Paplašinātā meklēšana

Meklējam b.

Atrasts vārdos (998):

Atrasts vārdu savienojumos (20):

Atrasts skaidrojumos (9999):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
marļiks _Marlboro_ cigaretes.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
sine cura "bez rūpēm"; sinekūra.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
(pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
(sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
(no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
urbstīt (atkārtoti) urbt
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
gaņīt (Ātri) braukt
gāzēt (Ātri) braukt
goņīt (Ātri) braukt
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
(būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu
(būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī
būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
drāvēt (Citus) stipri nodarbināt
ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
tūmelēties (darbā) atlikt lietas uz vēlāku laiku, būt slinkam
omniprezence (Dieva) klātbūtne visur
omnipotence (Dieva) visspēcība
(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
(dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
(pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (iz)locīt zāģa zobus
atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts
realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
in absentia (kā) prombūtnē
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
bambino (mazs) bērns; zīdainis
(ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
(ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
(ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt
fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra
nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt
(no)vīt (retāk ievīt) ligzdu (no)dibināt ģimeni
dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību
mulēt (No)spiest, (no)berzt
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
(ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
pluities (pārvarot daudzas grūtības) pieliekot lielas pūles
(pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
grēda (Puķu) dobe
(aiz)iet postā (Sa)bojāties
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction")
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation")
VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect")
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
šekts (Zābaka) stulms
noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
kvartets [ansamblis]{s:2249}, kura sastāvā ir četri izpildītāji
apbrīnība [apbrīna]{s:2388}
elektrobuss [autobuss]{s:2535}, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām
taksometrs [Automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
bezdelēt [bīdelēt]{s:2264}
biksas [bikses]{e:56900}
pūls [biljarda]{s:1212} paveids
blenderēt [blendēt]{e:56921}
detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
duplikāts [dublikāts]{s:2344}
vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
žīdi [ebreji]{s:2157}
žīdi [ebrejs]{s:2158}
P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
līvi [lībieši]{s:2144}
lībji [lībieši]{s:2146}
līvi [lībietis]{s:2145}
lībji [lībietis]{s:2147}
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
N [neitronu bumbas]{s:1929} apzīmējums.
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
skalbs [skalbis]{s:1719}.
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
troleibuss [Trolejbuss]{e:57025}
zābīši [zābaki]{s:2383}
zābagi [zābaki]{s:2385}
zābaka [zābaks]{s:2384}
N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
Prūsijas morgens 0,25332 ha jeb 2553,2 kvadrātmetri.
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m
rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
auģis 10-12 gadus vecs bērns.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
Mārtiņa diena 10. novembris.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
kusaks 1000 rubļu.
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
terabaits 1099511627776 baiti = 2^40^ baiti (divi 40. pakāpē baiti).
terabits 1099511627776 biti = 2^40^ biti (divi 40. pakāpē biti).
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
lasts 12 birkavu.
lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
"Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
slūpe 18.-19. gs. buru flotes karakuģis.
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
dvēseļu dīna 2. novembris.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
bodes olekts 21 colla jeb 53,34 cm.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
palnu dīna 23. februāris.
mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
kūču dīna 24. decembris.
sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
Bārbeles diena 25. novembris
meitruški 26. oktobris.
dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
Simjūdu diena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja
Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
Miķeļa diena 29. septembris.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
Bārbanas diena 4. decembris
divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
zaļais 50 rubļu banknote.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
pijaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
pjaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
stapa 60 gabali.
šoks 60 gabalu (5 duči).
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
Mozō Mōrys dīna 8. septembris.
Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa
LB A/s "Latvijas balzams"
LB A/s "Latvijas bērzs"
LK A/s "Latvijas kuģniecība"
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
Ababļova Ababļeva
Ababļovas ezers Ababļevas ezers
Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Babļevas ezers Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
abakus Abaks
à deux mains abām rokām
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
obors Abars
abjas Abas
abpus abās pusēs
aupušas Abās pusēs
abpusieliekts Abās pusēs ieliekts
abpusizliekts Abās pusēs izliekts
nagas Abas rokas; rokas un kājas
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
abtiene Abate
abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece
abts Abats
Abau Abava
Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens
Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens
Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens
Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
Matkules Velnala Abavas Velnala
Melderu Velnala Abavas Velnala
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
kupona Abažūrs
širme Abažūrs
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
sešpaka abdominālā muskulatūra jeb prese
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
lementars ābece
sillabārijs Ābece
gaiļa ābece ābece ar gaiļa attēlu uz vāka
ājas Ābece bērnu valodā
ābice Ābece, ābečnieks
abecedārijs Ābecnieks
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
ambiseksuāls Abēja dzimuma
abādi Abējādi
ābēlnīca ābele
ābēls ābele
ābelcene Ābele
ābēle Ābele
ābelis Ābele
abeļkoks Ābele
ābeļkoks Ābele
ābelnica Ābele
ābelnīca Ābele
ābeļnīca Ābele
ābelnice Ābele
ābelnīce Ābele
ābels Ābele
ābole Ābele
ābolnīca Ābele
ābule Ābele
ābulnīca Ābele
ābuļnīca Ābele
obele Ābele
regžģele Ābele
uobelneica Ābele
sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
saldābele Ābele ar saldiem āboliem
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
malus Ābeles
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
ābeļzars Ābeles zars
ābeļzieds Ābeles zieds
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
ābeļnīca Ābeļdārzs
āboļdārzs Ābeļdārzs
ābolnīca Ābeļdārzs
ābuļdārzs Ābeļdārzs
ābulnīca Ābeļdārzs
ābuļnīca Ābeļdārzs
ābelnīce Ābeļdārzs; augļu dārzs
Choreutis pariana ābeļlapu māņkode
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas)
Blastodacna atra ābeļu dzinumu kode
tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs
Psylla mali ābeļu lapblusiņa
Coleophora bernoulliella ābeļu makstkode
Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
sviestenīca Ābeļu šķirne
sviestenīce Ābeļu šķirne
zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
Yponomeuta malinella ābeļu tīklkode
Zeuzera pyrina ābeļu urbējs
Malacosoma neustria ābeļu vērpējs
Anthonomus pomorum ābeļu zieddūrējs
ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
ābuļziedi Ābeļu ziedi
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
ābolziedi Ābeļziedi
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
Abisinija Abesīnija
abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera
Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abchazija Abhāzija
Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda
aba abi
abadui abi
abai abi
abaji abi
abaju abi
abeiš abi
abējām abi
abējs abi
abis abi
abjām abi
abji abi
abjiem abi
abju abi
abu abi
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
abu do abi divi
abu duo abi divi
abadiv Abi divi
abadivi Abi divi
dvaji Abi divi
dveji Abi divi
diveči Abi divi; divatā
divēči Abi divi; divatā
divi Abi minētie
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
dixidae Abiniekodu dzimta
amfībija Abinieks
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
Rorippa amphibia abinieku paķērsa
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
Polygonum amphibium abinieku sūrene
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
abisālā zona abisāle
Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
pekste ābola iekšpuse
benga Ābolainas govs vārds
ābolinājs Ābolaine
dābolaine Ābolaine
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
āboļainis Ābolains
āboļans Ābolains
ābolojs Ābolains
ābulains Ābolains
ābulāts Ābolains
dābulains Ābolains
krambulains Ābolains
dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
āboltains Ābolains (par zirgiem)
dābolainis Ābolains (par zirgu)
grundulains Ābolains (zirgs)
bangainis Ābolains zirgs
ripainis Ābolains zirgs
spangainis Ābolains zirgs
ābolots Ābolains, par zirgu
dābolājs Ābolājs
dābolaita ābolājs, ābolaite
dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs
stumbans Āboliņa auga kāts
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
abuliņballe Āboliņa ķīpa
abuliņķērpa Āboliņa ķirpa
āboliņlapa Āboliņa lapa
trijatnis Āboliņa lapa
ābolaite Āboliņa lauks
āboliņlauks Āboliņa lauks
dābulaite Āboliņa lauks
abuliņpauna Āboliņa nasta
āmals Āboliņa pļava
āmulene Āboliņa pļava
vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
laimpuķe Āboliņa suga
Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum")
šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense")
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans")
izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum")
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium")
kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense")
sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum")
sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
ābuliņvāle Āboliņa vāls
ābuliņvezms Āboliņa vezums
ābuliņvezums Āboliņa vezums
mārsilu vija āboliņa vija
Cuscuta epithymum āboliņa vija
birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu)
obūls āboliņš
ābeliņš Āboliņš
āboļa Āboliņš
ābolīns Āboliņš
abuliņš Āboliņš
ābulis Āboliņš
abuls Āboliņš
ābuls Āboliņš
ābūls Āboliņš
amols Āboliņš
aumals Āboliņš
baltābols Āboliņš
dābols Āboliņš
dabūls Āboliņš
dābuls Āboliņš
dābūls Āboliņš
ebols Āboliņš
ebuliņš Āboliņš
ebuls Āboliņš
emoliņš Āboliņš
emols Āboliņš
trīslapainis Āboliņš
trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
āboļa zāle āboliņš ("Trifolium")
dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium")
meža āboliņš āboliņš ("Trifolium")
ābolītis Āboliņš ("Trifolium")
ābolīts Āboliņš ("Trifolium")
ābols Āboliņš ("Trifolium")
āboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
ābulins Āboliņš ("Trifolium")
ābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
ābultiņi Āboliņš ("Trifolium")
amoliņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboleņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboļi Āboliņš ("Trifolium")
dāboliņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
dābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
klevers Āboliņš ("Trifolium")
trejlapis Āboliņš ("Trifolium")
ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
Ditylenchus dipsaci āboliņu stublājnematode
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
āboļkūka Ābolkūka
āboļmaize Ābolmaize
uobeļs ābols
ābelis Ābols
ābolis Ābols
ābulis Ābols
ābuls Ābols
āpis Ābols
ebols Ābols
jēpis Ābols
kokābulis Ābols
obuls Ābols
pomme Ābols
tiblaks Ābols
tillaps Ābols
malāts Ābolskābes sāls
āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
kalvadoss Ābolu degvīns
krusene Ābolu dzēriens
krusiene Ābolu dzēriens
krūsiene Ābolu dzēriens
Rosa pomifera ssp. glandulosa ābolu roze
Rosa villosa ābolu roze
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
ābolsēkla Ābolu sēkla
anīss Ābolu šķirne
rambujē Ābolu šķirne
nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais
serinki Ābolu šķirne - mālāboli
boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
Laspeyresia pomonella ābolu tinējs
ābolvīns Ābolu vīns
Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
bismarks Ābolu ziemas šķirne
a/k Abonenta kastīte
pasūtinātājs Abonents
telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem
abonemanga Abonēšana
abonierēt Abonēt
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas)
aborīgins Aborigēni
paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura
himčistka Aborts
izmešanās Aborts mājdzīvniekiem
pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem
vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
abejpus abpus
abējpus Abpus
abjpus Abpus
abpuš Abpus
abpusēs Abpus
abrkasts Abpus
āpaš Abpus, abās pusēs
diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai
dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
āpušin Abpusēji
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
rēkot abpusēji dot padomu
bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca)
konveksi konvekss abpusēji izliekts
bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu)
abpusīgs Abpusējs
divpušu Abpusējs
abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā)
abejup Abpusējs, divpusējs
abejups Abpusējs, divpusējs
āpuš Abpusējs, uz abām pusēm
divpusgriezīgs Abpusgriezīgs
abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
abstarpējs Abpusīgs, abpusējs
abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs
ambilaterāls Abpusīgs, divpusīgs
listers Abpusvērsējs arkls
baļdža abra
balģa abra
abre Abra
abrs Abra
baļģe Abra
baļļa Abra
baļva Abra
iejavnīca Abra
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
abracadabra Abrakadabra
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
abrasdibens Abras apakšējā daļa
skrabiņš Abras kasis, kasīklis
abrurags Abras rokturis
skreblis Abras skrāpis
skrēpis Abras skrāpis
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
abbreviatura Abreviatūra
abreviācija Abreviatūra
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
paskrebeļs abrkasis
sakaseits abrkasis
abrakasis Abrkasis
abrākasis Abrkasis
abrakastiņš Abrkasis
abrakasts Abrkasis
abraskasis Abrkasis
abrkastiņš Abrkasis
abrukasis Abrkasis
abrukaslis Abrkasis
abruskrāpis Abrkasis
boķis Abrkasis
kašeklis Abrkasis
ķigulītis Abrkasis
pladiņš Abrkasis
sakasas Abrkasis
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
abarkasis Abrkasis (1)
abraskrāpis Abrkasis (1)
abrasskrāpis Abrkasis (1)
abrukasa Abrkasis (2)
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
Abruci Abruco - reģions Itālijā
skrāpīte Abruskrāpīte
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
hematapostēma Abscess, kurā ir asinis
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
transcendentais Absolūtais
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
abzolūti Absolūti
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
absolūtists Absolūtisma piekritējs
absolotismus Absolūtisms
abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
tumšais miglājs absorbcijas miglājs
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
abstraģēt Abstrahēt
atgarozēties Abstrahēties
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis
natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai
implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1
in abstracto abstrakti, vispārīgi
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
klasteris Abstrakts datu tips
klasters Abstrakts datu tips
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss
ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
beznaģība abstrakts vispārinājums --> beznaģe
ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs
simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās
abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
pretprātīgs Absurds, aplams
ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt
izopija Abu acu redzes asuma vienādība
kataforija Abu acu šķielēšana lejup
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
Abudabi Abū Dabī
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā
svāčas Abu jaunlaulāto mātes
svāti Abu jaunlaulāto tēvi
paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze
hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
Abusimbela Abū Simbela
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība
Abukira Abukiras līcis
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
apbulis Abulis
Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
abutilons Abutilone
kanatņiks Abutilons
abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks
uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums
panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
oftalmorāģija Acābola asiņošana
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu
nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā
perioftalmīts Acābola makstu iekaisums
makroftalmija Acābola palielinājums
oftalmorekse Acābola plīsums
pioftalms Acābola sastrutojums
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
Inachis io acainais raibenis
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
acetabularia Acetabulārijas
diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu
diacetēmija Acetetiķskābe asinīs
diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu
acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
diacetāts Acetetiķskābes sāls
salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
aspirīns Acetilsalicilskābe
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
Taliona tiesības aci pret aci, zobu pret zobu
divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor")
Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii")
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
uzacot Acot un pabeigt acot
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā
endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums
elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
acs ābuls acs ābols
acābolis Acs ābols
bērneņš Acs ābols
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
plaksnējums Acs baltums
sclera Acs baltums
fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
periorbita Acs dobuma kaulplēve
periorbīta Acs dobuma kaulplēve
oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums
orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija
orbīta Acs dobums
ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi
oftalmofantoms Acs modelis apmācībai
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība
katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā
skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu
oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem
oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
heteroftalmija Acu nevienādība
skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība
oftalmopātija Acu slimība
radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
nagata Acu slimība; zirgu acu slimība
oftalmiatrija Acu slimību terapija
krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas
undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
skats acu vērstība uz kādu redzes objektu
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
stracis Acumirklis, brīdis
strace Acumirklis, brītiņš
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību
atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis)
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
kāksle Ādamābols
kākslis Ādamābols
skrumslis Ādamābols, gāmurs
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju
eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
ergodermatoze Adas arodslimība
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ
karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos
subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
dermatofibrosarkoma Ādas fibrosarkoma
ādasgabals Ādas gabals
ādgabals Ādas gabals
ādsgabals Ādas gabals
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus
dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem
ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
limfodermija Ādas limfvadu slimība
deskvamācija Ādas lobīšanās
eksuviācija Ādas lobīšanās
elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
samulējums Ādas noberzums
ekskoriacija Ādas nobrāzums
melanoleikoderma Ādas plankumainība
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
ādslimība Ādas slimība
skropulis Ādas slimība - kraupis
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
kasus Ādas slimība kašķis
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu
dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija
skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana
vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi
buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
puzuris Ādas tabakmaks
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums
alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum")
adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
adenozīnfosfāts Adenozīna fosforskābes esteris
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Adigeja Adigejas Republika
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība)
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās
apadas Adījuma nobeigums
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces
mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa
endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde
forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām
noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2)
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2)
autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā
pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā
Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā
vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
novads administratīvi teritoriāla vienība
pagasts Administratīvi teritoriāla vienība
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs)
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2)
vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2)
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
adoptivbērns Adoptēts bērns
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā)
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību
absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
adsorbētājs Adsorbents
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
adventisti Adventisma kustības dalībnieki
adverbiācija Adverbācija
adverbiēt Adverbializēt
adverbiēties Adverbializēties
advokatūra Advokāta profesija, darbība
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā
lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
kručenijs Afērists, blēdis
AF Afganistāna, valsts divburtu kods
AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
AIA Afganistānas Islāma apvienība
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes
spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas
afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
džembes Afrikāņu bungas
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis
syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots
Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
ĀVO Āfrikas vienības organizācija
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
mazās dienās agrā bērnībā
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
klasts agrāk atloks bikšu priekšā
merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
fiskāli agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
bakfišs agrāk studentu valodā bakalaura palama
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
kādreizējais Agrākais, bijušais
repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
Malus praecox agrīnā ābele
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
agrīnums Agrīnība
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai
kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu
privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
uzbildināt aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
uzbilst aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
izaicināt aicināt, izsaukt uz sacensību vai cīņu
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.)
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā
ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem
āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
izairēt Airējot izbraukt
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
dytiscus Airvaboles
ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
dytiscidae Airvaboļu dzimta
gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
ledus kalns Aisbergs
kalvings Aisbergu veidošanās
šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
bēja Aita (bērnu valodā)
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs
kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
plaktis Aitu aknu slimība
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
aitbars Aitu bars
aitpūlis Aitu bars
aitganeklis Aitu ganības
aitiņs aitu ganības, aploks
griezauka Aitu griešanās slimība
estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs
aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks
griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle
millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
izmirnēt aiz bada novājēt
izmērnēt aiz bada novājēt; izmirnēt
izmierniet aiz bada novājēt; izmirnēt
badmira aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks
badmire aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
badmiris aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
piegrezīt aiz nemākulības sabojāt
pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
nodrašķīt aiz nevērības ātri novalkāt drēbes
ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
izgriešana aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
nožēlot aiz skaudības noburt
noskaust aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko)
spītespēc aiz spītības
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt)
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām
otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija
antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana
aizbaidēt Aizbaidīt
aizčivināt Aizbaidīt
izbaidīt Aizbaidīt
notraucēt Aizbaidīt
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
aizbadīt Aizbakstīt
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
azbaras Aizbars
aizbāšķis Aizbāznis
aizbīdeklis Aizbāznis
bāzeknis Aizbāznis
stebans Aizbāznis
trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām)
spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa
kropka Aizbāznis (parasti pudelēm)
prapis Aizbāznis (parasti pudelēm)
šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.)
spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek
praplis Aizbāznis, korķis
purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa
sprūdziņš Aizbāznis, puļķis
kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis
ķimsis Aizbāznis, tapiņa
aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts
propis Aizbāznis, uzbāznis
aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis
aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis
aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis
sprūdenis Aizbāznis; arī tapa
propka Aizbāznis; korķis; propis
aizbāzeknis Aizbāznis; tas ar ko aizbāž
aizgraudot Aizbāzt
aizgrodot Aizbāzt
aizpeķēt Aizbāzt
aiztuļķēt Aizbāzt
nopropēt Aizbāzt
tuļķēt Aizbāzt (caurumu)
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi
aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā
aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu
puļķēt Aizbāzt ar puļķi
aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt
aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu
aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt
aizbakāt Aizbāzt, aizdrīvēt
aizķezināt Aizbāzt, aizdrīvēt
paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli)
noštopēt Aizbāzt, nosprostot
aizzabināt Aizbāzt, piebāzt
aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
aizbloķēt Aizbāzt; aizsprostot
aizmauts Aizbāzts
plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
notīt makšķeri aizbēgt
paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt
piesist pēdu aizbēgt
paraut fraciņu aizbēgt
paņemt fraku aizbēgt
paraut fraku aizbēgt
aizlaisties Aizbēgt
aizmuģīt Aizbēgt
aizmukāt Aizbēgt
aizmukināt Aizbēgt
aizšpannēt Aizbēgt
juzonuķ Aizbēgt
smitsja Aizbēgt
sorvatsja Aizbēgt
sviņķiķ Aizbēgt
uhrkaķ Aizbēgt
ukahaķ Aizbēgt
apmukt Aizbēgt zem kaut kā
novickuļot Aizbēgt, aizlidot
aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt
aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet
pabēgt Aizbēgt, izmukt
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
pabēgties Aizbēgt, patverties
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
aizbirināt Aizbērt
aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu)
aizbedīt Aizbērt (kapu)
aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.)
aizbest Aizbērt, aizrakt
aizsērst Aizbērt, aizsprostot
aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt
vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā
vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm
vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai
dasaut Aizbīdīt (aizbīdni)
dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt
spraudulis aizbīdnis
aizbīdeklis Aizbīdnis
aizšautra Aizbīdnis
priekššaujams Aizbīdnis
aizšaujamais Aizbīdnis (2)
šībelis Aizbīdnis (dūmvadam)
šīberis Aizbīdnis (dūmvadam)
šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais
aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai
zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt
aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
aizruna Aizbildinājums
aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu)
preteksts Aizbildināšanās iemesls
aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna
izrunas Aizbildināšanās, atruna
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
kuratorija Aizbildnība, aizgādnība
protekcija Aizbildnība, aizgādnība
egīda Aizbildniecība, aizsardzība
protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība
zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā
aizbildība aizbildniecība, gādība
pārstāvētājs Aizbildnis
patrons Aizbildnis, aizstāvis
tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs
apikans aizbildnis, zinātājs tēva vietā
korāteris Aizbildnis; kurators
kurāteris Aizbildnis; kurators
aizbildeknis Aizbilstamais
aizbizināt Aizbizot
aizbižot Aizbizot, aizskriet
aizplenderēt Aizblandīties
nosajaukties Aizblandīties
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
aizabļauties Aizbļauties
aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai
aizpukšķināt Aizbraukt
aizripināt Aizbraukt
aizvagot Aizbraukt
aizvažāt Aizbraukt
aizvažot Aizbraukt
mahnuķ Aizbraukt
nobraukties Aizbraukt
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizripot aizbraukt (par cilvēku)
aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizjādīties Aizbraukt; aiziet
aizbrāzt Aizbrāzties
aizgraut Aizbrāzties, skanēt
nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem)
aizdangāt Aizbrist (pa purvainu vietu)
dabrist Aizbrist līdz (kam)
aizbradāt Aizbrist prom
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
aizdrīģēt Aizbultēt
aizšļūtēt Aizbultēt
novārst Aizbultēt
sabultēt Aizbultēt
aizabultēties Aizbultēties
aizreizot Aizceļot, aizbraukt
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
aizmurdzīt Aizdabūt
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
aizfurķīt Aizdabūt; aizvest
aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
spriest aizdambēt
aizdambrēt Aizdambēt
aizprodīt Aizdambēt
nodambēt Aizdambēt
aizadambēties Aizdambēties
nodambēties Aizdambēties
nodurties Aizdambēties
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes)
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām)
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
suspekts Aizdomīgs; apšaubāms
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath")
sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ
aizaugt Aizdzīt (par brūci)
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu)
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
aizgādnība Aizgādība
aizgādniecība Aizgādība
patronāts Aizgādība, aizbildnība
paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība
zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā
cura Aizgādnība
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs
aizgramstīt Aizgrābt
aizkašāt Aizgrābt (2)
aizkasīt Aizgrābt (2)
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot)
aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt
aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt
aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu)
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
baltisms aizguvums no baltu valodām
lībisms aizguvums no lībiešu valodas
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
aizkančīt aiziet (bērnu valodā)
aizdalsāt aiziet (bez zināma iemesla)
aizslampāt aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla
atstāties aiziet (no darba, amata)
aizseperēt aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt)
aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
aizļikāt aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem)
aizkluburēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
aizklunkurēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā
izputēt no zemes virsas aiziet bojā
izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā
aiziet bujānos aiziet bojā
pagult aiziet bojā (bruņotā cīņā)
iznīkt aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu)
izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust
noputēt aiziet bojā (par materiālām vērtībām)
noslīkt aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem)
izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
izkvēpt aiziet bojā, iznīkt
nobeigties aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām)
pazaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
aizbungāt aiziet bungojot
aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas
aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizstuknīties aiziet negribīgi, nelabprāt
atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
doties pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju
aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības
aizpļekāt aiziet pa dubļiem
aizšļampāt aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu
emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
aizposties aiziet pieklājīgi ģērbtam
aizvārīt aiziet rībot (krācot, rūcot)
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
notīties aiziet, aizbēgt
oborvatsja aiziet, aizbēgt
obrivs aiziet, aizbēgt
otvaļiķ aiziet, aizbēgt
otvaļitsja aiziet, aizbēgt
poļiņaķ aiziet, aizbēgt
posedeķ aiziet, aizbēgt
svaļiķ aiziet, aizbēgt
aizajaukties aiziet, aizbraukt
aiztriept aiziet, aizbraukt
aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aizķegot aiziet; aizbēgt
aizmočīt aiziet; aizbraukt
aizpirst aiziet; aizbraukt
aizpisties aiziet; aizbraukt
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
kabeklis Aizkabināms ķeksis
kabekls Aizkabināms ķeksis
aizkapināt Aizkabināt
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā)
aizkacēties Aizkabināties
aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
aizklengot Aizklejot, aizblandīties
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklebečēt Aizklibot
aizklibāt Aizklibot
daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai
aizkluburot Aizklumburot
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu
atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt
stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība
distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā
timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību
pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu)
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
bans Aizliegums, publisks pasludinājums
prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu
aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu
aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu
aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā)
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā)
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
skleroze aizmāršība
aizmirsība Aizmāršība
neatcere Aizmāršība
neatmiņa Aizmāršība
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt
aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu)
atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu)
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam)
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko)
bezvēsture Aizmirstība
mirsa Aizmirstība
nebūtība Aizmirstība (1)
nemiņa Aizmirstība (1)
nebūtība Aizmirstība (2)
izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
aizmuknīt aizmukt, aizbēgt
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi
kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem
piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi)
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību
pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā)
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību)
atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
kupīra Aizņēmuma obligācija
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank")
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko)
aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām)
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas)
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu
norūķēt Aizrādīt, bārties
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
aizrautīgums Aizrautība
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
AMM Aizrobežu mākslas muzejs
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
aizvēja Aizsardzība
aizstāvība Aizsardzība (3)
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem)
māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika
aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība
paģisme Aizsardzība, aizstāvība
aigida Aizsardzība, patvērums
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
AiM Aizsardzības ministrija
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
aizsargspēja Aizsardzības spēja
jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm
aizsargacenes Aizsargbrilles
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure
ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
beks Aizsargs (futbolā)
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm)
disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu
insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana
aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni
aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt
aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti)
aizbizenēt Aizskriet, aizbizot
aizbizinēt Aizskriet, aizbizot
aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
aizjūgties Aizskriet; aizbēgt
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli)
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt
aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
uzdambējums Aizsprostojums; dambis
aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt
aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā
profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
aizsprostenis Aizsprosts, dambis
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā)
nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā)
klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam)
prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu)
maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
aizvietošana Aizstāšana, substitūcija
aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā)
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu)
advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
aizstāvniecība Aizstāvība (2)
dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība
dinksma Aizstāvība, protektorāts
apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus
splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
bomis Aizšķērsis; barjera
boms Aizšķērsis; barjera
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu
aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu
aizcibot Aiztaisīt cibu
aizklabināt Aiztaisīt klabot
aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
zastukaķ Aizturēt darbībā
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
aiztecināt Aizurbt
aizurbties Aizurbt (2)
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās
pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu)
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu)
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā
allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt
aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizzibināties Aizzibināt
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām
aizžuburoties Aizžuburot
AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās)
kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā
akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
sebils akas namiņš arābu austrumu pilsētās
grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā)
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu)
priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā
illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā)
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
akcijbiedrība Akciju sabiedrība
A/S Akciju sabiedrība
AS Akciju sabiedrība
VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta"
SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme")
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju"
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma
skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā
akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās
aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
akebia Akebijas
pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata")
akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ
Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
ableptisks Akls, apstulbis
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
Viče Akmene, Durbes pieteka
Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
Betula ermannii akmens bērzs
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
Akmeņraga bāka Akmensraga bāka
rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot
rauzis akmeņains jūras dibens
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri
valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima)
Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
kambala Akmeņplekste, āte; kamba
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
kama Akmeņu bute
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
petronia Akmeņzvirbuļi
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
aknu dēle aknu blakts
plakts Aknu blakts
hepatorāfija Aknu brūces sašūšana
redija Aknu dēles attīstības stadija
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība
distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
akots Akorda darbs
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
akotdarbs Akorddarbs
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
Chenopodium aristatum akotainā balanda
blūzga Akots, atlobījusies āda
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde
akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
kurbete akrobātisks lēciens
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā
akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^)
ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^)
ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam
axyris Aksires - balandu dzimtas ģints
ārgalība Ākstība
špāsi Ākstība
mošķība Ākstība, māņu piekopšana
ampelība Ākstīga izdarība
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās
žargalāties Ākstīties, blēņoties
žārgalēties Ākstīties, blēņoties
žarglāties Ākstīties, blēņoties
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
mādžs Āksts, ākstība
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
žvangulis Āksts; lielība; pļāpa
žvankšis Āksts; lielība; pļāpa
Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
figurants Aktieris bez vārdiem, statists
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā
komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
aktieransamblis Aktieru ansamblis
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu)
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
aktīvene Aktīvā apmācība
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme
pulsācija aktīva darbības, stāvokļa, parādības norise, izpausme
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7)
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība
konģestija Aktīvā jeb arteriālā hiperaimija
kobjols Aktīvā lesbiete
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
pretspars Aktīva pretestība pret (ko)
antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm
antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos
atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas)
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību)
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums
darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam)
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2)
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi
enerģisks Aktīvs, darbīgs
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku)
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints
streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu)
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā
Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām
reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
knabināt Āķēt, aizķert, kabināt
metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
kņope Āķis apģērba aizdarei
kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā)
Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības
AL Alabama - ASV štats
alabasteris Alabastrs
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
Škipetare Albānija (pašnosaukums)
AL Albānija, valsts divburtu kods
ALB Albānija, valsts trīsburtu kods
ADP Albānijas Darba partija
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
AlbTR Albānijas Tautas Republika
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa
alb. Albāņu
diomedea Albatrosi
diomedeidae Albatrosu dzimta
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta
Calathea albertii Alberta kalateja
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
fibrinoze Albumoze fibrīnā
keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu
albumozēmija Albumozes asinīs
albumozūrija Albumozu izdale urīnā
albis albums
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_)
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā
Aija Ale - ibo tautas mitoloģijā
Ana Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
Ani Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana
kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
alfa radioaktivitāte alfa sabrukšana
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
alfabetigi Alfabēta kārtībā
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
majuskuļi Alfabēta lielie burti
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem
alfabete Alfabēts
alfis Alfabēts
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
lai tā būda rūc Alfrēda Vintera muzikāla skaņdarba nosaukums
akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām)
aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas
alģebra Algebra
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
aģe Algebra (mācību priekšmets)
aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
aļģe Algebra (mācību priekšmets)
algebrene Algebra (mācību priekšmets)
alģene Algebra (mācību priekšmets)
alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
allene Algebra (mācību priekšmets)
alzebra Algebra (mācību priekšmets)
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
gabrele Algebra (mācību priekšmets)
gebra Algebra (mācību priekšmets)
ģebra Algebra (mācību priekšmets)
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
alģebrisks Algebrisks
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
algināts Algīnskābes sāls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi)
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā
algādzēt Algot darbiniekus
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
aldzinieks Algots darbinieks
dienests Algots darbs (pie privātas personas)
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums
alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē)
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
gribība Alkatība, mantkārība, iekāre
negalība Alkatība; mantkārība
badakāsība Alkatība; negausība; nesātība
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī
alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā
žvingulis Alkohola izraisīts reibums
žvimbulis Alkohola radīts reibums
aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet
suta alkohola reibuma stāvoklī, dzērumā
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
Psylla alni alkšņu lapblusiņa
alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums
tarba Alkšņu mizas kārba
Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību
barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa
aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu
broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
Trifolium alpestre Alpu āboliņš
Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre")
Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms
vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs)
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
kvinta Alta vijole (brača)
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
Sibiraea laevigata Altaja sibireja
Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā)
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
mappa Altāra sega katoļu baznīcā
ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
Depiņš alternatīvās mūzikas klubs
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine")
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
aluzinis alu pētnieks jeb speleologs
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem)
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
pagāza Alus atliekas, padibenes
pagāze Alus atliekas, padibenes
pagāzne Alus atliekas, padibenes
šalmans Alus bārs, bārs
tošņilovka Alus bārs; bārs
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
tapinīks alus puisis viesībās
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens")
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis
noalvot Alvot un pabeigt alvot
stannāts Alvskābes sāls
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
DZ Alžīrija, valsts divburtu kods
DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods
alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
platradzis Aļņa bullis ar lāpstveida ragiem
dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
apaļradzis Aļņu bullis, kam ragi nav lāpstveida
ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
amadīna amadīnžubīte
punduržubīte Amadīnžubīte
Euphorbia ammak Amaka eiforbija
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides")
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
kollēga Amata biedrs
mackops Amata biedrs
mačkups Amata biedrs
confrater Amata brālis, līdzbrālis
zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
confrere Amata vai korporācijas biedrs
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
sukcedēt Amatā, valdībā, mantojumā sekot
kraftiņš amatalus jeb _craft_ alus
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
Putras upe Amatas labā krasta pieteka
Pautupīte Amatas labā krasta pieteka
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus
stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana
verštube Amatnieka darbnīca
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā
amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība
amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists
ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus
kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu
krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes
cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte
amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3)
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā
instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā
kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību)
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
abutilon megapotamicum Amazones abutilone
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants
greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji
Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums
Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski
Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski
Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski
Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski
Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski
Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants
Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants
Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants
Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
ambient Ambients
amblystoma Ambistomas
amblystomatidae Ambistomu dzimta
tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
pleoptika Ambliopijas terapijas metode
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu
biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām
policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus
amboini Amboni
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
liquidambar Ambraskoki
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints
ambrozija Ambrozijs
vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia")
kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya")
trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida")
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
dakterišķe Ambulance
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās
veterinārā ambulance ambulatorijs (1)
OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department")
Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
amoibe Amēba
ameboīds Amēbai līdzīgs
amebūrija Amēbas urīnā
amēbu ierosināts kolīts amēbu dizentērija
jodamēba Amēbu ģints
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā
amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē
dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax")
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa")
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
āmens Āmen; beigas
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated")
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation")
bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods
ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis
baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis
Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis
Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis
Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis
Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds
ALA Amerikas latviešu apvienība
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
amphisbaenia Amfisbēnas
amforilokvija Amforiska balss pieskaņa
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme
amidoskābe Aminoskābe
cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā
hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā
hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli
mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs
ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
maksimālā vērtība amplitūdas vērtība
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
āmuls Āmulis, āboliņš
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
slāģis āmurs klona blietēšanai
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
Amuru ezers Āmuru ezers Zaubes pagastā
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus
stenozolols Anaboliskais steroīds
metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu
anabolīts Anabolisma procesā radusies viela
Peptococcus anaerobius anaerobiskais peptokoks
ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints
acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints
sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints
veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints
butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints
succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints
pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
galvenieks Analfabēts
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību
nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās
jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli
ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu
ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi
ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu
ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu
gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos
ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu
ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas
dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju
anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav
Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_)
Hebe x andersonii Andersona hēbe
Dienvidamerikas Kordiljeri Andi jeb Andu Kordiljera
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
AND Andora, valsts trīsburtu kods
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam
And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā
slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
emboliskā aneirisma aneirisma, kas izveidojas pēc embola artērijā
iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums
varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs
esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
AI Angilja, teritorijas divburtu kods
AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori
stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
angļi Anglija; Lielbritānija
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma
lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.)
