Paplašinātā meklēšana
Meklējam nev.
Atrasts vārdos (199):
- nev:1
- neva:1
- nevā:1
- nevi:1
- nevād:1
- neveu:1
- nevis:1
- kaneva:1
- nevāci:1
- nevado:1
- nevaid:1
- nevāji:1
- nevājš:1
- nevaļa:1
- nevara:1
- nevare:1
- nevari:1
- nevaši:1
- nevāši:1
- nevien:1
- neviļu:1
- nevisā:1
- neviss:1
- nevīši:1
- Aleneva:1
- Ginevra:1
- jauneve:1
- manevrs:1
- mesnevī:1
- Mneviss:1
- nevaida:1
- nevaide:1
- nevaina:1
- nevaine:1
- nevalda:1
- nevalde:1
- nevaldu:1
- nevārds:1
- neveids:1
- nevēķis:1
- nevērns:1
- nevērte:1
- nevērts:1
- nevēstē:1
- nevīcis:1
- nevīdēt:1
- neviens:1
- neviešu:1
- nevieta:1
- nevietā:1
- nevilšs:1
- nevilšu:1
- neviļām:1
- neviļot:1
- neviļus:1
- Bonevila:1
- Gineviči:1
- Kenevika:1
- Linevila:1
- manevrēt:1
- manevris:1
- nevaiden:1
- nevalsts:1
- nevaļība:1
- nevaļīgs:1
- nevāpēts:1
- nevarams:1
- nevārdis:1
- nevarība:1
- nevarīgs:1
- nevarīns:1
- nevariņš:1
- nevārīts:1
- neveglis:1
- neveikls:1
- neveikme:1
- neveikša:1
- nevēklis:1
- nevēlams:1
- nevēloņa:1
- nevērība:1
- nevērīgs:1
- nevesels:1
- nevēsteņ:1
- nevēstie:1
- nevīdība:1
- nevīdīgs:1
- neviegls:1
- nevingrs:1
- Benevento:1
- Benneviss:1
- Danevirke:1
- jaunevīte:1
- karnevāls:1
- Kāsnevīza:1
- Konnevesi:1
- Lesnevēna:1
- nevācieši:1
- nevaidena:1
- nevainība:1
- nevainīgs:1
- nevaldāms:1
- nevaldīgs:1
- nevalodas:1
- nevarītis:1
- neveicams:1
- neveicīgs:1
- neveidība:1
- neveiklis:1
- neveiksme:1
- neverbāls:1
- nevērnība:1
- neveronis:1
- nevērtens:1
- nevērtīgs:1
- neveselis:1
- neveselns:1
- nevienāds:1
- nevienējs:1
- nevienība:1
- nevieniņš:1
- nevietība:1
- nevietīgs:1
- nevilšība:1
- neviltots:1
- nevīstams:1
- nevīstene:1
- nevīstošs:1
- Barnevelda:1
- izmanevrēt:1
- nevadītājs:1
- nevaidenas:1
- nevaidulis:1
- nevaislība:1
- nevaislīgs:1
- nevaldonis:1
- nevaļīgums:1
- nevaļnieks:1
- nevareklis:1
- nevarģelis:1
- nevarīgums:1
- neveiklība:1
- neveiklīgs:1
- neveiklums:1
- neveikulis:1
- nevejnieki:1
- nevēlamība:1
- nevērīgums:1
- neveselība:1
- neveselīgi:1
- neveselīgs:1
- nevīdēties:1
- nevienādai:1
- nevingrība:1
- nevisādīgs:1
- Bjērnevatna:1
- bližnevieši:1
- manevrēšana:1
- manevrspēja:1
- nevainīgums:1
- nevainojams:1
- nevajadzīgs:1
- nevaldāmība:1
- nevalstisks:1
- neveiksmīgi:1
- neveiksmīgs:1
- nevērtīgums:1
- nevienādība:1
- nevienādums:1
- nevierīties:1
- neviltotība:1
- nevīrišķība:1
- nevīrišķīgs:1
- nevirulents:1
- nevīstamība:1
- karnevālisks:1
- kontrmanevrs:1
- nevalstnieks:1
- nevardarbība:1
- nevardarbīgs:1
- nevarībnieks:1
- neviendabīgs:1
- neviesmīlīgs:1
- karnevālietis:1
- kinoneveiksme:1
- manevrējamība:1
- manevrētspēja:1
- manevrspējīgs:1
- nevainojamība:1
- nevalstiskums:1
- nevienlīdzība:1
- nevienlīdzīgs:1
- nevienprātīgs:1
- karnevāliskums:1
- Katonevrokopja:1
- nevardarbīgums:1
- neveiksminiece:1
- neveiksminieks:1
- diferenciālnevienādība:1
Atrasts etimoloģijās (6):
Atrasts normatīvajos komentāros (18):
- Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижаться_ ‘apvainoties’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoties_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižoties)
