Paplašinātā meklēšana
Meklējam v. n..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2230):
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- (nav) ne kapeikas (nav) nemaz naudas
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
- mūsus Akuzatīvs no "mēs", mūs.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
- Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
- Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
- Brieksīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Āžudambis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Centramuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dobenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dūrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Dzeņulauza Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Kārklinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Keņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lāčugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lācupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Lemešava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Mēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Ozolsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Plītinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Rāvusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Reči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Stepjugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Vaņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Verpuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Žaugupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Abriņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Augstasils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ausala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Begunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bēliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bilga Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Bokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Cērpene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Čilipīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Dambergi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Denicova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Grūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kroni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kvašņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Lazduleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ostrolīdumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Ploskene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Pužulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Štikunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Stouberova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
- Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
- Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
- Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā
- Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā
- Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
- Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
- Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
- Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
- Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
- Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
- Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
- Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
- Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
- Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Bākarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
- Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā
- Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
- Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
- Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
- Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
- Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas
- Vīksna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs.
- Vectilža Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
- Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
- Kubuli Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija".
- Naudaskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
- Bērzpils Apdzīvota vieta Balvu novadā 40 km no Balviem, pagasta centrs, rakstos minēta 1224. g.
- Domopole Apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
- paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
- noņemties Apņemties (1); sevī nolemt.
- pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- dzenēt Ar cirvi nodzenāt kokam zarus.
- darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
- viliķis Ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks.
- vilniķis Ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks.
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija
- abartikulārs Ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu
- interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas.
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.)
- harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
- statiskā asslodze asslodze ritošā sastāva nekustīgajā stāvoklī
- dekapitēt Atdalīt galvu no ķermeņa.
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes
- supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
- Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- balva Atzinība, pozitīvs novērtējums.
- kords Audums, ko gatavo no šāda diega.
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas).
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā.
- rahatlukums Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes.
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- elektrobuss autobuss, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
- Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums.
- lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
- žīgurieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Žīguri" iedzīvotāji.
- ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji.
- Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants.
- dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji.
- Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants.
- dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji.
- Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
- pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji.
- plēšavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
- puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
- pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
- drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji.
- dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
- Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants.
- kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji.
- Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
- Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
- Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
- nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji.
- Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
- naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji.
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
- silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants.
- verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
- verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
- Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants.
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
- Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
- taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji.
- bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji.
- brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji.
- Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants.
- Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants.
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
- Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji.
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
- plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji.
- Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants.
- ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
- ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
- rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
- Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
- augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji.
- Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants.
- beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji.
- Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants.
- bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants.
- domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji.
- gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji.
- Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants.
- galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji.
- golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji.
- Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants.
- Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants.
- javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji.
- Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants.
- Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants.
- Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
- līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants.
- Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
- pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants.
- saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji.
- silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
- vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
- Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
- zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
- Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants.
- augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants.
- Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants.
- Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants.
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
- brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
- briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
- briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
- Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji.
- Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
- cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji.
- damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji.
- Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
- Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
- dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji.
- dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji.
- Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
- grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
- Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
- kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
- Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants.
- Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants.
- Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants.
- Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants.
- pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji.
- Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
- Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
- žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji.
- Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
- krišjānieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
- Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
- Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
- mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji.
- naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji.
- Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants.
- Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
- Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
- Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants.
- Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants.
- Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
- zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
- Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
- žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji.
- briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji.
- Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
- Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants.
- Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
- druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji.
- esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji.
- fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji.
- guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
- kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji.
- kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji.
- meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
- pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji.
- sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji.
- steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji.
- steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
- tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji.
- kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
- Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
- dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
- Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
- Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
- Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants.
- Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
- Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
- Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
- Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
- Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants.
- Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants.
- Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
- Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
- Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
- Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
- egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
- egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
- Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
- orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji.
- Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants.
- Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
- aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
- aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
- bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji.
- bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants.
- lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
- Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
- Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants.
- Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji.
- Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants.
- daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
- Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants.
- kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
- Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants.
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji.
- Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants.
- Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants.
- Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants.
- jaujieši Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" iedzīvotāji.
- Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kloni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukuma variants.
- Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
- Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants.
- Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
- Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
- Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants.
- Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
- Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
- baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
- bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
- Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
- akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji.
- Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants.
- Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
- eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji.
- Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants.
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
- kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
- kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji.
- Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants.
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji.
- krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji.
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
- rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
- Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants.
- petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
- petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
- Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants.
- Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
- Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji.
- silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
- Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
- Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji.
- Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants.
- sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji.
- Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
- tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
- tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
- Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
- vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji.
- Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
- Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
- Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
- Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants.
- kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
- Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
- lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
- rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
- Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
- aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
- annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
- Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
- dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
- derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
- Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
- Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
- Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
- egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
- egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
- Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
- kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
- Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
- Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
- Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
- makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
- makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
- Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
- Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
- Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
- Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
- Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
- vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
- Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
- Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
- katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
- katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
- Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
- akcepts Bankas apņemšanās garantēt vekselī vai akreditīvā norādītās summas samaksu.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums
- Lielā Peisa purvs Bērzpils purvs Balvu novadā.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji"
- Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai.
- nozelt Blīvi noaugt (ar augiem).
- sapiķelēt blīvi nosegt
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
- Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
- brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas.
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
- SPF brīvs no noteiktiem patogēniem (angļu _specific-pathogen-free_, vācu _spezifisch pathogenfrei_)
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- aperts Brīvs no sniega.
- bezvētru Brīvs no vētrām.
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- gulēt uz nāvesgultu būt tuvu nāvei
- aizmirt Būt tuvu nāvei.
- nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
- celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
- skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- Duļbova ciems Balvu novada Baltinavas pagastā, daļēji izzudis
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
- rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
- rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
- nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
- čiebulis Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
- dzinējs cilvēks, kurš ar asu priekšmetu atbrīvo no apmatojuma, noskuj; tas, kura profesija ir matu vai bārdas skūšana
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
- pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā.
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
- cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā.
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš)
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta.
