Paplašinātā meklēšana

Meklējam Re.

Atrasts vārdos (287):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (6897):

MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
Adigeja Adigejas Republika.
izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
AlbTR Albānijas Tautas Republika.
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
reģenieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Reģe" iedzīvotāji.
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā.
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm.
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā.
Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā.
Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā.
Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā.
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Remtes pagastā.
Tiezumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Glāžšķūnis apdzīvota vieta (vidējciems) Rembates pagastā.
Lizdēni apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
Sauļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
Segliņi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kanči apdzīvota vieta (viensēta) Rencēnu pagastā.
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzā.
Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā.
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā.
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā.
Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā.
Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā.
Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas.
Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā.
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila.
Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā.
Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā.
Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja.
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā.
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā.
Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā.
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā.
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā.
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā).
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā.
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā.
Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe.
Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos.
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā.
Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā.
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā.
Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā.
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos.
Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē.
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā.
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā.
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā.
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā.
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā.
Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos.
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos.
Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā.
Atemara apdzīvota vieta Krievijā (_Atemar_), Mordvijas Republikā.
Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos.
Atjurjeva apdzīvota vieta Krievijā (_Atjur'evo_), Mordvijas Republikā.
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā.
Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā.
Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā.
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aksaja Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike.
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva.
Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos.
Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā.
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka.
Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā.
Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos.
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas.
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā.
Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā.
Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā.
Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā.
Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos.
Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_).
Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos.
Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas.
Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos.
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā.
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī.
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā.
Ciskaiņi apdzīvota vieta Remtes pagastā.
Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā.
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē.
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR).
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.).
Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
AR Armēnijas Republika.
Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Vēžu dīķis atradās Remtes pagastā, aizaudzis.
Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m.
Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā.
pārraudzība RMON attālā pārraudzība (angļu "Remote MONitoring")
izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call").
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m.
Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m.
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m.
Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m.
Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m.
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m.
Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
AR Austrijas Republika.
Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa.
Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
ARQ autmātiskas atkārtošanas pieprasījums (angļu "Automatic Repeat reQuest").
APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika.
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.).
bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika.
Azerbaidžāna Azerbaidžānas Republika - valsts Aizkaukāzā.
Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
Azoru salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē (_Região Autónoma dos Açores_), atrodas Atlantijas okeānā \~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā.
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji.
Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika.
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika.
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
reiniškieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reinišķi" iedzīvotāji.
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu.
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
botsvānieši Botsvānas Republikas pamatiedzīvotāji.
Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
doktorātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Doktorāts" iedzīvotāji.
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
klagātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Klagāti" iedzīvotāji.
pločenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Ploči" iedzīvotāji.
smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji.
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums.
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires").
Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
BTR Bulgārijas Tautas Republika.
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km.
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
saulieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji.
sedieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji.
BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
burundieši Burundi Republikas pamatiedzīvotāji.
Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods.
CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods.
CĀ Centrālāfrikas Republika.
CĀR Centrālāfrikas Republika.
Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
CRC cikliskā redundances pārbaude (angļu "Cyclic Redundancy Check").
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas.
čadieši Čadas Republikas pamatiedzīvotāji.
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.).
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers.
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika.
ČSR Čehoslovakijas Republika.
ČSSR Čehoslovakijas Sociālistiskā Republika.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
CLP Čīles peso; Čīles Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
čīlieši Čīles Republikas pamatiedzīvotāji.
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā.
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.).
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha).
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē.
Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT.
relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
DĀR Dienvidāfrikas Republika.
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona.
Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs.
Dienvidāfrikas Savienība Dienvidāfrikas Republikas nosaukums 1910.-1961. g.
Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums.
rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu).
KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika.
Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija.
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
dienvidsudānieši Dienvidsudānas Republikas pamatiedzīvotāji.
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_).
Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla.
Anetana distrikts Nauru Republikā (_Anetan_), Nauru salas ziemeļu daļā.
Anibare distrikts Nauru Republikā (_Anibare_), Nauru salas austrumu daļā.
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.).
reinotrija Dižsūrene - sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria").
Japānas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria japonica var. compacta").
daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium").
Sahalīnas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria sachalinensis").
reņģenieks Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs.
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
DOP Dominikānas peso; Dominikānas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.).
VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs.
Pūķu kalni Drakonu kalni Dienvidāfrikas Republikā.
AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma.
Portnatāla Durbana, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās senāks nosaukums.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
DJF Džibutijas franks; Džibutijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju.
džibutieši Džibutijas Republikas pamatiedzīvotāji.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs.
ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece.
Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency").
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
EAR Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ("European Agency for Reconstruction").
ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators").
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā.
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši.
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m.
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis.
Rēveļu ezers ezers Amatas novada Amatas pagastā, platība - 9,2 ha; Rebeļu ezers; Rēveles ezers.
Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā.
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers.
Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m.
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre; Reiņu ezers.
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers.
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m.
Mai-Ndombes ezers ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo ieplakas centrālajā daļā, platība - 2320 kvadrātkilometru (lietus sezonā līdz 8200 kvadrātkilometru), dziļums - 2,5-7 m.
Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā.
Aslikuls ezers Krievijā (_Asly-Kulˈ, ozero_ / _Asylykül_), Baškorostānas Republkā.
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m.
Bustahs Ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs.
Sjamezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini.
Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
Ņižņeje Kuito ezers Krievijas Karēlijas Republikā; Alakuitijervi.
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^).
Vodlezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu.
Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
Zemdegu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha.
Čiekuriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
Ezeriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
Mežezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1,4 ha.
Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers.
Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
Lejas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība — <1 ha.
Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru.
Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha; Reķu ezers.
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers.
Timbas ezers ezers Rencēnu pagastā, platība — 7,2 ha.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
FJD Fidži dolārs; Fidži Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos.
fidži Fidži Republikas pamatiedzīvotāji.
Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums.
PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
filipīnieši Filipīnu Republikas pamatiedzīvotāji.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
reirisms finanšu ministra Jāņa Reira ieviestās reformas.
standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
ārvalstu ieguldītāji fiziskas personas, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskas personas, kas reģistrētas citās valstīs, un kuri veic ieguldījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.).
aktinogrāfija Fotografēšana ar Rentgena stariem.
reno Francijas lielākajā autorūpniecības firmā "Renault" ražots automobilis.
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu.
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
gabonieši Gabonas Republikas iedzīvotāji.
Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.).
Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.
GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
GY Gajānas Kooperatīvā Republika, valsts divburtu kods.
gajānieši Gajānas Kooperatīvās Republikas iedzīvotāji.
rauriki Gallu cilts pie Reinas, starp Āru un Vogeziem, ap 1. gs. p. m. ē.
Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis.
Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
gambieši Gambijas Republikas iedzīvotāji.
ganieši Ganas Republikas iedzīvotāji.
sedi Ganas sedi - naudas vienība Ganas Republikā, sīknauda - peseva.
GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva.
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
remberģieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Remberģi" iedzīvotāji.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā.
Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā.
GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt").
prāvā gludspolīte gludspolīšu suga ("Retinella nitidula").
sarkanais gorals goralu suga ("Red goral").
Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Grendze Grendzes ezers - ezers Medumu pagastā, platība - 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.).
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni.
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m.
GPSR Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika.
GR Gruzijas Republika.
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
Gulbja ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā.
Gulbju ezers Gulbis, ezers Rendas pagastā.
PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.).
GNF Gvinejas franks; Gvinejas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā.
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie.
alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
batāvi Ģermāņu cilts, dzīvoja Reinas lejteces apvidū, no 4. gs. ietilpa franku cilšu savienībā.
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
Haitija Haitijas Republika - Haiti Republika.
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
Hamina Hamhina - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā.
Gautenga Hautena - province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng").
vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti.
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
Atila Huņņu vadonis (no 434. g.), valdīja teritorijā no Kaspijas jūras līdz Reinai, miris 453. g.
Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m.
CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable").
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika.
IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
IR Igaunijas Republika.
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rīgikogu Igaunijas Republikas parlaments (igauņu "Riigikogu").
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
Ilzes ezers Ildzis, ezers Remtes pagastā.
Ilzenes ezers Ildzis, ezers Remtes pagastā.
Rūjas ezers Ildzis, ezers Remtes pagastā.
Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā.
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
indieši Indijas Republikas pamatiedzīvotāji.
Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi.
Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, angļu.
Džārkhanda Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumu daļā, administratīvais centrs - Rānčī, platība - 79714 kvadrātkilometru, 30010000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, santalu.
Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atrodas valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu.
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu.
Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu.
Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.).
Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.).
INR Indijas rūpija; Indijas Republikas valūtas kods, sīknauda - paiss.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas Republikas valsts valoda.
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Indonēzijas Republika Indonēzija, valsts pilnais nosaukums ("Republik Indonesia").
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
indonēzieši Indonēzijas Republikas pamatiedzīvotāji.
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
IDR Indonēzijas rūpija; Indonēzijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sens.
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.).
Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
IQD Irākas dinārs; Irākas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
IRNA Irānas informācijas aģentūra (angļu "Islamic Republic News Agency").
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota.
ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
ISK Islandes krona; Islandes Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Itālijas Republika Itālija, valsts pilnais nosaukums ("Repubblica Italiana").
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā.
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers.
Izjva Ižma - upe Krievijā, Komi Republikā.
ižmieši Ižmas komieši - komiešu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Komi Republikā.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants.
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā.
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji.
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
JAR Jemenas Arābu Republika.
Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
YER Jemenas riāls; Jemenas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils.
JTDR Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika.
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā.
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja.
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja.
INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum").
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100).
Reikjanesas ieplaka jūras ieplaka Atlantijas okeānā, dienvidaustrumos no Grenlandes, līdz Islandei un Reikjanesas grēdai.
Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos.
Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē.
Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā.
Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
CVE Kaboverdes eskudo; Kaboverdes Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Zaļā Raga Salu Republika Kaboverdes Republika.
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem.
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.).
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m.
Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m.
Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m.
Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m.
Kāpas kalni kalni Āfrikas dienvidos, Dienvidāfrikas Republikā, garums - \~700 km, vidējais augstums - 1500-1700 m, augstākā virsotne - 2326 m; Kāpzemes kalni.
Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m.
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m.
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m.
Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m.
Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m.
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m.
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra.
Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi.
Ziemeļčujas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - \~120 km.
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m.
Barguzinas grēda kalnu grēda Baikāla ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~280 km, augstums - līdz 2840 m.
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m.
Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra.
Narī grēda kalnu grēda Dienvidurālos, gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - 45 km, augstums - līdz 1328 m.
Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m.
Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks).
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas.
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām.
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra.
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns).
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m.
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m.
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m.
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji.
Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m.
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m.
Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m.
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m.
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
kamerūnieši Kamerūnas Republikas iedzīvotāji.
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km.
Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m.
Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.).
Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.).
Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.).
Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Rejeņas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
reinīcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reinīki" iedzīvotāji.
Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski.
pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna).
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
CDR KDR franks; Kongo Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā.
Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā.
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
KES Kenijas šiliņš; Kenijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu.
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
KirgPSR Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika.
KR Kirgīzijas Republika.
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
Teinainano Kiribati Republikas galvaspilsēta, 2770 iedzīvotāju (2005. g.).
kiribatieši Kiribati Republikas iedzīvotāji.
Stenlivila Kisangani - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu.
Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Alkina II klimatiskais kūrorts Krievijā (_Alkino II_), Baškortostānas Republikā, 35 km no Ufas, sanatorija, ārstniecībā izmanto kumisu.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Kolumbijas Republika Kolumbija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Colombia").
COP Kolumbijas peso; Kolumbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
RFC Komentāru lūgums (angļu "Request For Comments").
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.).
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory").
Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija.
Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
Kongo Kongo Demokrātiskā Republika, valsts Centrālajā Āfrikā.
CD Kongo Demokrātiskā Republika, valsts divburtu kods.
COD Kongo Demokrātiskā Republika, valsts trīsburtu kods.
KDR Kongo Demokrātiskā Republika.
Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
Zairas Republika Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
Kongo Kongo Republika, valsts Centrālajā Āfrikā.
Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
Zaira Kongo upes nosaukums Zairas Republikā.
CUC Konvertējams peso; Kubas Republikas konvertējamās valūtas kods, sīknauda - sentavo.
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service").
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre").
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija.
Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā.
Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā.
Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_).
Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija.
NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
KR Korejas Republika (Dienvidkoreja), valsts divburtu kods.
KOR Korejas Republika, valsts trīsburtu kods.
Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
dienvidkorejieši Korejas Republikas pamatiedzīvotāji.
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
KP Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts divburtu kods.
PRK Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts trīsburtu kods.
KTDR Korejas Tautas Demokrātiskā Republika; Ziemeļkoreja.
Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.).
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
Korrjentesas province Korrjentesa, Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 88199 kvadrātkilometri, 1035700 iedzīvotāju (2010. g.).
amakosi Kosi - tauta Dienvidāfrikas Republikā.
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
Kosovas Republika Kosova, valsts pilnais nosaukums ("Republika e Kosovës" / "Reublika Kosovo").
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kostarikas Republika Kostarika, valsts pilnais nosaukums ("República de Costa Rica").
CRC Kostarikas kolons; Kostarikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
kotdivuārieši Kotdivuāras Republikas pamatiedzīvotāji.
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu.
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
Austrumtiva Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa.
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu.
rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji.
Krūnstade Kronstate, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Krūmu dīķis Krumešu dīķis Remtes pagastā.
Kubas Republika Kuba, valsts pilnais nosaukums ("República de Cuba").
CUP Kubas peso; Kubas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
Mbooms Kubu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - demiurgs, viens no pirmajiem dieviem.
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Baltās – Baltijas jūras kanāls kuģošanas kanāls Krievijā, Karēlijas Republikā, savieno Oņegas ezeru ar Balto jūru, garums 227 km, 19 slūžu, 15 aizsprostu, 49 dambji, vidējais dziļums 5 m.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
ezernieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" iedzīvotāji.
grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
jaunmežnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmeži" iedzīvotāji.
kroņenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
kroņnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
kroņrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
ozolnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
rendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
rendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
spēlenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
spēlnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji.
Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro").
Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs.
Kurdistāna Kurdistānas reģions, Irākas Republikas administratīva vienība.
Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā.
Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
čibucieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Čibuki" iedzīvotāji.
glāzšķūnieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāžšķūnis" iedzīvotāji.
uzvarieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas.
Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā.
rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
CHN Ķīnas Tautas Republika, valsts trīsburtu kods.
ĶTR Ķīnas Tautas Republika.
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.).
czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām).
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums).
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.).
Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā.
kazikumuhi Laki - tauta Krievijas Dagestānas Republikā.
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.).
apvērsene lapiņu sēņu ģints ("Resupinatus").
Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”).
Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.).
LVL Lats; Latvijas Republikas valūtas (līdz 2013. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - santīms; nomainīts ar eiro.
LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
darba aizsardzības normatīvie akti Latvijas Rebublikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, noteikumi, instrukcijas un citi dokumenti.
LRA Latvijas Reklāmas asociācija.
Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
publiska persona Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas; tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem.
izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
LR Latvijas Republika.
LRAP Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padome.
LSCO Latvijas Republikāniskā starpkolhozu celtniecības organizāciju apvienība.
Kara ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums 1922.-1940. g.
Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju.
valsts ministrs Latvijas Republikas amatpersona, ministra vietnieks, kas vada kādu atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari.
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā.
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
Satversme Latvijas Republikas konstitūcija, konstitucionālais pamatlikums.
Sodu likums Latvijas Republikas krimināllikums, pieņemts 1933. g. 24. aprīlī un bija spēkā līdz 1940. gada novembrim.
parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
lats Latvijas Republikas nacionālā valūta 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g.; attiecīgā naudas zīme. (1 Ls = 100 santīmu).
Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
Latvijas Republikas teritorija Latvijas Republikas sauszemes teritorija, tās iekšējie un teritoriālie Baltijas jūras ūdeņi un gaisa telpa.
uzņēmumu reģistrs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs - valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanā paredzētās darbības.
nodokļu maksātāji Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas veic ar nodokli apliekamas darbības.
aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
tiešā pārvalde Latvijas Republikas, kā sākotnējās publiskās personas, iestādes un amatpersonas.
LSPR Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika.
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Ledismita Leidismita, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
SLL Leone; Sjerraleones Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks.
LBP Libānas mārciņa; Libānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs, izņemts no apgrozības.
Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
LRD Libērijas dolārs; Libērijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
libērieši Libērijas Republikas pamatiedzīvotāji.
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini.
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
Rečnie Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukuma variants.
Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski.
Laukmeņu ezers Liekmaņu ezers Rendas pagastā.
Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā.
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
Tingvadlavahdns lielākais ezers Islandē (_Thingvallavatn_), atrodas 50 km uz austrumiem no Reikjavikas 103 m vjl., platība - 82,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 114 m, tektoniska izcelsme.
Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika.
Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
LRVP Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde.
LietPSR Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika.
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
LR Lietuvas Republika.
Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
Žadovila Likasi - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā.
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
Recepi Limbažu novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Retsepi" nosaukuma variants.
Linamērka ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
Linmaiku ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
Linmārku ezers Linu mārcis, ezers Rendas pagastā.
LTL Lits; Lietuvas Republikas valūtas (līdz 2014. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - cents; nomainīts ar eiro.
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
Rengertova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Rengentova" nosaukuma variants.
Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas.
Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
Lva Lua - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos.
Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs.
Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
reikānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Reiki" iedzīvotāji.
Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
madagaskarieši Madagaskaras Republikas iedzīvotāji.
Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati.
Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala.
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala.
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
malāvieši Malāvijas Republikas iedzīvotāji.
Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta.
maldīvieši Maldīvijas Republikas iedzīvotāji.
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m).
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas.
Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.).
Mari Republika Marijelas Republika Krievijā.
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks.
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Maurīcijas Republika Maurīcija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Mauritius").
Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma).
maurīcieši Maurīcijas Republikas iedzīvotāji.
MUR Maurīcijas rūpija; Maurīcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
mauritānieši Mauritānijas Islāma Republikas iedzīvotāji.
Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
Bakvanga Mbužimaji - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
MRC Medicīnas pētījumu padome (angļu "Medical Research Council").
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta.
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.).
MZN Metikals; Mozambikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Mežkunga ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mežkungu ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mežniecības ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Sloku ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Mežamuižas ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā.
Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Reiņas Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
Dzirnavezers Mežzīles dzirnavezers Rendas pagastā.
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Mokpo Mokpho, pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā).
Moldovas Republika Moldova, valsts pilnais nosaukums ("Republica Moldova").
MDL Moldovas leja; Moldovas Republikas valūtas kods, sīknauda - bans.
MPSR Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika; arī Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
mongokundi Mongo - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
Mbombianda Mongo-nkundu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kurš ir neredzams, tāpat kā dvēseles, kas pie viņa nonāk pēc nāves.
MTR Mongolijas Tautas Republika.
Mordaiķu ezers Mordaiķezers, ezers Rendas pagastā.
Medulāju ezers Mordaiķezers, ezers Rendas pagastā.
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.).
Mozambikas Republika Mozambika, valsts pilnais nosaukums ("República de Moçambique").
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
mozambikieši Mozambikas Republikas iedzīvotāji.
MTR Mozambikas Tautas Republika.
afrikandi Nācija, Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji, ieceļotāju no Eiropas pēcteči, ticīgie - protestanti (reformāti); būri.
komieši Nācija, dzīvo Komi Republikā (Krievijā), runā komiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
latvieši Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie - gk. luterieši, katoļi.
NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā.
Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē.
Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā.
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā.
Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi").
Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu.
Nigela Naidžela, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel").
NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo.
Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā.
Namībijas Republika Namībija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Namibia").
NAD Namībijas dolārs; Namībijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
namībieši Namībijas Republikas iedzīvotāji.
Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
vona Naudas pamatvienība Dienvidkorejā (Korejas Republikā) un Ziemeļkorejā (Korejas TDR).
kuna naudas pamatvienība Horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa.
kvanza Naudas vienība Angolas Republikā, sīknauda - santīms.
taka Naudas vienība Bangladešas Tautas Republikā, sīknauda - poiša.
pula Naudas vienība Bostvānas Republikā, sīknauda - tebe.
riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents.
dalasi Naudas vienība Gambijas Republikā, sīknauda - bututs.
ketsals Naudas vienība Gvatemalas Republikā, sīknauda - sentavo.
kauri Naudas vienība Gvinejas Republikā 1971.-1986. g. (pastāvēja 50 kauri monētas).
gurds Naudas vienība Haiti Republikā, sīknauda - santīms.
lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo.
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa.
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības).
ariari Naudas vienība Madagaskaras Republikā, sīknauda - iraimbilanja.
rufijs naudas vienība Maldīvijas Republikā.
ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums.
metikals Naudas vienība Mozambikas Republikā, sīknauda - sentavo.
naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo.
kordoba Naudas vienība Nikaragvas Republikā, apritē kopš 1912. gada.
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms.
leone Naudas vienība Sjerraleones Republikā, sīknauda - cents.
somons Naudas vienība Tadžikistānas Republikā, sīknauda - dirams.
sums Naudas vienība Uzbekistānas Republikā, sīknauda - tijins.
zairs Naudas vienība Zairas Republikā 1971.-1997. g.
denārs Naudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā.
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
Aivo Nauru Republikas distrikts (_Aiwo_), atrodas Nauru salas rietumu piekrastē.
Jarena Nauru Republikas galvaspilsēta, 670 iedzīvotāju (1992. g.).
Nauru Republika Nauru, valsts pilnais nosaukums ("Ripublik Naoero" / "Republic of Nauru").
kārtojums RAID neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks").
RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks").
Angaura Neaura, Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos.
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Torresa šauruma austrumos, Koraļļu jūras rietumos.
Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji.
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.).
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
Nigērijas Federatīvā Republika Nigērija, valsts pilnais nosaukums ("Federal Republic of Nigeria").
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
Nikaragvas Republika Nikaragva, valsts pilnais nosaukums ("República de Nicaragua").
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants.
čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā.
Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā.
Jukezers Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
Ņuokijervi Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture").
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture").
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
OMR Omānas riāls; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - baiza.
Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā.
Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m.
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
rencelnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Renceles" iedzīvotāji.
RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca.
PSR Padomju Sociālistiskā Republika.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja.
Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās.
Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja.
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu.
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja.
Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja.
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts.
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja.
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja.
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja.
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
pakistānieši Pakistānas Islāma Republikas pamatiedzīvotāji.
PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa.
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.).
Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos.
Palau Republika Palau, valsts pilnais nosaukums ("Belu'u a Belau" / "Republic of Palau").
melnais paltuss paltusu suga ("Reinhardtius hyppoglossoides").
Panamas Republika Panama, valsts pilnais nosaukums ("República de Panamá").
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.).
Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái").
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu.
Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu.
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju.
administratīvā atbildība paredzēta darba devējam par personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory").
WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies").
WHR Pasaules veselības ziņojums (angļu "World Health Report").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu.
Ķīnas Republika pastāvēja tagadējās Ķīnas Tautas Republikas teritorijā no 1912. g. 1. janvāra līdz 1949. g. 1. oktobrim.
Nepāles karaliste pastāvēja tagadējas Nepālas Federatīvās Demokrātiskās Republikas teritorijā 1768.-2008. g.
Chivali Pašpasludinātās Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, 20000 iedzīvotāju (2009. g.).
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā.
Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā.
ziemeļbasuti Pedi - tauta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, arī Zimbabves dienvidos un Bostvānas austrumos.
tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija.
zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
nepilsonis Persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.
ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu.
ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork").
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis.
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
babingi Pigmeju cilts, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
bakoli Pigmeju cilts, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
Avlād Rišāša pilsēta Alžīrijā (_Ouled Rechache_), Hanšelas vilājas ziemeļaustrumos.
Relīzāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Relizane"), vilājas administratīvais centrs, 123300 iedzīvotāju (2009. g.).
Resistensija Pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.).
Elrīno Pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Ohaio štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Pensilvānijas štatā, osta Skulkilas kreisajā krastā, 87800 iedzīvotāju (2014. g.).
Redblafa Pilsēta ASV ("Red Bluff"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Redoka Pilsēta ASV ("Red Oak"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Redvinga Pilsēta ASV ("Red Wing"), Minesotas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Redinga Pilsēta ASV ("Redding"), Kalifornijas štatā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Oregonas štatā, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Vašingtonas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīdli Pilsēta ASV ("Reedley"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīdsvila Pilsēta ASV ("Reidsville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīno Pilsēta ASV ("Reno"), Nevadas štatā, 237000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rentona Pilsēta ASV ("Renton"), Vašingtonas štatā, 98400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ripablika Pilsēta ASV ("Republic"), Misūri štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Reksbērga Pilsēta ASV ("Rexburg"), Aidaho štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
Rābsa Pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Reča Pilsēta Austrijā ("Retz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Džulfa Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā, Araksas kreisajā krastā, pie Irānas robežas, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nahčivana Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.).
Ordubada Pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Loreninge Pilsēta Beļģijā ("Lo-Reninge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šamaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bratunaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kostajnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Broda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajniče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Doboja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.).
Foča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Gacko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gradiška Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalinovika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
Kneževa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Laktaši Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ļubiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lopare Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Modriča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mrkoņičgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Nevesiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pale Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Petrova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ruda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sokolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Srbaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Srebrenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tesliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
Trebiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
Trnova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ugļevika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Višegrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vlasenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bijeļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bileča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šekoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.).
Angra dus Reisa pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā.
Voltaredonda Pilsēta Brazīlijā ("Volta Redonda"), Riodežaneiro štatā, 259800 iedzīvotāju (2009. g.).
Resifi Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bubanza Pilsēta Burundi Republikā, 60300 iedzīvotāju (1990. g.).
Kirundo Pilsēta Burundi Republikā, 62500 iedzīvotāju (1990. g.).
Kajanza Pilsēta Burundi Republikā, 62600 iedzīvotāju (1990. g.).
Ngozi Pilsēta Burundi Republikā, 74200 iedzīvotāju (1990. g.).
Mujinga Pilsēta Burundi Republikā, 79300 iedzīvotāju (1990. g.).
Gitega Pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija.
Alindao pilsēta Centrālāfrikas Republikā (_Alindao_), Lejaskoto prefektūrā.
Bangasu Pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Bangassou"), Mbomu prefektūras administratīvais centrs, 31600 iedzīvotāju (2003. g.).
Karno Pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Carnot"), Mambere-Kadei prefektūrā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bimbo Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bria Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, 35200 iedzīvotāju (2003. g.).
Bvara Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nanas-Mamberes prefektūras administratīvais centrs, 40400 iedzīvotāju (2003. g.).
Berberati Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.).
Bambari Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.).
Bosanga Pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.).
Mosta Pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
Renne pilsēta Dānijā ("Renne"), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Albērtinija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Albertinia_), Rietumkāpas provinces dienvidu daļā.
Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē.
Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā.
Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā.
Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
Ārnistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Arniston_), Rietumkāpas provinces dienvidos, pie Adatas raga.
Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs.
Vustera pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Worcester_), Rietumkāpas province, 97100 iedzīvotāju (2011. g.).
Blumfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Bloemfontein"), Frīsteitas provinces administratīvais centrs, 341700 iedzīvotāju (2001. g.).
Brakpana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kārltonvila Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Carletonville"), Ziemeļrietumu provincē, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
Čārlstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džērmistona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Germiston"), Hautenas provincē, 139700 iedzīvotāju (2001. g.).
Klērksdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Klerksdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 186500 iedzīvotāju (2011. g.).
Krīgersdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Krugersdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 140600 iedzīvotāju (2011. g.).
Leidismita Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Ladysmith"), Rietumkāpas provincē, Drakonu kalnu dienvidaustrumu nogāzē, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Naidžela Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel"), Hautenas provincē, 38300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pārla Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Paarl"), Rietumkāpas provincē, 112000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pītermaricbērha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.).
Postmasberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Postmasburg"), Ziemeļkāpas provincē, kalnrūpniecības centrs, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
Počefstroma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Potchefstroom"), Ziemeļrietumu provincē, 128400 iedzīvotāju (2016. g.).
Randfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.).
Springsa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Springs"), Hautenas provincē 1627 m vjl., 121600 iedzīvotāju (2011. g.).
Eitenhahe Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
Fierienihena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.).
Velkoma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Welkom"), Frīsteitas provincē, 211000 iedzīvotāju (2011. g.).
Keiptauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Durbana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta.
Īstlondona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "East London", būru val. "Oos-London"), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.).
Kvīnstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, 68900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ado pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
Phuthaditičhaba Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas provincē, 251500 iedzīvotāju (2001. g.).
Sebokena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 217800 iedzīvotāju (2001. g.).
Fandēlbeilparka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 95800 iedzīvotāju (2011. g.).
Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
Sošanguve Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.).
Rūdepurta-Mareburga Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā.
Ņūkāsla Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, 49100 iedzīvotāju (2001. g.).
Umlazi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, Durbanas piepilsēta, 386800 iedzīvotāju (2001. g.).
Khajeliča Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provincē, Keiptaunas piepilsēta, 314000 iedzīvotāju (2001. g.).
Stellenbosha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provinces dienvidrietumos, netālu no Keiptaunas, 155700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kronstate Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas vidienē ("Kroonstad"), Frīsteitas provincē, 97800 iedzīvotāju (2011. g.).
Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs.
Laromana Pilsēta Dominikānas Republikā ("La Romana"), Karību jūras piekrastē, 191300 iedzīvotāju (2002. g.).
Losalkarrisosa Pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.).
Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.).
Igveja Pilsēta Dominikānas Republikā, 103500 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanhuana Pilsēta Dominikānas Republikā, 71000 iedzīvotāju (2002. g.).
Bonao Pilsēta Dominikānas Republikā, 72800 iedzīvotāju (2002. g.).
Baraona Pilsēta Dominikānas Republikā, 75000 iedzīvotāju (2002. g.).
Lavega Pilsēta Dominikānas Republikā, 98400 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanfrancisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 122200 iedzīvotāju (2002. g.).
Sankristobala Pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 137400 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanpedro de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 193700 iedzīvotāju (2002. g.).
Puertoplata Pilsēta Dominikānas Republikā, ziemeļu piekrastē, 112000 iedzīvotāju (2002. g.).
Santjago Pilsēta Dominkānas Republikā ("Santiago"), 1887600 iedzīvotāju (2002. g.).
Arta pilsēta Džibutijas Republikā (" ارتا "), 11400 iedzīvotāju (2004. g.).
Adi Remeca pilsēta Etiopijā (_Ādī Remetsʾ_), Tigrajas kililā.
Nasinu Pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.).
Lami Pilsēta Fidži Republikā, 10600 iedzīvotāju (1996. g.).
Nausori Pilsēta Fidži Republikā, 5740 iedzīvotāju (1996. g.).
Lautoka Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.).
Nandi Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.).
Mba Pilsēta Fidži Republikā, Viti Levu salā, 63100 iedzīvotāju (1996. g.).
Lambasa Pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.).
Monbeljāra pilsēta Francijā (_Montbéliard_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Laposesjona Pilsēta Francijā ("La Possession"), Reinjonas reģiona Reinjonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.).
Renna Pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.).
Rezē Pilsēta Francijā ("Rezé"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.).
Strasbūra Pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.).
Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.).
Očhamčhera Pilsēta Gruzijā, Abhāzijas Republikā, \~10000 iedzīvotāju.
Gudauta Pilsēta Gruzijā, Abhāzijas Republikā, Melnās jūras krastā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
Kobuleti Pilsēta Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Melnās jūras krastā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Chinvali Pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri.
Batumi Pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.).
Tkvarčeli Pilsēta Gruzijas Abhāzijas Republikā ("Tkvarcheli"), Galidzgas krastos, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Boke Pilsēta Gvinejas Republikā, Futadžalona plato rietumu nogāzē, reģiona administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju.
Frija Pilsēta Gvinejas Republikas rietumu daļā ("Fria"), 129000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sigiri Pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.).
Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
Aimanti pilsēta Indonēzijā, Batamas provincē, Rempanas salas ziemeļos.
Anābada pilsēta Irānā (_Anābad_), Rezāvi Horasānas ostānā.
Mešheda Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.).
Nišapūra Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Nishapur"), Rezāvi Horasānas ostānā, 239200 iedzīvotāju (2011. g.); Neišābūra.
Habnarfjerdira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 24500 iedzīvotāju (2007. g.).
Koubavogira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 28000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seldjardnardnesa Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 4470 iedzīvotāju (2007. g.).
Mosfedlsbaira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2007. g.).
Gardabaira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 9690 iedzīvotāju (2007. g.).
Njardvika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā, 3960 iedzīvotāju (2007. g.).
Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bovalīno Pilsēta Itālijā ("Bovalino"), Kalabrija reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaulonija Pilsēta Itālijā ("Caulonia"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7050 iedzīvotāju (2014. g.).
Džerace Pilsēta Itālijā ("Gerace"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lokri Pilsēta Itālijā ("Locri"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Palmi Pilsēta Itālijā ("Palmi"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekanati Pilsēta Itālijā ("Recanati"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Reko Pilsēta Itālijā ("Recco"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Redžo di Kalabrija pilsēta Itālijā ("Reggio di Calabria"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2014. g.).
Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rende Pilsēta Itālijā ("Rende"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rozarno Pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanremo Pilsēta Itālijā ("San Remo"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 53900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šilla Pilsēta Itālijā ("Scilla"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Siderno Pilsēta Itālijā ("Siderno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Taurianova Pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.).
Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
Asomada pilsēta Kaboverdes Republikā (_Assomada_), Sotaventu salu Santjagu salā, 11900 iedzīvotāju (2005. g.).
Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.).
Santamarija Pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanfilipe Pilsēta Kaboverdes Republikā, Fogu salā, 9600 iedzīvotāju (2005. g.).
Ešparguša Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sala salā, 5880 iedzīvotāju (2000. g.).
Tarrafala Pilsēta Kaboverdes Republikā, Santuantuana salā, 7100 iedzīvotāju (2005. g.).
Portunovu Pilsēta Kaboverdes Republikā, Santuantuana salā, 8500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mindelu Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sanvisenti salas ziemeļrietumu krastā, 70000 iedzīvotāju (2005. g.).
Ridžaina Pilsēta Kanādā ("Regina"), Saskačevanas provinces administratīvais centrs, 179200 iedzīvotāju (2006. g.).
Vinipega Pilsēta Kanādā ("Winnipeg"), Redriveras krastos, Manitobas provinces administratīvais centrs, 641500 iedzīvotāju (2006. g.).
Atjena pilsēta Kiprā (_Athiénou_), Kipras Republikā, pie demarkācijas līnijas, uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Nikosijas.
Larnaka Pilsēta Kipras Republikā ("Larnaka"), eparhijas administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2001. g.).
Paralimne Pilsēta Kipras Republikā, 11100 iedzīvotāju (2001. g.).
Cere Pilsēta Kipras Republikā, 5270 iedzīvotāju (2001. g.).