- Pieraksts *ājatolla* 2005. gadā ieteikts kā pareizākais (sk. VpV-1-22), tādēļ pārējie rakstības varianti atzīmēti kā nevēlami. (šķirklī ājatolla)
- Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
- Mainījusies vārdu _hellēnisms_, _hellēnisks_, _hellēņi_ pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem _l_. (šķirklī hellēnistisks)
- Mainījusies vārdu _hellēnisms_, _hellēnisks_, _hellēņi_ pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem _l_. (šķirklī hellēnists)
- Mainījusies vārdu _hellēnisms_, _hellēnisks_, _hellēņi_ pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem _l_. (šķirklī hellēnisms)
- Mainījusies vārdu _hellēnisms_, _hellēnisks_, _hellēņi_ pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem _l_. (šķirklī hellēņi)
- Šī svešvārda atveidē sastopami rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija (LeK-15) ieteikusi formu *cukīni*, tāpēc rakstības variants *cukini* marķēts kā nevēlams. (šķirklī cukīni)
- 1935. gadā šī leksēma atzīmēta kā nevēlama latviešu valodā. (šķirklī abejpusīgs)
- 1935. gadā (VpJ) atvasinājums *apbrīnība* atzīts par nevēlamu vārda *apbrīna* variantu. (šķirklī apbrīnība)
- Šī vārda forma ar līdzskani _n (želantīns)_ ir nevēlama, ieteicamā forma ir _želatīns_. (šķirklī želantīns)
- Šī svešvārda atveidē sastopami dažādi rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi visbiežāk lietoto formu *piraija*, tāpēc pārējie rakstības varianti marķēti kā nevēlami. (šķirklī piraija)
- Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижать_ ‘aizvainot’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoti_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižot)
- Šī svešvārda atveidē sastopami rakstības varianti. Ieteiktā forma ir _tapirs_, tāpēc rakstības variants _tapīrs_ marķēts kā nevēlams. (šķirklī tapirs)
- 6. nozīmē ieteicams izvēlēties darbības vārdu _būt_, nevis _sastādīt_, piem., _IKP apjoms ir nepilni 60 %_, nevis _IKP apjoms sastāda nepilnus 60 %_. (šķirklī sastādīt)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Šis saliktenis tiek uzskatīts par nevēlamu krievu valodas vārda _svojevremenno_ kalku. Tā vietā ieteikts izmantot apstākļa vārdus _laikus_, _laikā_, _laicīgi_ vai pārveidot teikumu, lai nebūtu jāizmanto īpašības vārds _savlaicīgs_. (šķirklī savlaicīgs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi ‘vārāmais sāls’ lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Atrasts vārdu savienojumos (107):
- aiziet nevērtē
- Ajuga genevensis
- ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast)
- Benevento province
- čaiņiks nevāra
- gaisakuģa manevrēšana
- gravitācijas manevrs
- izliet nevainīgas asinis
- ja neviļos
- ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- Kroņauces dzirnevezers
- Lagerheimia genevensis
- lidlauka manevrēšanas teritorija
- manevrējošā lokomotīve
- manevrēšana atpakaļgaitā
- manevrēšanas ceļš
- manevru lokomotīve
- manevru reiss
- manevru signāli
- manevru vagonu sastāvs
- mazgāt rokas nevainībā
- miegs nav nevienā acī
- mīlum nevarēt
- mute neveras
- nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu)
- ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.)
- ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.)
- ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest)
- nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt
- ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu
- ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu
- nenoraudāt nevienu asaru
- nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt
- nevainīgas asinis
- nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš)
- nevainīgs kā jērs
- nevainīguma prezumpcija
- nevalstiskas organizācijas
- nevalstiskās organizācijas
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut
- nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties
- nevar (ne) degunu laukā rādīt
- nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut
- nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt)
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera)
- nevar ieliet ar karoti
- nevar iestāstīt kā zirgam pasaku
- nevar izlēkt no savas ādas
- nevar izspiest ne plika vērdiņa
- nevar ne acu galā ieredzēt
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt)
- nevar pār lūpu pārspļaut
- nevar tak vēderu par dūksti pataisīt
- nevar tikt gudrs
- nevar zināt
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs)
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās
- nevar zināt, kuros kapos glabās
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt
- nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties)
- nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt)
- nevarēt ielīst sirdī
- nevarēt izlēkt no savas ādas laukā
- nevarēt iztapt kā slimam vēderam
- nevarēt ne dzert padot (kādam)
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa
- nevarēt pār lūpu pārspļaut
- nevarēt savā ādā rimties
- nevarēt savu sirdi parādīt
- nevarēt ūdeni pienest
- nevarēt vien beigt
- nevēlama acs
- nevēlama grūtniecība
- neveldzētie kaļķi
- neverbālā saskarsme
- nevērsta pārraide
- nevienā acī
- neviena dzīva dvēsele
- nevienādā krustmija
- nevienas dzīvības
- neviens pa muti nesitīs
- neviens pats
- neviens vārds nenāk pār lūpām
- nevienu mīļu brīdi
- nevienveida vilna
- nevilkt garumā
- nevilkt laiku garumā
- nevirzīta informācija
- otram muti nevar aizsiet
- pa galvu neviens nesitīs (kādam)
- padeves nevienmērība
- padeves nevienmērīgums
- Senženevjēna pie Buā
- sociālā nevienlīdzība
- strukturālā nevienlīdzība
- sūdos vēl neviens nav nosities
- tāds, ka nevar plikā dirsā iegriezt
- taisīt nevainīgas acis
- tiesību nevienlīdzība
- trijstūra nevienādība
- uz pieres (nevienam) nav rakstīts
- veselības nevienlīdzība
- vietā un nevietā
- Zemes rotācijas nevienmērība
Atrasts skaidrojumos (200):
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- Anahita "nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- piekandavot (neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
- nobālināt (neviļus) ļaut izbalēt
- Brimstonhila cietoksnis 17./18. gadsimtā britu celts cietoksnis Sentkitsā un nevisā, dēvēts par "Rietumindijas Gibraltāru", 1999. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem nocietinājumiem Amerikā, pirmie nocietinājumi celti 1689. gadā
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība
- heteroftalmija Acu nevienādība
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
- Biržu rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lietuvā, Panevēžas apriņķa ziemeļu daļā
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
- nodrašķīt aiz nevērības ātri novalkāt drēbes
- ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
- aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
- aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
- aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt
- ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu)
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu)
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistīti vaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos)
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
- noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
- Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ostina apdzīvota vieta ASV ("Austin"), nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mindena apdzīvota vieta ASV ("Minden"), nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bankervila apdzīvota vieta ASV, nevadas štata dienvidaustrumos
- Bīti apdzīvota vieta ASV, nevadas štata dienvidu daļā
- Betlmauntina apdzīvota vieta ASV, nevadas štatā, Hamboltas upes krastos
- Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
- Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
- Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
- Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Bļūdži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajona ziemeļu daļā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos
- Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos
- Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
- Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
- Biļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
- Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
- Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajonā
- Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos
- Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Brīzģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos
- Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
- nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli
- apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem
- Uila aprimis vulkāns ("nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
- maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
- nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams)
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas)
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
- pasargāt ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt
- norakstīt ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs
- uzburt ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu)
- izkasas ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi
- piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
- izpīties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
- uzkušņāties ar grūtībām un neveikli uzrāpties
- atkležot ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties
- ieklumburēt ar grūtībām, neveikli ienākt
- ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
- žarbīties ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā)
- attrausties ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties
- atpenterēt ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties
- uzgorīties ar grūtībām, nevīžīgi uzkāpt
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa
- izsprukt ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa)
Atrasts piemēros (42):
- nu ja - Ak diktofons, nu ja, nevar jau visu atcerēties.
- personība - Bet tāpēc jau tev nevajadzētu atteikties no savas personības.
- traucēt - Es nudien neuzdrīkstētos jūs traucēt, taču bez jums nevarēšu atrisināt kādu ievilkušos konfliktu.
- draudi - Es vai cik reizes esmu skaidrojis Kriņickienei, ka draudi bija adresēti nevis viņai, bet mūsu abu firmai!
- celt - Ja pašam tik ļoti sagribējās, tad tāpēc jau nevajadzēja celt tik skaļu traci!
