Paplašinātā meklēšana
Meklējam ca.
Atrasts vārdos (1000):
- ca:1
- cak:1
- cap:1
- car:1
- cau:1
- cabe:1
- cabu:1
- cac-:1
- caca:1
- cace:1
- cadī:1
- cafē:1
- caka:1
- cals:1
- capa:1
- capa:2
- capo:1
- caps:1
- capt:1
- capu:1
- cars:1
- cash:1
- caur:1
- aica:1
- alca:1
- Alca:1
- baca:1
- buca:1
- Dīca:1
- duca:1
- Enca:1
- irca:1
- ca-ca:1
- cabls:1
- cabļi:1
- cacka:1
- caco-:1
- cadra:2
- cadra:1
- calāt:1
- calla:1
- calms:1
- calpu:1
- canga:1
- canis:1
- canna:1
- canto:1
- capāt:1
- capis:1
- capot:1
- capra:1
- capst:1
- carex:1
- carya:1
- carte:1
- carum:1
- cassa:1
- casus:1
- cauls:1
- cauna:1
- caune:1
- caur-:1
- caure:1
- cauri:1
- caurs:1
- Aguca:1
- akāca:1
- areca:1
- Areca:1
- bacca:1
- bocca:1
- brica:1
- ceica:1
- Ceica:1
- cinca:1
- circa:1
- Čadca:1
- Čepca:1
- danca:1
- Decca:1
- draca:1
- drica:1
- erica:1
- eruca:1
- farca:1
- frica:1
- Garca:1
- Gārca:1
- Genca:1
- Gerca:1
- Glāca:1
- glica:1
- gļica:1
- Grāca:1
- Herca:1
- Ibica:1
- Ipuca:1
- yucca:1
- kauca:1
- Klica:1
- cabiņa:1
- cabīte:1
- cabuli:2
- cabuli:1
- cabuls:1
- cabuļi:1
- cacans:1
- cacīgs:1
- caciki:1
- cadeau:1
- cadiks:1
- cahier:1
- cahuri:1
- caiman:1
- cainis:1
- cakāns:1
- cakīgi:1
- cakīgs:1
- cakile:1
- cakīna:1
- cakots:1
- cakuls:1
- calata:1
- calene:1
- caltha:1
- calvus:1
- camera:1
- campāt:1
- campus:1
- cangas:1
- cantor:1
- cantus:1
- capans:1
- capans:2
- capans:3
- capāns:1
- capāns:2
- capatā:1
- capera:1
- capnīt:1
- carica:1
- carica:2
- cassia:1
- cassis:1
- castor:1
- catena:1
- catops:1
- cauķis:1
- caunis:1
- cauras:1
- caurēm:1
- cauren:1
- caurim:1
- caurin:1
- ādnīca:1
- Aktica:1
- Aktīca:1
- arnica:1
- aznīca:1
- banīca:1
- bānīca:1
- baņica:1
- Belica:1
- Bēlica:1
- bianca:1
- blicca:1
- bļorca:1
- Boveca:1
- Darica:1
- Dēmica:1
- Denica:1
- Dēnīca:1
- Deņica:1
- Dolaca:1
- Domica:1
- Doneca:1
- Dubica:1
- ēdnīca:1
- Faenca:1
- frisca:1
- fulica:1
- Galaca:1
- genica:1
- Greica:1
- Īlanca:1
- Islica:1
- Īslica:1
- Īslīca:1
- Janica:1
- Jeļeca:1
- judica:1
- jumīca:1
- kareca:1
- katica:1
- Kēnica:1
- Kīrica:1
- kluica:1
- acacia:1
- acaena:1
- acaine:1
- cabītis:1
- cabulis:1
- cacarka:1
- cacatua:1
- cadenza:1
- caicala:1
- cak-cak:1
- cakains:1
- cakaiņš:1
- cakaņiķ:1
- cakināt:1
- cakiņas:1
- calaine:1
- calamus:1
- calamus:2
- calando:1
- calanka:1
- calceus:1
- calemes:1
- calypso:1
- caliroa:1
- calluna:1
- calmato:1
- calstīt:1
- caļauka:1
- camblāt:1
- camelus:1
- camisia:1
- camorra:1
- campana:1
- campsis:1
- cananga:1
- candars:1
- candida:1
- candido:1
- canidae:1
- cantino:1
- canzone:1
- capatas:1
- capstīt:1
- carabus:1
- caramba:1
- cardium:1
- carduus:1
- carevna:1
- cariene:1
- caryota:1
- carisks:1
- carisms:1
- carissa:1
- cariste:1
- carists:1
- caritas:1
- carlina:1
- cartoon:1
- casnāgi:1
- casnags:1
- casnaks:1
- cassida:1
- catalpa:1
- caudata:1
- caudura:1
- caudure:1
- caugans:1
- caunāda:1
- caunāts:1
- caunene:1
- caunīna:1
- caunīte:1
- caunots:1
- cauņots:1
- caurais:1
- caurājs:1
- caurāts:1
- caureja:1
- caureja:2
- caurējs:2
- caurējs:1
- caurīgs:1
- caurine:1
- caurīte:1
- caursk.:1
- ādenīca:1
- aitnica:1
- aitnīca:1
- Akoļica:1
- ālavīca:1
- Aragaca:1
- Aragaca:2
- Asūnīca:1
- attacca:1
- ausnica:1
- Aušvica:1
- azneica:1
- balnica:1
- Baltica:1
- Baļtica:1
- Baršeca:1
- baznīca:1
- Biarica:1
- Bliņica:1
- bodnīca:1
- Boholca:1
- boļnica:1
- Brienca:1
- Brīenca:1
- Būholca:1
- buknica:1
- bukņica:1
- bukņica:2
- Bzeneca:1
- ceplīca:1
- Cvēnica:1
- Čaušica:1
- Dagdica:1
- darluca:1
- Dembica:1
- Dobžica:1
- domnīca:1
- dranīca:1
- drunica:1
- Drvenca:1
- Dubenca:1
- dūmnīca:1
- Dupnica:1
- Dževica:1
- ēdinīca:1
- Elsnica:1
- emetica:1
- erotica:1
- festuca:1
- festuca:2
- Fidenca:1
- Fojnica:1
- formica:1
- garčica:1
- garnica:1
- garnīca:1
- gaubica:1
- Gelnica:1
- Gerlica:1
- Gesnica:1
- glāsīca:1
- Gornica:1
- Gorņica:1
- Gradaca:1
- granica:1
- Grēdica:1
- Grenica:1
- Grujeca:1
- gurnica:1
- gvereca:1
- haltica:1
- Hemnica:1
- heroica:1
- Hlumeca:1
- Ibaraca:1
- Indrica:1
- Ivaneca:1
- Ivaņica:1
- jērnīca:1
- Jezerca:1
- jēznica:1
- Kamenca:1
- Kāmenca:1
- kaplīca:1
- Kardica:1
- kartica:1
- kāznīca:1
- Kemnica:1
- Kilenca:1
- klanīca:1
- Kļasica:1
- cablains:1
- cakariņš:1
- cakārnis:1
- caladium:1
- calandra:1
- calathea:1
- calcaria:1
- calculus:1
- calendae:1
- calicium:1
- calidris:1
- callaeas:1
- callisto:1
- calmando:1
- calocera:1
- calocybe:1
- caloneis:1
- calosoma:1
- calotrix:1
- calumnia:1
- calvatia:1
- camassia:1
- camelina:1
- camellia:1
- campodea:1
- cannabis:1
- cantando:1
- canticus:1
- capitano:1
- capitolo:1
- capparis:1
- cappella:1
- capsella:1
- capsicum:1
- caragana:1
- carcinus:1
- cardaria:1
- carevičs:1
- caricato:1
- carillon:1
- carnifex:1
- carpinus:1
- carteria:1
- castanea:1
- catharus:1
- catocala:1
- cattleya:1
- caucalis:1
- caudillo:1
- caulerpa:1
- caulinia:1
- caumuris:1
- caunaine:1
- caunieši:1
- caunītis:1
- cauraugt:1
- cauraust:1
- caurbira:1
- caurbire:1
- caurbiru:1
- caurdeja:1
- caurdura:1
- caurdure:1
- caurdurt:1
- caurduru:1
- caurguļa:1
- caurloža:1
- caurlūks:1
- caurmalu:1
- caurmērs:1
- caurmute:1
- caurruna:1
- caursalt:1
- caursite:1
- ābelnica:1
- ābelnīca:1
- ābeļnīca:1
- ābolnīca:1
- ābulnīca:1
- ābuļnīca:1
- ādainīca:1
- adatnīca:1
- ādaunīca:1
- ādavnīca:1
- Akmenīca:1
- ālavnīca:1
- amatnica:1
- angelica:1
- Antonīca:1
- Asarnica:1
- ausenica:1
- auzenica:1
- Bābenīca:1
- bābinīca:1
- Bādtelca:1
- Bādzulca:1
- Baļevaca:1
- bazninca:1
- betonica:1
- Bikoveca:1
- Bīloveca:1
- Bistrica:1
- bitinīca:1
- bizenīca:1
- bizinīca:1
- blēdnīca:1
- Blinnīca:1
- Blūdenca:1
- Bļiņņica:1
- bodnieca:1
- Boļevaca:1
- brassica:1
- Brēgenca:1
- Brodņica:1
- burtnīca:1
- cālenīca:1
- Celovaca:1
- ceļinīca:1
- Cerknica:1
- Cērpnīca:1
- cičinīca:1
- Čakoveca:1
- Čelinaca:1
- čičavica:1
- Čičenica:1
- Čičevaca:1
- čigānīca:1
- darbnīca:1
- darvnīca:1
- dāržnīca:1
- Debeleca:1
- dibenīca:1
- dikavica:1
- Dīpholca:1
- dirsnīca:1
- dņivņica:1
- dominica:1
- drastica:1
- dubenīca:1
- Dunajeca:1
- ecbolica:1
- ellenīca:1
- galenīca:1
- ganenīca:1
- gascinca:1
- Glognica:1
- Gorodeca:1
- Gozdņica:1
- Grabnīca:1
- Grdelica:1
- Greimica:1
- grežņica:1
- Grimanca:1
- grūdnīca:1
- grūsnīca:1
- Gumeņica:1
- hepatica:1
- Holuņica:1
- huaxteca:1
- Husineca:1
- igaunīca:1
- ilksnīca:1
- Inguļeca:1
- Inhuleca:1
- īpašnīca:1
- īstenīca:1
- izprieca:1
- Jalomica:1
- jāninīca:1
- Jedineca:1
- jērenīca:1
- jērinīca:1
- kaltnīca:1
- Kameņeca:1
- kapānīca:1
- kārtnīca:1
- kātenīca:1
- kaulnīca:1
- Kemeņeca:1
- kirilica:1
- kiriļica:1
- Klanjeca:1
- klētnīca:1
- cabaletta:1
- caballero:1
- cabulītis:1
- cacoethes:1
- cactaceae:1
- caecilius:1
- cakulieši:1
- calanoida:1
- calcarius:1
- calendula:1
- calycella:1
- callidium:1
- callimico:1
- caloplaca:1
- camestres:1
- campanula:1
- campylium:1
- cankoties:1
- cannaceae:1
- cantabile:1
- cantharis:1
- capatiņas:1
- capeļnīks:1
- caponlaka:1
- cappucino:1
- capreolus:1
- capriccio:1
- carabidae:1
- carassius:1
- cardamine:1
- cardiidae:1
- carduelis:1
- carychium:1
- carnegiea:1
- carnivora:1
- carpaccio:1
- casuarina:1
- casuarius:1
- catabrosa:1
- catenaria:1
- catinaria:1
- catopidae:1
- caunenīte:1
- caurbiris:1
- caurcauri:1
- caurdures:1
- caurduris:1
- caurdurts:1
- caurejams:1
- caurejošs:1
- caurgalis:1
- caurkakls:1
- caurkrist:1
- caurlaide:1
- caurlasīt:1
- caurlūkot:1
- caurmiegs:1
- caurplūde:1
- caurrauts:1
- caursāpju:1
- caurskate:1
- caurskati:1
- Akmineica:1
- Aldaunīca:1
- Alšožolca:1
- anostraca:1
- ārbaznīca:1
- armeniaca:1
- atgādnīca:1
- audzenīca:1
- auglenīca:1
- babulnīca:1
- Babušnica:1
- bagātnīca:1
- balsenīca:1
- baltenīca:1
- Benkovaca:1
- berberica:1
- Berkovica:1
- biezenīca:1
- Biskupeca:1
- bīzineica:1
- blusinīca:1
- bōbineica:1
- Bobrineca:1
- Bobriņeca:1
- Bobrovica:1
- Bratunaca:1
- burvinīca:1
- cepešnīca:1
- ceplenīca:1
- cyanopica:1
- Cierpnīca:1
- ciparnīca:1
- cryphoeca:1
- cukrinīca:1
- cukurnīca:1
- čaravnīca:1
- daļģenīca:1
- darbenīca:1
- darbinīca:1
- dārzinīca:1
- degutnīca:1
- dendroica:1
- dermatica:1
- Dimbovica:1
- diuretica:1
- druoneica:1
- dubesnīca:1
- Dubrovica:1
- Dzelznīca:1
- dziednīca:1
- Džakovica:1
- Eizenerca:1
- ellenieca:1
- ērzelnīca:1
- federnīca:1
- Garešnica:1
- glagolica:1
- glagoļica:1
- Glavinica:1
- glumenīca:1
- grabneica:1
- Gračanica:1
- Gradačaca:1
- graudnīca:1
- grēcenīca:1
- grēcinīca:1
- gudrinīca:1
- Gumineica:1
- Guseļņica:1
- Gusiļņica:1
- Hlohoveca:1
- Humpoleca:1
- iejavnīca:1
- iesalnīca:1
- Igumenica:1
- influenca:1
- īsaļneica:1
- izgādnīca:1
- izparnīca:1
- Jablanica:1
- Jurjeveca:1
- jutrenīca:1
- kafejnīca:1
- kaiminīca:1
- kākalnīca:1
- kaklenīca:1
- kaltenīca:1
- kaļķenīca:1
- Kamjaņeca:1
- kaparnīca:1
- kapejnīca:1
- Karlovaca:1
- kārumnīca:1
- kaušinīca:1
- kebabnīca:1
- Kivdolica:1
- acachmena:1
- cacaunieks:1
- cakināties:1
- calandrino:1
- calypogeia:1
- calystegia:1
- callaeidae:1
- callibella:1
- callicarpa:1
- calliergon:1
- calliphora:1
- callithrix:1
- callophrys:1
- calocedrus:1
- calopterix:1
- caloptilia:1
- camminando:1
- campanella:1
- campephaga:1
- cancionero:1
- candelaria:1
- candidatus:1
- canzonetta:1
- capparales:1
- cardinalis:1
- carezzando:1
- caricaceae:1
- carpodacus:1
- carthamnus:1
- cassidinae:1
- castoridae:1
- catarrhini:1
- catharacta:1
- catillaria:1
- caunēnieši:1
- caurasiņot:1
- cauraudzis:1
- caurauklot:1
- caurbirīgs:1
- caurcaurēm:1
- caurcaurim:1
- caurdegums:1
- caurdurējs:1
- caurdurvju:1
- caurdzīvāt:1
- caurdzīvot:1
- caurejains:1
- caurejaiņš:1
- caurgājība:1
- caurkaklis:1
- caurkritis:1
- caurmedots:1
- caurnešana:1
- caurraksts:1
- caurredzēt:1
- caurrūdzis:1
- caursišana:1
- caursitība:1
- caurskatīt:1
- agelastica:1
- Aleksinaca:1
- Altancugca:1
- Astravjeca:1
- Augšpfalca:1
- Austerlica:1
- Austronīca:1
- Babraunīca:1
- bagātnieca:1
- balstenica:1
- balstenīca:1
- Belanovica:1
- Bērzaunīca:1
- Besternīca:1
- Besterņica:1
- Bestineica:1
- Bregalnica:1
- Bujanovaca:1
- bumbērnīca:1
- burtavnīca:1
- ceglineica:1
- Ceglineica:1
- Cehanoveca:1
- cietumnīca:1
- Crikvenica:1
- cukarneica:1
- Čerepoveca:1
- dagutneica:1
- dāldernīca:1
- daldzenīca:1
- degšinieca:1
- dienesnīca:1
- dyumineica:1
- dižbaznīca:1
- dubultnīca:1
- dundurnīca:1
- dzelzenīca:1
- dzīslenīca:1
- Felsēžolca:1
- Gorohoveca:1
- grabažnīca:1
- grāmatnīca:1
- Grjazoveca:1
- grūstenīca:1
- gudrinieca:1
- Halandrica:1
- hyalotheca:1
- ienaidnīca:1
- kakažneica:1
- kamparnīca:1
- kāpostmuca:1
- kāpostnīca:1
- karčaunīca:1
- karčavnīca:1
- kārklenīca:1
- kārklinīca:1
- klaburnīca:1
- Klaštereca:1
- cacatutidae:1
- cackavāties:1
- caesalpinia:1
- calandrella:1
- calceolaria:1
- calycanthus:1
- caliciaceae:1
- calicidales:1
- calyptomena:1
- callistemon:1
- callitriche:1
- callorhinus:1
- calonectria:1
- calophyllum:1
- cancellaria:1
- cannabaceae:1
- cantharidae:1
- capparaceae:1
- capriccioso:1
- caprimulgus:1
- carboligāze:1
- carcharodon:1
- carezzevole:1
- carychiidae:1
- caryopteris:1
- casuariidae:1
- cathartidae:1
- catlaksieši:1
- catocalinae:1
- catoscopium:1
- cauraudzīte:1
- caurauklots:1
- caurcērtams:1
- caurduršana:1
- caurdurzāle:1
- caurgājiens:1
- caurlaidība:1
- caurlaidīgs:1
- caurlaišana:1
- caurplūdums:1
- caurredzams:1
- caursalšana:1
- caurskatāms:1
- aizdirsnīca:1
- aizgaldnīca:1
- aizkārtnīca:1
- Andrijevica:1
- augšbaznīca:1
- autorūpnīca:1
- aviorūpnīca:1
- Bādkēstrica:1
- Boleslaveca:1
- brīvbaznīca:1
- chaenotheca:1
- Černomoreca:1
- Despotovaca:1
- dienestnīca:1
- dizygotheca:1
- dravantnīca:1
- dziesmenīca:1
- Džurdževaca:1
- gliemežnīca:1
- griezumnīca:1
- gulstavnīca:1
- iekšbaznīca:1
- jauktavnīca:1
- kartožneica:1
- Kastellanca:1
- klinģernīca:1
- kliņģernīca:1
- abracadabra:1
- cairnterrier:1
- callicladium:1
- calliclystis:1
- callistephus:1
- caloplacales:1
- camarhynchus:1
- campanulales:1
- campanularia:1
- camptocercus:1
- cancellarius:1
- candidamente:1
- cantharellus:1
- capitophorus:1
- carabodoidea:1
- cardinalinae:1
- carnikavieši:1
- casuarinales:1
- catharanthus:1
- caunsomainis:1
- caurbraucējs:1
- caurceļotājs:1
- caurdurzāles:1
- caurgriešana:1
- caurkorozija:1
- caurlūkošana:1
- caurrūsēšana:1
- caursitamība:1
- aphrodisiaca:1
- augstbaznīca:1
- cūkkumelnīca:1
- diaphoretica:1
- divstrobnīca:1
- entomostraca:1
- fotodarbnīca:1
- grepstelnīca:1
- grieztaunīca:1
- haemostatica:1
- Hrohūvtīneca:1
- Kirājhelmeca:1
- Kirhenlāmica:1
- acačukavotīs:1
- caenolestidae:1
- calamagrostis:1
- calliphoridae:1
- camarophyllus:1
- camarosporium:1
- campanulaceae:1
- campephagidae:1
- campylobacter:1
- campylodiscus:1
- candelariella:1
- canterellando:1
- caprimulgidae:1
- cardaminopsis:1
- caurbrauktuve:1
- caurgrieziens:1
- caurkomponēts:1
- caurlaicīgums:1
- caurlaidspēja:1
- caurredzamība:1
- caurskatāmība:1
- Arandželovaca:1
- dimorphotheca:1
- divstobrenīca:1
- kalējdarbnīca:1
- calycanthaceae:1
- calliergonella:1
- callithamnnion:1
- callithricidae:1
- callitrichidae:1
- calopterygidae:1
- campylorhampus:1
- candelariaceae:1
- caprifoliaceae:1
- caryophyllales:1
- caryophyllidae:1
- catoscopiaceae:1
- caurprojekcija:1
- Aleksandrovaca:1
- Bādlangenzalca:1
- dizainviesnīca:1
- kapsulviesnīca:1
- caesalpiniaceae:1
- calligonellidae:1
- callitrichaceae:1
- campylorhynchus:1
- cantharellaceae:1
- caryophyllaceae:1
- caurdurējštance:1
- caurgrāmatojums:1
- darījumviesnīca:1
- diagonālmatrica:1
- caprimulgiformes:1
- catamblyrhynchus:1
- Heržmanūvmesteca:1
- Annaberga-Būholca:1
- Jindržihūvhradeca:1
- catamblyrhynchinae:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- lasts 12 mucas šķidruma.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Anatis ocellata acainā mārīte.
- akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
- Inachis io acainais raibenis.
- Smerinthus ocellatus acainais sfings.
- izacot Acains (par maizi u. tml.).
- acāts Acains (par maizi, kartupeļiem).
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- irbulains Acains, cirmuļains.
- irbuļains Acains, šūnains.
- acots Acains.
- izburbulējis Acains.
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
- Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii").
- Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
- sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla").
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās.
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- fakoma Acs lēcas audzējs.
- fakometecēze Acs lēcas dislokācija.
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
- fakīts Acs lēcas iekaisums.
- fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
- fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
- fakopalinģenēze Acs lēcas reģenerācija.
- fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
- Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans").
- Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
- kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca").
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea").
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa.
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
- tuļķēt Aizbāzt (caurumu).
- aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- aizdobīt Aizmūrēt (caurumu).
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica").
- blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata").
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal").
- čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa").
- sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida").
- Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
- Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus").
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
- dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus").
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- Martes foina akmeņu cauna.
- akmens cauna akmeņu cauna.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae".
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- nonakords Akords, ko veido četras tercas.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
- spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
- spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
- kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
- kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- Lova alokāzija alokāziju suga ("Alocasia lowii").
- Sandera alokāzija alokāziju suga ("Alocasia sanderiana").
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
- Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
- buca Alus muca.
- špunde Alus mucas spunde.
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus").
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- verštube Amatnieka darbnīca.
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
- cūcaurums Anālā atvere (sūdcaurums).
- rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
- elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
- mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
- Kāpzemes anizodonteja anizodonteju suga ("Anisodontea capensis").
- anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
- Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns.
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- bubļička Apaļa filca cepurīte.
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
- hidrofons Aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
- oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts.
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Raņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā.
- Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Cenkone Apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
- Nida Apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā.
- Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā.
- Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Aucugals Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā.
- Reiņugals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Sīklesciems apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Skatre apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Ģeistauti apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
- Līkuma ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā.
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
- Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
- Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
- Rosme apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Ziemeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Zorģi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
- Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
- Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Floridas štatā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Viskonsinas štata rietumu daļā.
- Atika apdzīvota vieta ASV (_Attica_), Indiānas štata rietumu daļā.
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā.
- Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā.
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos.
- Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē.
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides.
- Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā.
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas.
- Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā.
- Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums.
- izēsties Apēdot (kā daļu), izkļūt cauri (tam).
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- panckāt Apģērbt vecas lupatas.
- modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca.
- kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens").
- vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus.
- kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
- zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana").
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis").
- martellato Aprauti; norādījums spēlēt līdzīgi "staccato".
- ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā.
- aprocaiņš Aprocainis.
- apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu).
- lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
- caurspiešana Apstrāde ar caurspiedni.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
- gagušņiks apšaubāma kafejnīca.
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
- nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm).
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- vācu jūdze aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- jaunekle Aptuveni pusgadu veca vista, arī aita.
- ca Aptuveni, ap (pie skaitļiem; lat. "circa").
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.).
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- apustuliskie tēvi apzīmējums 2. gs. baznīcas tēvu rakstiem.
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association").
- vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti.
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- bocca Ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- caunāts Ar caunādu apšūts.
- caunots Ar caunādu apšūts.
- cauņots Ar caunādu apšūts.
- dreilēt Ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu.
- elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- izcīnīties Ar grūtībām izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- izsisties Ar kauju izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- izmādīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
- izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- muities Ar mokām izsisties cauri.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
- mujāties Ar pūlēm sisties cauri.
- mūjāties Ar pūlēm sisties cauri.
- uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
- Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
- manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
- Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- dalauzties Ar varu izkļūt caur drūzmu.
- cirsties Ar varu spiesties cauri.
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca").
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana").
- dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla").
- archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- entrelacs Arhitektūrā un ornamentikā loku vai citādu ģeometrisku līniju savstarpēji caurvijumi.
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit").
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
- melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa").
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
- kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms.
- trūces veida aneirisma artērijas sienas iekšējo slāņu izspiešanās caur ārējā slāņa bojājumu.
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- asara Asaris ("Perca fluviatilis").
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure.
- iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure.
- caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure.
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
- ABR Asfalta un betona rūpnīca.
- Ligūrijas asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline liburnica").
- hemodiapedēze Asins izkļūšana cauri asinsvada sienai, nebojājot to.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria").
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum").
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem).
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
- lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
- umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas.
- lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales").
- kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta.
- dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata").
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai.
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā.
- Herpobdella octoculata astoņacainā rīkļdēle.
- strucīte Astotdaļas tilpuma muca.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
- Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica.
- Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda.
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
- radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus; radiodarbnīca.
- lēnaions Atiskā mēneša gamēliona vecais nosaukums (aptuveni janvāra otrā puse).
- saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
- žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
- notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas.
- žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre.
- Gadus morhua morhua Atlantijas menca.
- spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- propusks Atļauja, caurlaide.
- dzedzieda Atmata, vecaine.
- dzezeda Atmata, vecaine.
- zedzieda Atmata, vecaine.
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester").
- paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
- ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- dzedziekste Atmsta, vecaine.
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica").
- Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
- izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km.
- Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m).
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Mazais Ricas ezers atrodas netālu no Ricas ezera, platība — 20 ha.
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- projekcijas ātrums ātrums, kādā filma virzās cauri projektoram; mēmās filmas ātrums ir 16 kadri sekundē, skaņu filmās - 24 kadri sekundē.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- šlosereja Atslēdznieku darbnīca.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu.
- fokusa attālums attālums no optiskās sistēmas vai lēcas optiskā centra līdz fokusam.
- fokālais intervāls attālums starp priekšējo un mugurējo lēcas fokusu.
- rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās.
- efektu bloks attēla pārslēgšanas matricas daļa, kas tiek lietota kombinācijā ar speciālo efektu aprīkojumu.
- reversā projekcija attēla projicēšana no aizmugures cauri caurspīdīgam ekrānam
- aversā projekcija attēla projicēšana no priekšpuses uz necaurspīdīga ekrāna.
- optiskais attēls attēls (aina), ko veido optiskie stari no objekta pēc iziešanas caur optisko sistēmu.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri.
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
- filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
- kanifasbloks Atvāžams bloks, kurā ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci.
- dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas.
- blastopors Atvere dzīvnieku organisma embrijā gastrulas stadijā; caur šo atveri embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- neiropors Atvere embrija nervu caurules galā.
- vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- lukta Atvere, caurums (celtnē).
- perikardiostomija Atveres izveidošana perikardā caur krūšu sienu drenāžas nolūkā.
- traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai.
- perineostomija Atveres izveidošana urīnizvadkanālā caur starpeni.
- pilorostomija Atveres izveidošana vārtnieka cauri vēdera sienai.
- piecinieks Atzīme "pieci" (teicami, 5 ballu sistēmā).
- plauzibils Atzīstams, ticams, applausu cienīgs.
- buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji.
- dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji.
- jauniešnieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunieši" iedzīvotāji.
- klāvenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
- dzelteraibais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes capensis").
- ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus").
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- divkārtnīšu Audums, kuru aužot izmanto speciālu nīšu iekārtojumu ar īsacainām un garacainām nītīm.
- džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- ovariotomija Audzēja izoperēšana no olnīcas vai olnīcas izoperēšana.
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds.
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- čaja augi augi, ko vāca tējām un ārstniecībai.
- miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecaugi.
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis.
- auglinieks Auglenīca.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
- stilopodijs Auglenīcas irbuļa apakšējā daļa.
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
- cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- cauraugt augot izaugt kaut kam cauri
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
- čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris").
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs.
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos).
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai.
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa.
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
- SVC Augšējā dobā vēna (angļu "superior vena cava").
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu.
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos.
- šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
- galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
- podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica").
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama.
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež.
- šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus").
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju.
- Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms.
- zilpelēkais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Parula americana").
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- austrumu baznīcas Austrumu ortodoksālās Baznīcas.
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus").
- dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus").
- govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora").
- remize Austuvēs ierīce metu caurlaišanai.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- auspufs Auto dūmu novadcaurule (izpūtējs).
- AEAR Autoelektroaparātu rūpnīca.
- darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās.
- kalimaga Automašīna (parasti veca).
- ķerra Automašīna; veca automašīna.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
- automehānisks Automehāniskā darbnīca - automobiļu remonta darbnīca.
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija.
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
- ARR Autoremontrūpnīca (kopā ar nosaukumu, piem., Cēsu ARR).
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
- salmene Auzenes ("Festuca").
- meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama.
- smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria").
- niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea").
- slotiņu auzene auzeņu suga ("Festuca gautieri").
- milzu auzene auzeņu suga ("Festuca gigantea").
- zilganā auzene auzeņu suga ("Festuca glauca").
- daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora").
- aitu auzene auzeņu suga ("Festuca ovina").
- Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica").
- pļavas auzene auzeņu suga ("Festuca pratensis").
- sarkanā auzene auzeņu suga ("Festuca rubra").
- kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa").
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia").
- raupjā auzene auzeņu suga ("Festuca trachyphylla").
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu.
- divkontūru turboreaktīvais dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kurā nonākošais gaiss sadalās divās plūsmās - caur iekšējo un ārējo dzinēja kontūru.
- Amerikas avokado avokados suga ("Persea americana").
- kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama.
- tūska Avota veronika ("Veronica beccabunga").
- ūdeņu avotene avoteņu suga ("Catabrosa aquatica").
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
- alags Avots; ala ar avotu; caurums zemē, no kura avotiņš burbuļo.
- parastā avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis antipyretica").
- Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica").
- bekabungas Avotu veronika ("Veronica beccabunga").
- plaušuzāles Avotu veronika ("Veronica beccabunga").
- tūkumzāles Avotu veronika ("Veronica beccabunga").
- karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana").
- trīsžuburu azorella azorellu suga ("Azorella trifurcata").
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
- izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
- profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- Sibīrijas balodene balodeņu suga ("Atriplex sibirica").
- Tatārijas balodene balodeņu suga ("Atriplex tatarica").
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
- ragālis Balsts pie veca arkla.
- pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
- robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
- viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana").
- baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
- Gadus morhua marisalbi Baltās jūras menca.
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība.
- Arizonas baltegle baltegļu suga ("Abies lasiocarpa").
- Sibīrijas baltegle baltegļu suga ("Abies sibirica").
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
- Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms.
- Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk.
- makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
- Gadus morhua callarias Baltijas menca.
- Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms.
- BelAZ Baltkrievijas automobiļu rūpnīca.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus").
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- plēkšķe Baltzivs ("Abramis blicca").
- pliķis Baltzivs ("Abramis blicca").
- Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas.
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
- paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
- mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai.
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- servi barbaru valstīs par serviem sauca patriarhālos vergus.
- baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula").
- litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum").
- ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā.
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji.
- bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
- dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji.
- dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
- dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
- fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
- pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji.
- BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales").
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums.
- baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai.
- pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu.
- katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca.
- dievnams Baznīca, lūgšanas nams.
- ecclesia Baznīca; draudze.
- domus dominica baznīca.
- gaismas pils baznīca.
- bazanc Baznīca.
- bazninca Baznīca.
- kilise Baznīca.
- mūris Baznīca.
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals.
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
- simonija Baznīcas amatu un privilēģiju pārdošana un pirkšana.
- sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
- martirijs Baznīcas apstiprināts martiru saraksts.