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
self-government Anglijas vietējā pašvaldība
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ"
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
jomenri Angļu leibgvarde
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados
spinātveida skābene angļu skābene
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg
trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami
karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
anglene Angļu valoda (mācību priekšmets)
anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets)
ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets)
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā
gentry Angļu zemākā muižniecība
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
AO Angola, valsts divburtu kods
AGO Angola, valsts trīsburtu kods
angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
zoolīts Animālas dabas pārakmeņojums
anizāts Anīsskābes sāls
antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība
mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā
heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām
daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
anodspriegums Anodbaterijas spriegums
anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts
megatrombocīts Anomāli liels trombocīts
mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi
atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous")
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā
Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā
ensemble Ansamblis
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
oktets ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji
nonets ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji
kvintets ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji
septets ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji
sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji
tercets ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji
trio ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji
dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets
balsis Ansambļa partiju nosaukums
orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
epistilijs Antablementa apakšējā daļa
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu
antanovki Antanovkas āboli
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes
antibiotiskās vielas antibiotikas
antibiotiķi Antibiotikas
humulons Antibiotiska viela apiņos
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras
antibiotiski Antibiotisks
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa
cefalosporīni Antibiotisku vielu klase
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību
antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību
antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu
astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa
fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba
celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga)
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem
Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi
eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
AAK Antīko automobiļu klubs
naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls
antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu
antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību
antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību
antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
antonavka Antonovka (ābele)
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
apkupate Ap siena gubu izārdītais siens
apgabane Ap siena gubu izārdīts siens
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju
puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1)
iuzys apakšbikses
poslovas apakšbikses
apukšbikses Apakšbikses
apužbikses Apakšbikses
bumbierenes Apakšbikses
paslavas Apakšbikses
trauzenes Apakšbikses
trusaki Apakšbikses
trusas Apakšbikses
trusenes Apakšbikses
trūsenes Apakšbikses
trusikas Apakšbikses
trusiki Apakšbikses
trusoni Apakšbikses
bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
apenes Apakšbikses; biksītes
gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
snuotine apakšbrunči
apušbrunči Apakšbrunči
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
grotbura Apakšējā bura grotmastā
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
apakša Apakšējā daļā; pašās beigās
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam)
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
apukšstilbs Apakšstilbs
dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā)
frakcionēšana Apakšvienību veidošana
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers
rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta
rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
bole Apaļa cepure bez naga
bonere Apaļa cepure bez naga
bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete
bane Apaļa cepure, berete
banīca Apaļa cepure, berete
bānīca Apaļa cepure, berete
banīte Apaļa cepure, berete
banītis Apaļa cepure, berete
bānītis Apaļa cepure, berete
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
puķu riņķis apaļa puķu dobe
rundulēts apaļa puķu dobe
kļomba Apaļa puķu dobe
puķrunda Apaļa puķu dobe
rundulis Apaļa puķu dobe
buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu)
boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža
runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa
iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai
doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus")
apaļkolba Apaļdibena kolba
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
mopsis Apaļīgs suns vai bērns
čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
makucis Apaļīgs, resns bērns
kosuls Apaļkoka strazdu būris
ķozars Apaļkoka strazdu būris
ķozeris Apaļkoka strazdu būris
ķozis Apaļkoka strazdu būris
kozuls Apaļkoka strazdu būris
kūzuls Apaļkoka strazdu būris
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
kaķbūve Apaļkoku guļbūve
Bupleurum rotundifolium apaļlapu bupleire
Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
rulis Apaļš koka gabals
rungulis Apaļš koka gabals
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes
rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
tole Apaļš trauks, bezosu krūze
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes
byrrhidae Apaļvaboļu dzimta
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints
lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
putekļusūcējs aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs
kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
tropometrs aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai
oftalmofundoskops aparāts acs dibena apskatei
oftalmotropometrs aparāts acs kustību mērīšanai
prizmatiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei ar prizmu
skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā
kobaltlielgabals aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co
fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
sonometrs aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus
oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai
oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
hemoalkalimetrs aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai
fotohemotahometrs aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību
barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
elastometrs aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai
vakuumekstraktors aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā
hidrofons aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu
automatogrāfs aparāts automātisku kustību reģistrācijai
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai
elektromiogrāfs aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
defektoskops aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē)
hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
frenogrāfs aparāts diafragmas kustību reģistrācijai
ergometrs aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā
blokaparāts aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai
stratametrs aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai
sfigmofons aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai
kardiometrs aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai
koherers aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
encefalogrāfs aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai
aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
orsataparāts aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
inspirometrs aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai
pneimotahogrāfs aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai
homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
pelagoskops aparāts jūras dibena aplūkošanai
dēkolorimetrs aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā
klonogrāfs aparāts klonisku kustību reģistrācijai
mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
oftalmoleikoskops aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu
torakopneimogrāfs aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai
pneogrāfs aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā
kimociklogrāfs aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra
fotokimogrāfs aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai
ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
kinetoskops aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai
sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
glosogrāfs aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot
hipnokinematogrāfs aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai
fermentators aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei
mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
miokardiogrāfs aparāts miokarda kustību reģistrēšanai
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
orbitostats aparāts orbītas ass mērīšanai
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
dazimetrs aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot
moistogrāfs aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma
sfigmometrs aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai
fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
klasifikators aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma
seismogrāfs aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai
kardiokairogrāfs aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē
defibrillators aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai
kardiopneimogrāfs aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai
kardiogrāfs aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai
kardiostimulators aparāts sirdsdarbības stimulēšanai
inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
hemoksometrs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs
oksihemogrāfs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā
skeneris aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu
hidromonitors aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā
diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
kimogrāfs aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai
aspirators aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem
inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
acidobutirometrs aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi
videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
termoskops aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu
pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
intensimetrs aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
uroacidimetrs aparāts urīna skābuma noteikšanai
mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
vibroskops aparāts vibrāciju novērošanai
lizimetrs aparāts vielas šķīdības noteikšanai
odontogrāfs aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi)
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības
opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā
hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus
cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības
amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni
bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi
embosieris aparāts, kurš uzsit reljefus burtus vai attēlus uz plastikāta kartēm
kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis)
uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai
meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli
automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu
vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
ieaugt Apaugt (ar bārdu)
notruntēties apaugt ar bumbuļiem, truntēm
notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm
appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
apgalvene Apauši bez pavadas
apgalvenis Apauši bez pavadas
gludeklis Apavi ar biezu zoli
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
apvitēt Apbalsināt
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
godalgojums Apbalvojums
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
pieviest Apbalvot, piešķirt
apb. Apbalvots
appuinīt Apbalzīt
aptaisināt Apbalzīt
aptūcīt Apbalzīt
apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās)
apspridzināt Apbārstīt spridzinot
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt
apsabārstīties Apbārstīties
apmādīt Apbāzt, apspraust
apbēds Apbēda
apbads Apbēdas
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
kapenes Apbedījumu vieta
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
aflišēt Apbēdināt
apbēdāt Apbēdināt
sasūrināt Apbēdināt
sasūrot Apbēdināt
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
apskumdināt Apbēdināt, sāpināt
apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties Apbēdināties, noskumt
inhumācija Apbedīšana
sepultura Apbedīšana
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2)
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
dabūt zem zemes apbedīt
dabūt (arī pabāzt) zem (arī apakš) zemes apbedīt
apbest Apbedīt
glabāt Apbedīt
nobērēt Apbedīt
nobest Apbedīt
pabērēt Apbedīt
paglabāt Apbedīt
ramēt Apbedīt
ramīt Apbedīt
aprakt Apbedīt (ierokot zemē)
norakt Apbedīt (ierokot zemē)
sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus)
aizvadīt pēdējā gaitā apbedīt mirušo
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu
paguldīt Apbedīt zem (kā)
guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt
atdot zemei apbedīt, apglabāt
apguldīt Apbedīt, apglabāt
guldināt Apbedīt, apglabāt
guldīt Apbedīt, apglabāt
pabest Apbedīt, apglabāt
ramdīt Apbedīt, apglabāt
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
bedājs Apbedītājs; kapracis
pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu)
apbērot Apbērēt
bērot Apbērēt, apglabāt
apbēnoties Apbērnoties
apbērnīties Apbērnoties
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
nomuižļot Apbērt ar atkritumiem
nosipināt Apbērt, apkaisīt
novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā)
apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem
nosnāt Apbērt, nobērt
oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem
nopurināties Apbērties
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt)
pelots Apbērts ar pelavām
apsmakoties Apbezdēties
apsuķēties Apbezdēties
apdrauzāties Apbirt ar blaugznām
noblaugznāties Apbirt ar blaugznām
apbiržot Apbirzēt
apkārtceļš Apbraucamais ceļš
aplaitīt Apbraucīt, masēt
apbraukalēt Apbraukāt
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apmaukt Apbraukt (apkārt)
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
apkuģot Apbraukt ar kuģi
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
apdrauzāties Apbrāzt sevi
apbrīns Apbrīna
apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana
apbrīnojami apbrīnojams
admirabls Apbrīnojams
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu
admirācija Apbrīnošana
admirēt Apbrīnot
apbrīnāt Apbrīnot
apbrīnēt Apbrīnot
apbrīnīt Apbrīnot
apdīvāt Apbrīnot
pārbrīnot Apbrīnot
jūsmotājs Apbrīnotājs, slavinātājs
nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus
apsabruņāties Apbruņoties
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis
kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis
sažulnīt apbružāt, sakošļāt
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
apsabružāties Apbružāties
apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību
appinčekļot apburt
apbiskot Apburt
apmantāt Apburt
apmantot Apburt
appestelēt Apburt
appimcot Apburt
appinčeklot Apburt
appincot Apburt
apskolot Apburt
apskunstot Apburt
apzavēt Apburt
burvināt Apburt
novervēt Apburt
paraganot Apburt
pimcot Apburt
apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu
māžot Apburt, apvārdot
nozavēt Apburt, noburt
sasavēt Apburt, noburt
sazintēt Apburt, noburt
apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību
šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam
ķīķināties apburt, valdzināt ar savu skatienu
burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas
ņikutis Apburts sainītis
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot
vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
pārbraukties Apceļot, apbraukāt
apgruzdināt Apcepināt, apbrūnināt
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs
izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās)
ciemi Apciemojums, viesības
aplūkāt Apciemot uz īsu brīdi
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību)
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
arods Apcirknis labības glabāšanai
apšķibot Apcirst, apšķibināt
apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu)
boze Apcirsts bišu koks mežā
apčužināt Apčubināt
appužināt Apčubināt
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai)
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
apdienēt Apdarīt (virkni darbu)
apsakopties Apdarīt mājas darbus
dasadarīties Apdarīt mājas darbus
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
pabalvāt Apdāvināt, apbalvot
galvīgs Apdāvināts (kam laba galva)
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem)
bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza
apdomīgums Apdomība
sofrozīne Apdomība
apskatība Apdomība, piesardzība
aizskart Apdraudēt, ierobežot
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt
apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1)
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1)
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai
anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
asekurance Apdrošināšanas sabiedrība
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
fluorescējoša apdruka apdruka, kas nav redzama parastā gaismā, bet kas fluorescē (t. i., kļūst redzama) UV gaismā
vienādtonis apdrukāta papīra virsma, kas pilnībā noklāta ar vienlaidu krāstoni
aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot)
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
apzveibt Apdult, apreibt
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Katvari apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā
Veģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā
Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā
Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Valgale apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs
Klaucāni apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā
Babīte apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Arbidāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Akmeņāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Bērzone apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ēdas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Rumbenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Veldze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Inte apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
Dūči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Imšas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Lauči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Cēsītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Krodzinieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ezergaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lielvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lipsti apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lūši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Mazvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Pedvāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Režas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rinkule apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā
Pūņicas apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā
Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Gļinaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Briedīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Dvorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Esmeraldova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Ežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Gobusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Grīvgals apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Guznava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Jāņusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Nikolajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Oļģina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Paulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pordari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Silaciems apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Sita apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Steķintava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Stirnusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tīreļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tropiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vasiļjeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vladimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Tumova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Ciblas pagastā
Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
Greči apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Kaļveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Kozlovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Lopsti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Marenpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Mjaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Lielie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Ščastļivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Tridņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Voiti apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Voloji apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Zeļteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas pagastā
Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Givži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Gleizdinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Jadrova apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kjarkuži apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kondavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Kutki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Lielie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Jaunie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Mazie Stradišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Pariža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Rovnica apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Sludinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Svilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Viselki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Zarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Žartmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Zemnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dubnas pagastā
Lekši apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā
Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā
Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Ķeikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Rubuļkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Saldes apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Kaļvāres apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Meņķis apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Slīterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Abarūni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Cukuriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Jedvigava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Marinova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ritiņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ružusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Skudrusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Soitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Tadenava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Vuškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Aizdumble apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Andrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Putraimiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Skrīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Zānāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Bogmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Drustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Eikava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Ģērķāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Staģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Stūrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Vidsmiests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
Škutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kombuļu pagastā
Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
Ašari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Balūži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Banceniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Bauriškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Bragas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Cihani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dombrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dricmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Ģeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Jadlovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kebzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kropiškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Ļakses apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Ludzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Pītrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Plintes apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Pliuči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Sēneitis apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Skadiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Turki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Valdiniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Vidoki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Virveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Virveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Voronkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Zubri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā
Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
Kāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Dragūnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Ķīkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Ķūķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā
Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Aniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā
Balalaiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Degteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Baibas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
Kankuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
Zbedas apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā
Cimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Krejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Leinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Lukašiški apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Medvednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Muhti apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Jaunie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Jaunie Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Lielie Rumpi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Reinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Remenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Runcavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Sadovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Sakaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Skangeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Šļomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Sprindži apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Stefanpole apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Suņepi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Torogi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Veronikova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Zabegi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Zaseki apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Zvīdri apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā
Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas
Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā
Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā
Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Briški-Balckari apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Dreimaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rumbciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Tojāti apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Gaviļnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaļķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kāņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ruņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Talsciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kursakciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Purgalciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Putniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mārkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Ošciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Vēžciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Eņģeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā
Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Līvi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Ālande apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Biksti apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs
Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Aizstrautnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles
Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Cimdenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Gārsene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
Kūkas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Vidsala apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Laši apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Ancene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Vandāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Liepas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Skaista apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
Novadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Venta apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Vidriži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem
Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
Kaijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Lāde apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Lādezers apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Lejasozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Stiene apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Glāžšķūnis apdzīvota vieta (vidējciems) Rembates pagastā
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
Siekstāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
Alši apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis
Līkupēni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā
Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā
Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Anuži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs
Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Spāre apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Aklaisciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Brūzis apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Lēdas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Muižarāji apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Atkalni apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā
Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā
Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Aveni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Babrāni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Antūži apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā
Auri apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā
Ančiņi apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Dainas apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā
Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
Sudmaļi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Abavas pagastā
Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
Lūrmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Asijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_Asīābād_), Samangānas vilajeta ziemeļos
Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā
Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.)
Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas rietumos, netālu no Turcijas robežas
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā
Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos
Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā
Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā
Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā
Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
Babita apdzīvota vieta ASV (_Babbitt_), Minesotas štata ziemeļaustrumos
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alaiansa apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
Oburna apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bisbī apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kenbi apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārbondeila apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klārksbērga apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Danberi apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dērbi apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elizabetauna apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Glastonberija apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Granbi apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsbērga apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Līsbērga apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Luisbērga apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mindena apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mičela apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūolbani apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oneonta apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oškoša apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pitsbērga apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Platsbērga apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ravena apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ripablika apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Roanoka apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbivila apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljamsbērga apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinfīlda apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beimineta apdzīvota vieta ASV, Alabamas štata dienvidrietumu daļā
Batlera apdzīvota vieta ASV, Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belfāsta apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Penobskolas līča krastā
Belfrī apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidos, Jeloustounas labā krasta pietekas Klarksforkas kreisajā krastā
Benkelmena apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata dienvidrietumos
Bejārda apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata rietumu daļā
Baseta apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata ziemeļaustrumu daļā
Belousfolsa apdzīvota vieta ASV, Ņūhempšīras štatā, Konnektikutas upes labajā krastā
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Gašurna apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Sanktgallenkirhe apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Šrunsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes dienvidu daļā
Bangsa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Frastanca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gecisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gēfisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Gurtisa apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Harda apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Lūdeša apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Lustenava apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Rankveila apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes rietumos
Herbranca apdzīvota vieta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes ziemeļrietumos
Bādgasteina apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
Celle apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē
Tamsvēga apdzīvota vieta Austrijā, Zalcburgas federālās zemes dienvidos
Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
Avšara apdzīvota vieta Azerbaidžanā, Aghdžabedi rajonā
Behramtepe apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Bejleganas rajona austrumu pierobežā, Araksas krastos
Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā
Ašaghi Aghdžakenta apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Goranbojas rajona dienvidu daļā
Atbulaga apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Hadžigabulas rajona dienvidaustrumos
Aranli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Imišli rajonā
Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
Ašaghi Sejfeli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Šemkiras rajonā
Ašaghi Gušču apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Bajari apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļu daļā
Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā
Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri
Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Batērstinleta apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Kanādā, Nuavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Upmale apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
Drabeši apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā), 8 km no Cēsīm
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā
Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā
Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā
Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
Bedforda apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
Akuna apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akun_), Vārābas vilājas ziemeļrietumu daļā
Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā
Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Asparēna apdzīvota vieta Francijā (fr.: _Hasparren_, basku: _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā
Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Ihlokortormiuta apdzīvota vieta Grenlandes ziemeļaustrumos, Skorsbija Zemes dienvidaustrumos
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba
Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā
Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
Batu Lepu apdzīvota vieta Indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas
Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
Anī i Olja apdzīvota vieta Irānā, Ardabīlas ostāna austrumu daļā
Malahaide apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
Portmārnoka apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
Raša apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē; Rosa
Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē
Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā
Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos
Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Cornasko apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Santamarija Madžore apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Gravellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Varco apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Bačēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
Kūrmēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā, Monblāna tuneļa galapunkts
Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē
Bancāni apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā
Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos
Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos
Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos
Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos
Benfa apdzīvota vieta Kanādā, Albertas provinces dienvidu daļā
Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
Barota apdzīvota vieta Kanādā, Kvebekas provincē
Beleija apdzīvota vieta Kanādā, Kvebekas provincē
Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos
Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
Bektau apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabalā
Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā
Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
Beloje apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
Bekaristanbija apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala rietumu daļā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
Baumanska apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Belogorka apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala austrumu daļā
Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Banraeba apdzīvota vieta Kiribati Republikā, Klusā okeāna Taravas atola dienvidu daļā
Banana apdzīvota vieta Kiribati, Kirisimasi atola ziemeļaustrumu daļā
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Leposaviča apdzīvota vieta Kosovā, Ziemeļkosovā, Ibaras upes krastā
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila
Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
Aksjonovozilovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo-Zilovskoe_), Aizbaikāla novadā
Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe
Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos
Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā
Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā
Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
Atemara apdzīvota vieta Krievijā (_Atemar_), Mordvijas Republikā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos
Atjurjeva apdzīvota vieta Krievijā (_Atjur'evo_), Mordvijas Republikā
Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā
Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
Azova apdzīvota vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā
Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Kačanova apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni
Linava apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Aizbaikāla novadā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baliktujula apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā
Beļaši apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Argutas kreisajā krastā
Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
Bedejeva Poļana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā
Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana
Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
Bakali apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
Baikibaševa apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
Belije Berega apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā
Belaja Berjozka apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidu daļā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Barguzina apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā
Bajangola apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidu daļā
Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
Aksaja apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belidži apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos
Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
Beļtirska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas pietekas Abakanas kreisajā krastā
Baliksa apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikas rietumu daļā
Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Belaja Zima apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Barjatina apdzīvota vieta Krievijā, Kalugas apgabala rietumu daļā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble
Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
Baisa apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva
Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos
Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
Belozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
Barina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
Belaja apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos
Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
Palatka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beloomuta apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumu daļā, Okas kreisajā krastā
Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Baraševa apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
Belasovka apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā
Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belogrivka apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos
Irikļinska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
Bekova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala dienvidrietumu daļā
Bašmakova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala rietumos
Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Kamas (Votkinskas ūdenskrātuves) labajā krastā
Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā
Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakuri apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļrietumu daļā
Baltaja apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Bazarnijkarabulaka apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Belogornoje apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazarnije Mataki apdzīvota vieta Krievijā, Tatarastānas Republikā
Baltasi apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Bajhāka apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Balgazina apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Baliktiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidaustrumu daļā
Bajtala apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā
Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
Bakčara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Ketas krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
Begičevska apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala austrumu daļā
Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Belijgorodoka apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala austrumu daļā, Volgas labajā krastā
Belija apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala dienvidrietumu daļā
Bemiža apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
Bazarnijsizgana apdzīvota vieta Krievijā, Uļjanovskas apgabala rietumu daļā
Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
Balakireva apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumu daļā
Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
Belogorje apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
Arhonska apdzīvota vieta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā
Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
Damžuna apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Ravu apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Rivočhe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Tenčhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Thanme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Ķegana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
Kala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Lhace apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Šekara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Zanzana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Čhušura apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Lhunce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Bengara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona Ņinci prefektūrā
Camda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Keķe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Ruthoka apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Tomara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Chočhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Dzonpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Kerce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Konpoģamda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Nandzona apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Ņima apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Penbara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Phurkatala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Šenca apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Šunpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Žunme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Saga apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā; Ķaķa
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Andkita apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Leneli apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llanelli_), Velsas dienvidu daļā
Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes
Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
Heridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļaustrumos
Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā
Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
Pikeringa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Skārboro
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos
Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā
Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē
Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā
Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
Enika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Morpeta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Vulera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Olstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos
Vindermīra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
Kezika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
Brava apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas
Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
Kinlohlīvena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Linhes līča
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
Brīkina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz austrumiem no Montrozas
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā
Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
Lendrindodvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas austrumu daļā
Brekona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidaustrumu daļā
Heverfordvesta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos
Pembruka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumu daļā
Blekvuda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Bridženda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Eberdēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Ebūlveila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Emanforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Molda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā
Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas
Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē
Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Štega apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagastā
Malbuna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trizenbergas pagasta austrumu anklāvā
Gafleja apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagasta ziemeļrietumu daļā
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā
Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā
Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā
Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā
Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā, Gobi Altaja rietumos
Bajandalaja apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
Bajanūla apdzīvota vieta Mongolijā, Gobi Altaja aimaka ziemeļu daļā
Bajantala apdzīvota vieta Mongolijā, Gobisumberas aimaka rietumos
Bajandelgera apdzīvota vieta Mongolijā, Suhebatora aimaka dienvidrietumu daļā
Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Vidusgobi aimakka austrumu daļā
Breidsa apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.)
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos
Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā
Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos
Ausa apdzīvota vieta Namībijā (_Aus_), Karasas reģionā
Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā
Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos
Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
Balejara apdzīvota vieta Nigērā, Tillaberi reģionā
Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Bakalaževo apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļrietumu pierobežā
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā
Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā
Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
Bedī apdzīvota vieta Saūda Arābijā, Rijādas mintakas dienvidaustrumu daļā
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Ādanjabāla apdzīvota vieta Somālijā (_Aadan Yabaal_)
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā
Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Truhiljo apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
Belorado apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provinces austrumos
Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
Abū Harāza apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩarāz_, ابو حراز), Nīlas vilājā
Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos
Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
Svēagrūva apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.)
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā
Marlī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
Plafeiene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā
Broka apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Irsī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Murē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Romona apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Šarmē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Vinnevile-Flāmate apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā
Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
Alpnaha apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Engelberga apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Lungerne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Zahselne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
Rītupe apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā)
Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā
Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
Bahta apdzīvota vieta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā
Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
Ilmāja apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji
Baruru apdzīvota vieta Zimbabvē, Manikalendas provincē
Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē
Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē
Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē
Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē
Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Askersund_), Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.)
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē
Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē
Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē
Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē
Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Dēgerfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Fjugesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Frēvi apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Garphitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Halsberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Hellefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Koparberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Nūra apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Stūro apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā
Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā
Edsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Hūfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Jērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Okelbū apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Sēderala apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Šīlafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Stūrvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Vālbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā
Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā
Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā
Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos
Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
Blatniksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Dorotēa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Gunnarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Hēmavana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Liksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Malo apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Nūrše apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Osele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Šitelfjella apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Sorsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Stūrūmana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Ternabī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Vilhelmīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos
Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā
Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
Bobra apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
Elvuda apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums
Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski
Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā
Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Belojarska apdzīvotta vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī
aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
grūbenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" iedzīvotāji
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu)
AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
apgabaltiesa Apgabala tiesa
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
arronissemen Apgabals
atgabals Apgabals
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
appurvis Apgabals ap purvu
mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu
Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs
virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā
Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā
Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
regions Apgabals, apvidus
beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps
slāpsna Apgabals, sleja
pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
apgāde Apgādāšana, apgādība (1)
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem)
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
bruņot apgādāt ar [bruņojumu]{s:1984}; apbruņot
apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku)
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus)
pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību
apģērbt Apgādāt ar drēbēm
sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot
apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm
ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
informētība Apgādātība ar informāciju
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
tross Apgādes vienība armijā
maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem)
maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs
apgādība Apgāds, apgādniecība
apgādniecība Apgāds, izdevniecība
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
apgaisme Apgaismība
apgaismniecība Apgaismība
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs
cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem
sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
apzibenēt Apgaismot zibsnījot
apzibsnīt Apgaismot zibsnījot
apostilbs Apgaismotas virsmas spožuma vienība
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
kails apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma
robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties)
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi
jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība
divoto Apgaroti, dievbijīgi
aprībināt Apgāzt ar rīboņu (troksni)
apgrūt Apgāzties, sabrukt
apramīt Apglabāt
nobedīt Apglabāt
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
bērēt Apglabāt, apbedīt
rakt Apglabāt, apbedīt
apgrābšļāt Apgrābstīt
apgrābāt Apgrābstīt (1)
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu)
apgrābāt Apgrābstīt (2)
apķerstīt Apgrābstīt, aptaustīt
apsukāt Apgrābt
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu)
apkast Apgrābt, apkasīt
nogližināt Apgrābt, nogrābstīt
apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu)
apstrādāt Apgrauzt, apknābāt
apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt
skrabināt Apgrauzt, apskrubināt
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās)
apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt
apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt
RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība
apgr/min Apgriezieni minūtē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
apgr/s Apgriezieni sekundē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu
atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību
aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R)
induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m
kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze
dagulties Apgulties blakus
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
nogludināties Apgūt labas manieres
iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
mugara apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa
pakaļa apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu
dibens apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
krūtaža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
krūteža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
dreskods apģērba [etiķete]{s:2470}; norādījumi vai ieteikumi apģērba izvēlei, apmeklējot kādu pasākumu
zemiene apģērba apakšmala
zemuška apģērba apakšmala
kļapa apģērba apkakles atloks
kļapka apģērba apkakles atloks
ārkabata apģērba ārējā kabata
iemala apģērba ārmalas vīle
apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa
celgals apģērba daļa ap celi
kakls apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle
pazuss apģērba daļa, kas aptver padusi
tale apģērba daļa, kas aptver vidukli
talija apģērba daļa, kas aptver vidukli
vēders apģērba daļa, kas aptver vidukli
prieška apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu
mugurpuse apģērba daļa, kas sedz muguru
sāns apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi
plecs apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu
paduse apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu
oksts apģērba daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
lanckari apģērba gabali
loriņi apģērba gabali
trjapki apģērba gabali, drēbes, uzvalki
trjapkas apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
panckas apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder
ļerpata apģērba gabals
drēbju gabals apģērba gabals
pleķis apģērba gabals
jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
bikses apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām
glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
zeķes apģērba gabals kas sedz kājas
lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
uzmetenis apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet
jencis apģērba gabals, līdzīgs žaketei
jetliņš apģērba gabals; apģērbs
sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
palda apģērba ieloce
kļoša apģērba ieloce, kroka
augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
aile apģērba kārta
palve apģērba kroka
lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums
dibins apģērba pakaļējā daļa
trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
cepure apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai
getras apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas)
griezummala apģērba piegriezuma mala
šķīre apģērba šķēluma vai iegriezuma vieta
šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks
aporipse apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās
pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
skrote apģērba vidus daļa, ap jostas vietu
prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums
lupata Apģērba, veļas gabals
staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml.
manatki Apģērbi
ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
autfits apģērbs
prikida apģērbs
apģārbs Apģērbs
apsavilkšana Apģērbs
aptērpis Apģērbs
cloze Apģērbs
drāna Apģērbs
drēbes Apģērbs
ģērbums Apģērbs
skarbalas Apģērbs
skarmalas Apģērbs
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita)
paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām
mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā
āda apģērbs, apģērba gabals
kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku
piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām
kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai
privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai
ārapģērbs Apģērbs, ko valkā ārpus telpām
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa
apakšģērbs apģērbs, ko valkā zem redzamā apģērba
pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai
pričindaļi Apģērbs, mantas
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
kostjums Apģērbs, tērps
apdars Apģērbs; drēbes
klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals
apmaut Apģērbt
appanckāt Apģērbt
uztērpt Apģērbt
uzpuģīt Apģērbt (bērnu)
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
appopēt Apģērbt (pārāk daudz, arī ko pārāk siltu)
prikinutsja Apģērbt jaunu uzvalku
podzināt Apģērbt vecās drēbēs
panckāt Apģērbt vecas lupatas
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku)
apvilkt Apģērbt, uzvilkt zem kā
sabūvēties apģērbties
apmauties Apģērbties
apsavilkties Apģērbties
apvilkties Apģērbties
uztērpties Apģērbties
satrausties Apģērbties (lēnām)
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli
apkankarēties Apģērbties kankaros
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
apsamaukties Apģērbties; apauties
borta Apģērbu apmale
borte Apģērbu apmale
tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
modelis Apģērbu modeļu demonstrētājs
bundžaklis Apģērbu sainis
sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti)
modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca
konfekciju nams apģērbu veikals
apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem)
apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
mest līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā
apinaiņš Apiņu bagāts, apiņu pilns
Polygonium c-album apiņu raibenis
apinoidae Apioni - vaboļu kārtas dzimta
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža
elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.)
