izreaģēt
izreaģēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izreaģēju | izreaģējam | izreaģēju | izreaģējām | izreaģēšu | izreaģēsim |
| 2. pers. | izreaģē | izreaģējat | izreaģēji | izreaģējāt | izreaģēsi | izreaģēsiet, izreaģēsit |
| 3. pers. | izreaģē | izreaģēja | izreaģēs | |||
Pavēles izteiksme: izreaģē (vsk. 2. pers.), izreaģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izreaģējot (tag.), izreaģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izreaģētu
Vajadzības izteiksme: jāizreaģē
Reaģēt un pabeigt reaģēt (par vielu).
Stabili vārdu savienojumiImpulsu izreaģēšana.
- Impulsu izreaģēšana vārdkoptermins; joma: psiholoģija — pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā
Avoti: LLVV, Psv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrajā gadījumā, visi joni, kas piedifundējuši pie elektroda izreaģē.
- Neizreaģējušā alumīnija klātbūtnes dēļ AlN mēdz būt arī vāji pelēkā krāsā.
- Kodināšana ilga aptuveni 3-4 minūtes, līdz sālsskābe bija izreaģējusi.
- Tomēr, jāņem vērā, ka daļa mālu paliek neizreaģējuši.
- Daudzas slimības ierosina spēcīgas sprādzienveida emocijas, kas nav atzītas un izreaģētas.