- atpūtas laiks darba likumdošanā regulēts laiks, kad darbinieks ir brīvs no tiešo darba pienākumu veikšanas
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas)
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos
- smērēties Darīt sevi netīru.
- čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
- tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību
- primārā atmiņa datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
- fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne.
- senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes.
- motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
- Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants
- plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu
- jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis.
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru
- fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu.
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- betele Dieva nams.
- tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- amritams Dievu nemirstības dzēriens.
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
- ajanti Divi nešķirami draugi.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
- divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- diereze Divu normāli saskarīgu daļu atdalīšana ar operāciju vai traumu.
- radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra
- kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām
- vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
- kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
- kapnometrija Dūmu biezuma mērīšana; oglekļa dioksīda kvantitatīva noteikšana.
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- dzenīt Dzenēt - ar cirvi nocirst kokam zarus.
- šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu sulām, vīna, saldējuma.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
- grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes.
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas.
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
- Valču dzirnavas dzirnavas Balvu novada Baltinavas pagastā Duļbovā; nosaukums veidots, lai iemūžinātu dzirnavās bīdelēšanai izmantoto mehānismu - valču krēslu; Duļbovas dzirnavas, Duļdas dzirnavas
- naktsdzīve Dzīve naktī.
- aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo noteiktā vietā.
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- biocitoneiroloģija Dzīvu nervu šūnu pētīšana.
- skrambali Ēdiena piedeva no ceptu tauku gruzdumiem.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- maltas gaļas bifšteks ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū.
- ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu.
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
- neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
- trīsfāžu strāva elektriskā strāva trīsfāžu sistēmu slēgumos (fāzes, līnijas strāva, strāva nullvadā)
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers
- Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha
- Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Puncuļovas ezers ezers Balvu novada Baltinavas pagastā, platība — \~1 ha
- Obeļovas ezers ezers Balvu novada Baltinavas pagastā, platība — 16,1 ha
- Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers
- Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha
- Lagažs Ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers.
- Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha
- Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs
- Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers
- Raču ezers ezers Balvu novada Medņevas pagastā, platība - 1 ha
- Boževas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 22,6 ha, garums - 1,5 km, platums - \~250 m
- Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
- Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers
- Bezvārda ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 4,7 ha
- Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers
- Lombārdes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - <1 ha
- Raicinis Ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers.
- Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers
- Vectilžas ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 17,5 ha, dziļums — līdz 1,5 m, caurtek Tilža; Tilžas ezers
- Ūdrenes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 7,7 ha
- Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
- Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
- fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci.
- Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
- neaktīniskais apgaismojums fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas
- ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
- galva noripo kā kālis galva noripo ļoti viegli
- nočūris Galvu nodūris, noskumis, skumīgs.
- pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem.
- agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
- ganglioblokators Gangliju bloķētājs līdzeklis, kas kavē nervu impulsu vadīšanu veģetatīvajos ganglijos.
- koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas.
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai
- dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
- govs stāv (arī ir) ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
- Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses.
- leimoniades Grieķu mitoloģijā pļavu nāras.
- koka siena guļbūves, stāvbūves, apšūta karkasa vai vairogu siena; būvē ne augstāku par diviem stāviem
- gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
- hlorimetrija Hlora kvantitatīva noteikšana.
- homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji.
- hum. Humoristiski; humoristisks; humoristiska ekspresīvā nokrāsa.
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
- flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts
- apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem)
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji iedzīvotāji, kas darba nespējas vai citu iemeslu dēļ nestrādā un aktīvi nemeklē darbu
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- intranets Iekštīkls, kāda uzņēmuma iekšējais datortīkls ar ierobežotu piekļuvi no ārpuses.
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
- īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām
- noslēgt ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā
- paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- povidla Ievārījums, ko pagatavo no augļu biezeņa.
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību
- reinervācija Inervācijas atjaunošana; paralizētas daļas anastomoze ar dzīvu nervu.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa dalās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
- nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
- mizāt Intensīvi noritēt (piemēram, par parādībām dabā).
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- lohijas Izdalījumi no dzemdes dobuma pirmo divu nedēļu laikā pēc dzemdībām.
- kosains Izdilis, spalvu nenometis.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- nauž Izsauciens govs nomierināšanai.
- izkratīties Iztērēt visu savu naudu.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā
- kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila.
- kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
- tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade.
- ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
- āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas.
- biospektrometrija Kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski.
- raugulis Kāds, kas iet līgavu nolūkot.
- parīdzietis Kāds, kurš dzīvo netālu no Rīgas.
- savrūpenis kāds, kurš dzīvo sevī noslēgts
- klīsteris Kāds, kurš iekritis dzeršanā vai dzīvo netikli.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
- Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- Naudaskalns Kalns Balvu novada Balvu pagastā, absolūtais augstums - 122,2 m, relatīvais augstums - 7,2 m
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas.
- kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
- kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
- mašīnkarabīne Karabīne ar automātisku patronu padevi no aptveres.
- Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu
- karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
- mikanīts Kārtains izolācijas materiāls, ko gatavo no vizlas un saistvielām; lieto elektrotehnikā.
- paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu
- kārtridžs Kasetne, konstruktīvi noslēgts lasāmatmiņas modulis, kurā par datu vidi izmantots disks, magnētiska lente u. c.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem.
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem
- cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
- Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km
- Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu.
- Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
- sevī Klusībā, savā nodabā.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka.
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- akmeņkoks Koka betona veids, ko gatavo no mitrām zāģu skaidām piejaucot magnija oksīdu un magnija hlorīda šķīdumu.
- prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
- kulšķis Koka ecēšu sastāvdaļa, ko pagatavo no egles galotnes.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
- ierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, no kura informāciju var ne tikai operatīvi nolasīt, bet kurā to var arī ierakstīt
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- goteņa Konfekte, ko gatavo no piena produktiem.
- gotiņa Konfekte, ko gatavo no piena produktiem.
- teikuma aktuālais dalījums konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā
- kronšteins konsole, kam vairāk ir dekoratīva nozīme
- falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem.
- mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa
- telpu grupa konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru.
