītis Mazais rokas pirksts; endzeliņš.
- endzītis Mazais rokas pirksts.
- paņirkstēt Mazliet ņirkstēt
- pašvirkstināt Mazliet švirkstēt.
- pamuzerēt Mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt.
- papirkšķis Mazliet; tik, cik starp 3 pirkstu galiem var saņemt.
- papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis.
- ikustiņš Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- ikustītis Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- Digitalis mertonensis Mertona uzpirkstīte.
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- asins analīze metode asins ķīmiskā sastāva, grupas, asinsķermenīšu skaita u. c. noteikšanai; asinis tiek ņemtas no pirksta vai no vēnas.
- aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
- sprigot Mirdzēt, dzirkstēt.
- mirkšķēties Mirkstināties.
- mirkstoņa Mirkstoņa laiks - mitrs laiks, lietains laiks.
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- vārgļacis Mitruma izraisīts iekaisums kāju pirkstu starpā.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties.
- fingerzacs Mūzikā pirkstu lietošanas kārtība.
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
- onihoheterotopija Naga atrašanās neparastā vietā, piem., galafalangas laterālajā virsmā (visbiežāk uz mazā pirksta).
- pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
- nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
- pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
- pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
- padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
- pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- pirkstiņbaterija Neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles.
- šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
- elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm.
- daktilomegālija Nenormāli lieli kāju vai roku pirksti.
- makrodaktilija Nenormāli lieli roku vai kāju pirksti.
- pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- māgot Nepievilcīgi ēst, ar pirkstiem ņemot ēdienu no bļodas.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
- vebe No auklām austa pirksta platuma lenta zirglietu izgatavošanai.
- lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
- ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp).
- digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
- nodzirkstīt Nodzirkstēt (2).
- nodžirgt Nodzirkstīt.
- nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
- ingvino- Norāda uz cirksni.
- duodēn- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
- duodeno- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
- daktil- Norāda uz pirkstu.
- pirsta garums nosacīta adījuma garuma mērvienība - adītāja pirksta garums.
- pirksta garums nosacīta adījuma garuma mērvienība - rādītāja pirksta garums.
- pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- nošļarkstēt Nošļirkstēt.
- nosvirkstēt Nošvirkstēt (1).
- novirkšēt Nošvirkstēt.
- novirkšķēt Nošvirkstēt.
- nošņirkstēties Nožņirkstēties.
- nozvirkšēt Nožvirkstēt.
- nozvirkšķēt Nožvirkstēt.
- nozvirkstēt Nožvirkstēt.
- ņirkšēt Ņirkstēt.
- ņirkšķēt Ņirkstēt.
- nirkstēt Ņirkstēt.
- niršķēt Ņirkstēt.
- ņirkšināt Ņirkstināt.
- ņirkšķināt Ņirkstināt.
- ņirkšķoņa Ņirkstoņa.
- gitoksoze Ogļhidrāts uzpirkstītes alkaloīdos.
- duodenolīze Operācija divpadsmitpirkstu zarnas atbrīvošanai no saaugumiem.
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
- sažulināt pa pirkstiem savārtīt, neveikli izmazgāt.
- driksināt Padarīt nemirkstamu.
- padzirkstīt Padzirkstēt (2).
- tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā.
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- daudzpirkstība Palielināts pirkstu vai pirkstu falangu skaits rokām vai kājām; pieder pie embrionālās attīstības traucējumiem.
- cirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt.
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
- ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- žvirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
- daktoloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda.
- hiroloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda.
- ikuci rādīt parādīt starp rādītāju un vidējo pirkstu izbāztu lielā pirksta galu.
- plētomerija Pārāk liels ķermeņa dalu skaits, piem., seši pirksti.
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
- plēvnas Pārslas, dzirksteles.
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1.
- daktilogripoze Pastāvīgs pirkstu saliekums vai izliekums.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- pajēls Pavājš (parasti par rokām, pirkstiem).
- uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
- virsleka Pēdas virspuse (zeķei) no locītavas līdz pirkstiem.
- ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu.
- manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis.
- sul tasto pie pirkstu laipas (grifa).
- izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst.
- nograzāt Piedraudēt ar pirkstu.
- piegrazāt Piedraudēt ar pirkstu.
- dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku.
- ģirgāt Pīkstēt, čīkstēt, čirkstēt.
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
- Kērksvila Pilsēta ASV ("Kirksville"), Misūri štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dirkslande Pilsēta Nīderlandē ("Dirksland"), Dienvidholandes provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pirkstgals Pirksta (1) gals.
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas.
- hemifalangektomija Pirksta falangas daļēja ekscīzija.
- apkārtteķis Pirksta iekaisums ar sastrutojumu un uztūkumu no maziem ievainojumiem.
- knauķis Pirksta kauls liekumā.
- krumplis Pirksta locītava (kur ādai ir grumba).
- krumslis Pirksta locītava; kājas potīte.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- stobuls Pirksta resnuma stiebrs ar tukšu vidu.
- Riccardia palmata pirkstainā rikardija.
- Carex digitala pirkstainais grīslis.
- pirkstāne Pirkstaine.
- pirstaunieki pirkstaini cimdi
- pirstenīši pirkstaini cimdi
- naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus.
- pērstinīki pirkstaini cimdi.
- pirkstinieki Pirkstaini cimdi.
- pirkstnieki Pirkstaini cimdi.
- pirkstiņi pirkstainie cimdi.
- pirkstaunieks Pirkstainieks.
- pirkstaine Pirkstainis.
- pirkstanieks Pirkstainis.
- pirstainieks Pirkstainis.
- pirstinieks Pirkstainis.
- pirkstaiņš Pirkstains (par cimdu).
- naģelīte Pirkstains cimds (pa jokam).
- nagainis Pirkstains cimds.
- pierstinīks Pirkstains cimds.
- pirkstenieks Pirkstains cimds.
- pirkstenis Pirkstains cimds.
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
- pirkstainieki Pirkstaiņi.
- ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides").
- cipočkas Pirkstgali.
- pinceti Pirksti.
- rabotņiki Pirksti.
- fingerbords Pirkstiņdēlis, miniatūrs skeitbords, kuru vada ar diviem pirkstiem.
- pirgzdes Pirkstis.
- pirkšķis Pirkstis.
- diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi.
- vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- otrais (arī trešais, ceturtais, piektais) pirksts pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam).
- zeltiņš Pirksts, kurā valkā (zelta) gredzenu.
- knaģis Pirksts.
- pierksts Pirksts.
- pirsts Pirksts.
- pirststarpe pirkststarpa.
- daktilīts Pirkstu iekaisums, kam bieži par cēloni ir sifiliss.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu; šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- krumsls Pirkstu kauliņi.
- daktilospazma Pirkstu krampji.
- pirkstlaipa Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas; grifs.
- grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas.
- krumšļi Pirkstu locītavas; kāju potītes.
- klapki Pirkstu nospiedumi.
- daktilogramma Pirkstu nospiedums, ko lieto personas identifikācijai.
- daktilokartotēka Pirkstu nospiedumu kartotēka.
- arahnodaktilija Pirkstu pārmērīgs garums un tievums; reta attīstības anomālija, kas skar galvenokārt locekļus.
- pirkststarpa Pirkstu starpa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- afalangija Pirkstu vai falangu trūkums vai zudums.
- Laminaria digitata pirkstveida laminārija.
- Cynodon dactylon pirkstveida suņzobe.
- daktiloīds Pirkstveida.
- pirkstveidīgs Pirkstveida.
- ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
- ilkši Pirkstveidīgi izaugumi uz zirgu kājām pie ceļgala locītavām.
- īksis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts; īkstis (2).
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- bengāliskā uguns pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
- trukāt Plaisāt (par pirkstu galiem).
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata").
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas.
- čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguze Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- pieši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- Dactylorhiza maculata plankumainā dzegužpirkstīte.
- Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms.