Dali Pilsēta Kipras Republikā, 7560 iedzīvotāju (2007. g.).
Limasola Pilsēta Kipras Republikā, eparhijas administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2001. g.).
Pafa Pilsēta Kipras Republikā, tāda paša nosaukuma eparhijas administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2001. g.).
Genjeli Pilsēta Kipras salā, Ziemeļkipras Turku Republikā, 11900 iedzīvotāju (2006. g.).
Talasa Pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.).
Oša Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.).
Narina Pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.).
Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
Karabalta Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.).
Karakola Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.).
Balikči Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.).
Ezgena Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, 48000 iedzīvotāju (2006. g.).
Kizilkija Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.).
Besio Pilsēta Kiribati Republikā, 12500 iedzīvotāju (2005. g.).
Utiroa Pilsēta Kiribati Republikā, 2160 iedzīvotāju (2005. g.).
Temvaiku Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2010 iedzīvotāju (2005. g.).
Bonriki Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2120 iedzīvotāju (2005. g.).
Eita Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2300 iedzīvotāju (2005. g.).
Teaoraereke Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 3940 iedzīvotāju (2005. g.).
Bikenibau Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 6170 iedzīvotāju (2005. g.).
Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.).
Kartahena Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cartagena"), Bolivaras departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 871300 iedzīvotāju (2007. g.).
Kukuta Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cucuta"), Ziemeļsantanderas departamenta administratīvais centrs, 582300 iedzīvotāju (2007. g.).
Manisalesa Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.).
Monterija Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Monteria"), Kordovas departamenta administratīvais centrs, osta Sinu krastos, 299700 iedzīvotāju (2007. g.).
Pereira Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.).
Valjedupara Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.).
Soledada Pilsēta Kolumbijas Republikā, Barrankiljas piepilsēta, 502700 iedzīvotāju (2007. g.).
Soača Pilsēta Kolumbijas Republikā, Bogotas piepilsēta, 426600 iedzīvotāju (2007. g.).
Floridablanka Pilsēta Kolumbijas Republikā, Bukaramangas piepilsēta, 251800 iedzīvotāju (2007. g.).
Santamarta Pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.).
Itagvi Pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 216800 iedzīvotāju (2007. g.).
Beljo Pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 370800 iedzīvotāju (2007. g.).
Viljavisensio Pilsēta Kolumbijas Republikā, Metas departamenta administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2007. g.).
Letisija Pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.).
Sinseleho Pilsēta Kolumbijas Republikā, Sukres departamenta administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2007. g.).
Ibage Pilsēta Kolumbijas Republikā, Tolimas departamenta administratīvais centrs, 481800 iedzīvotāju (2007. g.).
Neiva Pilsēta Kolumbijas Republikā, Uilas departamenta administratīvais centrs, 305300 iedzīvotāju (2007. g.).
Buenaventura Pilsēta Kolumbijas Republikā, Valje del Kaukas departamentā, 305300 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā Kolumbijas osta Klusā okeāna krastā.
Pasto Pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.).
Popajana Pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.).
Palmira Pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.).
Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju.
Abumombazi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Abumombazi_), Ziemeļubangi provincē.
Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos.
Aru pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas.
Ilebo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju.
Kabinda Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.).
Kabve Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabwe"), Centrālās provinces administratīvais centrs, 176800 iedzīvotāju (2000. g.).
Kalima Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kalima"), Maniemas provincē, \~20000 iedzīvotāju.
Kolvezi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.).
Manono Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju.
Likasi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Augškatangas provincē, 367200 iedzīvotāju (2004. g.).
Boma Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālajā Kongo provincē, jūras osta Kongo lejteces labajā krastā, 171600 iedzīvotāju (2004. g.).
Matadi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Kongo provinces administratīvais centrs, 245900 iedzīvotāju (2004. g.).
Kisangani Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.).
Uvira Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, 235100 iedzīvotāju (2004. g.).
Bukavu Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila.
Mbandaka Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
Bunija Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ituri provinces administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2004. g.).
Čikapa Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provincē, 366500 iedzīvotāju (2004. g.).
Kikvita Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvilu provinces administratīvais centrs, 294200 iedzīvotāju (2004. g.).
Kananga Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.).
Butembo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provincē, 165300 iedzīvotāju (2004. g.).
Goma Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces administratīvais centrs, 249900 iedzīvotāju (2004. g.).
Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
Mbužimaji Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga.
Puentnuāra Pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.).
Nkaji Pilsēta Kongo Republikā, Buenzas departamentā, 56700 iedzīvotāju (2005. g.).
Lubomo Pilsēta Kongo Republikā, Niari departamenta administratīvais centrs, 106300 iedzīvotāju (2005. g.).
Gamboma Pilsēta Kongo Republikā, Plato departamentā, 20000 iedzīvotāju (2002. g.).
Veso Pilsēta Kongo Republikā, Sangas departamenta administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.).
Dolizi Pilsēta Kongo Republikas dienvidrietumos ("Dolisie"), Niari departamentā, 83800 iedzīvotāju (2007. g.).
Andona pilsēta Korejas Republikā (_Andong_), Kjonsanpukto provincē.
Anana pilsēta Korejas Republikā (_Angang_), Kjonsanpukto provinces austrumu daļā.
Ansona pilsēta Korejas Republikā (_Ansŏng_), Kjongido provinces dienvidos.
Asana pilsēta Korejas Republikā (_Asan_), Čhunčhonnamdo provincē.
Kjondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kyongju"), 256200 iedzīvotāju (2011. g.), apkaimē vairāki vēsturiski arhitektūras pieminekļi.
Kunsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kunsan"), osta Kimganas grīvlīča labajā krastā, netālu no Dzeltenās jūras, 278500 iedzīvotāju (2015. g.).
Masana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.).
Phohana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.).
Samčoka Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Samchok"), osta Japāņu jūras krastā, 72400 iedzīvotāju (2011. g.).
Čindžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Chinju"), Kjonsannamdo provincē, Namganas krastos, 337900 iedzīvotāju (2010. g.).
Josu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Yosu"), Čollanamdo provincē, osta Korejas šauruma krastā, 295400 iedzīvotāju (2007. g.).
Ansana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; hangilā: 안산시 ; handžā: 安山市), Seulas piepilsēta, 705000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čedžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.).
Čhonana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonnamdo provincē, 532000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čhodžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonpukto provinces administratīvais centrs, 623900 iedzīvotāju (2007. g.).
Sunčhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, 270400 iedzīvotāju (2007. g.).
Mokpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 243300 iedzīvotāju (2007. g.).
Iksana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provincē, 313600 iedzīvotāju (2007. g.).
Čondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.).
Vondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kanvondo provincē, 298800 iedzīvotāju (2007. g.).
Phjontheka Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongido provincē, 402500 iedzīvotāju (2007. g.).
Kimhe Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjonsannamdo provincē, 465000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kumi Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjonsanpukto provincē, 391900 iedzīvotāju (2007. g.).
Čhanvona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, 503900 iedzīvotāju (2007. g.).
Ulsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, osta Japāņu jūras krastā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.).
Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.).
Kunpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 275400 iedzīvotāju (2007. g.).
Phadžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 303800 iedzīvotāju (2007. g.).
Kvanmjona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 313000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hvasona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 372000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sihina Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 390600 iedzīvotāju (2007. g.).
Ijdžonbu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 421900 iedzīvotāju (2007. g.).
Namjandžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 492300 iedzīvotāju (2007. g.).
Jonina Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 800300 iedzīvotāju (2007. g.).
Pučhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 864000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kojana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 924800 iedzīvotāju (2007. g.).
Sonnama Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 954000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sinpho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.).
Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē.
Nadžina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā ("Najin"), osta Japāņu jūras Nadžinmana līča krastā, 66200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kangje Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.).
Sinijdžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
Tančhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.).
Andžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) (_Anju_), Phjonannamdo provincē.
Ondžina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) ("Ongjin"), osta Dzeltenās jūras krastā, 64200 iedzīvotāju (2012. g.).
Čhondžina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.).
Hinnama Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.).
Hamhina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.).
Nampho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provincē, 665500 iedzīvotāju (2005. g.).
Hedžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.).
Sarivona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.).
Vonsana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.).
Tokčhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 217000 iedzīvotāju (1987. g.).
Sunčhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 356000 iedzīvotāju (1987. g.).
Phjonsona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
Kesona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.).
Kusona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās ziemeļrietumu daļā, 196500 iedzīvotāju (2008. g.).
Mjongana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu daļā, >10000 iedzīvotāju.
Suphuna Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļrietumu daļā ("Supung"), uz dienvidiem no Supunho ūdenskrātuves.
Musana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļu daļā ("Musan"), Tumanganas kreisajā krastā, 123700 iedzīvotāju (2008. g.).
Kildžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ("Kilju"), >50000 iedzīvotāju.
Sonbona Pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.).
Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
Ardatova pilsēta Krievijā (_Ardatov_), Mordvijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē.
Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
Gornoaltaiska Pilsēta Krievijā ("Gorno-Altajsk"), Altaja Republikā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
Adigeiska Pilsēta Krievijā, Adigejas Republikā, 12250 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Maikopa Pilsēta Krievijā, Adigejas Republikā, 144500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņeftekamska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.).
Salavata Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mežgorje Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
Janaula Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Djurtjuļi Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kumertau Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 61900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sibaja Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
Belorecka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 66900 iedzīvotāju (2014. g.); Beloreta.
Išimbaja Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Belajas krastos, 66200 iedzīvotāju (2014. g.).
Davļekanova Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Djomas krastos, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Ikas labajā krastā, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sterļitamaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, piestātne Belajas kreisajā krastā, 277000 iedzīvotāju (2014. g.).
Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
Birska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Tuimazi Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Useņas krastos, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ufa Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.).
Učali Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas austrumos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
Baimaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidaustrumos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Meleuza Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidrietumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Agidela Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļrietumu daļā, Lejaskamas ūdenskrātuves krastā, 16360 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības no 1980. g.
Gusinoozjorska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Severobaikaļska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
Babuškina Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
Ulanude Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska.
Kjahta Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zakamenska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka.
Arguna Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Gudermesa Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šali Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
Urusmartana Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta.
Groznija Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanaša Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mariinskijposada Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Civiļska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Čeboksari Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.).
Šumerļa Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumu daļā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kozlovka Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļaustrumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Novočeboksarska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jadrina Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Južnosuhokumska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Derbenta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 120500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hasavjurta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 135300 iedzīvotāju (2014. g.).
Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
Izberbaša Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaspijska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Kaspijas jūras krastā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.).
Buinakska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura.
Kiziljurta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kizļara Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mahačkala Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.).
Sorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sajanogorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
Černogorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 73200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana.
Nazraņa Pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.).
Karabulaka Pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.).
Malgobeka Pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, Terekas grēdas dienvidu nogāzē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Magasa Pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikas administratīvais centrs, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Čegema Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2000. g.
Tereka Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nartkala Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Baksana Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 37370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Tirniauza Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Kaukāza ziemeļu nogāzē 1300 m vjl., Baksanas krastos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Prohladnija Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.).
Maiska Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas labajā krastā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Naļčika Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lagaņa Pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorodovikovska Pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elista Pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikas administratīvais centrs, 104000 iedzīvotāju (2014. g.).
Teberda Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē (1280-1420 m vjl.), 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ustjdžeguta Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
Karačajevska Pilsēta Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kemi Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Segeža Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kostomuška Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kondopoga Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Suojervi Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lahdenpohja Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Lādogas ezera ziemeļrietumu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Oloņeca Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Olonkas krastos, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Medvežjegorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, osta Oņegas ezera Poveņecas līča krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Belomorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kema Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Kemas ietekas Baltajā jūrā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pitkeranta Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sortavala Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa.
Petrozavodska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas administratīvais centrs, osta Oņegas ezera rietumu krastā, 272100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pudoža Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas dienvidaustrumos, Vodlas krastos, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Usinska Pilsēta Krievijā, Komi Republikā apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vutkila Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Jemva Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Inta Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sosnogorska Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Ižmas krastos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1957. g. saucās Ižma.
Pečora Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, osta Pečoras labajā krastā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Siktivkara Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska.
Uhta Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Uhtas krastos, 99200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mikuņa Pilsēta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kozmodemjanska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Joškarola Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Saranska Pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, 299200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruzajevka Pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, 46400 iedzīvotāju (2014. g.).
Insara Pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kovilkina Pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas kreisajā krastā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas kreisajā krastā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Temņikova Pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumos, Mokšas labajā krastā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņurba Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Udačnija Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mirnija Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aldana Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ņerjungri Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pokrovska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oimjakona Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu.
Sredņekolimska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jakutska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhojanska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
Mendeļejevska Pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1967. g.
Laiševa Pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.); Lajiša.
Innopolisa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Bavli Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
Nurlata Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zainska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čistopole Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Ļeņinogorska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bolgara Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Menzeļinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņekamska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, osta Kamas kreisajā krastā, 235600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mamadiša Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeļenodoļska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazaņa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.).
Buguļma Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Buinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jelabuga Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čadana Pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, 8850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Šagonara Pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kizila Pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, 114000 iedzīvotāju (2014. g.).
Turana Pilsēta Krievijā, Tivas Republikas ziemeļrietumos, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kambarka Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Možga Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
Votkinska Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
Glazova Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarapula Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.).
Iževska Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
Mozdoka Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Digora Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos.
Vorkuta Pilsēta Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, \~100 km aiz Polārā loka, Vorkutas krastos, 61600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļenska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve.
Liudžou Pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu Autonomajā Reģionā, 830500 iedzīvotāju (2002. g.).
Bognorrīdžisa pilsēta Lielbritānijā (_Bognor Regis_), Anglijas dienvidos, Rietumsaseksas grāfistes Erunas distriktā, Lamanša krastā.
Rediča pilsēta Lielbritānijā (_Redditch_), Anglijā, 24 km uz dienvidiem no Birmingemas, 85200 iedzīvotāju (2017. g.).
Raigita pilsēta Lielbritānijā (_Reigate_), Anglijā, Sari grāfistē.
Bognorīdžisa Pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
Redinga Pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.).
Aite pilsēta Mali Republikā (_Aïté_), Kajesas reģiona ziemeļrietumos.
Gao Pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta.
Kajesa Pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.).
Tombuktu Pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.).
Kati Pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā, Bamako piepilsēta, 55100 iedzīvotāju (2002. g.).
Sikaso Pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, 156700 iedzīvotāju (2002. g.).
Mopti Pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.).
Segu Pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona administratīvais centrs, 87600 iedzīvotāju (2002. g.).
Kutiala Pilsēta Mali Republikā, Sikaso reģionā, 99300 iedzīvotāju (2002. g.).
Kulikoro Pilsēta Mali Republikas dienvidrietumos ("Koulikoro"), osta Nigēras kreisajā krastā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
Skelšēra Pilsēta Martinikas Reģionā ("Scoelcher"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 20800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lefransuā Pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 17100 iedzīvotāju (2004. g.).
Sentmarī Pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 19800 iedzīvotāju (2004. g.).
Fortdefransa Pilsēta Mazajās Antiļu salās ("Fort-de-France"), Martinikas Reģiona administratīvais centrs, 87200 iedzīvotāju (2010. g.).
Rejnosa Pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.).
Ribnica Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikā, 53600 iedzīvotāju (2004. g.).
Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
Menenga Pilsēta Nauru Republikā, 1270 iedzīvotāju (1992. g.).
Boe Pilsēta Nauru Republikā, 750 iedzīvotāju (1992. g.).
Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.).
Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.).
Shīdama pilsēta Nīderlandē (_Schiedam_), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.).
Rēieka-Dorpa Pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīderkerka Pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
Renkuma Pilsēta Nīderlandē ("Renkum"), Gelderlandes provinces dienvidu daļā, 31500 iedzīvotāju (2017. g.).
Rensvūde Pilsēta Nīderlandē ("Renswoude"), Utrehtas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Arraihana pilsēta Panamas Republikā (_Arraiján_), Panamas provincē, 25100 iedzīvotāju (2000. g.).
Santjago Pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.).
Davida Pilsēta Panamas Republikā, Čiriki provinces administratīvais centrs, 77100 iedzīvotāju (2000. g.).
Čitre Pilsēta Panamas Republikā, Erreras provincas administratīvais centrs, 7700 iedzīvotāju (2000. g.).
Sanmigelito Pilsēta Panamas Republikā, Panamas piepilsēta, 346000 iedzīvotāju (2006. g.).
Laskumbresa Pilsēta Panamas Republikā, Panamas piepilsēta, 35600 iedzīvotāju (2000. g.).
Tokumena Pilsēta Panamas Republikā, Panamas piepilsēta, 36400 iedzīvotāju (2000. g.).
Lačorrera Pilsēta Panamas Republikā, Panamas provincē, 55900 iedzīvotāju (2000. g.).
Kolona Pilsēta Panamas Republikā, provinces administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā un Panamas kanāla galapunkts, 42100 iedzīvotāju (2000. g.).
Alkaldediasa pilsēta Panamas Republikas Panamas provincē.
Reča Pilsēta Polijā ("Recz"), Rietumpomožes vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
Rebordoza Pilsēta Portugālē ("Rebordosa"), Portu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
Vilareala Pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sensizanna Pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlo pilsēta Reinjonas salā (_Saint-Leu_), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Letampona Pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentandrē Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmarī Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpjēra Pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.).
Lepora Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Le Port"), Senpolas apriņķī, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpola Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
Neviša Pilsēta Santome un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, 6650 iedzīvotāju (2001. g.).
Bovalona Pilsēta Seišelu Republikā, 3610 iedzīvotāju (1997. g.).
Koidu Pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provincē, 80000 iedzīvotāju (2004. g.).
Kenema Pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 128400 iedzīvotāju (2004. g.).
Bo Pilsēta Sjerraleones Republikā, Dienvidu provinces administratīvais centrs, 181600 iedzīvotāju (2009. g.).
Magburaka Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 20300 iedzīvotāju (2004. g.).
Kabala Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 25700 iedzīvotāju (2004. g.).
Lunsara Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 29600 iedzīvotāju (2004. g.).
Makeni Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 82800 iedzīvotāju (2004. g.).
Zeilagha Pilsēta Somālilendas Republikā ("Zeylac"), osta Adenas līča krastā, 18600 iedzīvotāju (2012. g.).
Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Reinosa Pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.).
Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Reusa Pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Reinaha pilsēta Šveicē (_Reinach_), Ārgavas kantona dienvidos, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Regensberga Pilsēta Šveicē ("Regensberg"), Cīrihes kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
Regensdorfa Pilsēta Šveicē ("Regensdorf"), Cīrihes kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinfeldene Pilsēta Šveicē ("Reinfelden"), Ārgavas kantonā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Renēna Pilsēta Šveicē ("Renens"), Vo kantonā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Anije pilsēta Togo Republikā (_Anié_), Plato reģiona ziemeļu daļā.
Atakpame pilsēta Togo Republikā (_Atakpamé_), reģiona administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.).
Cevije Pilsēta Togo Republikā, 44300 iedzīvotāju (2003. g.).
Daponga Pilsēta Togo Republikā, 49000 iedzīvotāju (2003. g.).
Kara Pilsēta Togo Republikā, 95000 iedzīvotāju (2003. g.).
Sokode Pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.).
Golfe Pilsēta Togo Republikā, Lomes piepilsēta, 355000 iedzīvotāju (2003. g.).
Kpalime Pilsēta Togo Republikas dienvidrietumos, 71400 iedzīvotāju (2008. g.).
Arima pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā (_Arima_), Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 28300 iedzīvotāju (2000. g.).
Sanfernando Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("San Fernando"), Trinidādas salā, 48800 iedzīvotāju (2000. g.).
Skarboro Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.).
Frīporta Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, \~20000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pointfortina Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 17800 iedzīvotāju (2000. g.).
Čagvanasa Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 61900 iedzīvotāju (2000. g.).
Laventila Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 10600 iedzīvotāju (2000. g.).
Penala Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12300 iedzīvotāju (2000. g.).
Sangregande Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.).
Tunapuna Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13600 iedzīvotāju (2000. g.).
Sanhuana Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13800 iedzīvotāju (2000. g.).
Arjāna pilsēta Tunisijas Republikā (_Aruānah_), Tunisas piepilsēta, 97700 iedzīvotāju (2004. g.).
Kairavāna Pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.).
Sūsa Pilsēta Tunisijas Republikā, 173000 iedzīvotāju (2004. g.); Susa.
Muknīna Pilsēta Tunisijas Republikā, 48400 iedzīvotāju (2004. g.).
Tadāmena-Mnīhla Pilsēta Tunisijas Republikā, Tunisas piepilsēta, 118500 iedzīvotāju (2004. g.).
Gafsa Pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, 84700 iedzīvotāju (2004. g.).
Binzarta Pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.).
Refahije Pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rejhanli Pilsēta Turcijā ("Reyhanli"), Hatajas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.).
Samsuna Pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kahramanmaraša Pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 443600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šanliurfa Pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 526200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajseri pilsēta Turcijas Republikas vidienē (_Kayseri_), ila administratīvais centrs, 1043000 iedzīvotāju (2013. g.).
Trabzona Pilsēta Turcijas Republikas ziemeļaustrumos, ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 1254400 iedzīvotāju (2013. g.).
Arua pilsēta Ugandas rietumos (_Arua_), pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku.
Alušta pilsēta Ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.).
Eipatorija Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ščolkine Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.).
Sudaka Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 15450 iedzīvotāju (2013. g.).
Feodosija Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 69460 iedzīvotāju (2013. g.).
Starijkrima Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kerča Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, osta pie Kerčas šauruma, 145300 iedzīvotāju (2013. g.).
Krasnoperekopska Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
Simferopole Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs, 362400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kroleveca Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Retas krastos, 23570 iedzīvotāju (2013. g.).
Mozambika Pilsēta un osta Mozambikas Republikas dienvidaustrumu daļā, nelielā piekrastes koraļļu salā Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Tertkela Pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.).
Berunija Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju.
Meinoka Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.).
Nukusa Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.).
Čimboja Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja.
Tahiatoša Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.).
Kenghirota Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju.
Manghita Pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.).
Altenkirhene pilsēta Vācijā (_Altenkirchen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
Alceja pilsēta Vācijā (_Alzey_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Andernaha pilsēta Vācijā (_Andernach_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādemsa pilsēta Vācijā (_Bad Ems_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādneienāra-Ārveilere pilsēta Vācijā (_Bad Neuenahr-Ahrweiler_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.).
Becdorfa pilsēta Vācijā (_Betzdorf_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.).
Koheme pilsēta Vācijā (_Cochem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dauna pilsēta Vācijā (_Daun_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.).
Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.).
Maiene pilsēta Vācijā (_Mayen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Montabaura pilsēta Vācijā (_Montabaur_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Neivīde pilsēta Vācijā (_Neuwied_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 63900 iedzīvotāju (2013. g.).
Prīma pilsēta Vācijā (_Pruem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
Adenava Pilsēta Vācijā ("Adenau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Annveilere Pilsēta Vācijā ("Annweiler am Trifels"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Baharaha Pilsēta Vācijā ("Bacharach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbergcaberne Pilsēta Vācijā ("Bad Bergzabern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbreiziga Pilsēta Vācijā ("Bad Breisig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāddirkheima Pilsēta Vācijā ("Bad Dürkheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādhēningene Pilsēta Vācijā ("Bad Hönningen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādkreicnaha Pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādmarienberga Pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādreihenhalla Pilsēta Vācijā ("Bad Reichenhall"), Bavārijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzobernheima Pilsēta Vācijā ("Bad Sobernheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Baumholdere Pilsēta Vācijā ("Baumholder"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bendorfa Pilsēta Vācijā ("Bendorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bernkastele-Kīsa Pilsēta Vācijā ("Bernkastel-Kues"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bingene Pilsēta Vācijā ("Bindgen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
Birkenfelde Pilsēta Vācijā ("Birkenfeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bitburga Pilsēta Vācijā ("Bitburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bonna Pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
Boparda Pilsēta Vācijā ("Boppard"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Braubaha Pilsēta Vācijā ("Braubach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Dane pilsēta Vācijā ("Dahn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
Deidesheima Pilsēta Vācijā ("Deidesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīrdorfa Pilsēta Vācijā ("Dierdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīca Pilsēta Vācijā ("Diez"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Edenkobene Pilsēta Vācijā ("Edenkoben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmelshauzene Pilsēta Vācijā ("Emmelshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
Esene Pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.).
Frankentāle Pilsēta Vācijā ("Frankenthal"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 47300 iedzīvotāju (2013. g.).
Freinsheima Pilsēta Vācijā ("Freinsheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gava-Algesheima Pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Germersheima Pilsēta Vācijā ("Germersheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerolšteina Pilsēta Vācijā ("Gerolstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Grinštate Pilsēta Vācijā ("Gruenstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāhenburga Pilsēta Vācijā ("Hachenburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāgenbaha Pilsēta Vācijā ("Hagenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Herdorfa Pilsēta Vācijā ("Herdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hermeskeile Pilsēta Vācijā ("Hermeskeil"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5770 iedzīvotāju (2013. g.).
Hillesheima Pilsēta Vācijā ("Hillesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hēra-Grenchauzene Pilsēta Vācijā ("Höhr-Grenzhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hornbaha Pilsēta Vācijā ("Hornbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1470 iedzīvotāju (2013. g.).
Īdara-Oberšteina Pilsēta Vācijā ("Idar-Oberstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ingelheima Pilsēta Vācijā ("Ingelheim am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaizerseša Pilsēta Vācijā ("Kaisersesch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaizerslauterne Pilsēta Vācijā ("Kaiserslautern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 97100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kandele Pilsēta Vācijā ("Kandel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kastellauna Pilsēta Vācijā ("Kastellaun"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kacenelbogene Pilsēta Vācijā ("Katzenelbogen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2160 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaube Pilsēta Vācijā ("Kaub"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 840 iedzīvotāju (2013. g.).
Killburga Pilsēta Vācijā ("Kyllburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhene Pilsēta Vācijā ("Kirchen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhheimbolandene Pilsēta Vācijā ("Kirchheimbolanden"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirna Pilsēta Vācijā ("Kirn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Koblenca Pilsēta Vācijā ("Koblenz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, osta pie Mozeles ietekas Reinā, 109800 iedzīvotāju (2013. g.).
Konca Pilsēta Vācijā ("Konz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kūzele Pilsēta Vācijā ("Kusel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lānšteina Pilsēta Vācijā ("Lahnstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lambrehta Pilsēta Vācijā ("Lambrecht"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Landava Pilsēta Vācijā ("Landau in der Pfalz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 43800 iedzīvotāju (2013. g.).
Landštūle Pilsēta Vācijā ("Landstuhl"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenfelde Pilsēta Vācijā ("Langenfeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 57000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauterēkene Pilsēta Vācijā ("Lauterecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Linca Pilsēta Vācijā ("Linz am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lūdvigshāfene Pilsēta Vācijā ("Ludwigshafen am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 160200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mainca Pilsēta Vācijā ("Mainz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 202800 iedzīvotāju (2013. g.).
Manderšeide Pilsēta Vācijā ("Manderscheid"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Meizenheima Pilsēta Vācijā ("Meisenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mendiga Pilsēta Vācijā ("Mendig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlheima-Kārliha Pilsēta Vācijā ("Muelheim-Kaerlich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Minstermaifelde Pilsēta Vācijā ("Muenstermaifeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Nasava Pilsēta Vācijā ("Nassau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Naštātene Pilsēta Vācijā ("Nastaetten"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neierburga Pilsēta Vācijā ("Neuerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1530 iedzīvotāju (2013. g.).
Neihauza Pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustad an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīdere-Olma Pilsēta Vācijā ("Nieder-Olm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīršteina Pilsēta Vācijā ("Nierstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Obermošele Pilsēta Vācijā ("Obermoschel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1080 iedzīvotāju (2013. g.).
Obervēzele Pilsēta Vācijā ("Oberwessel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Openheima Pilsēta Vācijā ("Oppenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Osthofene Pilsēta Vācijā ("Osthofen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Oterberga Pilsēta Vācijā ("Otterberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Pirmazensa Pilsēta Vācijā ("Pirmasens"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Polha Pilsēta Vācijā ("Polch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ramšteina-Mīzenbaha Pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.).
Ransbaha-Baumbaha Pilsēta Vācijā ("Ransbach-Baumbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7450 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēza Pilsēta Vācijā ("Rees"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēgene Pilsēta Vācijā ("Regen"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēgensburga Pilsēta Vācijā ("Regensburg"), Bavārijas federālajā zemē, 140300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēgisa-Breitingene Pilsēta Vācijā ("Regis-Breitingen"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēhava Pilsēta Vācijā ("Rehau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rehburga-Lokuma Pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīhelsheima Pilsēta Vācijā ("Reichelsheim"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinbeka Pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinfelde Pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinheima Pilsēta Vācijā ("Reinheim"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Remagene Pilsēta Vācijā ("Remagen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
Remda-Teihele Pilsēta Vācijā ("Remda-Teichel"), Tīringenes federālajā zemē, 2960 iedzīvotāju (2013. g.).
Remšeide Pilsēta Vācijā ("Remscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 109000 iedzīvotāju (2013. g.).
Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
Renhene Pilsēta Vācijā ("Renchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rennerode Pilsēta Vācijā ("Rennerod"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Reiningene Pilsēta Vācijā ("Renningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rērika Pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
Retēme Pilsēta Vācijā ("Rethem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2370 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinbēlene Pilsēta Vācijā ("Rheinboellen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rensa Pilsēta Vācijā ("Rhens"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rokenhauzene Pilsēta Vācijā ("Rockenhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rodalbēne Pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārburga Pilsēta Vācijā ("Saarburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktgoara Pilsēta Vācijā ("Sankt Goar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Samktgoarshauzene Pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šiferštate Pilsēta Vācijā ("Schifferstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šveiha Pilsēta Vācijā ("Schweich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7150 iedzīvotāju (2013. g.).
Zeltersa Pilsēta Vācijā ("Selters"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zimmerne Pilsēta Vācijā ("Simmern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zinciga Pilsēta Vācijā ("Sinzig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Špeihere Pilsēta Vācijā ("Speicher"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Špeiere Pilsēta Vācijā ("Speyer"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
Štromberga Pilsēta Vācijā ("Stromberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Trābene-Trārbaha Pilsēta Vācijā ("Traben-Trarbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Trīre Pilsēta Vācijā ("Trier"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 106500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulmene Pilsēta Vācijā ("Ulmen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Unkele Pilsēta Vācijā ("Unkel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Fallendāra Pilsēta Vācijā ("Vallendar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vahenheima Pilsēta Vācijā ("Wachenheim an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Veisentūrme Pilsēta Vācijā ("Weissenthurm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vesterburga Pilsēta Vācijā ("Westerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Virgesa Pilsēta Vācijā ("Wirges"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīzene Pilsēta Vācijā ("Wissen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vitliha Pilsēta Vācijā ("Witlich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Verštate Pilsēta Vācijā ("Woerstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Volfšteina Pilsēta Vācijā ("Wolfstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.).
Vormsa Pilsēta Vācijā ("Worms"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 79700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš romiešu laikiem, no 13. gs. līdz 1801. g. bija brīvpilsēta.
Verte Pilsēta Vācijā ("Wörth am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Cveibrikene Pilsēta Vācijā ("Zweibruecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīsburga Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē.
Ķelne Pilsēta Vācijas rietumu daļā ("Köln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas krastos, 1034200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gizeljurta Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 12400 iedzīvotāju (2006. g.).
Girne Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 24100 iedzīvotāju (2006. g.).
Ljapta Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 5670 iedzīvotāju (2006. g.).
Degirmenlika Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 6820 iedzīvotāju (2006. g.).
Lefke Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 7640 iedzīvotāju (2006. g.).
Aksakova Pilsētciemats Krievijā, Baškortostānas Republikā, klimatiskais kūrorts.
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra.
Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes.
Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas.
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m.
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
Odenvalde Platoveida kalnu masīvs Vācijas dienvidrietumu daļā, starp Reinu, Mainu un Nekāru, augstums - līdz 626 m.
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
PRSDP Polijas Republikas Sociāldemokrātiskā partija.
PTR Polijas Tautas Republika.
reinzemnieki Politiska partija Livonijas ordeņa valstī 14. un 15. gs., kurā sastāvēja gk. no Reinzemes ieceļojušie bruņinieki.
Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību.
Pītersburga Polokvane, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
Portugāles Republika Portugāle, valsts pilnais nosaukums ("República Portuguesa").
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes.
Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
Augšmbomu prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haut-Mbomou, Préfekture du_), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Mbomu un Augškoto prefektūru, kā arī ar Dienvidsudānu.
Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria.
pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara.
Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.
Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.).
Limpopo Province Dienvidāfrikas Republikā ("Limpopo"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Polokvane, platība - 123900 kvadrātkilometru, 5227200 iedzīvotāju (2009. g.).
Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.).
Austrumkāpa province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. _Oos-Kaap_, angļu val. _Eastern Cape_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bhišo, platība - 169580 kvadrātkilometru, 6648600 iedzīvotāju (2009. g.).
Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.).
Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.).
Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.).
Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.).
Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
Atomajora province Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā.
Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila.
Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku.
Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši.
Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci.
Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro.
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji.
Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju.
URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques").
čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
BWP Pula; Bostvānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tebe.
Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija.
Asuero pussala pussala Ziemeļamerikas dienvidos (_Azuero, Peninsula de_), izvirzījums Klusajā okeānā starp Panamas un Montiho līci, Panamas Republikas teritorija.
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
WHO-ART PVO nelabvēlīgo blakņu terminoloģija (angļu "WHO Adverse Reactions Terminology").
rends Rands - Dienvidāfrikas Republikas naudas vienība, vienāda ar 100 centiem.
redz Re 1(1).
redz Re 1(2).
araukur Re kur.
eve Re, skat.
rehabilitēt Reabilitēt.
rehabilitēties Reabilitēties.
reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
inaktivācija Reaģenta vai materiāla reakcijas spējas vai katalītiskās aktivitātes novēršana.
reaktīvs Reaģents.
stāties Reaģēt (ar vielu) - par vielām.
izturēties Reaģēt (par augiem).
atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
atsaukties Reaģēt (uz ko) ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
atsmaidīt Reaģēt (uz ko) ar smaidu.
atsmieties Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmiet.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmieties.
atsmīnēt Reaģēt (uz ko) ar smīnu.
atšņākt Reaģēt (uz ko) ar šņācienu.
sagaidīt Reaģēt ar (parasti nelabvēlīgu, naidīgu) izturēšanos, rīcību uz (kāda) ierašanos, parādīšanos.
reflektēt Reaģēt ar refleksu uz (kā) iedarbību.
sagaidīt Reaģēt ar savu izturēšanos uz (kāda) ierašanos, parādīšanos (par dzīvniekiem).
izreaģēt Reaģēt un pabeigt reaģēt (par vielu).
atsarunāties Reaģēt uz cilvēka runu ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
klausīt Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem).
atdarboties Reaģēt, atdarīt.