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas
- PINC Kopienas ilustratīvā kodolenerģijas programma ("Community's illustrative nuclear programme").
- sekundārā kopija kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas primārās kopijas
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas
- griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju
- apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju
- apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju
- apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju
- (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju
- kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas.
- stāvulis Krauja, stāva nogāze.
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
- krēmsiers Krēmveida siers, ko parasti gatavo no biezpiena.
- pulcēšanās Krievijas jūras kara flotē noteiktā kuģu personālsastāva nostādīšana ierindā.
- pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos.
- botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas
- homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem
- Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone.
- kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana.
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
- biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km
- Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
- Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju
- eopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība, sākotnēji (no 1932. g.) tā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), vēlāk termins lietots gk. pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km
- Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi
- Paņ-Tao Ķīniešu mitoloģijā - persiks, kas dāvā nemirstību.
- neirilemmoma Labdabīgs audzējs, kas rodas no perifēro, galvas smadzeņu vai simpātisko nervu neirilemmas.
- HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās).
- laika rezervēšana laika rezerves, kas ļauj operatīvi novērst atsevišķu elementu bojājumus
- aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
- ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā.
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- navodčiks Līdzdalībnieks, kas gatavo noziegumu, norāda tā objektu.
- repozitorijs Liela apjoma datu glabātuve datora atmiņā ar piekļuvi no citiem datoriem.
- intensīvā izmantošana liela skaita pēcnācēju ieguve no vaislas dzīvnieka gada laikā
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām
- Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā
- Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
- tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
- vedējs līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām
- atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
- suprapubiskā litotomija litotomija ar griezienu virs simfīzes, kur vēderplēve nesedz pūsli
- mūsos Lokatīvs no "mēs".
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku)
- galēt Ļoti mocīt, tā ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
- dievlauzts Ļoti slims, tuvu nāvei.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- projektu metode mācību sistēma, kuras ietvaros zināšanu apguve norisinās arvien sarežģītāku praktisku uzdevumu - projektu plānošanas un izpildes gaitā
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
- mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
- litotipografija Māksla tipogrāfisku salikumu pārnest uz akmeni, no kura tad litografiskā ceļā pagatavo novilkumus.
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
- performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss.
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- masīva elements masīva sastāvdaļa, kuru nosaka masīva nosaukums un indeksi
- ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze
- atkvēlināšana Materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu.
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- štifte Maza, tieva nagla bez galviņas; štipte.
- štipte Maza, tieva nagla bez galviņas.
- rekons Mazākā gēna daļa, kas rekombinācijā maina savu novietojumu nesadaloties.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības
- sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
- tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi.
- dozimetrija Medikamentu devas kvantitatīva noteikšana.
- laivu celtnis mehāniska ierīce glābšanas laivu nolaišanai un pacelšanai, kas atrodas uz t. s. laivu klāja pie peldlīdzekļa borta
- pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas.
- zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem.
- dūks Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu.
- saldā mērce mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti
- miltu zoste mērce, ko gatavo no taukiem, miltiem, ūdens vai piena
- kečups Mērce, ko gatavo no tomātiem, sēnēm, etiķa, garšvielām u. c.
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
- auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai.
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
- platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
- viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
- šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes
- racionālā analīze mineraloģiskā sastāva noteikšana ar ķīmiskās analīzes metodēm
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- bālais zēns morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls literatūrā
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
- atdzirknis Murds ar piltuvveida ieeju, no kura zivs nevar izkļūt.
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
- primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi
- klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi
- Naudaskalna purvs Nauduševas purvs Balvu novada Balvu pagastā.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati
- limoktonija Nāve no bada; pašnāvība badojoties.
- elektrotanāzija Nāve no elektrības.
- dabiskā nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai)
- neaktīnisks Neaktīniskais apgaismojums - fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas.
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana.
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
- gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
- klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
- neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
- mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
- kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu)
- kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
- skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku)
- proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki.
- megakalikoze Neobstruktīva nieru bļodiņu paplašināšanās, ko izraisa nieru papillu malformācija.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
- langets nepanēts šķēlēs ceptas gaļas ēdiens, ko gatavo no liellopu filejas tievās daļas, griežot gaļu slīpi 1–1,2 cm biezās šķēlēs
- neirektopija Neparasts nerva novietojums vai sazarojums.
- degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
- kamfēns Nepiesātināts terpēns, izomērs borneolam un pazīstams divās optiski aktīvās formās; izgatavo no pinēna; atrodams terpentīneļļā.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu.
- banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
- obēdiencija Nodeva no klostera nekustamas mantas par labu vietējam bīskapam.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis.
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu.
- tālums Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
- pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1).
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu
- Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers.
- ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta").
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas.
- kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos)
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību
- elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana.
- Ērgļu purvs Orlovas purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē.
- paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu.
- goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes.
- pagasta magazīna pagasta labības krātuve neražas gadiem, ko sāka dibināt 1799. g.; beidza darboties 1917. g.
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē
- Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
- Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
- Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
- Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju
- Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa
- Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
- Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
- Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
- korektums pakāpe, kādā sistēma vai tās komponents ir brīvi no specifikācijas izstrādāšanas vai implementācijas procesā pieļautajām kļūdām
- pakavnagla Pakavu nagla.
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties; izcīnīt.
- izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
- esparto Papīra šķirne, ko izgatavo no šīm šķiedrām.
- izkvakalēt Par niekiem (savu naudu) iztērēt (no vācu "verquackeln").
- izrakstīt sev nabadzības apliecību parādīt savu nevarīgumu, nespēju
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- nodzīvot Parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- pašniecība Pārliecība par savu niecību.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu
- zilcs Pārtikas produkts, ko gatavo no gaļas, mēlēm, aknām u. c. subproduktiem.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- pārvaldības informācijas bāze pārvaldības objektu datu bāze, kuras elementiem piekļuvi nodrošina tīkla pārvaldības protokoli
- atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai).
- pārradīties pārveidot sevi, mainīt sevi no pamatiem
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas.