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
- augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris.
- pārbaznīca Baznīcas balkons, lukta.
- skols Baznīcas daļa starp altāri un soliem.
- smiļters baznīcas dārzs.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
- dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
- Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
- annus ecclesiasticus baznīcas gads.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- ārbaznīca Baznīcas joms, vieta ārpus altāra telpas.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- motets Baznīcas kora dziesma.
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
- diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs.
- anatēma Baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas.
- bazn. lat. baznīcas latīņu valoda.
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- kanoniskās tiesības baznīcas likumu sakopojums.
- hore baznīcas lūgšana dažādos dienas laikos.
- infallibilitāte Baznīcas nemaldība.
- observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana.
- draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
- autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- reliģiskie svētki baznīcas svētki.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- skare baznīcas tornis.
- skars baznīcas tornis.
- skara Baznīcas tornis.
- ančakrists baznīcas tradīciju neievērotājs, ateists.
- vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- baušļi Baznīcas valodā - likumi.
- millenārijs Baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts.
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- upurnieks Baznīcas ziedojumu ievācējs.
- dievsunītis Baznīcas zvans (mīklā).
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri.
- Kanādas brebrs bebru suga ("Castor canadensis").
- beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebru pauti bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga.
- dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
- gurkle Bedre, kaps, caurums.
- botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
- bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri.
- izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu.
- kriška Beigas, cauri, gals.
- šlus Beigas; cauri.
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
- neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- mazpadsmitgadnieks bērns pāri desmit gadu vecumam, visticamāk pirms tīņu vecuma.
- pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt.
- bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu; ārlaulības bērns
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums.
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina").
- divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor").
- sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata").
- lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima").
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
- kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
- baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica").
- bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans").
- sīvā bērzlape bērzlapju suga ("Russula emetica").
- melnganā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nigricans").
- okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca").
- plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca").
- aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum").
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- Besternīca Bestineica.
- Besterņica Bestineica.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta.
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze").
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
- Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
- Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
- Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
- čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
- ķūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni.
- kūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni.
- biezaunīce Biezputra; biezenīca.
- lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu).
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt.
- Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer").
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika.
- Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika.
- Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali.
- Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
- Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
- lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
- vīnu binjons binjonu suga ("Bignonia capreolata").
- ABC ieroči bioloģiskie, ķīmiskie un kodolieroči (no angļu val. - "atomic, biological, chemical").
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
- punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
- kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C.
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
- mātras Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- naktenīca Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- raskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- raskožnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- roskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- smerdelītes Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- ugunspuķe Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- virziņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- ziepenīte Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- žvirbuļactiņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
- bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca").
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
- Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs.
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs.
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- blēgs Blēdīgs, viltīgs, izmanīgs, neuzticams.
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
- bukakārkls Blīgzna ("Salix caprea").
- bukkārkls Blīgzna ("Salix caprea").
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audekls.
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
- blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria").
- blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria").
- Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā.
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā.
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā.
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam).
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu.
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- slauns brangs, skaists, teicams.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms.
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
- praktiskā locija braucamā ceļa apzīmēšana un izmantošana.
- auzu motors braucamais zirgs.
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
- dicele Braucamie divriči.
- ducele Braucamie divriči.
- ducelis Braucamie divriči.
- galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem.
- ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem.
- blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
- ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas.
- spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku.
- spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku.
- kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam.
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- pižiks Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā).
- brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs.
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
- Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
- Briedene Briede, Iecavas pieteka.
- Briediena Briede, Iecavas pieteka.
- Briedupīte Briede, Iecavas pieteka.
- purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum").
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums.
- raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus").
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
- briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae").
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides").
- sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana").
- Japānas briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops japonica").
- bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā.
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi.
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
- iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem.
- ķemplēties Brist caur dubļiem.
- muklot Brist caur purvu; muklīt.
- mukņīt Brist caur purvu; muklīt.
- muklīt Brist caur purvu.
- bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu.
- BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
- stiepats Britu staģe ("Inula britanica").
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- Kalifornijas brodija brodiju suga ("Brodiaea californica").
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
- bronhostomija Bronha fistulas izveidošana cauri krūšu sienai.
- pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints.
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms.
- zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
- zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum").
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā.
- kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum").
- grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli").
- noctiluca Bruņvicaiņu ģints.
- dinoflagellata Bruņvicaiņu kārta.
- dinoflagellida Bruņvicaiņu kārta.
- Noctiluca miliaris bruņvicaiņu suga, kas rada jūras planktona spīdēšanu.
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- Japānas budleja budleju suga ("Buddleia japonica").
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
- sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga.
- birņābele Bumbierābele ("Malus domestica").
- birnis Bumbierābele ("Malus domestica").
- Kaukāza bumbiere bumbieru suga ("Pyrus caucasica").
- breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā.
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- barbotēt Burbuļot gāzi (caur ko).
- savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota").
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- rūtiņu burtnīca burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
- bučene Burtnīca.
- burča Burtnīca.
- burtene Burtnīca.
- epte Burtnīca.
- sietne Burtnīca.
- kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji.
- Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums.
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
- jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
- vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- ticēties Būt ticamam (2).
- uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
- izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
- strāvpārgāzne Būve caurteces mērīšanai upē vai kanālā; caurteci aprēķina vienkārši pēc straumes dziļuma.
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai.
- zvanineica būve, kurā iekārts baznīcas vai kapu zvans.
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā.
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
- pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii".
- hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
- truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
- ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
- ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos.
- periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi.
- tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam.
- robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds.
- periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā.
- leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
- cariste Cara valsts; monarhija, kurā valda cars.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- cash & carry cash and carry.
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
- perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams.
- caurēm Caur caurēm - pilnīgi, pavisam.
- smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju.
- per aspera ad astra caur ērkšķiem uz zvaigznēm.
- mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs.
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
- mirkā Caur un cauri izmircis.
- via caur, pār; _burtiski_ "ceļā" (_uz vēstulēm un citiem sūtījumiem, maršrutu apzīmējumos utt. norādot starpposmu_).
- kārtaina gaļa cauraugusi gaļa.
- šņoru grāmata caurauklota grāmata.
- vēja bulta caurdure, lopu slimība.
- vēja lode caurdure, lopu slimība.
- caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
- pļutka caureja
- žiglas kājas caureja.
- caurs vēders caureja.
- smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
- smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
- utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
- pulicaria dysenterica caurejas sūricis.
- caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas.
- caurrūsēšana caurkorozija.
- caurejošā korozija caurkorozija.
- caurlaišana caurlaides potenciāls.
- caurlaidība caurlaidspēja (2).
- caurplūdums caurplūde.
- ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- caurspīdīgums caurskatāmība; atklātums.
- caursk. Caurskatīja; caurskatīts (bibliogrāfijā).
- caurlūkošana caurskatīšana.
- caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju.
- mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem.
- protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
- SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana (angļu "Source routing transparent").
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- operētājsistēma TOPS caurspīdīgā operētājsistēma (angļu "transparent operating system").
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
- TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport").
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri.
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā.
- trubis Caurule; trumulis; priekšmets, priekšmeta daļa, kam ir caurules veids.
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
- atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
- Ranatara linearis cauruļblakts.
- cauruļu licējs cauruļlicējs.
- cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu.
- balasta sistēma cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
- drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves.
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
- uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa.
- olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns, pa kuru olšūna no olnīcas nonāk dzemdē.
- Orycteropus afer cauruļzobis.
- Menegazzia terebrata caurumainā menegacija.
- Pertusaria pertusa caurumainā pertuzārija.
- retumains Caurumains, ar caurumiņiem (par adījumu).
- utādu kažociņš caurumains, nodilis kažoks.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai; vēdināšanas caurums.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums.
- spundes caurums caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
- gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem.
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- burka caurums ledū tīklu ielikšanai.
- vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
- caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties.
- urvelnieks Caurums, kur vējš cauri pūš; dibens.
- gremdurbšana caurumu ieejas paplašināšana ar urbi; gremdēšana.
- gremdēšana caurumu ieejas paplašināšana ar urbi; gremdurbšana.
- perforācija Caurumu izveidošana urbumā iegremdētās caurulēs, lai pa tiem šajās caurulēs varētu ieplūst nafta vai gāze.
- perforējošs Caururbjošs, caurdurošs.
- caurrauts vējš caurvējš.
- pārvīt caurvīt.
- Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
- Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica").
- augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai; arī siltumnīca.
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
- ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- gatuve Ceļš, gatve, olnīca.
- DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- dzinīgs Centīgs, tāds, kas tiecas.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra.
- centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents.
- bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama.
- parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
- Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru").
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- Afganistānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa afghanica").
- Persijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa persica").
- parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints.
- vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli").
- cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides").
- cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum").
- zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum").
- lienošā ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia radicans").
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
- Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
- Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- vērgale Ceturtdaļa mucas.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
- atlasa ciedrs ciedru suga ("Cedrus atlantica").
- pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
- palaidine ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
- palaida Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
- palaide Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
- pļūtāt Ciest no caurejas.
- stirāt Ciest no caurejas.
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata").
- aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
- noslēgt Cieši piepildīt (plaisu, caurumu).
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
- raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
- cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
- atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta").
- auchenorrhyncha Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms.
- cicadodea Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms.
- dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- spinakera šotauga cilpa vai gredzens, caur kuru izvelk spinakera šoti.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
- neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
- zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- laimes luteklis cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- bakste Cilvēks, kas aiztiek citus, uzmācas citiem.
- pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
- sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
- gremznis Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
- abortmahers Cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas.
- privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- mācītājs cilvēks, kas kādu māca, pamāca
- pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- abaris Cilvēks, kas nav uzticams darbā.
- čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
- didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
- ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- negalis Cilvēks, kas tiecas uz pārmērībām.
- baksteklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
- bakstīklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
- faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
- ķurmulis Cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām.
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
- pļuka Cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- ganterija Cimdu veikals vai darbnīca.
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms.
- neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa").
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
- ciferblate Ciparnīca.
- cīparblate Ciparnīca.
- ciparnieks Ciparnīca.
- cīperblate Ciparnīca.
- lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa").
- sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa.
- lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts.
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
- sirpjveida cirtomija cirtomiju suga ("Cyrtomium falcatum").
- dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
- dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca").
- stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
- Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica").
- baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica").
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
- babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica").
- parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas.
- cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
- glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
- crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms.
- cūkcaurums Cūcaurums.
- Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
- melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata").
- melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca").
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- liestiņš Četrkantīga pleca uzšuve kreklam.
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
- cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata").
- stepes čipste čipstu suga ("Anthus campestris").
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica").
- baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica").
- mājas čurkste čurkstu suga ("Delichon urbica").
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem.
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica").
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis.
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
- kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
- zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule").
- vidolca Dakšiņa; videlca.
- videuca Dakšīņa; videlca.
- vidolcs Dakšīņa; videlca.
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica").
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai.
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- paticamība Daļēja ticamība.
- acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
- puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
- puscaurs Daļēji caurs.
- puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
- caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- dancings Dansings - kafejnīca vai restorāns ar deju zāli.
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- vorkšops Darba grupa, darbnīca.
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai.
- bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai.
- lauka (arī lauku) darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
- caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- nieks Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
- pirmsmuitošanas darbības darbības, kas veicamas ar precēm pirms šo preču muitošanas.
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas.
- garantijas darbnīca darbnīca (rūpnīca), kas veic garantijas remontu.
- burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām.
- rāmētava Darbnīca rāmju izgatavošanai un (kā) ierāmēšanai.
- remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
- brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
- valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
- kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
- tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina 1(2).
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
- šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1).
- veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
- krāsotava Darbnīca, cehs, kur kraso (1).
- sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
- adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
- lakotava Darbnīca, cehs, kurā lako.
- laivu būvētava darbnīca, kas paredzēta laivu būvei.
- fotodarbnīca Darbnīca, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas.
- skārdnīca Darbnīca, kur izgatavo skārda izstrādājumus.
- ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem.
- pulverdzirnavas Darbnīca, kurā gatavoja šaujampulveri.
- radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus.
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā.
- darbinīca Darbnīca.
- strādātava Darbnīca.
- verkštūbe Darbnīca.
- specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
- prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums.
- rāpaža Darbs, kas neveicas.
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
- ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām.
- prokrastinācija darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku.
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā.
- bāka Darvas muca Jāņu vakarā.
- darvene Darvas muca.
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salate Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salati Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salats Dārza salāts ("Lactuca sativa").
- salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa").
- rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa").
- Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis").
- FAT datņu iedales tabula ("file allocation table").
- tabula FAT datņu iedales tabula (angļu "file allocation table").
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- CNC datorizēta ciparvadība (angļu "computer numerical control").
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu.
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
- pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
- virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai.
- piekļuves ceļš datu pārraides tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
- bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām).
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni.
- polichorija Daudzkorība, sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca sksņkrāsu mainīgumu.
- polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu.
- vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum").
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
- skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans").
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
- Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms.
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca.
- PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
- Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis").
- uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris.
- uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai).
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai.
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros.
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
- gabali Dažādi neticami notikumi.
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
- pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts.
- silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus.
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- haptotropisms Dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas.
- radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru.
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru.
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli.
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
- vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca").
- dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai.
- turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana.
- skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra").
- caurloža Dejas veids; caurdancis.
- caurdeja Dejas veids; caurloža.
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Fārdžesa dekeneja dekeneju suga ("Decaisnea fargesii").
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
- ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
- Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants.
- kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule").
- garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
- delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- baznīciņa Dem. --> baznīca.
- burtnicīna Dem. --> burtnīca.
- burtnīciņa Dem. --> burtnīca.
- cabiņa Dem. --> cabe (1).
- cabīte Dem. --> cabe (2).
- cakīna Dem. --> caka.
- caunīna Dem. --> cauna.
- caunenīte Dem. --> caunene.
- caunīte Dem. --> caunene.
- caurulīte Dem. --> caurule.
- kuļmuciņa Dem. --> kuļmuca.
- mučele Dem. --> muca (1).
- mucele Dem. --> muca.
- muciņa Dem. --> muca.
- mucīte Dem. --> muca.
- siltumnīciņa Dem. --> siltumnīca; treipūzis.
- tintnīciņa Dem. --> tintnīca.
- vārdnīciņa Dem. --> vārdnīca.
- viciņa Dem. --> vica.
- Denica Deņica, Sarjankas pieteka.
- Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka.
- Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
- Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
- zurtīgs Derīgs, teicams, krietns.
- brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum").
- Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi").
- diaskopija Dermatoloģijā ādas apskate caur diaskopu; caurskate.
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas.
- pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur; destilēt ko vēlreiz, no jauna.
- dētava Desu dētava - dasu darbnīca.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
- dežūrene Dežūrburtnīca.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- skalārmatrica diagonālmatrica, kuras visi diagonāles elementi ir vienādi
- Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
- Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula").
- dielektriskā konstante dielektriskā caurlaidība.
- Jurģu diena diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress").
- banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam.
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
- jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji.
- paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji.
- pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
- Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
- SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization").
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
- Adonai Dieva apzīmējums Vecajā Derībā.
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
- musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
- aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria").
- govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus").
- mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās.
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- baltā dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca pluvialis").
- zelta dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca sinuata").
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- dipsakaugs Dipsaku dzimta ("Dipsacales").
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.).
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
- šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu.
- distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms.
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
- caurumots Divd. --> caurumot.
- caururbjošs Divd. --> caururbt.
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
- kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps.
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta.
- akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki.
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
- kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
- tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu.
- carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
- āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus").
- fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos.
- eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos.
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
- cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica").
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
- perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā.
- dilumzāle Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- kaķapēdeņš Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- kaķpēda Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- kaķpēdiņi Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- zaķķepiņas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- zaķpēdas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- zaķpēdiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- zaķpekiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica").
- kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum").
- bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni).
- bimanuāls Divrocīgs, ar divām rokām veicams (izmeklēšana, palpācija).
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi.
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- smalkā dizigotēka dizigotēku suga ("Dizygotheca elegantissima").
- Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica").
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- Japānas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria japonica var. compacta").
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
- dūdulis Dižzirdzene ("Angelica archangelica").
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms.
- druvenieki Dobeles novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā.
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
- dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
- grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus").
- Donbass Doņecas akmeņogļu baseins.
- posmainais donis doņu suga ("Juncus articulatus", arī "Juncus lampocarpus").
- galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama.
- baicas Dot, sadot baicas - pērt; arī lamāt.
- Deremēnas dracēna dracēnu suga ("Dracaena deremensis").
- smaržīgā dracēna dracēnu suga ("Dracaena fragans").
- Godsefa dracēna dracēnu suga ("Dracaena godseffiana").
- apmaļu dracēna dracēnu suga ("Dracaena marginata").
- atliektā dracēna dracēnu suga ("Dracaena reflexa").
- Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis").
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem.
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps).
- HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points").
- sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
- baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
- čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
- dravantiņa Dravantnīca.
- drens Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novadīšanai.
- drene Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novdīšanai.
- stigma Drīksna (auglenīcas daļa).
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
- spuļķēt Drīvēt, aizbāzt (caurumu).
- damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
- diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā.
- pelēkā drojene drojeņu suga ("Draba incana").
- Sibīrijas drojene drojeņu suga ("Draba sibirica").
- drošticamība Droša ticamība; augstas pakāpes ticamība.
- izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
- žumpis Dubļaina peļķe, vircas bedre.
- mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa.
- ukņa Dubļaina, neizbraucama vieta uz ceļa.
- dubļuturis Dubļu sargs (izbraucamiem ratiem).
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
- Rovņica Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Rovnica" nosaukuma variants.
- ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju.
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
- dricele Ducele, braucamie divriči.
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Džefrija ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon jeffryi").
- Mīda ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon meadia").
- skaistā ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon pulchellum").
- dodekateons Ducīte ("Dodecatheon").
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams.
- Dūma Dūma ezers - Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
- melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- dūmenieks Dūmu caurums, dūmu lūka.
- ūķis Dūmu izvades caurums jumtgalē.
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- duodecs Duodeca formāts - grāmatu formāta loksne ar 24 lappusēm.
- galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis").
- izdurt Durot izveidot (kur caurumu).
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā).
- ārāsviedējs Durvju sargs, šveicars.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
- Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
- dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
- Baltijas dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza baltica").
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- rudā dzēlējskudra dzēlējskudru suga ("Myrmica rubra").
- aktantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
- akantlapu dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus acanthoides").
- buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
- olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana").
- Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms.
- bruņastes dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Aphrastura spinicauda").
- sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla").
- ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
- dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
- dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
- dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
- dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
- sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
- luteinizācija Dzeltenā ķermeņa izveidošanās; olnīcas folikulu šūnu pārveidošanās.
- Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
- Hemerocallis flava dzeltenās dienziedes "Hemerocallis lilio-asphodelus" nosaukuma sinonīms.
- karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids.
- cistoluteīns Dzeltens pigments dažās olnīcas cistās.
- elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- starainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa").
- Ibērijas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea iberica").
- lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa").
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis.
- snēdedzis Dzelzs caurumu izsišanai.
- cikcaku ecēžas dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem; cikcakecēšas.
- dedzītava Dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- DzKR Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda").
- histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- Soto dzenbudisms dzenbudisma skola, kas māca pakāpenisku un lēnprātīgu ceļu uz satori.
- ceinis Dzenis; cainis.
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas.
- lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
- sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus").
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- dzeseklis Dzesēšanas muca.
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
- Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu.
- koss Dzidrs, caurspīdīgs.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot.
- soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans").
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica").
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- sarkankrūšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta canadensis").
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
- maula Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
- maule Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis.
- gonāda Dzimumdziedzeris, sēklinieks vai olnīca; orgāns, kurā attīstās gametas.
- balanocele Dzimumlocekļa galviņas izspiešanās caur plīsumu priekšādā.
- cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu.
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
- daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves.
- fortočņiks Dzīvokļu zaglis, kas dzīvoklī iekļūst caur vēdlodziņu.
- Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- īsaugļu džuta džutas suga ("Corchorus capsularis").
- Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
- holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.-1945. gadā veica nacisti.
- Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim.
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
- Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu.
- Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
- izredzēto tauta ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6).
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- Lens esculenta ēdamā lēca.
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku.
- virtuve Ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
- stolovaja Ēdnīca (parasti Krievijā).
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- ēstuve Ēdnīca; vieta kur paēst.
- ēdienu veikals ēdnīca.
- ēdammāja Ēdnīca.
- ēdene Ēdnīca.
- ēdienveikals Ēdnīca.
- ēdinīca Ēdnīca.
- ēdūzis Ēdnīca.
- ēstūzis Ēdnīca.
- kopēdnīca Ēdnīca.
- pomoika Ēdnīca.
- stolūzis Ēdnīca.
- tošņilovka Ēdnīca.
- Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis").
- Kolhīdas efeja efeju suga ("Hedera colchica").
- Īrijas efeja efeju suga ("Hedera hibernica").
- dienvidu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus antarctica").
- cilindriskais egilopss egilopsu suga ("Aegilops cylindrica").
- Svetļinkaja ezers Eglīca ezers Andzeļu pagastā.
- Eglītes ezers Eglīca ezers Andzeļu pagastā.
- Kanādas egle egļu suga ("Picea glauca").
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii").
- eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi.
- akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha").
- Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis").
- Tirukali eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia tirucalli").
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- Ganna eikalipts eikaliptu suga ("Eucalyptus gunnii").
- riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- DECT Eiropas digitālās bezvadu telekomunikācijas ("digital European cordless telecommunications").
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances").
- ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency").
- EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
- CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications").
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union").
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
- ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute").
- EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
- ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment").
- pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
- pasade Eja caur kādu vietu.
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- vējūzis Ēka žāvēšanai, caur kuras sienām pūš vējš.
- vecēka Ēka, kas ir celta senatnē; ļoti veca ēka.
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
- skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber").
- skrimšļainā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia cartilaginea").
- nošķeltā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia glandulosa", senāk "Exidia truncata").
- melnā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia nigricans", arī "Exidia glandulosa").
- sīriens ekspedīcijā jauniesaucamo piespiedu mobilizācijai.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus").
- sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus").
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
- galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā.
- elektroķīmiskā polarizācija elektrods potenciāla novirze no līdzsvara potenciāla, ja caur elektrodu plūst strāva.
- voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
- kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
- elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
- CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- brīvie lādiņnesēji elektroni un caurumi cietvielās.
- ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
- heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
- reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm.
- telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu.
- IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
- elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus.
- inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru.
- Kanādas elodeja elodeju suga ("Elodea canadensis").
- elpēklis Elpvads, traheja; ventilācijas caurums.
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
- kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē.
- spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās.
- lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- firniss Eļļas savienojumi ar smago metālu oksīdiem; tautā arī pernica.
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
- zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša.
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis.
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
- konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca.
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- pulkstenīšu enkiante enkiantu suga ("Enkianthus campanulatus").
- enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā.
- enteroklizma Enteroklīzei lietojamā caurule.
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- Kilikijas erante erantu suga ("Eranthis cilicica").
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae").
- taigas ērce ērču suga ("Ixodes persulcatus").
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus").
- ērikaugi Ēriku dzimta ("Ericaceae").
- sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kokveida ērika ēriku suga ("Erica arborea").
- sārtā ērika ēriku suga ("Erica carnea").
- Dorsetas ērika ēriku suga ("Erica ciliaris").
- pelēkā ērika ēriku suga ("Erica cinerea").
- plašā ērika ēriku suga ("Erica vagans").
- Stjuarta ērika ēriku suga ("Erica x stuartii").
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum").
- suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
- izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia divaricata").
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- sprēdaļa Ērkulis, kodeļa, sprēslīca, vērpste.
- IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
- smalgāt ēst caur zobiem, negribot.
- neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
- lienošā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus radicans").
- Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
- egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- eulecanium Eulecanium coryli - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
- eulecanium Eulecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
- luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterānis.
- luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis, luterānis.
- luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis.
- Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
- Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants.
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers.
- Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers.
- Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers.
- Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina.
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda.
- Vectilžas ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 17,5 ha, dziļums — līdz 1,5 m, caurtek Tilža; Tilžas ezers.
- Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers.
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
- Bratanišku ezers ezers Demenes pagastā, platība — 2,6 ha, cauri tek Kumpota.
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers.
- Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
- Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe.
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
- Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra.
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
- Ajames ezers ezers Kotdivuārā (_Ayamé, Lac ď_), Dienvidkomoe reģionā, caurtek Bia.
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
- Baļščina Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers.
- Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš.
- Mošņica Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers.
- Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
- Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
- Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs.
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
- Teja ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, kuru Tejas upe caurtek garenvirzienā.
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
- Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
- Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers.
- Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers.
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers.
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
- Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo).
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas.
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
- Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
- Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki.
- Tepenīcas ezers ezers Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība — 30,9 ha, garums — 1,25 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
- Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers.
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha.
- Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers.
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
- Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
- sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
- uparati Ezoterismā tas, pēc kā visiem jātiecas - visu personisko vēlmju beigas.
- sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum").
- BAR F-1 jeb pirmās formulas komanda (angļu "British American Racing").
- vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
- pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia").
- parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris").
- klīniskā farmakoloģija farmakoloģijas nozare, kurā pēta zāļu vielu iedarbību uz veselu un slimu organismu slimnīcas apstākļos.
- Japānas fatsija fatsiju suga ("Fatsia japonica").
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- apanāžas zemnieki feodāli atkarīgie Krievijas lauku iedzīvotāji, kas piederēja cara ģimenes locekļiem.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus").
- zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens").
- dzeloņu ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus histrix").
- pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae").
- Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii").
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
- filča botes filca apavi.
- lielvene Filca cepure.
- tūbene Filca cepure.
- vildens Filca cepure.
- patūbis Filca spilvens saku iekšpusē.
- šļukas Filca vai koka apavi bez kapes.
- filči Filca velteņi; velteņi.
- pilči Filca velteņi; velteņi.
- piļči Filca velteņi; velteņi.
- viļči Filca velteņi; velteņi.
- tūbene Filca zābaks.
- vailums Filca zābaks.
- vilknis Filca zābaks.
- tiešā sekošana fokusam filmēšanas paņēmiens – operators vēro filmējamo ainu caur objektīvu, ar kuru filmē.
- vijīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron scandens").
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu).
- abdukcija Filozofijā un loģikā - samērā ticams slēdziens, kas piemērots hipotēzes ģenerēšanai.
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
- pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
- Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai.
- Kadeti firmas _Cadets de Gascogne_ kafejnīcas Rīgā.
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi.
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API").
- Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni.
- PE Fizikālā izmeklēšana (angļu "physical examination").
- svārstību centrs fizikālā svārsta punkts, ko iegūst, atliekot tā reducēto garumu no iekāres punkta uz smaguma centra pusi; asi, kas iet caur šo punktu, sauc par svārstību asi.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
- hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- plašais floksis flokšu suga ("Phlox divaricata"), audzē arī Latvijā.
- iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs.
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram").
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem.
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā.
- kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas.
- fotoateljē Fotodarbnīca.
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs.
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni.
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
- diskveida fraileja fraileju suga ("Frailea phaeodisca").
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete.
- imortels Franču akadēmijas ("Académie francaise") locekļu apzīmējums; ievēl uz mūžu.
- ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī.
- Franči franču maiznīca Rīgā _Cadets de Gacogne_.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē.
- etiķroze Franču roze ("Rosa gallica").
- provincroze Franču roze ("Rosa gallica").
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
- Kalifornijas fremontodendrs fremontodendru suga ("Fremontodendron californicum").
- uzmaucama frēze frēze ar stiprināšanai paredzētu centrālu caurumu.
- Asīrijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria asyriaca").
- Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis").
- Persijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria persica").
- Ponta fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pontica").
- Magelāna fuksija fuksiju suga ("Fuchsia magellanica").
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
- jēre Gadu veca aita.
- gadene Gadu veca cūka vai aita; gadenis.
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
- aktīvā vēdināšana gaisa pūšana vai sūkšana caur lauksaimniecības produkciju, lai optimizētu tās temperatūru un mitrumu.
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu.
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
- mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju.
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts.
- gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija.
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- mainīgas refrakcijas gaismas vads gaismas vads, kurā notiek periodiska gaismas fokusēšana līdz ar attālumu; lēcas gaismas vads.
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
- diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- pretoreola odere gaismnecaurlaidīgs filmas pārklājums, kas novērš oreola efektu.
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- gaisetnes gaišas naktis, kad ir mēnesnīca.
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
- galdniecība Galdnieka darbnīca.
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
- kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs.
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans").
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- parohiālbaznīca Galvenā baznīca pretim filiālei jeb blakus baznīcai.
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle.
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata").
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu.
- paļubasu gan jau, visticamāk.
- plašā gandrene gandreņu suga ("Geranium divaricatum").
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- šķērsduodecs Garenvirzienā iesiets duodeca formāts.
- šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts.
- melnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia arctica").
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
- psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
- plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia").
- garnīca Garnica - berams mērs, \~3,3 l.
- pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā).
- sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
- versts Garuma mērvienība - 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- colla Garuma mērvienība - 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā), arī 1/12 pēdas = 24,74 mm; un decimālcolla = 1/10 pēdas = 29,69 mm.
- pusversts Garuma mērvienība - 533,4 m (puse versts) vecajā krievu mērvienību sistēmā.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos.
- Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai.
- siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes.
- stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus.
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
- baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
- diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana.
- ziemeļu gemals gemalu suga ("Hippocamelus antisiensis").
- dienvidu gemals gemalu suga ("Hippocamelus bisulcus").
- Daurijas genciāna genciānu suga ("Gentiana dahurica").
- Tibetas genciāna genciānu suga ("Gentiana tibetica").
- Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii").
- kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum").
- Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii").
- giraffa Giraffa cameleopardalis - žirafe.
- skaistziedu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus callianthus").
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
- glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- glagoļica Glagolica.
- izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
- izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
- Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
- Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
- Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
- trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās.
- altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
- diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot.
- biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus").
- konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
- lēlboņdža Gliemežnīca.
- lēldoze Gliemežnīca.
- konhoidāls Gliemežnīcai līdzīgs.
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- lēlpodiņš Gliemežvāks, gliemežnīca.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
- ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
- poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
- meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
- pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību.
- GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications").
- glosārs Glosu krājums, vārdnīca.
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- parastais gludgliemezis gludgliemežu suga ("Cochlicopa lubrica").
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
- konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos.
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā.
- svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji.
- Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica").
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- govs aizcietēja govs vairs nav slaucama.
- semilše Govs, kas nav kļuvusi slaucama.
- puorslaucine Govs, kura vienu gadu nav slaucama.
- pļūtene Govs, kurai ir caureja.
- mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus").
- graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
- krempeles Grabažas, vecas lietas.
- riskas grabažas, vecas mantas.
- bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas.
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos.
- augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu.
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
- pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla.
- GUI Grafiskā saskarne (angļu "Graphical User Interface").
- PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard").
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
- Tibetiešu mirušo grāmata grāmata, kas satur norādījumus attiecībā uz gatavošanos nāvei un to rituālu aprakstus, kas veicami attiecībā pret mirstošajiem.
- aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
- grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
- grampene Grāmatnīca.
- bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu.
- librairie Grāmatu veikals, grāmatnīca.
- oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru.
- sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā.
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds.
- parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
- smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias").
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
- pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres.
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
- nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- mutes dobums Gremošanas trakta sastāvdaļa (_cavum oris_).
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
- baltā greznulīte greznulīšu sēņu suga ("Delicatula integrella").
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm.
- periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
- Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām.
- Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
- Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- ditonus Grieķu nosaukums lielās tercas intervālam (2 veselu toņu atstatums).
- pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls.
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai.
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Zviedrijas grimonis grimoņu suga ("Swida suecica syn. Cornus suecica").
- izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
- sili Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- siliņas Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- siliņš Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- sils Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virsāji Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virses Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virsis Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virsnes Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- zartene Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- zilašķis Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- zvaniņvirši Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- ciņu grīslis grīšļu suga ("Carex caespitosa").
- matveida grīslis grīšļu suga ("Carex capillaris").
- pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea").
- divmāju grīslis grīšļu suga ("Carex dioica").
- zilganais grīslis grīšļu suga ("Carex flacca").
- pūkaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lasiocarpa").
- zvīņaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lepidocarpa").
- Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama.
- vara grīslis grīšļu suga ("Carex muricata").
- blusu grīslis grīšļu suga ("Carex pulicaris").
- Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama.
- meža grīslis grīšļu suga ("Carex sylvatica").
- pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria").
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
- ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt.
- nogruzdēt Gruzdot kļūt viscaur brūnam.
- izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- Gumenicas strauts Gumineicas strauts.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
- Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus").
- sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā.
- Franču Gviāna Gviāna, Francijas aizjūras reģions ("Guyane Francaise").
- Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka.
- kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
- ĢIS Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (angļu "geographical information system").
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
- dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs.
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā.
- Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms.
- Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms.
- Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
- Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
- Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
- Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
- Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
- baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m.
- siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
- zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina").
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints.
- smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- dzeltenmelnais havajputniņš havajputniņu suga ("Drepanis pacifica").
- Leisanas havajputniņš havajputniņu suga ("Psittirostra cantans").
- baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans").
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
- nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes.
- noslīdējuši hemoroīdi hemoroīdi, kas izspiedušies cauri tūpļa slēdzējmuskulim.
- Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus.
- Gerca Herca, pilsēta Ukrainā.
- divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi.
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
- ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis").
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica").
- Medicago media hibrīdlucernas "Medicago x varia" nosaukuma sinonīms.
- Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica").
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos.
- obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu.
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
- baļķu tekne hidrotehniska ierīce vaļēju baļķu pludināšanai caur aizsprostu, ja ūdenskritums augstāks par 1 m.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki.
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
- Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
- vēsture Hipersaišu saraksts, ko caurskatījusi globālā tīmekļa pārlūkprogramma.
- folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints.
- chlorococcum Hlorokoku rindas dzimtas "Chloroccoccaceae" ģints.
- golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints.
- gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi.
- pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus.
- elektriskā izturība homogēna elektriskā lauka minimālā intensitāte, kas izraisa dielektriķa caursiti.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas.
- ģeogrāfiskais kurss horizontāls leņķis starp ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- magnētiskais kurss horizontāls leņķis starp magnētiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints.
- folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām.
- džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas.
- vašpitālis Hospitālis, slimnīca.
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
- telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- pahisalpingoooforīts Hronisks parenhimatozs olnīcas un olvada iekaisums.
- coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints.
- gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints.
- Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms.
- puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica").
- utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu.
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- ukraiņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda, rakstība - kirilicas variants.
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
- Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
- cauraust Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru).
- Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
- trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca.
- iebraucamā sēta iebraucamā vieta.
- apsēta Iebraucamā vieta.
- iebrauktuve Iebraucamā vieta.
- autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā.
- Ieķeve Iecava (upe Zemgalē).
- Eckau Iecava.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka.
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km.
- Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km.
- Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
- Mente Iecavas kreisā krasta pieteka.
- Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
- Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
- Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
- Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
- Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
- Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji.
- dzimtmisenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Dzimtmisa" iedzīvotāji.
- grantinieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grantiņi" iedzīvotāji.
- grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
- ibenetieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ibenete" iedzīvotāji.
- jurģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- kambarleiši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" (arī "Kambarleiši") iedzīvotāji.
- kambarlejnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" iedzīvotāji.
- kluburieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji.
- kluburnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji.
- podnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Podi" iedzīvotāji.
- strīķernieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Strīķeri" iedzīvotāji.
- tāmenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Tāmas" iedzīvotāji.
- zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
- ziemeļnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
- zorģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
- brantieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji.
- dartijieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dartija" iedzīvotāji.
- meldernieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
- pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji.
- raņķenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
- rosmenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
- rosmenieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
- straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
- šautlērieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
- šautrēlieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
- upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji.
- zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
- zurģenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
- Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- robotā iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia onisca").
- ģeogrāfiskais meridiāns iedomāta līnija, kura iet caur Zemes ģeogrāfiskajiem poliem un kuras visos punktos ir vienāds ģeogrāfiskais garums.
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
- acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
- disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
- disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- katoikonīms iedzīvotāju nosaukums - no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus.
- ganka Ieeja dzīvojamā ēkā caur kādu piebūvi, kura noder saimniecības vajadzībām.
- ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
- cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai.
- dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai.
- stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
- laistīšanas iekārta iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu.
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- difuzors Iekšdedzes motora karburatora daļa, kur degviela sajaucas ar gaisu.
- gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2).
- krācēji Iekšējie deguna caurumi.
- krācējumi Iekšējie deguna caurumi.
- pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē).
- kabe ņizom ielaušanās caur grīdu.
- kabe Ielaušanās caur griestiem.
- pamazināmais stikls ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- iesūcināt Iemērcot ko, panākt, ka tajā iesūcas kāda viela.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds.
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
- ovoskops Ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai (caurskatīšanai).
- dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra mērīšanai.
- aizbīdnis Ierīce (caurules) noslēgšanai.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
- elektroniska ierīce ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
- punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
- ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
- ūdensslēgs Ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos.
- caurumotājs Ierīce caurumu veidošanai.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
- auksometrs Ierīce lēcas palielināšanas spējas noteikšanai.
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai.
- rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas.
- elektriskais filtrs ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- osmoregulators Ierīce rentgenstarojuma caurspiedības regulēšanai.
- skeneris Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
- Venturi caurule ierīce šķidruma vai gāzes plūsmas ātruma vai caurplūduma noteikšanai pēc izmērīta spiediena krituma.
- rektoskops Ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- ielietnis Ierīce, caur ko ielej (kur iekšā).
- perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
- caurumsitnis Ierīce, instruments caurumu veidošanai (ar triecienu) materiālā.
- atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- gāzjaucis Ierīce, kurā gāze pirms ieplūšanas motora cilindros noteiktā proporcijā sajaucas ar gaisu.
- filtrs Ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas.
- inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai.
- trubot Ierīkot cauruļvadus.
- nekustama īpašuma aprobežojumi ierobežojumi, kas attiecas uz īpašuma atsavināšanu vai uz tā lietošanu.
- lidojumu ierobežojumu zona ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem.
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
- lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- caurtikšana Iespēja iziet, izkļūt kam cauri.
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol").
- iecapot Iestiprināt ar capām 1.
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
- izbirzīt Iet caur birzi lokot zarus (tautas dziesmās).
- apslāt Iet cauri, pārstaigāt.
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis.
- elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
- detubācija Ievadītas (intubācijas) caurules izņemšana.
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- vecajs Ievēlēts prezbiteriešu baznīcas vecākais.
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- apziepēties Ieziepēties viscaur.
- iekernēt Iezīmēt uz metāla virsmas vietu cauruma urbšanai.
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
- anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā.
- silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona).
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
- Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
- Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus.
- grežīgs Īgns; nepatīkams; ietiepīgs; grežņica.
- Īģe Iģe, Salacas pieteka.
- ihtoforms Ihtiola un formaldehida savienojums; antiseptisks zarnu līdzeklis pret caureju, tīfu u. c. kaitēm.
- izgrandīties Iizgāzties, "izkrist cauri".
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
- Ikstruma Īkstrums, Iecavas pieteka.
- Ikstrume Īkstrums, Iecavas pieteka.
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
- koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1).
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- Karpatu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis carpatica").
- Krētas ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cretica var. cupaniana").
- Krievzemes ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis ruthenica"), Latvijā adventīva.
- nāveskrekls Impregnēts mētelis (kas nelaiž cauri gaisu).
- pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas.
- Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā.
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi.
- abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
- antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
- indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns).
- Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m.
- Indra Indrica, Daugavas pieteka.
- Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā.
- Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Zegūze Indricas paralēls nosaukums tās augštecē līdz Indra ezeram.
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- infekcijas Infekciju slimību slimnīca; infekciju slimību nodaļa (slimnīcā).
- enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu.
- flageloze Infestācija ar vicaiņiem.
- izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu.
- kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
- kodēšanas teorija informācijas teorijas nozare, kas pēta ziņojumu saistību ar to attēlojošiem signāliem, un plaši izmanto pārraides, uzglabāšanas un apstrādes sistēmu efektivitātes un uzticamības paaugstināšanai.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- Inguļeca Inhuleca, upe Ukrainā.
- Malijingula Inhuleca, upe Ukrainā.
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
- inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum").
- Delavē inkarvileja inkarvileju suga ("Incarvillea delavayi").
- kapsulotoms Instruments (lēcas) kapsulas pārgriešanai.
- zestokauters Instruments (metāla caurule) dzemdes gļotādas piededzināšanai.
- vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- diafanometrs Instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai.
- intubators Instruments intubācijas caurules ievadīšanai.
- dermofluorometrs Instruments kapilāru caurlaidības noteikšanai.
- cibizotoms Instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā.
- caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
- dendrometrs Instruments netiešai augošu koku augstuma un caurmēra mērīšanai.
- kavernoskops Instruments plaušu kavernas apskatei; to ievada kaverna caur ribstarpu.
- pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
- brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
- brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
- mugurkauls Mbone interneta multiraides mugurkauls (angļu "Multicast Backbone on the Internet").
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- pamatintervāli Intervāli, kas nepārsniedz oktāvas robežu - prima, sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septima un oktāva; vienkāršie intervāli.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- ekstubācija Intubācijas caurules izņemšana, piem., no balsenes.
- prelatūra Īpaša baznīcas organizācijas struktūra.
- polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development").
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita.
- pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante).
- trejkrāsu ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea tricolor syn. Pharbitis rubrocaerulea").
- ex est ir cauri, ir galā.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii").
- vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum").
- Spānijas irbulene irbuleņu suga ("Genista hispanica").
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- sačākstējis Irdens, caurumains, nestiprs.
- čaurans Irdens, čaugans, caurumains.
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
- ērdums Irdenums, caurlaidīgums, vaļīgums.
- Buhāras īriss īrisu suga ("Iris bucharica").
- diženais īriss īrisu suga ("Iris magnifica").
- cildotais īriss īrisu suga ("Iris x germanica").
- piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
- Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- strugulis Īsas, cietas, grūti noplūcamas putnu spalvas.
- štuceris Īscaurule; uzmava.
- kursi Īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds.
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- bobs Īss matu griezums sievietēm, kas nāca modē 1917. gadā.
- papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
- noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans").
- klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre").
- kazino Itāliešu lauku māja vai vasarnīca.
- kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- Itālijas Republika Itālija, valsts pilnais nosaukums ("Repubblica Italiana").
- Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.).
- FIAT Itāļu autokoncerns (itāļu "Fabrica Italiana Automobili Torino") un automobiļu marka.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio".
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks.
- taksus Īve ("Taxus baccata"), skujkoks, ko audzē dzīvžogiem.
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
- CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol").
- protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol").
- izacens Izatīna savienojums, ko lieto kā caurejas līdzekli.
- sacaumurot Izbadīt, sacaurumot.
- parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu).
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- pederdroška Izbraucamie atsperu rati.
- godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
- raspuska izbraucamie rati.
- droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa.
- kurvdroška Izbraucamo ratu veids.
- izdrelēt Izcirst (robu, caurumu).
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- sadomniece Izdomātāja; sadomnīca.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- drellēt Izdurt caurumu ar neasu priekšmetu.
- caurdurt Izdurt no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); izdurt cauri.
- caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); cauri izdurts.
- noskreja Izejas caurums bezdelīgas ligzdā.
- pūst ziepju burbuļus izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
- uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm.
- ierievja savienojums izjaucams mašīnas elementu savienojums vērpes momenta pārnešanai.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai.
- izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
- alohēzija Izkārnījumu izdalīšanās caur mākslīgu atveri.
- pārencēt Izkasīt, izskrāpēt, izberzt cauri.
- darblapa Izklājprogrammās - divdimensionāla rindiņu un kolonnu matrica, kurā var ievadīt nosaukumus, ciparus formulas.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- kankarēties Izkulties cauri.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra izprieca.
- nomašīnēt Izlaist (pienu vai labību) caur separatoru.
- atelpēt Izlīdzēties, tikt cauri.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis).
- tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- ņemt skaidu izmēģināt braucamrīku
- noplaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- plaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- syringoporidae Izmirusi koraļļu dzimta, kas veidoja lielas kolonijas no tievām cilindriskām caurulēm.
- tabulata Izmirusi koraļļu grupa, kuras kolonijas sastāv no prizmatiskām vai apaļām kaļķa caurulītēm, kas pieskaras tieši viena otrai.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm.
- syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās.
- akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
- iznikuls Izniecava.
- exceptis excipiendis izņemot to, kas uz teikto neattiecas.
- ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints.
- izolētājstienis Izolējošs darbarīks, kas izgatavots no izolācijas materiāla caurules un/vai stieņa ar darba uzgali.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
- optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli.
- Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka.
- izticība Izpalīdzība, laipnība, uzticamība.
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
- darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
- portato Izpildījuma veids, kas ir vidējs starp "legato" un "staccato": visas skaņas tiek izpildītas viegli akcentēti un ir atdalītas cita no citas ar nelielām "elpas" pauzēm.
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- izspraukties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - par vēju, gaisa strāvām.
- izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi.
- plezīrs Izprieca, izklaide, prieks.
- izluste Izprieca, izklaide.
- plezieris Izprieca, prieks.
- izpriece Izprieca.
- prieki Izprieca.
- grazātas Izpriecas brauciens; vizināšanās.
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- urķēšanās Izpriecas labad vai ļaunprātīgi vai krāpnieciskā nolūkā veikta nesankcionēta piekļūšana datoram vai programmatūrai.
- partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
- lustes Izpriecas.
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa.
- izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- iet uz poda izsaucas dusmās, neapmierinātībā (pavēles izteiksmē).
- kad tevi nelaime izsaucas dusmās, neapmierinātībā.
- lai velns par stenderi paliek izsaucas dusmās, sašutumā, neapmierinātībā (_biežāk bez_ lai).
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- Deviņi pērkoni! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
- ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- deviņi pērkoni izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, neapmierinātībā, sašutumā, dusmās.
- Nu saki viens cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- (tu) dieviņ augstais! izsaucas izbrīnā, sajūsmā, arī sašutumā.
- Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- mīļā stundiņa izsaucas izbrīnā.
- Dievs Tēvs! izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.
- lai jods rauj (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kā nebūtu, arī lādot.
- lai jods sasper (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās, vēloties, lai nebūtu tā, kā ir.
- kaut tu izčibētu izsaucas lielā neapmierinātībā, nepatīkamā pārsteigumā.
- ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)! izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- ka tevi pērkons nospertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- vilks ar ārā izsaucas neapmierinātībā ar kaut ko, dusmās.
- velns un elle izsaucas neapmierinātībā, lādoties.
- Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- velns zin izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms.
- kaut piķis parautu izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj velns! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- pie velna izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- vilks parāvis izsaucas nepatikā, dusmās, sašutumā.
- kad tevi velns izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
- kad tevi vilks izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
- Ka tevi tukšā! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Vai (tu) redzējies! izsaucas sašutumā, dusmās.
- piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā.
- ba-ba-ba Izsaucas, ātri reaģējot uz negaidītu, kļūmīgu rīcību; arī mēdoties.
- kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
- Bet ko tu dieniņ! izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
- lai pērkons mani sasper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani nosper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- lai pērkons nosper mani izsaucas, ko apzvērot, apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- lai pērkons nosper izsaucas, ļaunu vēlot, lādoties, dusmojoties.
- nolāpīts ar vienu aci izsaucas, paužot dusmas, sašutumu, nepatiku.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- piķis ar ārā izsaucas, paužot neapmierinātību ar ko, dusmojoties, raizējoties, brīnoties.
- pie joda izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu.
- sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
- jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
- jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
- rauj piķis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, vienaldzību.
- ka tevi deviņi pērkoni saspertu izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- kaut tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- rauj kociņš izsaucas, paužot vienaldzību, nepatiku, neapmierinātību, sašutumu pret ko.
- Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas.
- taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
- priekā izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
- sist nost izsaucas, uzsverot teiktā patiesīgumu.
- aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu.
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- tārpināt Izsist caurumiņus.
- caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
- nozāģēt Izsist kādam balstus; atņemt ticamību.
- izelpēties Izsisties cauri, izkulties.
- izkancināties Izsisties cauri, iztikt.
- caurlūkot izskatīt; visu caurskatīt.
- ekskomunikācija Izslēgšana no baznīcas draudzes vai piederības baznīcai vispār.
- ekskomunicēt Izslēgt no baznīcas.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- izsoļāt Izsoļot tam cauri.
- pāržmaugt Izspiest (cauri).
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- projekts izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas) realizēšanai, rekonstruēšanai.
- izdzīt Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- izdzert olu izsūkt šķidrumu no olas pa caurumiņu čaumalā.
- iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem.
- izorēt Izsūtīt ārā, izvadīt cauri (vietai).
- izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū.
- protacynuot Iztecināt (cauri).
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
- klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
- laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli.
- izvurbt Izurbt (piemēram, caurumu).
- saborēt Izurbt caurumus (vairākus).
- pļūtīt Izvadīt no organisma izkārnījumus caurejas gadījumā vai daļēji šķidrā veidā.
- dirsnamais Izvadkanāla caurums; izvadkanāls.
- izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
- izlīferēties Izvairīties; tikt cauri.
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- norūtēt Izveidot (ar arklu) rūtis, kvadrātus (viscaur kādā platībā).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- safaltēt Izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā).
- sapaltēt Izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā).
- nodurstīt Izveidot caurumus (jaunu augu stādīšanai).
- izbetonēt Izveidot no betona; viscaur ieklāt ar betonu.
- izbruderēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- izbrudierēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- nofaltēt Izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu).
- nopaltēt Izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- sasprogāt Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu.
- Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā.
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha.
- Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 1380 ha, ligzdo \~110 putnu sugu.
- Mērsraga jūras piekrastes ornitoloģiskais liegums izveidots 1987. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 51 ha.
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)").
- EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification").
- caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
- iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu.
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
- šķietot Izvilkt aužamos šķērus caur šķieta zobiem.
- bierdot Izvilkt diegus caur aužamo stāvu šķietu.
- nipelis Izvirzījums īsas caurulītes veidā, piem., ziežvielu, gaisa u. c. ievadīšanai.
- pārsaut Izvirzīt (atspoli) cauri velku atvērumam.
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi).
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam.
- IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās).
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Kanādas jānītis jānīšu suga ("Erigeron canadensis").
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama.
- meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama.
- Incurvaria capitella jāņogu pumpuru zāģkodes "Lampronia capitella" nosaukuma sinonīms.
- Amerikas jāņoga jāņogu suga ("Ribes americanum").
- vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos.
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km.
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu.
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca.
- Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- podagras jatrofa jatrofu suga ("Jatropha podagrica").
- jauciens Jaucamais (2).
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1).
- revulsija Jauna caurskatīšana.
- Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem.
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
- Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
- Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu.
- zudusī paaudze jaunie cilvēki, kas pārnāca no Pirmā pasaules kara izmisuši un bez cerībām, zaudējuši ticību dzīves jēgai.
- rekrūtis jauniesaucamais, jaunkareivis.
- pirmiesaucamais Jauniesaucamais.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- infantorijs Jaunpiedzimušo un zīdaiņu slimnīca.
- kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila.
- zaldātu ķērāji jaunu zemnieku gūstītāji dienēšanai cara armijā.
- saldene jebkas, ko cilvēks vai dzīvnieks meklē, pēc kā tiecas.
- IAC Jebkurā gadījumā (angļu "in any case"; īsziņās).
- huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis.
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības.
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
- radikālā teoloģija jēdziens, ko dažkārt attiecina uz teoloģiju, kas saistīta ar kreisā spārna politiku, vai uz teoloģiju, kas tiecas uz nereālismu.
- cebulas Jēlādas zābaki; cabuli.
- cebules Jēlādas zābaki; cabuli.
- cebuļi Jēlādas zābaki; cabuli.
- ciblas Jēlādas zābaki; cabuli.
- bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
- lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji.
- Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
- Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
- Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
- laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
- liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
- Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
- oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
- reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
- roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
- šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
- Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
- vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
- Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
- Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- jērene Jērādas cepure; jērenīca.
- jērinīca Jērenīca (1).
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
- INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum").
- Jindrihūva Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā.
- Jindržihov Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- Runga Jogla, Salacas pieteka.
- Ruzga Jogla, Salacas pieteka.
- špāses Joki, izpriecas.
- tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
- jonoterapija Jonoforēze - medikamentu ievadīšana caur ādu ar galvaniskās strāvas palīdzību; izraisa jonu pārvietošanos.
- jontoforēze Jonoforēze - medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- tišri Jūdaistiem 1. mēnesis civilā gadā un 7. mēnesis baznīcas gadā (septembris - oktobris).
- tebēts Jūdaistiem 4. pilsoniskais un 10. baznīcas mēnesis.
- Kanādas jūdaskoks jūdaskoku suga ("Cercis canadensis").
- jukām Juku jukām - cits caur citu, kopā, jūklī.
- ziloņkāju juka juku suga ("Yucca elephantines").
- šķiedru juka juku suga ("Yucca filamentosa").
- iecienītā juka juku suga ("Yucca gloriosa").
- lapsu zāle jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- dzērves acis jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- dzērvači Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- dzērvacis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- gladijonis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- lapsuzāle Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- zāģene Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus").
- šķindelnīca jumstiņu izgatavošanas darbnīca.
- briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus").
- velēnu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia caespiticia"), aizsargājama.
- apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama.
- Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā.
- ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo").
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā.
- Ārdenkeiplas fjords jūras līcis Grenlandē (_Ardencaple Fjord_), tās austrumu piekrastē.
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m.
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
- Pomoru šaurums jūras šaurums Barenca jūrā starp Kolgujevas salu un Eiropas kontinentālo daļu, Krievijas Eiropas daļas ziemeļos.
- Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā.
- Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km.
- Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m.
- Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
- Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
- Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos.
- prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo").
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai).
- sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea").
- foteritrozs Jutīgs pret spektra sarkano gaismu; attiecas uz krāsu aklumu, kad neatšķir zaļo krāsu.
- koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums.
- āle Kāda braucamrīka izmantošana ar vēja palīdzību.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- memoriālbaznīca Kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca.
- transiluminācija Kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu.
- caurine Kāda puķe ar cauruļveida kātu.
- iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
- makaviči Kāda sēne, zvīneņu suga ("Pholiota caperata").
- apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
- mēles Kāda zāle (augs), ko var izmantot krāsošanai ("Isatis tinctorica").
- derža Kāda zirgu slimība ar caureju.
- šķirulīte Kāda, kurai darbs šķiras, veicas.
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
- tamponācija Kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu.
- neologs Kādas vecas mācības, arī valodas jauninātājs.
- Zviedrijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus communis var. suecica"), saukts arī par paegli.
- Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā).
- verzaka Kāds lielāka izmēra nesamais, ko liek uz pleca.
- ļemurs Kāds, kam darbs neveicas.
- tenteris Kāds, kam darbs neveicas.
- pļūtka Kāds, kam ir caureja.
- pļūtnieks Kāds, kam ir caureja.
- daņģis Kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca.
- kremēslis Kāds, kas jaucas citu lietās.
- kremēsls Kāds, kas jaucas citu lietās.
- ņurkste Kāds, kas neskaidri runā, caur degunu ņurkst; ņurkšķis (4).
- šņaka Kāds, kas runā caur degunu.
- miģele Kāds, kas uzmācas, neliek miera.
- miģene Kāds, kas uzmācas, neliek miera.
- mākša Kāds, kas uzmācas.
- nīkšus Kāds, kas uzmācas.
- kļaustekls Kāds, kas uztraucas, baidās.
- pļūka Kāds, kuram ir caureja.
- punčāklis kāds, kuram neveicas.
- pidelkaķis Kāds, kurš iejaucas neaicināts.
- pacalāt Kādu brīdi calāt.
- kofiks kafejnīca _Caffeine_.
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi.
- kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
- slauktuve Kafejnīca, veikals u. tml., kur ir augstas cenas.
- lustūzis Kafejnīca; restorāns.
- cafē Kafejnīca.
- kafe Kafejnīca.
- kafē Kafejnīca.
- kafejušņiks Kafejnīca.
- kafene Kafejnīca.
- kafepišņiks Kafejnīca.
- kafijužņiks Kafejnīca.
- kafuška Kafejnīca.
- kafūzis Kafejnīca.
- kapejnīca Kafejnīca.
- kazists Kafejnīcas "Kaza" regulārs apmeklētājs 20. gs. 60.-70. gados.
- kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu.
- Arābijas kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea arabica").
- Kongo kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea canephora").
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
- Glycirrhyza glabra kailā lakrica.
- brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea").
- kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana").
- Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris").
- Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama.
- cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos.
- megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae").
- tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis").
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos.
- sārtais kakadu kakadu suga ("Eolophus roseicapillus").
- īstais kakaokoks kakaokoku suga ("Theobroma cacao").
- aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus").
- ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus").
- gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium").
- meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- telokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Thelocactus").
- zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus").
- pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus").
- Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- divmāju kaķpēdiņa kaķpēdiņu suga ("Antennaria dioica").
- mājas kaķis kaķu dzimtas suga ("Felis catus"), pasaulē izveidotas >42 šķirnes.
- jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- Sibīrijas kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta sibirica").
- safrāndzeltenā kalateja kalateju suga ("Calathea crocata").
- kernis Kalēja darbarīks, ar ko iezīmēja caurumus.
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai.
- dzelzsāmurs Kalēja darbnīca, kur dzelzi apstrādāja ar āmuru; dzelzs ceplis.
- smēde Kalēja darbnīca; kalve 1(1).
- kalējdarbnīca Kalēja darbnīca.
- pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
- birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai.
- alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
- monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
- filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām.
- kalavajs Kalme ("Acorus calamus").
- smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā.
- Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m).
- Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
- Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
- Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m.
- baznīckalns Kalns, uz kura atrodas baznīca.
- arnakāja Kalnu arnika ("Arnica montana").
- arnieks Kalnu arnika ("Arnica montana").
- arnikava Kalnu arnika ("Arnica montana").
- orla Kalnu arnika ("Arnica montana").
- pulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana").
- purenīši Kalnu arnika ("Arnica montana").
- urleja Kalnu arnika ("Arnica montana").
- vulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana").
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
- Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
- Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m.
- Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m.
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis.
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi.
- Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos.
- caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur".
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas.
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
- avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
- KamAZ Kamas automobiļu rūpnīca (krievu "Kamskij Avtomobiļnij Zavod").
- ķembartmencis Kambrainis - vāja, liesa menca.
- kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
- Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā.
- Kamenca Kamencas ezers - Ilzas ezers Aglonas pagastā.
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kameņeca Kameņecas ezers - Ilzas ezers Aglonas novada Aglonas pagastā.
- Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu.
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā.
- Kemeņeca Kamjaņeca - pilsēta Baltkrievijā.
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- sprūss Kanādas egle ("Picea glauca").
- Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms.
- CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation").
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- kanula Kanile, caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem.
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indijas kanna kannu suga ("Canna indica").
- Kantabrija Kantabrijas kalni - atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā ("Cordillera Cantabrica"), gar Biskajas līci, Spānijā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2648 m.
- ārējais kantaridisms kantaridisms, kura cēlonis ir toksīnu uzsūkšanās caur ādu no čulgas, kas radusies spāņu vaboļu aplikācijas vietā.
- apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
- Carduelis flammea kaņepīša "Acanthis flammea" nosaukuma sinonīms.
- kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina").
- Indijas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis indica").
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
- sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves.
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- ganka Kapliča baznīcas pagrabā.
- lielā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca major").
- mazā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca minors").
- bukse Kapmirte ("Vinca").
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
- čabulas Kāpnes; cabuli 2.
- čabuli Kāpnes; cabuli 2.
- zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
- baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae").
- ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
- kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae").
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
- lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts.
- ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts.
- galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata").
- Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts.
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts.
- Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis").
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā.
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu.
- iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens").
- kapsulektomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) izgriešana.
- kapsulotomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) pārgriešana.
- Festuca beckeri subsp. sabulosa kāpu auzenes "Festuca sabulosa" nosaukuma sinonīms.
- parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica").
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
- oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca").
- koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā).
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
- akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem.
- kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- sarkanā kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis cardinalis").
- teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis.
- telde Kariete; lepns braucamais; vāģis.
- teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis.
- pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana").
- lielaugļu karisa karisu suga ("Carissa macrocarpa").
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- kārpa Karpa ("Cyprinus carpio").
- spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- zeltainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carassius carassius").
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa.
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu.
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai.
- ievērtne Kartonos un papes izstrādājumos ar speciālām mašīnām izdobti caurumiņi auklu ievēršanai.
- bomis Kārts, kas iet cauri vada velkamajam kubuliņam (ziemas zvejā).
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum").
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
- ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium").
- de cetero kas attiecas uz pārējo, turpmāk.
- Dārelbeida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā").
- ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- kaspars Kastaņa ("Castanea vesca").
- Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- drušlags Kāstuvis; caurduris; duršlaks.
- duršlaks Kāstuvis; caurduris.
- zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae").
- līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii").
- varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae").
- dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus").
- iegalis Kāta caurums (piemēram, cirvim).
- katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai.
- polārā katarakta katarakta, kad apduļķojums norobežojies uz viena lēcas pola.
- akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- perkutānā nefrostomija katetra ievadīšana caur ādu līdz nieres bļodiņai fluoro- vai ultrasonogrāfiskā kontrolē; izmanto, lai novērstu supravezikālu aizsprostojumu, kā arī atvērtu urīnceļus pirms dažādām procedūrām, piem., sašaurinājuma dilatēšanas vai akmeņu izņemšanas.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei.
- katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas.
- kastellāns Katoļiem baznīcas vecākais.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
- ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
- transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- katoļticīgs Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katolis.
- katoļi katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā.
- opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
- atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
- inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam.
- ordinārijs Katoļu baznīcas tiesībās - kārtējais baznīcas administrators, persona ar baznīcas pārvaldes tiesībām pēc sava amata.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
- cappella Katoļu baznīcas vieta, kur koris uzstājas.
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
- stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus").
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
- platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians").
- aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata").
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- kaušķene Kauss, pavārnīca.
- kaušķins Kauss, pavārnīca.
- pavars Kauss, pavārnīca.
- auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis").
- izpigāties Kaut kā izkulties, tikt cauri.
- pigāties kaut kā kulties, tikt cauri.
- klandas Kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles.
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams.
- nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
- ļepuška Kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne).
- dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- šeherezada Kaut kas pasakains, neticams.
- vecūkšņa Kaut kas sens, vecs, jebkura veca dzīva radība.
- kaunīte Kautrā mimoza ("Mimosa pudica").
- matveida kaviļa kaviļu suga ("Stipa capillata").
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa.
- kazine Kazene ("Rubus caesius").
- kazuzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
- kazzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
- krūklis Kazene ("Rubus caesius").
- zustrene kazenes ("Rubus caesius").
- kazenīte Kazenes ("Rubus caesius").
- kazogas Kazenes ("Rubus caesius").
- krūkļi Kazenes ("Rubus caesius").
- sarmene Kazenes ("Rubus caesius").
- sārmenes Kazenes ("Rubus caesius").
- zirdzenājs Kazenes ("Rubus caesius").
- zirdzinājs Kazenes ("Rubus caesius").
- zirgoga Kazenes ("Rubus caesius").
- zirgogas Kazenes ("Rubus caesius").
- zustriķi Kazenes ("Rubus caesius").
- zustriņi Kazenes ("Rubus caesius").
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
- zilganā kazene kazeņu suga ("Rubus caesius").
- dziedzerstublāja kazroze kazrožu suga ("Epilobium adenocaulon").
- dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius").
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- zilganā kelērija kelēriju suga ("Koeleria glauca").
- Hemnica Kemnica - pilsēta Vācijā.
- Karlmarksštate Kemnica, pilsētas noasukums 1953.-1990. g.
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
- smalkfajanss Keramikas izstrādājums ar baltu, porainu un necaurspīdīgu drumstalu.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- Japānas kerija keriju suga ("Kerria japonica").
- kešju Kešjukoks - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale").
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu.
- Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule.
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze.
- Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
- panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna.