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās.
karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu.
fosforilēšanās Reakcija kustīga ūdeņraža atoma aizvietošanai ķīmiskos savienojumos ar fosforskābes atlikumu.
reaktance Reakcija uz rīcības brīvības ierobežošanu.
nitrēšana Reakcija, ar ko molekulā ievada grupu -NO~2~.
blakusreakcija Reakcija, kas noris reizē ar citu reakciju, kurā iegūst vajadzīgo produktu, un samazina produkta iznākumu.
starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
hēparreakcija Reakcija, ko izmanto sēra savienojumu pierādīšanai pētāmajā vielā.
pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
pāraminēšanās Reakcija, kurā notiek aminogrupas apgriezeniska fermentatīva pārnese no alfa-aminoskābes uz alfa-ketoskābi.
atveice Reakcija, pretspiediens.
areaktivitāte Reakcijas iztrūkums, neesamība.
aktivitāte Reakcijas spēja; aktīva darbība.
aktivitāte Reakcijas spējas mērs.
aktīvs Reakcijas spējīgs; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
apātisms Reakciju gausums, pretstatā erētismam.
regresīvs Reakcionārs, antidemokrātisks.
atrāpulis Reakcionārs.
midzenis Reakcionāru cilvēku grupa, grupējums.
hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
reproducēt Reaklimatizēt.
raķešlidmašīna Reaktīva lidmašīna, kurā pamatdzinējs ir raķešdzinējs.
džets Reaktīvā lidmašīna.
strūklene Reaktīvā lidmašīna.
strūkllidmašīna Reaktīvā lidmašīna.
reaktance Reaktīvā pretestība.
impulsdzinējs Reaktīvais dzinējs, kam nav ne kompresora ne turbīnas, bet priekšpusē ierīkoti vārsti gaisa uzņemšanai ritmisku grūdienu veidā.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
scramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmai ir virsskaņas ātrums.
ramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmu rada lidmašīnas kustība.
kompensācija Reaktīvās elektriskās jaudas patēriņa samazināšana.
šķērskompensācija Reaktīvās jaudas izmaiņa elektrotīkla mezgla punktos, pieslēdzot paralēli tīklam reaktorus, kondensatorus vai sinhronos kompensatorus.
V1 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis.
V2 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis.
anerģija Reaktivitātes, aizsargreakciju trūkums; nejutība pret kairinājumiem.
katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā.
reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma.
reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
gaita Reāla vai šķietama kustība (parādībām dabā).
straume Reālajā laikā no viena punkta otrā pārraidīta datu, audioinformācijas vai videoinformācijas plūsma.
paratīmija Reālajai situācijai neatbilstoša emocionāla izpausme, piem., dusmas prieka vietā.
datormodelēšana Reālās dzīves situācijas atveidošana datora programmā.
izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
reālists Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
reālists Reālisma (3) piekritējs.
reālists Reālisma (4) piekritējs.
verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
dzīve Realitāte, īstenība.
skotomizēšana Realitātes noliegšana.
izdarāms Realizējams, iespējams.
izlietot Realizēt (parasti līdzekļus).
izlietot Realizēt (piemēram, tiesības uz ko).
piekopt Realizēt, īstenot (ko), parasti, darbojoties ilgstoši, pastāvīgi.
piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
R Reālo skaitļu kopa (matemātikā).
daba Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).
reālpolitiķis Reālpolitikas piekritējs.
naturālisms Reāls priekšmets, detaļa (mākslas darbā).
ekstrāmentāls Reāls, neapzināts.
BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos.
reālskolnieks Reālskolas audzēknis.
infims Reālu skaitļu kopas apakšējais slieksnis.
minorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav lielāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
mažorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav mazāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
reanimators Reanimatologs.
reanimatologs Reanimatoloģijas speciālists.
Zērbeles ezers Rebeles ezers Vecates pagastā.
rebenieks Rebinieks.
rebutia Rebūcijas.
Famatīmas rebūcija rebūciju suga ("Rebutia famatimensis").
Franka rebūcija rebūciju suga ("Rebutia frankiana").
saules rebūcija rebūciju suga ("Rebutia heliosa").
Kupera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia kupperiana").
Marsonera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia marsoneri").
glītā rebūcija rebūciju suga ("Rebutia pulchra").
Riograndes rebūcija rebūciju suga ("Rebutia riograndensis").
Ritera rebūcija rebūciju suga ("Rebutia ritterii").
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
drebeklis Recējums, receklis.
tremellales Receklenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda.
tremellaceae Recekleņu dzimta.
exidiopsis Recekleņu dzimtas ģints.
protodontia Recekleņu dzimtas ģints.
pseudohydnum Recekleņu dzimtas ģints.
tremella Recekleņu dzimtas ģints.
tremiscus Recekleņu dzimtas ģints.
bourdotia Recekleņu dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
žele Receklis, galerts, ko iegūst, novārot teļa galvu, kājas.
recēklis Receklis, galerts.
receknis Receklis, galerts.
recēknis Receklis, galerts.
recins Receklis, galerts.
želeja Receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru.
gallerts Receklis, želeja, aukstā gaļa.
aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis.
sarika Receklis; sarece.
koaguls Receklis.
rēceknis Receklis.
riceklis Receklis.
rikums Receklis.
sarece Receklis.
hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
algīns Recekļaina līmviela, ko iegūst no aļģēm un izmanto audumu kvalitātes uzlabošanai.
mezogleja Recekļains slānis starp ektodermu un entodermu sūkļu un zarndobumaiņu organismā.
receklains Recekļains.
recekļveidīgs Recekļveida.
agars Recekļviela, ko iegūst no dažām jūras aļģēm.
latimērija Recenta bārkšspuru zivju ģints ("Latimeria"), kas mīt lielā dziļumā.
košerēt Recenzēt; kritizēt.
recenzents Recenzijas autors.
feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
recepts Recepte.
šķīdinājums Receptēs (lat. "solūtio").
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles; arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
rec. Receptēs: svaigi pagatavots.
estezioģenēze Receptora uztvertā kairinājuma pārvēršanās subjektīvā sajūtā.
fotoreceptors Receptors (tīklenes nūjiņa, vālīte), kas uztver gaismu.
uniceptors Receptors ar vienu haptoforisko grupu.
telereceptors Receptors, kas uztver kairinājumus no attāliem avotiem; tie atrodas degunā, acīs un ausīs.
distoceptors Receptors, kas uztver stimulus no attāliem avotiem, piem., gaismu un skaņu.
pluriceptors Receptors, kuram ir vairāk nekā divas komplementofilas grupas.
RDE Receptorus iznīcinošais enzīms (angļu "receptor-destroying enzyme").
kris-kross Recesīvās pazīmes iedzimšana no mātes dēliem un dominantās pazīmes iedzimšana no tēva meitām.
krecēt Recēt, cietēt.
rikt Recēt, sabiezēt.
galierēt Recēt.
steidzēt Recēt.
recidīva Recidīvs.
recidīvi Recidīvs.
Rēce Recija, Pērses pieteka.
Receja Recija, Pērses pieteka.
Rēcija Recija, Pērses pieteka.
reciprokāls Reciproks.
rečitatīvveidīgs Rečitatīvveida.
redkol. Redakcijas kolēģija.
redkolēģija Redakcijas kolēģija.
ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā.
rediģētājs Redaktors.
redaktūra Redaktoru grupa, kopums.
remstele Redele, karkles.
lāksta Redeles (lopu barībai).
lākstis Redeles (lopu barībai).
lāksts Redeles (lopu barībai).
tāriņš Redeles, ar kurām aizsprosto no zvejas rīkiem neaizņemtās vietas lašu tacī.
reži Redeles, karkles.
lupstāris Redeles, ko liek uz ratiem mēslus vedot, lai varētu piekraut lielāku vezumu.
karkles Redeles, kur zirgiem, govīm vai aitām ieliek sienu.
lendere Redeles, margas.
lenders Redeles, margas.
redelains Redeļains.
redeļots Redeļains.
redeļgrīda Redeļu grīda.
redeļrati Redeļu rati.
žauts Redeļu šķērskoks.
redeļveidīgs Redeļveida.
izrediģēt Rediģēt un pabeigt rediģēt.
redusis Redīsa sakne.
ruciņi Redīsi.
radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni.
rediss Redīss ("Raphanus sativus").
radīss Redīss.
redusis Redīss.
Sarkanā upe Redrivera, Misisipi pieteka.
Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā.
redukcija Reducēšanās (2).
haimochromogens Reducēts haimatīns.
shematogramma Reducēts ķermeņa kontūru attēls.
sporangiola Reducēts sporangijs, kurā attīstās mazāk sporu.
amejoze Reduktīvās dalīšanās trūkums gametoģenēzē; tāpēc veidojas dzimumšūnas ar nereducētu hromosomu skaitu.
pārpalicība Redundance - koda īpašība saturēt vairāk simbolu, nekā nepieciešams ziņojuma tiešajai pārvadei; izmanto kļūdu novēršanai.
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
ro Redz, lūk.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļa, ieapaļa, daļa.
seja Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
saredzamība Redzamība.
viedams Redzams.
redza Redze 1.
acis satumst Redze kļūst vāja.
acgaisma Redze, redzes spēja.
acgaišums Redze, redzes spēja.
acs Redze, redzes spēja.
acugaisma Redze, redzes spēja.
redzeklis Redze.
redzēšana Redze.
rega Redze.
redzējiens Redzējums (2).
grieziens Redzējums.
redzekslis Redzeklis.
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
oftalmencefalons Redzes aparāts: tīklene, redzes nervs, redzes nervu krustojums, redzes ceļš, redzes centrs.
optometrija Redzes aprūpes nozare, kurā nodarbojas ar redzes spēju noteikšanu, redzes un acu defektu novēršanu.
eksokataforija Redzes ass griešanās uz āru un lejup.
dekstrodukcija Redzes ass novirze pa labi.
hipereksoforija Redzes ass novirze uz āru un augšu.
hipoeksoforija Redzes ass novirze uz āru un leju.
hiperezoforija Redzes ass novirze uz iekšu un augšu.
hipendoforija Redzes ass novirze uz leju un iekšu.
hipoezoforija Redzes ass novirze uz leju un iekšu.
anizoforija Redzes asu latenta deviācija.
levoforija Redzes asu noliece uz kreiso pusi.
dekstroforija Redzes asu tieksme novērsties pa labi.
konverģence Redzes asu tuvošanās, sakrišana.
eidoptometrija Redzes asuma noteikšana.
oksiopters Redzes asuma vienība.
paliopsija Redzes attēla atkārtošanās pēc stimula izzušanas.
daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; krāsu aklums.
šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
ahromatopsija Redzes defekts - nespēja izšķirt krāsas.
hloropsija Redzes defekts, kad visi priekšmeti šķiet zaļi.
anizeikonija Redzes defekts, kas izpaužas kā attēlu lieluma starpība abās acīs.
pelopsija Redzes defekts, kas rada ilūziju, it kā priekšmeti būtu nenormāli tuvu.
tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehnisko līdzekļu kopums; šādu līdzekļu izstrāde.
amfodiplopija Redzes divkāršošanās abās acīs.
ksantopsīns Redzes dzeltenais pigments, kas rodas, gaismas stariem iedarbojoties uz rodopsīnu - sarkano redzes pigmentu.
vizuognoze Redzes iespaidu konstatēšana un vērtēšana.
acu priekšā Redzes iztēlē; domās.
konfrontācija Redzes lauku salīdzināšana bez speciāliem aparātiem.
skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava (1).
panorāma Redzes lokā ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
apredze Redzes loks.
optestēzija Redzes maņa; spēja uztvert optiskus kairinājumus.
paraehroma Redzes misēklis, kad priekšmeta īstenās krāsas acij izliekas pavisam citādas.
pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu.
papilīts Redzes nerva papillas iekaisums.
papiloretinīts Redzes nerva papillas un tīklenes iekaisums.
neiroretinopātija Redzes nerva papillas un tīklenes slimība.
neiropapillīts Redzes nerva priekšējās daļas un papillas iekaisums.
neiroretinīts Redzes nerva un tīklenes iekaisums.
hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā.
acs Redzes orgāns; sastāv no acābola un acs palīgorgāniem.
diplopija Redzes patoloģija - attēla dubultošanās.
talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
protanomālija Redzes receptoru pavājināta jutība pret sarkano krāsu.
acu gaišums Redzes spēja.
monoblepsija Redzes stāvoklis, kurā katrai acij atsevišķi ir labāka redzesspēja nekā abām kopā.
ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas).
poliopija Redzes traucējumi; stāvoklis, kur viena priekšmeta atspulga vietā veidojas vairāki.
triplopija Redzes traucējums, kad priekšmetus redz trīskāršotus.
makropsija Redzes traucējums, kam raksturīgs priekšmetu šķietams palielinājums.
ksantofoze Redzes traucējums, kas izpaužas ar dzeltenu plankumu rašanos redzes laukā.
metamorfopsija Redzes traucējums, kas izpaužas priekšmetu apveida izkropļotā uztverē.
histeropija Redzes traucējums, kas rodas histērijas gadījumā.
pseidomiopija Redzes traucējums, ko rada akomodācijas spazma.
hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā.
diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu.
anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
dizopija Redzes traucējums.
paropsija Redzes traucējums.
neredzība Redzes trūkums, aklums.
aklums Redzes trūkums.
hemotalāmektomija Redzes uzkalna daļas iznīcināšana ar ķīmisku vielu.
elektrotalamogramma Redzes uzkalna elektriskās aktivitātes pieraksts (ievadot mazus elektrodus smadzeņu puslodēs).
parorāze Redzes vai krāsu uztveres traucējums; halucinācija.
argambliopija Redzes vājums no acu bezdarbības.
astenopija Redzes vājums.
redzesviedoklis Redzes viedoklis.
tetartanopsija Redzes zudums katras acs redzes lauka homonīmā kvadrantā.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā.
caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus.
sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu).
sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sapnāt Redzēt sapni.
sapņāt Redzēt sapni.
raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
oļāt Redzēt, manīt.
pārmanīt Redzēt, vērot, izprast.
bačīt Redzēt.
glemt Redzēt.
matīt Redzēt.
videlēt Redzēt.
vidīt Redzēt.
regonis Redzis, pravietis.
melnums Redzoklis, acs zīlīte.
rauda Redzoklis, acs zīlīte.
rauds Redzoklis, acs zīlīte.
raudzītis Redzoklis, acs zīlīte.
raugs Redzoklis, acs zīlīte.
redzeklis Redzoklis, redzes orgāns.
acuraugs Redzoklis.
redzokslis Redzoklis.
redzuklis Redzoklis.
redzulis Redzoklis.
astenokorija Redzokļa gausa reakcija uz gaismas kairinājumu (adrenalīna nepietiekamības pazīme asinīs).
reflektorijs Refektorijs.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
referendārijs Referāta nolasītājs.
ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi).
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
priekšcēlums Referāts, ziņojums, priekšnesums.
reperats Referāts.
referends Referendums.
referī Referijs.
refjuzniks Refjuzņiks.
refuzniks Refjuzņiks.
aizāķēties Refl. --> aizāķēt(1).
aizāķēties Refl. --> aizāķēt(2).
aizbīdīties Refl. --> aizbīdīt (1).
aizbīdīties Refl. --> aizbīdīt (2).
aizbildināties Refl. --> aizbildināt; attaisnoties, aizstāvēties.
aizbultēties Refl. --> aizbultēt.
aizcirsties Refl. --> aizcirst (2).
aizcirsties Refl. --> aizcirst (3).
aizdambēties Refl. --> aizdambēt; aizsprostoties.
aizdarīties Refl. --> aizdarīt(1); aizvērties.
aizdurties Refl. --> aizdurt (1).
aizgāzties Refl. --> aizgāzt(1).
aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
aizklāties Refl. --> aizklāt(1).
aizklāties Refl. --> aizklāt(2).
aizliekties Refl. --> aizliekt.
aizlīmēties Refl. --> aizlīmēt.
aizlocīties Refl. --> aizlocīt (1).
aizlocīties Refl. --> aizlocīt (2).
aizmaskēties Refl. --> aizmaskot.
aizmaskoties Refl. --> aizmaskot.
aizmigloties Refl. --> aizmiglot(1); tikt aizmiglotam (1).
aizmigloties Refl. --> aizmiglot(2).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (1).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (2).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (3).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (4).
aizmirsties Refl. --> aizmirst (5).
aizpildīties Refl. --> aizpildīt (1); tikt aizpildītam.
aizplīvuroties Refl. --> aizplīvurot (2); tikt aizplīvurotam (2).
aizplīvuroties Refl. --> aizplīvurot(1).
aizrauties Refl. --> aizraut (3).
aizrauties Refl. --> aizraut (4); aizcirsties.
aizrauties Refl. --> aizraut(5).
aizriesties Refl. --> aizriest(1).
aizriesties Refl. --> aizriest(2).
aizrisināties Refl. --> aizrisināt.
aizritināties Refl. --> aizritinat (1).
aizritināties Refl. --> aizritināt (2).
aizskaloties Refl. --> aizskalot; tikt aizskalotam.
aizslēgties Refl. --> aizslēgt (1).
aizslēgties Refl. --> aizslēgt (2).
aizslidināties Refl. --> aizslidināt (1).
aizsprostoties Refl. --> aizsprostot; tikt aizsprostotam.
aizstumties Refl. --> aizstumt (1).
aizstumties Refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam.
aizšķelties Refl. --> aizšķelt.
aizšķilties Refl. --> aizšķilt.
aizašķirties Refl. --> aizšķirt.
aizšķirties Refl. --> aizšķirt.
aizšļākties Refl. --> aizšļākt (1); tikt aizšļāktam.
aizšļākties Refl. --> aizšļākt(2).
aiztaisīties Refl. --> aiztaisīt (1); aizvērties.
aiztīstīties Refl. --> aiztīstīt; aiztuntuļoties.
aiztīties Refl. --> aiztīt.
aiztuntuļoties Refl. --> aiztuntuļot(1).
aizvelties Refl. --> aizvelt.
aizvērties Refl. --> aizvērt.
aizvizināties Refl. --> aizvizināt.
aizžņaugties Refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam.
aklimatizēties Refl. --> aklimatizēt.
aktivēties Refl. --> aktivēt.
akumulēties Refl. --> akumulēt; tikt akumulētam.
amerikanizēties Refl. --> amerikanizēt.
apārstēties Refl. --> apārstēt.
apbārstīties Refl. --> apbārstīt; tikt apbārstītam.
apbērties Refl. --> apbērt(1).
apbrucināties Refl. --> apbrucināt.
apbruņoties Refl. --> apbruņot (2).
apbruņoties Refl. --> apbruņot (3).
apbruņoties Refl. --> apbruņot(1).
apcirpties Refl. --> apcirpt (2).
apdauzīties Refl. --> apdauzīt.
apdriskāties Refl. --> apdriskāt.
apdullināties Refl. --> apdullināt (2).
apdūņoties Refl. --> apdūņot; tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
apgādāties Refl. --> apgādāt(1).
apgaismoties Refl. --> apgaismot(1); tikt apgaismotam (ar gaismas avotu).
apgāzties Refl. --> apgāzt (1).
apglausties Refl. --> apglaust (3).
apģērbties Refl. --> apģērbt.
apjozties Refl. --> apjozt 1.
apkalpoties Refl. --> apkalpot (1).
apkarināties Refl. --> apkarināt.
apkārties Refl. --> apkārt 1.
aplaistīties Refl. --> aplaistīt.
aplaizīties Refl. --> aplaizīt(1).
aplauzīties Refl. --> aplauzīt.
apliekties Refl. --> apliekt (1).
apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
apmazgāties Refl. --> apmazgāt (1).
apmērcēties Refl. --> apmērcēt (1).
apmigloties Refl. --> apmiglot (1); tikt apmiglotam.
apmuļļāties Refl. --> apmuļļāt (1).
appilināties Refl. --> appilināt.
appīties Refl. --> appīt; apvīties.
applaucēties Refl. --> applaucēt (2).
appluskāties Refl. --> appluskāt.
appušķoties Refl. --> appušķot.
apputināties Refl. --> apputināt (2).
apradināties Refl. --> apradināt; aprast.
aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
apsaldēties Refl. --> apsaldēt; apaukstēties.
apsauļoties Refl. --> apsauļot.
apsegties Refl. --> apsegt (1).
apsieties Refl. --> apsiet; apsiet sevi (ar ko).
apsisties Refl. --> apsist (4).
apskaidroties Refl. --> apskaidrot (1).
apskaidroties Refl. --> apskaidrot (2).
apskaloties Refl. --> apskalot(1).
apskrambāties Refl. --> apskrambāt.
apskrāpēties Refl. --> apskrāpēt.
apslacināties Refl. --> apslacināt.
apslacīties Refl. --> apslacīt.
apslapināties Refl. --> apslapināt.
apslaucīties Refl. --> apslaucīt.
apsmidzināties Refl. --> apsmidzināt.
apsmulēties Refl. --> apsmulēt.
apšmulēties Refl. --> apsmulēt.
apstaroties Refl. --> apstarot (2); ļauties starojuma iedarbībai.
apstiepties Refl. --> apstiept (1).
apsvilināties Refl. --> apsvilināt (1).
apsvilināties Refl. --> apsvilināt (2).
apšķaidīties Refl. --> apšķaidīt; tikt apšķaidītam.
apšķiesties Refl. --> apšķiest; tikt apšķiestam.
apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt; tikt apšļakstītam.
apšļākties Refl. --> apšļākt; tikt apšļāktam.
apšmaukties Refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam.
aptašķīties Refl. --> aptašķīt; tikt aptašķītam.
aptīrīties Refl. --> aptīrīt (1).
aptīstīties Refl. --> aptīstīt.
aptīties Refl. --> aptīt; aptīt sevi (ar ko).
aptraipīties Refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam.
aptriepties Refl. --> aptriept (2); aptraipīties.
apvārtīties Refl. --> apvārtīt; tikt apvārtītam.
apvelties Refl. --> apvelt (1); apgāzties.
apvelties Refl. --> apvelt (2).
apvemties Refl. --> apvemt.
apvērsties Refl. --> apvērst.
apvirzīties Refl. --> apvirzīt; tikt apvirzītam.
apziesties Refl. --> apziest; arī notriepties.
apžāvēties Refl. --> apžāvēt (1).
apžņaugties Refl. --> apžņaugt.
ārdīties Refl. --> ārdīt (1); irt.
ārdīties Refl. --> ārdīt (2).
atāķēties Refl. --> ataķēt (1); attaisīties.
atāķēties Refl. --> atāķēt (2); atraisīties, atbrīvoties.
atārdīties Refl. --> atārdīt (1).
atārdīties Refl. --> atārdīt (2).
atbērties Refl. --> atbērt (1); tikt atbērtam.
atbīdīties Refl. --> atbīdīt (1); tikt atbīdītam.
atbīdīties Refl. --> atbīdīt (2); tikt atbīdītam.
atbīdīties Refl. --> atbīdīt (3); tikt atbīdītam.
atbildēties Refl. --> atbildēt (1); pašam atbildēt, atrast atbildi formulējot jautājumu.
atblāzmoties Refl. --> atblāzmot (1).
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (1).
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (2).
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (3).
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4); tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (5).
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (6).
atdarīties Refl. --> atdalīt (1); attaisīties, atvērties.
atdalīties Refl. --> atdalīt (4).
atdoties Refl. --> atdot (3); aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
atdoties Refl. --> atdot (4); tikt atdotam.
atdzesēties Refl. --> atdzesēt; atvēsināties.
atdzesināties Refl. --> atdzesināt; atdzesēties.
atgāzties Refl. --> atgāzt (1); atliekties.
atgrimēties Refl. --> atgrimēt.
atģērbties Refl. --> atģērbt.
atirties Refl. --> atirt 1(1); atairēties.
atirties Refl. --> atirt 1(2); atairēties.
atjaunināties Refl. --> atjaunināt; tikt atjauninātam.
atjaunoties Refl. --> atjaunot (1).
atjaunoties Refl. --> atjaunot (2); atsākties.
atjozties Refl. --> atjozt.
atjūgties Refl. --> atjūgt; izjūgties.
atkabināties Refl. --> atkabināt (1).
atkabināties Refl. --> atkabināt (2).
atkopties Refl. --> atkopt.
atliekties Refl. --> atliekt (1).
atliekties Refl. --> atliekt (2).
atlobīties Refl. --> atlobīt (1).
atlobīties Refl. --> atlobīt (2).
atlocīties Refl. --> atlocīt (1).
atlocīties Refl. --> atlocīt (2).
atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības.
atmaskoties Refl. --> atmaskot.
atmiekšķēties Refl. --> atmiekšķēt (1); tikt atmiekšķētam.
atpestīties Refl. --> atpestīt (3); atbrīvoties.
atpīties Refl. --> atpīt (1).
atpīties Refl. --> atpīt (2).
atplesties Refl. --> atplest.
atpogāties Refl. --> atpogāt.
atrādīties Refl. --> atrādīt.
atraisīties Refl. --> atraisīt (1).
atraisīties Refl. --> atraisīt (2); tikt atraisītam.
atrauties Refl. --> atraut (2).
atrauties Refl. --> atraut (7); tikt atrautam.
atrisināties Refl. --> atrisināt (1); atritināties.
atrisināties Refl. --> atrisināt (2); tikt atrisinātam.
atrisināties Refl. --> atrisināt (3); tikt atrisinātam.
atritināties Refl. --> atritināt (1).
atritināties Refl. --> atritināt (2).
atrotīties Refl. --> atrotīt (1).
atrotīties Refl. --> atrotīt (2).
atsaistīties Refl. --> atsaistīt.
atsākties Refl. --> atsākt.
atsāļoties Refl. --> atsāļot.
atsargāties Refl. --> atsargāt.
atsegties Refl. --> atsegt (1); tikt atsegtam; atklāties.
atsegties Refl. --> atsegt (2); tikt atsegtam; atklāties.
atsieties Refl. --> atsiet (1); atraisīties.
atsieties Refl. --> atsiet (2).
atsijāties Refl. --> atsijāt (1); tikt atsijātam.
atsijāties Refl. --> atsijāt (2).
atsildīties Refl. --> atsildīt.
atskaidroties Refl. --> atskaidrot; noskaidroties.
atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties.
atskaloties Refl. --> atskalot (1); tikt atskalotam.
atskaloties Refl. --> atskalot (2); tikt atskalotam.
atskaloties Refl. --> atskalot (3); tikt atskalotam.
atskaloties Refl. --> atskalot (4); tikt atskalotam.
atskaņoties Refl. --> atskaņot (3).
atskrūvēties Refl. --> atskrūvēt (1).
atslābināties Refl. --> atslābināt.
atspirdzināties Refl. --> atspirdzināt.
atspirināties Refl. --> atspirināt.
atsprādzēties Refl. --> atsprādzēt.
atstaroties Refl. --> atstarot (1); tikt atstarotam.
atstiepties Refl. --> atstiept (2).
atstumties Refl. --> atstumt (1).
atstumties Refl. --> atstumt (2).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (1).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (2).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (3).
atšķelties Refl. --> atšķelt (1).
atšķeterēties Refl. --> atšķeterēt.
atšķetināties Refl. --> atšķetināt (1).
atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2); atrisināties, noskaidroties.
atšķirties Refl. --> atšķirt (4).
atšļākties Refl. --> atšļākt; tikt atšļāktam.
atšņorēties Refl. --> atšņorēt.
attaisīties Refl. --> attaisīt (1).
attaisīties Refl. --> attaisīt (2).
attaisīties Refl. --> attaisīt (3).
attaisīties Refl. --> attaisīt (4).
attālināties Refl. --> attālināt (1); tikt attālinātam.
attaukoties Refl. --> attaukot.
attīrīties Refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam.
attīrīties Refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam.
attīstīties Refl. --> attīstīt (6).
attīties Refl. --> attīt (1).
attīties Refl. --> attīt (2).
attuntuļoties Refl. --> attuntuļot (2).
atvārīties Refl. --> atvārīt.
atveldzēties Refl. --> atveldzēt (1).
atveldzēties Refl. --> atveldzēt (2).
atveldzināties Refl. --> atveldzināt (1).
atveldzināties Refl. --> atveldzināties (2).
atvelties Refl. --> atvelt (1).
atvelties Refl. --> atvelt (2).
atvērties Refl. --> atvērt (1).
atvērties Refl. --> atvērt (2).
atvērties Refl. --> atvērt (4).
atvienoties Refl. --> atvienot.
atvirzīties Refl. --> atvirzīt (1).
atvirzīties Refl. --> atvirzīt (2).
atvīties Refl. --> atvīt.
atzvelties Refl. --> atzvelt (1).
atzvelties Refl. --> atzvelt (2).
austies Refl. --> aust 2(1); tikt austam.
austies Refl. --> aust 2(2); tikt austam.
bagātināties Refl. --> bagātināt (1).
bagātināties Refl. --> bagātināt (2).
baloties Refl. --> balot (1).
bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
bāzties Refl. --> bāzt (1).
blamēties Refl. --> blamēt.
bružāties Refl. --> bružāt; tikt bružātam.
celties Refl. --> celt (1); virzīties uz augšu.
celties Refl. --> celt (2).
cilāties Refl. --> cilāt (1); tikt cilātam.
civilizēties Refl. --> civilizēt.
četrkāršoties Refl. --> četrkāršot; tikt četrkāršotam.
darīties Refl. --> darīt (1).
daudzkāršoties Refl. --> daudzkāršot; tikt daudzkāršotam.
dāvāties Refl. --> dāvāt (2).
deformēties Refl. --> deformēt (1); tikt deformētam.
deformēties Refl. --> deformēt (2); tikt deformētam (2).
demoralizēties Refl. --> demoralizēt (1).
demoralizēties Refl. --> demoralizēt (2).
denaturēties Refl. --> denaturēt; tikt denaturētam.
desmitkāršoties Refl. --> desmitkāršot; tikt desmitkāršotam.
divkāršoties Refl. --> divkāršot; tikt divkāršotam.
durties Refl. --> durt (1); tikt durtam (kur iekšā).
elektrizēties Refl. --> elektrizēt.
emancipēties Refl. --> emancipēt.
evakuēties Refl. --> evakuēt (1).
evakuēties Refl. --> evakuēt (2).
formēties Refl. --> formēt (1); tikt formētam.
formēties Refl. --> formēt (2); tikt formētam.
glābties Refl. --> glābt (1).
glābties Refl. --> glābt (3).
gremdēties Refl. --> gremdēt (1).
gumzīties Refl. --> gumzīt; burzīties.
ģērbties Refl. --> ģērbt.
ieāķēties Refl. --> ieāķēt.
iearties Refl. --> ieart (2).
iearties Refl. --> ieart(4).
ieausties Refl. --> ieaust (1); tikt ieaustam.
iebāzties Refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
iebīdīties Refl. --> iebīdīt; tikt iebīdītam.
ieburzīties Refl. --> ieburzīt (1); tikt ieburzītam.
iecirsties Refl. --> iecirst (6); tikt iecirstam.
iedrošināties Refl. --> iedrošināt.
iedūšināties Refl. --> iedūšināt; iedūšoties; iedrošināties (1).
iedūšoties Refl. --> iedūšot; iedrošināties (1).
iegremdēties Refl. --> iegremdēt (1).
iegriezties Refl. --> iegriezt 1 (2); tikt iegrieztam.
iegumzīties Refl. --> iegumzīt (1); tikt iegumzītam.
ieģērbties Refl. --> ieģērbt.
iejūsmināties Refl. --> iejūsmināt.
iejūsmoties Refl. --> iejūsmot; iejūsmināties.
iekalties Refl. --> iekalt (1).
iekausēties Refl. --> iekausēt (2); tikt iekausētam.
iekonservēties Refl. --> iekonservēt (2).
iekonservēties Refl. --> iekonservēt (3).
iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1); kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
iekrāties Refl. --> iekrāt; tikt iekrātam.
iekristies Refl. --> iekrist (6).
iekrokoties Refl. --> iekrokot.
ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
ielaistīties Refl. --> ielaistīt.
ielasīties Refl. --> ielasīt 2(1); tikt ielasītam.
ieliekties Refl. --> ieliekt (1).
ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
ielīgoties Refl. --> ielīgot 1(1).
ielīgoties Refl. --> ielīgot 1(2).
ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielocīties Refl. --> ielocīt (1).
ielocīties Refl. --> ielocīt (3).
ielocīties Refl. --> ielocīt (4).
iemalties Refl. --> iemalt (1); maļot tikt iegūtam.
iemalties Refl. --> iemalt (2); maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
iemaukties Refl. --> iemaukt.
iemērcēties Refl. --> iemērcēt.
iemērkties Refl. --> iemērkt.
iemiegties Refl. --> iemiegt; tikt iemiegtam.
iemieties Refl. --> iemiet; tikt iemietam.
iemitināties Refl. --> iemitināt; arī ieviesties.
ieņurcīties Refl. --> ieņurcīt (1); tikt ieņurcītam.
iepildīties Refl. --> iepildīt; tikt iepildītam.
iepiņķēties Refl. --> iepiņķēt (1).
iepiņķēties Refl. --> iepiņķēt (2).
iepīties Refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur).
iepīties Refl. --> iepīt (2).
ieplesties Refl. --> ieplest (1).
ieradināties Refl. --> ieradināt (1).
ieradināties Refl. --> ieradināt (2).
ierakties Refl. --> ierakt (1).
ierakties Refl. --> ierakt (2).
ieriesties Refl. --> ieriest 2(1).
ieriezties Refl. --> ieriezt (1).
ierisināties Refl. --> ierisināt.
ierīvēties Refl. --> ierīvēt (1); ieziesties.
ierīvēties Refl. --> ierīvēt (3).
ierušināties Refl. --> ierušināt.
iesēties Refl. --> iesēt.
iesieties Refl. --> iesiet (2); tikt iesietam.
iesieties Refl. --> iesiet (3); tikt iesietam.
iesisties Refl. --> iesist (3).
ieskaloties Refl. --> ieskalot; tikt ieskalotam.
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrūvēties Refl. --> ieskrūvēt; tikt ieskrūvētam.
ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
ieslēgties Refl. --> ieslēgt (3).
ieslieties Refl. --> iesliet; tikt ieslietam.
iesmaržoties Refl. --> iesmaržot.
iesmelties Refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam.
iespēcināties Refl. --> iespēcināt.
iesperties Refl. --> iespert (4).
iespiesties Refl. --> iespiest (1); tikt iespiestam.
iespiesties Refl. --> iespiest (2); tikt iespiestam.
iespirdzināties Refl. --> iespirdzināt; atspirdzināties.
iesprausties Refl. --> iespraust (1); tikt iespraustam.
iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt; tikt iesvārstītam.
iesviesties Refl. --> iesviest (1).
iešķelties Refl. --> iešķelt (1).
iešķelties Refl. --> iešķelt (2).
iešķiesties Refl. --> iešķiest.
iešķilties Refl. --> iešķilt.