- anaplastika Plastiskā, reparatīvā ķirurģija; atdalītu ķermeņa daļu (piem., pirksta) pieaudzēšana agrākā vietā; zaudētu vai defektīvu ķermeņa daļu atjaunošana vai aizvietošana, pārstādot audus.
- dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
- karpoptoze Plaukstas pamata un pirkstu izstiepēju paralīze.
- mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem.
- plēvēties Plivināties, lidināties (par dzirkstelēm).
- pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
- pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
- daktilagra Podagriskas sāpes pirkstos.
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- puspirksts Puse no pirksta.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
- puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni.
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- badēt Rādīt ar pirkstu (uz kādu), parasti izsmejot.
- badīt Rādīt ar pirkstu (uz kādu), parasti izsmejot.
- nokrapšķēt Radīt čīkstošu, svirkstošu, sprakstošu skaņu.
- nodžirkstināt Radīt čirkstoņu.
- klirkšēt Radīt čirkstošas skaņas (par vistām).
- nočiukstēt Radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu.
- cirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
- švirbināt Radīt švirkstošas skaņas.
- krējumlaizis Rādītāja pirksts.
- podlaiža Rādītāja pirksts.
- podlaizis Rādītāja pirksts.
- podliķis Rādītāja pirksts.
- poda laiža rādītājpirksts.
- poda ližga rādītājpirksts.
- rādāmais pirksts rādītājpirksts.
- podalaišķis rādītājpirksts.
- podalaižka rādītājpirksts.
- kreimlaišķis Rādītājpirksts.
- kreimlaizis Rādītājpirksts.
- kreimlaizītis Rādītājpirksts.
- kreimliķētājs Rādītājpirksts.
- kreimlišķis Rādītājpirksts.
- krejumlaišķis Rādītājpirksts.
- krējumlaišķis Rādītājpirksts.
- krejumlaiža Rādītājpirksts.
- krejumlaizis Rādītājpirksts.
- pienalaiža Rādītājpirksts.
- podulaiža Rādītājpirksts.
- priekšpirksts Rādītājpirksts.
- rādītājs Rādītājpirksts.
- nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem.
- knabināt Raustīt, plucināt (ar pirkstiem), darot kādu vieglu darbu.
- pirksti kā tapas resni, strupi pirksti.
- somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
- dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (1).
- dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (2).
- knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties.
- španeris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- španneris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis.
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- stulmis Rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem.
- pikusītis rokas mazais pirkstiņš.
- ņiburis Rokas mazais pirkstiņš.
- ņiburs Rokas mazais pirkstiņš.
- pīpiņš Rokas mazais pirkstiņš.
- rādītājpirksts Rokas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- rādītāja (retāk rādāmais) pirksts rokas otrais pirksts; rādītājpirksts.
- grabki Rokas pirksti.
- grabļi Rokas pirksti.
- hiragra Rokas podagra, sevišķi pirkstos.
- akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums.
- garais pirksts rokas vidējais pirksts.
- dižindriķis Rokas vidējais pirksts.
- garpēteris Rokas vidējais pirksts.
- mādža Rokas viduspirksts.
- dieva dotās dašķītes roku pirksti.
- apvērts Roku pirkstu slimība, kam raksturīga strutošana pie nagiem.
- sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- daktiledēma Roku vai kāju pirkstu tūska.
- izodaktilisms Roku vai kāju pirkstu vienādība garumā.
- pikrīns Rūgta viela, ko dabū no uzpirkstītes, "Digitalis purpurea".
- durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- Digitalis ferruginea rūsganā uzpirkstīte.
- Dactylorhiza russowii Rusova dzegužpirkstīte.
- konkrēcija Saaugšana, sabiezēšana; konkrementa veidošanās process; normāli šķirtu daļu, piem., pirkstu savienošanās.
- digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās.
- daktilo- Saistīts ar pirkstiem (piem., daktiloloģija, daktiloskopija).
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
- griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
- saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem).