- kiriliskais raksts kirilica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- kiriļica Kirilica.
- krievu raksts kirilicas modifikācija, kas attīstības gaitā vienkāršojusies un grafiski pārveidojusies.
- civilraksts Kirilicas modifikācija, kas pēc vairākkārtējām modifikācijām un reformām ir kļuvi par tagadējo krievu rakstu.
- Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka.
- Kivdolova Kivdolica, Pildas pieteka.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- atzīmene Klade, piezīmju burtnīca.
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Klampja Klampja ciems - Klampju ciems, apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums.
- Klampju Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas novada Nīcas pagastā.
- Klampji Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampjuciems Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis.
- kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- emigrācija Klejotājšūnu vai leikocītu izkļūšana cauri sīko asinsvadu sienām apkārtējos audos.
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus.
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
- garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
- Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
- Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija.
- melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger").
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija.
- monasterium Klosteris, klostera baznīca.
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- soffocato Klusināti, noslāpēti; suffocato.
- lauka kļava kļavu suga ("Acer campestre").
- krūmveidīgā vārpainā kļava kļavu suga ("Acer spicatum").
- apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- izacot Kļūt acainam (1) - parasti par maizi.
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- izdubēt Kļūt cauram.
- izķirpēt Kļūt caurumainam, šūnainam.
- izķirmināties Kļūt caurumotam, izdobtam, tārpu saēstam.
- aplīkt Kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru).
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- nosūnāt Kļūt ļoti vecam.
- apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
- rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
- izbalēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- izbālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- izbaloties Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- nobālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- izčīčēt Kļūt plānam, caurspīdīgam (par nonēsātu veļu).
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- izdrelēt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- izčāgāt Kļūt porainam, viscaur irdenam.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
- rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- piesadzerties Kļūt tādam, kurā iesūcas (šķidrums).
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties.
- uzčūlāt Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- izkārst Kļūt vecam un sirmam.
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam; vecot.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
- ievecot Kļūt vecam, novecot.
- sapūt kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
- apvecot Kļūt vecam.
- pievecēt Kļūt vecam.
- noblauzgāties Kļūt viscaur blaugznainam (par galvas ādu).
- apgļitēt Kļūt viscaur gļotainam, glumam, slidenam.
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
- nomigloties Kļūt viscaur miglainam.
- izļumt Kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam.
- piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
- nočervelēt Kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu).
- saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
- sakoskāties Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.).
- sakoskāt Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt.
- saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- apkaitināties Kļūt viscaur niknam, sadusmoties.
- apgrabēt Kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam.
- izšūnāt Kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot.
- izšūnot Kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot.
- izpraulēt Kļūt viscaur praulainam.
- izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- nobarbalēt Kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
- sažarīt Kļūt viscaur slapjam lietū.
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- sasveķoties Kļūt viscaur sveķainam.
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
- sačokuroties Kļūt, parasti viscaur, čokurainam.
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi).
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- saspurāties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
- saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
- saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- sačaukstēt Kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam.
- sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- kleščas Knaibles caurumu veidošanai apstrādājamā ādā, arī tās saspiešanai.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
- aizknīdēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m.
- kāpelējošā kobeja kobeju suga ("Cobaea scandens").
- stilbiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; kuņiņa.
- piuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivulis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
- vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa.
- kuņiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- piolis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- vijoklītis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot.
- prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- pijkanna Koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
- vieķis Koka rīks, ar ko aizdrīvē plaisas (caurumus) sienā.
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
- stīna Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
- stīnis Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
- svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam.
- laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa.
- kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas.
- kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- dzeltenuzastes kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica coronata").
- dzeltenais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica petechia").
- priežmežu kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica pityophila").
- svītrainais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica tigrina").
- zaļganais kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica virens").
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- pašlencējošs kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm.
- pašnoteces kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm.
- karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
- atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
- radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi.
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
- dastošana Koku caurmēra mērīšana ar dastmēru un grupēšana pa sugām un caurmēra pakāpēm.
- caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā).
- mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
- Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens").
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m.
- hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju.
- ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas.
- paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi.
- ēdamā kolokāzija kolokāziju suga ("Colocasia esculenta").
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides").
- kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides").
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem.
- saulgriežu kolūrs kolūrs, kas iet caur saulgriežu punktiem.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- peļņatlīdzība Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība.
- peļņmaksa Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība.
- peļņsamaksa Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība.
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- kāls Komplekts (piemēram, piecas adāmadatas).
- monotematisms Komplicēts princips, kas saistīts ar vienas tēmas vai tēmu kompleksa caurviju izmantojumu skaņdarbā.
- FRELIMO Komunistiskas ievirzes politiska partija Mozambikā Mozambikas atbrīvošanas fronte (portugāļu Fronte de Libertacao de Mocambique).
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām.
- Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai.
- Kalifornijas kondors kondoru suga ("Gymnogyps californianus").
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu.
- TC Konsorcijs "Tilts Communications".
- eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas.
- atloks Konstrukcijas elements detaļu savienošanai vai to malu izturības palielināšanai; neizjaucamā savienojumā to sametina, salodē, salīmē vai aizvalcē, izjaucamā - saskrūvē.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību.
- rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju.
- klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums.
- sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos.
- centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- TIBC Kopējā dzelzs saistīšanas spēja (angļu "total iron-binding capacity").
- magnētiskās plūsmas saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem; ja visus vijumus šķērso viena un tā pati magnētiskā plūsma, tad saķēdējums ir vienāds ar magnētiskās plūsmas un vijumu skaita reizinājumu.
- saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem.
- TLC Kopējā plaušu kapacitāte (angļu "total lung capacity").
- TAC Kopējamā pieļaujamā nozveja ("total allowable catch").
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
- oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas.
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
- reģents Kora (galvenokārt baznīcas kora) diriģents.
- Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
- Kerbe Korģe, Salacas pieteka.
- Korba Korģe, Salacas pieteka.
- Korga Korģe, Salacas pieteka.
- Korģene Korģe, Salacas pieteka.
- Korģupīte Korģe, Salacas pieteka.
- Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis").
- vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
- Kostarikas Republika Kostarika, valsts pilnais nosaukums ("República de Costa Rica").
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
- trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata").
- divmāju kotula kotulu suga ("Cotula dioica").
- karons Kovārnis ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca").
- kosa Kovārnis ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca").
- izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu).
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- skramauka kramenīca (šautene).
- arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza.
- kravažas Krāmi, vecas lietas.
- smiltājplatkāji Kranca retējs ("Potentilla crantzii").
- krancojs Krancains.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu.
- Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
- akmenīcieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" iedzīvotāji.
- Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants.
- Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums.
- balticieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" iedzīvotāji.
- indricieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" iedzīvotāji.
- Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
- Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants.
- Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
- nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
- niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
- Baļtica Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" nosaukuma variants.
- Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants.
- okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji.
- Mazā Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants.
- Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
- Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants.
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski.
- aizgore Krāsns caure; rovis, rievis.
- piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum").
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
- saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram.
- alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama.
- trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara").
- purvu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Neochmia ruficauda").
- garastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila acuticauda").
- pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- vārpainā krauklene kraukleņu suga ("Actaea spicata").
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- tranzītkrava Krava, kas attiecīgajā valstī atrodas caurceļā uz citu valsti.
- pneimatiskais transports kravas pārvietošana pa cauruļvadiem ar gaisa plūsmu.
- pneimotransports Kravas pārvietošana pa cauruļvadiem ar gaisa plūsmu.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma; šādā gadījumā kreditors uzticas personai, kuru tas kreditē.
- Kremeņeca Kremeneca, pilsēta Ukrainā.
- valtīgs Krietns, teicams, lietpratīgs, prasmīgs, stiprs.
- Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem.
- Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā.
- Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
- cara tētiņš Krievijas cars.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- mordki Krievu 12. gs. naudas vienības caunu galvās vai ādās.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- streļci Krievu caru miesas sardze 16. un 17. gs.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē.
- kurķe Krīklis ("Ana crecca").
- kroķe Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1).
- krokpīle Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1).
- griškis Krīklis ("Anas crecca").
- krīplis Krīklis ("Anas crecca").
- krīpšķe Krīklis ("Anas crecca").
- kroka Krīklis ("Anas crecca").
- lošņa Krīklis ("Anas crecca").
- ložņi krīkļi ("Anas crecca").
- tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria").
- Japānas kriptomērija kriptomēriju suga ("Cryptomeria japonica").
- ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- brīvās baznīcas kristiešu apvienības, kas ir neatkarīgas no valsts un oficiālās baznīcas.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību.
- agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- herēzija Kristietībā - no Baznīcas doktrīnas atšķirīgi uzskati.
- Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
- Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- kristietis Kristietības piekritējs; kristīgās baznīcas loceklis.
- patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
- baznīcas vēsture kristietības un baznīcas attīstības vēsture.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma.
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
- baznīcas gads kristīgās baznīcas svētku cikls gada laikā, skaitot no pirmās adventes svētdienas līdz Mūžības svētdienai.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum").
- daudzstumbru krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum multicaule").
- Potentilla crntzii Krnca retējs.
- baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas.
- cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa").
- Kroļeveca Kroleveca, pilsēta Ukrainā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica").
- lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica").
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms.
- rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs.
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa").
- krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata").
- marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm; ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
- Kubas Republika Kuba, valsts pilnais nosaukums ("República de Cuba").
- vāksts Kubls, muca ar vaļēju, nogriestu virsdaļu.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
- peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas.
- apaļklīze Kuģa priekšgala borta atvere (klīze), kas izveidota kā caurule, pa kuru no borta iet trose.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- ģenerālkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma.
- naos Kuģis, cella; baznīcas vai citas plašas celtnes atsevišķs joms.
- kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- dikstīns Kukainis, kas uzmācas zirgiem.
- Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms.
- kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca").
- alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
- mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
- knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
- skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- stiebrs Kukaiņu sūcamās mutes daļa.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
- cirpa Kūla - veca, sausa zāle.
- kūlans Kūla, veca zāle.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
- klanīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Klanīcas" iedzīvotāji.
- mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji.
- planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji.
- bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
- kūlenīca Kūlnīca - ar kūlu apaugusi pļava.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sviekstenīca Kuļmuca.
- maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides").
- nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora").
- ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
- kumelnīca Kumelīte ("Matricaria").
- cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria").
- kumele Kumelītes ("Matricaria").
- kumelene Kumelītes ("Matricaria").
- kumelenes Kumelītes ("Matricaria").
- kumeliņas Kumelītes ("Matricaria").
- kumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumelis Kumelītes ("Matricaria").
- kumelišes Kumelītes ("Matricaria").
- kumelīši Kumelītes ("Matricaria").
- kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria").
- kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria").
- kumelnīce Kumelītes ("Matricaria").
- kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria").
- kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumeltīni Kumelītes ("Matricaria").
- mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- paškumelenes Kumelītes ("Matricaria").
- paškumelītes Kumelītes ("Matricaria").
- ramoliņi Kumelītes ("Matricaria").
- ramuleņi Kumelītes ("Matricaria").
- ramuņele Kumelītes ("Matricaria").
- rembulīte Kumelītes ("Matricaria").
- romulene Kumelītes ("Matricaria").
- romuleņi Kumelītes ("Matricaria").
- tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria").
- zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- astainā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum caudatum").
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
- atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu; kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- sāksliņa kuņiņa - kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- kupuca Kupica.
- kupucis Kupica.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- kārmaikla kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii").
- divkrāsu kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum x cammarum").
- loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens.
- lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Kurvicu ezers Kurvica ezers Jaunlaicenes pagastā.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- independentisms Kustība par reliģiskās kopas neatkarību no baznīcas augstākajām instancēm un amatpersonām.
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret baznīcas un garīdzniecības privilēģijām, bet ne pret reliģiju.
- galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas.
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- latīņu kvadrāts kvadrātmatrica no skaitļiem 1, 2 ..., n, kuras nevienā rindā un ailē skaitļi neatkārtojas.
- diagonālmatrica Kvadrātmatrica, kura no nulles atšķirīgi ir tikai diagonālie elementi.
- vienības matrica kvadrātveida matrica, kam visi galvenās diagonāles elementi ir 1 un pārējie elementi ir 0
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana.
- supratekamība Kvantu šķidruma (sk. Bozes šķidrums) stāvoklis, kurā šķidrums bez berzes izplūst caur kapilāriem.
- pjezoelektrometrs Kvarca kristālu elektrometrs.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- kvarca lampa kvarca spuldze.
- dzīvsudraba spuldze kvarca spuldze.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
- eopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība, sākotnēji (no 1932. g.) tā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), vēlāk termins lietots gk. pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē.
- piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- sarkanrīkles ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia cantillans").
- gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
- dadzilis Ķeģis ("Acanthis"), žubīšu dzimtas putnu ģints.
- kalnu ķeģis ķeģu suga ("Acantis flavirostris syn. Carduelis flavirostris").
- gaišais ķeģis ķeģu suga ("Acantis hornemanni syn. Carduelis hornemanni").
- baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus").
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama.
- galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu.
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- permeabilitāte Ķermeņa caurlaidības spēja.
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls.
- lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze.
- kvīka Ķēve, kas kviec un sper, spertavnīca.
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- ķēvnīce Ķēvnīca.
- parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica").
- smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica").
- ķieģeļu ceplis ķieģeļceplis; ķieģeļnīca.
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai.
- ceglineica ķieģeļnīca.
- cegalne Ķieģeļnīca.
- plītnice Ķieģeļnīca.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- klinkets Ķīļkrāns, ar ko noslēdz kuģa cauruļvadus.
- parastā ķimene ķimeņu suga ("Carum carvi").
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
- kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis.
- pentaciklisks Ķīmisks savienojums, kurā ir piecatomu cikls.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- Kirela Ķirele, Salacas pieteka.
- Kirele Ķirele, Salacas pieteka.
- Kirera Ķirele, Salacas pieteka.
- Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā.
- Kākulis Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Kreņu ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Dūma ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- ooforostomija Ķirurģiska olnīcas cistas atvēršana.
- troakārs ķirurģisks cauruļveida instruments šķidruma vai strutu izvadīšanai no organisma dobumiem.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- glempings labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā
- pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes.
- obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
- dārs Labs, mierīgs, krietns, teicams.
- ziher Labs; uzticams.
- brūnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia caja").
- melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama.
- mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama.
- gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama.
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
- baltā apšubeka lācīšu suga ("Leccinum percandidum").
- rudzu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus secalinus").
- smailais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella conica").
- Ziemeļamerikas lācis lāču suga ("Ursus americanus").
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
- Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš.
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
- laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
- anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons.
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
- apostoliskais laikmets laiks līdz 70. gadam (pēcapostoliskais līdz 140 g.).
- cietstāvēšanas periods laiks no slaucama dzīvnieka aizlaišanas līdz nākamās atnešanās dienai.
- laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama.
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
- filtrēt Laist caur filtru (šķidrumu, gāzi).
- leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- purkšt Laist gaisu caur nāsīm (par dzīvniekiem).
- šļūcka Laistāmā caurule.
- dulbāts Laivas malā piesists koks ar 2 caurumiem, kur iedzen duļļus.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- lakricsakne Lakrica ("Glycirrhyza").
- glycirrhyza Lakricas jeb lakricsaknes.
- latukas Laktuka, dārza salāti ("Lactuca sativa").
- Japānas laminārija lamināriju suga ("Laminaria japonica"), kas tiek kultivēta Austrumāzijas jūrās.
- ēberis Lamu vārds vecam zirgam.
- klīma Lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam).
- kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
- grička Lamuvārds vecai sievietei.
- ņurka Lamuvārds vecai sievietei.
- bumbuļčačis Lamuvārds vecam cilvēkam.
- Lamzenes purvs Lamžu purvs Iecavas novadā.
- amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki.
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- spraišļu lantāna lantānu suga ("Lantana camara").
- burkānu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Heterotrioza apicalis").
- Sibīrijas lapegle lapegļu suga ("Larix sibirica").
- Polijas lapegle lapegļu suga ("Larix x polonica").
- greznulīte lapiņu sēņu ģints ("Delicatula").
- bērzlapene lapiņu sēņu ģints ("Laccaria").
- sakņkāta kserula lapiņu sēņu suga ("Hymenopellis radicata", syn. "Xerula radicata").
- uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju.
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae").
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- gāzturbīnu dzinēja kompresors lāpstiņu agregāts caurplūstoša gaisa spiediena paaugstināšanai; sastāv no ievirzes aparāta un vairākām secīgi izvietotām pakāpēm.
- smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata").
- kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola").
- īsā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania curta").
- palienes lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania irrigua").
- mēlveida lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania lingulata").
- birztalas lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania nemorea").
- purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola").
- viļņainā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania undulata").
- lappadeve Lapu automātiska pārvietošana cauri stacionāri novietota mehānisma (skenera, kopētāja, u. tml.) nolasīšanas iekārtai.
- cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti.
- kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae").
- persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae").
- knīpāt Lasīt bgrūti noplūcamas ogas.
- lēcāt Lasīt, vākt lēcas.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- LLVV Latviešu literārās valodas vārdnīca.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
- Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju.
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem.
- Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
- istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
- LELB Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā.
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- ķillains Laucis ("Fulica atra").
- kuiga Laucis ("Fulica atra").
- papis Laucis (2), dumbrvistiņu suga ("Fulica arta").
- Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums.
- kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester").
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis.
- pautainīte Lauka veronika ("Veronica agrestis").
- vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- vērmele Lauka vībotne ("Artemisia campestris").
- barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai un klasifikācijai, kā arī, lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- putainīte Lauku veronika ("Veronica agrestis").
- kvadrātversts Laukuma mērvienība - 1,13802 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- mucas sējums (arī vieta) laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa.
- mucas vieta (arī sējums) laukuma mērvienība aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- aplaulības Laulību pusdienas noīrētā telpā netālu no baznīcas.
- Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica").
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- Azoru laurs lauru suga ("Laurus azorica").
- Kalifornijas lauvronis lauvroņu suga ("Zalophus californianus").
- Lužica Lauzica, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums sorbu valodā.
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- izalauzties Laužoties cauri drūzmai, izkļūt.
- Allium urseolatum lavandzilā sīpola ("Allium caesium") nosaukuma sinonīms.
- Tīringas lavatera lavateru suga ("Lavatera thuringiaca").
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
- aplanātiskā lēca lēca ar koriģētu sfērisko aberāciju.
- trifokālā lēca lēca no trim segmentiem ar dažādām refrakcijas spējām; augšējais skatīšanai tālumā, vidējais - vidējā atstatumā un apakšējais - tuvumā.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- saliktā lēca lēca, kas gatavota no divām vai vairākām vienkāršām lēcām.
- punktāllēca Lēca, kas koriģē astigmatismu visos redzes lauka virzienos.
- bilinza Lēca, kas salikta no 2 puslēcām.
- priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
- kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
- izliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām.
- ieliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām.
- lēcas Lēca.
- lēdza Lēca.
- linze Lēca.
- tarzāls Lecamajai locītavai piederošs.
- lecanium Lecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms.
- lecanium Lecanium hesperidum - mīkstās augmāju bruņuts "Coccus hesperidum" nosaukuma sinonīms.
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
- traumatiskā katarakta lēcas apduļķojums kā acs trula vai penetrējoša ievainojuma sekas.
- fakoskotasms Lēcas apduļķojums.
- fakocistektomija Lēcas kapsulas daļas izgriešana kataraktas gadījumā.
- perifakīts Lēcas kapsulas iekaisums.
- fakolīze Lēcas šķīdināšana operācijas ceļā vai ar medikamentu palīdzību.
- fakocēle Lēcas trūce; lēcas pārvietošanās acs priekšējā kamerā.
- afakija Lēcas trūkums acī.
- totālā katarakta lēcas un apvalka pilnīgs apduļķojums.
- dioptrija Lēcas vai lēcu sistēmas optiskā stipruma mērvienība.
- čičavica Lēcas, to sēklas.
- lēca Lēcas.
- lēča Lēcas.
- lens Lēcas.
- puszirņi Lēcas.
- Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms.
- Lecidea carpatica lecideju sugas "Lecidella carpatica" nosaukuma sinonīms.
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām).
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m.
- uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- vasaras lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. annua").
- ziemas lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. hibernica").
- monadologija Leibnica filosofiskā sistēma; monadoloģija.
- leikopedēze Leikocītu diapedēze caur kapilāru sienām.
- leikocitoplānija Leikocītu izkļūšana ārpus asinsvadiem vai caur serozajiem apvalkiem vai audiem.
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- Lecanora distans lekanoru sugas "Lecanora populicola" nosaukuma sinonīms.
- Lecanora pinastri lekanoru sugas "Lecanora pulicaris" nosaukuma sinonīms.
- mikrostruktūra Leksikogrāfijā - elementu (datu) izkārtojums vārdnīcas (vai datubāzes) šķirklī.
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- lemestnica Lemesnīca.
- lemeznica Lemesnīca.
- zābris Lemesnīca.
- žagre Lemesnīca.
- zobris Lemesnīca.
- efūzija Lēna (gāzes) izplūšana caur mazu atveri.
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- stegāt Lēnām brist caur dubļainu vietu.
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
- tīmiņš Lēni, pacietīgi veicams darbs. Kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku.
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- perforācija Lenšu, kartīšu caurumošana, ar kuru tajās iekodē informāciju; filmu, kinofilmu malu caurumošana vilcējmehānisma darbības nodrošināšanai; iegūto caurumiņu sistēma.
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens").
- perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam.
- prizmas lauzējleņķis leņķis, ko ierobežo prizmas skaldnes, caur kurām izplatās gaisma.
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu.
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
- recekļainā leocija leociju ģints sēņu suga ("Leotia lubrica").
- slesnicas lesnica (1).
- lešņava Lesnica (1).
- lešņicas Lesnica (1).
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
- liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus.
- vārpu liatre liatru suga ("Liatrias spicata").
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m.
- bremžu plāksne lidaparāta korpusa atliecama virsma gaisa pretestības palielināšanai.
- aviorūpnīca Lidaparātu rūpnīca.
- adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu.
- pilna burtnīca līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
- angioprotektori Līdzekļi, kas uzlabo audu apasiņošanu, normalizē asinsvadu caurlaidību.
- kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- cerebrālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot mēle atliecas atpakaļ; retrofleksīvie līdzskaņi.
- poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs.
- kolāties Liekties, griezties (par dēļiem, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
- peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai.
- pyurine liela alus muca.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju.
- vabulaķis Liela koka karote, pavārnīca.
- punšeons Liela muca (72-120 galonu; \~330-545 litru).
- vāte Liela muca šķidruma transportēšanai.
- igvarts Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts.
- igvāte Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai; igvāts.
- igvāts Liela muca ūdens ielaišanai un turēšanai.
- igvartis Liela muca ūdens ielaišanai.
- bāka Liela muca, vāts (ūdens vešanai).
- rūmenīca Liela muca.
- rūmnīca Liela muca.
- ūkša Liela muca.
- ūkšene Liela muca.
- ūkšis Liela muca.
- ūkšņa Liela muca.
- vāts Liela muca.
- dzeltenes Lielā nātre ("Urtica dioica").
- nātra Lielā nātre ("Urtica dioica").
- ņātre Lielā nātre ("Urtica dioica").
- peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- barbans Liela rotējoša muca (ādu miecēšanai).
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
- hydroprogne caspia lielā zīriņa "Sterna caspia" nosaukuma sinonīms.
- lamma Liela, slaucama aita.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- lepšuks Liela, veca sēne.
- luška Liela, veca tupele.
- losnis Liela, veca žurka.
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris.
- dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa.
- Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina.
- ķīpa Lielāka muca.
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
- Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta.
- Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
- Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža).
- Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem.
- jakobīņu diktatūra Lielās franču revolūcijas attīstības posms (1793.-1794. g.), kad pie varas nāca jakobīņi, izmantoja teroru, diktatūru.
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem).
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts").
- pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem).
- kalnu kristāls lieli, dzidri kvarca kristāli; izmanto optikā, aparātbūvē un juvelierizstrādājumiem.
- Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- oktāva Lielo baznīcas svētku (Lieldienu, Ziemassvētku) astoņu dienu atsvēte.
- oktāva Lielo baznīcas svētku pēdējā, t. i. astotā, diena.
- lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- lāns Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- trakts Liels braucamais ceļš.
- ālogs Liels caurums.
- ulvenis Liels caurums.
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt.
- peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- izkliedes matrica lielumu kopa (matrica), ar ko kvantu mehānikā raksturo sistēmas pāreju no viena stāvokļa citā, mikrodaļiņām vai elementārdaļiņām savstarpēji mijiedarbojoties (izkliedējoties).
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- LEER Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīca.
- LPCS Liepājas pilsētas centrālā slimnīca (rāj.).
- Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Lipencs Liepnicas ezers Liepnas pagastā.
- Lipencas ezers Liepnicas ezers Liepnas pagastā.
- Lipenecas ezers Liepnicas ezers Liepnas pagastā.
- Amerikas liepa liepu suga ("Tilia americana"), Latvijā introducēta.
- Mongolijas liepa liepu suga ("Tilia mongolica"), ko retumis audzē parkos.
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem.
- elektrotermija Lietišķa zinātne, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz elektriskās enerģijas pārvēršanu siltumā.
- tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
- bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami.
- klejšmete Lieto lamuvārda nozīmē, ja kas neveicas, neizdodas.
- caurin Lieto vārdu "caur, cauri" pastiprināšanai.
- bāc Lieto, ja kas neveicas.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- cibu Lieto, savienojumā ar "cabu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties.
- augšā puļķīts, apakšā muļķīts lietoja, lai apzīmētu krievu karavīrus, kas ienāca 1940.gadā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā
- perorāls Lietojams caur muti (par medikamentiem).
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protocol").
- protokols ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protokol").
- API lietojumprogrammu saskarne (angļu "Application Program Interface").
- ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server").
- nošļandēties Lietū viscaur izmirkt.
- pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu.
- DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
- vikāra ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vycaryi").
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja.
- līgača Līka, veca sieviete.
- līgāča Līka, veca, runātīga sieviete.
- normālplakne Līknes pieskarei perpendikulāra plakne, kas iet caur pieskaršanās punktu.
- Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
- agrārlikumi Likumi, kas noteica Romas publisko zemju sadalīšanas un lietošanas kārtību 486.-111. g. p. m. ē.
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
- dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
- baltā lilija liliju suga ("Lilium candidum").
- ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- limfeksosmoze Limfas izplūšana cauri limfvadu apvalkiem.
- lineāra transformācija lineāras telpas attēlojums sevī, ko apraksta bāzes vektoru koordinātu matrica vai lineāru funkciju sistēma.
- ekvipotenciāle Līnija, kas iet caur punktiem ar vienādu potenciālu.
- Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms.
- linkrusta Linoleja veida tapetes, kas nelaiž cauri mitrumu.
- dvaccatka linu šķiedra, iesaiņota pārdošanai (8 kg); dvacatka (1).
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
- ķepa Lipīgas vecas drēbes.
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- pērlenīšu liriope liriopu suga ("Liriope muscari").
- vārpu liriope liriopu suga ("Liriope spicata").
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- vaginālā litotomija litotomija ar griezienu caur maksts priekšējo sienu.
- perineālā litotomija litotomija ar griezienu caur urīnizvadkanāla plēvaino daļu starpenes vidū.
- Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
- Amerikas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton americanus").
- Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis").
- košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis").
- zilā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia siphilitica").
- izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur).
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās.
- kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod.
- glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos.
- LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)").
- LLC protokols loģiskā posma vadības protokols (angļu "Logical Link Control protocol").
- Lohvicja Lohvica, pilsēta Ukrainā.
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
- LAN Lokālais tīkls ("local area network").
- piroksikāms Lokālas darbības pretsāpju līdzeklis, kas uzsūcas caur ādu.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- stupure Lokana, slaida vica.
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- atlokošana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā pa sagataves ārējo kontūru vai ap caurumu sagatavē izveido atloku.
- lagrīts loku vai slieču liecamā ierīce.
- Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.).
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- lucerne Lucerna ("Medicago").
- gaiļāboliņš Lucernas ("Medicago").
- gaiļuzirņi Lucernas ("Medicago").
- Arābijas lucerna lucernu suga ("Medicago arabica").
- ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens").
- zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata").
- sirpjveida lucerna lucernu suga ("Medicago falcata").
- apiņveida lucerna lucernu suga ("Medicago lupulina").
- mazā lucerna lucernu suga ("Medicago minima").
- pieplakusī lucerna lucernu suga ("Medicago prostrata").
- Rumānijas lucerna lucernu suga ("Medicago romanica").
- sējas lucerna lucernu suga ("Medicago sativa").
- Sokuorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorneica" nosaukums latgaliski.
- Sokorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņica" nosaukuma variants.
- pušmucovieši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Pušmucava" iedzīvotāji.
- PCM Lūdzu, piezvani man (angļu "please call me"; īsziņās).
- cilindriskā lufa lufu suga ("Luffa cylindrica").
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- perpele lupata no veca apģērba gabala.
- supata Lupata, veca nederīga lieta, atkritumi; sopatas.
- karašas Lupatas, vecas lietas.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
- ļustes Lustes, izpriecas.
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīva baznīcas institūcija.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- evaņģēliski luteriska luteriskās baznīcas nosaukums; norādījums uz to, ka baznīca nav katoliska.
- serbi Lužicas serbi - sorbi.
- apsēstība Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
- atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu.
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums.
- optime Ļoti labi, teicami.
- lēģernīca Ļoti liela muca brūžos degvīna uzkrāšanai.
- dižpriede ļoti liela un veca priede
- nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam.
- noplēst Ļoti novalkāt; novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
- membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā.
- organdijs ļoti plāns grubuļains matēts caurspīdīgs zīda audums ar ieaustu sīku rakstu.
- limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
- plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
- zīdpapīrs Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs.
- šķidrauts Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma
- psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
- vecvecais Ļoti vecais, senais.
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- macas Maca.
- Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā.
- rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- koncentri Mācību kursa posmi, kuros vienu un to pašu vielu māca dažādā dziļuma pakāpē.
- mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule").
- Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica").
- makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
- lubrikants Maigs caurejas līdzeklis.
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam.
- Iščela maiju mitoloģijā - mēness dieviete un Icamnas sieva, bērnu dzemdēšanas un audēju patronese.
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
- meža maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha hippocastani").
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai.
- augstfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar caurlaides joslu no dažiem desmitiem kilohercu līdz dažiem desmitiem un simtiem megahercu.
- rezonanses pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar šauru frekvenču caurlaides joslu; parasti satur rezonanses LC kontūru.
- zemfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla aptuveni atbilst skaņu frekvenču diapazonam – no dažiem desmitiem hercu līdz dažiem desmitiem kilohercu.
- platjoslas pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla pārklāj zemfrekvences un augstfrekvences pastiprinātāju caurlaides joslas.
- pārmaisīt maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
- iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
- maizceptuve Maizes ceptuve, maiznīca.
- aizkura Maizes krāsns caurums.
- bulanžērija Maiznīca, beķereja.
- beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve.
- kleņģereja Maiznīca, konditoreja.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- glome Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glomes Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glūme Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica").
- krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica").
- mājas darbs mājās veicams sadzīves darbs.
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
- bezdelīga Māju bezdelīga ("Hirundo rustica").
- Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata").
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
- Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana").
- Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen").
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa").
- sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda.
- sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu.
- CBD Maksājums pirms piegādes (angļu "cash before delivery").
- nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
- satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām).
- linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
- ateljē Mākslinieka darbnīca.
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta").
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
- podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- inganno Maldu kadenca.
- priežu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus aedilis").
- egļu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus griseus").
- pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur.
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
- lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica").
- Gruzijas mandele mandeļu suga ("Amygdalus georgica").
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- mazais māņceplītis māņceplīšu suga ("Acanthisitta chloris").
- garknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis coruscans").
- samtainais māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Philepitta castanea").
- Sibīrijas māņplušķis māņplušķu suga ("Zoothera sibirica").
- parka māņsprakšķis māņsprakšķu suga ("Euchnemis capucina").
- puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
- dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus").
- raibgalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes oreas").
- mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus").
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- Kāpostu Māra Māras dienas (25. marta) nosaukuma variants, dabas atmodas diena, arī putnu diena; Kāpostnīca.
- Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā.
- Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā.
- Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā.
- mērarutki Mārrutki ("Armoracia rusticana").
- kreni Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mārakas Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mārruks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- māruks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- merdiķi Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērrutki Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērrutkis Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērrutks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērutki Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērutks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mārrutki Mārrutks ("Armoracia rusticana").
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.).
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
- brālene Māsīca.
- māsēle Māsīca.
- māšēle Māsīca.
- māsēniša Māsīca.
- māseņuška Māsīca.
- māsice Māsīca.
- māsīce Māsīca.
- māsnīca Māsīca.
- māsbrāļbērni Māsīcas un brālēni; māsas un brāļa bērni.
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m.
- moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār.
- zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
- klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā.
- bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
- jaunaismāte Māte (pretstatā vecaimātei); jaunāmāte.
- jaunāmāte Māte (pretstatā vecaimātei).
- lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus).
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- gaismas necaurlaidība materiāla pretestība jebkura veida gaismas staru caurplūdei.
- ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
- ūdenscaurlaidība materiāla spēja laist cauri ūdeni augsta spiediena iedarbībā.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- caurlaidība Materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas.
- caursitamība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- caursitība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru).
- siltumizolācijas materiāli materiāli (izstrādājumi) būvkonstrukciju, dažādu iekārtu un cauruļvadu siltumizolācijai.
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus.
- hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
- personiskā (arī personīgā) lieta materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
- personīgā lieta materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem.
- upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
- sirds mātere māteru suga ("Leonurus cardiaca").
- māsēnīša Mātes vai tēva māsas meita; māsīca.
- suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
- apgrieztā matrica matrica A^-1^, kurai A^-1^A=AA^-1^=E.
- transponētā matrica matrica, ko iegūst, kādu matricu atspoguļojot pret tās galveno diagonāli, t.i, sākotnējās matricas rindas pārvēršot par kolonnām un kolonnas par rindām
- saistību matrica matrica, ko izmanto grafa uzdošanai un kuras elements a~ij~ = 1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotni i ar virsotni j.
- lentveida matrica matrica, kurā ir tikai viena kolonna.
- trijstūrmatrica matrica, kurai a~ij~=0, ja i>j (apakšējā trijstūrmatrica) vai i
- simetriska matrica matrica, kurai a~ij~=a~ji~.
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu.
- rindas matrica matrica, kurai m=1.
- ailes matrica matrica, kurai n=1.
- singulāra matrica matrica, kuras determinants ir 0.
- stohastiskā matrica matrica, kuras elementi ir nenegatīvi reāli skaitļi un kuras katras rindiņas visu elementu summa ir vienāda ar 1.
- Būla matrica matrica, kuras katra elementa vērtība var būt 1 (patiess) vai 0 (aplams).
- kvadrātmatrica Matrica, kuras rindu skaits ir vienāds ar aiļu (kolonnu) skaitu.
- nulles matrica matrica, kuras visi elementi ir nulles.
- Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms.
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms.
- cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides").
- zilganā mauraga mauragu suga ("Hieracium caesium").
- ciņu mauraga mauragu suga ("Hieracium caespitosum").
- mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības.
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu.
- čāpa Maza auguma paveca sieviete.
- tulliņa Maza caurulīte.
- Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
- dzeltene Mazā nātre ("Urtica urens").
- dzeltenes Mazā nātre ("Urtica urens").
- dzelzene Mazā nātre ("Urtica urens").
- dzelzenītes Mazā nātre ("Urtica urens").
- bukūzis Maza veca ēka vai piebūve.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- čobele Maza, veca celtne.
- buduris Maza, veca mājiņa.
- mazais māņpaceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris").
- mazais tirānceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris").
- pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
- pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
- Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- apburnīt Mazliet saburzīt viscaur.
- papļūtīt Mazliet, kādu laiku pārciest caureju.
- ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs.
- pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
- sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni.
- mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- purene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
- fascikuls Mazs sējums, burtnīca.
- česuls Mazs spics darbarīks caurumu urbšanai.
- dušenieks Mazs zemnieciņš, kam ir piecas pūrvietas aramzemes; būdnieks, mazsaimnieks.
- Salisburg Mazsalaca.
- Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
- ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
- jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji.
- lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
- skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji.
- Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants.
- garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji.
- korģenieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Korģene" iedzīvotāji.
- Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
- salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
- Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
- valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
- Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- odzene Mazvērtīga, veca vai puvusi oga.
- mēbeļrūpnīca Mēbeļu rūpnīca.
- dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā.
- vanadzene Medene ("Sarcodon imbricatum").
- Hydnum imbricatum medenes "Sarcodon imbricatum" nosaukuma sinonīms.
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
- drena Medicīnā - caurule šķidruma izvadīšanai no organisma dobuma.
- drastica Medicīnā stipri un mazās devās iedarbīgi caurejas līdzekļi.
- MRC Medicīnas pētījumu padome (angļu "Medical Research Council").
- CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences").
- zonde medicīnisks instruments (caurule) audu un orgānu izmeklēšanai.
- fonoforēze Medikamentu ievadīšana organismā caur ādu, izmantojot ultraskaņu.
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- cēlā medinilla medinillu suga ("Medinilla magnifica").
- medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā.
- cycadiae Megafilo kailsēkļu "Cycadophytina" nosaukuma sinonīms.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- malšana Mehāniska materiāla smalcināšana līdz daļiņu caurmēram 0,1 mm.
- MV Mehāniskā ventilācija (angļu "mechanical ventilation").
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
- žalūzijas mehānisms kamerā vai projektorā, kas novieto necaurspīdīgu virsmu starp objektīvu un filmu laikā, kamēr jauns kadrs nonāk pozīcijā pretim objektīvam.
- antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
- Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību.
- Meksikas Savienotās Valstis Meksika, valsts pilnais nosaukums ("Estados Unidos Mexicanos").
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus.
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- melnacīgs Melnacains.
- Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms.
- Sinapis nigra melnās sinepes "Brassica nigra" nosaukuma sinonīms.
- īskāta melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca brevipes").
- parastā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca melanoleuca").
- stīvkātiņa melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca strictipes").
- kārpainā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca verrucipes").
- punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus").
- kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus").
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.).
- krauli Melnplauka ("Tilletia caries").
- kraulis Melnplauka ("Tilletia caries").
- morions Melns kvarca paveids; izmanto par pjezoelektriķi, arī juvelierizstrādājumiem.
- gurlis Melns laucis ("Fulica atra").
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
- saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica").
- skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica").
- Mālupe Melnupe, Salacas pieteka.
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
- papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
- himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu.
- Sibīrijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia sibirica"), Latvijā sastopama savvaļā, aizsargājama.
- Tangutijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia tangutica").
- slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls.
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
- permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- Gadus morhua menca, mencu dzimtas suga, kurai ir vairākas pasugas.
- dorša Menca.
- dorsis Menca.
- doršs Menca.
- durska Menca.
- īliķis Menca.
- mence Menca.
- mencis Menca.
- mencs Menca.
- mendza Menca.
- Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias").
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- mēnesnīce Mēnesnīca.
- mēnesnīdze Mēnesnīca.
- mēnesnieks Mēnesnīca.
- mēnesnītis Mēnesnīca.
- mēnestnieks Mēnesnīca.
- mēnistens Mēnesnīca.
- mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts.
- Menoidium falcatum menoīdiju sugas "Menoidium mediocanellatum" nosaukuma sinonīms.
- menoūrija Menstruālā asiņošana caur urīnpūšļa fistulu.
- pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
- zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām.
- Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- mēra septiskā forma (arī ādas buboņu mēra forma, buboņu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
- pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago").
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- Āzijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia asiatica").
- Sibīrijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia sibirica").
- Virdžīnijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia virginica").
- merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms.
- commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu.
- sutraina Mēsliena, vircas bedre.
- sutrainis Mēsliena, vircas bedre.
- sutraitnis Mēsliena, vircas bedre.
- sutrājs Mēsliena, vircas bedre.
- sutranājs Mēsliena, vircas bedre.
- zveņģe Mēslu vai vircas bedre.
- parastais mespils mespilu suga ("Mespilus germanica").
- Japānas metake metaku suga ("Pseudosasa japonica").
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž.
- caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana.
- plomba Metāla masa cauru zobu piepildīšanai.
- bazūne Metāla pūšamais instruments ar divām U veida caurulēm, no kurām viena iebīdāma otrā.
- saksotromba Metāla pūšaminstruments, kas pēc savas skaņu caurules mensuras atrodas vidū starp sakshornu un mežragu.
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos.
- borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi.
- dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā.
- luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu.
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus).
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem.
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
- ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
- methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību.
- elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
- aizmetināt Metinot aizpildīt (plaisu, atvērumu, caurumu).
- dinamiskā pielāgošana metode attēla izmēru un formas pielāgošanai kadra kompozīcijas vai filmas vēstījuma vajadzībām, nosedzot attēla daļu ar necaurspīdīgu maskētājslāni.
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
- gamma defektoskopija metode, ar ko metālu izstrādājumos var atklāt dažādus defektus, tiem cauri laižot gamma starojumu, kas defekta vietā absorbējas vājāk.
- radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
- ūdeņu mētra mētru suga ("Mentha aquatica").
- krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga.
- labdabīgā mezenhimoma mezenhimoma, ko veido divi vai vairāki skaidri noteicami mezenhimāli elementi kopā ar fibrozajiem audiem.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- paraksiālā mezoderma mezoderma, kas novietojas gar notohordu un nervu cauruli.
- Festuca sylvatica meža auzenes "Festuca altissima" nosaukuma sinonīms.
- Martes martes meža cauna.
- galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas.
- čigānīca Meža sārmene ("Stachys sylvatica").
- drumpetnes Meža sārmene ("Stachys sylvatica").
- meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemine Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemines Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca").
- zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca").
- sungurķis Meža zirdzene ("Angelica silvestris").
- angelikas Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- dzirdzenāji Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- gārša Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- līčstiebri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- līčstiebrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- līčstriebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- saulessakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- saute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šaute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šautes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šautra Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- sautrene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šautrsakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- sautusakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- sente Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- smirdenes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- stabuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- striebuļi Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- striebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- striebuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- svilpene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzenājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzinājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzine Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzinis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirgstobri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirgstobrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
- piefjeldu meži meži, kas aug starp kailo klinšu zonu un vecajām stādīto mežu robežām.
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- zeltgalvas zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus aurocapillus").
- vilkdrīceklis Mežroze ("Rosa canina").
- mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
- samtainā mežskudra mežskudru suga ("Formica cinerea").
- dobgalvainā mežskudra mežskudru suga ("Formica execta").
- tumšā mežskudra mežskudru suga ("Formica fusca").
- kailmuguras mežskudra mežskudru suga ("Formica polyctena").
- sarkanā mežskudra mežskudru suga ("Formica sanguinea").
- PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
- Tangūtijas mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis tangutica").
- nīcaci Mīcaci.
- pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur; mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- ādnīca Miecētava, ādas apstrādes darbnīca.
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
- objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms.
- mikrocaurulīte Mikrocaurulītes.
- alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
- okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- fāžu kontrasta mikroskopija mikroskopija, kas balstās uz caurplūstošās gaismas viļņu fāzes maiņu; tā ļauj iegūt kontrastaināku attēlu.
- mikrocaurulīte Mikroskopisku izmēru caurule.
- fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam.
- jonu mikroskops mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā - elektostatiskās vai magnētiskās lēcas
- elektronu mikroskops mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto ātro elektronu plūsmu, elektrostatiskās un magnētiskās lēcas.
- slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai.
- zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris").
- nāsālizēt Mīkstināt līdzskani; runāt caur degunu.
- rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- izplestā ziemastere miķelīšu suga ("Aster divaricatus").
- miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms.
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem).
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm.
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts.
- pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu.
- izmīt Minot viscaur sablīvēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- MAZ Minskas automobiļu rūpnīca (krievu "Минский автомобильный завод").
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
- MI Miokarda infarkts (angļu "myocardial infarction").
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
- ganda Miroņu velve zem baznīcas.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
- iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu.
- raibziedu miskante miskantu suga ("Miscanthus sacchariflorus").
- Ķīnas miskante miskantu suga ("Miscanthus sinensis").
- milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus").
- Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule.
- atmīt Mīt no pretējās puses aužamo stāvu paminu, lai veidotos acains auduma raksts.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- dekveris Mitra, staigna vieta; arī neizbraucama dūksts uz ceļa.
- mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- Kosovska Mitrovica Mitrovica, pilsēta Kosovā.
- maucekņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- mauklēji Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maukļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maucekļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- maucikņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu).
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule.
- mozzarella Mocarella.
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moldovas Republika Moldova, valsts pilnais nosaukums ("Republica Moldova").
- zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
- Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā.
- Molnīca Moļneica, Sarjankas pieteka.
- nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru.
- orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- Moščnīcas ezers Mošņica, ezers Robežnieku pagastā.
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- Mozambikas Republika Mozambika, valsts pilnais nosaukums ("República de Moçambique").
- AIM Mozambikas informācijas aģentūra (portugāļu "Agencia de Informacāo de Mocambique").
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
- Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara").
- buca Muca ar vaļēju augšgalu.
- kāpostmuca Muca kāpostu skābēšanai.
- pagāzine Muca, kura stipri jāsagāž, lai no tās lietu šķidrumu.
- atstope Muca.
- bočka Muca.
- enkuris Muca.
- muce Muca.
- tucis Muca.
- mucīgs Mucai līdzīgs.
- pupstiķis mucas aizbāznis.
- mucapuža Mucas apakšējā daļa; vieta zem mucas.
- aņķins Mucas krāns.
- anķins Mucas spunde; aņķins.
- aņķins Mucas spunde.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- ānķens Mucas tapa; āniķis.
- āniķis Mucas tapa.
- muceniski Mucas veidā.
- mucenīca Mucenieka darbnīca.
- kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai.
- pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās.
- mielocistocēle Muguras smadzeņu cistveida izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- mielomeningocēle Muguras smadzeņu un to apvalku izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- mielocēle Muguras smadzeņu vielas izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
- keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei.
- sirpjveida mugurene mugureņu suga ("Polygonatum falcatum").
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- nāss Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.
- parastā mugurpelde mugurpelžu suga ("Notonecta glauca").
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta.
- metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem.
- tullūzis Muitnīca.
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
- hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
- žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms.
- demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām.
- murce Murcauka.
- murcovka Murcauka.
- cirkste Murda ieejas caurums (arī iedzirklis).
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum").
- debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum").
- mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides").
- Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum").
- pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum").
- platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium").
- vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum").
- ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum").
- muskataugi Muskatu dzimta ("Myristicaceae").
- miocēle Muskuļa trūce, muskuļaudu izvirzījums caur apvalka plīsumu.
- barības vads muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
- umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā.
- lāsumainais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa griseisticata").
- brūnais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa latirostris").
- rudastes mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa ruficauda").
- Austrumāzijas mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa sibirica").
- pelēkais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa striata"), sastopama arī Latvijā.
- sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria").
- mazā istabas muša mušu dzimtas suga ("Fannia canicularis").
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
- alēliskās mutācijas mutācijas, kas attiecas uz viena un tā paša gēna pārmaiņām.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
- quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars.
- atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem.
- politematisms Mūzikas formveides princips ar daudztēmu caurviju attīstību, kas rada viendaļīgu "ķēžu formu".
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts.
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs.
- saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface").
- zvani Mūzikas sitaminstrumentu kopa, ko veido 12-18 garas, hromatiski skaņotas metāla caurules, kas iekārtas rāmī.
- prēbendārijs Nabagi, kurus kopj baznīca no saviem zemes ienākumiem.
- Nasira Nācarete, pilsēta Izraēlā.
- Nazareta Nācarete, pilsēta Izraēlā.
- nācarietis Nācaretes iedzīvotājs.
- nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi.
- nācarietis Nācarieši.
- NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
- Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī.
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
- Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā.
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos.
- tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network").
- Veckatoļu baznīcas nacionālās Baznīcas, kas atdalījās no Romas katoļu baznīcas; kopš 1932. gada tās ir savienībā ar Anglikāņu baznīcu.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica").
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- bebrukārkliņš Nakteņu suga ("Solanum dulcamara"), puskrūms ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
- pepino Nakteņu suga ("Solanum muricatum"), izcelsme - Dienvidamerika.
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ciņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera caepitosa").
- sārtstublāja naktssvece naktssveču suga ("Oenothera rubricaulis"), kas Latvijā ir autohtona.
- metrdotels Nama, viesnīcas pārvaldnieks.
- kārpenters Namdaris (angļu "carpenter").
- kārpis Namdaris (angļu "carpenter").
- Dienvidrietumāfrika Namībijas nosaukums līdz 1968. g. ("South West Africa").
- mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica").
- lielais nandu nandu suga ("Rhea americana").
- kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris").
- narvīte Narica.
- baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
- ņātre Nātre (Urtica).
- Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
- Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
- Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
- dzeltenes Nātres ("Urtica").
- ģelenes Nātres ("Urtica").
- nātara Nātres ("Urtica").
- nātas Nātres ("Urtica").
- nātenes Nātres ("Urtica").
- nātr Nātres ("Urtica").
- ņātra Nātres ("Urtica").
- nātrene Nātres ("Urtica").
- nātri Nātres ("Urtica").
- nāturs Nātres ("Urtica").
- lielā nātre nātru suga ("Urtica dioica").
- mazā nātre nātru suga ("Urtica urens").
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji.
- Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- ciņu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis caespitosa").
- meža neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis sylvatica").
- sestino Neapoles 15.-16. gs. monēta, vienāda ar 2 kavaliem ("cavallo").
- iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu.
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu.
- adiagnostisks Neatšķirams, nenoteicams vai grūti pazīstams (medicīnā).
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis").
- NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
- natsah Necaha.
- bigne Necaurejams vai grūti caurejams skujkoku mežs.
- adiabātisks Necaurlaidīgs, izolēts; reakcija, kas noris bez siltuma zaudējuma vai rašanās.
- impermeābils Necaurlaidīgs; lietus mētelis.
- impenetrābils Necaurlaidīgs.
- tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
- fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
- aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
- guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes.
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- adiafans Necaurspīdīgs.
- epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
- sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- meduloblasts Nediferencēta embrionālās nervu caurules šūna, kas tālāk veidojas par neiroblastu vai spongioblastu.
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai.
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē).
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā.
- terakota Neglazēts keramisks izstrādājums no māliem ar necaurspīdīgu, krāsainu, porainu drumstalu (2).
- grebēze Neglīta, veca sieviete.
- NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis").
- Nemejas lauva neievainojams plēsoņa, kas mita šajā ielejā, Tīfona un Ehidnas atvase, ko savā pirmajā varoņdarbā uzveica Hērakls.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pekls neizbraucams purvs, muklājs.
- aizturēt Neizdot (pienu) - par slaucamiem lopiem.
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
- kniedēšana Neizjaucamu mašīnu un aparātu elementu savienojumu iegūšana, izmantojot kniedes.
- žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams.
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
- sarkanastes nektārputniņs nektārputnu dzimtas suga ("Aethopyga ignicauda").
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
- turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
- namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- bunčka Neliela bedre (parasti vircas bedre).
- ciksta Neliela caurmēra apaļkoks.
- čiksta Neliela caurmēra apaļkoks.
- ciksts Neliela caurmēra apaļkoks.
- čiksts Neliela caurmēra apaļkoks.
- prīpenīte Neliela caurulīte.
- dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- brošētājs Neliela ierīce dokumentu sastiprināšanai ar caurduramām adatiņām (skavotājs).
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- kulteņmuca Neliela muca kulteņa uzglabāšanai.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
- vātele Neliela muca.
- aundeguns Neliela paparde ("Botrychium matricariae").
- kausītis Neliela pavārnīca.
- sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- zviķis Neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
- enkurītis Neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
- čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda.
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
- mazā ķirurģija nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
- glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- caurumelis Neliels carums; čaurumelis.
- čaurumelis Neliels caurums.
- ķurmulis Neliels caurums.
- mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- traktieris Neliels restorāns, kafejnīca.
- ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca.
- kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
- baļķēns Neliels tievāks baļķis ar caurmēru tievgalī 15-20 cm.
- pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
- spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
- augšenieks Neliels, aizverams caurums vai lodziņš, ko atver, kad ir liela suta.
- vokābulārijs neliels, bieži sistemātiski sakārtots vārdu saraksts; īsa vārdnīca.
- mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lauka neļķe neļķu suga ("Dianthus campestris"), Latvijā adventīva.
- dārza neļķe neļķu suga ("Dianthus caryophyllus").
- ar baltiem diegiem šūts nemākulīgi maskēts, nepārliecinošs, neticams.
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- jautrs (retāk putna) miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- jautrs miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- čagans miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- digdierēt Nemitīgi rīkot, atgādināt (kas darāms, veicams u. tml.).
- NSILA Nenomācama insulīnveida darbība (angļu "nonsuppressible insulin-like activity").
- mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca.
- mikrofakija Nenormāli maza lēca.
- mikrolakija Nenormāli maza lēca.
- indeterminābils Nenosakāms, nenoteicams.
- vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
- briesmīgā neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria horrida", senāk "Neoporteria tuberisulcatus").
- Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm.
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi, fakti.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
- braģags Nepatīkams, neuzticams vīrietis.
- bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
- rīta solis nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.
- cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
- candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints.
- kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
- blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales".
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- delvērde Nerātna, 15-18 gadus veca meitene.
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
- vecaji Neredzamie gari (spoki), vecajie.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
- mieloshīze Nervu caurules nepilnīga noslēgšanās muguras smadzeņu apvidū.
- iznēsāt Nēsājot nogādāt cauri (kam), caur (ko).
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
- klucka Nesimpātiska, uzbāzīga (biežāk veca) sieviete.
- ņoņņāt Neskaidri, caur degunu runāt.
- ņorkšēt Neskaidri, caur degunu runāt.
- ņuņņāt Neskaidri, caur degunu runāt.
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
- veltēdis Neslaucama govs.
- govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora").
- ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- pesteļi Neticama aplamība.
- icredibile dictu neticami.
- čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
- čoka Netīrs, notašķīts caurums.
- biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- NTMI Netransmurālais miokarda infarkts (angļu "nontransmural myocardial infarction").
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- šlubriks Neuzticama persona.
- špuhts Neuzticama persona.
- krāpība Neuzticamība, blēdīgums.
- ovčina Neuzticams cilvēks tiesāto vidū.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- ašais Neuzticams cilvēks.
- ģevuška Neuzticams cilvēks.
- klimšķins Neuzticams cilvēks.
- ļetars Neuzticams cilvēks.
- krāpīgs Neuzticams, blēdīgs.
- pleksteris Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- pleksters Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks.
- nedross Neuzticams; apšaubāms.
- nevērns Neuzticams; neuzticīgs.
- novērtīgs Neuzticams.
- nevērnība Neuzticība; neuzticamība.
- ļaundomīgs Neuzticīgs, tāds, kas citiem neuzticas.
- astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- CW2CU Nevaru sagaidīt, kad tevi satikšu (angļu "can't wait to see you"; īsziņās).
- toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
- sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par vēju, caurvēju.
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- Niederbartau Nīca.
- Niederbartau Nīcas muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīca.
- aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
- brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji.
- cenkoņnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Cenkone" iedzīvotāji.
- kadeģnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji.
- kadiķnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji.
- kairenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" iedzīvotāji.
- klampenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampju ciems" iedzīvotāji.
- kvēpenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kvēpjuciems" iedzīvotāji.
- lauciņciemnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji.
- pērkonieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pērkone" iedzīvotāji.
- sējēji Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji.
- sējējnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji.
- seldzenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Selgas" iedzīvotāji.
- sīklenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīklesciems" iedzīvotāji.
- dorupnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
- sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- upmaļciemnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji.
- aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
- auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji.
- bernātnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Bernāti" iedzīvotāji.
- briežciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
- dandzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Dangas" iedzīvotāji.
- Kairuciems Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" nosaukuma variants.
- kalnišķenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
- lauciņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji.
- nīcenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Nīca" iedzīvotāji.
- reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji.
- sējgatavnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
- sējgatuvnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
- silenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji.
- silnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji.
- sīmaņciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmaņciems" iedzīvotāji.
- sīmaņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmaņciems" iedzīvotāji.
- skatrenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Skatresciems" iedzīvotāji.
- šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- veitenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Veiti" iedzīvotāji.
- krebis Nicīga iesauka vecam cilvēkam.
- izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās.
- lumbālā nefrektomija nieres ekstraperitoneāla izņemšana caur griezumu jostas apvidū.
- transtorakālā nefrektomija nieres izņemšana caur krūškurvi.
- paraperitoneālā nefrektomija nieres izņemšana caur vēdera sienas griezumu, neatverot vēderplēves dobumu.
- Spānijas nigella nigellu suga ("Nigella hispanica").
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
- Nikaragvas Republika Nikaragva, valsts pilnais nosaukums ("República de Nicaragua").
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- Nikuča Nikuce, Salacas pieteka.
- Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka.
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
- Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram.
- ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
- zirgu nīrembergija nīrembergiju suga ("Nierembergia hippomanica").
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā.
- mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
- veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
- serdes dēlis no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēts dēlis, kas satur necaurzāģētu serdi.
- vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka.
- holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- švirkstenis No caurules izgatavota neliela rotaļu šļirce.
- švirkstins No caurules izgatavota rotaļu šļirce.
- švurkstins No caurules izgatavota rotaļu šļirce.
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- dižcauņu No kvalitatīvas caunas ādas (darināts).
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
- heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
- majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
- grisīni No picas mīklas ceptas maizes standziņas.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
- EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
- no viena gala līdz otram no sākuma līdz beigām; pilnīgi; viscaur.
- bāzekls No salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai.
- nogverzdēties No sāpēm nostenēties caur zobiem.
- bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
- katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
- iedzīvotāju nosaukums no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus; katoikonīms.
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā.
- annāta Nodeva, ko pāvesta kūrijai maksāja personas, kuras ieņēma ienesīgus baznīcas amatus.
- mācītāja sieciņi nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- poda Nodilis apģērbs, vecas drēbes, lupatas.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu.
- ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums.
- ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
- detrūzija Nogrūšana, izstumšana; vemšana, caureja.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
- sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti.
- apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
- atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- atliektā nolīna nolīnu suga ("Beaucarnea recurvata").
- seriozs Nopietns, uzticams.
- hial- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
- hialo- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
- tubo- Norāda uz cauruļveida struktūru; uz olvadu.
- iz- Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko).
- siring- Norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu.
- siringo- Norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu.
- da Norāda uz objektu, uz kuru ir vērsta darbība vai uz kuru kas attiecas; norāda uz attieksmi pret ko.
- īpaši norāda uz parādībām, apstākļiem, uz kuru apgalvojums vai situācija attiecas spēcīgāk nekā uz citiem
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- iz Norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām.
- pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
- pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
- car Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts kam cauri.
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
- mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- indikācija Norādījums par to, kādos gadījumos ieteicams attiecīgais terapeitiskais paņēmiens, ārstēšanas veids, medikaments.
- arco Norādījums spēlēt ar lociņu pēc iepriekšējā "pizzicato" spēles posma.
- pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
- ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts maršruts un veicamais uzdevums.
- Norene Noriņa, Salacas pieteka.
- Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka.
- Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka.
- Norupe Noriņa, Salacas pieteka.
- pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
- pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu.
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
- apgrūdīt Norūdīt viscaur (dzelzi, iegremdējot ūdenī).
- ortogonalitātes apstākļi nosacījumi, kurus izpilda ortogonālas matricas elementi.
- relatīvais raupjums nosacīta hidrauliskā raupjuma skaitļa attiecība pret caurules diametru; lieto hidrauliskos aprēķinos.
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
- smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
- Tursiops tursio nosaukuma "Tursiops truncatus" sinonīms.
- semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā.
- kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana.
- aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet).
- ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
- diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība.
- appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies.
- erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
- saistskrūve Nostiprinājuma skrūve, ko izmanto izjaucamu savienojumu sasaistīšanai.
- rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
- noteic. Noteicamais (vietniekvārds).
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem.
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei).
- zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos.
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.
- špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā.
- lateka Noteka, caurule.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
- rine Notekcaurule.
- noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms.
- saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
- novadcaure Novadcaurule.
- truma Novadcaurule.
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni.
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā.
- devētnīks novenna, katoļu baznīcas svinamā diena.
- heterodoksija Novēršanās no baznīcas mācības.
- Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
- banstaklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- banstāklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- bansteklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- ķūze Nūja, runga, vica; kūze.
- kūza Nūja, runga, vica.
- ķūza Nūja, runga, vica.
- kūze Nūja, runga, vica.
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam.
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
- Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
- Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
- ahromatisks objektīvs objektīvs, kurā novērsta hromatiskā aberācija diviem viļņu garumiem, savienojot divas lēcas no stikliem ar dažādiem difrakcijas koeficientiem.
- tiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, bez lēcas; acs dibens redzams neapgrieztā veidā.
- binokulārais oftalmoskops oftalmoskops, ar ko caur diviem okulāriem novēro abu acu dibenu.
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
- Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
- paradīzes ābele ogu ābele ("Malus baccata"), zemā ābele ar sīkiem augļiem, dekoratīva ābele, atsevišķām šķirnēm augļi ir ēdami
- Ādama ābele ogu ābele ("Malus baccata").
- ogu ābelīte ogu ābele ("Malus baccata").
- elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota.
- lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā.
- kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
- hrizma Olīveļļas un balzama maisījums, ko lieto pareizticīgās un Romas katoļu baznīcas rituālos.
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- olinīca Olnīca (sieviešu organisma dzimumdziedzeris, kur attīstās olšūnas).
- gāte Olnīca, ganu ceļš.
- olenīca Olnīca.
- olīca Olnīca.
- ornīca Olnīca.
- piovārijs Olnīcas abscess.
- parooforīts Olnīcas apaudu iekaisums.
- arenoblastoma Olnīcas audzējs ar sēklinieka struktūru un hormonālo aktivitāti; klīniski izpaužas kā virilisms.
- giroma Olnīcas audzējs, kas sastāv no savītu šķiedru masas.
- ooforoma Olnīcas audzējs.
- ooforocistektomija Olnīcas cistas izgriešana.
- hiperluteinizācija Olnīcas folikulu pārmērīga luteinizācija.
- ooforīts Olnīcas iekaisums.
- ovariektomija Olnīcas izgriešana.
- ovarioektomija Olnīcas ķirurģiska izņemšana ārstēšanas nolūkā vai sievišķo dzīvnieku kastrācija, lai tos ātrāk nobarotu.
- periooforīts Olnīcas peritoneja iekaisums.
- parovariotomija Olnīcas piedēkļa cistas izgriešana.
- parooforīts Olnīcas piedēkļa iekaisums.
- parovarīts Olnīcas piedēkļa iekaisums.
- ovariocentēze Olnīcas punkcija.
- mezovārijs Olnīcas tēne, dzemdes platās saites mugurējās lapas daļa.
- ovariocēle Olnīcas trūce.
- ovariosalpingektomija Olnīcas un olvada izoperēšana.
- adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas.
- disgerminoma Olnīcas vai sēklinieka ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no nediferencēta dīgļepitēlija.
- ovārijs Olnīcas, sievišķie dzimumdziedzeri.
- olnīca Olnīcas.
- Voloveca ezers Olovecas ezers Andrupenes pagastā.
- ovulācija Olšūnu izdalīšanās no olnīcas.
- ovoskopēšana Olu caurskatīšana, lai atdalītu nederīgās.
- salpingīts Olvada iekaisums, kas parasti noris kopā ar olnīcas iekaisumu.
- adneksīts Olvada un olnīcas (dzemdes piedēkļu) iekaisums.
- salpingooforīts Olvada un olnīcas (dzemdes piedēkļu) iekaisums.
- salpingoooforīts Olvada un olnīcas iekaisums.
- salpingoooforektomija Olvada un olnīcas izgriešana.
- tuboovarektomija Olvada un olnīcas izoperēšana.
- tuboadneksopeksija Olvada un olnīcas nostiprināšanas operācija.
- pertubācija Olvadu izpūšana, lai noteiktu vai atjaunotu caurlaidību.
- Amerikas omārs omāru suga ("Homarus americanus"), garums - līdz 63 cm, masa - līdz 15 kg.