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (1); tikt iešņīpātam.
iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
iešūpoties Refl. --> iešūpot (2).
ietēloties Refl. --> ietēlot (2).
ietērpties Refl. --> ietērpt (1).
ietīstīties Refl. --> ietīstīt.
ietīties Refl. --> ietīt.
ietriekties Refl. --> ietriekt (1); tikt ietriektam.
ietuntuļoties Refl. --> ietuntuļot (1).
ievaisloties Refl. --> ievaislot.
ievalkāties Refl. --> ievalkāt; tikt ievalkātam.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (1); tikt ieveidotam.
ieveidoties Refl. --> ieveidot (2); tikt ieveidotam.
ieveldzēties Refl. --> ieveldzēt.
ievelties Refl. --> ievelt.
ievērpties Refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
ievērties Refl. --> ievērt (1); tikt ievērtam.
ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
ieviesties Refl. --> ieviest (1); tikt ieviestam.
ieviesties Refl. --> ieviest (3).
ievilcināties Refl. --> ievilcināt; tikt ievilcinātam.
ievīlēties Refl. --> ievīlēt 1; tikt ievīlētam.
ievilkties Refl. --> ievilkt (9); tikt ievilktam.
ieviļņoties Refl. --> ieviļņot (3).
ievirzīties Refl. --> ievirzīt (1).
ievirzīties Refl. --> ievirzīt (2).
ievirzīties Refl. --> ievirzīt (3).
ievirzīties Refl. --> ievirzīt (4).
ievīstīties Refl. --> ievīstīt.
ieziepēties Refl. --> ieziepēt.
ieziesties Refl. --> ieziest.
iežņaugties Refl. --> iežņaugt (1).
izārdīties Refl. --> izārdīt (1).
izārdīties Refl. --> izārdīt (2).
izbārstīties Refl. --> izbārstīt; tikt izbārstītam; izkaisīties.
izbāzties Refl. --> izbāzt (1).
izberzēties Refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
izbīdīties Refl. --> izbīdīt (1); tikt izbīdītam.
izbojāties Refl. --> izbojāt (3).
izbolīties Refl. --> izbolīt.
izbozīties Refl. --> izbozīt.
izbozties Refl. --> izbozt.
izbrīvēties Refl. --> izbrīvēt (1).
izbrīvēties Refl. --> izbrīvēt (2); tikt izbrīvētam.
izcepināties Refl. --> izcepināt.
izdurties Refl. --> izdurt (3).
izfiltrēties Refl. --> izfiltrēt; tikt izfiltrētam.
izgaismoties Refl. --> izgaismot (1); tikt izgaismotam.
izgaismoties Refl. --> izgaismot (2); tikt izgaismotam.
izgāzties Refl. --> izgāzt (1).
izgāzties Refl. --> izgāzt (2).
izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
izgreznoties Refl. --> izgreznot.
izgrimēties Refl. --> izgrimēt.
izkaisīties Refl. --> izkaisīt (1).
izklāties Refl. --> izklāt (1).
izkliedēties Refl. --> izkliedēt (1).
izkliedēties Refl. --> izkliedēt (4).
izkrāsoties Refl. --> izkrāsot (2).
izkristalizēties Refl. --> izkristalizēt (1).
izkristalizēties Refl. --> izkristalizēt (2).
izlaipoties Refl. --> izlaipot (1).
izlaipoties Refl. --> izlaipot (2).
izlaistīties Refl. --> izlaistīt(3).
izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (1).
izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (2).
izliekties Refl. --> izliekt (1).
izliekties Refl. --> izliekt (2).
izliekties Refl. --> izliekt (3).
izliekties Refl. --> izliekt (4).
izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Refl. --> izliet (3); tikt izlietam.
izlietoties Refl. --> izlietot (1); tikt izlietotam.
izlietoties Refl. --> izlietot (3); tikt izlietotam.
izlobīties Refl. --> izlobīt (1).
izlobīties Refl. --> izlobīt (2).
izlutināties Refl. --> izlutināt; tikt izlutinātam.
izmasēties Refl. --> izmasēt; tikt izmasētam.
izmežģīties Refl. --> izmežģīt.
izmiekšēties Refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
izmiekšķēties Refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
izmitināties Refl. --> izmitināt; tikt izmitinātam.
iznēsāties Refl. --> iznēsāt (7); tikt iznēsātam.
izokšķerēties Refl. --> izokšķerēt.
izolēties Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
izperināties Refl. --> izperināt (1); tikt izperinātam.
izperināties Refl. --> izperināt (2).
izpērties Refl. --> izpērt (2).
izpirkties Refl. --> izpirkt (2); iegūt brīvību samaksājot.
izplandīties Refl. --> izplandīt.
izplatīties Refl. --> izplatīt (1).
izplesties Refl. --> izplest(1).
izpurināties Refl. --> izpurināt (1).
izraibināties Refl. --> izraibināt.
izrakstīties Refl. --> izrakstīt (3); tikt izrakstītam.
izriesties Refl. --> izriest (2).
izriezties Refl. --> izriest (2).
izrindoties Refl. --> izrindot.
izrisināties Refl. --> izrisināt(1); tikt izrisinātam.
izrisināties Refl. --> izrisināt(2); tikt izrisinātam.
izritināties Refl. --> izritināt (1); tikt izritinātam.
izritināties Refl. --> izritināt (2); tikt izritinātam.
izrotāties Refl. --> izrotāt (1).
izsargāties Refl. --> izsargāt.
izsēties Refl. --> izsēt (1); tikt izsētam.
izsēties Refl. --> izsēt (3).
izsijāties Refl. --> izsijāt (1); tikt izsijātam.
izskalināties Refl. --> izskalināt; tikt izskalinātam.
izskaloties Refl. --> izskalot (1); tikt izskalotam.
izskaloties Refl. --> izskalot (2); tikt izskalotam.
izskaloties Refl. --> izskalot (3); tikt izskalotam.
izskaloties Refl. --> izskalot (4); tikt izskalotam.
izskrūvēties Refl. --> izskrūvēt; tikt izskrūvētam.
izslacīties Refl. --> izslacīt (1); tikt izslacītam.
izslāņoties Refl. --> izslāņot.
izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
izsmalcināties Refl. --> izsmalcināt.
izsmērēties Refl. --> izsmērēt (1); tikt izsmērētam.
izsmidzināties Refl. --> izsmidzināt; tikt izsmidzinātam.
izsperties Refl. --> izspert (1).
izspiesties Refl. --> izspiest (1); tikt izspiestam.
izspiesties Refl. --> izspiest (2); tikt izspiestam.
izspiesties Refl. --> izspiest (5).
izspīlēties Refl. --> izspīlēt (1).
izspīlēties Refl. --> izspīlēt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (3).
izstaroties Refl. --> izstarot (1).
izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
izastiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
izstiepties Refl. --> izstiept (3); tikt izstieptam.
izstrīķēties Refl. --> izstrīķēt.
izstumties Refl. --> izstumt (1); tikt izstumtam.
izšauties Refl. --> izšaut (2); tikt izšautam.
izšauties Refl. --> izšaut (6).
izšķaidīties Refl. --> izšķaidīt; tikt izšķaidītam.
izšķetināties Refl. --> izšķetināt.
izšķiebties Refl. --> izšķiebt.
izšķiesties Refl. --> izšķiest (1); tikt izšķiestam.
izšķiesties Refl. --> izšķiest (2); tikt izšķiestam.
izšķilties Refl. --> izšķilt (1); tikt izšķiltam.
izšķiroties Refl. --> izšķirot.
izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
izšķobīties Refl. --> izšķobīt; tikt izšķobītam.
izšļakstēties Refl. --> izšļakstēt.
izšļakstināties Refl. --> izšļakstināt (1); tikt izšļakstinātam.
izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt (1); tikt izšļakstītam.
izšūties Refl. --> izšūt (2); tikt izšūtam.
iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (1); tikt iztaisnotam.
iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (2); tikt iztaisnotam.
iztīrīties Refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam.
iztīstīties Refl. --> iztīstīt.
iztīties Refl. --> iztīt (1).
izatīties Refl. --> iztīt (2).
iztīties Refl. --> iztīt (2).
iztīties Refl. --> iztīt (3).
iztrūcināties Refl. --> iztrūcināt.
iztukšoties Refl. --> iztukšot; tikt iztukšotam.
iztuntuļoties Refl. --> iztuntuļot (2).
iztvīkties Refl. --> iztvīkt.
izvaibstīties Refl. --> izvaibstīt.
izvalbīties Refl. --> izvalbīt.
izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
izvārīties Refl. --> izvārīt 1(1); tikt izvārītam.
izvārīties Refl. --> izvārīt 1(2).
izvēdināties Refl. --> izvēdināt (1); tikt izvēdinātam.
izvēdināties Refl. --> izvēdināt (2); tikt izvēdinātam.
izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (3); tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam.
izvējoties Refl. --> izvējot (1); tikt izvējotam.
izvējoties Refl. --> izvējot (2); tikt izvējotam.
izvelbties Refl. --> izvelbt.
izvelties Refl. --> izvelt (1).
izvērsties Refl. --> izvērst (4).
izvērsties Refl. --> izvērst 1 (1).
izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
izvilkties Refl. --> izvilkt (1); tikt izvilktam.
izvirzīties Refl. --> izvirzīt (1); tikt izvirzītam.
izvirzīties Refl. --> izvirzīt (3); tikt izvirzītam.
izvīstīties Refl. --> izvīstīt; tikt izvīstītam.
izzortēties Refl. --> izzortēt.
izžāvēties Refl. --> izžāvēt (2); tikt izžāvētam.
jaukties Refl. --> jaukt (1).
jonizēties Refl. --> jonizēt.
kaisīties Refl. --> kaisīt(1); tikt kaisītam.
kalties Refl. --> kalt (1); tikt kaltam.
kaltēties Refl. --> kaltēt (1).
kāpināties Refl. --> kāpināt (2); tikt kāpinātam.
kapitalizēties Refl. --> kapitalizēt (1); tikt kapitalizētam.
karcināties Refl. --> karcināt (1); arī ķepuroties.
kasīties Refl. --> kasīt (1).
kāsties Refl. --> kāst.
katapultēties Refl. --> katapultēt (1); tikt katapultētam.
katapultēties Refl. --> katapultēt (2).
klāties Refl. --> klāt 1 (1); tikt klātam.
kliedēties Refl. --> kliedēt (2).
koksēties Refl. --> koksēt 1.
kombinēties Refl. --> kombinēt (1); tikt kombinētam.
kompensēties Refl. --> kompensēt (1); tikt kompensētam.
kompensēties Refl. --> kompensēt(2); tikt kompensētam.
komplektēties Refl. --> komplektēt(1); tikt komplektētam.
komplektēties Refl. --> komplektēt(2); tikt komplektētam.
komplicēties Refl. --> komplicēt (1); tikt komplicētam.
komplicēties Refl. --> komplicēt (2); tikt komplicētam.
kompostēties Refl. --> kompostēt; tikt kompostētam.
koncentrēties Refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam.
koncentrēties Refl. --> koncentrēt (2); tikt koncentrētam.
koncentrēties Refl. --> koncentrēt (3); tikt koncentrētam.
koncentrēties Refl. --> koncentrēt (4); tikt koncentrētam.
kondensēties Refl. --> kondensēt (1); tikt kondensētam.
kondensēties Refl. --> kondensēt (2); tikt kondensētam.
konfrontēties Refl. --> konfrontēt (2); tikt konfrontētam.
konkretizēties Refl. --> konkretizēt (1); tikt konkretizētam.
konkretizēties Refl. --> konkretizēt (2); tikt konkretizētam.
konservēties Refl. --> konservēt (1); tikt konservētam.
konservēties Refl. --> konservēt (2); tikt konservētam.
konservēties Refl. --> konservēt (3); tikt konservētam.
konsolidēties Refl. --> konsolidēt (1); tikt konsolidētam.
konsolidēties Refl. --> konsolidēt (2); tikt konsolidētam.
konstruēties Refl. --> konstruēt (3); tikt konstruētam.
kontaminēties Refl. --> kontaminēt (1).
kontaminēties Refl. --> kontaminēt (2).
kontrahēties Refl. --> kontrahēt 1 (1); tikt kontrahētam.
kontrahēties Refl. --> kontrahēt 1 (2); tikt kontrahētam.
kontrastēties Refl. --> kontrastēt (1).
kontrastēties Refl. --> kontrastēt (2).
kopoties Refl. --> kopot (1); tikt kopotam.
kopties Refl. --> kopt (1).
krāties Refl. --> krāt (1); tikt krātam.
krāties Refl. --> krāt (3); tikt krātam.
kratīties Refl. --> kratīt (1).
krustoties Refl. --> krustot 2(1); tikt krustotam.
krustoties Refl. --> krustot 2(2); tikt krustotam.
kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
kulstīties Refl. --> kulstīt (3).
kulties Refl. --> kult(1); tikt kultam.
kuplināties Refl. --> kuplināt (2).
kvēloties Refl. --> kvēlot (1).
kvēloties Refl. --> kvēlot (2).
kvēloties Refl. --> kvēlot (3).
kvēloties Refl. --> kvēlot (4).
liekties Refl. --> liekt (1); tikt liektam.
lieties Refl. --> liet (1).
līmēties Refl. --> līmēt.
lobīties Refl. --> lobīt (1).
locīties Refl. --> locīt 1 (1).
lokalizēties Refl. --> lokalizēt (1).
lokalizēties Refl. --> lokalizēt (2); tikt lokalizētam.
ļodzīties Refl. --> ļodzīt (2).
maisīties Refl. --> maisīt (1); tikt maisītam.
maisīties Refl. --> maisīt (2); tikt maisītam.
maksimalizēties Refl. --> maksimalizēt; tikt maksimalizētam.
malties Refl. --> malt (1); tikt maltam.
malties Refl. --> malt (2); tikt maltam.
manifestēties Refl. --> manifestēt (2).
maukties Refl. --> maukt.
mazināties Refl. --> mazināt (1).
mazināties Refl. --> mazināt (2).
mērkties Refl. --> mērkt.
mežģīties Refl. --> mežģīt (1).
miegties Refl. --> miegt (1).
miegties Refl. --> miegt (2).
miekšēties Refl. --> miekšēt (1).
miekšēties Refl. --> miekšēt (2).
miekšēties Refl. --> miekšēt (3).
miekšķēties Refl. --> miekšķēt (1).
miekšķēties Refl. --> miekšķēt (2).
miekšķēties Refl. --> miekšķēt (3).
minimalizēties Refl. --> minimalizēt; tikt minimalizētam.
mirkšķināties Refl. --> mirkšķināt (1).
mistroties Refl. --> mistrot (1); tikt mistrotam.
mistroties Refl. --> mistrot (2); tikt mistrotam.
mobilizēties Refl. --> mobilizēt (1); tikt mobilizētam (1).
mobilizēties Refl. --> mobilizēt (2); tikt mobilizētam (2).
modernizēties Refl. --> modernizēt; tikt modernizētam.
modificēties Refl. --> modificēt; tikt modificētam.
mudžināties Refl. --> mudžināt (1); tikt mudžinātam.
mutēties Refl. --> mutēt (1).
nazalizēties Refl. --> nazalizēt; tikt nazalizētam.
nesties Refl. --> nest (1); tikt nestam.
nivelēties Refl. --> nivelēt (1); tikt nivelētam (1).
nivelēties Refl. --> nivelēt (2); tikt nivelētam (2).
noāķēties Refl. --> noāķēt; tikt noāķētam.
noapaļoties Refl. --> noapaļot (1); tikt noapaļotam.
noārdīties Refl. --> noārdīt (1); tikt noārdītam.
noārdīties Refl. --> noārdīt (3); tikt noārdītam.
noasināties Refl. --> noasināt (1); tikt noasinātam.
noasināties Refl. --> noasināt (2); tikt noasinātam.
nobārstīties Refl. --> nobārstīt (2); tikt nobārstītam.
noberzties Refl. --> noberzt (1); tikt noberztam.
noberzties Refl. --> noberzt (2); tikt noberztam.
noberzties Refl. --> noberzt (4); tikt noberztam.
nobīdīties Refl. --> nobīdīt (1); tikt nobīdītam.
nobīdīties Refl. --> nobīdīt (2); tikt nobīdītam.
nobīdīties Refl. --> nobīdīt (3); tikt nobīdītam.
noblisināties Refl. --> noblisināt.
noblīvēties Refl. --> noblīvēt (1); tikt noblīvētam.
nobolīties Refl. --> nobolīt (1).
nobružāties Refl. --> nobružāt (1); tikt nobružātam.
nobružāties Refl. --> nobružāt (2); tikt nobružātam.
nocelties Refl. --> nocelt (1); tikt noceltam.
nocelties Refl. --> nocelt (2); tikt noceltam.
nocepināties Refl. --> nocepināt; tikt nocepinātām.
nocepties Refl. --> nocept; tikt noceptam.
nodauzīties Refl. --> nodauzīt (2).
nodeldēties Refl. --> nodeldēt; tikt nodeldētam.
nodibināties Refl. --> nodibināt (2); tikt nodibinātam.
nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
nodūmoties Refl. --> nodūmot; tikt nodūmotam.
noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
nofiltrēties Refl. --> nofiltrēt; tikt nofiltrētam.
nogremdēties Refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam.
nokaisīties Refl. --> nokaisīt (1); tikt nokaisītam.
nokaisīties Refl. --> nokaisīt (2); tikt nokaisītam.
nokaitēties Refl. --> nokaitēt; tikt nokaitētam.
noklāties Refl. --> noklāt (1); tikt noklātam.
noklāties Refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
noklāties Refl. --> noklāt (5); tikt noklātam.
nokomplektēties Refl. --> nokomplektēt (2); tikt nokomplektētam.
nokrāsoties Refl. --> nokrāsot (1); tikt nokrāsotam.
nokulties Refl. --> nokult (1); tikt nokultam.
nokūpināties Refl. --> nokūpināt (1); tikt nokūpinātam.
nokūpināties Refl. --> nokūpināt (2); tikt nokūpinātam.
nokvēpināties Refl. --> nokvēpināt; tikt nokvēpinātam.
noķēzīties Refl. --> noķēzīt (1); tikt noķēzītam.
nolaisties Refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
nolaisties Refl. --> nolaist (2); tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
nolīdzināties Refl. --> nolīdzināt (1); tikt nolīdzinātam.
noliekties Refl. --> noliekt (1); tikt noliektam.
noliekties Refl. --> noliekt (2); tikt noliektam.
nolietoties Refl. --> nolietot (1); tikt nolietotam.
nolobīties Refl. --> nolobīt; tikt nolobītam.
nolocīties Refl. --> nolocīt (1); tikt nolocītam.
nolupināties Refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties.
nomainīties Refl. --> nomainīt (1); tikt nomainītam.
nomainīties Refl. --> nomainīt (2); tikt nomainītam.
nomaukties Refl. --> nomaukt; tikt nomauktam.
nomierināties Refl. --> nomierināt.
nomuļļāties Refl. --> nomuļļāt (1); tikt nomuļļātam.
nonivelēties Refl. --> nonivelēt (1); tikt nonivelētam.
noorganizēties Refl. --> noorganizēt; tikt noorganizētam.
nopilināties Refl. --> nopilināt (3); tikt nopilinātam.
noplicināties Refl. --> noplicināt (1); tikt noplicinātam.
nopluskāties Refl. --> nopluskāt; tikt nopluskātām.
nopresēties Refl. --> nopresēt; tikt nopresētam.
noputināties Refl. --> noputināt (1); tikt noputinātam.
noputināties Refl. --> noputināt (2).
noraisīties Refl. --> noraisīt; tikt noraisītam.
noregulēties Refl. --> noregulēt (1); tikt noregulētam.
noregulēties Refl. --> noregulēt (2); tikt noregulētam.
noritināties Refl. --> noritināt (1); tikt noritinātam.
noritināties Refl. --> noritināt (2); tikt noritinātam.
normalizēties Refl. --> normalizēt (1); tikt normalizētam.
normalizēties Refl. --> normalizēt (2); tikt normalizētam.
normalizēties Refl. --> normalizēt (3); tikt normalizētam.
norobežoties Refl. --> norobežot (1); tikt norobežotam.
norobežoties Refl. --> norobežot (2); tikt norobežotam.
norūdīties Refl. --> norūdīt (1); tikt norūdītam.
norūdīties Refl. --> norūdīt (2); tikt norūdītam.
nosisties Refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
noskaidroties Refl. --> noskaidrot (3); apskaidroties (1).
noskaidroties Refl. --> noskaidrot (4); apskaidroties (2).
noskaldīties Refl. --> noskaldīt (1); tikt noskaldītam.
noskaņoties Refl. --> noskaņot (1); tikt noskaņotam.
noskrambāties Refl. --> noskrambāt (1); tikt noskrambātam.
noskrāpēties Refl. --> noskrāpēt (2); tikt noskrāpētam.
noskrūvēties Refl. --> noskrūvēt (1); tikt noskrūvētam.
noslacīties Refl. --> noslacīt; tikt noslacītam.
noslapināties Refl. --> noslapināt; tikt noslapinātam.
noslīcināties Refl. --> noslīcināt.
noslīpēties Refl. --> noslīpēt(2); tikt noslīpētam.
nosprostoties Refl. --> nosprostot; tikt nosprostotam.
nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt; tikt nostabilizētam.
nostiepties Refl. --> nostiept (1); tikt nostieptam.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1); tikt nostiprinātam.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2); tikt nostiprinātam.
nosvilināties Refl. --> nosvilināt (4).
nošķaidīties Refl. --> nošķaidīt; tikt nošķaidītam.
nošķelties Refl. --> nošķelt; tikt nošķeltam.
nošķetināties Refl. --> nošķetināt.
nošķiebties Refl. --> nošķiebt (1); tikt nošķiebtam.
nošķiebties Refl. --> nošķiebt (2); tikt nošķiebtam.
nošķiesties Refl. --> nošķiest; tikt nošķiestam.
nošļakstināties Refl. --> nošļakstināt; tikt nošļakstinātam.
nošļakstīties Refl. --> nošļakstīt; tikt nošļakstītam.
nošļākties Refl. --> nošļākt (1); tikt nošļāktam.
notašķīties Refl. --> notašķīt; tikt notašķītam.
notaukoties Refl. --> notaukot (1); tikt notaukotam.
notetovēties Refl. --> notetovēt; tikt notetovētam.
notīrīties Refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam.
notīstīties Refl. --> notīstīt (2).
notīties Refl. --> notīt (2).
notraipīties Refl. --> notraipīt; tikt notraipītam.
notriepties Refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties.
notriepties Refl. --> notriept (2); tikt notrieptam.
notrīties Refl. --> notrīt (1); tikt notrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (2); tikt notrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (3); tikt notrītam.
notrulināties Refl. --> notrulināt (1); tikt notrulinātam.
notrulināties Refl. --> notrulināt (2); tikt notrulinātam.
noturēties Refl. --> noturēt (1).
noturēties Refl. --> noturēt (2); tikt noturētam.
noturēties Refl. --> noturēt (3).
notušēties Refl. --> notušēt (1); tikt notušētam.
notušēties Refl. --> notušēt (2); tikt notušētam.
notveicēties Refl. --> notveicēt; tikt notveicētam.
novājināties Refl. --> novājināt; tikt novājinātam.
novalkāties Refl. --> novalkāt (1); tikt novalkātam.
novārīties Refl. --> novārīt (1); tikt novārītam.
novārīties Refl. --> novārīt (3); tikt novārītam.
novārtīties Refl. --> novārtīt (1); tikt novārtītam.
novazāties Refl. --> novazāt; tikt novazātam.
novēlināties Refl. --> novēlināt; tikt novēlinātam.
novērsties Refl. --> novērst (2).
novērsties Refl. --> novērst (3); tikt novērstam.
novilkties Refl. --> novilkt (12); tikt novilktam.
novirzīties Refl. --> novirzīt (2); tikt novirzītam.
novirzīties Refl. --> novirzīt (3); tikt novirzītam.
novīstīties Refl. --> novīstīt (2); tikt novīstītam.
nozāģēties Refl. --> nozāģēt; tikt nozāģētam.
noziesties Refl. --> noziest (2); tikt noziestam.
nožāvēties Refl. --> nožāvēt (1); tikt nožāvētam.
nožāvēties Refl. --> nožāvēt (2); tikt nožāvētam.
nožņaugties Refl. --> nožņaugt.
oksidēties Refl. --> oksidēt(2); tikt oksidētam.
organizēties Refl. --> organizēt(1); tikt organizētam.
organizēties Refl. --> organizēt(2); tikt organizētam.
paārdīties Refl. --> paārdīt (2).
paasināties Refl. --> paasināt (2).
paasināties Refl. --> paasināt (3).
paasināties Refl. --> paasināt (4); tikt paasinātam.
paātrināties Refl. --> paātrināt (1); tikt paātrinātam.
paātrināties Refl. --> paātrināt (2); tikt paātrinātam.
paaugstināties Refl. --> paaugstināt (1); tikt paaugstinātam.
paaugstināties Refl. --> paaugstināt (2); tikt paaugstinātam.
paaugstināties Refl. --> paaugstināt (4); tikt paaugstinātam.
pabārstīties Refl. --> pabārstīt (1); tikt pabārstītam.
pabārstīties Refl. --> pabārstīt (2); tikt pabārstītam.
pabāzties Refl. --> pabāzt (2); tikt pabāztam.
pabojāties Refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam.
pabozties Refl. --> pabozt.
pabružāties Refl. --> pabružāt; tikt pabružātam.
pacelties Refl. --> pacelt (4); tikt paceltam.
pacelties Refl. --> pacelt (5); tikt paceltam.
pacelties Refl. --> pacelt (6); tikt paceltam.
pacepināties Refl. --> pacepināt; tikt pacepinātam.
pacepties Refl. --> pacept (1); tikt paceptam.
pacilāties Refl. --> pacilāt (1); tikt pacilātam.
pacirsties Refl. --> pacirst (4); tikt pacirstam.
padarīties Refl. --> padarīt (1); tikt padarītam.
padriskāties Refl. --> padriskāt; tikt padriskātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam.
pagarināties Refl. --> pagarināt (1); tikt pagarinātam.
pagarināties Refl. --> pagarināt (2); tikt pagarinātam.
pagarināties Refl. --> pagarināt (3); tikt pagarinātam.
paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
paglēbties Refl. --> paglēbt.
pagrauzdēties Refl. --> pagrauzdēt; tikt pagrauzdētam.
pagriezties Refl. --> pagriezt (1); tikt pagrieztam.
pagrūtināties Refl. --> pagrūtināt; tikt pagrūtinātam.
paildzināties Refl. --> paildzināt (1); tikt paildzinātam.
paildzināties Refl. --> paildzināt (2); tikt paildzinātam.
pakaitēties Refl. --> pakaitēt (2), tikt pakaitētam.
pakaltēties Refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam.
pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pakārtoties Refl. --> pakārtot (1); tikt pakārtotam.
paklāties Refl. --> paklāt (1); tikt paklātam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (1); tikt pakliedētam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (2); tikt pakliedētam.
pakulstīties Refl. --> pakulstīt (3); tikt pakulstītam.
pakuplināties Refl. --> pakuplināt (2); tikt pakuplinātam.
palēnināties Refl. --> palēnināt; tikt palēninātam.
paliekties Refl. --> paliekt; tikt paliektam.
pamazināties Refl. --> pamazināt (1); tikt pamazinātam.
pamazināties Refl. --> pamazināt (2); tikt pamazina tam.
pamežģīties Refl. --> pamežģīt.
pamudžināties Refl. --> pamudžināt; tikt pamudžinātam.
papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
papildināties Refl. --> papildināt (3); tikt papildinātam.
papildināties Refl. --> papildināt (4); tikt papildinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt (1); tikt paplašinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt (2); tikt paplašinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt (3); tikt paplašinātam.
paplesties Refl. --> paplest (1).
parašutēties Refl. --> parašutēt.
pārbāzēties Refl. --> pārbāzēt (1).
pārbāzēties Refl. --> pārbāzēt (2).
pārberzēties Refl. --> pārberzēt; tikt pārberzētam.
pārberzties Refl. --> pārberzt (1); tikt pārberztam.
pārbīdīties Refl. --> pārbīdīt (1); tikt pārbīdītam.
pārbīdīties Refl. --> pārbīdīt (2); tikt pārbīdītam.
pārbolīties Refl. --> pārbolīt.
pārbruņoties Refl. --> pārbruņot.
pārcepināties Refl. --> pārcepināt; tikt pārcepinātam.
pārgrupēties Refl. --> pārgrupēt.
pārkairināties Refl. --> pārkairināt; tikt pārkairinātam.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (1); tikt pārkausētam.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (2); likt pārkausētam.
pārklāties Refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2).
pārklāties Refl. --> pārklāt (4); tikt pārklātam.
pārkvalificēties Refl. --> pārkvalificēt (2); iegūt citu specialitāti.
pārlaistīties Refl. --> pārlaistīt (3); tikt pārlaistītam.
pārlauzties Refl. --> pārlauzt (1); tikt pārlauztam.
pārlocīties Refl. --> pārlocīt (1); tikt pārlocītam.
pārmācīties Refl. --> pārmācīt (2); mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
pārmagnetizēties Refl. --> pārmagnetizēt; tikt pārmagnetizētam.
pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
pārmalties Refl. --> pārmalt (1); tikt pārmaltam.
pārmalties Refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
pārmalties Refl. --> pārmalt (4); tikt pārmaltam.
pārmitrināties Refl. --> pārmitrināt; tikt pārmitrinātam.
pārorganizēties Refl. --> pārorganizēt; tikt pārorganizētam.
pārorientēties Refl. --> pārorientēt.
pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pārplesties Refl. --> pārplest; tikt pārplēstam.
pārrauties Refl. --> pārraut (1); tiki pārrautam.
pārrīvēties Refl. --> pārrīvēt; tikt pārrīvētam.
pārsālīties Refl. --> pārsālīt; tikt pārsālītam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (1); tikt pārsātinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (2); tikt pārsātinātam.
pārsātināties Refl. --> pārsātināt (4); tikt pārsātinātam.
pārsautēties Refl. --> pārsautēt (1); tikt pārsautētam.
pārsegties Refl. --> pārsegt (3); tikt pārsegtam; pārklāties (1).
pārsisties Refl. --> pārsist (1); tikt pārsistam.
pārsisties Refl. --> pārsist (2); tikt pārsistam.
pārskaloties Refl. --> pārskalot (2); tikt pārskalotam.
pārskaņoties Refl. --> pārskaņot (2); tikt pārskaņotam.
pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
pārstiepties Refl. --> pārstiept (1); tikt pārstieptam.
pārstrādāties Refl. --> pārstrādāt (3); tikt pārstrādātam.
pāršķiebties Refl. --> pāršķiebt; tikt pāršķiebtam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (1); tikt pāršķirtam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
pāršūpoties Refl. --> pāršūpot (1); tikt pāršūpotam.
pārtraukties Refl. --> pārtraukt (1); tikt pārtrauktam.
pārtvaicēties Refl. --> pārtvaicēt; tikt pārtvaicētam.
pārvārīties Refl. --> pārvārīt (1); tikt pārvārītam.
pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārziepjoties Refl. --> pārziepjot.
pārziepoties Refl. --> pārziepjot.
pasacīties Refl. --> pasacīt(1); tikt pasacītam.
pasargāties Refl. --> pasargāt(1).
pasargāties Refl. --> pasargāt(2).
paseklināties Refl. --> paseklināt; tikt paseklinātam.
pasijāties Refl. --> pasijāt(1); tikt pasijātam.
pasijāties Refl. --> pasijāt(3); tikt pasijātam.
pasisties Refl. --> pasist(2); tikt pasistam.
paskaloties Refl. --> paskalot(1).
paskrūvēties Refl. --> paskrūvēt; tikt paskrūvētam.
paslieties Refl. --> pasliet(1); tikt paslietam.
paslieties Refl. --> pasliet(2); tikt paslietam.
pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
pastaipīties Refl. --> pastaipīt(2).
pasterizēties Refl. --> pasterizēt; tikt pasterizētam.
pastiepties Refl. --> pastiept(1), tikt pastieptam.
pastiprināties Refl. --> pastiprināt(2); tikt pastiprinātam.
pastiprināties Refl. --> pastiprināt(3); tikt pastiprinātam.
pastiprināties Refl. --> pastiprināt(4); tikt pastiprinātam.
pastumties Refl. --> pastumt (1); tikt pastumtam.
pastumties Refl. --> pastumt (2); tikt pastumtam.
pašauties Refl. --> pašaut (2); tikt pašautam.
pašķiebties Refl. --> pašķiebt; tikt pašķiebtam.
pašķiesties Refl. --> pašķiest(1); tikt pašķiestam.
pašķiesties Refl. --> pašķiest(2); tikt pašķiestam.
pašķilties Refl. --> pašķilt; tikt pašķiltam; uzšķilties.
pašķobīties Refl. --> pašķobīt; tikt pašķobītam.
pataupīties Refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam.
pataupīties Refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam.
patērēties Refl. --> patērēt(2); tikt patērētam.
patērēties Refl. --> patērēt(3); tikt patērētam.
patinēties Refl. --> patinēt.
patrīties Refl. --> patrīt(1); tikt patrītam.
patukšoties Refl. --> patukšot; tikt patukšotam.
pavājināties Refl. --> pavājināt; tikt pavājinātam.
pavārīties Refl. --> pavārīt; tikt pavārītam.
pavārstīties Refl. --> pavārstīt; tikt pavārstītam.
pavēdināties Refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam.
pavēdināties Refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam.
pavelties Refl. --> pavelt (1); tikt paveltam.
pavelties Refl. --> pavelt (2); tikt paveltam.
pavērpties Refl. --> pavērpt; tikt pavērptam.
pavērsties Refl. --> pavērst(2); tikt pavērstam.
pavērties Refl. --> pavērt(1); tikt pavērtam.
pavērties Refl. --> pavērt(2); tikt pavērtam.
pavieglināties Refl. --> pavieglināt; tikt pavieglinātam.
pavilkties Refl. --> pavilkt(1); tikt pavilktam.
pavirināties Refl. --> pavirināt; tikt pavirinātam.
pavirzīties Refl. --> pavirzīt(2); tikt pavirzītam.
pazemināties Refl. --> pazemināt(1); tikt pazeminātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt(2); tikt pazeminātam.
pazemināties Refl. --> pazemināt(5); tikt pazeminātam.
pazvelties Refl. --> pazvelt; tikt pazveltam.
pažāvēties Refl. --> pažāvēt(1); tikt pažāvētam.
pažāvēties Refl. --> pažāvēt(2); tikt pažāvētam.
perināties Refl. --> perināt (2).
pērties Refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
pieāķēties Refl. --> pieāķēt; tikt pieāķētam.
piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebīdīties Refl. --> piebīdīt; tikt piebīdītam.
pieblietēties Refl. --> pieblietēt; tikt pieblietētam.
pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(1); tikt pieblīvētam.
pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(2); tikt pieblīvētam (2).
pieckāršoties Refl. --> pieckāršot; tikt pieckāršotam.
piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
piegāzties Refl. --> piegāzt(1); tikt piegāztam.
piegāzties Refl. --> piegāzt(2); tikt piegāztam.
piegāzties Refl. --> piegāzt(3).
piejaukties Refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties.
piekārties Refl. --> piekārt (1); tikt piekārtam.
piekrāties Refl. --> piekrāt(1); tikt piekrātam.
pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
pielīdzināties Refl. --> pielīdzināt(1); tikt pielīdzinātam.
pieliekties Refl. --> pieliekt(1); tikt pieliektam.
pielieties Refl. --> pieliet (1); tikt pielietam.
pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
pielīmēties Refl. --> pielīmēt; tikt pielīmētam.
pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
piemaisīties Refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
piemiegties Refl. --> piemiegt(1); tikt piemiegtam.
piemiegties Refl. --> piemiegt(2); tikt piemiegtam.
piemirsties Refl. --> piemirst (1); tikt piemirstam.
piemirsties Refl. --> piemirst (2); tikt piemirstam.
piemirsties Refl. --> piemirst (3); tikt piemirstam.
piepildīties Refl. --> piepildīt(1); tikt piepildītam.
piepildīties Refl. --> piepildīt(2); tikt piepildītam.
piepildīties Refl. --> piepildīt(5); tikt piepildītam.
piepildīties Refl. --> piepildīt(6); realizēties, īstenoties.
piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt(3).
piepulcēties Refl. --> piepulcēt.
pieradināties Refl. --> pieradināt (1).
pieradināties Refl. --> pieradināt (2); tikt pieradinātam.
pieradināties Refl. --> pieradināt (3); tikt pieradinātam.
pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam.
pieripināties Refl. --> pieripināt (1); tikt pieripinātam.
pieripināties Refl. --> pieripināt (2); tikt pieripinātam.
piesaistīties Refl. --> piesaistīt (1); tikt piesaistītam.
piesaistīties Refl. --> piesaistīt (2); tikt piesaistītam.
piesaistīties Refl. --> piesaistīt (3); tikt piesaistītam.
piesārņoties Refl. --> piesārņot; tikt piesārņotam.
piesātināties Refl. --> piesātināt (1); tikt piesātinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt (2); tikt piesātinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt (3); tikt piesātinātam.
piesātināties Refl. --> piesātināt(4); tikt piesātinātam.
piesēties Refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
piesieties Refl. --> piesiet (2); tikt piesietam.
pieskaloties Refl. --> pieskalot(1); tikt pieskalotam.
pieskaloties Refl. --> pieskalot(2); tikt pieskalotam.
pieskaņoties Refl. --> pieskaņot; tikt pieskaņotam.
pieslēgties Refl. --> pieslēgt (2); tikt pieslēgtam.
pieslīpēties Refl. --> pieslīpēt(1); tikt pieslīpētam.
pieslīpēties Refl. --> pieslīpēt(2); tikt pieslīpētam.
piesmelties Refl. --> piesmelt; tikt piesmeltam.
iesprādzēties Refl. --> piesprādzēt.
piestrādāties Refl. --> piestrādāt(5); tikt piestrādātam.
piestumties Refl. --> piestumt; tikt piestumtam.
piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
piešķiebties Refl. --> piešķiebt; tikt piešķiebtam.
piešūties Refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
pietaupīties Refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam.
pietīties Refl. --> pietīt(1); tikt pietītam.
pietīties Refl. --> pietīt(2); tikt pietītam.
pietuvināties Refl. --> pietuvināt; tikt pietuvinātam.
pievārīties Refl. --> pievārīt(1); tikt pievārītam.
pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
pievīties Refl. --> pievīt (1); tikt pievītam.
pigmentēties Refl. --> pigmentēt(1); tikt pigmentētam.
pigmentēties Refl. --> pigmentēt(2); tikt pigmentētam.
pildīties Refl. --> pildīt(1); tikt pildītam.
pildīties Refl. --> pildīt(2); tikt pildītam.
pilnīgoties Refl. --> pilnīgot; tikt pilnīgotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (4); tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot(1); tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot(2); tikt pilnveidotam.
pilnveidoties Refl. --> pilnveidot(3); tikt pilnveidotam.
pīties Refl. --> pīt(1); tikt pītam.
placināties Refl. --> placināt; tikt plucinātam.
plakties Refl. --> plakt(1).
plandēties Refl. --> plandēt; plandīties.
plandīties Refl. --> plandīt (2).
plesties Refl. --> plest(1).
plesties Refl. --> plest(2).
plivināties Refl. --> plivināt; tikt plivinātam.
pluinīties Refl. --> pluinīt(1); tikt pluinītam.
poetizēties Refl. --> poetizēt; tikt poetizētam.
pogāties Refl. --> pogāt (1).
polarizēties Refl. --> polarizēt (1); tikt polarizētam.
polarizēties Refl. --> polarizēt (2); tikt polarizētam.
polimerizēties Refl. --> polimerizēt; tikt polimerizētam.
politizēties Refl. --> politizēt(1); tikt politizētam.
potēties Refl. --> potēt(1); tikt potētam.
priekšmetiskoties Refl. --> priekšmetiskot.
projicēties Refl. --> projicēt(1); tikt projicētam.
pulēties Refl. --> pulēt; tikt pulētam.
purināties Refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
pusotrkāršoties Refl. --> pusotrkāršot; tikt pusotrkāršotam.
raisīties Refl. --> raisīt(1); tikt raisītam.
raisīties Refl. --> raisīt(2); tikt raisītam.
raukties Refl. --> raukt(1); tikt rauktam.
raustīties Refl. --> raustīt(1); tikt raustītam.
reaktivēties Refl. --> reaktivēt.
reducēties Refl. --> reducēt(1); tikt reducētam.
reducēties Refl. --> reducēt(2); tikt reducētam.
reducēties Refl. --> reducēt(5); tikt reducētam.
reevakuēties Refl. --> reevakuēt(parcilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.).
reflektēties Refl. --> reflektēt(1).
regulēties Refl. --> regulēt(1); tikt regulētam.
regulēties Refl. --> regulēt(2); tikt regulētam.
regulēties Refl. --> regulēt(3); tikt regulētam.
reģenerēties Refl. --> reģenerēt(1).
reģenerēties Refl. --> reģenerēt(Z); tikt reģenerētam.
relaksēties Refl. --> relaksēt (1).
relaksēties Refl. --> relaksēt (2); tikt relaksētam.
reorganizēties Refl. --> reorganizēt; tikt reorganizētam.
reproducēties Refl. --> reproducēt(2).
režģīties Refl. --> režģīt; tikt režģītam.
riesties Refl. --> riest (1).
riezties Refl. --> riesties (1).
rindoties Refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā.
risināties Refl. --> risināt(1).
risināties Refl. --> risināt(2); tikt risinātam.
risināties Refl. --> risināt(3); tikt risinātam.
risināties Refl. --> risināt(4); tikt risinātam.
ritināties Refl. --> ritināt(2).
rotīties Refl. --> rotīt; tikt rotītam.
rūdīties Refl. --> rūdīt (1); tikt rūdītam.
rūdīties Refl. --> rūdīt (2); tikt rūdītam.
saadīties Refl. --> saadīt (1); tikt saadītam.
saāķēties Refl. --> saāķēt; tikt saāķētam.
saasināties Refl. --> saasināt(1).
saasināties Refl. --> saasināt(2).
saasināties Refl. --> saasināt(3).
saasināties Refl. --> saasināt(4).
saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam.
sabalsoties Refl. --> sabalsot (3); tikt sabalsotam.
sabeigties Refl. --> sabeigt(1); tikt sabeigtam.
saberzties Refl. --> saberzt (1); tikt saberztam.
saberzties Refl. --> saberzt (2); tikt saberztam.
sabīdīties Refl. --> sabīdīt(1); tikt sabīdītam.
sabīdīties Refl. --> sabīdīt(2); tikt sabīdītam.
sabiedriskoties Refl. --> sabiedriskot; tikt sabiedriskotam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt(1); tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt(2); tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt(3); tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt(4); tikt sabiezinātam.
sablietēties Refl. --> sablietēt; tikt sablietētam.
sablīvēties Refl. --> sablīvēt; tikt sablīvētam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam.
sabrūnināties Refl. --> sabrūnināt; tikt sabrūninātam.
sabružāties Refl. --> sabružāt; tikt sabružātam.
saburzīties Refl. --> saburzīt; tikt saburzītam.
sacelties Refl. --> sacelt (1); tikt saceltam.
sacelties Refl. --> sacelt (3); tikt saceltam.
sacementēties Refl. --> sacementēt(1); tikt sacementētam.
sacementēties Refl. --> sacementēt(2).
sacepināties Refl. --> sacepināt; tikt sacepinātam.
sacepties Refl. --> sacept(1); tikt saceptam.
sacirtoties Refl. --> sacirtot; tikt sacirtotam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (4); tikt sadalītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (5); tikt sadalītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt(1); tikt sadalītam.
sadrebināties Refl. --> sadrebināt; tikt sadrebinātam.
sadriskāties Refl. --> sadriskāt; tikt sadriskātam.
sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (1); tikt sadrumstalotam.
sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (2); tikt sadrumstalotam.
sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (3); tikt sadrumstalotam.
saduļķoties Refl. --> saduļķot(1); tikt saduļķotam.
saduļķoties Refl. --> saduļķot(2); tikt saduļķotam.
sadūņoties Refl. --> sadūņot; tikt sadūņotam.
sadurties Refl. --> sadurt(3); tikt sadurtam.
saeļļoties Refl. --> saeļļot; tikt saeļļotam.
saformēties Refl. --> saformēt; tikt saformētam.
saglabāties Refl. --> saglabāt (1); tikt saglabātam.
saglabāties Refl. --> saglabāt (2); tikt saglabātam.
sagrumboties Refl. --> sagrumbot; tikt sagrumbotai.
sagrupēties Refl. --> sagrupēt(2); tikt sagrupētam.
sagumzīties Refl. --> sagumzīt; tikt sagumzītam.
saģērbties Refl. --> saģērbt.
saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
saīsināties Refl. --> saīsināt(1); tikt saīsinātam.
saīsināties Refl. --> saīsināt(2); tikt saīsinātam.
saīsināties Refl. --> saīsināt(3), tikt saīsinātam.
saistīties Refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
saistīties Refl. --> saistīt(2), būt saistītam.
sajaukties Refl. --> sajaukt(1); tikt sajauktam.
sajaukties Refl. --> sajaukt(2); tikt sajauktam.
sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt; tikt sakaisītam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (1); tikt sakāpinātam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (2); tikt sakāpinātam.
sakārsties Refl. --> sakārst; tikt sakārstam.
saklāties Refl. --> saklāt; tikt saklātam.
sakļauties Refl. --> sakļaut(1); tikt sakļautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut(3); tikt sakļautam; saliedēties 2.
sakniebties Refl. --> sakniebt (1).
sakniepties Refl. --> sakniept.
sakomplektēties Refl. --> sakomplektēt(2); tikt sakomplektētam.
sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt(1); tikt sakoncentrētam.
sakopoties Refl. --> sakopot(1); tikt sakopotam.
sakopoties Refl. --> sakopot(2); tikt sakopotam.
sakosties Refl. --> sakost(3).
sakrampēties Refl. --> sakrampēt(2); tikt sakrampētam.
sakrāsoties Refl. --> sakrāsot(2).
sakrāties Refl. --> sakrāt(1); tikt sakrātam.
sakrāties Refl. --> sakrāt(2); tikt sakrātam.
sakratīties Refl. --> sakratīt(1); tikt sakratītam.
sakrauties Refl. --> sakraut; tikt sakrautam.
sakrokoties Refl. --> sakrokot; tikt sakrokotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(1); tikt sakrunkotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(2); tikt sakrunkotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot 1; tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot 2(1); tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot(2); tikt sakrustotam.
sakulties Refl. --> sakult (1); tikt sakultam.
sakulties Refl. --> sakult (2); tikt sakultam.
saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
saliekties Refl. --> saliekt(1); tikt saliektam.
salīmēties Refl. --> salīmēt; tikt salīmētam.
sālīties Refl. --> sālīt(1); tikt sālītam.
sālīties Refl. --> sālīt(2); likt sālītam.
salocīties Refl. --> salocīt(1); tikt salocītam.
samaidzīties Refl. --> samaidzīt; tikt samaidzītam.
samaisīties Refl. --> samaisīt; tikt samaisītam.
samalties Refl. --> samalt(1); tikt samaltam.
samežģīties Refl. --> samežģīt(1).
samīcīties Refl. --> samīcīt(1); tikt samīcītam.
samiegties Refl. --> samiegt(1).
samiegties Refl. --> samiegt(2); tikt samiegtam.
samirkšķināties Refl. --> samirkšķināt.
samistroties Refl. --> samistrot; tikt samistrotam.
samitrināties Refl. --> samitrināt; tikt samitrinātam.
samudžināties Refl. --> samudžināt (1); tikt samudžinātam.
samudžināties Refl. --> samudžināt (2); tikt samudžinātam.
sapāroties Refl. --> sapārot(1).
sapāroties Refl. --> sapārot(2).
saplacināties Refl. --> saplacināt; tikt saplacinātam.
sapresēties Refl. --> sapresēt(1); tikt sapresētam.
sapresēties Refl. --> sapresēt(2); tikt sapresētam.
saputoties Refl. --> saputot(1); tikt saputotam.
saputoties Refl. --> saputot(2); tikt saputotam.
saraukties Refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam.
saraukties Refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam.
saraustīties Refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam.
sarauties Refl. --> saraut(1); tikt sarautam.
sarežģīties Refl. --> sarežģīt(1); tikt sarežģītam.
sarežģīties Refl. --> sarežģīt(2); tikt sarežģītam.
sariesties Refl. --> sariest (1).
saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
sārņoties Refl. --> sārņot; tikt saiņotam.
sasīcināties Refl. --> sasīcināt(2); tikt sasīcinātam.
sasiekaloties Refl. --> sasiekalot; tikt sasiekalotam.
saskaldīties Refl. --> saskaldīt(4); tikt saskaldītam.
saskalināties Refl. --> saskalināt; tikt saskalinātam.
saskaloties Refl. --> saskalot(1); tikt saskalotam.
saskaloties Refl. --> saskalot(2); tikt saskalotam.
saskaņoties Refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam.
saskaņoties Refl. --> saskaņot (3); tikt saskaņotam.
saskaņoties Refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam.
saskrambāties Refl. --> saskrambāt(1); tikt saskrambātam.
saskrāpēties Refl. --> saskrāpēt(1); tikt saskrāpētam.
saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
saslēgties Refl. --> saslēgt(1); tikt saslēgtam.
sasmalcināties Refl. --> sasmalcināt; tikt sasmalcinātam.
saspaidīties Refl. --> saspaidīt(1); tikt saspaidītam.
saspaidīties Refl. --> saspaidīt(2); tikt saspaidītam.
saspaidīties Refl. --> saspaidīt(3); tikt saspaidītam.
saspēcināties Refl. --> saspēcināt.
saspiesties Refl. --> saspiest(1); tikt saspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest(2); tikt saspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest(4); tikt saspiestam.
saspīlēties Refl. --> saspīlēt(1); tikt saspīlētam.
saspīlēties Refl. --> saspīlēt(2); tikt saspīlētam.
saspriegties Refl. --> saspriegts 1; tikt saspriegtam.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(1); sasprindzināt sava ķermeņa muskuļus, muskuļaudus.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(2); tikt sasprindzinātam.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(3); tikt sasprindzinātam.
sasprogāties Refl. --> sasprogāt; tikt sasprogātam.
sasprogoties Refl. --> sasprogot; tikt sasprogotam.
sastiepties Refl. --> sastiept (3); tikt sastieptam.
sastiepties Refl. --> sastiept (4); tikt sastieptam.
sastiprināties Refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam.
sastumties Refl. --> sastumt; tikt sastumtam.
sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
sasvērties Refl. --> sasvērt (2); tikt sasvērtam.
sasviedrēties Refl. --> sasviedrēt (1).
sasviedrēties Refl. --> sasviedrēt (2); tikt sasviedrētam.
sašaurināties Refl. --> sašaurināt(1); tikt sašaurinātam.
sašaurināties Refl. --> sašaurināt(2); tikt sašaurinātam.
sašaurināties Refl. --> sašaurināt(3); tikt sašaurinātam.
sašķelties Refl. --> sašķelt(3); tikt sašķeltam.
sašķeterēties Refl. --> sašķeterēt; tikt sašķeterētam.
sašķetināties Refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam.
sašķidrināties Refl. --> sašķidrināt; tikt sašķidrinātam.
sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
sašķobīties Refl. --> sašķobīt(1); tikt sašķobītam.
sašķobīties Refl. --> sašķobīt(2); tikt sašķobītam.
sataukoties Refl. --> sataukot; tikt sataukotam.
sataupīties Refl. --> sataupīt; tikt sataupītam.
satērpties Refl. --> satērpt.
satīņāties Refl. --> satīņāt.
satīstīties Refl. --> satīstīt.
satuntuļoties Refl. --> satuntuļot.
satuvināties Refl. --> satuvināt(1); tikt satuvinātam.
sautēties Refl. --> sautēt(1); tikt sautētam.
savalkāties Refl. --> savalkāt(1); tikt savalkātam.
savandīties Refl. --> savandīt (1); tikt savandītam.
savandīties Refl. --> savandīt (2); tikt savandītam.
savārīties Refl. --> savārīt 1(1); tikt savārītam.
savārtīties Refl. --> savārtīt; tikt savārtītam.
savazāties Refl. --> savazāt (1); tikt savazātam.
savelēties Refl. --> savelēt; tikt savelētam.
savelties Refl. --> savelt(1); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(2); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(3); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(4); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(5); tikt saveltam.
savērpties Refl. --> savērpt(1); tikt savērptam.
savērpties Refl. --> savērpt(2); tikt savērptam.
savērpties Refl. --> savērpt(3); tikt savērptam.
savērties Refl. --> savērt; tikt savērtam.
saviebties Refl. --> saviebt.
savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
savienoties Refl. --> savienot(1); tikt savienotam.
savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt(5); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt(6); tikt savilktam.
savirknēties Refl. --> savirknēt; tikt savirknētam.
savirpināties Refl. --> savirknēt; tikt savirpinātam.
savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
savīties Refl. --> savīt(2); tikt savītam.
sēties Refl. --> sēt (1); tikt sētam.
sieties Refl. --> siet(1); tikt sietam.
sieties Refl. --> siet(2); tikt sietam.
sieties Refl. --> siet(3); tikt sietam.
sieties Refl. --> siet(5); tikt sietam.
sijāties Refl. --> sijāt(1), tikt sijātam.
simtkāršoties Refl. --> simtkāršot; tikt simtkāršotam.
sintezēties Refl. --> sintezēt(2); tikt sintezētam.
sintezēties Refl. --> sintezēt(3); tikt sintezētam.
sintezēties Refl. --> sintezēt(4); tikt sintezētam.
skābēties Refl. --> skābēt; tikt skābētam.
skaistināties Refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam.
skaldīties Refl. --> skaldīt (1); tikt skaldītam.
skaldīties Refl. --> skaldīt (2); tikt skaldītam.
skaldīties Refl. --> skaldīt (4); tikt skaldītam.
skalināties Refl. --> skalināt(1); tikt skalinātam.
skaloties Refl. --> skalot (1); tikt skalotam.
skaloties Refl. --> skalot (3); tikt skalotam.
skrambāties Refl. --> skrambāt(1); tikt skrambātam.
skrambāties Refl. --> skrambāt(2); tikt skrambātam.
skrotēties Refl. --> skrotēt(1); tikt skrotētam.
skrullēties Refl. --> skrullēt; tikt skrullētam; arī cirtoties.
slacīties Refl. --> slacīt; tikt slacītam.
slaistīties Refl. --> slaistīt; tikt slaistītam.
slēgties Refl. --> slēgt(1); tikt slēgtam.
slīpēties Refl. --> slīpēt (1); tikt slīpētam.
slīpēties Refl. --> slīpēt (2); tikt slīpētam.
slīpēties Refl. --> slīpēt (3); tikt slīpētam.
smalstīties Refl. --> smalstīt; tikt smalstītam.
smelties Refl. --> smelt^1^ (1); tikt smeltam.
smelties Refl. --> smelt^1^ (2); tikt smeltam.
socializēties Refl. --> socializēt (2); tikt socializētam.
socioloģizēties Refl. --> socioloģizēt; tikt socioloģizētam.
specializēties Refl. --> specializēt (2); tikt specializētam.
spīlēties Refl. --> spīlēt (1); tikt spīlētam.
spīlēties Refl. --> spīlēt (2); tikt spīlētam.
spirdzināties Refl. --> spirdzināt.
spodrināties Refl. --> spodrināt; tikt spodrinātam.
spurināties Refl. --> spurināt.
stabilizēties Refl. --> stabilizēt (1); tikt stabilizētam.
stabilizēties Refl. --> stabilizēt (2); tikt stabilizētam.
staipīties Refl. --> staipīt (1); tikt staipītam.
standartizēties Refl. --> standartizēt; tikt standartizētam.
stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
stūķēties Refl. --> stūķēt; tikt stūķētam.
stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
sublimēties Refl. --> sublimēt (1), tikt sublimētam.
sublimēties Refl. --> sublimēt (2); tikt sublimētam.
sūknēties Refl. --> sūknēt; tikt sūknētam.
summēties Refl. --> summēt (1); tikt summētam.
summēties Refl. --> summēt (2); tikt summētam.
sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam: arī sautēties (1).
svērties Refl. --> svērt (3); tikt svērtam.
svilināties Refl. --> svilināt (1); tikt svilinātam.
svilināties Refl. --> svilināt (2); tikt svilinātam.
šķaidīties Refl. --> šķaidīt (1); tikt šķaidītam.
šķaidīties Refl. --> šķaidīt (2); tikt šķaidītam.
šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (2); tikt, šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
šķeterēties Refl. --> šķeterēt; tikt šķeterētam.
šķetināties Refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam.
šķiebties Refl. --> šķiebt; tikt šķiebtam.
šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
šķīstīties Refl. --> šķīstīt (1); tikt šķīstītam.
šķīstīties Refl. --> šķīstīt (2); tikt šķīstītam.
šķobīties Refl. --> šķobīt (1); tikt šķobītam.
šķobīties Refl. --> šķobīt (2); tikt šķobītam.
šļakstīties Refl. --> šļakstīt; tikt šļakstītam; arī šļākties.
šļūkāties Refl. --> šļūkāt (2); tikt šļūkātam.
šļūkāties Refl. --> šļūkāt (3); tikt šļūkātam.
šūties Refl. --> šūt (1).
taisīties Refl. --> taisīt (1); tikt taisītam.
taisīties Refl. --> taisīt (5); tikt taisītam.
tērpties Refl. --> tērpt; arī ģērbties.
tievināties Refl. --> tievināt (1); tikt tievinātam.
tievināties Refl. --> tievināt (2).
tīņāties Refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1).
tīņāties Refl. --> tīņāt (2); tīstīties (1).
tirināties Refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties.
tīrīties Refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam.
tīstīties Refl. --> tīstīt (1).
tīties Refl. --> tīt (1); tikt tītam.
tīties Refl. --> tīt (2); tikt tītam.
traipīties Refl. --> traipīt; tikt traipītam.
transformēties Refl. --> transformēt; tikt transformētam.
tricināties Refl. --> tricināt; tikt tricinātam.
trīcināties Refl. --> trīcināt; tikt trīcinātam.
triepties Refl. --> triept (3); tikt trieptam.
triepties Refl. --> tript (1); tikt trieptam.
trīskāršoties Refl. --> trīskāršot; tikt trīskāršotam.
trivializēties Refl. --> trivializēt; tikt trivializētam.
trombozēties Refl. --> trombozēt.
tukšoties Refl. --> tukšot (1); tikt tukšotam.
tukšoties Refl. --> tukšot (2); tikt tukšotam.
tukšoties Refl. --> tukšot (3); tikt tukšotam.
tumšoties Refl. --> tumšot (2); tikt tumšotam.
tuntuļoties Refl. --> tuntuļot (1).
tuvināties Refl. --> tuvināt (1); tikt tuvinātam; tuvoties (1).
tuvināties Refl. --> tuvināt (4); tikt tuvinātam.
tvaicēties Refl. --> tvaicēt (1), tikt tvaicētam.
urbanizēties Refl. --> urbanizēt; tikt urbanizētam.
uzasināties Refl. --> uzasināt; tikt uzasinātam.
uzberzties Refl. --> uzberzt(2); tikt uzberztam.
uzbīdīties Refl. --> uzbīdīt; tikt uzbīdītam.
uzbudināties Refl. --> uzbudināt (1); tikt uzbudinātam.
uzcirsties Refl. --> uzcirst (1); tikt uzcirstam.
uzduļķoties Refl. --> uzduļķot; tikt uzduļķotam.
uzdurties Refl. --> uzdurt; tikt uzdurtam.
uzdzīties Refl. --> uzdzīt (3); tikt uzdzītām.
uzfrizēties Refl. --> uzfrizēt; tikt uzfrizētam.
uzgriezties Refl. --> uzgriezt 1 (3); tikt uzgrieztam.
uzgrimēties Refl. --> uzgrimēt.
uzgrūsties Refl. --> uzgrūst (1); tikt uzgrūstam.
uzgrūsties Refl. --> uzgrūst (2); tikt uzgrūstam.
uzģērbties Refl. --> uzģērbt; saģērbties.
uzkabināties Refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam.
uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
uzklāties Refl. --> uzklāt (1); tikt uzklātam.
uzklāties Refl. --> uzklāt (2); tikt uzklātam.
uzkrāties Refl. --> uzkrāt (1); tikt uzklātam.
uzkrāties Refl. --> uzkrāt (2); tikt uzkrātam.
uzkrāties Refl. --> uzkrāt (3); tikt uzkrātam.
uzlādēties Refl. --> uzlādēt (1); tikt uzlādētam.
uzlādēties Refl. --> uzlādēt (2); tikt uzlādētam.
uzliekties Refl. --> uzliekt; tikt uzliektam.
uzlocīties Refl. --> uzlocīt; tikt uzlocītam; uzliekties uz augšu.
uzraukties Refl. --> uzraukt; tikt uzrauktam.
uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
uzripināties Refl. --> uzripināt (1); tikt uzlipinātam.
uzripināties Refl. --> uzripināt (2); tikt uzripinātam.
uzritināties Refl. --> uzritināt (2); tikt uzritinātam.
uzritināties Refl. --> uzritināt (3); tikt uzritinātam.
uzrotīties Refl. --> uzrotīt; tikt uzrotītam.
uzsegties Refl. --> uzsegt; tikt uzsegtam.
uzsieties Refl. --> uzsiet (1); tikt uzsietam.
uzsieties Refl. --> uzsiet (2); tikt uzsietam.
uzsisties Refl. --> uzsist (2); tikt uzsistam.
uzsisties Refl. --> uzsist (4); tikt uzsistam.
uzskaloties Refl. --> uzskalot (1).
uzslacīties Refl. --> uzslacīt; tikt uzslacītam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (1); tikt uzspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (2); tikt uzspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (3); tikt uzspiestam.
uzspiesties Refl. --> uzspiest (4); tikt uzspiestam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (1); tikt uzspraustam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (2); tikt uzspraustam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
uzspridzināties Refl. --> uzspridzināt; tikt uzspridzinātam.
uzsūkties Refl. --> uzsūkt (1); tikt uzsūktam.
uzsūkties Refl. --> uzsūkt (2); tikt uzsūktam.
uzsviesties Refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam.
uzšauties Refl. --> uzšaut (1); tikt uzšautam.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (2); tikt uzšķiestam.
uzšķirties Refl. --> uzšķirt; tikt uzšķirtam.
uzšļakstēties Refl. --> uzšļakstēt (1).
uzšļakstēties Refl. --> uzšļakstēt (2).
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (2); tikt uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (2); tikt uzšļakstītam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (2); tikt uzšļāktam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
uztīties Refl. --> uztīt.
uzvandīties Refl. --> uzvandīt (2).
uzvāzties Refl. --> uzvāzt; tikt uzvāztam.
uzvelties Refl. --> uzvelt (1); tikt uzveltam.
uzvelvēties Refl. --> uzvelvēt; tikt uzvelvētam.
uzvērpties Refl. --> uzvērpt (1); tikt uzvērptam.
uzvērpties Refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).
uzvērties Refl. --> uzvērt; tikt uzvērtam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (1).
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3); tikt uzvilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6); tikt uzvilktam.
uzvīties Refl. --> uzvīt; tikt uzvīlām.
vājināties Refl. --> vājināt (1); tikt vājinātam.
vājināties Refl. --> vājināt (2); tikt vājinātam.
vājināties Refl. --> vājināt (3); tikt vājinātam.
vakcinēties Refl. --> vakcinēt; tikt vakcinētam.
variēties Refl. --> variēt (1); tikt variētam.
variēties Refl. --> variēt (3); tikt variētam.
vārstīties Refl. --> vārstīt (1); tikt vārstītam.
vārstīties Refl. --> vārstīt (2); tikt vārstītam.
vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
vāzties Refl. --> vāzt (1); tikt vāztam.
vēdināties Refl. --> vēdināt (1); tikt vēdinātam.
vēdināties Refl. --> vēdināt (2); tikt vēdinātam.
vēdināties Refl. --> vēdināt (4); tikt vēdinātam.
vēdīties Refl. --> vēdīt (1); tikt vēdītam.
veldzēties Refl. --> veldzēt (1); tikt veldzētam.
veldzēties Refl. --> veldzēt (2); tikt veldzētam.
veldzināties Refl. --> veldzināt (1); tikt veldzinātam.
veldzināties Refl. --> veldzināt (2); tikt veldzinātam.
velties Refl. --> velt (1).
velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
ventilēties Refl. --> ventilēt (1); vēdināties (1).
ventilēties Refl. --> ventilēt (2).
vērpties Refl. --> vērpt (1); tikt vērptam.
vērpties Refl. --> vērpt (3); tikt vērptam.
vērsties Refl. --> vērst 1 (1); tikt vērstam.
vērsties Refl. --> vērst 1 (2); tikt vērstam.
vērsties Refl. --> vērst 2; tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
vērties Refl. --> vērt (1); tikt vērtam.
vērties Refl. --> vērt (2); tikt vērtam.
vēsināties Refl. --> vēsināt (1); tikt vēsinātam.
vēsināties Refl. --> vēsināt (2); tikt vēsinātam.
vicināties Refl. --> vicināt; tikt vicinātam.
vīcināties Refl. --> vicināt; tikt vicinātam.
vienādoties Refl. --> vienādot (1); tikt vienādotam.
vienādoties Refl. --> vienādot (2); tikt vienādotam.
vienkāršoties Refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam.
vilkties Refl. --> vilkt (1); tikt vilktam (par priekšmetiem).
virknēties Refl. --> virknēt (1); tikt virknētam.
virknēties Refl. --> virknēt (2); tikt virknētam.
virpināties Refl. --> virpināt (2); tikt virpinātam; arī ripināties.
vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
vizualizēties Refl. --> vizualizēt; tikt vizualizētam.
vulgarizēties Refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam.
zvēroties Refl. --> zvērot (1).
zvēroties Refl. --> zvērot (2).
zvēroties Refl. --> zvērot (3).
zvēroties Refl. --> zvērot (4).
žaudēties Refl. --> žaudēt; tikt žaudētam.
žāvēties Refl. --> žāvēt (1); tikt žāvētam.
žāvēties Refl. --> žāvēt (2); tikt žāvētam.
žņaugties Refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam.
satīties Refl. -->satīt(1); tikt satītam.
satīties Refl. -->satīt(2).
satīties Refl. -->satīt(3); tikt satītam.
tumšoties Refl.--> tumšot (1).
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
refleksoterapeits Refleksoterapijas speciālists.
ķimijreflekss Reflekss, ko izraisa ķīmisks kairinājums.
ķimioreflekss Reflekss, ko izraisa ķīmisks kairinājums.
idioreflekss Reflekss, kura stimuls rodas pašā orgānā.
elektropunktūra Refleksterapijas metode, kur uz noteiktiem ķermeņa punktiem iedarbojas ar elektrisko strāvu (tievu elektrodu).
refleksterapeits Refleksterapijas speciālists.
anaklāze Refleksu darbība.
pararefleksija Refleksu darbības traucējums.
hiporefleksija Refleksu darbības vājums.
arefleksija Refleksu trūkums nervu sistēmas darbības traucējumu dēļ.
rozas Reflektoriska locekļu, arī ķermeņa staipīšana.
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
aksonreflekss Reflektoriska reakcija, kas noris bez CNS līdzdalības.
dakriūrija Reflektoriska urinēšana raudu vai histērijas lēkmē.
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
mirkšķināt Reflektoriski nolaist un pacelt (plakstiņus).
mirkšķināt Reflektoriski nolaist un pacelt plakstiņus (acīm).
konsensuāls Reflektoriski uzbudināts, kairinot otru, simetrisku orgānu.
atstarotājs Reflektors.
reporma Reforma.
anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
libertīnieši Reformācijas laikā panteiski antinomiska virziena piekritēji, kas mācīja spirituālisko panteismu.
reformators Reformācijas piekritējs.
socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību.
reformētie Reformāti.
reformists Reformisma piekritējs.
sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā.
valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
refraktivitāte Refrakcijas spēja; gaismas laušanas koeficients.
heterometropija Refrakcijas starpība abās acīs.
opsapsā Refrēns (dziesmas beigās).
vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
piesauka Refrēns.
refrižeratorflote Refrižeratorkuģu flote.
refrežerators Refrižerators.
refrigerators Refrižerators.
refrižetars Refrižerators.
regata Regate.
ragbi Regbijs.
ragbijs Regbijs.
regbi Regbijs.
rugby Regbijs.
Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā.
Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni.
priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
izpildkomanda Reglamentā noteiktas komandas beigu daļa vai no viena vārda sastāvoša komanda, ko komandieris dod skaļi, īsi un enerģiski.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
raglāns Reglāns.
retrata Regresa vekselis, ko lieto, lai realizētu savas regresa tiesības.
rikambio Regresa vekseļa veids, ko lietoja samērā reti.
regredients Regresants.
recesija Regresīvu saimniecisko procesu kopums, kas raksturīgs ekonomiskās lejupslīdes sākumam.
regularizācija Regulācija.
izpilddaļa Regulācijas mehānisma daļa, kas maina kairinātāja lielumu.
dzirdināšana Regulāra dzīvnieku apgāde ar dzeramo ūdeni.
aviosatiksme Regulāra gaisakuģu satiksme.
līnijkuģniecība Regulāra kuģniecība, kas nodrošina pastāvīgus kravu un pasažieru pārvadājumus (līnijpārvadājumus) pa noteiktiem maršrutiem (līnijām).
kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens.
činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. v.
ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda.
omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
apotēma Regulārai piramīdai - sānskaldnes augstums.
apotēma Regulāram daudzstūrim - perpendikuls no centra pret tā malu (arī tā garums).
piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
tāldarbs Regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi elektroniskiem līdzekļiem.
laudes Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda dienas pirmajā pusē.
matutines Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda nakts otrajā pusē.
kompletorijs Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda pirms gulētiešanas.
pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram.
pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko).
mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija.
dalabāt Regulāri labot.
nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē.
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
kārtīgs Regulāri, sistemātiski.
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
ikosaedrs Regulārs daudzskaldnis, kur skaldnes ir 20 regulāri trijstūri; vienkāršā kristalogrāfiskā forma.
dodekaedrs Regulārs divpadsmitskaldnis.
rente Regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
kubs Regulārs sešskaldnis.
pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
regulētājs Regulators (1).
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
tilpumregulēšana Regulējama hidrodzinēja ātruma regulēšanas veids, mainot hidrosūkņa vai hidrodzinēja darba tilpumu; lieto lielas jaudas iekārtās.
sēdeklis Regulējama vai neregulējama vieta autovadītāja vai pasažiera novietošanai sēdus stāvoklī.
noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
trimēt Regulējot detaļas, palielināt (radiouztvērēja) jutīgumu.
noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi.
nokārta Regulējums, nokārtojums.
tālregulēšana Regulēšana no attāluma ar telemehānikas līdzekļiem.
pašregulēšana Regulēšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējās iedarbības).
regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu.
pašregulēšanās Regulēšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
stūrēt Regulēt (kā, parasti elementārdaļiņu) plūsmu.
izregulēt Regulēt un pabeigt regulēt.
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
regularizēt Regulēt.
represors Regulētājproteīni, kas piesaistās operatoram un pārtrauc transkripciju; to sintēzi nosaka regulētājgēns.
zvēris Regulis, pelavu dakšas.
arķis Regulis.
areģenerācija Reģenerācijas trūkums; nesadzīšana; audu neatjaunošanās.
morfalakse Reģenerācijas veids, šūnu pārkārtošanās pēc traumas, atjaunojoties orgānam no tā atlikušas daļas.
martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
superreģenerators Reģeneratīvs radiouztvērējs, t. i., uztvērējs, kurā uztveramiem signāliem pievieno signālus, ko uztvērējs pastiprina, iegūstot tos ar atgriezenisko saiti, kuras lielums periodiski mainās.
neirotropisms Reģeneratīvu nerv-šķiedru tieksme augt noteiktu perifērisko nerva daļu virzienā.
Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Envireg Reģionāla rīcības programma attiecībā uz Eiropas Komisijas iniciatīvu par vidi.
slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida.
rida Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa.
RVP Reģionālā vides pārvalde.
reģionālists Reģionālisma piekritējs.
valstpētniecība Reģionpētniecība, kas kompleksi pētī kontinentu, lielu reģionu, valstu ģeogrāfiju dabas, sabiedrības un saimniecību kopsakarībā un mijdarbībā, iezīmē tipoloģisko, ekonomisko, ekoloģisko, sociālo virzību.
Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku.
Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu.
Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns.
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu.
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra.
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra.
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu.
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku.
Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa.
Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne.
Vaziristāna Reģions Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, kur dzīvo vaziri - puštunu (afgāņu) cilšu grupa.
Ankaša reģions Peru Republikā (_Ancash_), Klusā okeāna piekrastē, dienvidos robežojas ar Limas reģionu.
reģija Reģions, apgabals; robeža; gaisa kārta.
aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
RK Reģionu komiteja.
redzis Reģis, gaišredzis.
reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
RT Reģistra tonna.
koptonnāža Reģistra tonnās izteikts (kuģu) koptilpums.
piemunsturēšana Reģistrācija kuģa apkalpes sarakstā, munsturrullī.
pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt.
inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus; pārbaudīt un reģistrēt.
sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā; reģistrēt (kā lielāku daudzumu).
pasportizēt Reģistrēt (ko) noteikta veida dokumentā, kurā parasti ir iekļauts (tā) raksturojums.
grāmatot Reģistrēt (ko), piemēram, grāmatvedības dokumentos.
ieskaitīt Reģistrēt (sportista sasniegto rezultātu).
pierakstīties Reģistrēt laulību.
rakstināties Reģistrēt laulību.
rakstīties Reģistrēt laulību.
matrikulēt Reģistrēt matrikulā (2).
atzīmēties Reģistrēt savu klātbūtni, ierašanos.
reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
iečekot Reģistrēt un nodot (bagāžu lidostā).
pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
uzņemt Reģistrēt, uzskaitīt (inventāru, īpašumu).
pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
brīžatmiņa Reģistrs vai rezervēts atmiņas vai diska apgabals, ko izmanto īslaicīgai informācijas uzglabāšanai.
regestas Reģistrs, katalogs veciem dokumentiem, kas atvieglina faktu secības noteikšanu un oriģinālo dokumentu pārbaudīšanu.
reģistertona Reģistrtonna.
reģistertonna Reģistrtonna.
reģistertons Reģistrtonna.
rehabitologs Rehabilitācijas speciālists.
reabilitēties Rehabilitēties.
dvans Reibīga, spēcīga smarža.
dvanums Reibīga, spēcīga smarža.
tvanums Reibīga, spēcīga smarža.
kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm.
reibeklis Reibināmas zāles.
kāpt galvā Reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sveibt Reibināt, apdullināt.
ebrians Reibinātājs līdzeklis.
dvīga Reibinoša, stipra smaka.
dviņģis Reibinoša, stipra smaka.
soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
nabis Reibinošs dzēriens, pagatavots no ķēves piena.
samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē.
apskurbinošs Reibinošs; tāds, kas izraisa dziļu ekstāzi.
reibīgs Reibinošs.
reibs Reibinošs.
reibulīgs Reibinošs.
skurbinošs Reibinošs.
reiba Reibonis (2), reibums (2).
skotodīnija Reibonis ar aptumsumu acīs.
traums Reibonis, apskurbums.
siderodromodīnija Reibonis, braucot ar vilcienu.
reiboklis Reibonis, reibulis.
reibeklis Reibonis.
reiboņa Reibonis.
reibons Reibonis.
vertigo Reibonis.
žeibonis Reibonis.
žeibums Reibonis.
giroze Reiboņa veids, kura slimniekam stāvot liekas, ka viss ap viņu griežas; viņam jāaizver acis, lai nepakristu.
raiblēšana Reibšana.
dullēt Reibt (no alkoholiskajiem dzērieniem).
grīstīs Reibt (par galvu).
stūbt Reibt, kļūt apreibušam.
raiblēties Reibt, streipuļot, skurbt.
raiblēt Reibt, streipuļot.
dvinkstēt Reibt.
rēbt Reibt.
stibt Reibt.
žeibt Reibt.
žurbt Reibt.
zveibt Reibt.
meimonis Reibulis, skurbulis.
ciesis Reibuma airene ("Lolium temulentum").
ciši Reibuma airene ("Lolium temulentum").
glaumes Reibuma airene ("Lolium temulentum").
atreibums Reibuma samazināšanās, atgūšanās no dzēruma.
reiba Reibums (1), reibonis (1).
reibulis Reibums (1).
reibulis Reibums (2).
ģeibulis Reibums, apskurbums.
tvīkolis Reibums, apskurbums.
dullums Reibums, reibonis (no alkohola).
birga Reibums, skurbums.
dziedrs Reibums, skurbums.
dzieds Reibums, skurbums.
skurbuls Reibums; reibonis.
brandiņš Reibums.
dundurs Reibums.
skurbis Reibums.
žeibulis Reibums.
žirbulis Reibums.
žvinga Reibums.
zvingulis Reibums.
žvinkste Reibums.
reida Reids.
Erodium reichardii Reiharda grābeklīte.
Echinocererus reichenbachii Reihenbaha ehinocerejs.
reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
railzēģele Reilbura.
reilis Reilbura.
reilzēģele Reilbura.
rojalzēģele Reilbura.
džerkste Reimatiskas locītavu sāpes, podagra.
krimodīnija Reimatiskas sāpes aukstā, drēgnā laikā.
reimatalģija Reimatiskas sāpes.
džerkstains Reimatisks.
laide Reimatisms.
plusa Reimatisms.
ramatas Reimatisms.
rematisms Reimatisms.
remetisms Reimatisms.
reumatisms Reimatisms.
skraidonīca Reimatisms.
tieksma Reimatisms.
rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina.
silikoartrīts Reimatoīdā poliartrīta un plaušu silikozes kombinācija.
RF Reimatoīdais faktors (angļu "rheumatoid factor").
reimatologs Reimatoloģijas speciālists.
reimokardiologs Reimokardioloģijas speciālists.
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā.
Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi.
Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve.
Briežu ezers Reindīra ezers Kanādā, Lorensa augstienē.
Briežezers Reindīra ezers Kanādā.
Reinīrs Reinīra kalns.
RE Reinjona, teritorijas divburtu kods.
REU Reinjona, teritorijas trīsburtu kods.
akroasfiksija Reino slimības agrīns simptoms, kas izpaužas kā asinsrites un trofisko funkciju traucējumi kāju un roku distālajās daļās.
Reinzeme-Pfalca Reinzemes-Pfalcas zeme - Vācijas federālā zeme ("Rheinland-Pfalz"), platība - 19847 kvadrātkilometri, 4061000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Mainca.
Reiņu ezers Reiņa ezers Priekules pagastā.
Roņupe Reiņupe Limbažu novadā.
Raiņupe Reiņupe, Cimeļupes pieteka.
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka.
Kancurga Reisagrāvis, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
čarterreiss Reiss, ko transportlīdzeklis (gk. lidmašīna) veic pēc nomas līguma.
Euphrasia x reuteri Reitera žibulītis.
Reitera ezers Reiteris, ezers Lazdonas pagastā.
hipoterapija Reitterapija - jāšanas jeb zirgu terapija.
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
šļēpāt Reizē līt un snigt.
šļerpēt Reizē līt un snigt.
šļogāt Reizē līt un snigt.
bronhovezikulārs Reizē raksturīgs bronhiem un plaušu alveolām.
šarva Reize, kārta.
lugs Reize, periods.
reizāms Reizē, šad un tad.
pavadība Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
reizā Reizē, vienlaicīgi.
pareižu Reizē, vienlaikus; pareizu.
līdztekus Reizē, vienlaikus.
pareizu Reizē, vienlaikus.
kāla Reize.
lāgs Reize.
lāgs Reize.
luga Reize.
reiza Reize.
šārva Reize.
vienā reizē Reizē.
reizienē Reizē.
uzbraukāt Reizēm iebraukt.
uzkrākt Reizēm iekrākties.
pusklupu Reizēm klūpot un streipuļojot.
laidene Reizēm tā sauca arī Katrīnas dienu, kad sals atlaižas.
alpiem Reizēm, brīžam, lēkmēm; alpām.
alpām Reizēm, brīžam, lēkmēm; vairākkārt.
lugiem Reizēm, brīžiem.
aplāgiem Reizēm, dažkārt, brīžiem.
aplaikiem Reizēm, dažkārt, periodiski.
brīžam Reizēm, reizumis; dažreiz.
brīžiem Reizēm, reizumis; dažreiz.
pareizēm Reizēm, reizumis.
reizreizēm Reizēm, reizumis.
lāgiem Reizēm; dažreiz, šad un tad.
dažreiz Reizēm; šad un tad.
pareizei Reizēm.
reizām Reizēm.
reižiem Reizēm.
vienotrreiz Reizēm.
reizas Reizes.
reizrēķens Reizesrēķins.
binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k.
multiplikands Reizināmais.
multiplikācija Reizināšana.
vienreiznieks Reizināšanas tabula; vienreizviens.
reizesrēķins Reizināšanas tabula.
vienreizviens Reizināšanas tabula.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt.
multiplikators Reizinātājs.
sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu.
reizreizumis Reižu reizēm.
Reja Reja Silvija - Romas pilsētas dibinātāja.
Reinosa Rejnosa, pilsēta Meksikā.
bankšķis Rejošs suns.
aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
atriet Rejot atsaukties (par suni).
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
saķaukšināt Rejot sasaukt.
saķiukšināt Rejot sasaukt.
saķaukšēties Rejot savstarpēji sazināties.
sarieties Rejot sazināties (parasti par suņiem).
Rejoveca Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā.
Rejovecfabrični Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā.
bojeviks Reketieris.
reks Reketieris.
antireklāma Reklāma ar izteikti negatīvu vai parodisku raksturu ar mērķi pievērst patērētāja uzmanību kāda uzņēmuma vai firmas nekvalitatīvajai produkcijai.
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi.
slogans Reklāmas izteiksmes veids pantos.
prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko); cenrādis ar paskaidrojumiem.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
reklamēties Reklamēt savus izstrādājumus, savu uzņēmumu, pasākumu u. tml.
baneris Reklāmkarogs; norobežota reklāma globālā tīmekļa vietnē, kas parasti izvietota tās augšmalā.
reklāmjosla Reklāmkarogs.
reklāmplakāts Reklāmkarogs.
flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā.
rekomandacija Rekomendācija.
rekomandēt Rekomendēt.
metroplastika Rekonstruktīva dzemdes operācija.
rekordieris Rekorders.
rekordsmenis Rekordists.
rekordsmens Rekordists.
rekrūšņemšana Rekrūšu iesaukšana karadienstā.
rekrūšķērāji Rekrūšu ķērāji.
ložlaiks Rekrūšu ņemšanas laiks.
nekrutis Rekrūtis.
nekrūtis Rekrūtis.
ņekruts Rekrūtis.
rekruts Rekrūtis.
rekrūts Rekrūtis.
rekši Reksis.
rekselis Rekslis.
reksis Rekši.
rektascencija Rektascensija.
rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela.
rektorāts Rektora amata laiks.
prorektors Rektora vietnieks.
RP Rektoru padome.
lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas.
tabula Relāciju datu bāze - datne, kur datu elementu atrašanās vieta rindās un kolonnās nosaka to savstarpējās attiecības.
releks Relaksēties, atslābināties.
bels Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu decimāllogaritmu; divu enerģiju vai jaudu līmeņa starpība ir 1 bels (B), ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i. attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu.
eozinofilija Relatīva un absolūta eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās asinīs mieloleikozes, skarlatīnas, helmintozes, bronhiālās astmas u. c. gadījumos.
standartvērtība Relatīvā vērtība attiecībā pret populāciju.
maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija.
piekomandēšana Relatīvi īslaicīga vienības vai personālsastāva piesaiste kādai struktūrvienībai, ievērojot ierobežojumus, kas ir iekļauti piekomandēšanas pavēlē.
bradiauksēze Relatīvi lēnas augšanas tips, kurā kāda daļa aug lēnāk nekā viss organisms.
kvazistacionārs Relatīvi lēni mainīgs.
oligonukleotīdi Relatīvi nelieli polinukleotīdi, kuru molekulā ir 2-10 nukleotīdu atlikumi.
tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
metastabils Relatīvi stabils.
relatīvists Relatīvisma piekritējs.
vakuumpolarizācija Relatīvistiskās kvantu mehānikas parādība; izpaužas kā elektriski lādēto virtuālo daļiņu un antidaļiņu pāru rašanās no vakuuma elektromagnētiskā lauka iedarbībā.
kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā.
homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums.
nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
starprelejs Relejs, kam ir palīgfunkcijas parametru saskaņošanā elektriskajās ķēdēs.
fotorelejs Relejs, kas darbojas optiskā starojuma ietekmē; to lieto automātikā, elektronikā.
ieslēdzējrelejs Relejs, kas ieslēdz un izslēdz strāvu startera ievilcējtinuma ķēdē.
termorelejs Relejs, kura vadības signāls ir noteikta temperatūra.
relē Relejs.
relejveidīgs Relejveida.
donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti.
šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, zoroastrisma un kristiānisma elementi.
bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu; viendievība.
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība.
kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība.
budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis.
svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
daudzdievība Reliģija;, kuras pamatā ir daudzu dievu kults.
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
pirmmonoteisms Reliģijas izcelšanās mācība, kas uzskata, ka sākotnēji pastāvējis monoteisms.
demonoloģija Reliģijas mācība par dēmoniem, velniem, raganām, džiniem u. c. ļauniem gariem.
Betānija Reliģijas studentu brālība Rīgā, dibināta 1925. g.
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
rituālisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem).
reliģioloģija Reliģijas zinātniskās izpētes disciplīnu kopums.
preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
ofiolatrija Reliģioza čūsku pielūgšana.
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
religioso Reliģiozi, bijīgi.
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija.
grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā vai mūka kārtā.
vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts.
kronēšana Reliģiska ceremonija, monarham kāpjot tronī.
svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
svētdarbība Reliģiska darbība; samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības).
auto Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; arī templis, baznīca, dievnams.
svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams".
hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos.
manicheisms Reliģiska mācība senpersiešu un kristīgās reliģijas apvienojumā; apspiesta 6. gadsimtā.
svētcere Reliģiska meditācija.
postulants Reliģiska ordeņa noviciāta kandidāts, kas iziet pirmo pārbaudes pakāpi.
heders Reliģiska pamatskola ebreju zēniem.
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
dievvārds Reliģiska satura runa, teksts.
kanons Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
babīdi Reliģiska sekta Irānā, izveidojās 19. gs. 40. gados.
harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
irvingieši Reliģiskā sekta, kas katolisko rituālu savienojusi ar agrās kristietības elementiem un sludina apokaliptiskas idejas.
skopci Reliģiska sekta, kas radās Krievijas centrālajās guberņās 18. gs. 60.-70. gados, atdaloties no hlistiem, sākotnēji izcēlās ar galēju askētismu, veica savu locekļu kastrāciju; pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadiem.
bakti Reliģiska sektantiska kustība Indijā 12.-17. gs., kas noliedza kastu sistēmu.
amfiktionija Reliģiska un politiska cilšu un polišu savienība Senajā Grieķijā.
patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
parsi Reliģiskas indiešu kopienas locekļi, zoroastrisma piekritēji, kuru priekšteči 8. gs. Indijā ieceļoja no Persijas.
mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētiski, atsakoties no pasaulīgās dzīves.
heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta.
tonhaki Reliģiskas kustības dalībnieki un sektas locekļi Korejā 19. gs. otrajā pusē, kas cīnījās par ticības brīvību un vienlīdzību.
bogomili Reliģiskas ķecerības formā izvērstās antifeodālās Balkānu zemniecības kustības dalībnieki 10.-14. gs.
begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai, sniegt sociālu un elementāru medicīnisku palīdzību.
karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās.
kollokūcija Reliģiskas sarunas, īpaši reformācijas laikā.
sektants Reliģiskas sektas loceklis.
orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā.
buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
bauslis Reliģiski ētisks pamatlikums.
tradicionālisms Reliģiski filosofisks virziens, kas zināma laika idejām stāda pretim reliģijas mūžīgās patiesības, kādas tās parādījušās visās tautās.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai).
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
gnosticisms Reliģiski filozofiskas mācības (1.-3. gs.), kurās bija apvienoti kristietības, austrumtautu reliģiju un sengrieķu filozofijas elementi.
vehisms Reliģiski filozofisks virziens krievu inteliģences aprindās (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā).
okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
imams Reliģiski juridisku virzienu - mazhabu pamatlicējs sunnismā.
cionisms Reliģiski nacionālistiska politiska kustība (kopš 19. gs. beigām) par visu ebreju sapulcināšanu viņu vēsturiskajā pirmdzimtenē, ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, ebreju pārceļošanu uz Izraēlu un arābu izstumšanu no šī reģiona.
saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām.
panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas.
sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze.
reformācija Reliģiski politiska kustība Rietumeiropā 16. gs., kas cīnījās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē; šīs kustības gaitā nostiprinājās jauns kristietības virziens - protestantisms.
vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta.
sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
saduķeji Reliģiski politisks grupējums Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 70. g. m. ē., kas bija nacionālisti un sadarbojās ar romiešiem ar mērķi saglabāt jūdu valsti; šā grupējuma pārstāvji; saduceji.
josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi.
fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
grēks Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos.
sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks.
daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
zakāts Reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos.
motete Reliģisks polifoniskā tehnikā veidots skaņdarbs ar Bībeles tekstu korim bez pavadījuma.
hieromānija Reliģisks prāta sajukums.
svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem.
mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē Bībeles sižetus; liturģiskā drāma.
jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam.
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets.
mācība Reliģisku atziņu sistēma.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti.
reliktsuga Relikta suga.
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
reliktīvs Relikts 2.
reliktveidīgs Reliktveida.
reliktveidā Reliktveidīgi.
svētmiesas Relikvijas, svētas atliekas.
līpsana Relikvijas, svēto atliekas; leipsana.
leipsana Relikvijas, svēto atliekas.
Igilizana Relīzāna - pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Ighil Izane").
leja Reljefa (samērā nelielā) pazeminājumā.
patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
diverģence Reljefa formu garenasu izkliede, tām vēdekļveidīgi paplašinoties reljefa veidojošās vides pārvietošanās virzienā.
klišeja Reljefa iespiedforma (attēlu reproducēšanai).
kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu.
orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos.
planācija Reljefa izlīdzināšanās relatīvi mierīgā tektoniskajā režīmā.
kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves.
zemiene Reljefa lielforma, kas aizņem hipsometriski zemāko līmeni, Latvijā tās aizņem 3,9 mlj ha (60,32% Latvijas teritorijas).
oronīmi Reljefa veidojumu nosaukumi.
gliptomorfozes Reljefi, izteiksmīgas formas kristālu nospiedumi mālu vai karbonātiežu slāņu virsmā.
reljefains Reljefs 2.
kongrīvs Reljefs attēlojums uz izdevumu vākiem un citiem poligrāfijas izstrādājumiem (t. sauc. Kongrīva iespiedums).
zosactiņ Reljefs auduma raksts.
stiegra Reljefs pavediens (audumā).
struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi.
reljefiespiedums Reljefspiedums.
reljefveidīgs Reljefveida.
reļsa Relse.
reļss Relse.
Ringmundshof Rembates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
glāznieki Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji.
Glāzšķūnis Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāžšķūnis" nosaukuma variants.
kārlēnieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
rembatieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Rembate" iedzīvotāji.
vistulieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Vistuļi" (padomju laikā "Uzvara") iedzīvotāji.
Rembatskaja Rembates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ringmundshof Rembates pagasta bijušais nosaukums.
Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
tepidārijs Remdenas temperatūras siltumnīca augiem (5-9 Reomīra grādi, t. i. \~6-11 Celsija grādi).
remdenums Remdenība (1).
pavadens Remdens, pasilts.
drungans Remdens, siltens.
pasiltens Remdens, siltens.
ramdans Remdens.
ramdins Remdens.
randans Remdens.
randins Remdens.
randonc Remdens.
rēmans Remdens.
rēmens Remdens.
rendans Remdens.
rendins Remdens.
rimdains Remdens.
rimdans Remdens.
rimdens Remdens.
rimens Remdens.
rindans Remdens.
rindens Remdens.
siltnējs Remdens.
apglābt Remdēt, remdināt.
viegļot Remdēt, remdināt.
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu.
remdējs Remdētājs.
remēties Remdēties.
Ramesa Remese, Ādģēres pieteka.
Remesa Remese, Ādģēres pieteka.
remiķis Remesis - namdaris, amatnieks.
ramiķis Remesis, amatnieks, namdaris.
remess Remesis, namdaris, amatnieks.
remingtons Remingtona un dēlu ieroču fabrikas konstruēta amerikāņu rakstāmmašīna.
remingtens Remingtons.
remonstracija Remonstrance.
RCP Remonta un celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu).
RED Remonta un ekspluatācijas daļa (spec.).
remontētājs Remontdarbu speciālists.
pieremontēt Remontējot novērst bojājumus (parasti nelielus).
saremontēt Remontējot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, kļūst derīgs lietošanai, atbilst noteiktām prasībām.
ķīlēt Remontēt (parasti automašīnu).
izremontēt Remontēt un pabeigt remontēt.
pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
ķimerēt Remontēt; izgatavot.
rem. Remonts (reklāmās: pēc ļoti laba rem.).
kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
pašremonts Remonts, ko kāds veic pats ar saviem spēkiem, līdzekļiem.
kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai.
prava Remonts, labojums.
RTS Remontu un tehniskā stacija.
Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Remša valks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remten Remte.
Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
mežvidenieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
remtenieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Remte" iedzīvotāji.
Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
stūrīšnieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Remtenskaja Remtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Geranium renardii Renāra gandrene.
Dzirnavezers Rencēnu dzirnavezers Rencēnu pagastā.
Lubbert-Renzen Rencēnu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
lizdēnieši Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lizdēni" iedzīvotāji.
rencēnieši Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
rencēnmuižnieki Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rencēnmuiža" iedzīvotāji.
saulēnieši Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji.
Rencenskaja Rencēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
renčs Renča.
Roennen Renda.
stankeviči Rendēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
ZAR Rends; Dienvidāfrikas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
novadrene Rene (kā) novadīšanai.
Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
renaissance Renesanse.
rainette Renete; galda ābolu šķirne ar lāsumainu mizu.
reninogēns Renīna proenzīms kuņģa dziedzeros.
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu.
rintiņa Renīte.
renglode Renkulis.
renklode Renkulis.
RVH Renovaskulārā hipertensija (angļu "renovascular hypertension").
grenstele Renstele.
rencele Renstele.
rencis Renstele.
rinstele Renstele.
randa Rente 1(2).
rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis.
randavāt Rentēt.
rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam.
rbe Rentgena bioloģiskais ekvivalents.
rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza.
rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa.
rfe Rentgena fizikālais ekvivalents.
skalografija Rentgena staru fotogrāfija.
rentgenofluorescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
rentgenoluminescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
pneimogrāfija Rentgendiagnostikas metode, kurā izmanto gāzveida kontrastvielas ievadīšanu izmeklējamā orgānā vai audos ap to.
skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
RKY Rentgenkimogrāfija (angļu "roentgenokymography").
antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu.
pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
skiagrafija Rentgenogrāfija.
limfogrāfija Rentgenogrāfiska limfātiskās sistēmas izmeklēšana, ievadot limfvados rentgenkontrastvielu.
nefrogrāfija Rentgenogrāfiska nieru izmeklēšana.
rentgenogramma Rentgenogrāfiski iegūts, parasti fotogrāfisks, attēls.
punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos.
pneimogramma Rentgenogramma pēc gāzveida kontrastvielas ievadīšanas organismā.
debajgramma Rentgenogramma polikristālam, kas uzņemta pēc Debaja-Šerera metodes.
skiagrama Rentgenogramma.
rentgenologs Rentgenoloģijas speciālists.
fluoroskopija Rentgenoloģiska izmeklēšana ar fluoroskopu.
kontrastizmeklēšana Rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā izmanto kontrastvielas.
vaginogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, vagīnas attīstības, anomāliju izmeklēšana ar kontrastvielas ievadīšanu vagīnas rajonā.
pneimoartrogrāfija Rentgenoloģiska locītavas izmeklēšana, ievadot skābekli.
pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
rentgenkinematogrāfija Rentgenoloģiska metode, kurā izmanto kinokameru.
pneimomielogrāfija Rentgenoloģiska muguras smadzeņu izmeklēšana, ievadot gaisu vai skābekli subarahnoidālajā telpā.
nefrotomogrāfija Rentgenoloģiska nieres attēlu iegūšana ar tomogrāfijas metodi pēc intravenozas kontrastvielas ievadīšanas.
fluorogrāfija Rentgenoloģiska pētīšanas metode - rentgenogrāfiskā attēla pārnešana no fluorescējoša ekrāna uz fotofilmas.
ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
elektrorentgenogrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kuras pamatā ir elektrofotogrāfija uz pusvadītāja plates.
radioskopija Rentgenoskopija.
rentgencaurskate Rentgenoskopija.
rentjens Rentgens.
skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku.
kvantimetrija Rentgenstarojuma kvantitātes un intensitātes mērīšana.
rentgenizācija Rentgenstarojuma lietošana diagnostikā vai terapijā.
rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība; 1 rentgenu liela doza 1 kubikcentimetrā gaisa normālos apstākļos rada 2080000000 jonu pārus.
tiporadiogrāfija Rentgenstsru izmantošana grāmatrūpniecībā.
telerentgenterapija Rentgenterapija, kuras gadījumā jonizējoša starojuma avots novietots >25 cm attālumā no apstarojamā objekta.
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
dāņenieks Rentnieks, dāņas zemnieks.
dānenieks Rentnieks.
randacelis Rentnieks.
rentniekgājums Rentnieku kārta; rentnieki.
Dambesz Rentovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
durtene Reņģe - Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs.
karsenis Reņģe, jūras zivs.
strimala Reņģe.
strīmala Reņģe.
strimale Reņģe.
Reņģīte Reņģelis, Garozes pieteka.
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
ķīķis Reņģu iekšējo orgānu un citu atkritumu izņemšana.
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
ranga Reņģu nārsts.
reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā.
asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
hidroreostats Reostats, kurā pretestību regulē ar ūdeni.
morioplastika Reparatīvā ķirurģija.
repatrīcija Repartīcija.
repotājs Reperis -- cilvēks, kas muzicē repa stilā.
rembēt Repēt.
piešūt Replantēt.
rap-metal Repmetāls, mūzikas stils, kurā savijusies repa un "metal" elementi, alternatīvā metāla paveids.
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
fotoreportāža Reportāža fotoattēlos.
radioreportāža Reportāža, ko pārraida pa radio.
reportāžs Reportāža.
reportāžveidīgs Reportāžveida.
radioreportieris Reportieris, kas organizē un vada radioreportāžu.
reporters Reportieris.
reportētājs Reportieris.
reportiers Reportieris.
Nasdaq Reprezentatīvs biržas indekss, ASV tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju indekss (angļu "National Association of Securities Dealers Automated Quation").
šķērsgriezums Reprezentatīvs cilvēku vai lietu grupas modelis.
reprīza Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā).
reprīzs Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā).
spoguļreprīze Reprīze, kurā sonātes formas ekspozīcijas tematiskais materiāls izkārtots atgriezeniskā secībā (kā spoguļattēls).
reprizitāte Reprīzes kā principa akceptēšana un ievērošana, tematiskā noskaņojuma ideja, kas realizēta atkārtojumā kā apstiprinājumā.
stiklogrāfija Reproducēšanas paņēmiens, kurā izmanto stikla plāksnes.
fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
restaurēt Reproducēt (2).
uznest Reproducēt (uz kā tekstu vai attēlu).
runāt Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
plazmotomija Reprodukcija, atdalot no mātšūnas nelielus kodolus saturošus protoplazmas fragmentus.
autogravīra Reprodukcija, kas atveido paša graviera radīto oriģinālu.
oleogrāfija Reprodukcija, kas ir iespiesta šādā veidā.
fotocinkogrāfs Reprodukciju fotogrāfs, kopētājs vai kodinātājs.
radioreproduktors Reproduktors.
rap Reps.
irta Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
irte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
īrte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
seļava Repsis, sīgu (pēc senākas klasifikācijas - lašu) dzimtas zivs.
rēpsis Repsis.
theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam.
rep. Republika; republikānisks.
džamahirija Republika.
RBA Republikāniskā biškopības apvienība.
RJTS Republikāniskā jauno tūristu stacija.
RLPNS Republikāniskā Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca (raj.).
RP Republikāniskā padome (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" RP).
RMMK Republikāniskais mācību metodiskais kabinets.
RSKCI Republikāniskais skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts.
republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
republikānis Republikāņu partijas biedrs.
RASMS Republikas augstākās sporta meistarības skola.
RCJK Republikas centrālais jahtklubs.
RORS Republikas olimpisko rezervju sporta skola (spec.).
ROD Republikas onkoloģiskais dispansers.
RSIN Republikas sanitārās izglītības nams (spec.).
RS Republikas standarts.
RZMB Republikas zinātniskā medicīnas bibliotēka.
švica Repums (sabiezējusi, sacietējusi āda; tulzna).
marka Reputācija, prestižs (parasti profesijai amatniecībā, rūpniecībā, lauksaimniecībā).
cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
Pernambuka Resifi, pilsēta Brazīlijā.
kabeļtauva Resna (ar 150-350 mm apkārtmēru), īpaša vijuma šķiedru tauva.
kančuka Resna ādas pātaga.
dūka Resna caurule.
zampka Resna dzija.
standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus.
depene Resna meita.
baravika Resna meitene.
bočka Resna meitene.
knūja Resna nūja sišanai.
miturs Resna nūja, runga.
burzuls Resna nūja.
kņūta Resna nūja.
stibiņš Resna rīkste bez galotnes.
stimbēns Resna rīkste.
milns Resna runga, vāle.
mils Resna runga, vāle.
dubenīca Resna runga.
dubenis Resna runga.
dubesnīca Resna runga.
lielšķiedra Resna šķiedra (piemēram, liniem, kaņepēm, kokam).
rīcags Resna tauva.
trēba Resna un slinka sieviete.
riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
driepa Resna virve, tauva.
drievalka Resna virve.
apzarna Resnā zarna (kas reizēm kā desa tiek piepildīta ar gaļu).
kruņķenīca Resnā zarna.
ruņģene Resnā zarna.
grendzele Resnā zarns.
serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
rumba Resna, bezpalīdzīga meitene.
rumbuliņa Resna, bezpalīdzīga meitene.
dupučka Resna, drukna meitene.
beka Resna, izplūdusi sieviete.
puza Resna, nelīdzena nūja.
tramba Resna, neveikla sieviete.
blauza Resna, nevingra sieviete.
trosks Resna, pubuļaina vieta dzijā.
rumenīca Resna, sakrunkājusies zarna.
runga Resna, smaga nūja.
celmgals Resnais gals, resgalis 1.
pupulis Resnāka vieta dzijā.
kumzurs Resnākā vieta kokam.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
pielipas Resnākas vietas dzijā.
kāgaliņi Resnas auklas.
izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
iliokolotomija Resnās zarnas atvēršanas operācija, piekļūstot tai caur tukšumu apvidu.
ektakolija Resnās zarnas daļas ektāzija.
proktokolīts Resnās zarnas gļotādas iekaisums, kas skar visu resno zarnu.
endokolīts Resnās zarnas gļotādas iekaisums.
kolīts Resnās zarnas iekaisums.
kolonoskopija Resnās zarnas izmeklēšana.
iridoskopija Resnās zarnas rentgenoskopija pēc kontrastvielas ievadīšanas ar klizmu.
irigoskopija Resnās zarnas rentgenoskopija pēc kontrastvielas ievadīšanas ar klizmu.
boņķīgs Resne, apaļīgs.
heteropterus Resngalvīšu dzimtas ģints.
ochlodes Resngalvīšu dzimtas ģints.
falcunculus Resngalvju apakšdzimtas ģints.
hylocitrea Resngalvju apakšdzimtas ģints.
pachycephala Resngalvju apakšdzimtas ģints.