- sekulārisms Pasaules un dzīves uzskats, kas brīvs no reliģijas un Dieva.
- darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
- gremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu 1(2).
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi
- postumi Pēc tēva nāves dzimušie, kuriem romiešu tiesībās sākotnēji nebija mantošanas iespēju.
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
- spalvu maiņa periodiska spalvu nomaiņa putniem – pilnīga veco spalvu atmiršana, izkrišana un jauno spalvu augšana
- cieti Periods, kad govs nedod pienu.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri
- vaina personas attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām
- fāžu analīze pētāmās sistēmas atsevišķu fāžu sastāva noteikšana
- tutināt Pie sevis klusām runāt; savā nodabā runāt.
- pabrauktne Piebūve (uz stabiem) zirgu un ratu vai ragavu novietošanai.
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
- nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā
- noslogot Pilnīgi, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Abdera Pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem.
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
- Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- primārā kopija pirmā kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas oriģināla un izmanto sekundāro kopiju izgatavošanai
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina
- plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- deltveida muskulis plecu joslas muskulis, kas aptver pleca locītavu no priekšpuses, sāniem un mugurpuses
- plombjērs Plombīrs - saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
- Purdas purvs Ploskīnes purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- darījums Pļava nolīstā līdumā.
- Pokuļeva Pokuļevas ezeri - ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- Pokuļovas ezeri Pokuļevas ezeri Balvu novada Vīksnas pagastā.
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
- alofilija pozitīva noskaņa pret kādu grupu, pie kuras indivīds pats nepieder
- atestēt Pozitīvi novērtēt, atzīt.
- veselie skaitļi pozitīvie naturālie skaitļi, nulle un negatīvie skaitļi -n, kur n ir pozitīvs naturāls skaitlis
- atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
- puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
- remantadīns pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lietoja profilaksei un agrīnai ārstēšanai, bet kopš 2010. gada, kad parādījās pandēmiskais gripas vīruss, faktiski kļuva neefektīvs, vīruss bija pret to rezistents
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- lemmoblasts Primitīvā neirilemmas šūna.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
- pseidomānija Psihisks traucējums, kad slimnieks apvaino sevi noziegumos, kuros viņš nav vainīgs.
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām.
- idiopsiholoģija Psiholoģija, kuras pamatā ir paša psihisko norišu introspektīva novērošana.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā.
- punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- Myosotis palustris purva neaizmirstule
- Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
- nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba)
- naktsputns Putns, kas ir aktīvs naktīs.
- alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
- radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
- monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes.
- stipans Ragavu nietne, balsts.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- neirotropisms Reģeneratīvu nerv-šķiedru tieksme augt noteiktu perifērisko nerva daļu virzienā.
- kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm.
- oligonukleotīdi Relatīvi nelieli polinukleotīdi, kuru molekulā ir 2-10 nukleotīdu atlikumi.
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- dieva sods reliģijā, mitoloģijā - dieva nolemts sods
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
- Mazā ģilde Rīgas amatnieku apvienība, kas izveidojās 13. gs., pēc 1877. g. zaudēja savu nozīmi un kļuva par brīvprātīgu amatnieku biedrību; likvidēta 1936. g.
- Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava.
- izlaist džinu no pudeles rīkoties, pakļaujot sevi neparedzētām un neatvairāmām sekām
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā.
- kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami
- ševelēties rotaļāties, ar sevi nodarboties (parasti par bērniem)
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva.
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi
- stratifikācija sabiedrības dalījums relatīvi nošķirtos slāņos - šķirās, kastās, statusa grupās
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- koksnes sagatave sagatave no koksnes
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- ar vienu kāju kapā saka par slimu cilvēku, kas ir tuvu nāvei
- tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
- savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu
- peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas
- aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu
- skriet sienā saka, ja kāds dara ko gandrīz neiespējamu, sevi netaupot
- kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi
- nāve ir zobu galā kādam saka, ja kāds ir ļoti slims, vārgs, tuvu nāvei
- piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu
- velns ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- vilks ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
- (nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
- likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- suflē saldēdiens (gaisīga kūka), ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas).
- sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns.
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- noķurnis Salīcis, galvu nokāris.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- kopmaksājums Samaksa par visu kuģa kravu neatkarīgi no saņemtās kravas daudzuma.
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- palatodīnija Sāpes aukslēju vienā pusē trijzaru nerva neiralģijas gadījumā.
- penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā.
- želeja Sarecējis gaļas vai zivju novārījums; savā novārījumā sarecējusī gaļa vai zivs.
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
- analīze Sastāva noteikšana (vielai).
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
- daiņa Savā daiņā - savā nodabā.
- izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties.
- urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
- urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
- savdēkā Savā nodabā, sevī; savrup.
- savdēkām Savā nodabā, sevī; savrup.
- savdabā Savā nodabā.
- savdabām Savā nodabā.
- novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
- galerts Savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- nodaba Savienojumā "savā nodabā": netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
- pa- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- ie- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pamazinājumu.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- savnazis Savs nazis; sevnazis.
- sevnazis Savs nazis.
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes savs neliels zemes privātīpašums laukos; sava māja, savs mājoklis
- savunakt Savu nakti.
- savunedēļ Savu nedēļu.
- tolteki Sena indiāņu tauta, kas 8. gs. iebruka Centrālajā Meksikā un 9. gs. izveidoja valsti; 12. gs. šo civilizāciju sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis.
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - Olimpa dievu ēdiens un smaržīga ziede, kura uztur dievu nemirstību un mūžīgo jaunību.
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults
- Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m).
- Aizelkšņi Senkapu nosaukums Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- brinza Siers, ko parasti gatavo no aitu piena.
- fliteri Sīki, spīguļojoši dekoratīvi nieciņi (piemēram, mazi aplīši), ko izmanto tērpa izrotāšanai un citām vajadzībām.
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
- fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirds pilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni
- ķīmiskais līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās
- Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā.
- Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
- Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu
- pašpietiekamība Situācija, kur kāds indivīds vai grupa savā dzīvē nav atkarīgs no ārpasaules.
- macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena.
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus.
- Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu).
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- sociālā aprūpe kopienā sociālā atbalsta un medicīniskās aprūpes intervence cilvēkiem, kuri dzīvo noteiktā kopienā un kuriem šāds atbalsts un aprūpe ir nepieciešama
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- Dianthus plumarius spalvu neļķe
- naglene Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius").
- nīģeļķenes Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius").
- paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo.
- pašatziņa Spēja objektīvi novērtēt savus darbus un rīcību.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- melngalvīši Spilvu nosaukums ziedošā stāvoklī.
- teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība
- sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli).
- Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m
- ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums).
- žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai.
- krušņa Stāva nogāze, krauja.
- atgāze Stāva nogāze, stāvulis, krauja.
- kraujs Stāva nogāze.
- nogroba Stāva nogāze.
- asepse Stāvoklis, brīvs no dzīviem patogēniem mikroorganismiem, ko panāk ar fizikāliem līdzekļiem.
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- noslogotība Stāvoklis, kad (kas) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts, arī izmantots.
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdība.
- liekēdība Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- krants Stāvs krasts; stāva nogāze.
- nostepēt Stepējot blīvi nošūt.
- Stiglava Stiglova - Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā.
- šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.)
- vinilplasts Stings termoplastisks polimērmateriāls, ko gatavo no neplastificēta polivinilhlorīda; lieto par konstrukcijmateriālu, kā arī celtniecības profilu, cauruļu un iesaiņojuma materiālu ražošanai.
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu
- mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5).
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
- liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība).
- joņot Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
- distress Subjektīvi nepatīkamais stress, kas var būt saistīts ar negatīvām pārmaiņām organismā.
- Dūberiucis Sudarbes kreisā krasta pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā, garums - 5 km; Doberūcis.
- dabiskās sulas sulas, ko gatavo no viena veida izejvielām bez cukura, skābes, krāsvielu vai citu vielu piedevas
- suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
- Griušļova Supenkas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km
- hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
- hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku.
- piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
- areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana.
- marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- Raganu purvs Šņitkas purva ziemeļu daļa Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
- vējš Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv, neizdodas, nepiepildās.
- vidū Tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem; arī tā, ka atrodas (kā) starpā.
- vidū Tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- divdzirkļu Tāds (venteris), kam ir divi nodalījumi, divi grozi.
- pirmsinfarkta Tāds kas pastāv, noris (neilgi) pirms infarkta izveidošanās.
- nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- patroklīns Tāds, kam iedzimts vairāk tēva nekā mātes pazīmju; tāds, kas atsities tēvā.
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml.
- tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.); tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
- plikdirsa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks; plikpakaļa.
- plikpakaļa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks.
- nebūļa Tāds, kam nekā nav, nabags; nebūlis.
- nebūlis Tāds, kam nekā nav, nabags.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
- nomaļš Tāds, kas aktīvi nepiedalās, neiesaistās darbībā, pasākumā; nesabiedrisks.
- subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
- starpcentru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp (piemēram, detaļu, elementu) centriem.
- starpapgabalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp apgabaliem.
- starpatomu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp atomiem.
- starprindu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp augu rindām.
- starpstāvu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp celtnes stāviem.
- subekvatoriāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ekvatoriālo un tropu joslu.
- starpgalaktiku Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp galaktikām.
- starpkalnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kalniem.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; starpkontinentu.
- starpkontinentu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem.
- starpmolekulu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām; starpmolekulārs.
- starpmolekulārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām.
- starpmorēnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp morēnām.
- starpokeānu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp okeāniem.
- starpaudu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma audiem.
- starpšķiedru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šķiedrām.
- starpšūnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šūnām.
- starppaneļu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp paneļiem.
- starppauguru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pauguriem.
- starppilsētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pilsētām.
- starpplanētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp planētām.
- starprajonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp rajoniem.
- starpribu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ribām; ribstarpu.
- starpsaimniecību Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp saimniecībām.
- starpsalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp salām.
- starpsējumu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sējumiem.
- starpsiju Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sijām.
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- starpskriemeļu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp skriemeļiem.
- starpslāņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp slāņiem.
- subpolārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes polāro un mēreno joslu.
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem 1(1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- subtropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropu un mēreno joslu.
- starpzobu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zobiem.
- starpzonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām; starpzonāls.
- starpzonāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām; starpzonu.
- starpzvaigžņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm.
- subaerāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
- tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
- tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
- virslīmeņa Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs (kā) līmeņa.
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
- subkutāns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ādas; zemādas.
- subglaciāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ledus, ledāja; zemledus, zemledāja.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
- subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- subantarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
- subarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
- dendrodendrītisks Tāds, kas attiecas uz divu neironu dendrītu sinapsi.
- panautonoms Tāds, kas attiecas uz veģetatīvo nervu sistēmu (simpātisko un parasimpātisko).
- lētticīgs Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas.
- muskarinolītisks Tāds, kas bloķē impulsu pārvadi no holīnerģiskā veģetatīvā nerva uz izpildorgānu.
- šūpains Tāds, kas brīvi nokarājas un vējā šūpojas.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- viņmāju Tāds, kas dzīvo, arī pastāv, noris citā, arī kaimiņu mājā.
- viņsētas Tāds, kas dzīvo, arī pastāv, noris citā, arī kaimiņu sētā; viņmāju.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiālu rīkojumu aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek konspiratīvi, slepus no varas iestādēm.
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no (kā) ietekmes (parasti par domu, ideju u. tml.).
- pusatmiris Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- tāljūra Tāds, kas ir paredzēts darbībām citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās; tāds, kas pastāv, noris, darbojas citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās.
- pašpārliecināts Tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
- pēcrenesanses Tāds, kas ir sācies, pastāv, noris (neilgi) pēc renesanses.
- iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, raksturu, psihiskām norisēm; tāds, kas pastāv, norisinās psihē.
- sākums Tāds, kas ir saistīts ar šādu posmu, mirkli; tāds, kas pastāv, noris šādā posmā, mirkli.
- pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei, tāds, kas ir tikko dzīvs.
- odiozs Tāds, kas izraisa pret sevi negatīvu attieksmi; arī nevēlams, nepieņemams.
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; arī nezūdošs, neiznīkstošs; paliekams (2).
- paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; arī nezūdošs, neiznīkstošs.
- vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
- neesošs Tāds, kas nepastāv, neeksistē.
- pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
- pirmsstādes Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) stādīšanas.
- pirmsausmas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms ausmas.
- pirmsdarba Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms darba procesa sākšanās.
- pirmsdzemdību Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms dzemdībām.
- pirmseksāmenu Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms eksāmeniem.
- pirmsjāņu Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Jāņiem.
- pirmskarš Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kara.
- pirmskatastrofas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms katastrofas.
- pirmskaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kaujas.
- pirmskāzu Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kāzām.
- pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms komunistu apvērsuma (Oktobra revolūcijas) kārtējās gadadienas.
- pirmskongresa Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kongresa.
- pirmsoperācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms ķirurģiskas operācijas.
- pirmsmaija Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms maija mēneša.
- pirmsnārsta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms nārsta.
- pirmsnāves Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms nāves.
- pirmsokupācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms okupācijas.
- pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
- pirmspļaujas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pļaujas.
- pirmsrieta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms rieta.
- pirmssacīkšu Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms sacīkstēm.
- pirmssezonas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms sezonas sākuma.
- pirmsslaukšanas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms slaukšanas.
- pirmsspartakiādes Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms spartakiādes.
- pirmsspēles Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms sporta spēles.
- iekšķīgs Tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē.
- bezkrīžu Tāds, kas pastāv, noris bez krīzēm.
- nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
- starpsezonu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām.
- starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- starpolimpiāžu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp olimpiādēm.
- starppasātu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp pasātiem.
- starpreisu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp reisiem.
- starpremontu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp remontiem.
- starprevolūciju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp revolūcijām.
- starpsacensību Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacensībām.
- starpsacīkšu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacīkstēm.
- starptermiņu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp termiņiem.
- pagaidu Tāds, kas pastāv, noris līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- pirmsaudzēja Tāds, kas pastāv, noris pirms audzēja attīstības, izveidošanās.
- pirmsavārijas Tāds, kas pastāv, noris pirms avārijas.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- pirmsbioloģisks Tāds, kas pastāv, noris pirms bioloģiskām parādībām.
- pirmsdienesta Tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos.
- pirmsdiplomdarba Tāds, kas pastāv, noris pirms diplomdarba izstrādes.
- pirmsdiploma Tāds, kas pastāv, noris pirms diplomdarba, diplomprojekta izstrādes; pirmsdiplomdarba, pirmsdiplomprojekta.
- pirmsdiplomprojekta Tāds, kas pastāv, noris pirms diplomprojekta izstrādes.
- pirmsfeodāls Tāds, kas pastāv, noris pirms feodālisma.
- pirmsfestivāla Tāds, kas pastāv, noris pirms festivāla.
- pirmsiesaukuma Tāds, kas pastāv, noris pirms iesaukuma bruņotajos spēkos.
- pirmsindustrijas Tāds, kas pastāv, noris pirms industrijas attīstības.
- pirmskapitālistisks Tāds, kas pastāv, noris pirms kapitālisma.
- pirmskaušanas Tāds, kas pastāv, noris pirms kaušanas.
- pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris pirms komunistu apvērsuma jeb Oktobra revolūcijas Krievijā.
- pirmskristiānisma Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, attīstības, arī ieviešanas.
- pirmskristietības Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, attīstības, arī ieviešanas.
- pirmskvartārs Tāds, kas pastāv, noris pirms kvartāra.
- pirmslaulību Tāds, kas pastāv, noris pirms laulībām.
- pirmsledāja Tāds, kas pastāv, noris pirms ledāja izveidošanās.
- pirmslidojuma Tāds, kas pastāv, noris pirms lidojuma.
- pirmslidojumu Tāds, kas pastāv, noris pirms lidojumiem (lidojuma).
- pirmslietus Tāds, kas pastāv, noris pirms lietus.
- pirmslīguma Tāds, kas pastāv, noris pirms līguma noslēgšanas.
- pirmsmarksistisks Tāds, kas pastāv, noris pirms marksisma; pirmsmarksisma.
- pirmsmarksisma Tāds, kas pastāv, noris pirms marksisma; pirmsmarksistisks.
- pirmsmonopolistisks Tāds, kas pastāv, noris pirms monopolisma.
- pirmsmuitošanas Tāds, kas pastāv, noris pirms muitošanas.
- pirmsolimpisks Tāds, kas pastāv, noris pirms olimpiādes; pirmsolimpiādes.
- pirmsolimpiādes Tāds, kas pastāv, noris pirms olimpiādes; pirmsolimpisks.
- pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
- priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
- priekšpavasarīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms pavasara.
- pirmsplanētu Tāds, kas pastāv, noris pirms planētu veidošanās.
- pirmsplūdu Tāds, kas pastāv, noris pirms plūdiem.
- pirmsreformas Tāds, kas pastāv, noris pirms reformas (reformām).
- pirmsrevolūcijas Tāds, kas pastāv, noris pirms revolūcijas.
- pirmsšķiru Tāds, kas pastāv, noris pirms šķiru, arī šķiru sabiedrības izveidošanās.
- pirmstiesas Tāds, kas pastāv, noris pirms tiesas procesa sākšanās.
- pirmsveģetācijas Tāds, kas pastāv, noris pirms veģetācijas sākuma.
- pirmsvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām; priekšvēlēšanu.
- priekšvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām.
- pirmsvēzis Tāds, kas pastāv, noris pirms vēža attīstīšanās.
- priekšziemas Tāds, kas pastāv, noris pirms ziemas; pirmsziemas.
- pirmsziemas Tāds, kas pastāv, noris pirms ziemas; priekšziemas.
- pirmszvaigžņu Tāds, kas pastāv, noris pirms zvaigžņu veidošanās.