- aizšņirkstēties Sākt šņirkstēt.
- sadūrot saliekt (pirkstus) dūrē.
- sadūroties saliekties dūrē (par pirkstiem).
- sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
- ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas.
- ingvinodīnija Sāpes cirksnī; var būt vietējas vai izstarojošas.
- daktilalģija Sāpes pirkstā (neiralģiskas, vazopātiskas).
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
- daktilkampsodīnija Sāpīgs pirkstu izliekums.
- aiztrukt Saplaisāt (parasti par ādu pirkstu galos).
- purpuruzpirkste Sarkanā uzpirkstīte ("Digitalis purpurea").
- pūslīši Sarkanā uzpirkstīte ("Digitalis purpurea").
- Digitalis purpurea sarkanā uzpirkstīte.
- pūslīši Sarkanās uzpirkstenes.
- digitonīns Sarkanās uzpirkstītes saponīns (C56H92O29), kam nav tipiskās digitāla glikozīdu darbības.
- saencēt Sasmalcināt, uzirdināt (ar pirkstiem ko).
- sadžirkstināt Saspiežot radīt džirkstošu skaņu.
- intratenārs Saujas iedobums starp pacēlumiem, ko veido īkšķa un mazā pirksta muskuļi.
- bruts Sauso dzirkstošo vīnu, galvenokārt šampanieša, apzīmējums.
- divpadsmitpirkstu Savienojumā "divpadsmitpirkstu zarna": tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
- interdigitācija Savienošanās ar pirkstveida izaugumu palīdzību, piem., muskuļu.
- saskvirbināt Savīt, savērpt (ar diviem pirkstiem).
- daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem).
- sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu); arī samērā neliels attālums.
- lielais sprīdis sena garuma mērvienība - aptuveni 23 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un vidējo pirkstu).
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
- heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses.
- heptadaktilija Septiņi pirksti vienai rokai vai kājai.
- heksadaktilija Seši pirksti rokām vai kājām.
- pirkši Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; pirkstis; pirkstes.
- pirkstes Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; pirkstis.
- saknubināt Sīki sasmalcināt, saplucināt (parasti ar pirkstiem).
- megalosindaktilija Sindaktilija kopā ar pirkstu izteiktu palielinājumu.
- digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā.
- šērķis Sirks (sirms) zirgs.
- sirķis Sirks zirgs.
- circināt Sisināt (par circeni); čirkstināt.
- sirināt Sisināt, čirkstēt (par sienāžiem).
- AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system").
- bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem.
- dzirksteļskaitītājs Skaitītājs, ar kuru reģistrē radioaktīvo starojumu, izmantojot jonizējošo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi starp elektrodiem.
- birkstele Skalam nobirkstītās ogles.
- žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt.
- šļirkt Skaņas atdarinājums; šļirkstēt.
- pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem.
- jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti.
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- cirkste Skrudze, cirksta.
- izļēpt Slapjumā izmirkstot kļūt mīkstam.
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
- pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti.
- Sahasrāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas galvvidū (vai četru pirkstu platumā virs galvas), dažkārt to identificē ar epifīzi.
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs.
- burzīt Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- knaibīt Spaidīt, saspiežot starp pirkstu galiem (parasti, ko meklējot).
- stiepļuzmava Speciālas konstrukcijas dzelzs stieple, ko lieto dzirkstošo vīnu pudeļu korķu nostiprināšanai.
- vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
- žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt.
- urbties Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
- hirotēka Spirālais rokas pirkstu pārsējs.
- spirgši Spirkstis.
- spirgsti Spirkstis.
- spirgstis Spirkstis.
- spirksnis Spirkstis.
- dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstīt (1).
- iesprakstēt Sprakstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izsprakstēt Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- iesprakšķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iesprašķēt Sprakšķot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izsprakšēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- izsprakšķēt Sprakšķot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- iesprakšēt Sprakšot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izsprēgāt Sprēgājot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- aizsprēgāt Sprēgājot, dzirkstot aizlidot (aiz kaut kā).
- iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
- dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
- jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
- Dactylorhiza incarnata stāvlapu dzegužpirkstīte.
- Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms.
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras.
- birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst).
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos).
- žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
- kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
- ķibināties Strādāt kādu sīku darbu ar pirkstiem, skrubināt.
- deja strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās.
- ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izsprāgt Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
- piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- lakstīt Strauji virzīties uz augšu, uz dažādām pusēm (par dzirkstelēm).
- panarīcijs Strutains pirksta iekaisums.
- milze Strutojošs audu iekaisums, sevišķi pirkstgalos.
- fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
- šlumberēt Sūkāt pirkstus.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- hiēnsuns Suņu dzimtas suga ar īsu degunu, lielām ausīm un īsu, plankumainu apmatojumu, visām kājām 4 pirksti, ļoti ātrs, dzīvo Āfrikas savannās.
- zvirstene Svirkstene - akas vinda.
- sprikstināt Svirkstēt, sprakšķēt (par sveci).
- šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
- iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
- uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- uzšķilt Šķiļot panākt, ka (kas, piemēram, šķiltavas) rada dzirksteli, liesmu.
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- šķipirkšķa Šķipirkstis.
- šļirkšķēt Šļirkstēt.
- šņirkāt Šļirkstināt (šķidrumu caur zobiem).
- šņirkšēt Šņirkstēt.
- zvankstēt Švīkstēt, čirkstēt, žvadzēt.
- stridulācija Švirkstēšana, čirkstēšana u. tml. skaņu radīšana.
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
- purkst švirkstēt, spurkstēt, švīkstēt.
- svirkšēt Švirkstēt.
- švirkšēt Švirkstēt.
- svirkšķēt Švirkstēt.
- švirkšķēt Švirkstēt.
- svirkstēt Švirkstēt.
- švirkstēties Švirkstēt.
- svirkt Švirkstēt.
- žvirkšēt Švirkstēt.
- žvirkšķēt Švirkstēt.
- žvirkstis Švirksti.
- švirkstīt Švirkstināt.
- uzšvirkstināt Švirkstinot uzšķilt (dzirksteli, liesmu); švirkstinot uzšķilt (piemēram, šķiltavas).
- uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārspurkstēt švirkstot, švīkstot pārlidot.
- žākliski Tā, ka atrodas viens starp otru (zari starp zariem, pirksti starp pirkstiem).
- roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- knibeklīgs Tāds (darbs), kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka vākšanu, šķirošanu u. tml.
- ķepaiņš Tāds apģērbs, kas rotāts ar sazarotiem (pirkstveida) dekoratīviem elementiem.
- šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
- garpirkstainis Tāds, kam ir gari kāju pirksti.
- grābstulis Tāds, kam ir gari pirksti, un mēdz zagt.
- garpirkstains Tāds, kam ir gari pirksti.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (par cimdu).
- līknadzītis Tāds, kam ir līki nagi vai pirksti.
- piecpirkstains Tāds, kam ir pieci pirksti.
- pirkstveida Tāds, kam ir pirksta (1) forma, veids.
- pirkšķains Tāds, kam ir pirksti.
- platpirkstains Tāds, kam ir plati pirksti.
- sešpirkstains Tāds, kam ir seši pirksti rokai vai kājai.
- varžacains Tāds, kam ir varžacis (par kāju pēdām, pirkstiem).
- jēls Tāds, kam nav muskuļu spraiguma (parasti par rokām, pirkstiem).
- intraduodenāls Tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnā.
- paraduodenāls Tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnas tuvumā.
- interdigitāls Tāds, kas atrodas starp pirkstiem.
- pankreatikoduodenāls Tāds, kas attiecas uz aizkuņģa dziedzeri un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ingvinokrurāls Tāds, kas attiecas uz cirksni un augšstilbu.
- digitoplantārs Tāds, kas attiecas uz kāju pirkstiem un pēdas apakšu.
- jēlnadzis Tāds, kas bailīgi, vārīgiem pirkstiem ķeras pie darba; gļēvnadzis.