ārceles Resni baļķi, kas iestiprināti rijas žāvējamās telpas sienās, kur uzlikt ārdus.
pakužs Resni žagari, sprunguļi.
pampaļa Resni, nevīžīgi saģērbusies meita.
trusnis Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns.
trollis Resnis, kāds, kas ir korpulents.
rempudzis Resnis, resnulis, apalītis.
ruņģis Resnis; lamuvārds resniem cilvēkiem.
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
dižvēderis Resnis.
dupuris Resnis.
ļumeklis Resnis.
pampalis Resnis.
putrasbunga Resnis.
putrasvēders Resnis.
remža Resnis.
rešņa Resnis.
rusma Resnis.
rusnis Resnis.
tauķis Resnis.
taukvēderis Resnis.
treknis Resnis.
vēderainis Resnis.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
strobs Resns auga stublājs, parasti ar dobu vidu.
kaļļas Resns baļķis; svira.
brustiķis Resns baļķis.
truslis Resns cilvēks (arī resns dzīvnieks).
baļļa Resns cilvēks (parasti sieviete).
dampis Resns cilvēks (parasti sieviete).
resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks; resnis.
boķis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
gubenis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
baļva Resns cilvēks.
bānis Resns cilvēks.
bekons Resns cilvēks.
biezeklis Resns cilvēks.
blāķis Resns cilvēks.
borķis Resns cilvēks.
draņa Resns cilvēks.
ķetāns Resns cilvēks.
lāva Resns cilvēks.
plocis Resns cilvēks.
restiķis Resns cilvēks.
steģis Resns cilvēks.
strops Resns cilvēks.
svempa Resns cilvēks.
trobis Resns cilvēks.
troksnis Resns cilvēks.
trops Resns cilvēks.
trosnis Resns cilvēks.
trubis Resns cilvēks.
truktiņš Resns cilvēks.
bambalstruņķis Resns desas gabals.
ķurķis Resns dzīvnieks vai cilvēks.
vambale Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
vambele Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
vambulis Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
tambuks Resns koks; stumra gabals; sakārnis.
strabaks Resns radījums, resns priekšmets.
veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
bumbāks Resns spieķis, nūja, runga.
bonza Resns suns; resns bērns.
ķeblaks Resns un neveikls bērns.
miekšis Resns un slinks, laisks cilvēks.
miekšķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
miešķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
ricāgs Resns valgs, tauva.
rīceklis Resns valgs, tauva.
spendere Resns vēders.
rempelis Resns zēns.
rempucis Resns zēns.
rempulis Resns zēns.
boņķis Resns, apaļīgs cilvēks; arī biezās drēbē ģērbies cilvēks.
rēpulis Resns, drukns cilvēks.
ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks.
rons Resns, drukns, smags, rupjš.
drūkts Resns, drukns; biezs.
bloņķīgs Resns, drukns.
blažīgs Resns, izblīdis.
piknisks Resns, korpulents (par cilvēkiem, to ķermeni).
tusnis Resns, kūtrs cilvēks.
dūšīgs Resns, liels, izturīgs (priekšmets).
boze Resns, lodveidīgs spieķa gals.
rempelis Resns, maza auguma cilvēks.
rempucis Resns, maza auguma cilvēks.
rempulis Resns, maza auguma cilvēks.
bulciņa Resns, maza auguma pusaudzis.
tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks.
vaķēns Resns, mazs bērns.
tums Resns, mīksts.
bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
dranska Resns, neveikls cilvēks.
lešņaka Resns, neveikls cilvēks.
svampa Resns, neveikls cilvēks.
torksnis Resns, neveikls cilvēks.
tornītis Resns, neveikls cilvēks.
ļamāks Resns, neveikls zirgs.
bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
taukbroķīgs Resns, nobarots (parasti par vēderu).
meškāns Resns, nobarots sivēns.
ducīgs Resns, plecīgs, drukns.
pampis Resns, samircis koks.
duksīgs Resns, sarkaniem vaigiem.
biezis Resns, slinks cilvēks.
buca Resns, slinks cilvēks.
ļamaks Resns, smagnējs, neveikls zirgs.
lomenis Resns, smags dzīvs radījums.
svampis Resns, smags, neveikls cilvēks.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
droņaks Resns, tauks cilvēks (ironiski).
droņa Resns, tauks cilvēks.
drucka Resns, tauks cilvēks.
gumzis Resns, tauks dzīvs radījums.
bonka Resns, tukls (par cilvēku).
bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma.
drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu.
priesls Resns, tukls cilvēks.
brangs Resns, tukls.
remžans Resns, tukls.
taucīgs Resns, tukls.
treksnis Resns, uzbarojies cilvēks (arī šāda cūka).
izblīdis Resns.
lielvēderīgs Resns.
meknis Resns.
rasnis Resns.
reksns Resns.
rumaks Resns.
putrasbaļļa Resnulis.
omophron Resnuļi.
resnība Resnums, biezums.
resnvēderīgs Resnvēderains (1).
resnvēderīgs Resnvēderains (2).
bundža Resnvēderis.
puntūzis Resnvēderis.
sauts Resnvēderis.
spundecis Resnvēderis.
uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
rezorbcija Resorbcija - vielu uzsākšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu).
rezorpcija Resorbcija.
resorpcija Resorbēšanas norise.
rezorbēt Resorbēt.
patentresors Resors, kas izsniedz patentus.
respirators Respiratorisks - saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1).
restaurators Restaurācijas (2) dalībnieks, piekritējs.
restaurators Restaurācijas (l) speciālists; restaurētājs.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
rest. Restaurēts.
Ristenburga Restenberha, pilsēta Dienvidāfrikā.
reška Restes kameras logā.
režka Restes kameras logā.
ārdi Restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
streles Restes, režģis.
rešetkas Restes.
reste Restes.
rustes Restes.
restionaceae Restijaugu dzimta.
šķīnis Restītes.
Restmuyža Restmuiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
kazino Restorāns ar estrādes priekšnesumiem (dažās zemēs).
šantans Restorāns vai cita izpriecu vieta, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
grilbārs Restorāns vai restorāna daļa, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
pagrabs Restorāns, kafejnīca, bars u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
krogs Restorāns, kafejnīca, bufete.
krogus Restorāns, kafejnīca, bufete.
duhans Restorāns, krodziņš, sīkumu tirgotava (Tuvajos Austrumos un senāk arī Kaukāzā).
košerrestorāns Restorāns, kur pasniedz košerēdienus.
restoracija Restorāns.
restorācija Restorāns.
restūzis Restorāns.
restains Restots.
restriktāze Restrikcijas endonukleāzes - fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
RCM Restriktīvā kardiomiopātija (angļu "restrictive cardiomyopathy").
hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas.
hosts Resursdators, hostdators.
kredītresursi Resursi, ko kredītiestāde piesaista, atverot depozītu kontus vai arī izmantojot citus avotus.
RIFF Resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format"), kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādu izstrādātāju datoriem.
formāts RIFF resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format").
protokols RSVP resursu rezervēšanas protokols (angļu "Resorce Reservation Protocol").
Rēsvatns Resvatne, ezers Norvēģijā.
Gubāna ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
Gubena ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
Rešetnieku ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
Rešetniku ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
Rešetņiku ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām.
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības.
sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
mastocitoze Reta slimība, kam raksturīga tuklo šūnu infiltrācija audos, dažreiz arī orgānos.
šķetra Reta slota.
miksoglobuloze Reta tārpveida piedēkļa un resnās zarnas slimība; raksturīgas cistas ar gļotu kermenišiem.
enargīts Reta vara un arsēna rūda, kristalizējas rombiskā singonijā.
prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
kokķengurs Reta, izmirstoša ķenguru suga, kas sastopama tikai visgrūtāk sasniedzamos Jaungvinejas reģionos.
pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā.
sklerēma Reta, sklerodermijai līdzīga jaundzimušo slimība.
aklīši Retāk sastopams nezāļu "akļi" veids - platlapu akļi.
šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
retēt Retam kļūt, retināties.
oligohipomenoreja Retas menstruācijas ar minimālu asins daudzumu.
oligohipermenoreja Retas menstruācijas ar pārmērīgi lielu asins daudzumu.
platkājiņi Retēji ("Potentilla").
platkājis Retēji ("Potentilla").
vecvīrbārdiņa Retēji ("Potentilla").
potentilla Retēji.
platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
retenājs Retējs.
potentillaceae Retēju dzimta.
retinums Retējums ("Potentilla tormentilla").
dakriopss Retencijas cista, kas attīstās asaru dziedzerī vai tā izvadkanālā.
rētieši Reti (1).
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza.
šķiets Reti austa drēbe.
ribināt Reti izklāt, izžaut.
arhīvs Reti lietojamu programmu un datu un to uzkrāšanai (saglabāšanai) paredzētās programmatūras apvienojums datu vidē; var saglabāt, piem., programmu versijas un dublētājkopijas.
kakodilskābe Reti lietots arsēna preparāts, mazdarbīgs; lielākā daļa nepārveidota izdalās ar urīnu.
ģeonomija Reti lietots nosaukums matemātiskai ģeogrāfijai, kas atvasināts pēc analoģijas ar astronomiju.
ovoflavīns Reti lietots riboflavīna nosaukums.
glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam.
zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
holedohocēle Reti sastopama pārmantota kopējā žultsvada cistiskā dilatācija, kuras paplašinātā daļa ir žultsvada sienā.
bertrānisms Reti sastopama perversija, seksuālas tieksmes uz sadalīties sākušu vai pat pussatrūdējušu līķi.
cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
redeles Reti zobi.
knapi Reti.
reši Reti.
rēšņi Reti.
retam Reti.
retim Reti.
retikuloze Retikulocitoze.
fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence.
retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs.
histohromatoze Retikuloendoteliālās sistēmas saslimšanu kopīgs nosaukums, kas ietver ksantohromatozi, limfogranulomatozi un Gošē slimību.
retikuloze Retikuloendotelioze.
pārretināt Retināt vēlreiz, no jauna.
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
ridināt Retināt, izklāstīt, tilināt.
retot Retināt.
stidzināt Retināt.
retoties Retināties.
vakuummetrija Retināto gāzu spiediena mērīšanas metožu kopums.
belonoskiaskopija Retinoskopijas veids, ar ko nosaka refrakcijas kļūdu.
pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā.
izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
antanaklaze Retorikā apzināts vārda atkārtojums citādā nozīmē.
klīmaks Retorikā kāpinājums.
peroradia Retorikā runas beigas; klaja mēģinājuma runa skolās.
protaze Retorikā runas pirmā dala; teikuma vai perioda pirmā daļa.
metabola Retorikas figūra, ar ko atkārto iepriekš teiktos vārdus, bet citā kārtībā.
izokolons Retoriska figūra - teikuma daļu izvietojums vienādā kārtībā, pilnīgs paralēlisms.
pronominācija Retoriska figūra, kad apzīmē apstākli personas vietā, piem., Austerlicas uzvarētājs, Napoleona vietā.
epistrofa Retoriska figūra, kas sastāv no viena un tā paša vārda vai izteiciena atkārtojuma.
apostrofe Retorisks paņēmiens: uzruna.
retorisms Retoriskums (1).
retorisms Retoriskums (2).
retorta Retorte.
retorts Retorte.
interference Retos gadījumos, kad krustmija notiek gēna robežās, vērojama tuvu krustmiju biežuma palielināšanās (negatīvā interference).
retu Retos gadījumos; reizēm.
retum Retos gadījumos; reizēm.
retumi Retos gadījumos; reizēm.
retumis Retos gadījumos; reizēm.
Rēto Retota - pilsēta Īrijā (_Rath To_), tās nosaukums īru valodā.
radioķēdes Retranslācijas paveids, ko veido uz ultraīsviļņu radiotīklu radiostaciju bāzes.
retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
kataplāzija Retrograda metamorfoze; atrofijas veids, kad audi atgriežas agrākajā stāvoklī, kas tuvāks embrionālajam.
retroplāzija Retrogrādiskas audu pārmaiņas; deģenerācija.
RLF Retrolentālā fibroplāzija (angļu "retrolental fibroplasia").
rēns Rets (1), arī skrajš.
šķidrs Rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
neiroastrocitoma Rets audzējs, parasti veidojas trešā ventrikula pamatā un deniņu daivās; histoloģiski - gangliju un zvaigžņveida šūnas.
mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām.
pankreatoblastoma Rets ļaundabīgs neskaidras izcelsmes aizkuņģa dziedzera audzējs; parasti novēro bērniem.
rabdomioblastoma Rets ļaundabīgs skeleta muskulatūras audzējs, kas sastāv no mioblastiem.
neptunīts Rets melnas krāsas minerāls.
ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
ginandroblastoma Rets olnīcas audzējs, kurā ir arenoblastomatozi un granulozo šūnu audzēja elementi; klīniski dominē maskulinizācijas pazīmes.
pūksna Rets pušķis.
riekums Rets šķiets metu savilkšanai.
alkaptonūrija Rets vielu maiņas traucējums, alkaptona izdale.
hibernoma Rets zemādas audzējs, kas attīstās no starplāpstiņu vai sēžas taukaudiem.
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
nedažs Rets, dažs.
skraids Rets, izretināts.
cementoblastoma Rets, labdabīgs, odontogēns audzējs, kas attīstās no zoba cementa un proliferē pie zoba saknes.
reteklis Rets, neblīvs audums.
raits Rets, rēns, šķidrs.
rēzns Rets, skrajs.
streins Rets, skrajš 1(1).
rēds Rets, skrajš.
rats Rets.
rēdans Rets.
rešs Rets.
rēzvans Rets.
strejs Rets.
ladīnieši Retu romāņi, Alpu pirmiedzīvotāji, retu pēcnācēji.
bibliofilija Retu un vērtīgu izdevumu kolekcionēšana personiskās interesēs.
bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
izretis Retumis.
ūniks Retums, ūnikums.
ratums Retums.
retība Retums.
retušieris Retušas speciālists; retušētājs.
retušētājs Retušas speciālists.
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā).
Rēva Reva, Rēzeknes pieteka.
revanšmačs Revanša mačs.
revanšspēle Revanša spēle.
revanšists Revanšisma piekritējs.
revanša Revanšs.
neovaskularizācija Revaskularizācija.
revēlācionisms Revēlantisms - filosofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos.
reverents Reverends.
protokols RARP reversais adrešu atrises protokols (angļu "Reverse Address Resolution Protocol").
revizors Revidents.
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no ļauna.
revizierēt Revidēt, pārbaudīt.
Reviļahihedo Revijahihedo salas Klusā okeāna austrumu daļā.
šovs Revijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
pārjemšana Revīzija.
revizionists Revizionisma piekritējs.
Parīzes komūna Revolūcija Parīzē 1871. gadā.
termidors Revolūcijas beigas, kontrrevolūcijas sākums (šajā mēnesī tika gāzta jakobīņu diktatūra).
RJS Revolūcijas jaunatnes savienība (Sīrijā).
Revolūcijas Revolūcijas smaile - Istiklols, virsotne Pamira kalnos.
revolucionārisms Revolucionārā aktivitāte, revolucionārās darbības izpausme.
karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
narodņičestvo Revolucionāra kustība Krievijā 19. gs. 70.-80. gados ar saukli "visu tautai un visu caur tautu!".
Parīzes komūna Revolucionārā valdība Parīzē 1871. gadā.
kabošjeni Revolucionārās kustības dalībnieki 1410-13, gk. Parīzē.
RDF Revolucionāri demokrātiskā fronte (Salvadorā).
revolucionaritāte Revolucionārisms.
revolucionēt Revolucionizēt.
buldogs Revolveris ar īsu stobru.
īsstobrene Revolveris.
revolnīca Revolveris.
revolvere Revolveris.
revolvers Revolveris.
revolverautomāts Revolvervirpa, kam ir automātiska vadības sistēma.
rezeda Rezēda ("Reseda").
rezedas Rezēda ("Reseda").
rezēdas Rezēda ("Reseda").
rezēde Rezēda ("Reseda").
rezeidas Rezēda ("Reseda").
reziedas Rezēda ("Reseda").
reseda Rezēdas.
resedaceae Rezēdu dzimta.
baltā rezēda rezēdu suga ("Reseda alba").
dzeltenā rezēda rezēdu suga ("Reseda lutea").
iedzeltenā rezēda rezēdu suga ("Reseda luteola").
smaržīgā rezēda rezēdu suga ("Reseda odorata"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
resekcija Rezekcija - ķirurģiska (parasti orgāna daļas) atdalīšana.
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts.
Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
Rečiņa Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants.
Rečiņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants.
Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski.
šļahotskieši Rezēknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotski" iedzīvotāji.
reidzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" iedzīvotāji.
Reidzani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" nosaukuma variants.
regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji.
Rejeņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņas" nosaukuma variants.
Rejenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukums latgaliski.
Rf Rezerfordijs (ķīm. elements).
Arktikas rezervāts rezervāts ASV (_Arctic National Wildlife Refuge_), Aļaskas ziemeļaustrumos, dibināts 1960. g., platība - 78051 km^2^.
bantustāna Rezervāts DĀR, 1959.-1994. g. melnādainajiem iedzīvotājiem bija ierīkotas 9 bantustānas.
Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus.
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas.
Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju).
Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā.
aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
rezervakcija Rezerves akcija - tirgū vēl neizlaista pamatakcija.
palīgenkurs Rezerves enkurs, kas ir ievērojami mazāks par peldlīdzekļa pamatenkuru un tiek lietots gk. avārijas situācijās.
zapaska Rezerves ritenis (automašīnai).
atsargu Rezerves.
rezervējums Rezervēšanas procesa rezultāts; viesnīcas apstiprina numuru rezervējumu, transporta uzņēmumi un ceļojumu aģentūras - biļešu rezervējumu.
distance Rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
rezerve Rezervistu (1) kopums.
mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
banka Rezervistu soliņš (sporta spēlēs).
resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai un demonstrēšanai.
rezervāris Rezervuārs.
štimbāgs Rezervuārs.
rezgalnīca Rezgale.
resgalvība Rezgalība.
kuņugals Rezgalis.
rezgalnieks Rezgalis.
pritani Rezidējošie seno grieķu padomes (būles) locekļi, kas sastāvēja vienā no 10 padomes sekcijām, kuras pēc kārtas nodarbojās ar tekošām valsts lietām.
pretestība Rezistors.
ferorezonanse Rezonanse starp viena tīkla elementa kapacitāti un cita piesātinātas magnētserdes elementa induktivitāti.
rezonance Rezonanse.
ciklotrons Rezonanses cikliskais lādētu daļiņu paātrinātājs, lieto kodolfizikāliem pētījumiem un arī radioaktīvo izotopu iegūšanai.
efa Rezonatoratvere stīginstrumentu augšvākā "f" burta formā.
rezorcilskābes Rezorcīna karbonskābes.
resorcins Rezorcīns.
gals Rezultātā; arī beidzot, beigās.
beigas Rezultātā; beidzot (2).
sekmes Rezultāti (mācībās).
aizbērums Rezultāts --> aizbērt.
aizēnojums Rezultāts --> aizēnot.
aizgruvums Rezultāts --> aizgrūt (1).
aizkaitinājums Rezultāts --> aizkaitināt.
aizkaitinātība Rezultāts --> aizkaitināt.
aizkavējums Rezultāts --> aizkavēt.
aizķepējums Rezultāts --> aizķepēt (1).
aizķepējums Rezultāts --> aizķepēt (2).
aizķitējums Rezultāts --> aizķitēt.
aizlīmējums Rezultāts --> aizlīmēt.
aizlūzums Rezultāts --> aizlūzt (1).
aizpampums Rezultāts --> aizpampt.
aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot(1); tas, ar ko aizplīvuro vai aizplīvurojas.
aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot(2).
aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot(3).
aizputinājums Rezultāts --> aizputināt (1).
aizsērējums Rezultāts --> aizsērēt(1).
aizsērējums Rezultāts --> aizsērēt(2).
aizskārums Rezultāts --> aizskart(2).
aizskārums Rezultāts --> aizskart(3).
aizsmakums Rezultāts --> aizsmakt (1); balss saišu pietūkums, elastības zudums.
aizsprostojams Rezultāts --> aizsprostot.
aizsprostojums Rezultāts --> aizsprostot.
aiztepējums Rezultāts --> aiztepēt.
aiztūkums Rezultāts --> aiztūkt.
aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
aizvaskojums Rezultāts --> aizvaskot.
aizžogojums Rezultāts --> aizžogot; arī žogs.
akcentējums Rezultāts --> akcentēt(2); uzsvērums; uzsvars; akcents (2).
akvarelējums Rezultāts --> akvarelēt.
apadījums Rezultāts --> apadīt.
apalvojums Rezultāts --> apalvot.
apaukstējums Rezultāts --> apaukstēt.
apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
apbūrums Rezultāts --> apburt(1).
apdullinājums Rezultāts --> apdullināt (1).
apdullinājums Rezultāts --> apdullināt (2).
apdullums Rezultāts --> apdullt (1).
apdullums Rezultāts --> apdullt (2).
apduļķojums Rezultāts --> apduļķot.
apdzeltējums Rezultāts --> apdzeltēt.
apdzisums Rezultāts --> apdzist.
apēnojums Rezultāts --> apēnot.
apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (2); attēlojums, izskaidrojums.
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
apgurums Rezultāts --> apgurt; pagurums.
apjukums Rezultāts --> apjukt 1.
apkaļķojums Rezultāts --> apkaļķoties.
apkaunojums Rezultāts --> apkaunot.
apkvēpums Rezultāts --> apkvēpt.
aplaimojums Rezultāts --> aplaimot.
aplauzums Rezultāts --> aplauzt (1).
aplēse Rezultāts --> aplēst; aprēķins.
aplikums Rezultāts --> aplikt (1); tas, kas ir aplikts.
aplipums Rezultāts --> aplipt (1); tas, kas aplipis (visapkārt).
apmežojums Rezultāts --> apmežot; sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
apmilzums Rezultāts --> apmilzt; apmilzusi vieta.
apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
appampums Rezultāts --> appampt; appampusi (ķermeņa) vieta.
aprakstījums Rezultāts --> aprakstīt (3).
aprausums Rezultāts --> apraust.
apriepojums Rezultāts --> apriepot; riteņa riepa (kopā ar kameru).
aprūsējums Rezultāts --> aprūsēt; rūsas kārta.
apsalums Rezultāts --> apsalt (1).
apsarkums Rezultāts --> apsarkt.
apskapstējums Rezultāts --> apskapstēt.
apstarojums Rezultāts --> apstarot (2).
apstrādājums Rezultāts --> apstrādāt (1); apstrāde.
apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta.
apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
apšuvums Rezultāts --> apšūt (1); tas, ar ko apšūts.
apšuvums Rezultāts --> apšūt (3); tas, ar ko apšūts.
aptumsums Rezultāts --> aptumst (1).
aptumšojums Rezultāts --> aptumšot (2).
apūdeņojums Rezultāts --> apūdeņot.
apžēlojums Rezultāts --> apžēlot.
asignējums Rezultāts --> asignēt; asignētā naudas summa.
atausma Rezultāts --> ataust (2).
atbirums Rezultāts --> atbirt.
atdarinājums Rezultāts --> atdarināt (1).
atdzejojums Rezultāts --> atdzejot; tulkots dzejas darbs.
atēnojums Rezultāts --> atēnot (1).
atkusums Rezultāts --> atkust (1).
atkusums Rezultāts --> atkust (2).
atlicinājums Rezultāts --> atlicināt.
atplaisājums Rezultāts --> atplaisāt.
atplīsums Rezultāts --> atplīst (1); atplīsusī daļa.
atplūdums Rezultāts --> atplūst (2).
atplūdums Rezultāts --> atplūst (3).
atsalums Rezultāts --> atsalt (3); vēsas attiecības.
atsarkums Rezultāts --> atsarkt (1).
atsarkums Rezultāts --> atsarkt (2).
atsegums Rezultāts --> atsegt (2).
atskaitījums Rezultāts --> atskaitīt (1); atskaitītā naudas summa.
atskaņojums Rezultāts --> atskaņot (2).
atskaņojums Rezultāts --> atskaņot (3).
atskārsme Rezultāts --> atskārst; apjēgšana.
atskārta Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
atskārtums Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
atslogojums Rezultāts --> atslogot (2).
atspaidījums Rezultāts --> atspaidīt (2); iekaisums, kas radies, atspaidot (kādu ķermeņa daļu).
atspēkojums Rezultāts --> atspēkot.
atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (1), atspoguļoties (1).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (2), atspoguļoties (2).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (3), atspoguļoties (3).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (4), atspoguļoties (4).
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot (5), atspoguļoties (5).
atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt.
atspulgojums Rezultāts --> atsulgot.
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela.
atšķēlums Rezultāts --> atšķelt (1); tas, kas ir atšķelts.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1); fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2); attaisnošana; fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
atteikums Rezultāts --> atteikt (2); lūguma, ierosinājuma u. tml. noraidījums.
atveidojums Rezultāts --> atveidot.
atveldzinājums Rezultāts --> atveldzināt (1), atveldzināties (1).
atveldzinājums Rezultāts --> atveldzināties (2).
atvilkums Rezultāts --> atvilkt (6); atvilktā naudas summa; atskaitījums.
avansējums Rezultāts --> avansēt (1).
blāzmojums Rezultāts --> blāzmot (1); blāzma (1).
blāzmojums Rezultāts --> blāzmot (2); blāzma (2).
blīvējums Rezultāts --> blīvēt; ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
bojājums Rezultāts --> bojāt (1).
briedums Rezultāts --> briest (1).
brūvējums Rezultāts --> brūvēt; pagatavotais dzēriens.
cēlums Rezultāts --> celt.
citējums Rezultāts --> citēt; arī citāts.
čalojums Rezultāts --> čalot (2).
četrkāršojums Rezultāts --> četrkāršot.
dabūjums Rezultāts --> dabūt (1); tas, kas ir dabūts, iegūts.
darinājums Rezultāts --> darināt (2).
datējums Rezultāts --> datēt.
daudzkāršojums Rezultāts --> daudzkāršot.
dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; dāvana (1).
definējums Rezultāts --> definēt.
degums Rezultāts --> degt 1(1).
desmitkāršojums Rezultāts --> desmitkāršot.
dēstījums Rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
dējums Rezultāts --> dēt 1.
dējums Rezultāts --> dēt 2.
dīgums Rezultāts --> dīgt (1); sadīguši augi (parasti lielākā platībā).
dilums Rezultāts --> dilt (1).
dilums Rezultāts --> dilt (1).
divkāršojums Rezultāts --> divkāršot.
drapējums Rezultāts --> drapēt (1).
drapējums Rezultāts --> drapēt (2); drapērija.
dūrums Rezultāts --> durt (1).
dzēlums Rezultāts --> dzelt (1).
dzēlums Rezultāts --> dzelt (2).
dzēlums Rezultāts --> dzelt (3).
dzēlums Rezultāts --> dzelt (5).
dzeltējums Rezultāts --> dzeltēt (1).
dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (1).
dzirkstījums Rezultāts --> dzirkstīt (2).
dzisums Rezultāts --> dzist (2).
dzisums Rezultāts --> dzist (4).
ēnojums Rezultāts --> ēnot (1).
fakturējums Rezultāts --> fakturēt.
formulējums Rezultāts --> formulēt.
gaismojums Rezultāts --> gaismot (1).
gaismojums Rezultāts --> gaismot (2); gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
garojums Rezultāts --> garot (1); garaiņi.
garojums Rezultāts --> garot (2).
gruzdējums Rezultāts --> gruzdēt (1); gruzdums (1).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (1).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (2).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (3).
gurums Rezultāts --> gurt (1); nogurums, pagurums.
gurums Rezultāts --> gurt (2).
guvums Rezultāts --> gūt (1).
guvums Rezultāts --> gūt (2).
guvums Rezultāts --> gūt (3).
harmonizācija Rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizējums.
iekaisums Rezultāts --> iekaist (2).
iekarsums Rezultāts --> iekarst (1).
iekavējums Rezultāts --> iekavēt.
iekūlums Rezultāts --> iekult (1).
ielūzums Rezultāts --> ielūzt (1).
iemiesojums Rezultāts --> iemiesot (1).
iemiesojums Rezultāts --> iemiesot (2).
iepīkums Rezultāts --> iepīkt.
iepuvums Rezultāts --> iepūt; iepuvusi vieta.
iesīkstējums Rezultāts --> iesīkstēt (1).
iesīkstējums Rezultāts --> iesīkstēt (2).
ieslēgums Rezultāts --> ieslēgt (3).
ieslodzījums Rezultāts --> ieslodzīt (1).
iestīgojums Rezultāts --> iestīgot.
iestingums Rezultāts --> iestingt.
ietrūkums Rezultāts --> ietrūkt.
izbirzums Rezultāts --> izbirzt.
izdzisums Rezultāts --> izdzist.
izgulsnējums Rezultāts --> izgulsnēt, izgulsnēties (1).
izpaudums Rezultāts --> izpaust (1).
izplūdums Rezultāts --> izplūst (1).
izplūdums Rezultāts --> izplūst (2).
izplūdums Rezultāts --> izplūst (3).
izplūdums Rezultāts --> izplūst (4).
izplūdums Rezultāts --> izplūst (5).
izprasījums Rezultāts --> izprasīt (2).
izpuvums Rezultāts --> izpūt; izpuvusī vieta.
izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
izslābums Rezultāts --> izslābt.
izspiedums Rezultāts --> izspiest (5).
izstarojums Rezultāts --> izstarot (2).
izsutums Rezultāts --> izsust (1).
izsvīdums Rezultāts --> izsvīst.
iztvīkums Rezultāts --> iztvīkt.
izvirums Rezultāts --> izvirt.
izzarojums Rezultāts --> izzarot (1).
izzarojums Rezultāts --> izzarot (2).
kapājamais Rezultāts --> kapāt (1).
klājums Rezultāts --> klāt (2); slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
krēslojums Rezultāts --> krēslot.
kumpums Rezultāts --> kumpt; kumpa (ķermeņa daļā); kūkums.
margojums Rezultāts --> margot (1).
mirdzums Rezultāts --> mirdzēt.
mirgojums Rezultāts --> mirgot (1).
mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
noaugums Rezultāts --> noaugt (3).
nobālums Rezultāts --> nobālēt(1).
nobrāzums Rezultāts --> nobrāzt 1(2); nobrāzta vieta.
nobriedums Rezultāts --> nobriest (1).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (2).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (3).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (4).
nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties (1); nogulsnējusies kārta.
noliesējums Rezultāts --> noliesēt.
norāde Rezultāts --> norādīt (2); nepieciešamo ziņu kopums.
norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
nosarkums Rezultāts --> nosarkt.
noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (1); noslāņojusies kārta, slānis.
noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (2); atšķirīga grupa, kopums (sabiedrībā).
nosūbējums Rezultāts --> nosūbēt.
notirpums Rezultāts --> notirpt.
notvīkums Rezultāts --> notvīkt (1); nosarkums.
novājējums Rezultāts --> novājēt.
novārgums Rezultāts --> novārgt (1).
novītums Rezultāts --> novīst.
pagurums Rezultāts --> pagurt (1).
pampums Rezultāts --> pampt; arī sapampusī vieta; tūkums, arī tūska.
panīkums Rezultāts --> panīkt (1).
panīkums Rezultāts --> panīkt (2).
pārakcentējums Rezultāts --> pārakcentēt (1).
pārakcentējums Rezultāts --> pārakcentēt (2).
pārblīvējums Rezultāts --> pārblīvēt; arī pārblīvētība.
pārbriedums Rezultāts --> pārbriest (1).
pārogļojums Rezultāts --> pārogļoties (2).
pārragojums Rezultāts --> pārragoties.
pārraksts Rezultāts --> pārrakstīt (2); pārrakstītais teksts.
pārsalums Rezultāts --> pārsalt (2).
pārsniegums Rezultāts --> pārsniegt (2).
pārstiepums Rezultāts --> pārstiept (4).
pāržuvums Rezultāts --> pāržūt.
pieckāršojums Rezultāts --> pieckāršot.
piegurums Rezultāts --> piegurt.
piekusums Rezultāts --> piekust 1(1); nogurums.
piepampums Rezultāts --> piepampt; piepampusi ķermeņa vieta; pietūkums.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (2); tas, kas ir pierakstīts klāt.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
pieradums Rezultāts --> pierast(2).
pieredzējums Rezultāts --> pieredzēt.
piesarkums Rezultāts --> piesarkt.
pieteikums Rezultāts --> pieteikt (1).
pietūkums Rezultāts --> pietūkt; pietūkuši ķermeņa vieta.
pietvīkums Rezultāts --> pietvīkt(1); piesarkums.
plaiksnījums Rezultāts --> plaiksnīt.
plīsums Rezultāts --> plīst (1).
repējums Rezultāts --> repēt.
saasiņojums Rezultāts --> saasiņot.
saaugums Rezultāts --> saaugt(1).
saaugums Rezultāts --> saaugt(4).
sadegums Rezultāts --> sadegt 1(3); sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
sadrūmums Rezultāts --> sadrūmt.
sadugums Rezultāts --> sadugt(1); sadrūmums.
sadūrums Rezultāts --> sadurt(1).
sadūrums Rezultāts --> sadurt(2).
sagrūdums Rezultāts --> sagrūst(3).
sagurums Rezultāts --> sagurt.
saīgums Rezultāts --> saīgt.
sakumpums Rezultāts --> sakumpt.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
sapampums Rezultāts --> sapampt; arī sapampusī vieta; satūkums.
sapīkums Rezultāts --> sapīkt.
saposmojums Rezultāts --> saposmot.
sarētojums Rezultāts --> sarētot, sarētoties; arī rēta (1).
sarkums Rezultāts --> sarkt.
sarūgums Rezultāts --> sarūgt.
sasalums Rezultāts --> sasalt (1).
sasarkums Rezultāts --> sasarkt.
saskrambājums Rezultāts --> saskrambāt(1).
saskrāpējums Rezultāts --> saskrāpēt(1).
sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(1); sīka, garena, nedzija brūce, šādu brūču kopums.
sasprēgājums Rezultāts --> sasprēgāt(2); šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
sastāvējums Rezultāts --> sastāvēties.
sastulbums Rezultāts --> sastulbt; apjukums.
satūkums Rezultāts --> satūkt; arī satūkusī vieta.
savārgums Rezultāts --> savārgt (1); arī slimība.
simtkāršojums Rezultāts --> simtkāršot.
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
spīgojums Rezultāts --> spīgot.
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
spulgojums Rezultāts --> spulgot.
svilums Rezultāts --> svilt (1).
svilums Rezultāts --> svilt (2).
svilums Rezultāts --> svilt (3).
svilums Rezultāts --> svilt (4).
svilums Rezultāts --> svilt (5).
svīdums Rezultāts --> svīst (1).
svīdums Rezultāts --> svīst (2).
svīdums Rezultāts --> svīst (3); ausma.
tirpums Rezultāts --> tirpt.
trīskāršojums Rezultāts --> trīskāršot.
tūkums Rezultāts --> tūkt (1); arī satūkusī vieta; arī tūska.
tvīkums Rezultāts --> tvīkt (1).
tvīkums Rezultāts --> tvīkt (2).
tvīkums Rezultāts --> tvīkt (3).
tvīkums Rezultāts --> tvīkt (5).
tvīkums Rezultāts --> tvīkt (6).
uzblīdums Rezultāts --> uzblīst (1).
uzbriedums Rezultāts --> uzbriest (3).
uzpampums Rezultāts --> uzpampt; uztūkums.
uzpūtums Rezultāts --> uzpūst (4), uzpūsties (1).
uzrēķins Rezultāts --> uzrēķināt.
uzsalums Rezultāts --> uzsalt; sasalusi (sniega, zemes) virskārta.
uzsmidzinājums Rezultāts --> uzsmidzināt (1).
uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
uztūkums Rezultāts --> uztūkt.
veldzējums Rezultāts --> veldzēt (1), veldzēties (1).
veldzējums Rezultāts --> veldzēt (2), veldzēties (2).
vizējums Rezultāts --> vizēt 1.
vizējums Rezultāts --> vizēt 2.
vizējums Rezultāts --> vizēt 3.
vizmojums Rezultāts --> vizmot; arī vizma (1).
vizma Rezultāts --> vizmot; arī vizmojums.
vizuļojums Rezultāts --> vizuļot.
zaiga Rezultāts --> zaigot; arī zaigojums.
zaigojums Rezultāts --> zaigot; zaiga.
zalgojums Rezultāts --> zalgot.
zarojums Rezultāts --> zarot (1), zaroties (1); zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
zarojums Rezultāts --> zarot (2), zaroties (2).
ziba Rezultāts --> zibēt (1).
ziba Rezultāts --> zibēt (2).
zibsnis Rezultāts --> zibsnīt (1); arī zibens.
zibsnījums Rezultāts --> zibsnīt (1).
zibsnījums Rezultāts --> zibsnīt (2).
zibsnis Rezultāts --> zibsnīt (2).
zibšņojums Rezultāts --> zibšņot (1).
zibšņojums Rezultāts --> zibšņot (2).
ziedojums Rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
zudums Rezultāts --> zust (1).
zudums Rezultāts --> zust (2).
zudums Rezultāts --> zust (3).
zudums Rezultāts --> zust (4).
zvīļojums Rezultāts --> zvīļot.
žuburojums Rezultāts --> žuburot (1), žuburoties (1); arī žuburs (1), žuburu (1) kopums.
žuburojums Rezultāts --> žuburot (2), žuburoties (2); arī žuburs (2), žuburu (2) kopums.
žuburojums Rezultāts --> žuburot (3); arī žuburs (3), žuburu (3) kopums.
efekts Rezultāts (kādai norisei, darbībai).
ščots Rezultāts (sporta spēlē).
dzejojums Rezultāts dzejot; dzejas darbs; plašāks dzejolis, kas tuvs liroepikas žanram.
atveids Rezultāts, arī process --> atveidot; atveidojums; atveidošana; atveide.
apsikums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
apsikums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt 1 (1).
iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt.
izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (1).
izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (2).
izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (3).
piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt (1).
piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt 2.
sasmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> sasmakt.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā.
starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
aizjūgums Rezultāts, pabeigta darbība --> aizjūgt.
ķitējums Rezultāts, paveikta darbība --> ķitēt; tepējums (1).
attēlojums Rezultāts, process --> attēlot (1); tēlains izklāsts, apraksts.
auglis Rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, pūliņiem).
produkts Rezultāts, sekas (garīgai darbībai).
aizlūzums Rezultāts, stāvoklis --> aizlūzt (2).
aplenkums Rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (1).
aplenkums Rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (2).
apstulbums Rezultāts, stāvoklis --> apstulbt; pastiprināts apmulsums.
atskurbums Rezultāts, stāvoklis --> atskurbt.
atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (1).
atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (2).
atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (3).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (1).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (2).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (3).
jekelis Rezultāts; ieguvums.
pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru.
rezimē Rezumē.
rezimejs Rezumē.
debrīfings Rezumējoša apspriede pēc veiktajiem eksperimentiem.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā.
rezumē Rezumējums, kopsavilkums.
rezimēt Rezumēt.
ārds Režģa elements kurtuvēs, kaltēs, cepšanas iekārtās.
tāriņi Režģi, ko izmanto zivju zvejā.
brežģis Režģis - veidojums, kas radies, kam, piemēram, zariem, savstarpēji savijoties, krustojoties.
aizsargrežģis Režģis, kas aizsargā.
rēkšas Režģis, ko novieto virs ragavām.
restes Režģis, parasti metāla (piemēram, logiem).
čokars Režģis, pinka, ieloks.
čokuris Režģis, pinka, ieloks.
ražģelis Režģis, pinums, siets.
reži Režģis, rijas siets.
riekšķis Režģis, siets.
riešķis Režģis, siets.
rietnis Režģis, siets.
reklis Režģis, vētījamais siets.
rekšis Režģis, vētījamais siets.
resis Režģis, vētījamais siets.
skadriņi Režģis; arī margas; siets, slēģi.
kratulis Režģis.
mežģis Režģis.
mēžģis Režģis.
regžģele Režģis.
regžis Režģis.
riduvens Režģis.
skadriņas Režģis.
peinēt Režģīt, jaukt.
meterēt Režģīt.
ražģēt Režģīt.
ražģīt Režģīt.
režģēt Režģīt.
režgot Režģīt.
murkšķīties Režģīties, mezgloties, samudžināties.
murkšīties Režģīties, mezgloties.
varžīties Režģīties, sajukt juceklī.
fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu.
skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
treliņi Režģveida nožogojums; režģi.
režģojums Režģveida priekšmets, konstrukcija; arī režģis.
režģveidīgs Režģveida.
viesrežija Režija, ko veic viesrežisors.
režisūra Režija.
kozlodjorka Režīma dienests, "apsardze".
videorežīms Režīms, kas nodrošina datora iespēju attēlot datora ekrānā grafiku.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
Redžaina Ridžaina, pilsēta Kanādā ("Regina").
Reinīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Reinieki" nosaukuma variants.
Rejnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Reinieki" nosaukuma variants.
Reminīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Remenieki" nosaukuma variants.
badjarnaki Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
basari Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
koņagi Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
tendaboeni Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
tendamaiji Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m.
Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km.
Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās.
RRAA Rīgas Reģionālās attīstības aģentūra.
Riigikogu Rīgikogu, Igaunijas Republikas parlaments.
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
ribuari Ripuari - franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu.
robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
Rodrigesas salas reģions Rodrigesa, autonoma teritorija Maurīcijā, tās pilnais nosukums (“Rodrigues Island Region”).
Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.).
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
Rumīna Romiešu mitoloģijā - ar krūti barojošo māšu dieviete, kuru bieži attēloja kā vilceni, kas baroja Romas dibinātājus Romulu un Remu.
Numitors Romiešu mitoloģijā - Eneja pēctecis, Albalongas karalis, Romula un Rema vectēvs.
Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte.
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu.
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
Rēja Silvija romiešu mitoloģijā — Romas dibinātāju Romula un Rema māte.
Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā.
Ruandas Republika Ruanda, valsts pilnais nosaukums ("Repubulika y'u Rwanda", franču: "République du Rwanda", angļu "Republic of Rwanda").
RWF Ruandas franks; Ruandas Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
MVR Rūfija; Maldīvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - lari.
RSR Rumānijas Sociālistiskā Republika.
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee").
brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu.
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.).
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remša valks; Remšvalks.
Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta.
Anmado sala Dzeltenajā jūrā (_Anma-do_), Korejas Republikas teritorija.
Anmjondo sala Dzeltenajā jūrā (_Anmyŏn-do_), Korejas Republikas teritorija.
Mariona Sala Indijas okeānā, viena no Prinča Edvarda salām, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība - 255 kvadrātkilometri.
Aoba sala Jaunhebridu salās Klusajā okeānā, Vanuatu Republikas Penamas provinces rietumu daļā.
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m.
Anariki sala Kiribati Republikā (_Anariki_), Klusā okeāna Abaianas salu grupas rietumu daļā.
Arorae sala Kiribati Republikā (_Arorae_), Kiribati (Gilberta) salu dienvidaustrumos.
Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā.
Aniva sala Klusā okeāna Jaunhhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē.
Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos.
Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvida, ASV teritorija.
Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija.
Aneitjuma sala Klusajā okeānā (_Aneityum_), Jaunhebridu salu dienvidu daļā, Vanuatu Republikas teritorija.
Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija.
Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija.
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos.
Ardū sala Maldīvu salu dienvidos (_Addoo Atholhu_), Maldīvijas Republikas Sīnu atolā.
Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
Klarjona Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m.
Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco.
Austrumrenela sala Zālamanu salu dienvidos (_East Rennel_), kas iekļauta Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā, jo to apdraud mežistrādes darbi.
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m.
Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m.
remberģieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Remberģe" iedzīvotāji.
Kaulacas Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" bijušais nosaukums.
kaulacnieki Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" iedzīvotāji.
Kaulači Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" nosaukuma variants.
reņģenieks Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs.
salieši Saliešu franki - Reinas lejgala novada franki, no kuriem cēlies Vācijas Saliešu ķeizaru nams.
Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.).
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas.
Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m.
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
Fēniksa salas salu grupa Klusā okeāna vidū ("Phoenix Islands"), Polinēzijā, Kiribati Republikā.
Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības.
Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador").
SVC Salvadoras kolons; Salvadoras Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
Sankura Sankuru, upe Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino").
Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero").
Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m.
Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies").
Sarkanā Sarkanā upe - Redrivera.
Sarkanā Sarkanā upe - Ziemeļu Redrivera.
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
RISC dators sašaurinātas instrukcijkopas dators (angļu "Reduced Instruction Set Computer").
Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
Segliņa ezers Segliņu ezers Rendas pagastā.
Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
SCR Seišelu rūpija; Seišelu Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
dekurions Senās Romas Republikas laikā — to iedzīvotāju kārtas pilsonis, kuri veidoja pilsētas padomi.
Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
Senluija Senluī, pilsēta Reinjonas salā.
RSD Serbijas dinārs; Serbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - para.
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
Vojvodina Serbijas Republikas autonomais novads, administratīvais centrs - Novi Sada, platība - 21506 kvadrātkilometri, 1979000 iedzīvotāju (2008.).
Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta ("Beograd"), atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.).
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
fiņa Sīka monēta Ķīnas Tautas Republikā, vienāda ar 0,01 juaņu un 0,1 czjao jeb dzjao.
santīms Sīkaudas vienība Santomes un Prinsipi Republikā, vienāda ar 0,01 dobru.
poiša Sīknauda Bangladešas Tautas Republikā, takas simtdaļa.
tebe Sīknauda Bostvānas Republikā, 0,01 pula.
bututs Sīknauda Gambijas Republikā, dalasi simtdaļa.
peseva Sīknauda Ganas Republikā, Ganas sedi simtdaļa.
lipa Sīknauda Horvātijas Republikā, kunas simtdaļa.
tiņa Sīknauda Kazahstānas Republikā, tenges simtdaļa.
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
iraimbilanja Sīknauda Madagaskaras Republikā, ariari simtdaļa.
tambala Sīknauda Malāvijas Republikā, Malāvijas kvača simtdaļa.
lari Sīknauda Maldīvijas Republikā, rūfijas simtdaļa.
kums Sīknauda Mauritānijas Islāma Republikā, ugijas simtdaļa.
kobo Sīknauda Nigērijas Federatīvajā Republikā, nairas simtdaļa.
dirams Sīknauda Tadžikistānas Republikā, somona simtdaļa.
fiņa Sīknauda Taivānā (Ķīnas Republikā), jaunā Taivānas dolāra simtdaļa.
miljems Sīknauda Tunisijas Republikā, Tunisijas dolāra simtdaļa.
tijins Sīknauda Uzbekistānas Republikā, suma simtdaļa.
hao Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga desmitdaļa.
xu Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga simtdaļa.
ngvē Sīknauda Zambijas Republikā, Zambijas kvačas simtdaļa.
dens Sīknaudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā, denāra simtā daļa.
Ustjsisoļska Siktivkara - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1930. g.
SGD Singapūras dolārs; Singapūras Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
singapūrieši Singapūras Republikas iedzīvotāji.
SYP Sīrijas mārciņa; Sīrijas Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
Sēmejervi Sjamezers - ezers Krievijas Karēlijas Republikā, tā nosaukums karēļu valodā.
Sēmezers Sjamezers, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
sjerraleonieši Sjerraleones Republikas iedzīvotāji.
Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m.
Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.
Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.).
Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.).
Slūjas ezers Slujas ezers Rendas pagastā.
SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Sokorra Sokorro - sala Reviljahihedo salu grupā.
SOS Somālijas šiliņš; Somālijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.).
TJS Somons; Tadžikistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - dirams.
KGS Soms; Kirgizstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa.
Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums.
Serdoboļa Sortavalas pilsētas Krievijā (Karēlijas Republikā) nosaukums līdz 1940. g.
Ižma Sosnogorska - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1957. g.
RPG Specializēta programmēšanas valoda ekonomiskās informācijas apstrādei, pārskatu ģenerators (angļu "Report Program Generator").
MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle").
SRAB Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaules Banka) (ANO).
IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board").
RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas.
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
RDF Strukturāls resursu apraksts (angļu Resources Description Framework).
SDG Sudānas mārciņa; Sudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
UZS Sums; Uzbekistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tijins.
Sūdu ezers Sūnezers, ezers Rendas pagastā.
Sūniņu ezers Sūnezers, ezers Rendas pagastā.
Sūnu ezers Sūnu ezers - Sūnezers Rendas pagastā.
Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā).
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā.
SRD Surinamas dolārs; Surinamas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns.
Nīderlandes Gviāna Surinamas Republikas nosaukums līdz 1975. g.
Reiņiki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants.
Rejnīki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants.
Sventiņu ezers Sventiņš, ezers Rendas pagastā.
Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
Sviriņa ezers Sviriņu ezers Rendas pagastā.
Katanga Šaba - reģions Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos.
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā.
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km.
īlenknābis Šīs dzimtas ģints ("Recurvirostra").
rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants.
Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m).
Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
šrilankieši Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas iedzīvotāji.
Ceilona Šrilankas Republikas nosaukums līdz 1972. g.
LKR Šrilankas rūpija; Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.).
Bihāra Štats Indijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Patna, platība - 94163 kvadrātkilometri, 93823000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - maithilī, hindi.
TadžPSR Tadžikijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
Kalnu Badahšana Tadžikistānas Republikas autonomais vilojats, atrodas Tadžikistānas austrumu daļā, platība - 64200 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Horega, 218000 iedzīvotāju (2008. g.).
Oirotu autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas (Krievijā) teritorijas nosaukums 1922.-1948. g.
Kalnu Altaja autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas teritorijas (Krievijā) nosaukums 1948.-1992. g., kad tā bija Altaja novada teritoriāla vienība.
Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
BDT Taka; Bangladešas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - poiša.
režnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Režas" iedzīvotāji.
remplīnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Remplīna" iedzīvotāji.
kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
tanzānieši Tanzānijas Apvienotās Republikas iedzīvotāji.
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
TZS Tanzānijas šiliņš; Tanzānijas Savienotās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
avoseta Tārtiņveidīgo dzimtas putns ("Recurvirostra avoseta L."), maldu viesis.
Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.).
nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
kalmiki Tauta - Kalmikijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
kazahi Tauta - Kazahstānas Republikas pamatiedzīvotāji.
ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
bongo Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
kreiši Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
gbaji Tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie.
tabasarani Tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi.
zulusi Tauta Dienvidāfrikas Republikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie (baptisti).
tati Tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi.
mongo Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo ieplakas tropu mežu un purvu apvidū, valoda (lomongo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
bobangi Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
cezi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji.
bežti Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči.
botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
andi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
baguli Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
čamali Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ginuhi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
godoberi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
gunzebi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
hvarši Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
karati Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ahvahi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
jukagiri Tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā.
abhāzi tauta, Abhāzijas Republikas, Gruzijā, pamatiedzīvotāji
adigejieši Tauta, Adigejas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; ticīgie - musulmaņi.
bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
seremundi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
bandi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā, Zairā, Sudānā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa bandu - kristieši.
tami Tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
asīrieši Tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas.
numuji Tauta, dzīvo Kamerūnā. Čadā un Centrālāfrikas Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
balundi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
bakondži Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi.
ngbandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti.
azandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, arī Dienvidsudānas rietumos un Centrālāfikas Republikā, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
baņakoli Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas.
batori Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas.
dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
kpelli Tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
dogoni Tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti.
bareji Tauta, dzīvo Ugandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
subiji tauta, dzīvo Zambijā un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes.
bembi Tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
jemenieši Tauta, Jemenas Republikas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Saūda Arābijā, runā arābu val., ticīgie ir musulmaņi (sunnīti, šiīti).
karakalpaki Tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi.
karēļi Tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos.
čuvaši Tauta, Krievijas Čuvašijas Republikas pamatiedzīvotāji.
jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
krievi Tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku.
malagasi Tauta, Madagaskaras Republikas pamatiedzīvotāji, runā malagasu valodā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marieši Tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
avukaji Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
lendi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
logo Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
lugbari Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
madi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mamzi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mangbeti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mangbuti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mori Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
baņaruandi Tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi.
tuvieši Tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; runā tuviešu valodā, ticīgie - budisti (lamaisti).
udmurti Tauta, Udmurtijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā udmurtu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
maķedonieši Tauta, Ziemeļmaķedonijas Republikas pamatiedzīvotāji.
tindi Tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
arči Tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
riteņu pārlikšana tehniskās apkopes operācija, kad riteņi tiek samainīti vietām. Regulāra riteņu pārlikšana veicina riepu vienmērīgu dilšanu. Riteņu pārlikšana no vienas puses uz otru nav piemērojama, ja protektora rakstam ir vienpusēja virzība.
resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana.
reomīrs Temperatūras mērvienība pēc Reomīra skalas.
KZT Tenge; Kazahstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa.
Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
Transkeja Teritorija Dienvidāfrikas Republikas austrumu daļā, kur no 1963. g. bija izveidots bantustāns kosu tautai.
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā.
Turtkula Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts.
kibertērzēšana tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat"); IRC pakalpojumi.
IRC tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat").
IRC pakalpojumi tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat").
turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti.
atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla "Frame Relay" kadra galvenes bits, ar kuru tīkla mezgls informē blakusmezglu par to, ka no tā pienākošā informācija ir tik intensīva, ka var radīt tīkla pārblīvi.
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
Tuva Tiva - Krievijas Federācijas subjekts - Tivas Republika.
Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.).
Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.).
Tkvarčhala Tkvarčeli - pilsēta Gruzijas Abhāzijas Republikā, tās nosaukums abhāzu valodā.
Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā.
Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā.
TTD Trinidādas un Tobāgo dolārs; Trinidādas un Tobāgo Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā.
Āsfers tuksnesis Alžīrijā (_Asfer, Reg el_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā.
TND Tunisijas dinārs; Tunisijas Republikas valūtas kods, sīknauda - miljems.
Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra.
TRY Turcijas lira; Turcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kurušs.
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
TurkmPSR Turkmēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji.
sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā.
Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes.
Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas.
Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā.
Alegeini ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Allegheny Reservoir_), izveidota uz Alegeini upes Ņujorkas un Pensilvānijas štatā.
Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes.
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas.
Abāspūra ūdenskrātuve ūdenskrātuve Irānā (_'Abbāspūr Reservoir_), Hūzestānas ostānā, Kārūnas upē.
Pavlovkas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Baškorostānas Republikā, platība - 120 kvadrātkilometru, garums - 160 km, lielākais platums - 2 km, vidējais dziļums - 11,8 m, izveidota pēc HES aizsprosta izbūves 1959. g.
Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers.
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes.
Ciskaiņu dīķis ūdenskrātuve Remtes pagastā, platība — 4,5 ha.
Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus.
Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m.
Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe.
Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km.
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe.
Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla.
Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis.
Kaiju dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība — 17,2 ha.
Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.).
besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem.
Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku.
ugandieši Ugandas Republikas iedzīvotāji.
UGX Ugandas šiliņš; Ugandas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
MRO Ugija; Mauritānijas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - kums.
UkrPSR Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika.
Verhņeudinska Ulanude - pilsēta Krievijas Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
UR Ungārijas Republika.
Budapešta Ungārijas Republikas galvaspilsēta (ungāru valodā _Budapest_), atrodas Donavas krastos, 1745000 iedzīvotāju (2013. g.).
UTR Ungārijas Tautas Republika.
raiduztvērējs UART universālais asinhronais raidzutvērējs (angļu "Universal Asynchronous Receiver-Transmitter").
Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
Vama Upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka.
Kvango Upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga.
Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
Lomami Upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato.
Ngoko Upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai.
Lufira Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka.
Nepoko Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka.
Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahičvanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka.
Ripablikana Upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe.
Šaiena Upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka.
Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā.
Ille Upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km.
Koto Upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka.
Lobaje Upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka.
Vaka Upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka.
Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km.
Pama Upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka.
Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
Ubangi Upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km.
Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende.
Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Hartsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka.
Krokodilrifīra Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka.
Olifantsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Olifants"), Rietumkāpas provincē, garums - 250 km, sākas Olifantsriveras kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Rita Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Riet"), Vālas kreisā krasta pieteka.
Tugela Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums.
Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
Feta Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vet"), Vālas kreisā krasta pieteka.
Vilge Upe Dienvidāfrikas Republikā, Vālas kreisā krasta pieteka.
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza.
Sona Upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu.
Ogove Upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu.
Artibonita upe Haiti salā (_Artibonite, Riviēre de l’_), Dominikānas Republikas dienvidrietumos un Haiti Republikā, ietek Gonavas līcī.
Neļgese Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km.
Čarki Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km.
Tuostaha Upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km.
Dža Upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe.
Ārktikredrivera upe Kanādā (_Artic Red River_), Ziemeļrietumu Teritoriju rietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
Asiniboina Upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km.
Lukenije Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka.
Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
Lulonga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km.
Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
Sankuru Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato.
Luiza Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
Lukoši Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
Lukuga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina.
Giri Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Giri"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
Lua Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
Vele Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele.
Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe.
Likvalaozerba Upe Kongo Republikā, Sangas kreisā krasta pieteka.
Ježuga Upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka.
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka.
Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā.
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka.
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka.
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka.
Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā.
Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka.
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka.
Asa upe Krievijā (_Assa_), Ingušijas Republikā, Sunžas labā krasta pieteka.
Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā.
Aškadara upe Krievijā (_Aškadar_), Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka.
Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju.
Belaja Upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. "Agizela"), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna.
Čikoja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km.
Hiloka Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera.
Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
Koksa Upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Iša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka.
Čariša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs.
Pesčanaja Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
Sema Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Ursula Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
Čuja Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km.
Arguta Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
Kadrina Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
Kosma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
Kolva Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km.
Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
Zilaira Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka.
Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
Malijinzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka.
Čermasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena.
Sjuņa Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena.
Baza upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Karmasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Uršaka Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
Inzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
Nuguša Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
Bira Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka.
Bulakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Cirika Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Demjada Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Gorbiloka Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Ima Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Kevekte Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Krivaja Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Majgunda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Nimnokita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Sivakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Talikita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Uakita Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Želbana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka.
Aktragda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bira Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bojme Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bugarikta Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Bulanki Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Konnorina Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Nerungda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Olingda Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Vojmakana Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka.
Cipa Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs.
Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
Bula Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Karla Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Kubņa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka.
Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
Judoma Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā.
Malijabakana Upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe.
Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
Ļena Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā.
Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe.
Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe.
Boļšojzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Malijzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Teberda Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km.
Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka.
Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā.
Vaška Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km.
Šoča Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
Tobiša Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
Mila Upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka.
Paļju Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka.
Kogeļa Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka.
Aijuva upe Krievijā, Komi Republikā, Ižmas labā krasta pieteka.
Jurjaha Upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka.
Iliča Upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē.
Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka.
Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka.
Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka.
Ožina Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
Poruba Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
Laba Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai.
Farsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka.
Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
Jasačnaja Upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka.
Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
Siviņa Upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
Hosedaju Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka.
Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
Adzjva Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka.
Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
Isa Upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
Vada Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Tanipa Upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka.
Kambarka Upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Derbeke Upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km.
Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka.
Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
Bitantaja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km.
Dulgalaha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe.
Abirabita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka.
Sartanga Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
Muna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai.
Kengkeme Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km.
Morkoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka.
Hanja Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka.
Birekte Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Bura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Pura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Ukukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Unukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Merčimdena Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Siļigira Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Hoska Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka.
Čočoļugjuna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka.
Deļkju Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
Sulakana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
Ņuja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato.
Betinče Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Hamaki Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Očugujmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Timpičana Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Ulahanmurbaji Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka.
Sutama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka.
Gonama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Iļinjurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km.
Argajurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe.
Anabara Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes.
Kuma Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā.
Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
Azasa Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
Hamsira Upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka.
Vala Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka.
Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
Iža Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka.
Nilga Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
Uva Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
Džida Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
Temnika Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka.
Uda Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka.
Muja Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka.
Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe.
Samura Upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu.
Sulaka Upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā.
Čirahčaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
Kuraha Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē.
Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
Ahtičaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka.
Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā.
Kema Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
Kivača Upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
Sudaka Upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
Sjaņga Upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā.
Šuja Upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā.
Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
Berjozovka Upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka.
Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
Paga Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos.
Junjaha Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka.
Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
Usa Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai.
Ļebeda Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka.
Boļšaja Siņa upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos.
Kosju Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos.
Ļemva Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs.
Seida Upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē.
Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē.
Lokčima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Ņema Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
Višera Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
Voļa Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
Koina Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
Vesļana Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
Jelva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Požega Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Vorikva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Vorkuta Upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka.
Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
Laja Upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera.
Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
Omoloja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī.
Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
Argajurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Buhuruka Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Kuranahjurjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Ulahanbaki Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka.
Ulahankuegulura Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka.
Hargisala Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km.
Ņamņa Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe.
Boļšojillimaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
Čuļmana Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
Hatimi Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka.
Dželtulaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
Seimdže Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka.
Ginima Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka.
Igiata Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka.
Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Umjaka Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Uta Upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
Salbi upe Menas salā, ietek Īrijas jūras Remzi līcī.
Kubolta Upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka.
Selenga Upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā.
Eisela Upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī.
Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā.
Vāla Upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā.
Aude Māsa upe Nīderlandē, kas savieno divus Reinas lejteces zarus — Vālu un Leku.
Nive Mervede upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām.
Holandsdīpa Upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām.
Resoga upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, iztek no Resvatnes ezera, ietek Norvēģu jūrā.
Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
Rēzekne Upe Rēzeknes novadā, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubānā, garums - 116 km, kritums - 71 m; Rezekne; Rēzne.
Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka.
Resava Upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka.
Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km.
Lāna upe Vācijā (_Lahn_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
Zīge upe Vācijā (_Sieg_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km.
Erfta Upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km.
Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
Nāe Upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km.
Rēdnica Upe Vācijā ("Rednitz"), Rēgnicas satekupe, garums - 115 km.
Rēgnica Upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas.
Remsa Upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka.
Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
Vupere Upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km.
Lenne Upe Vācijā, Reinas pietekas Rūras pieteka, garums - 131 km.
Mēne Upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka.
Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers).
Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
Eršeka Uršaka - upe Krievijā, Baškortostānas Republikā.
Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns.
UYU Urugvajas peso; Urugvajas Austrumu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
attiecinātais Eiropas patents uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku.
UzbPSR Uzbekijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju.
ERP Uzņēmuma resursu plānošana (angļu "Enterpraise Resource Planning").
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers.
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
DDR Vācijas Demokrātiskā republika (bij. A-Vācija); (vācu "Deutsche Demokratische Republik").
VDR Vācijas Demokrātiskā Republika.
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
Rietumvācija Vācijas Federatīvā Republika, kas pastāvēja 1949.-1990. g.
VFR Vācijas Federatīvā Republika.
Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.).
Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi.
Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m.
bucieši Valmieras novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Buka" iedzīvotāji.
Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
lomongo Valoda, kurā runā mongo tauta Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
Taivāna Valsts "Ķīnas Republika", atrodas Taivānas salā, platība - 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Taibeja, administratīvais iedalījums - 2 provinces, 2 pilsētas.
Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika.
Jemenas Arābu Republika valsts 1962.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas ziemeļu daļā (Ziemeļjemena).
Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika valsts 1967.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas dienvidu daļā (Dienvidjemena), kas 1937.-1967. g. bija britu kolonija.
Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku.
Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu.
Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu.
Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns.
Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu.
Centrālāfrika valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Republique Centrafrique_), platība - 622984 kvadrātkilometri, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 14 prefektūras, 2 ekonomikas prefektūras un 1 komūna.
Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
Islande valsts Islandes salā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (islandiešu valodā "Island"), platība - 103000 kvadrātkilometru, 306700 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Reikjavīka, administratīvais iedalījums - 26 sislas, Dāņu šaurums (280 km) šķir no Grenlandes.
Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
Valsts ieņēmumu dienests valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.
Aizsardzības ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku militārās aizsardzības jomā.
Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša.
VUV Vatu; Vanuatu Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums.
rešņenieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rešņi" iedzīvotāji.
Rejova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" nosaukuma variants.
Rijava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" nosaukuma variants.
Repava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Repkova" nosaukuma variants.
Repova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Repkova" nosaukuma variants.
Uele Vele - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos.
Velnacis Velna ezers Rendas pagastā.
Venecuēlas Bolivara Republika Venecuēla, valsts pilnais nosaukums ("Republica Bolivariana de Venezuela").
Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
Vesiva Vesļana, upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci.
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa.
Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m.
meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem.
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
Reomīra grāds viena astoņdesmitā daļa Reomīra skalas.
Rendova Viena no Jaundžordžijas salām ("Rendova"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m.
ekondi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
itombi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
nkundi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
restijaugi Viendīgļlapju klases komelīnu rindas dzimta ("Restionaceae"), >400 sugu.
vietrādis URL vienotais resursu vietrādis (angļu "Uniform Resource Locator").
Airai viens no 16 Palau Republikas štatiem Klusā okeāna Palau salās.
dzīvnieku valsts viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti \~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā \~17 tūkstoši; fauna.
Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos.
Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
Ajakučo viens no Peru Republikas reģioniem, atrodas ~300 km uz dienvidiem no galvaspilsētas Limas.
Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ngaans Viens no pirmajiem diviem dieviem (otrs bija Mbooms) Zairas (Kongo Demokrātiskās Republikas) kubu mitoloģijā.
tīkls Datapac viens no pirmajiem koplietošanas pakešu komutācijas tīkliem pasaulē, kas izstrādāts Kanādā. Resursdatora pievienošanai izmantots protokols X.25, bet citi koplietošanas datu pārraides tīkli pievienoti ar protokolu X,75 palīdzību.
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī.
galvenā mītne vieta (adrese), kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka vadība; ja dalībnieks vai netiešais dalībnieks neveic darbību valstī, kur atrodas tā vadība, par dalībnieka vai netiešā dalībnieka galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenā darbības vieta; par Latvijas Republikā reģistrēta dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenās mītnes adresi uzskatāma dalībnieka vai netiešā dalībnieka juridiskā adrese.
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku.
Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku.
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji.
Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
Jemva Vima - upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns.
Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m.
Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m.
Aneisbērhs virsotne Dienvidāfrikas Republikā (_Anysberg_), Rietumkāpas provincē, augstums - 1623 m.
Aironkrauns virsotne Dienvidāfrikas Republikas Limpopo provincē (_Iron Crown_), augstums 2126 m.
Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m.
Adala-Šuhgelmeers virsotne Kaukāzā, Bogosas grēdā, Krievijas Dagestānas Republikā, augstums 4151 m.
Adirojektaiga virsotne Krievijā (_Adir-Oek-Tajga, gora_), Tivas Republikā, augstums 2592 m vjl.
Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m.
Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m.
Koštantavs Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā, Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5151 m, nogāzēs sniegs un firna lauki, šļūdoņi.
Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
Beikera kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, piektā augstākā virsotne Āfrikā - 4844 m vjl.
Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
Agu virsotne Togo Republikā (_Agou_), Plato reģiona dienvidrietumu daļā, augstums 986 m.
zivju resursi visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.
Randa Vitvatersranda, kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā.
Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā.
VjDR Vjetnamas Demokrātiskā Republika.
Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
Genzana Vonsana, pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā).
Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m.
Zaira Zairas Republika - Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
Gorodoka Zakamenskas pilsētas Krievijā (Burjatijas Republikā) nosaukums līdz 1959. g.
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
Zāļezers Zāļu ezers Rendas pagastā.
kvača Zambijas kvača - naudas vienība Zambijas Republikā, sīknauda - ngvē.
ZMK Zambijas kvača; Zambijas Republikas valūtas kods, sīknauda - ngvē.
zambieši Zambijas Republikas iedzīvotāji.
Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja.
Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā).
Zemdegu strauts Zemdega, Režu strauta pieteka.
Gardsgagi zemesrags Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļrietumos.
Reikjanesas rags zemesrags Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidrietumos.
Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija.
Svjatojnoss Zemesrags Laptevu jūras dienvidaustrumu krastā, pie ieejas Dmitrija Lapteva šaurumā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
Hreidmars Zemnieks, Fāfnira, Otra un Regīna tēvs skandināvu mitoloģijā.
Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m.
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Amirantu salas zemu koraļļu salu (~150) grupa Indijas okeāna rietumos (_Les Amirantes_), uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas sastāvā, platība 83 km^2^.
Mērčisona rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape Murchison"), atrodas Būtijas pussalā Kanādā pie Belo šauruma (kas savieno Franklina un Prinča Reģenta šaurumu).
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
Puktebona grēda Ziemeļkorejas kalnu dienvidu daļa, galvenā ūdensšķirtnes grēda Korejas zemesšaurumā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums - \~120 km, augstums - līdz 1452 m.
KPW Ziemeļkorejas vona; Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - čons.
Skopje Ziemeļmaķedonijas Republikas galvaspilsēta, 506900 iedzīvotāju.
Sarkanā upe Ziemeļu Redrivera, upe ASV un Kanādā.
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
Jilajira Zilaira - upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, tās nosaukums baškīru valodā.
Dzilonis Zilonis, ezers Rendas pagastā.
Ziloņu ezers Zilonis, ezers Rendas pagastā.
ZWL Zimbabves dolārs; Zimbabves Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
Reiters Ziņu aģentūra "Reuters".
PLN Zlots; Polijas Republikas valūtas kods, sīknauda - grasis.
amazuli Zulusi - tauta Dienvidfrikas Republikā.
zulu Zulusi - tauta Dienvidfrikas Republikā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Re.