- Kapadokijas omfalode omfalodu suga ("Omphalodes cappadocia").
- ektokolostomija Operācija atveres izveidošanai lokzarnā caur vēdera sienu.
- ektocelostomija Operācija trūces maisa drenešanai caur vēdera sienu.
- ovariopeksija Operācija, kurā olnīca tiek pacelta un fiksēta pie vēdera dobuma sienas.
- kataraktas discisija operācija, lēcas priekšējās kapsulas pāršķelšana, lai panāktu masas uzsūkšanos kameras šķidrumā.
- loperamīds Opija alkaloīda preparāts, ko lieto pret caureju.
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu.
- kondensators optikā – īsfokusa lēca vai lēcu sistēma, ko optiskajās sistēmās lieto aplūkojamo vai projicējamo objektu apgaismošanai.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
- polarizācijas gaismas filtrs optiska palīgierīce, kas daļēji vai pilnībā novirza (dzēš) caur to ejošos polarizētās gaismas starus.
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
- okulārs Optiska sistēma, ko izmanto optiskos instrumentos, lai caur to aplūkotu objektīva radīto attēlu.
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede).
- OD Optiskais blīvums (angļu "optical density").
- katadioptriskais teleskops optiskais teleskops, kura optiskajā sistēmā ir gan lēcas gan spoguļi.
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
- pseudoskopija Optiskie maldi, kas attiecas uz redzamu priekšmetu lielumu, attālumu un veidolu.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
- bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- linoksantīns Oranždzeltens pigments, ko producē "Sarcina aurantiaca".
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients.
- piesūceknis Orgāns (dzīvniekiem, augiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā).
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms.
- skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia").
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka.
- otrvecais Otru māju vecais.
- ote Ots - noteka, rene, pa kuru notek ūdens, arī virca no kūts.
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra.
- debeszilā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia caerulea").
- ozolmuca Ozolkoka muca.
- Austrijas ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris austrica").
- dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
- citrīns P vitamīna sastāvdaļa; novērš kapilāru palielinātu caurlaidību.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca.
- livrezons Pa daļām izdotas grāmatas burtnīca.
- kopņu arbitrāža pa kopni veicamās datu pārraides vadība un protokols, kas nodrošina saskaņotu kopnes izmantošanas iespēju vairākiem lietotājiem.
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- aizstīpāt Pabeigt mucas stīpošanu.
- aizstīpot Pabeigt mucas stīpošanu.
- parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
- kaktusu paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Campylorhynchus brunneicapillus").
- izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
- izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
- izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
- blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
- pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
- saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
- sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
- saraibot Padarīt viscaur raibu.
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
- ūdens padille padiļļu suga ("Oenanthe aquatica"), indīgs augs, kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- tulznainā pafiopedila pafiopedilu suga ("Paphiopedilum callosum").
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja.
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja.
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts.
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja.
- Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju.
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja.
- Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja.
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
- Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja.
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
- Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja.
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja.
- Spānijas pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides hispanica").
- skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām.
- kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības.
- hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
- sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
- izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- Austrijas paķērsa paķērsu suga ("Rorippa austriaca"), kas Latvijā ir adventīva.
- būka Palags, caur kuru izlaiž sārmu, balinot veļu.
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
- kraņķis Palama vecam cilvēkam.
- prapis Palama vecam cilvēkam.
- vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata").
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- uzbiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu (parasti kādā tā daļā).
- sabiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu.
- piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu.
- pieckāršot Palielināt piecas reizes.
- kapilarotoksikoze palielināta kapilāru caurlaidība bez iekaisuma.
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā.
- Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
- Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
- aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
- bazāls Pamata, tāds, kas attiecas uz pamatu (bāzi); tāds, kas atrodas pamatā vai zem tā, pie pamata vai vērsts pret to.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama.
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat").
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
- agrā kāpostu muša pamušu dzimtas suga ("Delia brassicae").
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
- sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
- samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu); piesūcināt.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
- nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
- apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- Panamas Republika Panama, valsts pilnais nosaukums ("República de Panamá").
- Emberas-Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.).
- skaujošā panātre panātru suga ("Lamium amplexicaule").
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
- stereorāma Panorāma, kur iztēlojumus apskata caur stereoskopu.
- piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas; piecrinde.
- piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas.
- nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa").
- Kanādas papele papeļu suga ("Populus canadensis").
- Eifratas papele papeļu suga ("Populus euphratica").
- piramidālā papele papeļu suga ("Populus nigra "Italica"", arī "Populus pyramidalis").
- Papes kanāls Papes ezera noteka uz Baltijas jūru Nīcas novada Nīcas pagastā, garums - 1,6 km.
- Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes.
- traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
- kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu.
- plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni.
- paps Papis - laucis (2), dumrvistiņu suga ("Fulica arta").
- difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos.
- specifikācija XMS paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification (XMS)").
- XMS Paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification").
- nektārdisks paplašināts auglenīcas vidusdaļas (irbuļa) pamats, kur izdalās nektārs.
- neīstā nakteņu paprika papriku suga ("Solanum pseudocapsicum").
- šņākt Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
- munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
- muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
- nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu.
- poligīnija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas.
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu.
- kailgalvas paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Diphyllodes respublica").
- Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái").
- nunnācija Pārāk bieža "n" skaņas lietošana runā; runāšana caur degunu.
- pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
- nominālais parametrs parametrs, ko noteikusi izgatavotājrūpnīca savam ražojumam. Parasti tas ir strukturālais vai diagnostiskais parametrs jaunai mašīnai.
- vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- īveskoks Parastā īve ("Taxus baccata").
- pabērza Parastā īve ("Taxus baccata").
- paegle Parastā īve ("Taxus baccata").
- platpaegle Parastā īve ("Taxus baccata").
- platpaegļi Parastā īve ("Taxus baccata").
- platpaeglis Parastā īve ("Taxus baccata").
- sievumētra Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria").
- ūdrājas Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria").
- ūdrāji Parastā kaķumētra ("Nepeta cataria").
- skalbis parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kallas Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalma Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalva Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalve Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalves Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- karele Parastā kalme ("Acorus calamus").
- kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus").
- škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skalps Parastā kalme ("Acorus calamus").
- skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus").
- šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus").
- čimine Parastā ķimene ("Carum carvi").
- čimini Parastā ķimene ("Carum carvi").
- čimuni Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķēmele Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķēmeles Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķēmenes Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķērmele Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķērmeles Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķiemele Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķiemeles Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimane Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimans Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimelenes Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimeles Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimenāji Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimenājs Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimeni Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimeņi Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimenīte Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimenītes Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimens Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimine Parastā ķimene ("Carum carvi").
- kimini Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimini Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimiņi Parastā ķimene ("Carum carvi").
- kiminīši Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimins Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķinepe Parastā ķimene ("Carum carvi").
- ķimele Parastā ķimene ("Catum carvi").
- sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum").
- asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pars Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virses Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- meduspuķe Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmenes Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmķēra Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
- parastais granāts parastais granātkoks ("Punica granatum").
- skrīpslis parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- dzeltābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- pabērze Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- pabērzis Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- suņābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- sunsābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- vilkābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
- kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- Picea excelsa parastās egles "Pica abies" nosaukuma sinonīms.
- Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- iebraucams parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
- guba Parasti savienojumā "mākoņu gubas": blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- muca Parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- ķirmju parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Pelecotoma fennica").
- izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija.
- patrīt Pārberzt, izberzt cauri.
- trājekts Pārbraucama vieta, plosts, laiva.
- izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas).
- aizparedzēties Paredzot aizfantazēties līdz kam neticamam.
- osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions.
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka.
- pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva.
- ktitors Pareizticīgo baznīcas vecākais.
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- Parca Parka (lat. val. "Parcae") romiešu mitoloģijā, nāves dievība, kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
- savākot Pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot.
- laminēt Pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu.
- iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
- apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt.
- piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
- sakūpēt Pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem.
- nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- sapiepēt Pārklāties viscaur ar piepēm.
- izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
- apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
- sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- traiļiķ Pārliecināt par neticamo.
- programmatūra CoolTalk pārlūkprogrammā "Netscape Navigator" iebūvēta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telefona sarunām, audiokonferencēm un tērzēšanas sesiju organizēšanai.
- pārbīdīt pulksteni pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
- divkāršs pagrieziens pārmaiņa jahtas kursā, kad tā izdara divus, vienu otram sekojošus caurgriezienus (divreiz iet pār štagu).
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
- rievainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia sulcata"), tās lapoņa virspuse tīmekļaina, ar rievveidīgiem sorāļiem.
- pārpļūtīties pārmērīgas caurejas dēļ ļoti novājēt.
- fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ).
- garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- sarkanīgā parodija parodiju suga ("Parodia rutilans syn. Notocactus rutilans").
- Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ").
- protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol").
- saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur.
- saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
- izskurināt Pāršķirstīt, cauršķirstīt.
- apšķirt Pāršķirt (grāmatas, burtnīcas lappusi).
- tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem.
- nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
- dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
- E962 Pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi.
- E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E151 Pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
- E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E465 Pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.
- E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E132 Pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem.
- E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E235 Pārtikas uzlabotājs - natamicīns, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, vemšana, caureja, anoreksija, ādas kairinājums.
- E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
- E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās.
- jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki pasakās, teikās zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy").
- WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies").
- WMA Pasaules Medicīnas asociācija (angļu "World Medical Association").
- WAME Pasaules Medicīnas redaktoru asociācija (angļu "World Association of Medical Editors").
- WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health").
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- zilā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora caerulea").
- pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums.
- pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- starptautisks pasta sūtījums pasta sūtījums, kas tiek nosūtīts uz citu valsti vai saņemts no citas valsts vai arī tiek pārsūtīts tranzītā caur Latvijas valsts teritoriju.
- sarauks Pastalu saraucamā aukla.
- ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu.
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas.
- Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
- Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā.
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
- Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
- Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
- Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā.
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
- dimegālija Pastāvēšana divos lielumos; attiecas, piem., spermatozoīdiem.
- pasternaks Pastinaks ("Pastinaca").
- sējas pastinaks pastinaku suga ("Pastinaca sativa").
- hiperpermeabilitāte Pastiprināta caurlaidība.
- fakoanafilakse Pastiprināta jutība pret lēcas proteīniem.
- cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu.
- kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca.
- imperiālais stauts paši grādīgs un salds [stauta]{s:2059}veids, radies 18.gs. ar mērķi importēt to cariskajā Krievijā
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
- ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis").
- Deo gratias pateicamies Dievam.
- Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
- koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
- perforācija patoloģisks process, kurā kāda orgāna (piemēram, kuņģa, dzemdes) sienā rodas caurums.
- vokalizēšana Patskaņu ieviešana ebreju Bībeles tekstā ar punktu sistēmas palīdzību, ko veica masorēti.
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs.
- PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca.
- PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
- Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
- Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
- lapārnīca Pavārnīca, kauss.
- povene Pavārnīca, kauss.
- samte Pavārnīca, samtis.
- pārnīca Pavārnīca.
- paunedze Pavārnīca.
- paunīca Pavārnīca.
- pavāre Pavārnīca.
- pavārnīce Pavārnīca.
- samtis Pavārnīca.
- šmaule Pavārnīca.
- spārnīca Pavārnīca.
- Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms.
- pleiga Paveca kundze, kārklu vāciete.
- buoba Paveca sieviete.
- čiekste Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstena Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstene Paveca, grumbaina sieviete.
- čieksta Paveca, vāja sieviete.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1); speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
- izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
- nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1); caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus.
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea").
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- hipopermeabilitāte Pazemināta caurlaidība.
- sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
- mārrutku pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum armoracioides").
- Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
- strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
- c/o Pēc adreses (angļu "care of"; uz vēstules).
- Vecbārta Pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele.
- rekabieši Pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
- kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
- baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu.
- kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- pēcārstēšanās Pēcaprūpe.
- PSGN Pēcstreptokoku glomerulonefrīts (angļu "post-streptococcal glomerulonephritis").
- pēcaudži Pēcteči; pēcaudze.
- Boļšezemeļskas tundra Pečoras zemienes ziemeļu daļa Barenca jūras krastā, Krievijā, lielākais augstums - līdz 250 m, lielākajā daļā teritorijas mūžīgais sasalums.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus").
- pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
- sforcato Pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcando.
- sforcando pēkšņs un spējš atsevišķu skaņu vai akorda pastiprinājums (akcentējums); sforcato.
- galviņu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium capitatum").
- vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs.
- vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea").
- snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu.
- spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu.
- stabveida boja peldoša navigācijas zīme braucamā ceļa (fārvatera) apzīmēšanai laterālajā sistēmā.
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- porkšķis Pelēkā dzilna ("Picus canus").
- sirmzāle Pelēka, veca zāle.
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- cirtainais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus crispus"), iekļauta pasaulē aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā reģistrēta 2 reizes.
- sārtais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus onocrotalus"), Latvijā reģistrēta 5 reizes.
- suņu peltigera peltigeru suga ("Peltigera canina").
- sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
- zumpa Peļķe, vircas bedre.
- daņava Peļķe; vircas bedre.
- krokainā peperomija peperomiju suga ("Peperomia caperata").
- skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.).
- skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
- alkīdu pernica pernica, kuras galvenā, plēvi veidojošā sastāvdaļa ir alkīdsveķi.
- spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu.
- čīčis Pernica.
- pokoss Pernica.
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
- Kaukāza dzelzskoks Persijas parotija ("Parrotia persica").
- parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris").
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības.
- izdarītājs Persona, kura noziedzīgu nodarījumu pati izdarījusi vai nodarījuma izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.
- patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude.
- filtrēšana Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude.
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- autoritāra personība personība, kas tiecas sev pakļaut apkārtējos cilvēkus.
- PIN Personiskais identifikācijas numurs (angļu "personal identification number") - individuāls kods jeb ciparu grupa, ko persona lieto, izdarot operācijas ar norēķinu karti bankas automātā.
- puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
- garvainaglapu peruāņu narcise peruāņu narcišu suga ("Hymenocallis longipetala").
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- Peskunicas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā.
- Peskunīcas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- tīruma pēterene pētereņu suga ("Knautia arvensis", senāk "Scabiosa arvensis").
- Forest Pētniecība un tehnoloģiju attīstība mežsaimniecībā ("research and technological development in the forestry sector").
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība.
- kratas Petrolejas lampas detaļa - maza metāla ripa ar caurumiem gaisa ieplūdei.
- rešetkas Petrolejas lampas detaļa - metāla ripiņa ar caurumiņiem, pa kuriem ieplūst gaiss.
- ūdens pahira phiru suga ("Pachira aquatica").
- anglikaniešu Pie anglikāņu baznīcas piederīgs.
- anglikāņu Pie anglikāņu baznīcas piederīgs.
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
- traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- pilsonis pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piederoša persona, uz kuru attiecas valsts likumos paredzētās tiesības un pienākumi.
- sazāļot Pieaugt, saaugt viscaur ar zālēm.
- kapela Piebūve (baznīcai).
- kvinterna Piecas cita citā ieliktas loksnes.
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- pieckāršs Piecas reizes lielāks; pieckārtīgs (1).
- pieckārtīgs Piecas reizes lielāks.
- piecreiz Piecas reizes.
- vēriens Piecas reņģes vienā skaitā kā mērvienība.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- piecac Piecatā.
- tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- piectoņu Piectoņu gamma - piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- pentahords Piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- sieceņauka Piecu spaiņu tilpuma muca.
- piecāds Piecu veidu; piecos veidos; piecas reizes.
- aizjūgs Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai; iejūgs.
- pieslacīt Piedēt (izcaurumojot perējuma šūnas).
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
- pielēcāt Pielasīt, savākt lēcas.
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
- pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- nodzeldēt Pieļaut, ka (augi, kam ir dzeloņi) viscaur ievaino, sadzeļ (ādu, kādu ķermeņa daļu).
- nodzeldināt Pieļaut, ka (augi, kam ir dzeloņi) viscaur ievaino, sadzeļ (ādu, kādu ķermeņa daļu).
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
- iepūdināt Pieļaut, ka mitruma dēļ rodas caurumi.
- izliedināt Pieļaut, ka viscaur salīst.
- exempla docent piemēri māca.
- pantoskopisks Piemērots skatīšanai tālumā un tuvumā, piem., bifokāla lēca.
- pienīca Pienotava; piennīca.
- aizčubināt Piepildīt izejas caurumu sienā.
- aizalvot Piepildot (caurumu, spraugu) ar alvu, izlabot (metāla priekšmetu).
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- pelēkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis carneogrisea").
- melnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans").
- melnējošā cietpore piepju sēņu grupas cietporu ģints suga ("Rigidoporus crocatus").
- parastā lazdupiepe piepju sēņu grupas lazdupiepju ģints suga ("Dichomitus campestris").
- zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia").
- rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica").
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata").
- Japānas piēra piēru suga ("Pieris japonica").
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības.
- modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem.
- gumēt Piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
- sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
- salasēt piesūkties ar mitrumu (un kļūt viscaur slapjam).
- piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- izpļūtināt Pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas.
- izpļūtīties Pietiekoši ļauties caurejai.
- 2. Hērakla varoņdarbs Pieveica daudzgalvaino Lernes hidru.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- čurčuls Pigarica.
- picki Pigarica.
- Ķerza Pigele, Salacas pieteka.
- Pigele Piģele, Salacas pieteka.
- pīkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- pīpkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia").
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda.
- Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
- plombēt Pildīt (kā) plaisas, caurumus ar plombu (3).
- lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu); pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- sejas vairogs pilnībā vai daļēji caurspīdīgs sejas aizsegs.
- firmacīts Pilnīgi caurspīdīgs dzidrs kvarca stikls.
- damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
- izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist.
- izdzeltēt Pilnīgi, viscaur nodzeltēt (par augiem, to daļām).
- katarakta Pilnīgs vai daļējs acs lēcas vai tās kapsulas apduļķojums.
- Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence.
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
- Muaskara Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Amerika pilsēta Argentīnā (_América_), Buenosairesas provinces rietumos.
- Katamarka Pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Artika pilsēta Armēnijā (_Art’ik_), Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājē, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ardenārkeida pilsēta ASV (_Arden-Arcade_), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ataskadero pilsēta ASV (_Atascadero_), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkeita Pilsēta ASV ("Arcata"), Kalifornijas štatā, 17730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Korsikāna Pilsēta ASV ("Corsicana"), Teksasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Alabamas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Ilinoisas štatā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dankana Pilsēta ASV ("Duncan"), Oklahomas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskanaba Pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnkāsla Pilsēta ASV ("Greencastle"), Indiānas štatā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harikena Pilsēta ASV ("Hurricane"), Jūtas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itaka Pilsēta ASV ("Ithaca"), Ņujorkas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jukaveli Pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kībiskeina Pilsēta ASV ("Key Biscane"), Floridas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Kalifornijas štatā, 161000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ņujorkas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ohaio štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Pensilvānijas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Teksasas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mantīka Pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskatīna Pilsēta ASV ("Muscatine"), Aiovas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta ASV ("Newcastle"), Vašingtonas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padūka Pilsēta ASV ("Paducah"), Kentuki štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paskagula Pilsēta ASV ("Pascagoula"), Misisipi štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikajūna Pilsēta ASV ("Picayune"), Misisipi štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokatelo Pilsēta ASV ("Pocatello"), Aidaho štatā, 54300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponkasitija Pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portlavaka Pilsēta ASV ("Port Lavaca"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamonika Pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skārboro Pilsēta ASV ("Scarborough"), Meinas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silakoga Pilsēta ASV ("Sylacauga"), Alabamas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokastī Pilsēta ASV ("Socastee"), Dienvidkarolīnas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taskalūsa Pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūtika Pilsēta ASV ("Utica"), Ņujorkas štatā, osta Mohokas upes krastos, 61300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vekavila Pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klāgenfurte Pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca.
- Udžara Pilsēta Azerbaidžānā ("Ucar"), rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2008. g.).
- Hodžali Pilsēta Azerbaidžānā ("Xocali"), rajona administratīvais centrs, 1020 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talačina Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačakači pilsēta Bolīvijā (_Achacachi_), Lapasas departamentā.
- Sakaba Pilsēta Bolīvijā ("Sacaba"), Kočabambas departamentā, 141500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bratunaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Breza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fojnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gračanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jablanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srebrenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tešaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vlasenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zavidoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šekoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā.
- Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā.
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā.
- Apukarana pilsēta Brazīlijā (_Apucarana_), Paranas štatā.
- Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā.
- Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos.
- Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā.
- Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Pakaraima Pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirasikaba Pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Makapa Pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Berkovica Pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dupnica Pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glavinica Pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jablanica Pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozloduja Pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krivodola Pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loznica Pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezdra Pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizija Pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orjahova Pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romana Pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivnica Pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stražica Pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvardica Pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vraca Pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jindržihūvhradeca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca.
- Osečna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turnova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Harrahova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duba Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žandova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ralsko Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hejnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zākupi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.).
- Raspenava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Desna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smržovka Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Cvikova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Doksi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilemnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrastava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mimoņa Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tanvalda Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdlanta Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Semili Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uničova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jesenīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Potštāta Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žulova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šternberka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vidnava Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zābržeha Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hranice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štīti Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plumlova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tovačova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šumperka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Konice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Javornīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loštice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prostejova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršerova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kojetīna Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mohelnice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litovela Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rankagva Pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Talkavano Pilsēta Čīlē ("Talcahuano"), Biobio reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 249000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas.
- Losanhelesa Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
- Losalkarrisosa Pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Atāka pilsēta Ēģiptē (_‘Atāqah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā.
- Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā.
- Ismaīlīja Pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
- Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda.
- Rāsgāriba Pilsēta Ēģiptes austrumos ("Ra's Ghārib"), osta Suecas līča rietumu krastā, 32400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Atakamesa pilsēta Ekvadorā (_Atacames_), Esmeraldasas provincē, Klusā okeāna piekrastē.
- Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē.
- Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā.
- Bakara Pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karkasona Pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lebuska Pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čoluteka Pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Crikvenica Pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Garešnica Pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karlovaca Pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koprivnica Pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kraljevica Pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Križevci Pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ogulina Pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Orahovica Pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ozaļa Pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pleternica Pilsēta Horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slatina Pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sluņa Pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Virovitica Pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džurdževaca Pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāslvesta pilsēta Īrijā (_Newcastle West_), Limerikas grāfistē, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korka pilsēta Īrijas dienvidos (angļu val. _Cork_, īru val. _Corcaigh_), grāfistes administratīvais centrs, 119200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aviljāno pilsēta Itālijā (_Avigloiano_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akate Pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akri Pilsēta Itālijā ("Acri"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amantea Pilsēta Itālijā ("Amantea"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkunjāno Pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atella Pilsēta Itālijā ("Atella"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barrafranka Pilsēta Itālijā ("Barrafranca"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bella Pilsēta Itālijā ("Bella"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjankavilla Pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bizinjāno Pilsēta Itālijā ("Bisignano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregance Pilsēta Itālijā ("Breganze"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brugērio Pilsēta Itālijā ("Brugherio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buska Pilsēta Itālijā ("Busca"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kakamo Pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaldonjo Pilsēta Itālijā ("Caldogno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanikati Pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karate Brianca pilsēta Itālijā ("Carate Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kariati Pilsēta Itālijā ("Cariati"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasola Pilsēta Itālijā ("Cassola"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrolibēro Pilsēta Itālijā ("Castrolibero"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrovillāri Pilsēta Itālijā ("Castrovillari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čekāno Pilsēta Itālijā ("Ceccano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezāno Maderno pilsēta Itālijā ("Cesano Maderno"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjampo Pilsēta Itālijā ("Chiampo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorečo Pilsēta Itālijā ("Concorezzo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostabisāra Pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreaco Pilsēta Itālijā ("Creazzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krozija Pilsēta Itālijā ("Crosia"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dezio Pilsēta Itālijā ("Desio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diamante Pilsēta Itālijā ("Diamante"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dueville Pilsēta Itālijā ("Dueville"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fikarači Pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Follonika Pilsēta Itālijā ("Follonica"), Toskānas reģiona Grosetas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fraskati Pilsēta Itālijā ("Frascati"), Lacio reģiona Romas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuskaldo Pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Lukānija pilsēta Itālijā ("Genzano di Lucania"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džusāno Pilsēta Itālijā ("Giussano"), Lombardijas reģiona Noncas un Briancas provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagonergo Pilsēta Itālijā ("Lagonergo"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latroniko Pilsēta Itālijā ("Latronico"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laurija Pilsēta Itālijā ("Lauria"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavello Pilsēta Itālijā ("Lavello"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Likata Pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lisone Pilsēta Itālijā ("Lissone"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonigo Pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luka Pilsēta Itālijā ("Lucca"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 87500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luci Pilsēta Itālijā ("Luzzi"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maratea Pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marostika Pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsikovetere Pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matelika Pilsēta Itālijā ("Matelica"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meda Pilsēta Itālijā ("Meda"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melfi Pilsēta Itālijā ("Melfi"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendičīno Pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezoraka Pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modika Pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moliterno Pilsēta Itālijā ("Moliterno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkaljēri Pilsēta Itālijā ("Moncalieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkalvo Pilsēta Itālijā ("Moncalvo"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekasiāno Pilsēta Itālijā ("Montecassiano"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekatīni Terme pilsēta Itālijā ("Montecatini Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteskaljozo Pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monca Pilsēta Itālijā ("Monza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 120500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mudžo Pilsēta Itālijā ("Muggio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muro Lukāno pilsēta Itālijā ("Muro Lucano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musolente Pilsēta Itālijā ("Mussolente"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noikatāro Pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paola Pilsēta Itālijā ("Paola"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskāra Pilsēta Itālijā ("Pescara"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 116600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petīlija Polikastro pilsēta Itālijā ("Petilia Policastro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pičerno Pilsēta Itālijā ("Picerno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetragalla Pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinjola Pilsēta Itālijā ("Pignola"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pollika Pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakale Pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakalmuta Pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekanati Pilsēta Itālijā ("Recanati"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rende Pilsēta Itālijā ("Rende"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Papa pilsēta Itālijā ("Rocca di Papa"), Lacio reģiona Romas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokadaspide Pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaforčata Pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokapjemonte Pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokarainola Pilsēta Itālijā ("Roccarainola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaseka Pilsēta Itālijā ("Roccasecca"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokastrada Pilsēta Itālijā ("Roccastrada"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžāno Gravina pilsēta Itālijā ("Roggiano Gravina"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roljāno Pilsēta Itālijā ("Rogliano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronkade Pilsēta Itālijā ("Roncade"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roza Pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Pilsēta Itālijā ("Rossano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlučido Pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanarika Pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandrigo Pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arkandželo Pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafa Pilsēta Itālijā ("Scafa"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafāti Pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalea Pilsēta Itālijā ("Scalea"), Kalabrija reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiči Pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skarpērija Pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skio Pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaka Pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senize Pilsēta Itālijā ("Senise"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serenjo Pilsēta Itālijā ("Seregno"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevezo Pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovičo Pilsēta Itālijā ("Sovizzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīene Pilsēta Itālijā ("Thiene"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tito Pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortora Pilsēta Itālijā ("Tortora"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trebizače Pilsēta Itālijā ("Trebisacce"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekastanji Pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekate Pilsēta Itālijā ("Trecate"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikariko Pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikaze Pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuskānija Pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdanjo Pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varedo Pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venoza Pilsēta Itālijā ("Venosa"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka di Verona pilsēta Itālijā ("Villafranca di Verona"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villapiana Pilsēta Itālijā ("Villapiana"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vimerkate Pilsēta Itālijā ("Vimercate"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno Kalabro pilsēta Itālijā (“Corigliano Calabro”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opido Lukāno pilsēta Itālijā (“Oppido Lucano”), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozenca Pilsēta Itālijas dienvidos ("Cosenza"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akasiasa pilsēta Kolumbijā (_Acacías_), Metas departamenta ziemeļrietumu daļā.
- Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā.
- Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā.
- Arauka pilsēta Kolumbijā (_Arauca_), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs.
- Barrankabermeha Pilsēta Kolumbijā ("Barrancabermeja"), osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Bukaramanga Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ģakova Pilsēta Kosovas dienvidrietumu daļā, 94600 iedzīvotāju (2011. g.); Džakovica.
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Zeļenogradska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca.
- Medvežjegorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, osta Oņegas ezera Poveņecas līča krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zujevka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnija Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severomorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Šahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrovska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Glazova Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirnovska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naņdzjina Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincas administratīvais centrs, 2966000 iedzīvotāju (2002. g.); Nankina; Naņdzina.
- Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Kērkoldi pilsēta Lielbritānijā (_Kirkcaldy_), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Skārboro pilsēta Lielbritānijā (_Scarborough_), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, Ziemeļjūras piekrastē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.).
- Donkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Doncaster"), Anglijā, 68000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Lenkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Lancaster"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, 138400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kasablanka Pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida.
- Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī.
- Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī.
- Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā.
- Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā.
- Akapulko pilsēta Meksikā (_Acapulco_), Gerrero pavalstī, Klusā okeāna piekrastē, 658600 iedzīvotāju (2020. g.), kūrorts.
- Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā.
- Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī.
- Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī.
- Kvernavaka Pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., Morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kuljakana Pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ekatepeka Pilsēta Meksikā ("Ecatepec"), Mehiko pavalstī, 1687500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mehikali Pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Minatitlana Pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pačuka Pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Posarika Pilsēta Meksikā ("Poza Rica"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā, Meksikas līča zemienē, 185200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Salamanka Pilsēta Meksikā ("Salamanca"), Gvanahvato štatā, Lermas krastos, 143800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tlaskala Pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Toluka Pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Agvaskaljentesa Pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oahaka Pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Slatina Pilsēta Melnkalnē, Andrijevicas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Poļa Pilsēta Melnkalnē, Mojkovacas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Tuzi Pilsēta Melnkalnē, Podgoricas kopienā, 3800 iedzīvotāju (2003. g.).
- Goričani Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Mahala Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.).
- Mataguži Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.).
- Mojanoviči Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.).
- Golubovci Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.).
- Kučini Pilsēta Moldovā, Jedinecas rajonā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frunze Pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otači Pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nakala Pilsēta Mozambikā ("Nacala"), Nampulas provincē, 208000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Amerika Pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čičika Pilsēta Panamā ("Chichica"), Ngobes-Bugles pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 6130 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čitre Pilsēta Panamas Republikā, Erreras provincas administratīvais centrs, 7700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Viljarrika Pilsēta Paragvajā ("Villarrica"), Gvairas departamenta administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Enkarnasjona Pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
- Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos.
- Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā.
- Vankajo Pilsēta Peru ("Huancayo"), Huninas reģiona administratīvais centrs, 323100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ika Pilsēta Peru ("Ica"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 219900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Entronkamentu Pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sakavena Pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Taroka Pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eforije Pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džurdžu Pilsēta Rumānijā ("Giurgiu"), žudeca administratīvais centrs, 61300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pjatranjamca Pilsēta Rumānijā ("Piatra Neamt"), Njamcas žudeca administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Romana Pilsēta Rumānijā ("Roman"), Njamcas žudecā, 50700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgumureša Pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja.
- Pitešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bekljana Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neseuda Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sindžorzbeja Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Geješti Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pučoasa Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moreni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rekari Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fjeni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Titu Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berešti Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgubužora Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgužiu Pilsēta Rumānijā, Goržas žudeca administratīvais centrs, 82500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buftja Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgovište Pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Cendereja Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Urzičeni Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fetešti Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 30200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kezenešti Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slobozija Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ferbinci-Tirga Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amara Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rešica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Murfatlara Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovidiu Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Černavode Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 17000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nevodari Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 33000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mangalija Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 36400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medžidija Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 39800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negruvode Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benjasa Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tekirgjola Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hiršova Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sfintugeorge Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa.
- Drobeta-Turnuseverina Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgunjamca Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bikaza Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roznova Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rimnikuvilča Pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ploješti Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Satumare Pilsēta Rumānijā, Somešas krastos, žudeca administratīvais centrs, 102400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fokšani Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudeca administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Botošani Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 106800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buzeu Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 115500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sibiu Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 147300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brašova Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 253200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jasi Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 290400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasluja Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 55400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tulča Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 73700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sučava Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galaca Pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tekuča Pilsēta Rumānijas austrumos, Galacas žudecā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keleraši Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Breila Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi.
- Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
- Krajova Pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deva Pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
- Bakeu Pilsēta Rumānijas ziemeļaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bistrica Pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs.
- Bajamare Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos ("Baia-Mare"), Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oradja Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada.
- Babušnica Pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blace Pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bujanovaca Pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaņica Pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovačica Pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlija Pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lebane Pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leskovaca Pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loznica Pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prokupļe Pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sjenica Pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surdulica Pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vlasotince Pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grdelica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medvedža Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vučje Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.).
- Guča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lučani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā ("Banská Bystrica"), apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.).
- Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Banska Štjavnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fiļakovo Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka.
