atsmaržot
atsmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsmaržoju | atsmaržojam | atsmaržoju | atsmaržojām | atsmaržošu | atsmaržosim |
| 2. pers. | atsmaržo | atsmaržojat | atsmaržoji | atsmaržojāt | atsmaržosi | atsmaržosiet, atsmaržosit |
| 3. pers. | atsmaržo | atsmaržoja | atsmaržos | |||
Pavēles izteiksme: atsmaržo (vsk. 2. pers.), atsmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsmaržojot (tag.), atsmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāatsmaržo
Plūdināt šurp smaržas (par ko smaržojošu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotāju diena Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt, Bet pēkšņi atmiņā Tev atsmaržo kāds rīts,- Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs, Kāds pirmoreiz Tev saka: " Skolotāj, labrīt!"
- Bet no tāluma atsmaržo jūra
- Ap „ Voldiņiem” viss ziedējis un sevišķi kupli bijuši ceriņi, kuri aizvien atmiņās atsmaržojuši mākslinieka iedvesmai.