Paplašinātā meklēšana

Meklējam nev.

Atrasts vārdos (217):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4569):

omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
traduttore - traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)-paust savu būtību, parasti neviļus.
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība.
anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
heteroftalmija Acu nevienādība.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
nodrašķīt Aiz nevērības ātri novalkāt drēbes.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli.
apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam.
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
ieklumburēt Ar grūtībām, neveikli ienākt.
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
uzgorīties Ar grūtībām, nevīžīgi uzkāpt.
(kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
pieklumzāt Ar grūtībām, smagnēji, neveikli pieiet.
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
ņurlīt Ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt.
skrodēt Ar nevajadzīgām grabažām piepildīts.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
amzotonisks Ar nevienādu spriegumu; ar nevienādu osmotisko spiedienu.
vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
savīžot Ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem.
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
anizopiēze Asinsspiediena nevienādība dažādās ķermeņa dalās.
pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām.
kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
tīrīt atdalīt, noņemt nevajadzīgo, lieko
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki.
sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki.
šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
aizsargātā atmiņa atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas.
permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
kluburu kluburiem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klunkuru klunkuriem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klumburu klumburiem ātrā, neveiklā gaitā.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
iepikāt Ātri un nevērīgi paslēpties.
šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
vienklāpšus Ātri, neveikli.
kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt.
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
dreberis Ātrs, nevaldāms zirgs.
aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
beigu vēre atsauce vai piezīme, kas izvietota dokumenta vai kādas tā daļas beigās, nevis lappuses apakšējā daļā.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas.
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
iesprūšana Attēla nevēlama aizkavēšanās televīzijas raidlampā.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš").
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
liekišķi Bagātīgi, lieki, nevajadzīgi.
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
kronis Beigas; neveiksme.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
viens algs bez atšķirības, līdzvērtīgi (vienādi nevērtīgi).
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs.
nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība.
kā laksts bezspēcīgi, nevarīgi, bez pretestības.
mazvarīgs Bezspēcīgs, nevarīgs.
apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
mikromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās animālajā polā.
makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā.
amfiblastula Blastula ar nevienādiem blastomēriem.
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
apšutains Brāzmains, nevienmērīgs.
apsitām Brāzmām, nevienmērīgi.
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
tukšgaita brīvgaita, mehānisma vai mašīnas darbība, neveicot lietderīgu darbu.
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi).
caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām.
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
būt pa kājām (kādam) būt nevēlami tuvu.
mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam.
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā.
norakt Būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
apdzimt Būt tādam, kam ir iedzimis kas nevēlams.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
(būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
feiloties ciest neveiksmi.
izgāzīties Ciest neveiksmi.
nojūgties Ciest neveiksmi.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
fiksētais disks cietais disks, ko nevar noņemt no piedziņas mehānisma un ko izmanto vairumā personālo datoru.
spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā.
denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota.
žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
deideris Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
denderis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
čāpītis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
ļekainis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
nestrādnieks Cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt.
čurums Cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu.
špurkstuliņš Cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo.
meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
čapainis Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čāpiņš Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
slemperis Cilvēks, kas smagi, neveikli iet.
klamsts Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
čorts Cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs.
glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris).
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
dismeroģeneze Dalīšanās nevienādās daļās.
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
čāpste Darbā neveikla meitene.
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
vājā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot piedēkļus, nevis mantoto patskaņu miju.
tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējas valodas sistēmas.
peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
rāpaža Darbs, kas neveicas.
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos.
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
miskaste Datne vairs nevajadzīgiem (datora) dokumentiem.
slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos.
privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas.
krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku.
krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus.
augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada.
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas.
iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā.
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
laist mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
dot mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
zurzāt Daudz un nevajadzīgi runāt.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
bezgalīgs decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kurā neviens decimālcipars nav pēdējais.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
jaunevīte Dem. --> jauneve.
nevieniņš Dem. --> neviens.
idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
jēldesas Desas, ko pagatavojot tikai drusku apžāvē un tāpat ēd; bet plašākā nozīmē tā apzīmēja visas tās desas, ko pagatavojot nevāra, bet tikai žāvē.
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu.
situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
grūst Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
memme Drukna, neveikla meitene.
stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
glumda Dumja, neveikla sieviete.
glumza Dumja, neveikla sieviete.
glūmza Dumjš, neveikls cilvēks.
dūcis Duncim līdzīgs nazis, kuru nevar saliekt.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm).
naķists Dusmīgs, ātrs, nevaldāms.
zudināties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
zudīties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
bezmiera dvēseles dvēseles, kas nevar rast mieru.
heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām.
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks.
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
aposporija Dzimumpaaudzes attīstīšanās nevis no sporām, bet no citām bezdzimuma paaudzes šūnām.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
spuluņģis Dzīvīgs, nevaldāms zēns, arī jauns vērsis.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
riteņekskavators Ekskavators, kas pārvietojas uz riteņiem (nevis kāpurķēdēm).
lineāra elektriskā ķēde elektriskā ķēde, kurā nav neviena nelineāra elementa.
akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
elektriskās ķēdes zars elektriskās ķēdes (shēmas) posms, kurā plūst viena un tā pati elektriskā strāva un no kura nenozarojas neviena cita strāva.
elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem.
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
primitīvs elementāra struktūra, ko nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kuras palīdzību var veidot sarežģītus objektus.
primitīvs elementārs veidojums, kuru nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kura palīdzību var veidot sarežģītākus objektus.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
neatkarīgais ražotājs energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts.
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
anizopoikilocitoze Eritrocītu nevienāds lielums un forma.
anizocitoze Eritrocītu nevienāds lielums.
Okuņovka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers.
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
anizotropija Fizikālo īpašību nevienādums dažādos virzienos.
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs.
fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji.
nevienādība formula, kurā divas izteiksmes savieno nevienādības zīme (<, ≤, >, ≥, ≠).
rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
heterohronisms Funkcionāli saistītu audu, piem., nerva un muskuļa hronaksiju nevienādība.
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā.
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
žeiga Gara, neveikla sieviete.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
pa gāžam garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi.
banāns Garš, neveikls cilvēks.
štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
nūžīgi Gausi, tūļīgi, neveikli.
muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
ļekurot Gāzelēdamies, neveikli iet, streipuļot.
aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet.
tantaļu tuntuļu gāzelējoties, neveikli.
aizslēgt (ar) deviņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; glabāt lielā slepenībā.
krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona.
graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā.
kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
aprimusi grava grava, kas tālāk vairs neveidojas.
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic.
Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
rumpačains Grubuļains, nelīdzens, nevienāds.
rumpučains Grubuļains, nelīdzens, nevienāds.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
nevēlama grūtniecība grūtniecība, kuru viens vai abi partneri uzskata par nevēlamu.
suits Grūts, smags; lieks, nevajadzīgs.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums.
šļauties Gulties (nevīžīgi).
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām.
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
akrocentriskās hromosomas hromosomas ar izteikti nevienāda garuma pleciem.
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
davuicīt Iemācīt (ko nevēlamu).
sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
sprendzbuks Ierīce aitu kūtī, ar ko nosprosto aitas galvu, ja tā nevēlas zīdīt jērus.
urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
audiofiltrs Ierīce nevēlamo frekvenču atdalīšanai skaņas ierakstā.
siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
anizeikometrs Ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis.
sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
capāt Iet (neveikli).
stuidīt Iet (neveikli).
lauzt sprandu iet bojā; piedzīvot nelaimi, neveiksmi.
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem.
koizāt Iet lieliem, neveikliem soļiem.
stibīt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt.
stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).
klomzāt Iet smagiem, neveikliem soļiem.
delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
spiest pie zemes ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
ievazāt Ievirzīt līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
nočunčāties Ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt.
nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
saklencēt Ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt.
nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt.
ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt.
dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
kriptogrāfija Informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; kriptoloģija.
stentors Infuzorija ar nevienmērīgu skropstiņu sadalījumu.
nelegālā instrukcija instrukcija, kuru dotajā režīmā nevar izpildīt.
trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē.
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem.
akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties.
echt īsts, neviltots; tipisks.
ģenuīns Īsts, patiess, neviltots.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
piedarīt Izdarīt ko nevēlamu.
izmanevrēt Izdarīt manevru.
paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt.
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem.
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut.
izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izkulties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
izakulties Izkļūt no nevēlamas situācijas.
kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi.
ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
slempīgs Izlaidīgs, nevīžīgs.
lempoties Izlaisties, neveikli uzvesties.
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
simulēšana Izlikšanās; kāda procesa izpēte nevis īstenībā, bet gan situāciju modelējot (gk. ar datora palīdzību).
memmesdēlīns Izlutināts, gļēvs, nevarīgs zēns vai jaunietis.
izmunsturēties Izmanevrēties.
ķeirēt Izmantot kreiso (nevis labo) roku.
žeberīgs Iznesīgs, dūšīgs, nevaldāms; mundrs, veikls.
izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
totālā (arī pilnā) plate izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
siltumizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu.
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus).
blāvāties Izplatīt mainīga stipruma nevienmērīgu gaismu.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
izgāzt podus izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
izvairīt Izsargāt, pasargāt (no kā nevēlama).
kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
izļēpāties Izstaigāties (neveiklā, gāzelīgā gaitā).
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
nošļenderēt Izšļakstīt (nevērīgi nesot).
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest (4).
izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu).
izmest (arī pārmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest (arī izmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
celka Jaunava, nevainīga meitene.
vainags Jaunavas gods, nevainība.
retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
neekranēts kabelis kabelis, kas nav aizsargāts ar metalizētu ekrānu pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi.
ekranēts kabelis kabelis, ko pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi aizsargā, izmantojot metalizētu ekrānu.
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
nafig Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nafiga Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nahren Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nahui Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nahuj Kādēļ gan (piem., jādara kas nevajadzīgs).
nāhuj kādēļ gan (piemēram, jādara kas nevajadzīgs).
protekcionisms kadru izvēle nevis pēc lietišķajām īpašībām, bet pēc pazīšanās, ar protekciju.
ļemurs Kāds, kam darbs neveicas.
tenteris Kāds, kam darbs neveicas.
stīvmuguris Kāds, kam ir stīva mugura, kas nevēlas pieliekties.
šķenderis kāds, kam patīk nevietā skaļi runāt.
stenclavs Kāds, kas bieži vaid un ir neveikls.
stenūzis Kāds, kas daudz sten un ir neveikls.
rīšmete Kāds, kas dažādi blēņojas un nevar mierīgi uz vietas palikt.
lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
plavurs Kāds, kas iet šūpodamies, izplēties, neveiklā gaitā.
kankale kāds, kas ir ļoti uzstājīgs, no kura nevar atbrīvoties.
spurdeklis Kāds, kas ir nemierīgs, nevaldāms.
ķeiris Kāds, kas ir neveikls darbā.
loriķis Kāds, kas ir nolaidīgs, nevērīgs.
storgaks Kāds, kas ir resns un neveikls.
cocans Kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas.
ķemša Kāds, kas kārīgi un nevīžīgi ēd, ķemsē.
greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
taušķis Kāds, kas lēnām un nevajadzīgi runā.
vāža Kāds, kas lēnām un neveikli darbojas vai strādā.
cāpa Kāds, kas lēni, neveikli iet.
susliks Kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns.
mirma Kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt.
birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
ķeberis Kāds, kas neveikli strādā.
gumzis Kāds, kas neveikli, ļodzīdamies iet.
špidiļķis Kāds, kas nevēlas saprast.
luza Kāds, kas nevēlas strādāt, negribīgi strādā.
negribulis Kāds, kas nevēlas, negrib (ko).
žeiris Kāds, kas nevērīgi apietas ar ūdeni (vai citu šķidrumu), izlaistot to šur un tur.
dalkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt; dolkata.
dolkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt.
lampāns Kāds, kas staigā neveiklā gaitā.
punčāklis kāds, kuram neveicas.
kaitētājs Kāds, kurš ar savu rīcību, izturēšanos izraisa ko nevēlamu, nodara ļaunu.
lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto.
mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
taukšķis Kāds, kurš lēnām un nevajadzīgi runā.
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
sleberis kāds, kurš neveikli iet.
stulpača Kāds, kurš neveikli iet.
ķepelis Kāds, kurš neveikli kaut ko veido no māla (ķepē).
klerka Kāds, kurš neveikli strādā.
ņudze Kāds, kurš neveikli strādā.
kreša Kāds, kurš nevērīgi izturas pret savām lietām.
krecelis Kāds, kurš nevienu darbu kārtīgi neprot.
vižulis Kāds, kurš nevīžīgi strādā.
glemzis Kāds, kurš runā nevajadzīgi vai nepieklājīgi.
pirkša Kāds, kurš runā nevietā vai muļķības.
dipcis Kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti.
atpēdnis Kāds, kurš vairāk staigā atmuguriski, nevis uz priekšu.
paviķenēt Kādu brīdi nevainīgi pļāpāt.
pagumzāt Kādu brīdi neveikli un lempīgi kustēties.
pasvempties Kādu brīdi neveikli un tūļīgi kustēties.
patopšāt Kādu laiku lēnām un neveikli staigāt.
nomuļāties Kādu laiku neveikli strādāt.
kā no mātes miesām nācis kails, bez neviena apģērba gabala.
abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs".
mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis.
naistīgs Kaitīgs, neveselīgs.
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. "Sierra Madre Orientals"), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
poksis Kalps, kuram nav neviena zirga.
ciparkamera Kamera, kas saglabā attēlus nevis filmā, bet gan ciparformā ierakstītus kameras atmiņā.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās.
krustkāposts Kāposts, kam neveidojas galviņa.
čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba.
čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu.
rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures.
ķemsēt Kārīgi vai nevīžīgi ēst.
karnevālietis Karnevāla dalībnieks.
korso karnevāla gājieni Itālijas un Francijas pilsētās.
tingel-tangelis Karnevāls; kaktu izrāde.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
spīrs Kārts laivas virzīšanai uz priekšu tur, kur nevar airēt.
babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā.
piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu).
kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs.
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
tīrīšana kaut kā atbrīvošana no piemaisījumiem, nevajadzīgā
sēnelas Kaut ka nevērtīgs.
aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
jezda Kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs.
jazda Kaut kas liels, neveikls.
kablis Kaut kas liels, neveikls.
breks Kaut kas nederīgs, nelāgs, nevajadzīgs, veltīgs.
čubars kaut kas nederīgs, nevajadzīgs.
nosvaida Kaut kas nevajadzīgs, nelietojams.
nometekls Kaut kas nevajadzīgs, no kā tiek vaļā nometot.
brakale Kaut kas nevajadzīgs, veltīgs.
nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
nemanta Kaut kas nevērtīgs un vienlaikus nevēlams.
pimslis kaut kas nevērtīgs.
bēslītis Kaut kas niecīgs, nevarīgs.
topums Kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž.
šņapatas Kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
križa Kaut kas vecs un nevērtīgs, grabažas, nieki.
piekaras Kaut kas, kas nevajadzīgi nokarājas, pārkaras pār malu.
tumuļāt Kaut ko darīt neveikli un lēnām.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
cēbarāties Kaut ko lēni un neveikli darīt.
gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
tumaļāties Kaut ko neveikli darīt.
tumuļoties Kaut ko neveikli darīt.
pļūrīt Kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt.
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
sekundārā kešatmiņa kešatmiņa, kas atšķirībā no primārās kešatmiņas ir izvietota uz mātesplates, nevis iebūvēta mikroprocesorā.
primārā kešatmiņa kešatmiņa, kas atšķirībā no sekundārās kešatmiņas ir iebūvēta mikroprocesorā, nevis izvietota uz mātesplates.
art-house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
avangarda kino kino, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet mākslinieciski interesantu ainu veidošana uz ekrāna.
ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga).
klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks.
sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks.
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties.
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
klūrēt Klaiņot, nevajadzīgi kaut kur kavēties.
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m.
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
misēklis Kļūda, neveiksme; arī traucēklis.
misējums Kļūda, neveiksme; misēklis.
fēlers Kļūda, neveiksme.
laža Kļūda, panīkums, vaina; neveiksme; neizdošanās.
fušieris Kļūda; bojājums, neveiksme.
pušieris Kļūda; bojājums; neveiksme.
feileris kļūda; neveiksme; nepatikšanas.
feilors Kļūda; neveiksme.
fēleris Kļūda; neveiksme.
pārskatīšanās Kļūdīšanās, kļūda nevērīgas, neuzmanīgas skatīšanās dēļ.
aplauzties Kļūdīties; ciest neveiksmi.
iegrābties Kļūdoties nonākt nevēlamā stāvoklī.
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam; arī izzust.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
dasalaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam.
samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
izpeikstēt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
izpilkt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
apģiebt Kļūt nevarīgam.
aiziet nevērtē kļūt nevērtīgam.
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
ieslimt Kļūt neveselam, slimam.
apsalaisties Kļūt nevīžīgam, nolaidīgam.
noieties Kļūt nevīžīgam; morāli pagrimt.
nosalaisties Kļūt nevīžīgam.
izļudzēt Kļūt nolaidīgam, nevīžīgam, nekārtīgam.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
apsirgot Kļūt slimīgam, neveselīgam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam.
palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2).
nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko).
sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām.
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu.
grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet.
pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
caurgājiens Komandas locekļu virzīšanās manevrējot (sporta spēlēs).
informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
tirlipens Komiska persona franču joklugās 16. un 17. gadsimtenī, neveikls sulainis.
V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus.
prezervi Konservi, kurus gatavo, nevis produktus sterilizējot, bet gan tiem pievienojot konservējošas vielas (piem., vārāmo sāli, etiķskābi), vai kurus uzglabā zemā temperatūrā.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
tukša kopa kopa, kas nesatur nevienu elementu.
listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā.
kosmiskais lidojums kosmiskā lidaparāta lidojums, kam raksturīgas visas vai daļa no sekojošām fāzēm – starts, aktīvais posms, pasīvais posms, manevri kosmiskajā telpā un nolaišanās.
orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju.
lauza Krāms, nevajadzīga lieta.
serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants.
subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
krateniski Kratot, nevienmērīgi.
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
"balona" kredīts kredīts, kas tiek dzēsts nevis pa daļām, bet vienreiz pilnā apjomā.
Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
trigonalās hiposingonijas skalenoedrs kristāla forma, kas ierobežota ar 12 nevienādu malu trijstūru plaknēm.
tetragonalās singonijas skalenoedrs kristāla forma, kas ierobežota ar 8 nevienādu malu trijstūru plaknēm.
pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas.
homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem.
agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
nereciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā divi dažādi rekombinantie pēcnācēji rodas nevienādā skaitā.
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros.
satuvināšanās Kuģa (vienības) taktisks manevrs, lai ieņemtu izdevīgāku kaujas pozīciju.
piestūrēšanas iekārta kuģa iekārta precīzai manevrēšanai bez velkoņa palīdzības, ja kuģa ātrums ir mazs.
gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos.
turbīnkuģis Kuģis, ko dzen tvaika vai gāzes turbīna; izmanto arī saliktu turbīnas un elektrodzinēju enerģētisko iekārtu, ar ko palielina kuģa manevrēšanas spējas.
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
dominance Kundzība, sociālās nevienlīdzības un varas izpausme uzvedībā.
apēžas Kuņģa slimība, kas rodas, ja ir ieēsts kas nevēlams.
piekurnēt Kurnot izraisīt (ko nevēlamu).
stoņāt Kūtri strādāt; lēnēm, slinku ēst (par lopiem); nevienmērīgi vilkt (par zirgu).
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa.
bīkstēglis Kūtrs, neveikls cilvēks.
latīņu kvadrāts kvadrātmatrica no skaitļiem 1, 2 ..., n, kuras nevienā rindā un ailē skaitļi neatkārtojas.
diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai.
Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
ķebināt Ķepināt, neveiksmīgi līmēt.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
herbicīdi ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu (galvenokārt nezāļu) apkarošanai.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā.
izsprukt ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
teļāks Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
teļapēteris Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
jēlausis Lamuvārds cilvēkam, kas neko nevar izvest galā.
kleiba Lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam.
kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1).
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, kurā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
sluņķība Lempība, neveiklība.
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne.
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
moška Lempīga, neveikla sieviete.
leipatāt Lempīgi, ļodzīgi, nevērīgi iet.
aizsvempties Lempīgi, neveikli aiziet.
aiztipāt Lempīgi, neveikli aiziet.
aiztuntulēt Lempīgi, neveikli aiziet.
atsvampāt Lempīgi, neveikli atnākt šurp.
ieklambāt Lempīgi, neveikli ienākt.
ielampāt Lempīgi, neveikli ienākt.
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt.
klūgāt Lempīgi, neveikli iet; iet ar kruķi.
gūnāt Lempīgi, neveikli iet.
gūnāties Lempīgi, neveikli iet.
klamzāties Lempīgi, neveikli iet.
lambazāt Lempīgi, neveikli iet.
ķūlēt Lempīgi, neveikli strādāt.
uzslampāt Lempīgi, neveikli uziet (kur augšā).
ķaulēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
ķaupēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
lompīgi Lempīgi, neveikli.
lumzāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
lumžāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
iekoklēt Lempīgiem, nevīžīgiem soļiem ienākt.
lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris.
lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
čama Lempīgs, neveikls cilvēks.
džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks.
ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks.
ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
lampa Lempīgs, neveikls cilvēks.
lante Lempīgs, neveikls cilvēks.
ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
kuža Lempīgs, neveikls radījums.
bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks.
ķaulīgs Lempīgs, neveikls.
kulžīgs Lempīgs, neveikls.
lemperīgs Lempīgs, neveikls.
lompīgs Lempīgs, neveikls.
sābrisks Lempīgs, neveikls.
svempīgs Lempīgs, neveikls.
lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks.
ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
jemurs Lempis, neveiklis, kuram pirksti ir kā salipuši.
mimmis Lempis, neveiklis, muļķis.
suska lempis, neveiklis; kāds, kurš ir sasmērējies.
amiļka Lempis, neveiklis.
čandars Lempis, neveiklis.
ļapans Lempis, neveiklis.
ļāpāns Lempis, neveiklis.
lempausis Lempis, neveiklis.
lemzeris Lempis, neveiklis.
mūļa Lempis, neveiklis.
nižģeklis Lempis, neveiklis.
māķis Lempis, neveikls cilvēks.
moļa Lempis, neveikls strādnieks.
aizslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā aiziet.
apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi).
atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp; lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
atslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā atnākt.
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļempatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt.
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā iziet; izstaigāt.
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nokūņot Lēnā, neveiklā gaitā noiet kādu ceļa gabalu.
nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
apklamburēt Lēnā, neveiklā gaitā paiet zem kā.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pieslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā pieiet, pienākt.
uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties.
uzklamburēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet.
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
klemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām (klibojot, streipuļojot) iet.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
steģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
steģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stelberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stiģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stoģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stuģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
ieklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām, streipuļojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
atkleburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
tenterēties Lēnā, neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
luze Lēna, nevīžīga sieviete.
aizkūņāties Lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt).
vāžoties Lēnām darīt; neveikli strādāt.
aizļēpāt lēnām neveikli, smagnēji aiziet.
atgrimt Lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
tuņoties Lēnām taisīties, neveikli kustēties.
nošļūkt Lēnām un neveikli aiziet.
topšāt Lēnām un neveikli iet (kā vecs cilvēks iet).
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
salāpot Lēnām un neveikli sanākt kopā.
tušķēties Lēnām un neveikli strādāt, tūļāties.
tuškoties Lēnām un neveikli strādāt, tūļāties.
nokulcinēties Lēnām un nevērīgi aiziet.
noķuņķēt Lēnām un nevīžīgi kādu laiku strādāt.
šļūkt Lēnām, nevarīgi iet.
čēpāt Lēnām, neveikli iet.
ļāpāt Lēnām, neveikli iet.
ļurzāt Lēnām, neveikli iet.
vinguroties Lēnām, neveikli iet.
jončāt Lēnām, nevienmērīgi skriet.
atkliņģot Lēnām, nevīžīgi atnākt.
kliņģot Lēnām, nevīžīgi nākt.
ģībāt Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt.
ģīgāt Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt.
čunčāties Lēnām, nevīžīgi strādāt.
ieļekāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem).
ieļēpāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem).
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt.
lanckāt Lēni, (ar pūlēm), arī neveikli iet.
kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
vīkstīties Lēni, arī neveikli kustēties.
čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
aizloskāt Lēni, neveikli aiziet; lēni, nevīžīgi aiziet.
aiztupelēt Lēni, neveikli aiziet.
noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
atloskāt Lēni, neveikli atnākt; arī nevīžīgi atnākt.
tūcīties Lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties.
vīšķīties Lēni, neveikli darīt (ko).
ieklamburēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
ieklampāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
ieķeņķerēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; iestreipuļot.
ieloskāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt.
čopāt Lēni, neveikli iet; čāpot.
ļekāt Lēni, neveikli iet.
luopuōt Lēni, neveikli iet.
iekūņāt Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
vīšķīties Lēni, neveikli kustēties.
piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
apklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām apstaigāt.
atklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt; atklibot.
atklambāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām atnākt.
izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
noklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām nonākt, noiet; noklibot.
pieklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām pienākt, pieiet.
izloskāt Lēni, neveikli, arī nevīžīgi iziet, izstaigāt.
izloskāties Lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties.
(iet, velkas u. tml.) kā lāpans lēni, neveikli, arī smagnēji (iet).
deiderēt Lēni, neveikli, klibojot iet.
tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
blusot Lēni, nevīžīgi strādāt.
tebināties Lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt.
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
izsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt.
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties; arī uzcelties.
slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
klemberēt Lēnītēm, neveikli iet.
ulis Lēnprātīgs, neveikls cilvēks.
cobiķis Lēns, neveikls cilvēks.
tamzīgs Lēns, neveikls, tūļīgs.
tomzīgs Lēns, neveikls, tūļīgs.
lelīgs Lēns, neveikls.
lēlīgs Lēns, neveikls.
čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
lesku Lesku leskām - neveikli, arī gāzelējoties, grīļojoties, lieliem soļiem.
zveiris Līču loču gājējs, neveikls cilvēks.
augstākā pilotāža lidaparāta manevrēšana ar nolūku izpildīt pilotāžas figūru kompleksu.
slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete.
lidlauka manevrēšanas teritorija lidlauka daļa, izņemot peronu, kas paredzēts gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām.
aklais lidojums lidojums, kad pilots nevar saskatīt zemi un viņam jāvadās pēc lidmašīnas navigācijas instrumentiem.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
pretlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā nevēlama) novēršanai.
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.).
epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads.
vārstīt (arī virināt) muti lieki, nevajadzīgi runāt.
virināt (arī vārstīt) muti lieki, nevajadzīgi runāt.
plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
(kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
lieknējs Lieks, nevajadzīgs.
redunds Lieks, nevajadzīgs.
gņūzt Liekties stūraini (nevis apaļi), aizlūzt.
brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
milka Liela auguma, neveikla sieviete.
kagaīnis Liela auguma, neveikls cilvēks.
klamkāns Liela auguma, neveikls cilvēks.
superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
dižmakšķeris Liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā.
loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
sušķība Liela netīrība, arī nevīžība.
neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
maļaks Liela un neveikla dzīvs radījums.
mērkaķgadi Liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs.
koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2).
klampāns Liels neveikls dzīvs radījums.
kabūze Liels un neveikls cilvēks.
meslīns Liels un neveikls cilvēks.
lekāns Liels un neveikls dzīvs radījums.
lemeika Liels un neveikls dzīvs radījums.
slampīgs Liels un neveikls, lempīgs.
kamsāns Liels, dūšīgs, neveikls cilvēks.
lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza.
tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
lomzacīgs Liels, lempīgs, neveikls.
koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
stagaris Liels, neveikls cilēks; liels priekšmets.
lampata Liels, neveikls cilvēks.
lampats Liels, neveikls cilvēks.
lērums Liels, neveikls cilvēks.
ļūtums Liels, neveikls cilvēks.
mangūzis Liels, neveikls cilvēks.
zlaņķis Liels, neveikls cilvēks.
lomza Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns).
lomzaka Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns).
balvans Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
balvāns Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
tamza Liels, neveikls dzīvnieks.
tomza Liels, neveikls dzīvnieks.
kulmaks Liels, neveikls dzīvs radījums.
kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam.
lomeika Liels, neveikls vīrietis.
bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
lamza Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs dzīvs radījums.
ļevāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns; ļamāns.
klamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
kļimāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
ļamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
lomzīgs Liels, neveikls, tūļīgs.
lopmanis Liels, plats un neveikls radījums.
kļimka Liels, rijīgs suns; liels, neveikls cilvēks.
būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks.
klucīgs Liels, smagnējs; arī neveikls.
šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs).
klements Liels, stiprs, neveikls cilvēks.
rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
nekustama lieta lieta, ko nevar pārvietot neizmainot tās fizisko būtību.
krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
klejšmete Lieto lamuvārda nozīmē, ja kas neveicas, neizdodas.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā.
a Lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto.
bāc Lieto, ja kas neveicas.
Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
ek Lieto, lai izteiktu nevērību, neticību saviem spēkiem, arī nicinājumu.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
sargāt Lietot (ko) saudzīgi; panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
palīglietojumprogramma Lietotāja datorā izveidota lietojumprogramma, kas tiek izmantota tad, kad jāveic tāda datņu apstrāde, ko globālā tīmekļa pārlūkprogramma nevar izpildīt.
nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
fiksēta maksājuma apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu.
slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju.
biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
lokālais bezvadu tīkls lokālais tīkls, kurā datu apmaiņai starp mezgliem tiek izmantoti nevis vadi, bet gan augstfrekvences radioviļņi.
benkāts Lopi, kas dzimuši no nevienādas sugas.
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
ļambu Ļambu ļambām - neveikli, lempīgi, grīļīgi, šūpojoties.
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
aizdzisināt Ļaut atdzist (aiz nevērības).
ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
ļempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi; lempurīgi.
lempurīgi Ļodzīgi, neveikli; lempīgi.
ļempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs; lempurīgs.
lempurīgs Ļodzīgs, neveikls; lempīgs.
lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties.
lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet.
ļiverīgs Ļogans, vaļīgs, nevīžīgs.
krimināls Ļoti (par ko nevēlamu, nepieņemamu).
nežēlīg Ļoti (parasti par ko nevēlamu).
nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
bažpilns Ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta.
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
kā lupata ļoti gļēvs, morāli nevarīgs, bezspēcīgs, tāds, kam ir vāja griba, raksturs.
nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
pēc nabaga, arī pie nabaga ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu); ļoti.
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2).
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
cūcīgs Ļoti netīrīgs, nevīžīgs.
šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
sušķīgs Ļoti netīrs, arī nevīžīgs.
kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi.
lenturlenturiski Ļoti neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
melna diena ļoti neveiksmīga diena.
melna stunda ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
traki Ļoti nevēlami, nepatīkami.
suns Ļoti nevēlams, kaitīgs; ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
nekrietns Ļoti nevēlams; arī pretīgs, nepatīkams.
nemierīgs Ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā).
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
beigts Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
neapskaužams Ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu).
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nabadzībai ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu).
kā nabags ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu).
līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
non scholae, sed vitae discimus mācāmies nevis skolai, bet dzīvei.
ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi.
etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.
lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
dreifēt manevrējot ar burām, palikt aptuveni vienā vietā.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
sarežģīta pilotāža manevrēšana grupā vai apgrieztajā stāvoklī.
gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu.
manevris Manevrs.
maņievrs Manevrs.
manevrējošā lokomotīve manevru lokomotīve.
manevru reiss manevru vagonu sastāva (ar lokomotīvi) pārvietošanās no viena ceļa uz citu, mainot kustības virzienu.
mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas.
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
noklusējuma vārteja maršrutētājs, ko izmanto, lai pārsūtītu tālāk visu to trafiku, kas nav adresēts nevienai lokālā tīkla stacijai.
kostīms Masku balles, karnevāla tērps.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris.
lineārā programmēšana matemātikas nozare, kas pētī tādu optimizācijas uzdevumu atrisināšanu, kam ierobežojumi uzdoti lineāru nevienādību sistēmu veidā.
mehāniskā izturība materiāla spēja pretoties sagrūšanai un neatgriezeniskai formas maiņai (plastiskai deformācijai), ja uz to iedarbojas ārēji faktori (slodzes un nevienmērīgi elektriskie, magnētiskie, temperatūras u. c. lauki).
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
pempele maza, neveikla sieviete.
pempaļa Maza, neveikla sieviete.
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu).
sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā.
drestelis Mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona.
pažulīt Mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi).
paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
kvarpucis Mazs bērns, kas nevar pamosties.
bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis.
plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas.
pempuris Mazs, neveikls vīrietis; pempulis.
pempulis Mazs, neveikls vīrietis.
pēplis mazs, nevērtīgs cilvēks.
demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks.
sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
preventīvā medicīna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar veselības veicināšanu un uzturēšanu, izsargāšanu no slimībām, nevarības un priekšlaicīgas nāves.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
libeksīns Medikaments, pretklepus līdzeklis, kas nenomāc elpošanas centrus un nevar izraisīt narkomāniju.
tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt.
sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums.
probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
mērķzona Mērķis, ko veido teritorija vai zona, nevis atsevišķs punkts.
laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
savančāt mest kopā, nevērīgi salocīt.
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā.
komutācija metode, kas sakaru nodibināšanai un informācijas pārsūtīšanai starp diviem punktiem parasti izmanto īslaicīgus, nevis pastāvīgus savienojumus.
guņģis Mezgli nevienādi savērptā dzjā.
dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež.
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
gaisēklis Mežonīgs, nevaldāms zirgs.
gaisonis Mežonīgs, nevaldāms zirgs.
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
paramieloblasts Mieloblasts ar robainu, nevis apaļu kodolu; atrodams dažos akūtās leikozes gadījumos.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
ļurbans Mīkstčaulīgs, vārgs, neveikls.
valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi.
ministrs bez portfeļa ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu ministriju.
mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
dimzāties Mīņāties uz vietas, neveikli strādāt.
campāt Mīņāties, neveikli soļot.
koronas efekts mirdzizlādes veids – mirdzizlāde, kas rodas stipri neviendabīgā elektriskā laukā.
sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus).
tiešsavienojuma modems modems, ko telefona līnijai pievieno, izmantojot speciālu savienotāju, nevis akustisko uzmavu.
mezomolekula Molekula, kurā ķīmiskā saite ir nevis elektrons (kā parasti), bet mezons (mi mezons).
marko Monētas vērtības noteikšana pēc svara, nevis pēc nomināla.
monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
bālais zēns morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls literatūrā.
amfimorula Morula, kas sastāv no nevienāda lieluma šūnām.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela.
fufelis Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
fufels Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
žmūglis Muļķīgs neveiklis, lempis.
atdzirknis Murds ar piltuvveida ieeju, no kura zivs nevar izkļūt.
iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana.
mordans Mūzikā īss trillers, kuru apzīmē nevis notīm, bet sevišķām zīmēm.
nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
nebe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
nele Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
nibe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi.
(ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt, neaiztaisīt) neaizmigt; pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
krest Neapdomīgi, nevajadzīgi tērēt (mantu, naudu).
aplumai Neapdomīgi, nevietā.
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
indiskutabls Neapspriežams; pārspriešanai nevēlams.
slikti Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
pagāns Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām).
pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
taustīgs Nedrošs, neveiks, stostīgs.
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
pretstūrēšana Negaidītas un nevēlamas uzlūvēšanas un citu viļņu izraisītu kursa maiņu novēršana, izmantojot stūres lāpstu, tādējādi ieturot izvēlēto kursu.
piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
švikstains Negluds, nevienāds (audums).
novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt.
dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību.
ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks.
ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
nošķībt Neizdoties, neveikties.
nošķiebties Neizdoties, neveikties.
šķiebties Neizdoties, neveikties.
nereponējams Neizlabojams; tāds, ko nevar vairs novietot agrākā, normālā vietā, piem., trūce.
kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu).
grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
nerosme Neizveicība, neveiksme darbā.
čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
lēpāt Neizveicīgi, neveikli iet.
piņķīgs Neizveicīgs, neveikls darbā.
slumps neizveicīgs; nevīžīgs.
braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
sporādiskais meteors nejauši parādījies meteors, kas nepieder nevienai no meteoru plūsmām.
šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
nevīšus Nejauši, nevilšus.
ne dienu, ne nakti nekad, nevienu brīdi.
nereiz Nekad, nevienu reizi.
bardacība Nekārtība; nevīžība; nekārtīgs dzīvesveids.
blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt).
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs.
lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
čuburīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī kūtrs.
čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
lopurīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
ļubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
figņa Nekas, nieks; kas nevērtīgs, nevajadzīgs.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
brevi manu nekavējoties; bez formalitātēm; nevīžīgi.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
ne šur, ne tur nekur, nevienā vietu.
nekurpiņ Nekurp, nevienā vierzienā.
nolēmēts Nekustīgs; nevarīgs.
ļēpuris Nelāgs, vājš, nevarīgs kustonis.
ubeika Nelaime, neveiksme, ķeza.
biba Nelaime, neveiksme, ķibele.
piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā.
dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija.
adversa fortuna nelaime, neveiksme.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
mugurans Nelīdzens, kraupains, nevienāds.
greids Nelīdzens, nevienāds (par audekliem, valgiem).
kuņģots Nelīdzens, nevienāds.
roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
šķimbuks neliela cūku kūts, no kuras mēslus nevar izvest ar zirgu, bet tikai izmest.
kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
mārkāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja.
mārskāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis.
sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga.
jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties.
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3).
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
ķemulīgs Nemākulīgs, nekārtīgs, neveikls.
ņerva Nemierīga, muļķīga, nevaldāma persona.
dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
aušalīgs Nemierīgs, nevaldāms.
aušelīgs Nemierīgs, nevaldāms.
drāsts Nemierīgs, nevaldāms.
drāzts Nemierīgs, nevaldāms.
dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt.
baža Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
liekatne Nenodarbinātība, bezdarbība, nevajadzīgums.
alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs.
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi.
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt.
forsmažors Nepārvarama vara (fr. "force majeure"), ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piem., dabas katastrofa.
force majeure nepārvarama vara, ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piemēram, dabas katastrofa; _burtiski_: "lielākais spēks".
terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
tūsteklis Nepatīkams, neveikls cilvēks.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
nelādzība Nepatīkams, nevēlams gadījums, iedarbība.
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
nemīlīšs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
nemīlošs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
nemīļš Nepatīkams, nevēlams.
klipa Nepatikšanas, arī neveiksme, ķibele.
biete Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.
šaise Nepatikšanas, neveiksme; šaize.
bēte Nepatikšanas; neveiksme.
šaize Nepatikšanas; neveiksme.
ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz.
ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest.
neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (ari ciest) nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
ļudzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona; ludzis.
ludzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona.
liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm.
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
moziņš Nepraša; neveiklis.
drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
plosnis Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa.
drāstaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
drāstulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
drāztaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
drāztulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
raustīšanās neritmiska darbošanās, arī nevienmērīga virzīšanās (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
dribulis Nervoza, nevarīga persona.
nesamērs Nesamērība, nevienādība.
uzkrencelēt Nesaprotami pierakstīt (tā, ka nevar izlasīt).
dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls.
nešķirība Nesekmība, neveselība.
nepašķirīgs Nesekmīgs, neveiksmīgs, neveikls.
neveicīgs Nesekmīgs, neveselīgs.
neknasts Neskaists, nevīžīgs.
heterovakcīna Nespecifiska vakcīna, kas pagatavota nevis no attiecīgās slimības ierosinātājiem, bet no citām baktērijām.
cābulis Nespēcīgs un neveikls cilvēks.
švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
nevarīns Nespēcīgs, nevarīgs.
jendze Nespēcīgs, neveikls.
nolaidība pret sevi nespēja vai nevēlēšanās apmierināt savas personiskās vajadzības vai rūpēties par higiēnu.
nejaudība Nespējība, nevarība, vājums, vārgums.
nenoslēpt īlenu maisā nespēt noslēpt no citiem ko nevēlamu.
pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam.
neļomans Nestiprs, nedrošs, neveikls.
palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2).
smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks.
plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks.
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
apsnausties Netīši, neviļus iesnausties.
iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
nepievarams Neuzvarams, nevaldāms.
ingenue nevainīga naiva meitene; naivo lomu tēlotāja.
bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
ņemt savu krustu uz pleciem nevairīties grūtību, ciešanu.
kurbāznis nevajadzīga dāvana, kura vairs nav nepieciešama.
tīrīšana nevajadzīgā, liekā noņemšana (no kaut kā)
svokšķēt nevajadzīgi daudz runāt.
muisterēt nevajadzīgi izrīkot, sūtīt šurp un turp.
iet cita pirtī kašķi meklēt nevajadzīgi jaukties citu strīdos, konfliktos.
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
liekam aiziet nevajadzīgi, veltīgi aiziet.
bez valda nevaldāmi.
cilvēktiesību kustība nevalstiska sociāla kustība visā pasaulē, kas aktualizē cilvēktiesību jautājumus un aktīvi iesaistās to risināšanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
nevalsts nevalstisks, neoficiāls.
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
dziesmotā revolūcija nevardarbīga varas maiņa Latvijā 1988.-1991. gadā.
nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
aizstibīt nevarīgi aiziet (par maziem bērniem).
lerba Nevarīgs nevīžīgs cilvēks.
šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona.
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
čuža neveikla, netīrīga sieviete.
tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt.
svempēt neveikli iet.
aizstibīt neveikli vai ar lieliem soļiem aiziet.
slanckāt Neveikli, ar grūtībām, arī nevīžīgi iet; iet.
slencēt Neveikli, ar grūtībām, arī nevīžīgi iet; iet.
piečamdīt Neveikli, arī nevērīgi lasot, braukot savākt.
packu packām iet neveikli, gāzelēdamies iet.
slampu slampumis iet neveikli, lempīgi iet.
svampadniski neveikli, lempīgi, neizveicīgi.
loibatu loibatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
loipatu loipatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
lompatu lompatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
čankarēties neveikli, nesaprātīgi uzvesties; lēnām ģērbties.
aizkliģēt Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
aizkliģēties Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
aizčūbāt Neveikli, nevarīgi aiziet.
glīžoties Neveikli, nevarīgi iet.
kliģēt Neveikli, nevarīgi klibojot iet.
aizcipāt Neveikli, nevarīgi lēnām aiziet.
aizsteģīt Neveikli, nevarīgi, stīvi aiziet.
aizkoīzāt Neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem aiziet.
lentaru lentariem neveikli, streipuļojot, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
peiza neveiklis, kas visu sabojā.
lampurs Neveiklis, lempis; dīkdienis, slaists; nevīža.
neveikulis Neveiklis, neveiksminieks.
overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu.
čāgans Neveikls pļāvējs; neveiklis.
gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks.
veikls kā elefants neveikls, lempīgs.
neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem); tāds, kas kustas neveikli, lēni.
dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
ģeņģīzeris Neveikls, nevaldāms cilvēks.
tiels Neveikls, nevarīgs (par cilvēku).
tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
nekņasts Neveikls, nevīžīgs.
risks neveiksmes varbūtība.
rūpes un raizes neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
kuļas kā pliks pa nātrēm neveiksmīgi cīnīties ar materiālām grūtībām.
ripiski neveiksmīgi.
nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību.
putlēties neveikties.
uzvarēšana nevēlama psihiska vai fizioloģiska stāvokļa pārvarēšana
signālu kropļojumi nevēlama signālu formas maiņa, kas var rasties, signālus pārvadot dažādās radiotehniskās ierīcēs.
sekstings nevēlama, aizskaroša seksuāla rakstura ziņu, attēlu vai video sūtīšana, izmantojot modernās tehnoloģijas.
ēnas (retāk tumšās) puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
nelaime Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
de trop nevēlams, traucējošs; pārmērīgs, lieks.
uzvarēšana nevēlamu apstākļu pārvarēšana
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
savaļīt nevērīgi samest kopā.
sacērtalēt nevērīgi sasmalcināt.
aizagrūsties Nevērīgi tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast.
draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
žļiebt Nevērīgi, nevīžīgi likt (kur).
nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta.
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
pusšauts nevesels (pa jokam).
sakrekšķējis nevesels.
heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos.
pārsmilga nevienāda resnuma dzija.
izometrisms nevienāda ritmiskā zīmējuma dzejas rindu samērība.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
blāvainas dzijas nevienādi nokrāsotas dzijas, vietām tumšākas, vietām gaišākas.
purstaklis nevienādi saprēsta dzija.
anizostēnisks Nevienādi spēcīgs; attiecīgs uz diviem nevienādi spēcīgiem muskuļiem vai muskuļu grupām, agonistiem un antagonistiem.
trijstūra nevienādība nevienādība c
anizohronija Nevienādība laikā, piem., sirds kambaru nevienlaicīga savilkšanās.
kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu).
heteronoms Nevienāds, nevienlīdzīgs.
nelīdzīgs Nevienāds, nevienlīdzīgs.
švicains Nevienāds, nevienmērīgs.
nem. con. nevienam neesot opozīcijā, pretējās domās.
ne čaka, ne graba nevienam nemanot.
res nullius nevienam nepiederoša lieta.
heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
heterogēns neviendabīgs, tāds, kurā ir dažāda sastāva daļas; nehomogēns.
nelīdzība Nevienlīdzība, nevienādība.
disparitāte Nevienlīdzība, nevienāds stāvoklis.
slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības.
varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla.
inkongruents nevienlīdzīgs, atšķirīgs, nesakritīgs; nesaskanīgs.
sezonalitāte nevienmērīga demogrāfisko notikumu izkliede gada laikā atkarībā no sezonas.
pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi).
vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
spalājs nevienmērīgi krāsains.
pantains Nevienmērīgs, nevienāds.
neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā.
neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele neviens cilvēks.
neviena dzīve dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele neviens cilvēks.
nekatrs Neviens no abiem diviem; neviens.
pušplēsts vārds neviens vārds, neviens balsiens.
ne dievs, ne velns neviens; nekas.
nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nevienu mīļu brīdi nevienu brīdi, nekad.
nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
ne reizes nevienu reizi; nekad.
ne pusvārda nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
ne pušplēsta vārdiņa (arī vārda), arī ne ar pušplēstu vārdiņu (arī vārdu) nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete.
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas.
loderība Nevīžība, nekārtība, nevērība; arī izlaidība.
čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
plosk ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt.
plosu ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt.
memmurēties Nevīžīgi un neveikli darbam gatavoties.
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
loderīgi Nevīžīgi, nekārtīgi, nevērīgi; arī izlaidīgi.
vaņķīt Nevīžīgi, neveikli tīt.
slemperiski nevīžīgi, neveikli.
valīt Nevīžīgi, nevērīgi mest.
pušvists nevīžīgs cilvēks; nevīžīgi ģērbies cilvēks.
loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks.
loderīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs; arī izlaidīgs.
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
grīns Nīkulīgs, nevarīgs, slimīgs, vārgs.
disociētais nistagms nistagms, kad kustību virziens abās acīs ir nevienāds.
pločka No dēļiem nevērīgi sasists plostiņš vai tiltiņš.
sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
depis Nobarojies, neveikls jauns puisis.
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks).
studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
saostīties Nodibināt, parasti neatjautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu).
pasargāt Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību).
nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi.
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā.
uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus.
iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis.
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
izlaideniski Nolaidīgi, nevīžīgi, izkaisīti.
jēļi Nolaidīgi, slinki, nevīžīgi.
teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
murža Nolaidīgs, nevērīgs viesis.
šļemperīgs Nolaidīgs, nevērīgs.
lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
lēsens Nolaidīgs, nevīžīgs.
lēverisks Nolaidīgs, nevīžīgs.
luska Nolaidīgs, nevīžīgs.
norēdīt drēbes nolikt drēbes tā, ka tās nevar atrast.
novīstīt Nolikt nevietā, nobāzt.
nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast.
nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka.
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
nomāžināt Nomocīt nodarbinot nevērtīgā, bezjēdzīgā darbā.
krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
iestigt Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
iekļūt Nonākt (piemēram, nevēlamā stāvoklī).
krist Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.
noiet no grauda nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā)
samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā.
kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi.
sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
izliet nevainīgas asinis nonāvēt nevainīgu cilvēku.
nobakarēties Nopūlēties ar nevajadzīgu darbu.
stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
pekilo- Norāda uz dažādību vai nevienmērību.
poikil- Norāda uz dažādību vai nevienmērību.
poikilo- Norāda uz dažādību vai nevienmērību.
anizo- Norāda uz nevienādibu.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
vairs Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
imperatīvā tiesību norma normas, kuras obligāti jāpiemēro vai jārealizē, kuras neviens nevar izmainīt izņemot institūciju, kas tās izveidojusi, vai augstākstāvošu organizāciju.
imperatīvās normas normas, kuras obligāti jāpiemēro vai jārealizē, kuras neviens nevar izmainīt, izņemot institūcju, kas ir tās izveidojusi, vai augstākstāvošo institūciju.
atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
nopātarot Norunāt (ko) nevajadzīgu, apnicīgu.
nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu).
putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
aizkraustīt Nosprostot, vairākkārt vai pavirši (nevērīgi) kraujot.
švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
prix fixe noteikta cena, ko nevar nepaaugstināt, ne pazemināt.
aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).
ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
manevrēšanas ceļš noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas paredzēts gaisakuģu manevrēšanai un vienas lidlauka vietas savienošanai ar otru.
fait accompli noticis fakts (pret ko nav jēgas iebilst un kur neko nevar izlabot).
nošauties greizi (arī šķībi) notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
noplanckāt Novalkāt, nevērīgi apejoties.
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
legāts novēlējums mantošanas tiesībās, ja novēlēts nevis viss mantojums, ne arī tā daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets.
saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji.
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.).
nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
aizsargāt novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību
noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties.
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis.
tuša Nožēlojams, nevēlams, lempīgs radījums.
uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu.
inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
ilgstošais bezdarbs objektīva parādība, kad bezdarbnieks likumdošanā noteiktā laika periodā nevar atrast darbu.
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
enkurķēdes ievilkšana operācija, ar kuru sāk enkura izcelšanas manevru.
tomotokija Operatīvā dzemdniecība, dzemdēšana ar griešanas palīdzību (piem., kad dzemdības ceļi par šauriem un auglis pa tiem ārā nevar izkļūt).
izpildlaika versija operētājsistēmas vai sistēmprogrammas vienkāršota versija, kas saistīta ar noteiktu lietojumprogrammu, kura bez šīm sistēmprogrammām nevar tikt izpildīta.
tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
tīrīšana organizācijas, arī teritorijas atbrīvošana no nevēlamiem, arī naidīgiem cilvēkiem
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
otram muti nevar aizsiet otram nevar aizliegt runāt.
gāžam Pa gāžam - garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi.
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
sažulināt pa pirkstiem savārtīt, neveikli izmazgāt.
rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi.
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām.
panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt.
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
padeves nevienmērīgums padeves nevienmērība.
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
pagrieziena josla pagrieziena manevram pielāgota un attiecīgi apzīmēta josla.
salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks.
aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
iegrimt Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī; pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties.
slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurēt Paklunkurot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs.
nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis.
šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties.
čābris Palama neveiklam cilvēkam.
stiept Palielināt (teksta) garumu, parasti nevajadzīgi.
kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus).
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzstellēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
novērst Panākt, ka (kas nevēlams) tiek izlabots.
padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
nolauzt kaklu Panākt, ka piedzīvo pilnīgu neveiksmi.
iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama); panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
tīrīt panākt, lai kaut kas ir bez piejaukumiem, nevajadzīgā
pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
blankējošais impulss papildinājums televīzijas kameras jaudai nevēlamu signālu novēršanai.
būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā.
iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi.
pieveikt Par slimībām, neveiksmēm.
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
izrakstīt sev nabadzības apliecību parādīt savu nevarīgumu, nespēju.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
tizls Paralizēts, kropls cilvēks; arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
tizls Paralizēts, kropls; arī vārgs, nevarīgs, neveikls.
kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
pāršpļaut Parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam.
tenteriem Parasti savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
muļķīgs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
valkāt Parasti savienojumā ar "līdzi": apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
sabeigt Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
pušplēsts Parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
ballon d'essai paraugs vai manevrs, ar ko izmēģina, kā sabiedrība varētu uzņemt kādu rīcību
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
buras fallstūra dēlītis paredzēts, lai izlīdzinātu nevēlamo kroku efektu, ko izraisa buru paceltā stāvoklī noturošā falle.
ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā.
stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
stompīgs Paresns, smagnējs, neveikls.
semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt.
izģērbties Pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst).
ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
atdestilēt Pārtvaicējot atbrīvot (šķidrumu) no nevajadzīgajiem piemaisījumiem.
administrācijas izmaksas pārvaldības un saimnieciskās darbības izmaksas, ko nevar attiecināt uz galvenajām uzņēmuma funkcijām (piemēram, ražošana, realizācija, pētniecība).
pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli).
ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu pārveidoties, klāt vēlamam (nevēlamam, citādam).
ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml), tā ka nevar skaidri saredzēt.
pārvietošana pārvilkšana jeb pārvadīšana - peldlīdzekļa manevrēšana, izmantojot troses un palīgenkurus
dzimstības kontrole pasākumi, ar kuru palīdzību tiek novērsta nevēlama grūtniecība, izsargājoties no apaugļošanās (kontraceptīvie līdzekļi, "drošie periodi", sterilizācija).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (dabā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
negatīvā eigēnika pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai.
bojāts Pasliktinājies, nevesels.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
izdarīt Pastrādāt (ko nevēlamu).
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
no tīras sirds, arī ar tīru sirdi patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
tīra sirds patiesums, neviltotība.
ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
glābties Patverties (no kā nevēlama).
paglābties Patverties (no kā nevēlama).
paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu.
priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
nočammāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
nočokāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
nočollāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
neaizvērt ne acis pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
nopamparāt Pavirši (ļoti biezi un nevienmērīgi) savērpt dziju.
pa langvīzi pavirši, nekārtīgi, nevīžīgi.
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
liešķēt Pavirši, neveikli darboties, strādāt.
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
nomest (arī nosviest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
nosviest (arī nomest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
glumināties Pavirši, nevīžīgi strādāt.
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
haltūra Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs.
pa roku galam pavirši, nevīžīgi.
negligente Pavirši, nevīžīgi.
leiderēt Pavirši, nolaidīgi, nevīžīgi strādāt.
ieska Paviršs, neveikls meklētājs.
galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka.
pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast.
ieļauties Pēc iebildumiem un nevēlēšanās, piekāpties un vienoties.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
nobrīnīt Pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ.
rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
astgals Pēdējā, mazākā daļa; nevērtīgs pārpalikums.
piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu.
tīkla perifērijas ierīce perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām.
Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
bezvalstnieks Persona bez pilsonības, pavalstniecības (arī apatrīds); persona, kurai nav nevienas citas valsts pilsonība vai pavalstniecība, persona bez valsts piederības.
vanags Persona, kas par politiska strīda izšķiršanas līdzekli uzskata militāru rīcību, nevis trešās puses starpniecību.
likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
pamudināšana Personāla nopelnu un izcilības atzīšanas forma, ja viņi cītīgi un nevainojami veic dienesta pienākumus.
piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
apolīdi Personas, ko neviena valsts neatzīst par saviem pavalstniekiem.
antropomorfizēšanās personvārda izmantošana dzīvnieka, priekšmeta, parādības u. tml. (nevis cilvēka) nosaukšanai.
sul ponticello pie balstiņa (nevis uz balstiņa).
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
piestūķēt Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
notaisīt Piedēvēt (kādam, parasti nevēlamas īpašības).
leska Piedzēries līdz nesamaņai, tāds, kas vairs nevar noturēties kājās.
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
aiziet pa pieskari piedzīvot neveiksmi.
ciest Piedzīvot neveiksmi.
lauzt (arī nolauzt) kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
(no)lauzt sprandu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
iesēsties peļķē piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība.
piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
aizklamacīt Piekraut (telpu) ar ko nevajadzīgu.
pienākt Pieķert (kādu nevēlamā rīcībā).
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos.
ielaist Pieļaut, ka nonāk nevēlamā stāvoklī.
ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz).
piena kaites (kļūdas) piena bioloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību nevēlamas izmaiņas.
argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu.
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela.
piesamācīties Piesavināties (parasti nevēlamu paradumu).
piesavuicīties Piesavināties (parasti par nevēlamu paradumu).
aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu.
čaiņiks nevāra pietrūkst prāta spēju, nevar (ko) izdomāt.
piekarināt Pievienot (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
karināt (arī kārt) klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
kārt (arī karināt) klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
dasasisties Pievienoties, piebiedroties, parasti nevēlami.
heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.).
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
ideāls Pilnība, nevainojams, arī cildens paraugs.
krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
Kārsonsitija Pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Ilinoisas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Ņujorkas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ženviljē Pilsēta Francijā ("Gennevilliers"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
Airola Pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mojāno Pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Molināra Pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pannarāno Pilsēta Itālijā ("Pannarano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjetrelčīna Pilsēta Itālijā ("Pietrelcina"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Obeļi pilsēta Lietuvā ("Obeliai"), Panevēžas apriņķī, Rokišķu rajona pašvaldībā, 970 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķī, Rokišķu rajona pašvaldībā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Ramīgala pilsēta Lietuvā ("Ramygala"), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
Barnevelda Pilsēta Nīderlandē ("Barneveld"), Gelderlandes provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ženēva Pilsēta Šveicē (fr. "Geneve", vācu "Genf", it. "Ginevra", retoromāņu "Genevra"), 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
Šnēferdingene Pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti.
pārlakstīt Pīt vīzes ar pārlēcieniem, t. i. neverot lūkus pēc kārtas, katrā otrā vai trešā starpā.
noguruma plaisa plaisa, kas rodas visvairāk piepūlētajā materiāla joslā materiāla neviendabīguma vai virsmas defekta dēļ.
koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos.
plakaņi Plakņi - vaboļu kārtas dzimta, kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgas \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
plāngaldiņš Plāns galds jeb nevērtīgs izstrādājums.
čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
saviesties Plaši ieviesties (2) - parasti par ko nevēlamu.
atkarīgs no pabalstiem plaši izmantots apzīmējums attiecībā pret klientiem, kuri, pēc sociālo darbinieku domām, ir slinki un nevēlas strādāt, bet izvēlas dzīvot no pabalstiem.
pagultne Plata, pagara, nevienmērīga ieleja.
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
pilnā (arī totālā) plate plate, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba.
pleiza Pleizu pleizām - nevīžīgi, lieliem soļiem.
plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt).
blenkšēt Pļāpāt, nevajadzīgi riet (par suņiem).
badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls.
uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni).
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
haosa pētniecība populārs nosaukums fizikālo sistēmu pētniecībai, kuru attīstību nevar paredzēt visās detaļās.
slēgtā porainība porainība, ko rada slēgtās poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
slēgtās poras poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
ballistika Praktiskās mehānikas nozare par nevadāmo raķešu, bumbu un šāviņu kustību gaisa vidē.
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
mesalliance Precības divu kārtas ziņā nevienādu personu starpā.
korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs.
prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ.
paškaitniecība Pret sevi vērsta nevēlama darbība vai bezdarbība.
ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
kontrmanevrs Pretmanevrs, manevrs, ko izdara kā pretdarbību ienaidnieka manevram.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
pirmās nepieciešamības priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml. priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem.
rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai.
restarta procedūra procedūra, kas dod iespēju turpināt datu apstrādi no pēdējā kontrolpunkta, bet nevis no programmas sākuma.
komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
saimnieciskās darbības veida nodošana process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu.
zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
nosacītās vienības produkcijas izlaide, kas raksturota nevis kvantitatīvi, bet ar patērēto resursu apjomu (materiāli, darbaspēks, vispārējās izmaksas).
mašīnatkarīga programma programma, kas atkarīga no konkrēta datora īpatnībām un ko bez korekcijām nevar izmantot cita tipa datoros.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību.
reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
iespraušanas režīms programmas darbības režīms, kurā teksts tiek ierakstīts dokumentā vai komandu rindā, vienlaikus pārbīdot pa labi visas rakstzīmes, kas ir aiz kursora, nevis pārrakstot tekstu pāri esošajam.
pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
autorēšanas programma programmatūra, kas ļauj izveidot mācību kursu un citas mijiedarbīgas programmas, nodrošinot augsta līmeņa vizuālos līdzekļus, kas ļauj izstrādāt sistēmas, nerakstot nevienu programmas rindiņu.
elektroniskā programmatūras izplatīšana programmatūras un programmatūras jauninājumu izplatīšana, nevis individuāli instalējot programmatūru katrā datorā atsevišķi, bet gan padarot šos produktus pieejamus internetā.
corso Prospekts; karnevāla gājiens.
Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā patoloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
nomāktība Psihisko procesu nevēlama pasivitāte.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
bezapziņa Psihoanalīzē - tā personības daļa, ko cilvēks pats neapzinās un nekādos apstākļos nevar apzināties.
geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas psihisko parādību pētīšanā prasa ievērot veseluma principu; psihiskos procesus tas aplūko nevis kā elementu asociācijas, bet gan kā veselas struktūras (geštaltus), kas nav vienkārša elementu summa.
pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot.
lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ.
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni.
runka pumbulis, savēlusies pika (piemēram, resnāka vieta nevienmērīgi savērptā dzijā).
staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus.
staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
afrodīts Radījums, kuram vai nu nemaz nav dzimuma orgānu vai arī tie ir tā izkropļoti, ka dzimumu nevar identificēt.
zlarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
plarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
lupinēt Radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot.
abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi.
ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās).
pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai.
iesnāt Rāmā gaitā ieiet; lēnēm, nevīžīgi ieiet.
čāpuris Rāpulis, ložņātājs; kāds, kas ir neveikls.
čapārnis Rāpulis, nejauks, kustībās neveikls dzīvnieks.
sprukt Rast izeju (no nevēlama stāvokļa).
parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei.
misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iet pār līķiem (retāk līķi) realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
manevru signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus.
ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas).
iebāzties Refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
ievērpties Refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
izberzēties Refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
nosisties Refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
pārmalties Refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
piemaisīties Refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piesēties Refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
piešūties Refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
tramba Resna, neveikla sieviete.
blauza Resna, nevingra sieviete.
pampaļa Resni, nevīžīgi saģērbusies meita.
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
ķeblaks Resns un neveikls bērns.
slamba resns un neveikls cilvēks.
romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis.
supine resns, neveikls cilvēks.
dranska Resns, neveikls cilvēks.
lešņaka Resns, neveikls cilvēks.
svampa Resns, neveikls cilvēks.
torksnis Resns, neveikls cilvēks.
tornītis Resns, neveikls cilvēks.
ļamāks Resns, neveikls zirgs.
bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
ļamaks Resns, smagnējs, neveikls zirgs.
svampis Resns, smags, neveikls cilvēks.
Giņeviči Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Gineviči" nosaukuma variants.
aizsargāšana rīcība, dažādi pasākumi, kas nodrošina pret ko ļaunu, nevēlamu
izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
mētāties Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
svaidīties Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
tumašāties Rīkoties lēnām, neveikli.
palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
ķibelēties Rīkoties, darboties, veicot ko sarežģītu, saistītu ar grūtībām, neveiksmēm.
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
glābt Rīkoties, lai novērstu ko nevēlamu (par nemateriālām lietām).
glābt situāciju rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
žņauglis Rīks, ko cūku kaujot aplika tai ap smeceri, lai nevar kviekt.
ruzma Rīma, resnis, neveiklis.
attīrīšanās Rituālas metodes, lai aizsargātos no mistiskas netīrības, grēka un citām nevēlamām parādībām.
robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu.
inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu.
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
pārsarunāties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
pārsaskrieties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
jotacisms Runas traucējums, kurā pārāk bieži un nevietā lieto j skaņu.
piespokot Runāt (ko nevēlamu), kas vēlāk piepildās.
žvarkstēt runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
vārstīt muti runāt lieki, nevajadzīgi, tukši.
temuļot Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
temuļoties Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko).
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst.
preču ražošana saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
ražotājsaimniecība Saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu. Dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē; nevis.
sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs; tāds, kas praktiski nevada elektrību.
karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
nebalts Saistīts ar ko nevēlamu (par laikposmu).
senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
vienpusēja saite saite, kas pieļauj kontakta izzušanu kustības laikā starp objektu un ierobežojumu; saites vienādojumi ir vienādības un nevienādības.
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
(pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
(iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
iesēsties pakausī saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
tīra manta saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
kā (melns, arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
kā melns (arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
kā smags (arī melns) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
tas nav tas saka par ko nederīgu, nevajadzīgu.
uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
priekš kaķiem saka par ko nevērtīgu, nederīgu, neefektīvu.
tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne plika (arī sarkana) graša (art vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne sarkana graša vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā.
aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
velkās līdzi kā pastala saka par nevēlamu līdzgājēju.
šurp vai turp saka par nevērīgu naudas izdošanu.
pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku.
nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku.
tagad ij plikai vardei nesalst saka par siltu laiku, kad nevajadzētu salt.
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
strādā (arī iet) kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša.
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs un nekā nevar redzēt.
dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
sirds sāp saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
sirds smeldz saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
kā nelabā trenkts saka, ja kāda ierašanās, parādīšanās ir nevēlama, neizprotama.
peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas.
veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu.
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs).
kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu.
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots.
kā neēdis, kā maizes neēdis saka, ja kāds ko dara laiski, neveikli, nevarīgi.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
mute vārstās (arī virinās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
mute virinās (arī vārstās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme.
vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā.
smejas kā kutināts saka, ja kāds nevaldāmi smejas.
aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija.
kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kājas neceļas saka, ja kāds nevēlas kurp iet.
pazūd kā čigāns tirgū saka, ja kāds nozūd tā, ka nevar atrast.
mēle pinas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas (arī pinas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas (arī pinas, metas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā saka, ja kādu nevar aizrunāt.
nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas.
līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai.
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
ne sitams saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas notiek, nevienam nemanot, nezinot.
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu.
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u.tml.
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
nelīdz ne raudas, ne vaimanas saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst.
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
(un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
mironiski Saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku.
skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
ne ar kruķi, ne ar kāsi saka, ja nekādā veidā nevar pamudināt uz noteiktu rīcību.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
miegs nav nevienā acī saka, ja nevar aizmigt.
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
(pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt.
rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
ne circenis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt.
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt.
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
kā to lai (arī lai to) saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
visi striķi trūkst saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
aiziet ganos saka, ja notiek kas nevēlams.
kā noburts saka, ja notiek kas nevēlams.
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
rokas nolaižas saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
rokas nolaižas (retāk atkrīt) saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
nāk par ļaunu (arī sliktu) saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
dabūt krampjus aiz smiekliem saka, ja uznāk lieli, nevaldāmi smiekli.
viss krīt (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
(pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).
trulums Saka, kad nekā nevar izdomāt.
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
varēt saka, lai norādītu uz nevēlamu uzvedību vai rīcību.
beidz klabināt nadziņus saka, nevēloties turpināt ar kādu runāt.
tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
tas ir kāda (roku) darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
bijis nebijis saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
kā par sodu (arī sodību) saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
nemaršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta tikai ierīces adrese, bet nav norādīta datoru tīkla adrese, un to nevar izmantot, lai pārsūtītu datus no viena tīkla uz otru tīklu.
kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
gūba Sakņupis, neveikls cilvēks.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
kārkloties Sākt daudz un nevajadzīgi lietot vācu vārdus.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
uzkrampēt Salikt baļķus vienu uz otra, izveidotā rievā, lai nevalstās.
neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
panūžīgi Samērā tūļīgi, neveikli.
panūžīgs Samērā tūļīgs, neveikls.
līdzās Samērā tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita; blakus.
pustraks Samērā vieglprātīgs, nevaldāms.
aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
sasmērēt Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
sprukas Sarežģīta, nevēlama, parasti pēkšņi radusies, situācija, no kuras ir ļoti grūti izkļūt.
mezgloties Sarežģīties, neveikties (par darbību, norisi).
piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
vairīt Sargāt (no saskares, sadursmes, arī no nevēlamas iedarbības).
sargāties Sargāt sevi (no kā nevēlama iedarbības).
vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, veļa, iedarbības).
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
saklabināt Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu; sapļāpāt.
pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
neliterārā sarunvaloda sarunvaloda, ko tauta lieto neformālajā mutvārdu saziņā, neievērojot literārās valodas normas nevienā no valodas līmeņiem.
tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
disharmonija Saskaņotības trūkums, neatbilstība, nevienprātība; nesaskaņa, nesaskaņotība.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
sakrevēt Saslimt, kļūt neveselam.
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
sadurties Sastapties rīcībā, darbībā (ar ko nevēlamu, traucējošu).
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
sapinčerēt satīt (dziju u. tml.) tā, lai to nevarētu viegli attīt.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
samēsloties savairoties (par ko nevēlamu).
ļana Savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi; ljana.
indispozīcija Savārgums, neveselība, viegla saslimšana.
sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
nevis Savienojumā "bet nevis" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
beigtam Savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt).
klinkām Savienojumā "klinku klinkām" - nevienādā lēkājošā gaitā (iet vai skriet); cilpojot.
klinku Savienojumā "klinku klinkām" - nevienādā lēkājošā gaitā (iet vai skriet); cilpojot.
kluburu Savienojumā "kluburu kluburiem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klumburu Savienojumā "klumburu klumburiem": ātrā, neveiklā gaitā.
klunkuru Savienojumā "klunkuru klunkuriem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
morganātisks Savienojumā "morganātiska laulība": laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
nosaēsties Savienojumā "nevar nosaēsties" norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs.
apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
nobrīnīties Savienojumā "nevarēt nobrīnīties": nevarēt beigt brīnīties.
nodusmoties Savienojumā "nevarēt nodusmoties": nevarēt beigt dusmoties.
noerroties Savienojumā "nevarēt noerroties": nevarēt beigt erroties.
nogausties Savienojumā "nevarēt nogausties": nevarēt beigt gausties.
nogremsties Savienojumā "nevarēt nogremzties": nevarēt beigt gremzties.
nogremzties Savienojumā "nevarēt nogremzties": nevarēt beigt gremzties.
noklausīties Savienojumā "nevarēt noklausīties": nevarēt beigt klausīties.
nolasīties Savienojumā "nevarēt nolasīties": nevarēt beigt lasīt (parasti ko interesantu).
nolielīt Savienojumā "nevarēt nolielīt": nevarēt beigt lielīt.
nolielīties Savienojumā "nevarēt nolielīties": nevarēt beigt lielīties.
nopriecāties Savienojumā "nevarēt nopriecāties": nevarēt beigt priecāties.
nopukoties Savienojumā "nevarēt nopukoties": nevarēt beigt pukoties.
nosirdīties Savienojumā "nevarēt nosirdīties": nevarēt beigt sirdīties.
noslavēt Savienojumā "nevarēt noslavēt": nevarēt beigt slavēt.
nosodīties Savienojumā "nevarēt nosodīties": nevarēt beigt sodīties.
nostāstīt Savienojumā "nevarēt nostāstīt": nevarēt beigt stāstīt.
nosūkstīties Savienojumā "nevarēt nosūkstīties": nevarēt beigt sūkstīties.
nosūroties Savienojumā "nevarēt nosūroties": nevarēt beigt sūroties.
nošausmināties Savienojumā "nevarēt nošausmināties": nevarēt beigt šausmināties.
nošķendēties Savienojumā "nevarēt nošķendēties": nevarēt beigt šķendēties.
notīksmināties Savienojumā "nevarēt notīksmināties": nevarēt beigt tīksmināties.
puskoka Savienojumā "puskoka lēcējs": cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
slampu Savienojumā "slimpu slampu" apraksta nevīžīgu, smagnēju soļu skaņaas.
slimpu Savienojumā "slimpu slampu" apraksta nevīžīgu, smagnēju soļu skaņaas.
subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
šļampu Savienojumā "šļampu šļampām iet" raksturo nevīžīgu, nekārtīgu iešanu.
tenteru Savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
neviss Savienojumā "viss neviss" - viss kopā.
neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
mest Savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
sviest Savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
tantuļu Savienojumā ar "tuntuļu" raksturo streipuļošanu vai neveiklu gaitu.
ļauns Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs nevēlami, kaitīgi iedarbojas.
ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
apklausīties Savienojumos "nevar ne apklausīties", "nevar vien apklausīties": atklausīties.
pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības.
dracīgs Savvaļīgs, nevaldāms, palaidnīgs.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu.
noskoris Sekls krasts, kurā nevar izcelties malā.
komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis).
sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi.
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva).
peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā.
deskorts Senprovansiešu lirikas forma nevienāda garuma strofās ar mainīgu ritmu un melodiju.
Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām.
starpniekserveris Serveris, kas atrodas starp klienta lietojumprogrammu (piemēram, tīmekļa WWW pārlūkprogrammu) un īsto serveri, pārķer visus īstajam serverim adresētos pieprasījumus un pārbauda, vai nevar pats tos izpildīt, un ja nevar kādu no pieprasījumiem izpildīt, tad tas šo pieprasījumu pārsūta īstajam serverim.
G6B Sešu miljardu cilvēku grupa (angļu "Group of 6 Billions") - nevalstisko organizāciju apvienība.
schizma Shizma - nevienprātība, sevišķi ticību jautājumos; sašķelšanās.
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
aizsargsiets dīķsaimniecībā siets nevēlamo zivju un kaitēkļu uztveršanai; foreļu dīķsaimniecībā, lai novērstu foreļu izkļūšanu no dīķa.
biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
merkaza Sieviete, kas maisās citu runā, bet pati nevar neko skaidri izteikt.
slorpa Sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi).
mudža Sieviete, kurai darbi nevedas.
apmētas Sīkie, nevērtīgie graudi, kas tiek atdalīti sijāšanas laikā.
pubulis Sīks, balts mākonis (debess bez neviena pubuļa).
markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
anizorefleksija Simetrisko refleksu nevienādība.
anizoritmija Sirds neregulāra darbība vai nevienlaicīga abu priekškambaru vai kambaru kontrakcija.
meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.).
sistēmas elements sistēmas minimālākā sastāvdaļa, kuru nevar pakļaut tālākai dalīšanai; sistēmas dalīšanas robeža.
heterosistolija Sistoles spēka nevienmērība.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu.
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.
administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.
oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis.
pseudoskābes Skābes izomērs, kurā ūdeņradis saistīts pie noteikta skābekļa atoma, nevis atskaldīts jona veidā, kā īstā skābē.
vilcesspēja Skaitlis, kas raksturo dzinēju kopējās vilces attiecību pret lidaparāta masu; no v-as atkarīgs maksimālais ātrums, augstuma uzņemšanas laiks, maksimālais lidojuma augstums, ieskrējiena garums un manevrēšanas spējas.
izzude Skaitļošanas rezultāts, kura vērtība ir tik maza, ka to nevar attēlot izmantojamā skaitļojamo lielumu diapazonā.
homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda").
Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
audioretuša Skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi.
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
atmest Skarbi, arī ātri un nevērīgi atbildēt.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
jaktēt Skatīties, vērot, sekot (kāda darbībai, rīcībai); raudzīties, lai nenotiek kas nevēlams.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
žļogani sniegt roku slābani, nevērīgi sniegt gļēvu roku.
lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
slompāt Slampāt - nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
privātā atslēga slepena atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs neatklāj nevienam, bet izmanto, lai apzīmētu nosūtītos ziņojumus, kā arī atšifrētu saņemtos ziņojumus, kas šifrēti, lietojot publisko atslēgu.
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
ar vienu aci slepus, mazliet; nevērīgi, nicīgi (skatīties).
perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
indava Slikta, nevēlama tieksme, paradums.
balss Slikti (vāji vai nevienādi, plankumaini) nokrāsots.
grezēt Slikti, neveikli, nevīžīgi strādāt.
groļļāt Slikti, nevienādi savērpt; gročāt.
gročāt Slikti, nevienādi savērpt.
cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
sūdi Slikts, nevērtīgs (piemēram, ēdiens).
zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks.
knipa Slimība, neveselība.
sērgums Slimība, neveselība.
nāvbarība Slimīgs un fiziski nevarīgs cilvēks.
slimains Slimīgs, nevesels, vārgulīgs.
nevīžule Slinka, nevīžīga sieviete.
pese Slinka, nolaidīga, nevīžīga sieviete.
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt.
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt.
dujens Slinks, lēnīgs, neveikls cilvēks.
bimbess Slinks, neveikls cilvēks.
ļamāks Slinks, neveikls cilvēks.
liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists.
sledne Slinks, nevīžīgs cilvēks.
slene Slinks, nevīžīgs cilvēks.
slenis Slinks, nevīžīgs cilvēks.
šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks.
izlaidīgs Slinks, nevīžīgs.
izlaidība Slinkums, nevīžība.
lampāt Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet.
gumzāt Smagi, neveikli iet.
slempt Smagi, neveikli iet.
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni.
grāzties Smagi, neveikli sēsties.
klambāt Smagi, neveikli staigāt.
sliept Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet.
atlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem atnākt.
aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
ielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
nolumpačot Smagiem, neveikliem soļiem noiet, nonākt.
lumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ielamzāt Smagnēji lempīgi, tūļīgi, neveikli ieiet, ienākt.
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
klamzāt Smagnēji, neveikli iet; klumzāt.
paklamzāt Smagnēji, neveikli paiet.
stampīgs Smagnējs, arī neveikls.
klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
klumzīgs Smagnējs, neveikls; klamzīgs.
klamzīgs Smagnējs, neveikls; tūļīgs, klumzīgs.
čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
lamavists Smagnējs; neveikls.
sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats.
pūliņģis smags un nevērtīgs darbs.
grūtnējs Smags, neveikls, lempīgs.
gruzls Smags, resns, neveikls.
sadzenāt smalki un nevērīgi sacirst (sakapāt).
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
nemažga Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nemažģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nemužģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi.
pseidointelektuālisms sociāla parādība, kad inteliģenci izmanto kā ārišķīgu stilu, nevis kā praktisku būtību.
netaisnība Sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība.
izturēšanās modifikācija sociālās izturēšanās regulēšanas metode, saskaņā ar kuru pozitīvi tiek stimulētas vēlamās izturēšanās formas un negatīvi - nevēlamās.
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
sociālās problēmas sociālas parādības, ko plašas un ietekmīgas iedzīvotāju aprindas uzlūko par nevēlamām (piemēram, narkotiku un alkohola lietošana, noziedzība u. c.).
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
sūdīties sodīties par kādu neveiksmi.
administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
aume Spars, straujums; nevaldāmība.
aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes.
uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
ūzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
violento Spēcīgi; neganti, nevaldāmi; dedzīgi.
stampis Spēcīgs, arī neveikls cilvēks.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1).
dārds Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1).
manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
joņiem Spējiem grūdieniem, pa brīžam; nevienmērīgi, strauji.
trivīt Spēt izturēt, pārvarēt ko nevēlamu.
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
kritiskais spiediens spiediens, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim un ir viens no kritisko punktu raksturojošiem parametriem; spiedienā, kas zemāks par kritisko spiedienu, gāzi nevar sašķidrināt.
nullibisti Spirituālisti, kas apgalvo, ka gars, nebūdams miesisks, nevar pastāvēt izplatījumā.
apogāmija Sporofīta rašanās no gametofīta veģetatīvajām šūnām vai arī no sporofīta, neveidojoties vai arī nesaplūstot gametām.
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstīt (1).
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
kaikaris Sprukstiņš, nevaldāms cilvēks.
žibsnīt Spulgot, nevienmērīgi zibināt.
žibstēt Spulgot, nevienmērīgi zibināt.
lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot.
staģīt Staigāt, smagnēji, neveikli iet.
ūdeņraža saite starpatomu saite, vidēja starp kovalento saiti un nevalentu starpatomu mijiedarbību, kas realizējas, ūdeņraža atomam sadarbojoties ar diviem blakusatomiem, veidojot saiti O–H–O; O–H–N.
ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu.
kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu.
ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā.
Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens").
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
mats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju.
šahmats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar nosargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju; mats 2.
būšana Stāvoklis, apstākļi (parasti nevēlami).
šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams; ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams; bīstami, nevēlami notikumi.
šums Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
samocītība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
vajadzība stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
neiespējamība Stāvoklis, kad ko nevar veikt vai kas nevar īstenoties.
bagātinošā divvalodība stāvoklis, kad otrās valodas prasme papildina pirmās valodas prasmi, nevis to nomāc.
pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas, arī vientulība.
nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
ieleksēt Steidzīgi (nevīžīgi) ēst.
nodrepelēt Steigā ķeburaini uzrakstīt (ka nevar izlasīt).
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu.
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs.
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta, visbiežāk lietas vai parādības, kas nevar atbildēt.
gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība.
svilt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī dedzināt (6).
drukts Stiprs, plecīgs, neveikls, lempīgs.
stručīties Stīvēties ap smagu priekšmetu, ko nevar pacelt.
saķeburot Stīvi un neveikli saiet kopā.
atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu).
iedimzāt Stīvi, neveikli ieiet.
stuburot Stīvi, neveikli iet.
izstuburot Stīviem, neveikliem soļiem iziet.
klambars Stīvs, neveikls cilvēks.
lumeika Stīvs, neveikls cilvēks.
stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks.
tuimeklis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
tuimis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt.
mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt.
tūlēties Strādāt lēnām, nesteidzīgi; nodarboties ar sīkumiem, nevajadzīgām lietām.
peinēties Strādāt smalku, sarežģītu, bet nevajadzīgu darbu.
dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.
nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
izgāzt Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
veemente Strauji, dedzīgi; nevaldāmi; spēcīgi.
nobrāzties Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
iesagrūsties Strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam.
aumaļība Straujums, trauksmainība, nevaldāmība.
sēdstreiks Streiks, paliekot savā darba vietā, bet neveicot nekādu darbu.
stubarēt Streipuļot, neveikli iet.
tenderēt Streipuļot, neveikli iet.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties; berzēties (4).
berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
undergraduate Students, kas vēl nav ieguvis nevienu zinātnisko grādu.
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
dandars Stūrains, neveikls cilvēks.
rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
patentšēkelis Šēkelis, kuram ir nevis skrūvējamā tapa (parastais šēkelis), bet gan tapa ar atsperi.
pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds.
šķirība Šķelšanās, nevienprātība.
aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme.
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā.
filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu).
kastitāte Šķīstība, nevainība, tikumība.
cīstīt Šķīstīt, atjaunot nevainību (pēc grēkošanas).
cists Šķīsts, nevainīgs.
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
apgriezējštance Štance, kas nogriež sagataves liekās, nevajadzīgās detaļas.
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt.
anizokarioze Šūnu kodolu nevienādība.
greičot Šūpot (lieldienās) nevis taisnā virzienā, bet slīpi.
sakrētot Šurp un turp sagriezties, tā ka nevar nopļaut (par labību).
vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1.
aiz deviņiem zieģeļiem tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
aiz trejdeviņām (arī deviņām, septiņām) atslēgām (arī zieģeļiem) tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
aiz septiņiem (arī deviņiem, trejdeviņiem) zieģeļiem tā (glabāt), ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā (glabāt).
sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst.
haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
aiz deviņām atslēgām tā, ka citi nevar piekļūt (piemēram, glabāt, turēt).
nelieta Tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs.
par ļaunu tā, ka ir, rodas kas ļauns, nevēlams.
par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
nelabi Tā, kā nevajag, nav vēlams.
neliedeņi Tā, kā nevajag; slikti.
(būt) virspusē tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu; tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
kontrbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu; te lieto citu metodi, nevis to, kas lietota analizējamā bilancē.
paušāla apdrošināšana tāda apdrošināšana, kur apdrošina nevis attiecībā uz katru atsevišķu risku, bet gan attiecībā uz visiem risku veidiem un par vienu kopēju summu.
decentralizētība Tāda firmas organizatoriskā uzbūve, kur ar firmas darbības jautājumu izlemšanu nodarbojas indivīdi vai grupas no visas organizācijas, nevis tikai no tās centra.
nelabojama kļūda tāda kļūda, kuru nevar izlabot, izmantojot izvēlēto kļūdu labošanas kodu.
brīvā profesija tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
tirgusekonomika Tāda tautsaimnieciskā sistēma, kur resursu iedale lielākoties noris ar tirgu starpniecību, nevis valsts veiktas plānošanas ietvaros.
supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
strukturālā nevienlīdzība tādi apstākļi, kuru pastāvēšana veicina kādas iedzīvotāju grupas nonākšanu nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citām iedzīvotāju grupām.
bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts.
nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
ekskluzīvs Tāds (par preci), ko nevar iegādāties citur.
parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
sutne Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
sutnes Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
specializēšanās Tāds ražošanas organizācijas princips, kur ģimene (mājsaimniecība), nācija (valsts) vai cita ekonomiska vienība nevis piekopj autarķiju (naturālo saimniecību), bet gan koncentrējas uz noteiktu preču ražošanu un noteiktu pakalpojumu sniegšanu un pārpalikuma pārdošanu citiem.
kritiskais audzes šķērslaukums tāds šķērslaukums, zem kura noslīdot, audze savā tālākajā attīstības gaitā līdz pat ciršanas vecumam vairs nevar sasniegt optimālo šķērslaukumu.
lokālais terminālis tāds terminālis, kas pievienots datoram tieši, nevis ar sakaru līnijas starpniecību.
pielaulāt Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls.
izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
neveiksmīgs Tāds, kam (kas) neveicas, neizdodas.
vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
nerosmīgs Tāds, kam darbi nevedas, neveicas.
pamēglis Tāds, kam darbs neveicas.
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
nelīdzens Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju).
jaukts Tāds, kam ir dažāds, nevienveidīgs sastāvs.
bridks Tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības.
brikns Tāds, kam ir kādas nevēlamas īpašības.
zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
vājš Tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts.
neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
letenkājis Tāds, kam ir neveiklas, neattīstītas kājas.
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kropls (1).
kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
heterociklisks Tāds, kam ir nevienādi cikli.
pārsmilgains tāds, kam ir nevienāds resnums (par dziju).
anizotonisks Tāds, kam ir nevienāds spraigums; nevienāds osmotiskais spiediens.
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamatota) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjātas (par psihisku stāvokli).
stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
netīrs Tāds, kam ir, parasti nevēlami, piemaisījumi.
sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
bezsaturīgs Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura; viegls, tukšs, nevērtīgs.
laimīgs Tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais.
neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību); tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
neitrāls Tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām); tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
nevainīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas iedarbības.
nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
bezpietekas Tāds, kam nav nevienas pietekas.
bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs.
izplūdis Tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur daudz lieka, nevajadzīga.
bezapmales Tāds, kam nav vai neveidojas apmale.
neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
mencis Tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks.
vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri.
necaurskatāms Tāds, kam nevar redzēt cauri.
neuzticams Tāds, kam nevar uzticēties (2), uz kuru nevar paļauties.
plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
neglābjams Tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu).
negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām).
nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām); tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
negatīvs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības.
nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs.
nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai; arī nevarīgs (3).
netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs.
nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
nesamierināms Tāds, kas ar aktīvu darbību nepieļauj samierināšanos (parasti ar ko nevēlamu).
kaitīgs Tāds, kas ar savu darbību vai bezdarbību izraisa ko nevēlamu, arī pēc likuma sodāmu.
dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
nesaistīgs Tāds, kas ātri salūzt to liecot, tāpēc to nevar izmantot par saiti.
zvīļains Tāds, kas atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīd dažādās krāsās.
prefunkcionāls Tāds, kas attiecas uz embrionālās attīstības periodu, kad veidojas orgānu rudimenti, kas vēl nevar veikt savas specifiskās funkcijas.
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
ķeparītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
ķeperītis Tāds, kas dīdās, neveikli staigājošs.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
smags Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem); tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
pladācis Tāds, kas iet plati ieplēties, plātīdamies, nevērīgi.
žaustavs Tāds, kas iet, kur nevajaga, izrunā nelāga.
noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
stabils Tāds, kas ilgstoši nevājinās, nemainās (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu, kaitīgu iedarbību.
tuntulīgs Tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs.
ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu); tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu); arī neveikls.
pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (1).
mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (2).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
neglīts Tāds, kas ir nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies.
indisponēts Tāds, kas ir nelabā omā; nevesels.
negantēns Tāds, kas ir nerātns, nevaldāms.
kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
kazēka Tāds, kas ir nevaldāms, trakulīgs, kas daudz skraida, bizo.
lokains Tāds, kas ir nevienmērīgi krāsots.
apšņurcis Tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts.
nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
vainīgs Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai, nodrošināšanai pret ko nevēlamu.
tīrs Tāds, kas ir pilnīgi derīgs elpošanai, tāds, kurā nav nevēlamu piemaisījumu (par gaisu).
riskants Tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām; tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju.
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, arī ļaunu (piemēram, par norisi, darbību).
nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, parasti grūti novēršamu, pārvaramu.
nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (4).
smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
saspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs, parasti samērā ilgi, paciest (ko nevēlamu).
nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
negandelis Tāds, kas ir trakulīgs, nevaldāms.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
netīšs Tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus.
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4).
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs.
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
abpusgriezīgs Tāds, kas izraisa divējādas - abām pusēm nevēlamas sekas, iedarbojas divējādi.
postīgs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
postošs Tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.).
sūrs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (parasti par laikapstākļiem).
kaitīgs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (piemēram, par dzīvniekiem, augiem).
pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
odiozs Tāds, kas izraisa pret sevi negatīvu attieksmi; arī nevēlams, nepieņemams.
viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
žūris Tāds, kas izšķērdē daudz šķidruma, nevajadzīgi laista.
paviršs Tāds, kas izturas ar nevērību, neuzmanību, arī necieņu pret kādu, pret ko.
niķīgs Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku).
untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2).
bābisks Tāds, kas izturas, rīkojas nevīrišķīgi, gļēvi, muļķīgi.
knosekls Tāds, kas kasās, kam darbs neveicas.
paviršs Tāds, kas ko dara, veic nolaidīgi, nekārtīgi, nevīžīgi.
drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
tauzis Tāds, kas lēnām un neveikli runā.
žļamba Tāds, kas lēni un neveikli ēd.
izlutināts Tāds, kas lutināšanas dēļ kļuvis kaprīzs, izvēlīgs, arī nevarīgs, gļēvs un slinks vai arī pārlieku jūtīgs.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
pļēgurīgs Tāds, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus, ir nekārtīgs, nevīžīgs.
nepievienojies Tāds, kas miera laikā nav pievienojies nevienam no militārajiem blokiem (par valsti).
nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu); tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (organisma) attīstībai, neveicina to (piemēram, par vidi, laikapstākļiem).
nekomplekts Tāds, kas nav pilnā skaitā, tāds, kas neveido pilnu komplektu.
nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu, tāds, kas neizraisa nekā nevēlama, nosodāma.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
nevainīgs Tāds, kas nav vainojams kādā morālā pārkāpumā, kaitīgā, nevēlamā rīcībā.
gaiķis Tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis.
stubele Tāds, kas neapzinās savu vietu darbā; tāds, kas rīkojas tur kur nevejag.
netīrs Tāds, kas neatbilst vajadzīgajam augstumam (par skaņu); tāds, kurā ir, parasti nevēlami, toņu, trokšņu piemaisījumi.
mūglis Tāds, kas neattapīgs, neveikls darbā.
pārdrošs Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekaitīgs Tāds, kas neizraisa ko nevēlamu (par dzīvniekiem, augiem).
nekaitīgs Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku); tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
vilceklis Tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa.
necaurspīdīgs Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus; tāds, kam nevar redzēt cauri.
neļaunīgs Tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs.
neļauns Tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs.
bezrūpīgs Tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi; paviršs, vieglprātīgs.
ireinokulējums Tāds, kas nepadodas otrreizējai vakcinācijai; ko nevajag otrreiz vakcionēt.
tūļīgs Tāds, kas nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas.
nevaidulis Tāds, kas nevaid, atturās no žēlabām.
žveiris Tāds, kas nevajadžigi tūļājas.
neizsmeļams Tāds, kas nevājinās, nemazinās (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
neapvaldīts Tāds, kas nevalda pār sevi; straujš.
neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
čūkstis Tāds, kas nevar labi parunāt.
stumiķis Tāds, kas nevar nekur uz priekšu aizstumties un tikai stomās.
nebīstams tāds, kas nevar nodarīt ļaunumu un nav sasistīts ar risku.
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
dīdīkla Tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks.
slīps tāds, kas nevar noturēties taisni.
bezmiera Tāds, kas nevar rast mieru.
gaisteklis Tāds, kas nevar sagaidīt īsto laiku kaut kam.
čākšis Tāds, kas nevar skaidri izrunāt (dēļ kakla iekaisuma).
toksts Tāds, kas nevar skaidri izrunāt.
gņēga Tāds, kas nevar tikt galā ar darbu.
nomināls Tāds, kas neveic savam nosaukumam atbilstošos uzdevumus, tāds, kam nav savam nosaukumam atbilstošu funkciju.
nešķirmīgs Tāds, kas neveicas (par darbu); nešķirīgs.
nešķirīgs Tāds, kas neveicas (par darbu).
neveiksmīgs Tāds, kas neveicas, neizdodas; neizdevies.
nelabvēlīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā norisi).
nepateicīgs Tāds, kas neveicina, nesekmē (kā) norisi, attīstību.
nezilbisks Tāds, kas neveido zilbes centru (par skaņu).
ķaulis Tāds, kas neveikli dara darbu.
čāpīgs Tāds, kas neveikli iet, čāpo.
tasla Tāds, kas neveikli strādā.
ļemma Tāds, kas neveikli un netīrīgi ēd.
tentelis Tāds, kas neveikli, nedroši iet.
meimeris Tāds, kas neveikls gaitā un runā.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām; kropls (3).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
nebaudāms Tāds, kas nevēlamu īpašību dēļ nesagādā estētisku baudījumu.
neēdams Tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā.
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
izturīgs pret veldri tāds, kas neveldrējas.
lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
žņerksts Tāds, kas nevietā smejas, šķobās.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
patvaļīgs Tāds, kas noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības (parasti par ko nevēlamu).
slepens Tāds, kas noris, tiek veikts tā, ka citi (parasti nevēlami) cilvēki par to neuzzina, to nepamana.
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
nenorietošs Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu); arī nevīstošs.
kauka Tāds, kas piekasās piekasīšanās dēļ, kas daudz runā nevajadzīga.
bezdarbīgs Tāds, kas pietiekami nestrādā; tāds, kas neveic savus darba pienākumus; pasīvs.
tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots.
ploskis Tāds, kas ploskā, nevīžīgi valkā iet, staigā.
brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi (piemēram, par upi, straumi).
pretestīgs Tāds, kas pretojas (kam nevēlamam).
proaktīvs Tāds, kas prognozē situāciju, nevis tikai reaģē uz notikušo.
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei; riskants.
ķibelīgs Tāds, kas saistīts ar sarežģījumiem, grūtībām, neveiksmēm.
šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām); tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
dētinis Tāds, kas savas mantas nevērīgi nomet kur pagadās un mēdz aizmirst.
bleksteris Tāds, kas slinko, darbu dara nevīžīgi.
manevrspējīgs Tāds, kas spēj manevrēt (1).
manevrspējīgs Tāds, kas spēj manevrēt (2).
negauss Tāds, kas tiek izlietots īsā laikā (parasti tā nevēlamo īpašību dēļ).
ekstensīvs Tāds, kas tiek palielināts, paplašināts kvantitatīvi (nevis kvalitatīvi).
nedrošs Tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā.
pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
uzbāzīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā); tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
neatšķirams Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
neatrisināms Tāds, ko nevar atrisināt, izprast; sarežģīts.
neatšķaidāms Tāds, ko nevar atšķaidīt.
slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
nereāls Tāds, ko nevar izpildīt, realizēt, īstenot.
neracionāls Tāds, ko nevar izskaidrot, pamatot ar prātu.
neatgriezenisks Tāds, ko nevar ne ar ko atlīdzināt, kompensēt.
nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
neprognozējams Tāds, ko nevar prognozēt, iepriekš paredzēt; neparedzams.
pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu.
nesavaldāms Tāds, ko nevar savaldīt.
neiespējams Tāds, ko nevar veikt, tāds, kas nevar īstenoties.
vējizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) stiprs vējš.
salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
neskarts Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis; tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
nelikvīds Tāds, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam (par materiālu, ražojumu).
panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
bīstams Tāds, kur draud nelaime, neveiksme.
trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
nepelīgs Tāds, kur nevar rasties pelējums.
čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts.
irdens Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu.
nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
izlaidīgs Tāds, kurā izpaužas nevērība, arī nevīžība (parasti par stāju).
pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma (par cilvēkiem); tāds, kura izturēšanās ir nevēlama (par dzīvniekiem).
stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
bezzirgu Tāds, kurā nav neviena zirga (par saimniecību).
iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
rūdīts Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
eksocentrisks Tāds, kurā neviens elements nav funkcionāls ekvivalents visai struktūrai.
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir saistīti neviendabīgi elementi.
netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); netaisnīgs (2).
netaisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
neprognozējams Tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt.
trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
tīrs Tāds, kura sastāvā nav kā, parasti nevajadzīga, nevēlama, piemaisījumu (par vielu).
vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
negatīvs Tāds, kurā vēršas pret ko, parasti nevēlamu, nosodot to.
lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
samierniecisks Tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu).
počaks Tāds, kurš ir novalkātās drēbēs vai nevīžīgi ģērbies.
durbulis Tāds, kurš nevajadzīgi tērē savu laiku.
jāvaklis Tāds, kurš nevar tikt galā ar savu darbu, tūļa, arī neapdomīgais.
šļocka Tāds, kurš nevērīgi un nolaidīgi pa dubļiem bradā.
žviga Tāds, kurš skaļi smejas (arī nevietā).
nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
žabers Tāds, kuru nevar uztvert nopietni, tukšs pļāpa.
neizsmeļams Tāds, kuru var izmantot ļoti ilgi, kura ietekme nevājinās (piemēram, par materiālu garīgai darbībai).
tīrīts Tāds, no kā ir atdalīti, parasti nevēlami, nevajadzīgi, piemaisījumi.
netīrīts Tāds, no kā nav atdalīti, parasti nevēlami, piemaisījumi.
nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties; tāds, ko nevar neievērot.
pamests Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
burvju loks tādu apstākļu kopums, no kuriem nevar rast izeju.
vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b)).
paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
atliekas Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
sēnalas Tas (parasti sabiedrības dzīvē), kas ir nevērtīgs, mazvērtīgs.
sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
čapans Tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs.
negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
maldītājies Tas, kas apmaldījies, kas nevar atrast ceļu.
tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, ietekmē, arī cieši saista pie kā.
meimurs Tas, kas grīļojas, gāzelējas, streipuļo; neveikls, lempīgs cilvēks.
rūsa Tas, kas iedarbojas (uz ko) nevēlami.
plātens Tas, kas iet neveikli, grīļodamies, nevarīgi plātot rokas.
nepieciešamība Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
nepieciešams Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
nelabums Tas, kas ir saistīts ar ko ļaunu, nevēlamu.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
vaininieks Tas, kas izraisa ko nevēlamu, sarežģījumus u. tml.
sodība Tas, kas izraisa ko, parasti ļoti, nevēlamu; arī nelaime.
pret Tas, kas nav vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam nevar pievienoties, ko nevar atzīt.
sliktums Tas, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
nemaksātājs tas, kas nemaksā, arī laikā neveic maksājumu.
visēdājs Tas, kas nesmādē nevienu ēdienu, neizvēlīgs ēšanā.
gašenijs Tas, kas nevar atrasties cietumā.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
pretinieks Tas, kas nevēlami iedarbojas (uz ko).
labticīgs valdītājs tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam.
lubinieks Tas, kas ražo un laiž tirgū nevērtīgu mantu - lubu bildes, grāmatas u. c.
steberis Tas, kas steberē - nedroši, nevarīgi, stīvām kājām iet.
(pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
nenieks Tas, ko nevar uzskatīt par nieku.
neiespējams Tas, ko nevar veikt, tas, kas nevar īstenoties.
flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus.
kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu.
Kalifornijas ieleja tektoniska ieliece Kordiljeros (angļu val. “California Central Valley”), starp Piekrastes grēdu un Sjerranevadas kalniem, ASV, garums — 800 km, platums — līdz 80 km, 20-160 m vjl.
blankēšana Televīzijas signāla daļas likvidēšana nolūkā izdzēst nevēlamas daļas un veidot vajadzīgā veida un garuma vilni.
platekrāna televīzija televīzijas tehnoloģija, kas nodrošina attēla lielumu, kādu nevar iegūt, izmantojot vienīgi katodstaru lampu.
metriska telpa telpa, kuras ikkatriem diviem punktiem ir definēts attālums (funkcija, kas apmierina trijstūra nevienādību).
dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
pavediens tematiski saistītu ziņojumu kopa, kas tiek nodota tīkla _USENET_ intereškopai un kam tās dalībnieki izseko atbilstoši tematikai, nevis ziņojumu pienākšanas secībai.
reģionālisms Tendence vairāk rūpēties par kādu vienu (parasti savu) novadu, reģionu, nevis gādāt par visas valsts interesēm; tieksme pēc reģionālas autonomijas.
apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
konflikta perspektīva teorētisks makrolīmeņa skatījums uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību un tā ietvaros konfliktu rašanās sabiedrībā tiek skaidrota ar resursu, sociālo statusu un varas nevienmērīgu sadalījumu starp sociālajām grupām.
neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
degmāls Terakota, dedzināts, nevāpēts māls.
nīcināt Tērēt, parasti nevajadzīgi, veltīgi (piemēram, laiku).
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
trulais terminālis terminālis, kas nevar patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora ievadizvades ierīce.
nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
noraidītais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai piedāvāts vai jua lietots, bet pēc tam atzīts par nevēlamu.
tiešais klienta / klienta protokols tērzēšanas retranslēšanai internetā radīts protokols, kas nodrošina lietotājiem iespēju privāti tērzēt, nosūtot un saņemot datus tieši, nevis caur _IRC_ pakalpojumu serveriem.
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
attaisnošana Tiesājamā atzīšana par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti.
lapa Tīkla arhitektūrā - dators, kas saņem signālu no kāda centrālā datora, bet nepārsūta signālu nevienam attālam datoram.
zars Tīklu topoloģijā - ceļš, kas savieno divus blakus mezglus un nesatur nevienu starpmezglu.
mirt Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
nosieties Tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti.
palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
novelt sev nastu no pleciem tikt galā ar ko grūtu, atbrīvoties no kā nevēlama, nomācoša.
iesabērties Tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti.
iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
iesacirstiēs Tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti.
iesadoties Tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti.
iesagrābties Tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti.
ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti).
iesarakstities Tikt ierakstītam, parasti neviļus, negribēti.
iesarausties Tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti.
iesasmelties Tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti.
iesmelties Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
izarausties Tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti.
izaraustīties Tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti.
izarauties Tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti.
izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
izvērpties Tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti).
izavērties Tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti.
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
aizmesties Tikt neviļus aizmestam.
aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
izslīdēt pār lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam.
nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nogriezties Tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti.
nogriezties Tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
paklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust.
noklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; tikt noliktam pavirši, tā, ka pazūd.
nolikties Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
nopirkties Tikt nopirktam (parasti par ko nevēlamu, arī mazāk noderīgu).
pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
paņemties Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
piegrābties Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
piemīcīties Tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti.
piesieties Tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti.
piesisties Tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti.
piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzeldīties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelties Tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti.
sasieties Tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti.
saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi); izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti.
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, pilnīgs (ticīgo uztverē).
neaptraipīts Tikumiski nevainojams.
ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā.
netto Tīri, gludi; nevainojami.
Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
ignorēšana Tīša neievērošana; nevērīga izturēšanās.
viļu Tīšām (ne neviļu).
viļus Tīšām (ne neviļus).
tīteriski Tīteriski runāt - skaļi un nevienādi runāt.
draišķi Trakulīgi, nevaldāmi.
ellīgs cilvēks trakulīgs, nevaldāms cilvēks.
žaistīgs Trakulīgs, nevaldāms.
žaustīgs Trakulīgs, nevaldāms.
dudžains Tramīgs, nevaldāms.
iekraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai iekrautu kravu, kas raksturo procesu, kad tiek veikta transporta darba cikla daļa, bet transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
izkraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai izkrautu kravu; transportēšanas darba cikla daļa, kad transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic.
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
drošības attālums transportlīdzekļa pieļaujamais minimālais attālums līdz citiem transportlīdzekļiem; kuģa drošības attālumu norāda kapteinis, ņemot vērā kuģa manevrēšanas spējas un kuģa vadītāja pieredzi.
nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; arī neveiksme.