- emocionāls - Jā,- pārsteigts par šo neviltoti emocionālo žestu, novilku.
- aktieris - Kāpēc nevēlies kļūt aktrise?
- dāma - Man Flush,- smaidīdama nevērīgi izmetu, kad dīleris atklāja savas kārtis — divas dāmas un divus desmitniekus.
- mīlestība - Mīlestību arī nevajag saprast.
- secināt - neviena kukainīša,- Malle skaļi secina.
- vajadzīgs - Sajūta, ka nevienam dzīvē neesi vajadzīga, ir visriebīgākais, ko cilvēks vispār var sajust.
- atmiņa - Taču atmiņa un prāts strādā nevainojami.
- strādāt - Taču atmiņa un prāts strādā nevainojami.
- demonstrēt - Tagad, kad nevienam nekā nav, viņi tīši demonstrē savu laimi,- skumji purinot galvu, piezīmē Laima.
- tiesa - Tavā priekšā tiesas zālē var stāvēt nevis slikts cilvēks un noziedznieks, bet gan labs un taisnīgs tautas interešu aizstāvis.
- dzert - Tur neviens nebija vainīgs, jo izrādījās, ka mēs abi esam dzēruši.
- televīzija - Vai tad tu nekad dzīvē neesi redzējis nevienu televīzijas interviju?
- atlikt - Vai to nevar atlikt uz rītu?
- mācīties - Zini, man liekas, ka akadēmijā vispār nevajadzētu ļaut mācīties sievietēm, vismaz ne glezniecību un tādas lietas.
- dienests – Armijā jau tuvojas dienesta laika beigas, visi ir priecīgi, nevar vien sagaidīt to laimīgo dienu.
- vispār – Es pieņemu variantu, ka var vilties, nevis darbā vispār, bet kādā cilvēkā, darbā, tad var rasties situācija, ka gribas aiziet.
- zeme – Jaunākais taču grib zemi un nevis kaut kādu uzņēmumu.
- atvaļinājums – Pašlaik es nevaru, atvaļinājums man būs tikai augustā, – tētis teica.
- rasties – Tev nevar rasties sarežģījumi viņa dēļ?
- nodarīt – To nu viņam nevajadzēja man nodarīt!
- komanda – Tu tak pats teici, ka nevienā partijā, nevienā basketbola komandā nav vienādi domājošu.
- nosaukt – Vēl neviens nav mani nosaucis par gļēvuli!
- zaudēšana – Visu var viegli izmest, ja jau nekādi nevari samierināties ar manis zaudēšanu.
- žokejcepure — Arī es savu pirmo žokejcepuri nopirku tikai tad, kad nevarēju atrast pieklājīgu platmali.
- pacients — Ārstam var būt dienišķā mašīna, bez kuras viņš nevarētu nokļūt pie saviem pacientiem.
- rullēt — Biedri mērniek, lūdzu saudzīgāk ar zemes plānu, — Silareksnis sacīja, — nevar locīt, to drīkst tikai rullēt.
- strādāt — Būs jāstrādā ar gravitācijas pistolēm, lai nevar tik viegli noteikt mūsu atrašanās vietu.
- atklājums — Es nevaru publicēt savu atklājumu — savu mūža darbu.
- jokot — Es neveikli mēģinu jokot, lai gan smiekli nemaz nenāk, vai viņš patiešām mani būtu vedis uz šejieni, ja ne…
- izaicināt — Kamēr nav nekādu tiešu apvainojumu, nevajadzētu viņus izaicināt!
- valsts — Latvija ir maza valsts, neviens jau nezina, ka Andris ir no Latvijas, un mūs tur neviens negaida.
- ieplānot — Man ir ieplānots garš ceļojums, es nevarēšu jums samaksāt!
- iedzīvotājs — Mēs iztaujājām visu apkārtējo namu iedzīvotājus, neviens neko nebija redzējis.
- mirstīgs — Mēs visi esam mirstīgi un neviens nezinām, kurā dienā katrs nodziedās savu dziesmu...
- pasaka — Mīļo Tamāriņ, neviens tev pasakas nestāsta…
- kārta — Ne marksisma klasiķi, ne biedrs Staļins — neviens neko nav teicis par ciešamās kārtas divdabjiem krievu valodā...
- pūsties — Nebizo, nav jau neviena, — viņš izkliedz bez elpas, tad smagnēji atkrīt kupenā pūsties.
nev citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv