apredze
Lietojuma biežums :
apredze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apredze | apredzes |
| Ģen. | apredzes | apredžu |
| Dat. | apredzei | apredzēm |
| Akuz. | apredzi | apredzes |
| Lok. | apredzē | apredzēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pievestie uzskaitījumi atsevišķu recepcijas procesā iesaistītu personu nelielu apskatu veidā ir uzrādījuši Latvijas teritorijas kultūras gaisotnē arī vairāku pietiekami patstāvīgu apredžu vēsturiski mainīgas dominantes ( vācu un baltvācu, krievu, poļu u.c. kopas), kuru pašidentifikācijā svarīgu vietu ir ieņēmusi arī drukātā un runātā vārda valoda.
- Faktiski tā ir savveidīga atrašanās robežsituācijā, kurā, atsevišķos gadījumos, izšķirība starp klasisko filoloģiju ( ar tās spēju vai nespēju sniegt filoloģiski pamatotu lasījumu) un attiecīgi filozofiju ( ar tās spēju vai nespēju iekļaut lasījumu kopējā apredzes atainā, vai arī radikalizēt jaunievedumu) ir nebūtiska un pat neizdalāma: tas vai cits autors visupirms kopējā materiālā ir ‘jāizlasa.’
- Lai gan durvis tika atdarītas.., un jo drīz, tiesa gan, arī ar vācu valodas piepalīdzību un pēc kādiem gadiem 116, tiks pavērti arī ‘dienas un nakts mijas vārti,’ tomēr par šo skatam pavērto klaidumu un Parmenida ‘būšanas’ pieredzes pirmajiem apzinātajiem izdzīves mirkļiem kāda latvju censoņa apredzē neviens ‘šaizemē’ tā pa īstam pat neuzzinās...
- Vēsture pati ( īpaši pēc 13. gs.) it kā deva iespēju piederīgas ieinteresētības un labvēlīgu apstākļu gadījumā statīt priekšā šo zemsaules ēnavu ( antīkās pasaules darinājumus ieskaitot) ģermāniskā ( acīmredzot sākotnēji lielumis tomēr viduslaiku latinizētā) vai slāviskā manierē, deva iespēju ieskatīties vēstures satura veidotībā citu valodu un apredzes skatījumā, un, acīmredzot, sekmēt vēl nule veidojušos vietējās valodas vieniskojuma centienu apvērsumu ( īpaši saistībā ar Reformāciju).
- Kāpēc puspatiesa vai ļautiņu apredzē iestrādināti maldi ir tik dzīvīgi?