- starpaugstskolu Tāds, kas pastāv, noris starp augstskolām.
- starpbanku Tāds, kas pastāv, noris starp bankām.
- starpbibliotēku Tāds, kas pastāv, noris starp bibliotēkām.
- starpcehu Tāds, kas pastāv, noris starp cehiem.
- starpoperāciju Tāds, kas pastāv, noris starp darbībām, darbību kopumiem.
- starpindustriju Tāds, kas pastāv, noris starp dažādām tautsaimniecības nozarēm.
- starpkultūru Tāds, kas pastāv, noris starp dažādu tautu kultūrām.
- starpetnisks Tāds, kas pastāv, noris starp etniskām grupām, tautām u. tml.
- starpfāžu Tāds, kas pastāv, noris starp fāzēm.
- starpizdevniecību Tāds, kas pastāv, noris starp izdevniecībām.
- starpkonfesionāls Tāds, kas pastāv, noris starp konfesijām.
- starpklašu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm.
- starppriekšmetu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību priekšmetiem.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām; starpnacionāls.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starpģinšu Tāds, kas pastāv, noris starp organismu ģintīm.
- starppersonu Tāds, kas pastāv, noris starp personām.
- starprasu Tāds, kas pastāv, noris starp rasēm.
- starprepublikānisks Tāds, kas pastāv, noris starp republikām; starp republiku.
- starprepubliku Tāds, kas pastāv, noris starp republikām; starprepublikānisks.
- starpresoru Tāds, kas pastāv, noris starp resoriem.
- starpsistēmu Tāds, kas pastāv, noris starp sistēmām.
- starpskolu Tāds, kas pastāv, noris starp skolām.
- starpstrofisks Tāds, kas pastāv, noris starp strofām.
- starpsugu Tāds, kas pastāv, noris starp sugām.
- starpšķirņu Tāds, kas pastāv, noris starp šķirnēm.
- starpuzņēmumu Tāds, kas pastāv, noris starp uzņēmumiem.
- starpvaldību Tāds, kas pastāv, noris starp valdībām.
- starpvalstu Tāds, kas pastāv, noris starp valstīm.
- starpkristālu Tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem.
- starpnozare Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u.tml. nozarēm.
- starpžanru Tāds, kas pastāv, noris starp žanriem.
- virsaugsnes Tāds, kas pastāv, noris virs augsnes.
- virsgrunts Tāds, kas pastāv, noris virs iežiem.
- virsledus Tāds, kas pastāv, noris virs ledus.
- paralēls Tāds, kas pastāv, noris, darbojas saistībā, vienlaikus (ar ko).
- pirmssvētku Tāds, kas pastāv, noris(neilgi) pirms svētkiem.
- pavasaris Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- rudens Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- pirmssējas Tāds, kas pastāv, notis (neilgi) pirms sējas.
- pirmsstarta Tāds, kas pastāv, notis (neilgi) pirms starta.
- pirmsvētras Tāds, kas pastāv, notis (neilgi) pirms vētras.
- neass Tāds, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis savu noteiktību, skaidrību (par psihisku stāvokli).
- dzīvīgs Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
- konotatīvs Tāds, kas saistīts ar valodas vienības emocionālo, stilistisko u. c. ekspresīvo nokrāsu, ar nozīmes papildkomponentiem.
- pēcdzemdību Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc dzemdībām.
- pēcinfarkta Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc infarkta.
- pēckarš Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc kara.
- pēcoperācijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc ķirurģiskas operācijas.
- pēcmiega Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc miega.
- pēcsvētki Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc svētkiem.
- pēctraumatisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas; pēctraumas.
- pēctraumas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas; pēctraumatisks.
- pēcatvaļinājuma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc atvaļinājuma.
- pēcdarbs Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc darba, arī pēc darba laika izbeigšanās.
- postembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības; pēcembrionāls.
- pēcembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības.
- pēcgarantijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc garantijas laika izbeigšanās.
- pēciekaisuma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc iekaisuma.
- pēckāzu Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kāzām.
- postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
- postkomunisma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma.
- pēckongresa Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kongresa.
- pēclietus Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc lietus.
- pēcnāve Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc nāves.
- pēcpļaujas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc pļaujas.
- pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
- pēcskolas tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas
- pēcslaukšanas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc slaukšanas.
- pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
- pēcvētras Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc vētras.
- pēcpusdiena Tāds, kas sākas, pastāv, noris šādā laikposmā.
- postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
- eponīmisks Tāds, kas savu nosaukumu ieguvis no kāda notikuma, parādības vai simbola.
- ulans Tāds, kas sevī noslēdzies, apmulsis.
- nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
- priekšpēdējais Tāds, kasvienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
- racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
- pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu (parasti par vārdu).
- neatvasināts Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
- bezcukura Tāds, kura sastāvā nav cukura.
- tīrs Tāds, kura sastāvā nav kā, parasti nevajadzīga, nevēlama, piemaisījumu (par vielu).
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- datu redundance tādu dublējošu vai papildu datu esība informacionālajos masīvos, kuru izslēgšana no masīva neiespaido tā adekvātumu risināmajai problēmai
- pārnesamie redzamie signāli tāfeles, karodziņi, lukturi uz kātiem ceļa iecirkņu un ritošā sastāva norobežošanai
- starpfāze Tas, kas pastāv, noris starp fāzēm.
- naktstauriņš Tauriņš, kas ir aktīvs naktī.
- bārkstkode Tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga.
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
- mikiri Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi.
- vadžagi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā
- pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
- pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis.
- jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas
- gals Telpa vai telpas, arī teritorija, kur dzīvo noteikta cilvēku grupa (parasti kādas sociālās grupas piederīgie); cilvēku grupa, kas dzīvo šādās telpās.
- siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai
- etniskā teritorija teritorija, kurā pārsvarā dzīvo noteikts etnoss
- dekomodifikācija termins, kas raksturo pakāpi, kādā indivīda nodrošinājums un sociālās tiesības ir relatīvi neatkarīgas no viņa pozīcijas darba tirgū
- naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram.
- absolūcija Tiesas lēmums, ar kuru apsūdzēto atbrīvo no soda; atbrīvošana (no atbildības, soda, parādiem).