- sprigans Tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem).
- dzirksteļains Tāds, kas dzirksteļo.
- dzirkstīgs Tāds, kas dzirkstī (1).
- pirofors Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo; tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
- nemirkstams Tāds, kas nesamirkst.
- puspirksta Tāds, kura biezums ir puse pirksta platuma.
- trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- skraboņa Tas, kas grab, čirkst.
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābāt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābstīt (2).
- ēdējs Tautas apzīmējums pirkstu un kaulu sastrutojumiem.
- dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas).
- pizzicato Termins, kas norāda, ka lociņinstruments jāspēlē, strinkšķinot ar pirkstiem.
- divpadsmitpirkstu zarna tievās zarnas sākumdaļa; atrodas starp kuņģi un tievo zarnu; garums vienāds \~12 pirkstu platumam, t. i., 25-30 cm.
- tukšā zarna tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu un līkumaino zarnu.
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
- patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.).
- stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi.
- tremors Trīce - neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības.
- Picoides tridactylus trīspirkstu dzenis.
- trīspirkstainais dzenis trīspirkstu dzenis.
- ķīrlis Trīspirkstu kaija ("Larus tridactylus").
- ķirlis Trīspirkstu kaija ("Larus tridactylus").
- Rissa tridactyla trīspirkstu kaija.
- zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- pielikt pirkstu pie lūpām tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
- koboca Ungārijā garkakla stīgu instruments ar 5-7 stīgām, kas strinkšķināmas pirkstiem.
- tārpināt Urbināt ar pirkstu degunā.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- duodenāls Uz divpadsmitpirkstu zarnu attiecīgs.
- onihogrāfs Uz naga novietojams aparāts grafiskai asinsspiediena reģistrācijai pirkstgala kapilāros.
- pirkstu nospiedums uz pirksta gala iekšējās virsmas esošā līniju tīkla (papilārlīniju) nospiedums.
- uzdrikšķināt Uzbirkstīt, uzbirdināt.
- uzdzirkstēties Uzdzirkstēt.
- uzdzirkstīties Uzdzirkstīt; uzdzirkstēties.
- spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar diviem plakaniem spārnveida veidojumiem, kas piemēroti uzgriežņa skrūvēšanai ar pirkstiem.
- pirkstot rāceņus uzmanīgi ar pirkstiem izrakņājot zemi zem kartupeļu cera, izvilkt lielākos kartupeļus.
- uzīkstis Uzpirkstenis īkšķim.
- pirkstenis uzpirkstenis.
- peņģerots Uzpirkstenis.
- piņģerots Uzpirkstenis.
- pirčuks Uzpirkstenis.
- pirkstcepurīte Uzpirkstenis.
- pirkstine Uzpirkstenis.
- pirkstinieks Uzpirkstenis.
- pirkstnieks Uzpirkstenis.
- pirščuks Uzpirkstenis.
- uzpirkstiņš Uzpirkstenis.
- uzpirkstis Uzpirkstenis.
- uzpirkstnieks Uzpirkstenis.
- uzpirkstnis Uzpirkstenis.
- rūsganā uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis ferruginea").
- lielziedu uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis grandiflora"), Latvijā aizsargājama.
- vilnainā uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis lanata").
- dzeltenā uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis lutea").
- Mertona uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis mertonensis").
- sarkanā uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis purpurea").
- peņģerīte Uzpirkstīte ("Digitalis").
- peņģerote Uzpirkstīte ("Digitalis").
- peņģerotes Uzpirkstīte ("Digitalis").
- peņģerute Uzpirkstīte ("Digitalis").
- pingerūte Uzpirkstīte ("Digitalis").
- piņģerute Uzpirkstīte ("Digitalis").
- pirkstainīte Uzpirkstīte ("Digitalis").
- pirkstmauce Uzpirkstīte ("Digitalis").
- pirkstmicīte Uzpirkstīte ("Digitalis").
- uzpirkste Uzpirkstīte ("Digitalis").