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa
kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai
zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis
apjūmību Apjūmības
dabūt zem jumta Apjumt; beigt būvdarbus
Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt
nostirāt Apkaisīt, apbērt
nostreijāt Apkaisīt, apbērt
nobirināt Apkaisīt, nobirdināt
nosnāties Apkaisīties, apbērties
Nebela collaris apkakles nebela
terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
apdancot Apkalpot, izdabāt
apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem
kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
vide apkārtējā daba
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
nedzīvā daba apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem)
radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.
gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru
kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
žabrinieks Apkārtklejojošs ubags
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem)
ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide; vide ārpus kā norobežota, izolēta
ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība
Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt
apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.)
apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
apklencēt Apklibot ap kaut ko
apkluburot Apklumburot
apklunkurot Apklumburot
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu)
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā)
apknāpāt Apknābāt
apkņapāt Apknābāt
apknābt Apknābāt, knābāt, knābt
apknāpt Apknābt
apknubināt Apknibināt
apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst
apkņubināt Apknubināt
apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt
apkopes vieglums apkopes ērtība
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā
demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi
atkodas Apkosti, nokosti gabali
aprudināt Apkrāsot sarkanīgi (sarkanbrūni)
aplādēt Apkraut lāstiem, apburt
ražas svētki apkūlības
apkulas Apkūlības
apkuļas Apkūlības
apkulības Apkūlības
apkūlines Apkūlības
apkūliņi Apkūlības
būkāšana Apkūlības
uzkūlības Apkūlības
apkūlas Apkūlības, kulšanas beigas
bokātājs Apkūlību svinētājs
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra
sajēdzība apķērība
apķerība Apķērība
apķērīgums Apķērība
atķerība Apķērība
atķērība Apķērība
kopkins Apķērība, mācīšanās spēja; kognīcija
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta
sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
ačgārniskums Aplamība
pančka Aplamība
tufta Aplamība
žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt
niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs
mislis Aplams uzskats, maldība
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu
apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt
Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām
atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu
baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību
lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi
reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
testats Apliecība, liecība
certifikats Apliecība, sertifikāts
koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību)
aplikācija Apliekamais (ārstniecībā)
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
aplieties Apliet sevi, savu apģērbu
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem
inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem
apķipt Aplipt, apķibt
laidava Aplis, apļveida kustība
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
orbis Aplis; loks; debesjums; visa pasaule
aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties
koncentriskas aploces aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi
stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko); aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un horda
koncentri Apļi (aploces), kam ir kopējs centrs, bet dažādi rādiusi
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu
ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize
rīmulis Apļveida bars
taukriņķis Apļveida detaļa rata rumbā, kas neļauj iztecēt ratu ziedei
rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka)
būvmācība Apmācība būvniecībā
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai
mācību ierocis apmācībās izmantojams ierocis
katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai
diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
apdunis Apmācies, mākoņains laiks bez vēja
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm)
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu)
kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu)
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
maiņa apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3)
pārmaiņa apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2)
pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi
bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
sasamākties Apmākties (par debesīm)
tumēt Apmākties (par debesīm)
duzt Apmākties, bojāties, skumt
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm)
apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu
uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu
iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu
apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
apmaroki Apmātība
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
apmaukts Apmāts, apburts
apmeklētība Apmeklējumu skaits, biežums
apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem
ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs
mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās)
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu
apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
kā muižu pārdevis apmierināti; bez rūpēm
miers Apmierinātība, rosmes apsīkums
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
apmienot Apmulsināt, apburt
apstomot Apmulsināt, apstulbināt
apduits Apmulsis, apdullis, apreibis
apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam
iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā
bražāt Apnēsāt, nobružāt
atmēgties apnikt, noriebties
piegriezties Apnikt; apriebties
nobāda Apnikums, apnicība
apniciens Apnikums, garlaicība
duha Apņēmība, drosme; spars
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu)
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
apohromatisks Apohromatisks objektīvs - apohromats objektīvs
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
pseidoapopleksija Apopleksijas parādības bez asinsizplūduma smadzenēs
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
apkveldināt Applaucēt, nobrucināt
aptāst Applēst (bērza tāsi)
inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni
otains Applūdis, dubļains
appļuovenis appļāvības
dakiulenes appļāvības
appļāvas Appļāvības
appļāvines Appļāvības
atpļāvības Appļāvības
uzpļāvības Appļāvības
druvības Appļāvības, apkūlības
appļāvenes Appļāvības; pļaujas beigas
dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu)
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei
appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli
sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai
plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
spurkt Apraksta ātru kustību
straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību
žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
šnirķu šnerķu apraksta zobenu šķindoņas skaņas
stirks Apraksta, raksturo ātru kustību
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības
biofiziogrāfija Aprakstošā jeb strukturālā bioloģija, organogrāfija, pretstatā biofizioloģijai
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt
paramīt Aprakt, apbedīt
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
sakāpt bēniņos (kādam) apreibināt
apreibināties Apreibināt (1) sevi
apreibināties Apreibināt (2) sevi
saskurbināt Apreibināt (ar alkoholu)
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
sareibināties Apreibināties
dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja")
iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
iztilzāties Apreibināties, piedzerties
reibnesis apreibinošs līdzeklis
žvingulis Apreibis cilvēks
apsveibis Apreibis, apdullis
žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks
reibonīgs apreibis, noreibis
aprēbt Apreibt
sažurbt Apreibt
žilbēt Apreibt
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem)
iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem
sareibums Apreibums, arī iereibums
mariage de convenance aprēķina laulība
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2)
diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību
referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
tabulrēķini Aprēķini, kuru rezultātus atspoguļo tabulu veidā
kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība)
diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām
sariebt apriebt (1)
saraudzīt Apriebt (1)
aizabridzīties Apriebties
aizriebties Apriebties
apgarēties Apriebties
apnīgroties Apriebties
atriebties Apriebties
atsabridzēties Apriebties
ieriebties Apriebties
pieriebties Apriebties
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
kurst Aprimt, izbeigt
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
aprobēšana Aprobācija
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
losis Aprobežots cilvēks
penka Aprobežots un izvirtis cilvēks
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks
bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga
beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks
ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks
aizgrūsts Aprobežots, stulbs
slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
cietpaurains Aprobežots; truls; ietiepīgs
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam)
identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
viedā aproce aproce ar tajā iebūvētu viedierīci
manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā
aizslavēt Aprunājot dabūt prom, aizvākt
nomēļot Aprunāt, apmelot, izbārt
zabulēt Aprunāt; ķengāt; zobot
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā)
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot
aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
kustodijas Apsardzība
apture Apsardzības priekšgrupa
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1)
izseģināt Apsegt (virkni objektu)
apsēja Apsējības
atsējības Apsējības
bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību)
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību)
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām)
aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu)
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne
singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā
lotoss Apskaidrības simbols budismā
apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
apskambāt Apskaldīt, apskrambāt
inspekcija Apskate, pārbaude
cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
apskrabināt Apskrubināt
apskrubīt Apskrubināt
apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
aprubināt Apskrubināt, apgrauzt
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
skārbs Apskurbis, ģībstošs
tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums
reibiens apskurbums, reibonis
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
notriekt Apsmulēt (ar dubļiem)
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu)
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
spaidi Apspiestība
nospiestība Apspiestība; nebrīve
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību
aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību)
apubagot Apstaigāt ubagojot
apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot)
apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības)
apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu
faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
kādības apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi
kvalitatīvais apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi
ierobežojums apstākļi vai nosacījumi, kas aptur (kā) izplatību, pavājina, samazina (kā norisi, darbību)
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja
atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu
virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā)
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
stagnēt Apstāties attīstībā
piestāt Apstāties kādā virzībā
stomīties Apstāties, baidīties
apstāji Apstāvi, apstāves, bēres
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija
exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu)
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums
padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme
pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija)
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt
rullēt apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām
ātrapstrāde Apstrāde ar ātra darba metodēm
caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
vibroapstrāde Apstrāde, kurā izmanto vibrācijas
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
kontroverss Apstrīdams, diskutabls
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
ulbt Apstulbt, apjukt
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas
atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā
Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu
Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
aizmilzt Apsūbēt
apskrapstēt Apsūbēt
apsūpēt Apsūbēt
ieskrabēt Apsūbēt
pablūst Apsūbēt
zalēt Apsūbēt
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu)
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu
apsudabrot apsudrabot
apsidrabot Apsudrabot
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
arkans Apsūdzība
iesūdzība Apsūdzība
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
vainasts Apsūdzība, nopēlums
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana
objebons Apsūdzības raksts
obviņilovka Apsūdzības raksts
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt
gagušņiks apšaubāma kafejnīca
frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks
mazticami apšaubāmi
iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas
mazticams Apšaubāms
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis
apmienot Apšaubīt
mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes)
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
apšķibēt Apšķebēt
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
aizšķebināt Apšķebināt
apmudināt Apšķebināt
apriebināt Apšķebināt
apšebināt Apšķebināt
apskabināt Apšķebināt
apšķebēt Apšķebināt
apšķebēties Apšķebināt
apšķerbināt Apšķebināt
apšķibināt Apšķebināt
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
apšķubīt Apšķibīt
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
apšu kundziņš apšu beka
apšbeka Apšu beka
asinssūce Apšu beka
leitene Apšu beka
luocine Apšu beka
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug
Paraceras melis āpšu blusa
Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis
Limentris populi apšu raibenis
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
Apatura ilia apšu zaigraibenis
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
rīls Apšuvums ar zīdu kabatai
pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana
pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem
aptemburkavāt Aptamborēt
notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits
rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos)
ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi
pārmanīt Aptaujāt, pārbaudīt
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties
nokampļāt Aptaustīt, apgrābstīt
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt spaidot (visapkārt vai vietumis)
novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
stēķēt Aptēst baļķus
stērķēt Aptēst baļķus
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
vanks Aptēsts ozola baļķis
žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles
skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls)
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu)
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam)
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
ķiept Aptraipīt, apbružāt
nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt
nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt
nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt
nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt
nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt
notemēt Aptraipīt, apbružāt
saķezināt Aptraipīt, apbružāt
krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu)
saķezināties Aptraipīties, apbružāties
okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību)
noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem
rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals
zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
vācu jūdze aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā)
granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas
acumērs aptuveni, bez mērīšanas
nevilšība Aptuvenība, nejaušība
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots
pusstilbs Aptuvens stilba vidus
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.)
Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam
petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums
Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem
Successio apostolica apustuliskā pēctecība; apustuliskā sukcesija
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu)
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties

b citās vārdnīcās:

MLVV