- ekspertu novērtējums tieši neizmērījama procesa vai parādības kvantitatīvs novērtējums uz speciālistu (ekspertu) spriedumu pamata
- zmejka Tieva nūjiņa.
- stiba Tievs nolauzts zars; arī vica.
- atsevišķais bataljons tika izveidots 1919. g. 5. janvārī Jelgavā no karaspēka vienībām, kas pulkveža O. Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas, sākotnēji 2 rotas, 28. janvārī iekļauta arī atsevišķā studentu rota, pastāvēja līdz 1919. g. 21. martam; Kalpaka bataljons
- hermetizācija tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi
- Raicene Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas pagastā, garums - 13 km
- Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe.
- Vakša Tilžas labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, garums - 7 km
- rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
- Savonas tītenis tīteņu suga ("Convolvulus sabatius"), ko Latvijā audzē kā atraktīvu nokareno augu
- apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus; tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
- lentes transportieris transportieris ar kravu nesošo elementu nepārtrauktas lentes (gumijota audekla, metāla, stiepļu pinuma) veidā
- tranzistora nogriešanas režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir aizvērts un kolektora strāva ir tuva nullei; šo režīmu iegūst, pievadot bāzes – emitera ķēdei sprostspriegumu
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu
- trukšis Trauks, spainis, ar kuru pļavā un druvā nesa līdzi dzeramo.
- prozopalģija Trijzaru nerva neiralģija: unilaterālas spēcīgas sāpes atbilstoši atsevišķiem (retāk - visiem) trijzaru nerva zariem.
- truksis Trukšis - trauks, spainis, ar kuru pļavā un druvā nesa līdzi dzeramo.
- trukss Trukšis - trauks, spainis, ar kuru pļavā un druvā nesa līdzi dzeramo.
- orseja Tumši mēļa jeb violeta krāsviela, ko pagatavo no ķērpjiem un lietā zīdu un vilnas krāsošanai; lakmus.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- uz nāves sliekšņa tuvu nāvei
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens
- regulētājūdenskrātuve Ūdenskrātuve noteces regulēšanai lejpus hidroelektrostacijām.
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
- Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
- Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km
- dzelzs priekškars ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- Akmeņrūcis Upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka.
- pamirt Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
- pribluda-priprava Uzasināts metāla priekšmets, primitīvs nazis.
- galatslēga uzgriežņu atslēgas paveids, kad atslēgas galviņa aptver uzgriezni vai skrūves galvu no visām sešām pusēm, tāpēc tā nav pieliekama uzgrieznim no sāniem, bet tikai aksiāli, no gala, un ir piemērota tikai viena izmēra sešstūrim
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha
- pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- buras pastiprinājums uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, kas pastiprina buras stūrus un malas, kā arī izlīdzina spriegumu buras materiālā
- buras uzšuve uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, lai pastiprinātu buras stūrus un malas, kā arī lai izlīdzinātu spriegumu buras materiālā
- iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
- bāna Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
- bāne Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
- aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- kausējamais katls (angļu "melting pot") valsts, apvidus vai situācija, kur intensīvi notiek tautu un rasu sajaukšanās
- krītoša valūta valūta, kas pamazām zaudē vērtību attiecībā pret savu nominālu un stabilajām citu zemju valūtām
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- brīva vārdkopa vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- pasīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto
- zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe.
- Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa.
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte.
- Rūbežupe Vārnienes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 11 km; Robežupe.
- sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums
- gudoks Veckrievu nacionāls stīgu instruments, līdzīgs čello, tikai ar plakanu virsu, bez skaņu caurumiem un ar 3 stīgām, no kurām 2 skaņoja vienādi, bet trešo par kvartu augstāk.
- Bolupe Vecpededzes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 82 km, kritums - 17 m, sākas Adzeles pacēlumā; Balupe; Balvupe; lejtecē Pērdeja.
- lufa Veģetārs sūklis, ko gatavo no šī auga augļu šķiedrām.
- adjektivēt Veidot adjektīvu no citu vārdšķiru vārdiem.
- adjektivizēt Veidot adjektīvu no citu vārdšķiru vārdiem.
- Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
- Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi.
- klasiskā fizika vēsturiski izveidojusies fizikas teorijas daļa, kas sevī neietver relativitātes teoriju un kvantu fiziku
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- alpaka Viegls audums, ko izgatavo no šī dzīvnieka vilnas.
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
- antineirotoksīns Viela, kas kavē neirotoksīna darbību.
- sietanalīze vielas granulimetriskā sastāva noteikšana, izsijājot vielu caur standartizētiem sietu komplektiem
- gangliotiskie līdzekļi vielas, kas bloķē veģetatīvo nervu ganglijus
- neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā); atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
- perliņmezgls Vienkāršo perliņmezglu lieto divu nevienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai.
- vērtene Vienkoča laiva no apses koka.
- koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
- Foibs Viens no Apollona kā saules un dzejas dieva nosaukumiem.
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
- božolē Viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā.
- nirāji Vieta, kur dzīvo nirēji ūdensputni.
- pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav.
- Marienhauzenes muiža Viļakas muiža Balvu novadā.
- spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu
- neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas.
- IKS-AR XR - bakteriālas izcelsmes sevišķi indīgs botulisma toksīns, kas nokļūstot cilvēka organismā izraisa smagus nervu nerrvu sistēmas traucējumus.
- sedatīvie līdzekļi zāļlīdzekļi (bromīdi un augu preparāti), kas ir mazāk aktīvi nekā trankvilizatori un neiroleptiskie līdzekļi
- Kugriņu purvs zemais purvs Ludzas novadā (neliela daļa Balvu novadā), platība - 1337 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,5 m, zem kūdras 5 m biezs sapropeļa slānis
- bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā.
- laidane Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
- laidene Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
- sipaki Zilupes apkārtnes krievi, kas š vietā runā s (vārds ar pejoratīvu nokrāsu).
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
- zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- baršķi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm.
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- holemimetrija Žults sastāvdaļu kvantitatīva noteikšana asinīs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa v. n..