- uzpirkstene Uzpirkstīte ("Digitalis").
- uzpirkstenes Uzpirkstīte ("Digitalis").
- uzpirkstenīte Uzpirkstīte ("Digitalis").
- uzpirkstenītes Uzpirkstīte ("Digitalis").
- uzpirkstne Uzpirkstīte ("Digitalis").
- digitalis Uzpirkstīte.
- V-zīme Uzvaras zīme: ar rādītāja un vidējo pirkstu izveidota "V" zīme.
- iespraust gredzenu pirkstā uzvilkt gredzenu pirkstā.
- žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
- žults izvadceļi vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
- kasīt Vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
- plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
- ložņāt Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku.
- glaudīt Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
- žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas.
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- šļircināt Vairākkārt šļākt (šķidrumu), piemēram, ar šļirkstīnu.
- šļirkstināties Vairākkārt šļākt (vienam uz otru, citam uz citu), piemēram, ar šļirkstīnu.
- knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
- kribināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt.
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- apodaktils Veicams bez tiešas pieskaršanās ar pirkstiem.
- izmaigt Veidot ar pirkstiem kādu mīkstu vielu.
- rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda.
- novērt Verot durvis iespiest (piemēram, pirkstus).
- tecināt dziju vērpjot ļaut pavedienam caur pirkstiem tecēt.
- olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā.
- garais sīmanis vidējais (visgarākais) rokas pirksts.
- garais Ancis vidējais pirksts.
- garais Sīmanis vidējais pirksts.
- garais Indriķis vidējais pirksts.
- garais Toms vidējais pirksts.
- garais vīrs vidējais pirksts.
- sīmanis vidējais pirksts.
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
- bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
- presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns.
- žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
- akupresūra Viena no refleksterapijas metodēm, spiešana uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem ar pirkstiem.
- kamptodaktilija Viena vai vairāku pirkstu fleksijas kontraktūra.
- ektodaktilisms Viena vai vairāku pirkstu trūkums.
- slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
- elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē.
- falanga viens no kauliem, kas veido pirkstu.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- Digitalis lanata vilnainā uzpirkstīte.
- Virkstēnu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
- Virksteņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
- Virkstiņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
- aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs.
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
- braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.
- pistons Virzulis ar pogu, ko spēles laikā nospiež ar pirkstu (dažiem metāla pūšamiem instrumentiem).
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirkstamība Vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lidaparāta metalizācija visu lidaparātu konstrukcijas elementu savienošana ar elektrību vadošām detaļām, lai nodrošinātu elektrisko kontaktu, tādējādi novēršot elektriskā potenciāla starpības rašanos un dzirksteļošanu.
- zābaka galva zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
- zābaka purns zābaka daļa, kas aptver kājas pirkstus.
- zeibeles Zeibeles mest - uguni (dzirksteles) ap acīm apmest.
- zeltadirša Zeltnesis (pirksts, uz kura nēsā laulības gredzenu).
- pērlītis zeltnesis (rokas ceturtais pirksts).
- aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- cirknis Zīdītājs dzīvnieks cirslis; cirksnis 3.
- cirsne Zīdītājs dzīvnieks cirslis; cirksnis 3.
- cirsnis Zīdītājs dzīvnieks cirslis; cirksnis 3.
- pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas.
- nepārnadži zīdītāju kārta ("Perissodactyla"), raksturīgākie pārstāvji ir zirgi, tapiri, degunradži; ekstremitātēm visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie attīstīti vāji; attiecīgā dzīvnieku kārta.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki.
- alomantija Zīlēšana ar sāli, piemēram, iemetot sāli ugunī un vērojot dzirksteļošanu.
- šļumberēt Zīst pirkstu.
- aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu).
- mauči Zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim.
- laupsna Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
- laupsne Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu.
- figa Žests, ieliekot īkšķi starp pirkstiem, kā nievīga atteikuma, atraidījuma zīme; piga.
- piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
- žvirgs Žvirks.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa irks.