Paplašinātā meklēšana
Meklējam īdēt.
Atrasts vārdos (147):
- īdēt:1
- bīdēt:1
- dīdēt:1
- līdēt:1
- nīdēt:2
- nīdēt:1
- nīdēt:3
- ņīdēt:1
- pīdēt:1
- vīdēt:1
- vīdēt:2
- vīdēt:3
- zīdēt:1
- atīdēt:1
- brīdēt:2
- brīdēt:1
- dzīdēt:1
- glīdēt:1
- noīdēt:1
- paīdēt:1
- slīdēt:1
- smīdēt:1
- spīdēt:1
- svīdēt:1
- šķīdēt:1
- trīdēt:1
- trīdēt:2
- uzīdēt:1
- īdēties:1
- apnīdēt:1
- apvīdēt:1
- atnīdēt:1
- atvīdēt:1
- ienīdēt:1
- izlīdēt:1
- iznīdēt:1
- nevīdēt:1
- nonīdēt:1
- novīdēt:2
- novīdēt:1
- pabīdēt:1
- pavīdēt:3
- pavīdēt:2
- pavīdēt:1
- salīdēt:1
- savīdēt:1
- sklīdēt:1
- sprīdēt:1
- strīdēt:1
- uznīdēt:2
- uznīdēt:1
- uzvīdēt:1
- aizlīdēt:1
- aiznīdēt:1
- apdzīdēt:1
- apglīdēt:1
- apslīdēt:1
- apspīdēt:1
- atslīdēt:1
- atspīdēt:1
- iebrīdēt:1
- ieslīdēt:1
- iespīdēt:1
- iesvīdēt:1
- iešķīdēt:1
- izdzīdēt:1
- izslīdēt:1
- izspīdēt:1
- izsvīdēt:1
- nobrīdēt:1
- noslīdēt:1
- nospīdēt:1
- nosvīdēt:1
- padzīdēt:1
- paslīdēt:1
- paspīdēt:1
- pasvīdēt:1
- sabrīdēt:1
- sadzīdēt:1
- saglīdēt:1
- saknīdēt:1
- saslīdēt:1
- saspīdēt:1
- sasvīdēt:1
- uzslīdēt:1
- uzspīdēt:1
- līdēties:1
- nīdētājs:1
- nīdēties:1
- rīdēties:1
- vīdēties:1
- aizknīdēt:1
- aizslīdēt:1
- aizspīdēt:1
- apstrīdēt:1
- izsklīdēt:1
- izstrīdēt:1
- nenovīdēt:1
- nostrīdēt:1
- pārslīdēt:1
- pārspīdēt:1
- pasklīdēt:1
- pieknīdēt:1
- pieslīdēt:1
- piespīdēt:1
- ieīdēties:1
- izīdēties:1
- noīdēties:1
- spīdētājs:1
- svīdēties:1
- trīdēties:3
- trīdēties:2
- trīdēties:1
- aizstrīdēt:1
- caurspīdēt:1
- aizīdēties:1
- apbīdēties:1
- atnīdēties:1
- ienīdēties:1
- nevīdēties:1
- nolīdēties:1
- novīdēties:1
- salīdēties:1
- sanīdēties:1
- skrīdēties:1
- strīdēties:1
- iespīdēties:1
- nosvīdēties:1
- pašnīdētājs:1
- saglīdēties:1
- sasvīdēties:1
- apstrīdēties:1
- iestrīdēties:1
- izasvīdēties:1
- izstrīdēties:1
- nenovīdēties:1
- neuznīdēties:1
- neuzvīdēties:1
- nostrīdēties:1
- pastrīdēties:1
- sasalīdēties:1
- sastrīdēties:1
- strīdētājies:1
- izastrīdēties:1
- nosastrīdēties:1
- pasastrīdēties:1
- sasastrīdēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (695):
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
- aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm.
- aizsklenst Aizslīdēt sāņus.
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
- aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- aizsklidēt Aizslīdēt.
- slīdzēt Aizslīdēt.
- aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt.
- apglūdēt Apglīdēt.
- apneidēt Apnīdēt.
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
- apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
- apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
- apliesmot Apspīdēt.
- apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
- apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
- zibznēt Apstarot, apspīdēt.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- notiepties Apstrīdēt, noliegt.
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
- atļupt Atļukt, noslīdēt uz leju, noļukt.
- atļubt Atļukt, noslīdēt uz leju.
- aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi.
- atšļūdēt Atslīdēt, atšļūkt.
- atstarot Atspīdēt (1).
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
- šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot.
- atviesties Atspīdēt, parādīties.
- atspīst Atspīdēt.
- atšvist Atspīdēt.
- atšvitēt Atspīdēt.
- spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt.
- atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
- bālēties Bāli atspīdēt.
- balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
- blist Baltot, spīdēt.
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt.
- ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
- apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
- nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
- būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
- konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
- neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
- strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
- rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- aizčukstēt Čukstus aizslīdēt.
- noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
- noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
- slīde darbība, process --> slīdēt (1).
- spīde Darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1).
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- bioluminiscence Dažu organismu spēja spīdēt.
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
- zvīlēt Dedzināt, spīdēt.
- līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
- slīdošs Divd. --> slīdēt.
- spīdošs Divd. --> spīdēt.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
- ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties.
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu).
- tvest Elsot, stenēt, īdēt.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- gaišīties Gaiši atspīdēt.
- balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt.
- izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā.
- brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- iedīkties Ieīdēties (par govīm).
- nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
- aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
- uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
- aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
- ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
- iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu).
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
- iesklidēt Ieslīdēt.
- iesklidināties Ieslīdēt.
- ieslidēt Ieslīdēt.
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- iespīst Iespīdēt.
- iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
- uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot.
- iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
- nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
- izīdēties Ilgāku laiku, daudz īdēt.
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
- uzdīkt Īsu brīdi dīkt, īdēt.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
- pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- vīpsnēt Īsu mirkli spīdēt, zaigot.
- izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt.
- izspīdēt Izbeigt spīdēt.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- izskaust Iznīdēt (augus).
- nūspruodzēt Iznīdēt, izindēt.
- apnīdēt Iznīdēt.
- iznīst Iznīdēt.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur).
- gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu).
- izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
- izslīgt Izslīdēt (1).
- izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem).
- atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties.
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- pasprūdīties Izslīdēt, izsprukt.
- izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu).
- izslīst Izslīdēt, paslīdēt.
- izsklidēt Izslīdēt.
- izsklīdēt Izslīdēt.
- izslidēt Izslīdēt.
- izšļūdēt Izslīdēt.
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- satiesāt izstrīdēt
- izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties.
- izecēties Izstrīdēties, izbārties.
- izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties.
- izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
- izaplēsties Izstrīdēties.
- izasporīties Izstrīdēties.
- izastrīdēties Izstrīdēties.
- izkašāties Izstrīdēties.
- izkasīties Izstrīdēties.
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- paplāvāt Kādu laiku atspīdēt, paspīdēt.
- ļubt karāties, slīdēt uz leju
- erbīt Kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties.
- erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
- erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
- plūkties Kauties; arī strīdēties.
- čīgāties Kauties; strīdēties.
- čīgoties Kauties; strīdēties.
- tītot Klusi īdēt.
- noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
- noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties; noīdēties (2).
- gaišoties Kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt.
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
- braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
- šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt.
- zvērāt Kvēlot, spīdēt.
- zviedrīt Kvēlot, spīdēt.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
- īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties.
- brančukoties Ķildoties, strīdēties.
- eņķēties Ķildoties, strīdēties.
- kašķēties Ķildoties, strīdēties.
- naizoties Ķildoties, strīdēties.
- pekstēties Ķildoties, strīdēties.
- pešļoties Ķildoties, strīdēties.
- kabelēties Lamāties, strīdēties.
- lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- uzšļukt Lēnām noslīdēt uz (kā).
- šlukt Lēnām slīdēt.
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko).
- sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
- izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt.
- atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
- eristika Māksla strīdēties, polemizēt.
- pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties.
- meļņot Melnīgsnēji spīdēt.
- mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts.
- lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt.
- žibu mirdzēt, spīdēt
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot.
- mergot Mirdzēt, spīdēt.
- švitēt Mirdzēt, spīdēt.
- zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt.
- pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
- līpināties Mirgot, paspīdēt.
- šilerēt Mirgot, spīdēt.
- šilerēties Mirgot, spīdēt.
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
- aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
- paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu.
- nenovīst Nenovīdēt.
- nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- nosaplēsties Nesaderīgi dzīvot; strīdēties.
- blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
- lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- neidēt Nīdēt.
- ņīdēt Nīdēt.
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- šlūžāt No kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt.
- noīdēties Noīdēt (1).
- noīgt Noīdēt.
- notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
- saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt.
- saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties.
- noļurkt Nokrist, noslīdēt.
- nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties.
- nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt.
- neapstrīdams Nolieguma divdabis --> apstrīdēt.
- nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt.
- aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt.
- nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai.
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku).
- nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
- noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
- atļukt Noslīdēt uz leju; noļukt.
- apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt.
- nosklenst Noslīdēt, aizslīdēt.
- nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem).
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
- nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- atslīst Noslīdēt.
- nosklidēt Noslīdēt.
- nosklidēties Noslīdēt.
- noslīst Noslīdēt.
- nošļūdēt Noslīdēt.
- sašmukt Noslīdēt.
- nobliznāties Nospīdēt.
- nosastrīdēties Nostrīdēties.