- Veļki Krtīša pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Revūca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dudince Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Detva Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modri Kameņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žara pie Hornas pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brezno Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimavska Sobota pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 24300 iedzīvotāju (2012. g.); Rimasombata.
- Lučeneca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jelšava Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tisoveca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 4250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zvolena Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sljača Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kremnica Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Poltāra Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žarnovica Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tornaļa Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Baņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hnūštja Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hriņova Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krupina Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca.
- Cerknica Pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kostanjevica Pilsēta Slovēnijā ("Kostanjevica ob Kirki"), Lejassavas reģionā, 750 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mežica Pilsēta Slovēnijā ("Mežica"), Karintijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Gorica pilsēta Slovēnijā ("Nova Gorica"), Goriškas reģionā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Radovļica Pilsēta Slovēnijā ("Radovljica"), Goreņskas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribnica Pilsēta Slovēnijā ("Ribnica"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sevnica Pilsēta Slovēnijā ("Sevnica"), Lejassavas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slovenska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Slovenska Bistrica"), Podravskas reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos.
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
- Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkantarilja pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomajā reģionā, Mursijas rietumu piepilsēta.
- Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā.
- Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā.
- Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos.
- Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karavaka de la Krusa pilsēta Spānijā ("Caravaca de la Cruz"), Mursijas reģionā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veska Pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inka Pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viladekansa Pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilaseka Pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biaska Pilsēta Šveicē ("Biasca"), Tičīno kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kapriaska Pilsēta Šveicē ("Capriasca"), Tičīno kantonā, 1180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lokarno pilsēta Šveicē ("Locarno"), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neišatele Pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Skarboro Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Akčakodža pilsēta Turcijā (_Akçakoca_), Dizdžes ilā, Melnās jūras piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aladža Pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atkaradžalara Pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bozdžāda Pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Budža Pilsēta Turcijā ("Buca"), Izmiras ilā, 443100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Budžaka Pilsēta Turcijā ("Bucak"), Burduras ilā, 40900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bulandžaka Pilsēta Turcijā ("Bulancak"), Giresunas ilā, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darica Pilsēta Turcijā ("Darica"), Kodžaeli ilā, 157300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derebudžaka Pilsēta Turcijā ("Derebucak"), Konjas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erzindžana Pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodžalara Pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilidža Pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kajnardža Pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karadžabeja Pilsēta Turcijā ("Karacabey"), Bursas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karadžasu Pilsēta Turcijā ("Karacasu"), Ajdinas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kizildžahamama Pilsēta Turcijā ("Kizilcahaman"), Ankaras ilā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kodžali Pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kodžasinana Pilsēta Turcijā ("Kocasinan"), Kajseri ilā, 359500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kujudžaka Pilsēta Turcijā ("Kuyucak"), Ajdinas ilā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulundžaka Pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kumludža Pilsēta Turcijā ("Kumluca"), Antaljas ilā, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ortadža Pilsēta Turcijā ("Ortaca"), Mūglas ilā, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sapandža Pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Saridžakaja Pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sindžana Pilsēta Turcijā ("Sincan"), Ankaras ilā, 479500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terdžana Pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuzludža Pilsēta Turcijā ("Tuzluca"), Igdiras ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izjuma Pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svaļava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mukačeve Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kicmaņa Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaluša Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ščastja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hrebinka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Oržicas krastos, 10960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monastiriska Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beršada Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jampiļa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iļļinci Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nemiriva Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hnivaņa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuļčina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaliņivka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ladižina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kozjatina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajsina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hmiļnika Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žmerinka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Šarhoroda Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lipoveca Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pohrebišče Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mohiļiva-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bara Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novodružeska Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.).
- Karcaga Pilsēta Ungārijā ("Karcag"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes austrumu daļā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marcali Pilsēta Ungārijā ("Marcali"), Šomoģas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tapolca Pilsēta Ungārijā ("Tapolca"), Vesprēmas meģē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altenkirhene pilsēta Vācijā (_Altenkirchen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alceja pilsēta Vācijā (_Alzey_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andernaha pilsēta Vācijā (_Andernach_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādemsa pilsēta Vācijā (_Bad Ems_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādneienāra-Ārveilere pilsēta Vācijā (_Bad Neuenahr-Ahrweiler_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Becdorfa pilsēta Vācijā (_Betzdorf_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koheme pilsēta Vācijā (_Cochem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dauna pilsēta Vācijā (_Daun_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maiene pilsēta Vācijā (_Mayen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Montabaura pilsēta Vācijā (_Montabaur_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neivīde pilsēta Vācijā (_Neuwied_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 63900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prīma pilsēta Vācijā (_Pruem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adenava Pilsēta Vācijā ("Adenau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annveilere Pilsēta Vācijā ("Annweiler am Trifels"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baharaha Pilsēta Vācijā ("Bacharach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbergcaberne Pilsēta Vācijā ("Bad Bergzabern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbreiziga Pilsēta Vācijā ("Bad Breisig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāddirkheima Pilsēta Vācijā ("Bad Dürkheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhēningene Pilsēta Vācijā ("Bad Hönningen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkreicnaha Pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmarienberga Pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzobernheima Pilsēta Vācijā ("Bad Sobernheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bamberga Pilsēta Vācijā ("Bamberg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs.
- Baumholdere Pilsēta Vācijā ("Baumholder"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bendorfa Pilsēta Vācijā ("Bendorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernkastele-Kīsa Pilsēta Vācijā ("Bernkastel-Kues"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bingene Pilsēta Vācijā ("Bindgen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Birkenfelde Pilsēta Vācijā ("Birkenfeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bitburga Pilsēta Vācijā ("Bitburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boparda Pilsēta Vācijā ("Boppard"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braubaha Pilsēta Vācijā ("Braubach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dane pilsēta Vācijā ("Dahn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Deidesheima Pilsēta Vācijā ("Deidesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīrdorfa Pilsēta Vācijā ("Dierdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīca Pilsēta Vācijā ("Diez"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Edenkobene Pilsēta Vācijā ("Edenkoben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmelshauzene Pilsēta Vācijā ("Emmelshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlangene Pilsēta Vācijā ("Erlangen"), Bavārijas federālajā zemē, Rēgnicas labajā krastā, 105600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankentāle Pilsēta Vācijā ("Frankenthal"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 47300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freinsheima Pilsēta Vācijā ("Freinsheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gava-Algesheima Pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Germersheima Pilsēta Vācijā ("Germersheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerolšteina Pilsēta Vācijā ("Gerolstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinštate Pilsēta Vācijā ("Gruenstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāhenburga Pilsēta Vācijā ("Hachenburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgenbaha Pilsēta Vācijā ("Hagenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herdorfa Pilsēta Vācijā ("Herdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hermeskeile Pilsēta Vācijā ("Hermeskeil"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hillesheima Pilsēta Vācijā ("Hillesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hēra-Grenchauzene Pilsēta Vācijā ("Höhr-Grenzhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hornbaha Pilsēta Vācijā ("Hornbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īdara-Oberšteina Pilsēta Vācijā ("Idar-Oberstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ingelheima Pilsēta Vācijā ("Ingelheim am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaizerseša Pilsēta Vācijā ("Kaisersesch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaizerslauterne Pilsēta Vācijā ("Kaiserslautern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 97100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kandele Pilsēta Vācijā ("Kandel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kastellauna Pilsēta Vācijā ("Kastellaun"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kacenelbogene Pilsēta Vācijā ("Katzenelbogen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaube Pilsēta Vācijā ("Kaub"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 840 iedzīvotāju (2013. g.).
- Killburga Pilsēta Vācijā ("Kyllburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhene Pilsēta Vācijā ("Kirchen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhheimbolandene Pilsēta Vācijā ("Kirchheimbolanden"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirna Pilsēta Vācijā ("Kirn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koblenca Pilsēta Vācijā ("Koblenz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, osta pie Mozeles ietekas Reinā, 109800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konca Pilsēta Vācijā ("Konz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kūzele Pilsēta Vācijā ("Kusel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lānšteina Pilsēta Vācijā ("Lahnstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lambrehta Pilsēta Vācijā ("Lambrecht"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landava Pilsēta Vācijā ("Landau in der Pfalz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 43800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landštūle Pilsēta Vācijā ("Landstuhl"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenfelde Pilsēta Vācijā ("Langenfeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 57000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauterēkene Pilsēta Vācijā ("Lauterecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Linca Pilsēta Vācijā ("Linz am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigshāfene Pilsēta Vācijā ("Ludwigshafen am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 160200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mainca Pilsēta Vācijā ("Mainz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 202800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Manderšeide Pilsēta Vācijā ("Manderscheid"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meizenheima Pilsēta Vācijā ("Meisenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mendiga Pilsēta Vācijā ("Mendig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima-Kārliha Pilsēta Vācijā ("Muelheim-Kaerlich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minstermaifelde Pilsēta Vācijā ("Muenstermaifeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nasava Pilsēta Vācijā ("Nassau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naštātene Pilsēta Vācijā ("Nastaetten"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neierburga Pilsēta Vācijā ("Neuerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustad an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdere-Olma Pilsēta Vācijā ("Nieder-Olm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīršteina Pilsēta Vācijā ("Nierstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obermošele Pilsēta Vācijā ("Obermoschel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervēzele Pilsēta Vācijā ("Oberwessel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Openheima Pilsēta Vācijā ("Oppenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osthofene Pilsēta Vācijā ("Osthofen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oterberga Pilsēta Vācijā ("Otterberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirmazensa Pilsēta Vācijā ("Pirmasens"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polha Pilsēta Vācijā ("Polch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Porta Pilsēta Vācijā ("Porta Westfalica"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ramšteina-Mīzenbaha Pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ransbaha-Baumbaha Pilsēta Vācijā ("Ransbach-Baumbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remagene Pilsēta Vācijā ("Remagen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rennerode Pilsēta Vācijā ("Rennerod"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbēlene Pilsēta Vācijā ("Rheinboellen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rensa Pilsēta Vācijā ("Rhens"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rokenhauzene Pilsēta Vācijā ("Rockenhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodalbēne Pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zārburga Pilsēta Vācijā ("Saarburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgoara Pilsēta Vācijā ("Sankt Goar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Samktgoarshauzene Pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šiferštate Pilsēta Vācijā ("Schifferstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šveiha Pilsēta Vācijā ("Schweich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zeltersa Pilsēta Vācijā ("Selters"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zimmerne Pilsēta Vācijā ("Simmern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zinciga Pilsēta Vācijā ("Sinzig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špeihere Pilsēta Vācijā ("Speicher"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špeiere Pilsēta Vācijā ("Speyer"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štromberga Pilsēta Vācijā ("Stromberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trābene-Trārbaha Pilsēta Vācijā ("Traben-Trarbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trīre Pilsēta Vācijā ("Trier"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 106500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ulmene Pilsēta Vācijā ("Ulmen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Unkele Pilsēta Vācijā ("Unkel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fallendāra Pilsēta Vācijā ("Vallendar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vahenheima Pilsēta Vācijā ("Wachenheim an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisentūrme Pilsēta Vācijā ("Weissenthurm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterburga Pilsēta Vācijā ("Westerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virgesa Pilsēta Vācijā ("Wirges"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzene Pilsēta Vācijā ("Wissen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitliha Pilsēta Vācijā ("Witlich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verštate Pilsēta Vācijā ("Woerstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfšteina Pilsēta Vācijā ("Wolfstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vormsa Pilsēta Vācijā ("Worms"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 79700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš romiešu laikiem, no 13. gs. līdz 1801. g. bija brīvpilsēta.
- Verte Pilsēta Vācijā ("Wörth am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Zell"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cveibrikene Pilsēta Vācijā ("Zweibruecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akarigva pilsēta Venecuēlā (_Acarigua_), Portugesas štatā, 159600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Marakaja Pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Marakaibo Pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- čurra Pilsētas bezdelīga ("Hirundo urbica").
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs.
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m.
- Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns.
- Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- degumu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica").
- koksnes piltuvene piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis").
- katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
- mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti.
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
- tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca").
- krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi.
- aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
- pipartrauks Pipartrauciņš - neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- baltaispuķe Pīpene ("Leucanthemum").
- baltāpuķe Pīpene ("Leucanthemum").
- milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
- parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa.
- sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- piramīdpapele Piramidālā papele ("Populus nigra "Italica"").
- teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri.
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- Genesis Pirmā Mozus grāmata Vecajā Derībā ar stāstījumu par pasaules radīšanu, Grēku plūdiem, Ādamu un Ievu u. c.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- Mozus grāmatas pirmās piecas grāmatas Bībeles Vecajā Derībā.
- fonda Pirmās šķiras viesnīca.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst.
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- pirmdraudze Pirmo kristiešu draudze Jeruzālemē, ko uzskata par vēlākās kristīgās baznīcas pirmšūniņu.
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis.
- suņu piroplazma piroplazmu suga ("Piroplasma canis").
- nabas saite placentāļu, arī cilvēka, orgāns (_funiculus umbilicalis_), kas savieno augli ar placentu.
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
- epitrihijs Plakano šūnu slānis, kas klāj mata stiebru pirms tā iznākšanas cauri epidermai.
- spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm.
- bisektors Plakne, kas iet caur divplakņu kakta šķautni un dala kaktu uz pusēm.
- diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
- trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1).
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende.
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
- pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
- kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals.
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlaidīga materiāla mētelis.
- filma plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve.
- kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija.
- kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
- fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma.
- Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma.
- Planetzen Planica.
- Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
- deltaplāns Planieris ar elastīgu trīsstūrveida spārnu; sastāv no cauruļu karkasa, uz kura uzvilkts hermētisks audums.
- plaiskums Plankums, traips; tukša vieta, caurums.
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- kākarains Plāns, caurspīdigs (piem., audekls).
- flors Plāns, caurspīdīgs audums.
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- pergamīns Plāns, caurspīdīgs, izturīgs papīrs.
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu.
- antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai.
- PPR Plastmasu pārstrādes rūpnīca (raj.).
- tēzaurs Plaša sinonīmu, antonīmu un citādi semantiski saistītu vārdu vārdnīca.
- muliebrija Plašākā nozīmē - viss, kas attiecas uz sievietes fizioloģiju.
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- Spānijas platāna platānu suga ("Platanus hispanica"), kas introducēta arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai.
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
- plapa Platpaeglis jeb parastā īve ("Taxus baccata").
- divžubru platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium bifurcatum").
- spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
- klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
- sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama.
- Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica").
- Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama.
- pluņči Plaušas (parasti dzīvniekiem); pluncas.
- PCWP Plaušu kapilāru ieķllēšanās spiediens (angļu "pulmonary capillary wedge pressure").
- Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
- augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
- aizplecis Pleca aizmugures daļa.
- omartrīts Pleca locītavas iekaisums.
- omagra Pleca locītavas podagra.
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- deltveida muskulis plecu joslas muskulis, kas aptver pleca locītavu no priekšpuses, sāniem un mugurpuses.
- Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis").
- plenice Plenica.
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iekšējā robežmembrāna plēve, kas izklāj embrija nervu caurules dobumu
- ārējā robežmembrāna plēve, kas klāj embrija nervu caurules virsmu
- dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica".
- plaisir Plezīrs, izprieca, patika.
- plīte Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
- plītne Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
- blicis Plicis ("Blicca bjoerkna"), karpzivju dzimtas suga.
- saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- helioplomba Plomba, kuras sacietināšanai izmanto kvarca halogēna lampas gaismu.
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- kāpu plumbago plumbago suga ("Plumbago capensis").
- sarkanziedu plumbago plumbago suga ("Plumbago indica").
- mājas plūme plūmju suga ("Prunus domestica").
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
- vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
- filtrēties Plūst caur filtru.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- Kanādas plūškoks plūškoku suga ("Sambucus canadensis").
- klabūna Pļāpa; klaburnīca.
- glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas.
- ļepāt Pļāpāt, stāstīt neticamas lietas.
- tošņa Pļāpīga veca sieviete.
- izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības.
- pabrīnes Pļavas liniņš ("Linum catharticum"), linu suga.
- pļavu lini pļavas liniņš ("Linum catharticum").
- pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris").
- pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior").
- auzine Pļavu auzene ("Festuca pratensis").
- WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors").
- WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee").
- Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- podarnīca Podnieka darbnīca; namiņš, kas uzcelts ap podnieka cepli.
- podnīca Podnieka darbnīca.
- Podņicas ezers Podņicas ezers - Pūdnīku ezers Pureņu pagastā.
- alpīnais podokarps podokarpu suga ("Podocarpus alpinus").
- Andu podokarps podokarpu suga ("Podocarpus andinus").
- sniega podokarps podokarpu suga ("Podocarpus nivalis").
- Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
- pogainā roņa Baltijas jūras pasuga pogainā roņa pasuga ("Phoca hispida botnica").
- izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
- guziks Pogcaurums.
- kalciņš Pogcaurums.
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā).
- PCO Policistiskas olnīcas (angļu "polycystic ovaries").
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs.
- līkvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia camptotrachela"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- ekstrūzija Polimērmateriālu plastificēšanas un vienāda profila izstrādājumu (cauruļu, pudeļu, plēvju, lokšņu) izgatavošanas process.
- karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
- jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas.
- trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17).
- libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu.
- korporatīvisms Politiskās domas virziens un politiskā kustība, kas tiecas nodibināt šādu iekārtu.
- ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā).
- klerikālisms Politisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- Festuca beckeri subsp. polesica Poļesjes auzenes "Festuca polesica" nosaukuma sinonīms.
- kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos.
- Dieva auss populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā.
- Nordkaps populārākais no Eiropas ziemeļu punktiem (norv. val. _Nordkapp_), zemesrags Māgerejas salā (Barenca jūrā) Norvēģijā, apmeklē \~200 tūristu gadā.
- Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
- burba Pora, svīdra, sīks sviedru izvada caurumiņš ādā; pora.
- moviola Portatīva iekārta kinofilmu caurskatīšanai, ar kuru var demonstrēt attēla un skaņas ierakstus kopā vai atsevišķi.
- Portugāles Republika Portugāle, valsts pilnais nosaukums ("República Portuguesa").
- Prunus lusitanica Portugāles laurķirsis ("Laurocerasus lusitanica").
- sīkainīši Portulaka ("Portulaca").
- sīkas Portulaka ("Portulaca").
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
- lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs.
- Pasalnīca Poseļnīca, Liepnas pieteka.
- Posolnica Poseļnīca, Liepnas pieteka.
- Posoļņica Poseļnīca, Liepnas pieteka.
- stigma Posmkājiem ārējais trahejas caurums.
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
- abpusēji izliekta lēca pozitīvā jeb plusa lēca ar plānām malām un divām izliektām virsmām; lieto hiperopijas ārstēšanai.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem.
- Jesaja Pravietis Bībelē, Vecajā Derībā, pravieto glābēja nākšanu.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai.
- dubencieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dubenca" iedzīvotāji.
- žuveklis Preparāti lineļļas pernicas žūšanas paātrināšanai, pārvēršot lineļļu ātri žūstošā pernicā.
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
- censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj.
- pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus.
- pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara.
- gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā.
- hidrauliskā pretestība pretestība, kas jāpārvar šķidrumam, ja tas plūst pa caurulēm, kanāliem utt., vai arī pretestība, kas jāpārvar ķermenim, ja tas pārvietojas šķidrumā.
- kontrtransports Pretpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu pretējos virzienos, kuru nodrošina vienots pārneses mehānisms.
- pretsitiena ventilis pretspiediena vārsts, kas šķidrumu vai gaisu cauri laiž tikai vienā virzienā.
- frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu.
- moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
- priece Prieca.
- dia- Priedēklis - caur., (piem., diaprojektors, diatermija).
- per- Priedēklis ar nozīmēm "pār-", "pāri-", "caur-".
- di- Priedēklis dia- pirms patskaņa - caur.
- luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
- priecība Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
- prieka Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
- gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem.
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus.
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- priekšštagas apkalums priekšštagas stiprināšanai paredzēts apkalums uz klāja un cauri tam.
- kanoniskais personvārds priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
- Austrijas priede priežu suga ("Pinus nigra var. austriaca").
- Sibīrijas ciedrupriede priežu suga ("Pinus sibirica").
- PHC Primārā veselības aprūpe (angļu "primary health care").
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- Prīma ezers Primmas ezers Salacas pagastā.
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
- Japānas prīmula prīmulu suga ("Primula japonica").
- parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis").
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- klīnika privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde
- licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā).
- vektoru procesors procesors, kas vienlaicīgi operē ar vienu matricas rindu vai kolonnu.
- caurlaide Process - laist cauri.
- caursišana Process --> sist cauri.
- caursišana Process --> urbties cauri (parasti par šāviņiem, lodēm).
- siešana Process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam.
- nītīšana Process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam.
- tomasprocess Process, kurā, šķidram čugunam pūšot cauri gaisu, iegūst tēraudu.
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām.
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs.
- aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
- FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology").
- sagaidāmā dzimstība prognozētais, visvairāk ticamais dzimstības līmenis.
- sagaidāmā mirstība prognozētais, visvairāk ticamais mirstības līmenis.
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- LOTOS programmēšanas valoda, ko izmanto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā (angļu "Language of Temporal Ordering Specification").
- valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija.
- RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna.
- episkops Projektors uz necaurspīdīgas pamatnes esošu attēlu projicēšanai uz ekrāna.
- Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka.
- perinealā prostatektomija prostatas izņemšana caur griezumu starpenē.
- retropubiskā prevezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur prevezikālo telpu.
- suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu.
- kristalbumīns Proteīns acs lēcas ūdens ekstraktā.
- kristalfibrīns Proteīns, kas ekstrahēts no acs lēcas ar sālsskābi.
- disentieši Protestanti, kas atšķēlušies no angļu valdošās baznīcas: prezbiterieši, baptisti u. c.
- nonkonformisti Protestanti; tie, kas nav anglikāņu baznīcas piekritēji.
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali.
- metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji.
- Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos.
- virtuves prusaks prusaku suga ("Blatella germanica").
- mājas prusaks prusaku suga ("Phyllodromia germanica").
- trako māja psihiatriskā slimnīca.
- trako nams psihiatriskā slimnīca.
- trako māja (arī nams) psihiatriskā slimnīca.
- traķene psihiatriskā slimnīca.
- kreizene Psihiatriskā slimnīca.
- psihene Psihiatriskā slimnīca.
- psihuška Psihiatriskā slimnīca.
- DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_).
- mentāls Psihisks, tāds, kas attiecas uz psihi, apziņu.
- fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
- autoinspekcija PSRS - milicijas daļa (nodaļa), kas veica ceļu policijas uzdevumus.
- URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques").
- čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
- ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia").
- sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia").
- ptychoverpa Ptychoverpa bochemica - parastā ķēvpupa "Verpa bochemica" nosaukuma sinonīms.
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
- baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- pūderkārbiņa Pūdernīca.
- pūdertrauks Pūdernīca.
- gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale").
- sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum").
- matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama.
- drakona koks pūķkoks ("Dracaena").
- stīvēties Pūlēties (ar ko smagu, grūti veicamu).
- kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- Karpatu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula carpatica").
- briežu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cervicaria").
- Gargano pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula garganica").
- cīpurbleķis Pulksteņa ciparnīca.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem; septiņpadsmit.
- septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts.
- deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
- skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata").
- nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā.
- vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora").
- Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos.
- fokuss punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu.
- raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- kārkles Pūpolvītols ("Salix caprea").
- kubelnieks Pūra vedējs, kas brauca kāzinieku rindā beidzamais.
- Purica Pūrica, Līčupes pieteka.
- pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
- Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- Pensilvānijas purvmirte purvmiršu suga ("Myrica pensylvanica").
- Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru.
- Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
- pusa Pusa hispida - pogainā roņa "Phoca hispida" nosaukuma sinonīms.
- semipermeabilitāte Puscaurlaidība.
- Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga.
- pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica.
- pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
- pērnule pusgadu līdz gadu veca tele.
- pusgadnieks Pusgadu veca cūka, arī cits dzīvnieks.
- puščyucs pusgadu veca cūka.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- sarkanā puskuitala puskuitalu suga (Limosa lapponica").
- gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca").
- pūšļugrīslis Pūslīšu grīslis ("Carex vesicaria").
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- stante Pusmuca, maza muca.
- pušmuca Pusmuca.
- pušmuce Pusmuca.
- pušmucis Pusmuca.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- šķutumblāķis Pussabrukusi, veca māja.
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m.
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m.
- Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords.
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā.
- fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas).
- gaismas diode pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virziena strāvu, izdalās siltuma enerģija un gaismas enerģija; izmanto par indikācijas elementu un optrona sastāvdaļu; mirdzdiode.
- caurumu vadāmība pusvadītāju elektrovadāmība, kurā galveno ieguldījumu dod caurumi.
- pušins pušains, caurs.
- pušīns pušains, caurs.
- Puša Pušica, Rušona ezera pieteka.
- Pušvča Pušica, Rušona pieteka.
- zilsniedzīšu puškīnija puškīniju suga ("Puschkinia scilloides var. libanotica").
- izpūst Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pušins Pušums, caurums.
- putekļnīca Putekšnīca.
- apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
- nātru putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Brachypterus urticae").
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
- jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē.
- pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
- baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs.
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza").
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
- WHOSIS PVO statistiskās informācijas sistēma (angļu "WHO Statistical Information System").
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera").
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera").
- rungulis rācenis ("Brassica rapa var. rapifera").
- Ķīnas rademahera rademaheru suga ("Rademachera sinica").
- aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
- aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- purģēt Radīt caureju.
- vējināties Radīt caurvēju.
- zvākstēt Radīt dobju troksni, it kā berot graudus caur garu cauruli.
- žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
- žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļirkšķēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļudzēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļūgzdēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļūkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šmurkšēt Radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim.
- zvākšēt Radīt troksni, kāds rodas berot graudus caur garu cauruli.
- slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
- slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
- izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
- velēnu radzene radzeņu suga ("Cerastium holosteoides", arī "Cerastium caespitosum" un "Cerastium triviale").
- lielaugļu radzene radzeņu suga ("Cerastium macrocarpum").
- piecputekšņlapu radzene radzeņu suga ("Cerastium semidecandrum").
- Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina").
- lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
- ragutnīce Ragutnīca.
- spongins Ragviela, kas veido tā saucamo ragsūkļu skeletu.
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās.
- nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Agalis urticae").
- dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui").
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama.
- esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā.
- RCS Rajona centrālā slimnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Talsu RCS).
- Aghdžabedi rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağcabәdi Rayonu_), Kūras-Araksas zemienē.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur; rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām.
- koptu valoda rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- OCR rakstzīmju optiskā pazīšana (angļu "optical character recognition").
- Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
- pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur.
- WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām.
- renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
- Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
- nīšstāvs Rāmis ar nītīm, caur kurām izvilkti šķēri, ko aušanas laikā vienlaikus paceļ un nolaiž saskaņā ar auduma pinumu.
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- slaidais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla gracilis syn. Alchelmilla micans").
- garlapu rasene raseņu suga ("Drosera anglica").
- Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
- izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
- atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem).
- gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- iebrauktne Ratnīca; šķūnis ratu novietošanai.
- vozyune ratnīca.
- vāgūzis Ratnīca.
- vazauņa Ratnīca.
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
- Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni.
- virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā.
- izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
- iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā.
- Zērbeles ezers Rebeles ezers Vecates pagastā.
- puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
- muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis.
- eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
- diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu.
- caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
- vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu.
- Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns.
- Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Ankaša reģions Peru Republikā (_Ancash_), Klusā okeāna piekrastē, dienvidos robežojas ar Limas reģionu.
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
- Reinzeme-Pfalca Reinzemes-Pfalcas zeme - Vācijas federālā zeme ("Rheinland-Pfalz"), platība - 19847 kvadrātkilometri, 4061000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Mainca.
- laidene Reizēm tā sauca arī Katrīnas dienu, kad sals atlaižas.
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Rejoveca Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā.
- Rejovecfabrični Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā.
- galvas rēķini rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
- dielektriķa caursite relatīvi lielas strāvas plūšana caur dielektriķi elektriskā lauka iespaidā.
- otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās.
- kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; arī templis, baznīca, dievnams.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
- skopci Reliģiska sekta, kas radās Krievijas centrālajās guberņās 18. gs. 60.-70. gados, atdaloties no hlistiem, sākotnēji izcēlās ar galēju askētismu, veica savu locekļu kastrāciju; pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadiem.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
- gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta.
- josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- tepidārijs Remdenas temperatūras siltumnīca augiem (5-9 Reomīra grādi, t. i. \~6-11 Celsija grādi).
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- akumulatoru remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu akumulatora bateriju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darba rīkiem un piederumiem akumulatoru pārbaudei, uzlādēšanai un remontam.
- riepu remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu apriepojuma remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darbarīkiem un piederumiem riepu un kameru montēšanai un demontēšanai, pārbaudei un remontam, riteņu balansēšanai un citiem ar spēkratu apriepojumu saistītiem darbiem.
- virsbūvju remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu virsbūvju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar nepieciešamajām iekārtām, darbarīkiem un piederumiem virsbūvju defektu labošanai: metāla stiepšanai, metināšanai un citiem ar spēkratu virsbūvēm saistītiem remontdarbiem.
- rentgens rentgenaparāts (parasti medicīnā); caurskate vai fotografēšana ar rentgenaparātu; rentgenattēls.
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
- RLPNS Republikāniskā Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca (raj.).
- dūka Resna caurule.
- iliokolotomija Resnās zarnas atvēršanas operācija, piekļūstot tai caur tukšumu apvidu.
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
- pagrabs Restorāns, kafejnīca, bars u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
- krogs Restorāns, kafejnīca, bufete.
- krogus Restorāns, kafejnīca, bufete.
- RCM Restriktīvā kardiomiopātija (angļu "restrictive cardiomyopathy").
- prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
- lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā.
- pazvilu retējs retēju suga ("Potentilla anglica", arī "Potentilla procumbes").
- maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai.
- dakšainais retējs retēju suga ("Potentilla bifurca"), Latvijā adventīva.
- sirmais retējs retēju suga ("Potentilla canescens").
- Norvēģijas retējs retēju suga ("Potentilla norvegica").
- glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam.
- cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
- pronominācija Retoriska figūra, kad apzīmē apstākli personas vietā, piem., Austerlicas uzvarētājs, Napoleona vietā.
- retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
- ginandroblastoma Rets olnīcas audzējs, kurā ir arenoblastomatozi un granulozo šūnu audzēja elementi; klīniski dominē maskulinizācijas pazīmes.
- narodņičestvo Revolucionāra kustība Krievijā 19. gs. 70.-80. gados ar saukli "visu tautai un visu caur tautu!".
- Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru.
- Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants.
- Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants.
- Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants.
- gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji.
- rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji.
- rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai.
- Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā.
- rezervējums Rezervēšanas procesa rezultāts; viesnīcas apstiprina numuru rezervējumu, transporta uzņēmumi un ceļojumu aģentūras - biļešu rezervējumu.
- grafikas režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek aplūkots kā pikseļu matrica, bet rakstzīmes un citas kontūras tiek veidotas, izmantojot noteiktas pikseļu kombinācijas, tādējādi nodrošinot iespēju attēlot praktiski neierobežotu formu un fontu dažādību.
- izrībināt Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- rīcegs Rīcags - resna tauva.
- Lielais Ricas ezers Ricas ezers.
- pārmācība Rīcība, darbība, ar ko pārmāca (1).
- divdakšu ričija ričiju suga ("Riccia bifurca"), Latvijā aizsargājama.
- tīklotā ričija ričiju suga ("Riccia cavernosa"), Latvijā aizsargājama.
- zilganā ričija ričiju suga ("Riccia glauca").
- cilu ričija ričiju suga ("Riccia sorocarpa"), Latvijā aizsargājama.
- peldošā ričijvācelīte ričijvācelīšu suga ("Ricciocarpos natans").
- Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe.
- vārkšķis Rīdze, caurā vīle.
- vāršķis Rīdze, caurā vīle.
- Runcaunīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants.
- Runcupnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants.
- makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem.
- pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas.
- Mandžūrijas riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans mandshurica").
- rodze Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes") - vārnu dzimtas putns.
- riekstzīle riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- krēķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- krīķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- riekstsīlis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- riekstvista Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- sudavi Rietumbaltu cilts, ko ar sūdīnu vārdu austrumos no Vislas jau 2. gs. piemin Ptolemajs; vēlāk tos sauca arī par jatvingiem.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.).
- Roķene Rīgas 1. rokkafejnīca.
- RAR Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīca.
- RAKUS Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
- RCAR Rīgas Civilās aviācijas rūpnīca.
- RER Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.
- REMR Rīgas elektromehāniskā rūpnīca.
- RESR Rīgas elektrospuldžu rūpnīca.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- RPR Rīgas porcelāna rūpnīca.
- RRR Rīgas radiorūpnīca.
- RRMR Rīgas remonta un mehāniskā rūpnīca.
- RRRR Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīca.
- Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha.
- Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
- RVR Rīgas vagonbūves rūpnīca.
- RVP Rīgas vagonu rūpnīca.
- fabrikātors Rīgas virsbīskapijā baznīcas būvkases pārzinis 1373. - 1940. g.
- jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama.
- ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama.
- platdaivu rikardija rikardiju suga ("Riccardia latifrons").
- daudzzaru rikardija rikardiju suga ("Riccardia multifida"), Latvijā aizsargājama.
- pirkstainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia palmata"), Latvijā aizsargājama.
- krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu; šāds elements (iekārtai, ierīcei).
- badeklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīkla Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
- dedzīkla Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus.
- dedzīklis Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus.
- skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs.
- grabtivs rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; skreipsts.
- smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- flagellum Rīkste, pātaga, vica.
- mīksta Rīkste, vica.
- ņutra Rīkste, vica.
- ņutrenīca Rīkste, vica.
- šmadernīca Rīkste, vica.
- spina Rīkste, vica.
- žagarnīca Rīkste, vica.
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- rinolalija Rinolālija - runāšana caur degunu; rodas tad, ja deguna dobums vai aizdegune zaudē balss rezonatora funkciju.
- apvilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas iet caur visām dotā daudzstūra virsotnēm.
- lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru.
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izripināt Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Kasutas ripsālis ripsāļu suga ("Rhipsalis cassutha").
- maula Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba.
- maule Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba.
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- tahāra Rituāla apmazgāšanās, kas katram musulmanim jāizdara piecas reizes dienā pirms lūgšanās.
- Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža.
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms.
- atvasinājums Robeža funkcijas y=f(x) pieauguma dy attiecībai pret argumenta pieaugumu dx punkta x=x0 apkārtnē, kad dx tiecas uz 0; apzīmē y', f'(x0) vai dy/dx.
- brīvās krišanas beigu ātrums robeža, uz kuru tiecas brīvās krišanas ātrums vides pretestības spēka iedarbībā, pieaugot brīvās krišanas laikam; šis lielums atkarīgs no gaisa pretestības un brīvās kustības paātrinājuma
- baltā robīnija robīniju suga ("Robinia pseudoacacia").
- šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai).
- strupaugļu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron brachycarpum").
- Katavbas rododendrs rododendru suga ("Rhododendron catawbiense").
- Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks.
- Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km.
- augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot.
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas.
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā.
- Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.).
- papeto Romas baznīcas valsts sudraba monēta (līdz 1866), vērtībā 2 poli jeb 1/5 skudo.
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu.
- kartūzieši Romas katoļu baznīcas mūku ordenis, dibināts 1084. gadā; mūku dzīvesveids skarbi askētisks.
- Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.).
- baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
- ikona Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- onija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļas un katoļu baznīcas apvienība.
- kūrija Romas pāvesta varas centrālo iestāžu kopums; baznīcas administrācijas iestāžu kopums.
- Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu.
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības.
- lituus Romiešu kavalērijas pūšamais instruments koniskas metāla caurules veidā ar kāsī lejup saliektu galu.
- Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
- Parka Romiešu mitoloģijā, nāves dieviete (lat. "Parcae"), kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- rondoforma Rondo uzbūve, tās konkrētais izveidojums (apjoms, refrēna caurvedumu skaits, kontrasta pakāpe utt.).
- Grenlandes ronis roņu dzimtas suga ("Pagophilus groenlandica").
- pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
- plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams.
- ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca.
- rorene Roratslēga, cauruļatslēga.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- Rosīca Rosica, Daugavas pieteka.
- Rosīca Rosīcas ezers - Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
- spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā.
- brudieršpice Rotājums (apģērbam, audumam), kas veidots, izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- šmurkstenis Rotaļlieta, kas sastāv no pogas ar caurvērtu auklu griešanai.
- Nipkova disks rotējošā diska izvērses ierīce – viena no pirmajām mehāniskajām izvērses ierīcēm; necaurspīdīgs disks ar smalku spirālveida perforāciju.
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca").
- acēna Rožu dzimtas ģints ("Acaena"), dekoratīvi augi, kas piemēroti augsnes nosegšanai.
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem.
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
- suņu roze rožu suga ("Rosa canina").
- franču roze rožu suga ("Rosa gallica").
- sārtlapu roze rožu suga ("Rosa glauca").
- potcelmu roze rožu suga ("Rosa subcanina").
- vogēzu roze rožu suga ("Rosa vosagiaca").
- Robežnica Rūbežneica, Franapoles ezera pieteka.
- Robežnīca Rūbežneica, Jāšas pieteka.
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- Rūcamais avots Rūcamavots Cēsīs.
- Rutzau Rucava.
- Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
- dunicēni Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji.
- dunicnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji.
- luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji.
- ozolmežnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji.
- sedvinieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sedvini" iedzīvotāji.
- siksnenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
- ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji.
- ģiģinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģigu ciems" iedzīvotāji.
- kuršlauķnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuršlauķu ciems" iedzīvotāji.
- ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji.
- ķērvinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķervjuciems" iedzīvotāji.
- mikņinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Mikņuciems" iedzīvotāji.
- pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
- palaipnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Palaipi" iedzīvotāji.
- papinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" iedzīvotāji.
- paurupnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Paurupes ciems" iedzīvotāji.
- šlājinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Šlājienu ciems" jeb "Šlājiena ciems" iedzīvotāji.
- trumpinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Trumpinieki" iedzīvotāji.
- aškājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Aškāji" iedzīvotāji.
- bajārinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" (arī "Bajārinu ciems") iedzīvotāji.
- Kraģišķi Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Katuži" otrs nosaukums.
- ķoniņnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoņuciems" iedzīvotāji.
- Līkumciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Līkuma ciems" nosaukuma variants.
- meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji.
- Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums.
- nidinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" iedzīvotāji.
- Papesciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" daļa.
- Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums.
- Pešu ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Peši" nosaukuma variants.
- pešinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pešuciems" iedzīvotāji.
- rucavnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Rucava" iedzīvotāji.
- sviļinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji.
- Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants.
- špiguļnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Špiguļciems" iedzīvotāji.
- zirnājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Zirnājas ciems" iedzīvotāji.
- Papes ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas “Papesciems” nosaukuma variants.
- Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums.
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc.
- pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus").
- rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka.
- auza Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- auzene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- diršas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- dirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- dzirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- girsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- ģirsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- kaspers Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- kasteri Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- kasters Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lācauzas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lāčauzīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lāčavas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lācenes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lāči Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lācišes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lācīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lumsti Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lušķi Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- luste Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lustene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- lustes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- skasteres Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- skasteris Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
- sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu.
- parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti").
- Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles.
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
- Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka.
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.).
- elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica").
- rinisms Runa caur degunu, balss ar deguna pieskaņu.
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- rinolālija Runāšana caur degunu rinoloģisku slimību rezultātā.
- šnāķēt Runāt caur degunu.
- Ruga Runga, Salacas pieteka.
- Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur).
- suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas.
- pellu drēbe rupjš linu audums, caur kuru gatavojot sārmu, izkārš pelnūdeni.
- slāniķis Rupjš, brutāls cilvēks, kurš labprāt fiziski pārmāca citus.
- maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
- VEF Rūpnīca "VEF" Rīgā; tās apkārtne.
- remontrūpnīca Rūpnīca remontdarbu veikšanai.
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- radiorūpnīca Rūpnīca, kas ražo radio, telegrāfa un telefona aparatūru.
- motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. viengrambas spēkratus.
- autorūpnīca Rūpnīca, kurā ražo automobiļus.
- būvētava Rūpnīca, kurā ražo transportlīdzekļus (parasti vagonus, ūdens transportlīdzekļus).
- posesiju rūpnīca rūpnīca, kuru dzimtbūšanas laikos uzcēla privātpersona uz valsts zemes un kurā strādāja dzimtzemnieki.
- r-ca Rūpnīca.
- zavods Rūpnīca.
- rūpnieks Rūpnīcas īpašnieks.
- smēde Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process; kalve 1(2).
- kalve Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process.
- jauda Rūpnieciski izmantojami objekti - mašīnas, tehnoloģiskas iekārtas, rūpnīcas.
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
- Ruša Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
- Rušanīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
- Rušenīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
- Rušona Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
- rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca - burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- dabūt caurvēju saaukstēties caurvējā.
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
- apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur.
- Martes zibellina sabulis, caunu ģints suga.
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- ieķirmināt Sacaurumot (par tārpu saēstu koku).
- uzalot Sacaurumot, izveidot alas un rakumus no tām.
- tārpīgs Sacaurumots, tārpains.
- dragreiss Sacensības starp diviem vai vairākiem braucamrīkiem (automašīnām, ūdensmotocikliem u. c.) izrāvienā no vietas.
- starpstacija sadales punkts, kurā notiek vilcienu izmaiņa, apdzīšana un caurlaišana, kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas pieņemšana, uzglabāšana un izsniegšana.
- izrūtēt Sadalīt viscaur (lauku, platību) rūtīs, izveidojot tās ar arklu.
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
- SAPR Sadzīves atkritumu pārstrādes rūpnīca (raj.).
- frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- sagrezelēties Sagriezties kā veca grezele.
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga.
- kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja.
- santonisms Saindēšanās ar santonīnu; pazīmes: vemšana, caureja, ksantopsija, krampji.
- helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze.
- terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
- digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās.
- capot Saistīt, sastiprināt ar capām (koka detaļas).
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
- nebulārs Saistīts ar miglu, miglāju; tāds, kas attiecas uz miglāju.
- būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- (pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- piedzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- (pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs.
- ielaist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu adot.
- laist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu.
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- bērnu rotaļa saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu.
- bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu.
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
- (ar) baltiem diegiem šūts saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
- tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- dieva zīmes saka par ko pārsteidzošu, neticamu.
- ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
- kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu.
- tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
- tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
- (karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem.
- nav (nekāda, arī liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
- laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
- no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
- paldies mīļam dievam saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā
- gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
- Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
- dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
- Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
- iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām.
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- vēders iet cauri saka, ja ir caureja.
- peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas.
- laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas.
- turēt bikses rokā saka, ja kādam ir caureja.
- pinas kā vista pa pakulām saka, ja kādam neveicas, trūkst prasmes, veiklības.
- dzīvot kā pa gremzdiem saka, ja kādam veicas, ja kāds dzīvo labi, jauki.
- dzimis laimes krekliņā saka, ja kādam viss vienmēr veicas, vienmēr laimējas.
- melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu.
- kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs.
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
- kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma.
- kā peļu sūds pa putraimiem saka, ja kāds visur jaucas pa vidu.
- krist no rokām ārā saka, ja kādu iemeslu dēl darbs neveicas.
- iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
- gailim jāsmejas saka, ja kas ir pilnīgi nepieņemams, neticams, nav nopietni uztverams.
- iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- ne sitams saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
- iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
- (iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
- (iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
- ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
- nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
- iet kā pa sviestu saka, ja kas veicas bez sarežģījumiem, grūtībām.
- tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
- iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- iet kā pa taukiem saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
- auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- aukstas pēdas saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- auksts pārskrien pār muguru saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
- galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
- neiet nekādā lāgā Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- kā izslāpis saka, ja pēc kā ļoti tiecas, ko ļoti vēlas.
- kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas.
- nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
- ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- viss krīt (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
- laime (uz)smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
- laime smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
- laime stāv klāt (arī smaida) saka, ja veicas, laimējas.
- laime uzsmaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
- veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
- kas kādam daļas saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem.
- kā bankā saka, pastiprinot apgalvojuma ticamību.
- kā rags saka, pastiprinot apgalvojumu, tā noteiktību, ticamību.
- kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
- piespļaut acis (kādam) saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību.
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
- frekvenčdale Sakaru līniju caurlaidspējas palielināšanas metode, pārraidot telegrāfa signālus šaurās frekvenču joslās.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- filtrs sakaru tehnikā - programmatūra vai aparatūra, kas laiž cauri zināmus signāla elementus, bet atsijā vai minimizē citus.
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme.
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu.
- cūksaknes Sakņu pelūde ("Hypochoeris radicata").
- oratorijs Sākotnēji - lūgšanu vieta, baznīca vai privāta kapela.
- Khālsa Sākotnēji militāra sikhu kopiena, mūsdienās tā ir pilnībā uzticamu pieaugušo sikhu kopienas locekļu savienība.
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- ieacoties Sākt kļūt acainam (par sieru, to gatavojot).
- apkņudēt Sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības).
- apknist Sākt viscaur niezēt, kņudēt (sviedru dēļ).
- parish Sākumā baznīcas draudze, bet no 1601. g. arī administratīvi zemākā pašvaldības vienība Anglijā.
- kalpaka Sākumā tatāru jērenīca, vēlāk ungāru nacionālā galvas sega un huzāru kažokādas cepure.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- Longailenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km.
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija.
- Māgereja sala Barenca jūrā, Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē.
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija.
- Kolgujeva Sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu.
- Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija.
- Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija.
- Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos.
- Gvadalkanala Sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs).
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
- Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Dzannone Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Gavi Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Palmarola Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Santostefāna Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Ventotene Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Ponca Sala Tirēnu jūrā, Poncas salu grupā, platība - 730 ha, vairāk nekā 2000 iedzīvotāju.
- Ahtamara Sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas.
- Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
- Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
- Korsika Sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km.
- Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu.
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- Salace Salaca, upe Vidzemē.
- Salis Salaca.
- Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
- Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
- Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre.
- Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
- Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā.
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā.
- Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km.
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis.
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
- Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe.
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km.
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
- Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km.
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums.
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- salacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
- vecsalacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsalaca" iedzīvotāji.
- dārza salāts salātu suga ("Lactuca sativa").
- kompasa salāts salātu suga ("Lactuca serriola").
- Sibīrijas salāts salātu suga ("Lactuca sibirica").
- Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum").
- galviņsalāti salātu šķirne ("Lactuca sativa var. capitata"), kuras lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā.
- nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji.
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
- sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi).
- sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
- apohromatiskā lēca salikta lēca ar koriģētu sfērisko un hromatisko aberāciju.
- -ģenēze Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - izcelšanās, dzimšana un attiecas uz izcelšanās, veidošanās procesu, piem., histoģenēze, partenoģenēze.
- nosālīt Sālīt un pabeigt sālīt; sālot panākt, ka kļūst (viscaur) sāļš.
- salmene Salmu cepure, parasti ar platām malām; salmenīca.
- ķucs Salmu cepure, salmenīca.
- sālnieks Sālnīca.
- salnika Sālnīca.
- salnieks Sālstrauks, sālnīca.
- salnīka Sālstrauks, sālnīca.
- sālnika Sālstrauks, sālnīca.
- Krievijas sālszāle sālszāļu suga ("Salsola australis syn. Salsola ruthenica").
- Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija.
- Afrikanu salas salu grupa Seišelās (_African Banks_), Indijas okeāna rietumos, Amirantu salu grupas ziemeļos.
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas.
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu.
- Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador").
- Guarani salvija salviju suga ("Salvia guaranitica").
- Spānijas salvija salviju suga ("Salvia hispanica").
- skarbā salvija salviju suga ("Salvia scabra").
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas.
- paklārs Samērā dzidrs; samērā caurspīdīgs.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes.
- artava Samērā neliels naudas ziedojums (parasti baznīcai).
- paticams Samērā ticams.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
- samtainā filepita samtainais māņnektārputns ("Philepitta castanea").
- zaļā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus truncatus").
- ciņa samtīte samtīšu suga ("Bryum caespiticium").
- sudrablapu samtīte samtīšu suga ("Bryum calophyllum"), Latvijā aizsargājama.
- matainā samtīte samtīšu suga ("Bryum capillare").
- aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus").
- Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino").
- vidmedis Sānu ceļš (mazāks), kasa ved tieši caur meža vidieni.
- humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija.
- izmugāt Saplūkāt, izplūkāt, savandīt, izrakņāt; viscaur saspiest.
- aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja.
- zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum").
- Itālijas sarene sareņu suga ("Setaria italica").
- Sinapis juncea Sareptas sinepes "Brassica juncea" nosaukuma sinonīms.
- piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
- hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem.
- retinuma sakne sarīvētā veidā lieto pret caureju.
- Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca.
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā).
- Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica.
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
- mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
- miezelene Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
- mīzele Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
- mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius").
- Mačperu iezis Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā.
- Pietrags Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Limbažu novada Ainažu pagastā.
- avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem.
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
- sarcodinomorpha Sarkodīnvicaiņi.
- sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
- sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
- opalīna Sarkodīnvicaiņu tipa vicaiņu klases ģints ("Opalina").
- zemā sarkokoka sarkokoku suga ("Sarcococca humilis").
- sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- meža sārmene sārmeņu suga ("Stachys sylvatica").
- vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata").
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
- Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots.
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
- nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata").
- zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum").
- Rosa rubrifolia sārtlapu rozes "Rosa glauca" nosaukuma sinonīms.
- matveida sāre sāru suga ("Panicum capillare").
- uzcapēt Sasaistīt, nostiprināt (virs kā, uz kā) ar capām 1.
- sacapot Sasaistīt, sastiprināt ar tapveida detaļām - capām.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- apgramžāt Saskrāpēt, saskrambāt viscaur.
- sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
- toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā.
- izsijas Sasmalcināta materiāla frakcija, kas izgājusi caur noteikta lieluma acu izmēru sietu.
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- piedziedāt pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
- satelītu komunikācija satelītu sakari (angļu "satellite communications").
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība.
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
- čaukstrs Satrunējis, drupans, caurumains.
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses); iztrunēt.
- iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
- čavainīte Satuntuļots bērns vai veca sieviete.
- Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem.
- aizspīguļot Saule starojoša spīdēja cauri bieziem mākoņiem (apspīdot ceļu).
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II.
- norieši Saulrieteņi ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam veģetatīvi vairojoties jaunie augi viegli noriešas no vecajiem.
- kastaņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota castanea").
- sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata").
- zvaniņu sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina campanella").
- stiebra sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cauticinalis").
- Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
- Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
- zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta.
- Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu.
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
- Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica").
- Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta.
- Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta.
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta.
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
- laberdāns Savādas ("Gadus morrhua") iesālītas mencas, bez galvas, astes un muguras.
- piebirzīt Savagot - izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- saspraukt Savainot (ādu, ķermeņa daļu), piemēram, spraucoties kam cauri; stipri nobrāzt.
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km.
- Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā.
- virskoks Savienojošais nēšu šķērskoks (ko liek uz pleca).
- lieve Savienojumā "baznīcas lieve" - koris.
- vakuumēšana Savienojumā "betona vakuumēšana" - mehāniska liekā ūdens nosūkšana ar spiedienu no svaigas betona masas ar vakuuma vairogiem vai vakuuma caurulītēm.
- cilpu Savienojumā "cilpu calpu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- cauri Savienojumā "laist cauri": neaizturēt.
- mencveidīgs Savienojumā "mencveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
- vicu Savienojumā "vica vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
- ļipiņa Savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- bricata Savienojumā ar "bracata" apraksta lēkāšanas skaņas.
- laist Savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- laist Savienojumā ar "cauri": ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
- izurbties Savienojumā ar "cauri": pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- biezs Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- caur- Savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- caurim Savienojumā pastiprina vārdu "caur".
- caurim Savienojumā pastiprina vārdu "cauri".
- caurum Savienojumā pastiprina vārdu "caurs".
- gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- barkšķi Savītu salmu kušķi ar ko aizdrīvēt caurumus.
- virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- suņuburkšķis Savvaļas burkāns ("Daucus carota").
- apziepēt Saziepēt viscaur.
- magnētiskais separators sdeparators, kurā vielu sadala magnētiskajā laukā atkarībā no magnētiskās caurlaidības.
- baznīcas hierarhija secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam; centralizēta baznīcas vadība; garīdznieku kopums.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- Japānas segliņš segliņu suga ("Euonymus japonica").
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- pavadītājšūnas Segsēkļu lūksnes šūnas caur kuru sienu porām stiepjas plazmodesmas, kas to savieno ar sietstobru un lūksnes parenhīmu.
- kalikants Segsēkļu nodalījuma augu dzimta ("Calycanthaceae").
- kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants.
- lucernis Sējas lucerna ("Medicago sativa").
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
- eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- rudzis Sējas rudzi ("Secale cereale").
- smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium").
- jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama.
- sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti.
- pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus").
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks.
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (piecu ballu sistēmā); pieci.
- deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
- Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē.
- indikts sena baznīcas laika skaitīšanas vienība pa 15 gadu posmiem, ko 312. g. ieviesa Bizantijas imperators Konstantīns Lielais
- megalīts Sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- geronti Senā Grieķijā vecajo padome.
- lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu.
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m.
- Metsepole Sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
- pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas.
- kūrija Senajā Romā - 10 patriciešu dzimtu kopums; ēka, kur sanāca senāts; provinces senāts.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- argentārijs Senajā Romā - baņķieris, kas pieņēma naudas noguldījumus, izsniedza kredītus un veica bezskaidras naudas norēķinus.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- dedikācija Senajā Romā - svētnīcas iesvētīšana.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- cests Senajiem atlētiem dzelzs cimds, ko tie uzmauca cīņā.
- akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus.
- pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests.
- prokurācijas Senāk - katoļu baznīcas nodevas, ko saņēma bīskapi, pāvesta legāti un citi kūrijas sūtņi, inspicēdami baznīcu, - sākumā naturālijās, vēlāk naudā.
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka.
- suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem.
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne.
- Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu.
- Mirušo grāmata senēģiptiešu reliģisko un maģisko rakstu krājums, kuros doti norādījumi, lūgsnas u. c., kā mirušajam izkļūt caur pazemi un nonākt līdz nemirstībai; rakstīta ap 6. gs. p. m. ē.
- kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
- kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu.
- sēņveida enkurs sēnes veida enkurs, kas labi piesūcas gruntij, paredzēts ilgstošai noenkurošanai un vienlīdz labi funkcionē visos slodzes virzienos; to izmanto navigācijas zīmju noenkurošanai.
- stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas.
- kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
- kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
- Alkajs Sengrieķu dzejnieks (Alcaeus of Mytilene; ap 620. g. - ap 580. g. p m. ē.).
- Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
- peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
- agora Sengrieķu tautas sapulce; arī vieta, kur tā sanāca, grieķu polišu (pilsētas un apkārtējās teritorijas) sabiedriskās dzīves centrs.
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus.
- devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām.
- Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns.
- Nāsatja senindiešu mitoloģijā - epitets, kas attiecas uz abiem dvīņiem Ašviniem (Nāsatju un Dasru) vai arī uz pirmo no viņiem.
- Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus.
- okeāna sakulšana senindiešu mitoloģijā - universa radīšana, ko veica dievi (devas) un dēmoni (asuras).
- brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm.
- lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju.
- Auru senkapi senkapi Limbažu novada Limbažu pagastā, paugurā pie Auru mājām, datēti ar 1. gt. p. m. ē., daļa atrasto senlietu attiecas uz m. ē. 5.-9. gs.
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- fuzeja Senlaiku kramenīca, bise.
- Ofīra Senlaiku zelta zeme, minēta Vecajā Derībā; tās atrašanās vieta nav droši nosakāma.
- patroloģija seno baznīcas autoru darbu kopums.
- diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- fjērdings Sens zviedru tilpuma mērs; 1 f. = 1/4 muca šķidras vielas = 31,4 litri vai 1 f. = 1/8 mucas sausas vielas = 18,3 litri.
- apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca.
- paleo- Sens, tāds, kas attiecas uz senatni.
- glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
- slaidkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena capillaripes").
- purpurbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena purpureofusca").
- sārmainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena stipata", syn. "Mycena alcalina").
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu.
- Atapuerkas senvieta senvieta Spānijā (_Archeological Site of Atapuerca_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē.
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
- klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris").
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
- vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum").
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
- serpentīncaurule Serpentīnveidīgi izliekta caurule.
- dūmainā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma capnoides").
- kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
- CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību.
- membranīns Sēru saturošs proteīns, atrodams radzenes mugurējā robežplātnītē un lēcas kapsulā.
- Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām.
- resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos.
- zilganā seslerija sesleriju suga ("Sesleria caerulea syn. Sesleria uliginosa").
- sētaspuisis Sētnieks (krogos, iebraucamās vietās).
- buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
- karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi.
- kaliāns Sevišķs austrumnieku ierīkojums smēķēšanai: dūmi iepriekš iet caur ūdeni.
- eventuālmaksima Sevišķs procesuāls līdzeklis pret prāvas vilkšanu garumā, kas noteica, ka prāvniekam jāiesniedz tiesai vienā reizē visi savi aizstāvības līdzekļi.
- shismatiķis Shizmas nodibinātājs vai dalībnieks, ar shizmu radītas baznīcas vai grupas loceklis.
- LPBF SIA Latvijas Pareizticīgo baznīcas fonds.
- šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
- sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
- piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sniegbaltā sidalceja sidalceju suga ("Sidalcea candida").
- tecīkla Siekalas, kas vecam cilvēkam smēķējot tek bārdā.
- pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis.
- sierūzis Siernīca, siera darītava.
- šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla.
- kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
- santene Sieviešu samta cepure; santenīca.
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
- uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu.
- klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
- šķeterniece sieviete, kas ar puišiem jaucas.
- sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
- domina Sieviete, kura saviem partneriem, kas pārsvarā sliecas uz mazohismu, tēlo valdonīgas pavēlnieces lomu un sagādā viņiem baudu sodīdama, pārmācīdama un pazemodama.
- sieviņa Sieviete, parasti paveca.
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
- regžīt sijāt caur režģi.
- regžot sijāt caur režģi.
- čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
- sīkacis Sīkacains tīkls.
- sīkacu Sīkacains.
- akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas.
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot.
- ūbeliene Sīkraibumaina veca vista.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- sagita Sīks, plēsīgs jūras dzīvnieks ar caurspīdīgu ķermeni no hetognātu grupas.
- bebru sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus castoreus").
- spļāviens Sīkums; viegli veicams uzdevums.
- Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms.
- virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
- Sila Silica, Daugavas pieteka.
- Silīca Silica, Riču ezera pieteka.
- Silupe Silica, Riču ezera pieteka.
- Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons.
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s.
- Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu.
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
- starptautiskā kalorija siltuma daudzuma mērvienība, 1 cal = 4,1868 džouli.
- siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels.
- izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
- Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
- Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
- siltumvads Siltumapgādes cauruļvads.
- siltumtīkls Siltumapgādes cauruļvadu sistēma.
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
- dreipūzis Siltumnīca.
- siltaudze Siltumnīca.
- treipūzis Siltumnīca.
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
- siļķene siļķu muca (tukša).
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms.
- sotka Simtniece (piemēram, caurule ar 100 mm diametru).
- kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija.
- tīkls SONET sinhronais optiskais tīkls (angļu "Synchrnous Optical Network").
- Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
- artrocēle Sinoviālās membrānas trūce caur locītavas kapsulu.
- polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- džindža Sintoistu svētnīca.
- Siņecas ezers Siņicas ezers Līdumnieku pagastā.
- Siņeca Siņicas ezers Līdumnieku pagastā.
- sīpolnīca sīpolnica.
- šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša.
- zilganais sīpols sīpolu suga ("Allium caeruleum syn. Allium azureum").
- lavandzilais sīpols sīpolu suga ("Allium caesium syn. Allium urseolatum").
- ezofagokardiogrāfija Sirds kustību grafiskas reģistrācijas metode caur barības vadu.
- lauvaste Sirds mātere ("Leonurus cardica").
- lauvastes Sirds mātere ("Leonurus cardica").
- madara Sirds mātere ("Leonurus cardica").
- atriokomisuropeksija Sirds mistrālā vārstuļa labošana ar šuvēm no kambara caur vārstuļa virām un priekškambara sienu, lai koriģētu mistrālo insuficienci.
- miokardija Sirds saraušanās sistolē. Contr. auxocardia.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate.
- baltvēderiņi Sirmais retējs ("Potentilla canescens").
- parastā sirmene sirmeņu suga ("Berteroa incana").
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- bērzu sirpjspārnis sirpjspārņu suga ("Drepana falcataria").
- gaiļāboliņš Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata").
- gaiļuzirņi Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata").
- AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system").
- vaļējā kartera ventilācija sistēma, kas atsūc kartera gāzes un izvada tās atmosfērā pa ežektora cauruli.
- slēgtā kartera ventilācija sistēma, kas caur gaisa filtru ievada kartera gāzes motora cilindros.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- vaicājuma apstrāde sistēmas darbību kopums, kuras veicamas, lai sagatavotu vaicājuma izpildi: vaicājuma nolasīšanu un interpretāciju, tā ievietošanu rindā, resursu iedalīšanu, kā arī noslēguma operāciju izpildi.
- veiktspēja Sistēmas vai tās komponentu spēja izpildīt paredzētās funkcijas; par kvantitatīviem kritērijiem parasti izmanto atbildes laiku, caurlaidspēju un izmantojamību.
- vietvārdnīca sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; gazetīrs.
- gazetīrs Sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; vietvārdnīca.
- arhitektūra SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture").
- SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture").
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- punktmatricas printeris sitienprinters, kas ar punktmatricas palīdzību veido tekstu vai grafiskus attēlus, ar adatām sizdams pa kopējamo lenti; matricprinteris.
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
- uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
- izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
- Severskijdoņeca Siverskijdoņeca, upe Ukrainā.
- sīve Sīvs, virca, ruste.
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- skarbele Skābarde ("Fagus sylvatica").
- aboleīnskābe Skābe, sagatavota no eļļas skābes caur salpetra skābi.
- baložu skabioza skabiozu suga ("Scabiosa columbaria").
- purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā.
- Kaukāza skabioza skabiozu suga (Scabiosa caucasica").
- dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga.
- izloksnes vārdnīca skaidrojoša vārdnīca, kurā ietverta vienas vai vairāku kādas valodas izlokšņu leksika, parasti, ar izlokšņu teksta paraugiem.
- dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
- skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
- sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus").
- kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- Žiralda skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa bodinieri var. giraldii").
- divžuburu skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa dichotoma").
- Japānas skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa japonica").
- tamariska Skaists krūms, no kura mizas sūcas salda sula.
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu).
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- sekstiljons skaitlis, ko raksta ar 22 cipariem (10^21^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 37 cipariem (10^36^).
- septiljons Skaitlis, ko raksta ar 25 cipariem (1 un 24 nulles); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 43 cipariem (1 un 42 nulles).
- oktiljons skaitlis, ko raksta ar 28 cipariem (10^27^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 49 cipariem (10^48^).
- kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem (10^18^) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu (10^30^) vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā.
- noapaļošana Skaitļa aizstāšana ar tā aptuveno vērtību, atstājot vajadzīgo ticamo ciparu skaitu.
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture").
- magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb).
- škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama.
- Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
- sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- SAS Skandināvijas aviosabiedrība (angļu "Scandinavian Airlines System").
- Carex pulchella Skandināvijas grīšļa "Carex scandinavica" nosaukuma sinonīms.
- hels Skandināvu mitoloģijā - mirušo valsts pazemē, kurp veda ceļš cauri indīgām ielejām.
- bankšēt Skanēt, kā piesitot tukšai mucai.
- piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
- nazāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaisa plūsma tiek virzīta caur deguna dobumu.
- skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam.
- skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā.
- žvūrgzdens Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvurgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdins Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- žvūrgzdiņš Skaņas rotaļlieta, kauliņš ar caurumiņiem, ko griež ar diegu palīdzību.
- cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm.
- slarkšēt skaņas, kas rodas, šņācot, elpojot caur degunu.
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
- amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija.
- nazalizācija skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu; nazalizēšanās.
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī.
- vārpucis Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum").
- stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam.
- zilganā skarene skareņu suga ("Poa subcaerulea").
- SEM Skenējošā elektronmikroskopija (angļu "scanning electron microscopy").
- plakanvirsmas skeneris skeneris ar plakanu caurspīdīgu virsmu, uz kuras novieto skenējamo dokumentu (attēlu, grāmatu u. c.).
- lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ca.