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
nevalde Trauksmīgums, nevaldāmība.
brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies ka nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
badastaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
badsstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
badstakle Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
badstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
badstāklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
utlangars Trūcīgs cilvēks; arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
utnobars Trūcīgs cilvēks; arī nevīžīgs cilvēks.
utnoēsts Trūcīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs.
mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
paukša Tukšs cilvēks, kas nenoteikti, neskaidri runā, it kā ko slēpdams; kam nevar ticēt.
mujeklis Tūļa, cilvēks, kam darbs neveicas.
mujāklis Tūļa, cilvēks, kam neveicas darbs.
pužināks tūļa, darbā neveikls cilvēks, kas neko nedara.
tošķis Tūļa; neveikls cilvēks.
ļūļāties Tūļāties, nevarēt pavirzīties uz priekšu ar darbu.
čumelēties Tūļāties, neveikli darīt.
gūroties Tūļāties, neveikli iet uz darbu.
varkšīties Tūļāties, neveikli strādāt.
varkšķīties Tūļāties, neveikli strādāt.
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
čampāties Tūļāties, vilcināties, kavēties; neveikli iet.
pempelēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
penterēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
pīčāties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
čopa Tūļīga sieviete, kurai neveicas darbs.
čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas.
pīča Tūļīga, neveikla sieviete.
ielumzāt Tūļīgi un neveikli ieiet.
čūlēties Tūļīgi un neveikli sagatavoties.
ķēgot Tūļīgi vai neveikli strādāt.
pamparot Tūļīgi, neveikli ģērbt.
pamparoties Tūļīgi, neveikli ģērbties.
tušāt Tūļīgi, neveikli staigāt (par vecu cilvēku).
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā).
izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt.
čammāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
čommāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
stuģīties Tūļīgi, neveikli, neražīgi rīkoties kādā darbā.
īkstonis Tūļīgs, kūtrs cilvēks, kam darbs neveicas.
čāpa Tūļīgs, neveikls cilvēks.
čusna Tūļīgs, neveikls cilvēks.
lēlis Tūļīgs, neveikls cilvēks.
memmulis Tūļīgs, neveikls cilvēks.
stapans Tūļīgs, neveikls cilvēks.
čomma Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs cilvēks.
čammīgs Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs.
čožīgs Tūļīgs, neveikls.
lomperīgs Tūļīgs, neveikls.
tvameris Tvitera lietotājs, kas to izmanto nevēlamas (parasti komerciāla rakstura) informācijas izplatīšanai.
Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
utēzis Utains cilvēks; arī tūļīgs, neveikls cilvēks.
klāja krava uz kuģa klāja novietoti konteineri, kokmateriāli, kā arī liela izmēra priekšmeti, kuras nevar ievietot kuģa tilpnēs.
dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
aptveršana Uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
mežģis uzdevums, kas no izpildītāja prasa piepūli, lai nonāktu līdz nevainojami pareizam izpildījumam vai atrisinājumam
sazobot uzlikt zirgam zobu aizsegus, lai nevar iekost.
būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
sociālais uzņēmums uzņēmējdarbības veids, kurā galvenais mērķis ir nevis peļņas nodrošināšana, bet gan labvēlīgas sociālas ietekmes radīšana, sniedzot atbalstu noteiktai mērķa grupai.
uzņēmuma nemateriālā vērtība uzņēmuma nosacītās cenas sastāvdaļa, ko nevar noteikt, lietojot tradicionālas uzņēmuma vērtēšanas metodes; grāmatvedībā to aprēķina kā starpību starp uzņēmuma pirkšanas cenu (vai dibināšanas ieguldījumiem un izmaksām) un šā uzņēmuma bilances aktīva vērtību, no kuras atskaitītas pircēja pirktā uzņēmuma saistības ar kreditoriem.
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
kenotafija Uzraksts dzejas vai prozas formā uz kapa plāksnes, kas uzlikta nevis nomirušā apbedījuma vietā, bet kādā citā vietā, kas saistīta ar mirušo.
pieteikt karu Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
ieķērnāties Uzsākt darbu, ko nevar pabeigt.
agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt.
binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums.
psiholoģisms uzskats, ka loģika pēta nevis to, kā jādomā, bet gan to, kā cilvēki faktiski domā.
holisms Uzskats, ka parādība jāpētī kā vienots veselums, nevis atsevišķas tās daļas.
uzsklenst Uzslidot (uz kā nevēlama, piemēram, akmens).
uzpestīt Uzsūtīt kādam ko nevēlamu, ļaut kādam atnākt.
bona fide uzticoties, vaļsirdīgi, neviltoti; bez jebkādiem blakusnodomiem.
smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās.
pirmās nepieciešamības uzturlīdzekļi uzturlīdzekli, bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
metronīmija uzvārda darināšana no mātes, nevis no tēva vārda.
plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi.
bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas.
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
hansvursts Vācu tautas teātra komisks personāžs 16.-18. gs.; radās karnevāla uzvedumos.
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
analogās vadīklas vadības rīki ar potenciāli neierobežotu uzstatījumu skaitu, ko nevar saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt; pie tām pieder, piemēram, ciparripas, cipartastatūras, dažādas regulēšanas pogas un citi līdzīgi mehānismi.
manevru vagonu sastāvs vagonu sastāvs, ar ko izpilda manevrus.
kaukāt Vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju).
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
izgudznāt Vairākkārt un diezgan nevienmērīgi salocīt (piemēram, stiepli vai drēbes).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
vājsaistīta sistēma vairāku procesoru sistēmā tādu savienojumu organizācija, kad procesori apvienoti ārējās krātuves līmenī un tie nevar tieši vērsties viens pie otra operatīvās atmiņas. Sadarbība starp tiem notiek ar ziņojumu apmaiņu.
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība.
nedzela Vajadzība vai nevajadzība; iemesls vai bez iemesla.
blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts.
valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
semantēma Valodas elements, kam piemīt patstāvīga nozīme un kas neveic nekādu gramatisku funkciju.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība.
muzlot Valstīt pa muti; neveikli, negribīgi ēst.
ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
izpildkomiteja Valsts varas, centrālās, vietējās, izpildu un rīcības institūcija, kā arī starpvaldību organizācijas vai nevaldību organizācijas izpildinstitūcija.
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
cenzūra Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu.
intersemiotisks tulkojums vārdisko zīmju izskaidrojums ar nevārdisko sistēmu zīmēm.
atraibīt Vārdojot censties novērst (ko nevēlamu).
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
vienkāršrunas vārds vārds, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kas liecina par nekoptu runu, nevērīgu attieksmi pret vārdu izvēli un izrunu.
onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību.
mirla Vārgs, arī neveikls cilvēks.
mirlis Vārgs, arī neveikls cilvēks.
nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis.
driegns Vārgs, nevesels.
spitālis Vārgulīgs, neveikls, nemākulīgs cilvēks.
intervālu variācijas rindas variācijas rindas, kurās uzrādītas nevis atsevišķas variantes x~1~, x~2~ ... x~n~, bet varianšu intervāli x~1~–x~2~; x~2~–x~3~; ... x~n-1~–x~n~.
krabulis Veca, nevērtīga lieta.
kramis Vecas, nevērtīgas lietas.
drazgas Veci, nederīgi, nevajadzīgi priekšmeti, sīkumi; drazas, atliekas.
krapainis Vecs, nevarīgs cilvēks; vecs, vājš zirgs.
skruķis Vecs, neveikls kustonis, cilvēks, lieta.
klamis Vecs, nevērtīgs priekšmets, vecu nevērtīgu priekšmetu kopums; veca, pussagruvusi celtne.
zvanārs Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata.
traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
manevrēt Veikt manevru (1).
bastarda feodālisms vēlajos viduslaikos ieviesies feodālisma paveids, kur dienestu atalgoja nevis ar zemi, bet gan naudā.
aizdīdīt Veltīgi, nevajadzīgi aizjāt.
runas uzvedība verbālo un neverbālo pazīmju komplekss, kas ietver runātāja izturēšanos runas laikā, mīmiku, žestus, kinētiskos signālus un lingvistiskā varianta izvēli.
nekārtns (arī neregulārs) verbs (arī darbības vārds) verbs, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
karot Vērsties, cīnīties (pret ko nevēlamu).
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
tempestoso Vētraini; strauji, nevaldāmi.
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
stingkadru video videopārraide, kurā attēls mainās katru 2 sekunžu laikā, nevis 30 reižu sekundā, kā tas notiek pilnkustības videopārraidēs.
impulstraucējums Videosistēmā nevēlams signāls, kas sastāv no impulsu virknes.
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai.
kremīzeris Viegls neveselīgums.
izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas.
kaitētājs Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
kaitnieks Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
nevadītājs Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu; dielektriķis.
dielektriķis Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu.
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem.
justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
evekcija Viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks.
aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
fizikālā lieluma ārpussistēmas vienība vienība, kas neietilpst nevienā vienību sistēmā.
atraušanās Vienības manevrs, ko veic, lai izvairītos no tieša kontakta ar pretinieku.
hologāmija Vienkāršākais vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - saplūst nevis gametas, bet paši organismi, kas dzimumprocesā funkcionē kā gametas.
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos.
perliņmezgls Vienkāršo perliņmezglu lieto divu nevienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai.
pidžins Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kura parasti izveidojas dažādu valodu lietotāju kontakta vietā un nav dzimtā valoda nevienam no tās lietotājiem; pidžinvaloda.
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
slodzes līdzsvarošana vienmērīga apstrādes un pārraides funkciju izlīdzināšana datoru tīklā, lai neviena atsevišķa ierīce netiktu pārslogota. Lai līdzsvarotu slodzi, daudzas tīmekļa vietnes izmanto divus vai vairākus tīmekļa serverus.
koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
distorsija Viens no optisko attēlu izkropļojuma veidiem, kad optiska sistēma (objektīvs) dažādas priekšmeta vietas palielina nevienādi.
Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina.
institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku.
nenosodoša prakse viens no sociālā darbinieka un klienta attiecību veidošanas principiem - sociālais darbinieks ievēro toleranci, nenosoda un nevērtē klientu par viņa rīcību.
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem - nerūpēšanās un pamatvajadzību nenodrošināšana personai, par kuru tiek nesta juridiska vai morāla atbildība un kura objektīvu apstākļu dēļ (vecumposms, saslimšana) nevar parūpēties pati par sevi.
masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā.
lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
temulis Vientiesis, neveiklis.
ulete Vientiesis, neveiklis.
galvenā mītne vieta (adrese), kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka vadība; ja dalībnieks vai netiešais dalībnieks neveic darbību valstī, kur atrodas tā vadība, par dalībnieka vai netiešā dalībnieka galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenā darbības vieta; par Latvijas Republikā reģistrēta dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenās mītnes adresi uzskatāma dalībnieka vai netiešā dalībnieka juridiskā adrese.
patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
kravalga Vieta, kur sakrauti zāģmateriāli, arī nevajadžigi priekšmeti.
rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas.
perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
brīze vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
kalnu-ieleju vējš vietējais vējš; veidojas nevienmērīgas kalnu un ieleju sasilšanas un atdzišanas rezultātā – dienā pūš no ielejas gar kalnu nogāzi uz augšu, bet naktī – pretējā virzienā.
vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
lapka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni.
lipatka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni.
bangulis Viļņu dievība; neveiklis; aplamis.
kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā).
skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
retrovīrusi Vīrusi, kuriem ģenētiskais materiāls ir ribonukleīnskābe (RNS), nevis daudz parastākā dezoksiribonukleīnskābe (DNS).
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu.
subjektīvā metode socioloģijā virziens socioloģijā, kura pamatā ir apgalvojums, ka sabiedrības attīstību nosaka nevis objektīvas likumsakarības, bet gan subjektīvi faktori - atsevišķu personu griba un centieni.
ģenerālkurss Virziens, attiecībā pret kuru kuģis manevrē, izpildot "zigzagu".
revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības.
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
lidlauka satiksme visa kustība lidlauka manevrēšanas laukumā, kā arī gaisa kuģu lidojumi virs lidlaukam blakus esošās teritorijas.
džekpots Vislielākais laimests loterijā, kurā ir iekļautas iepriekšējās tirāžās nevinnētās summas.
braka Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
braks Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
sešnieks Visnevērtīgākais; pakalpiņš.
mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai.
bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība.
karnevāliskums Vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība.
nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nevarība (3).
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība.
nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainojamība Vispārināta īpašība --> nevainojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevalstiskums Vispārināta īpašība --> nevalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevaļīgums Vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevardarbīgums Vispārināta īpašība --> nevardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (1).
nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (2).
nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (3).
nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1).
neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2).
neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3).
neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevēlamība Vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (1).
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (2).
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (3).
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevērtīgums Vispārināta īpašība --> nevērtīgs.
nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (1).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (2).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevīrišķība Vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs.
nevīstamība Vispārināta īpašība --> nevīstams.
nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (1).
nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (2).
nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
nevisādīgs Visu nevisādīgi - visāds, dažāds.
gaisa satiksme visu to gaisa kuģu kustība, kuri atrodas gaisā vai pārvietojas lidlauka manevrēšanas laukumā.
Višņovoje Višneve, pilsēta Ukrainā.
nevīšu Vīšu nevīšu - nesakarīgi un bez iemesla.
vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt.
elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu.
pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos.
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
lūzeris Zaudētājs; neveiksminieks.
pseidodislokācijas Zemes garozas slāņu sagulumu traucējumi, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo ģeoloģisko spēku darbību.
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
ortodentīns Zīdītāju dentīns, kurā ir odontoblastu izaugumi, nevis pašas šūnas.
vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
korso brauciens ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāliešu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
korso ziediem rotātu ratu rindas brauciens (itāļu karnevālos); brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
tauriņzieds Zieds ar piecām brīvām, nevienādām ziedlapām (buras jeb karogs, divi irkļi un divu kopā saaugušu ziedlapu laiviņa, kā zirnim).
Skvovelija Ziemas sporta centrs ASV ("Squaw Valley"), Kalifornijā, Sjerranevadas kalnos 1889 m vjl., uz dienvidaustrumiem no Donera pārkāpes, šeit norisinājās VIII ziemas olimpiskās spēles 1960.g.
ziemeļpasāti Ziemeļpasātu straume - pasaules okeāna virsas pasātu straumju sistēmas ziemeļu puslodē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h, Klusajā okeānā visu gadu, Atlantijas okeānā tikai vasarās, Indijas okeānā sakarā ar musonu vējiem ziemeļpasātu straumes neveidojas.
gņilojs Zinošs, pieredzējis, viltīgs, veikls, tāds, kam nevar uzticēties.
darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams.
informatīvais ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam vajadzīgā darbība ir negaidīti pārtraukta un nevar tikt turpināta; lietotājam jāapstiprina, ka šī darbība jāaptur, vai arī jāvēršas pēc palīdzības.
maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas.
zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas.
māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti.
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
pušķžauņi Zivju grupa ar žaunām nevis parastā ķemmes veidā, bet pušķa veidā ar garu caurules veida purnu un kaula plātņu rindām ādai.
lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai.
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
parapedēze Žults pigmentu izdalīšanās no aknu šūnām nevis žultsvados, bet asinsvados.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa nev.