- nosvīdināt Nosvīdēt.
- padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
- nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
- sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
- pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
- paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
- uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
- ieīdināt Panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt.
- plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem.
- pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti).
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
- pārslidēt Pārslīdēt.
- apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
- slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
- paslēpēt Paslīdēt (par kamanām, ragavām).
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt.
- apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā.
- pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt.
- pašumēties Paslīdēt, izmežģīt.
- pakļūdīties Paslīdēt, izslīdēt.
- pašutēties Paslīdēt, izslīdēt.
- paļumināties Paslīdēt, klupt.
- palumt Paslīdēt, krist.
- izsklidēt Paslīdēt.
- lumt Paslīdēt.
- pasklenst Paslīdēt.
- pasklidēt Paslīdēt.
- pasklīdēt Paslīdēt.
- paslidēt Paslīdēt.
- pašļūdēt Paslīdēt.
- pašubēt Paslīdēt.
- pašubīties Paslīdēt.
- plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot.
- krēst Paspīdēt (rūsai).
- nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
- nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
- sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
- paspīst Paspīdēt.
- pazibeņot Paspīdēt.
- pārsklidēt Pāsrslīdēt.
- paecēties Pastrīdēties, pabārties.
- paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot.
- paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
- pakašāties Pastrīdēties.
- pakasīties Pastrīdēties.
- pasastrīdēties Pastrīdēties.
- paškandalēties Pastrīdēties.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
- slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(1).
- slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(2).
- slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(3).
- spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
- uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
- nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
- pavidēt Pavīdēt 1(1).
- pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
- saslīdēt Pēkšņi slīdēt.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
- bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt.
- piesklidēt Pieslīdēt.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
- ķiskāties Plēsties, strīdēties.
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
- homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta.
- atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
- škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
- kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami.
- rādīt ragus, arī griezt ragus pretī runāt pretī, strīdēties pretī.
- perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā.
- sarūkties Sabārties, sastrīdēties.
- atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- aizdegties Sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem).
- sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali).
- atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
- ielīņoties Sākt spīdēt.
- satielēties Sākt strīdēties.
- apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā.
- sadracāties saķildoties, sastrīdēties.
- sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
- sanīkt sanaidoties, sastrīdēties.
- iesklenst Sāniski ieslīdēt, iekrist.
- pārsklenst sāniski pārslīdēt.
- piesklenst Sāniski pieslīdēt.
- sašļaukties Sarāpties, saslīdēt kopā.
- sasacirsties Sarāties, sastrīdēties.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- sasklidēt Saslīdēt.
- sašļūdēt Saslīdēt.
- iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties.
- saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
- sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
- saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) sastrīdēties, sanaidoties.
- saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
- sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
- sasaplēsties Sastrīdēties, sanaidoties.
- saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
- savirskāties Sastrīdēties, saplēsties.
- saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties.
- saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
- sakašāties Sastrīdēties.
- sakasīties Sastrīdēties.
- saķencēties Sastrīdēties.
- saķerties Sastrīdēties.
- salēkties Sastrīdēties.
- saragoties Sastrīdēties.
- sasarunāties Sastrīdēties.
- sasaskrieties Sastrīdēties.
- sasasporīties Sastrīdēties.
- sasastrīdēties Sastrīdēties.
- saskrieties Sastrīdēties.
- sastrīdīties Sastrīdēties.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma.
- kāpt Savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs.
- nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu.
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
- skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
- nošļukt Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
- šļukt Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa dalām).
- šļūkāt Slīdēt (1).
- slederēt Slīdēt (uz ledus).
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- atslīdēt Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
- žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
- vizināt Slīdēt pa ledu.
- pārbrukt Slīdēt pāri.
- aizslīdēt Slīdēt prom.
- sklandīties Slīdēt sānis.
- sklenst Slīdēt sānis.
- žļūgāt Slīdēt sāņus.
- atslīdēt Slīdēt šurp.
- sklenderēt slīdēt uz sāniem.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- aizšļūdināties Slīdēt, pārslīdēt.
- šlēderēt Slīdēt, paslīdēt.
- žļudzēt Slīdēt, paslīdēt.
- slīpt Slīdēt, slīgt.
- šļūškāt Slīdēt, šļūkt.
- šļūšķēt Slīdēt, šļūkt.
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- slūžāt slīdēt.
- glizināties Slīdēt.
- sklemst Slīdēt.
- sklidēt Slīdēt.
- sklīdēt Slīdēt.
- šlaukt Slīdēt.
- šļaukties Slīdēt.
- sleidēti Slīdēt.
- slidēt Slīdēt.
- slist Slīdēt.
- slīst Slīdēt.
- šlūdēt Slīdēt.
- šļudēt Slīdēt.
- šļūdēt Slīdēt.
- šļūdzēt Slīdēt.
- šlumpt Slīdēt.
- šļupt Slīdēt.
- šļužāt Slīdēt.
- šmukt Slīdēt.
- šubēt Slīdēt.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
- hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
- hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
- slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
- caurspīdēt Spīdēt cauri.
- varot Spīdēt kā varš.
- blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- izspīdēt Spīdēt uz āru.
- piģelēt Spīdēt violetā krāsā.
- liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
- starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
- mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
- spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
- margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- gailot Spīdēt, gailēt.
- blindēt Spīdēt, laistīties.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt.
- lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
- vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- blāzt Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
- mirgt Spīdēt, mirdzēt.
- žibt Spīdēt, mirdzēt.
- zudināt Spīdēt, mirdzēt.
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2.
- rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2.
- kvitēt Spīdēt, vizēt.
- bližģēt Spīdēt, zaigot.
- spindēt spīdēt.
- degt Spīdēt.
- laismot Spīdēt.
- spīgoties Spīdēt.
- spīst Spīdēt.
- spozmēt Spīdēt.
- zviedrot Spīdēt.
- zvigot Spīdēt.
- zvildzēt Spīdēt.
- zvirgzdēt Spīdēt.
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- spilgt Spilgti spīdēt; spilgot.
- spilgot Spilgti spīdēt; spilgt.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
- zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- svērot spoži spīdēt, kvēlot.
- spalgot spoži spīdēt.
- zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt; izsprukt (3).
- izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
- pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu.
- spaitot Starot, spīdēt.
- saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
- knīkstēt Stenēt, īdēt (par zirgu).
- notiept Stingri noliegt, apstrīdēt.
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- nokrist Strauji noslīdēt (uz kā) -par matiem.
- noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
- pabrukt Strauji paslīdēt lejup.
- aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- sasprēķēties strīdēties bez iemesla.
- sparāties Strīdēties pretī.
- dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot.
- šūmēties Strīdēties, aktīvi diskutēt.
- mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko).
- ecēties Strīdēties, bārties.
- ķezēt Strīdēties, bārties.
- mienoties Strīdēties, disputēt.
- ēstoties Strīdēties, ēsties.
- kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu.
- kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
- čotāties Strīdēties, kārtot kādas lietas.
- ķemmēties Strīdēties, kašķēties.
- cekoties strīdēties, kauties.
- ērcēties Strīdēties, ķildoties, bārties.
- ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties.
- cankoties Strīdēties, ķildoties; bārties.
- cenkoties Strīdēties, ķildoties; bārties.
- eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties.
- rāti celt strīdēties, ķildoties.
- rēkoties strīdēties, ķildoties.
- derdzēties Strīdēties, ķildoties.
- eņģēties Strīdēties, ķildoties.
- eskāties Strīdēties, ķildoties.
- īverēties Strīdēties, ķildoties.
- karmēties Strīdēties, ķildoties.
- ķempēties Strīdēties, ķildoties.
- mienīties Strīdēties, ķildoties.
- ņezgāties Strīdēties, ķildoties.
- vārdoties Strīdēties, lamāties.
- ķesāties Strīdēties, meklēt ķildas.
- rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties; berzēties (4).
- berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
- nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību.
- encēties Strīdēties, plūkties.
- rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties.
- dakalēties Strīdēties, runāt čigāniski.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
- ļergāties Strīdēties, tiepties.
- negot Strīdēties, trokšņot.
- neģot Strīdēties, trokšņot.
- cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu.
- plēsties Strīdēties; arī kauties.
- plačoties Strīdēties; nelietības darīt.
- cinkstēties Strīdēties.
- ecētīs Strīdēties.
- endzēties Strīdēties.
- ķezēties Strīdēties.
- lekties Strīdēties.
- pencēties Strīdēties.
- pirēties Strīdēties.
- škandalēties Strīdēties.
- sporīties Strīdēties.
- strīdīties Strīdēties.
- trīdēt Strīdēties.
- trīdēties Strīdēties.
- urzāties Strīdēties.
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
- sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt.
- šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt.
- atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
- nagažīgs Tāds, kas mēdz strīdēties, naidoties.
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu).
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
- izanicināties Tikt iznīdētam, iznīcinātam.
- ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties.
- uznīdēt Uzīdēt.
- pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
- uzsklidēt Uzslīdēt.
- uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties.
- uzspīst Uzspīdēt.
- slidināties Vairākkārt slīdēt (1).
- spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
- pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt.
- tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
- noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
- pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
- šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1).
- zīrēt Vizuļot, zvīļot, spīdēt.
- zalgāt Zaigot, spīdēt.
- žulgot Zaigot, spīdēt.
- saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt.
- šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
- iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
- iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
- zibskināt Zibsnīt, paspīdēt.
- zilēties Zilgani mirgot, spīdēt.
- hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
- sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
īdēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV