atsmaidīt
Lietojuma biežums :
atsmaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsmaidu | atsmaidām | atsmaidīju | atsmaidījām | atsmaidīšu | atsmaidīsim |
| 2. pers. | atsmaidi | atsmaidāt | atsmaidīji | atsmaidījāt | atsmaidīsi | atsmaidīsiet, atsmaidīsit |
| 3. pers. | atsmaida | atsmaidīja | atsmaidīs | |||
Pavēles izteiksme: atsmaidi (vsk. 2. pers.), atsmaidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsmaidot (tag.), atsmaidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsmaidītu
Vajadzības izteiksme: jāatsmaida
Reaģēt (uz ko) ar smaidu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tikai nesaki, ka uz krogu, — es atsmaidu.
- Pārsteigta samulsumā atsmaidu – kā citādi lai pateicos par saņemto draudzību?
- Suzanna atsmaidīja, ka viss ir kārtībā, jo brālis braucienā uzvarēja.
- Jenerveins atkal iepauzēja, cieši paskatījās uz Mariju, kura jauki atsmaidīja.
- Viņš skatījās manī un smaidīja tik pārliecinoši, ka man nācās atsmaidīt pretī.