Paplašinātā meklēšana
Meklējam Be.
Atrasts vārdos (503):
- Be:1
- Bebe:1
- Beča:1
- Beči:1
- Beja:1
- Beka:1
- Beke:1
- Beni:1
- Bepu:1
- Beri:1
- Berī:1
- Bess:1
- Bebra:1
- Bebri:1
- Bebža:1
- Bečva:1
- Behra:1
- Beida:1
- Beils:1
- Beira:1
- Beiži:1
- Bekas:1
- Bekli:1
- Bekši:1
- Belau:1
- BelAZ:1
- Belci:1
- Beljo:1
- Bella:1
- Belza:1
- Bemao:1
- Benbu:1
- Benči:1
- Benda:1
- Benha:1
- Benša:1
- Benue:1
- Berda:1
- Berde:1
- Berga:1
- Berģi:1
- Berka:1
- Berkā:1
- Berne:1
- Berra:1
- Besio:1
- Besni:1
- Bearne:1
- Bebben:1
- Bebeni:1
- Beberi:1
- Bečeja:1
- Bečeri:1
- Bečeta:1
- Bečiči:1
- Bedima:1
- Befana:1
- Begeja:1
- Behala:1
- Behine:1
- Behnen:1
- Behova:1
- Beihai:1
- Beites:1
- Bejona:1
- Bekasi:1
- Bekuma:1
- Bekupe:1
- Beķeri:1
- Belaja:1
- Belana:1
- Belans:1
- Belava:1
- Beleda:1
- Belena:1
- Belene:1
- Belens:1
- Belēra:1
- Belica:1
- Beliči:1
- Belija:1
- Belina:1
- Beliza:1
- Belize:1
- Beloje:1
- Belova:1
- Belovo:1
- Beluha:1
- Belvjū:1
- Beļaji:1
- Beļava:1
- Beļova:1
- Benina:1
- Benoni:1
- Bentri:1
- Beņsji:1
- Berane:1
- Berati:1
- Bereja:1
- Berika:2
- Berova:1
- Bertva:1
- Beruņa:1
- Beseda:1
- Bestla:1
- Bešāra:1
- Bešenu:1
- Beširi:1
- Bešons:1
- Betani:1
- Betela:1
- Betera:1
- Bevīna:1
- Bewern:1
- Beatles:1
- Bebrene:1
- Bebrine:1
- Bebriši:1
- Bebrīte:1
- Bebrupe:1
- Bedinka:1
- Bedžera:1
- Beibele:1
- Beibeži:1
- Beigota:1
- Beigotu:1
- Beikera:1
- Beikoja:1
- Beipina:1
- Beirūta:1
- Beišans:1
- Beitāni:1
- Beitels:1
- Beitene:1
- Beitēni:1
- Beitiņi:1
- Beizeem:1
- Bejdāga:1
- Bejušta:1
- Bekilli:1
- Beksona:1
- Belante:1
- Beldibi:1
- Beleima:1
- Beleira:1
- Belfora:1
- Belgika:1
- Belials:1
- Belicka:1
- Belinda:1
- Belišče:1
- Bellona:1
- Bellona:2
- Belluno:1
- Belmont:1
- Beloita:1
- Belpaso:1
- Beltona:1
- Belvila:1
- Belžice:1
- Beļģija:1
- Bemberi:1
- Bemidži:1
- Bendera:1
- Benderi:1
- Benders:1
- Bendigo:1
- Bendona:1
- Bengāzī:1
- Bengela:1
- Benjasa:1
- Benkava:1
- Bentona:1
- Beočina:1
- Berbera:1
- Berdska:1
- Beresņi:1
- Berēšīt:1
- Berešti:1
- Berezne:1
- Bergama:1
- Bergāmo:1
- Bergema:1
- Bergena:1
- Bergene:1
- Berghof:1
- Bergofa:1
- Berhema:1
- Berhida:1
- Beringe:1
- Berkava:1
- Berkela:1
- Berkopa:1
- Berlīne:1
- Bermeho:1
- Bermuda:1
- Bernāni:1
- Bernāti:1
- Bernava:1
- Bernīna:1
- Berouna:1
- Bersgal:1
- Bershof:1
- Bersohn:1
- Beršada:1
- Beržeņi:1
- Beržine:1
- Beskidi:1
- Beslana:1
- Besovka:1
- Beščadi:1
- Betinče:1
- Betiški:1
- Betišķi:1
- Betlēme:1
- Bevanja:1
- Bezengi:1
- Bebriena:1
- Becdorfa:1
- Becezers:1
- Bedburga:1
- Bedforda:1
- Beerševa:1
- Begaveke:1
- Begovata:1
- Begunova:1
- Beģupīte:1
- Beyenhof:1
- Beilešti:1
- Beitauna:1
- Bejagāča:1
- Bekabada:1
- Bekljana:1
- Bekoboda:1
- Beksbaha:1
- Belareta:1
- Belčesti:1
- Belebeja:1
- Beleviči:1
- Belfāsta:1
- Belgaona:1
- Belgrada:1
- Belibeja:1
- Belibofi:1
- Belituna:1
- Beljando:1
- Bellinge:1
- Belmonta:1
- Belomoje:1
- Belomoji:1
- Beloreta:1
- Beļauski:1
- Beļejova:1
- Beļinska:1
- Bemelena:1
- Benaresa:1
- Bendorfa:1
- Benešova:1
- Benisafa:1
- Benisito:1
- Beņdzina:1
- Beovulfs:1
- Berbanka:1
- Berbešti:1
- Berdzora:1
- Berehove:1
- Bereketa:1
- Berenīke:1
- Berezaņa:1
- Berezene:1
- Berezina:1
- Berežani:1
- Bergeika:1
- Bergfeld:1
- Bergshof:1
- Bergsons:1
- Berjozki:1
- Berkhūta:1
- Berkinze:1
- Bermonts:1
- Bernalda:1
- Bernaten:1
- Berniški:1
- Berounka:1
- Bersteln:1
- Bertolds:1
- Berunija:1
- Berutova:1
- Beržovka:1
- Besemera:1
- Betānija:1
- Betersta:1
- Beverīna:1
- Bezdonka:1
- Beatental:1
- Beberbeck:1
- Beberbeķi:1
- Bebernine:1
- Bebrīšupe:1
- Bebrupīte:1
- Bedavangs:1
- Bedrezers:1
- Behbehāna:1
- Beijenhof:1
- Beirupūrs:1
- Beisihema:1
- Beisitija:1
- Beisveika:1
- Beitlahma:1
- Beitsvila:1
- Beižagols:1
- Bejlegana:1
- Bejlikova:1
- Bejpazari:1
- Bejsitija:1
- Bejšehira:1
- Bektemira:1
- Bekuciems:1
- Belagāmvi:1
- Belagrudi:1
- Belavista:1
- Beletceri:1
- Belgleida:1
- Belgoroda:1
- Belhatova:1
- Belijluha:1
- Belkauski:1
- Bellenhof:1
- Belmopana:1
- Belomoiki:1
- Belomojki:1
- Belopoļje:1
- Belorecka:1
- Beloslava:1
- Belostoka:1
- Belousova:1
- Beļenkoje:1
- Beļetnīki:1
- Benckalni:1
- Benedikts:1
- Benetnašs:1
- Benevento:1
- Bengālija:1
- Bengalūru:1
- Benidorma:1
- Benikarlo:1
- Benilukss:1
- Benislava:1
- Benislova:1
- Benjamīns:1
- Benkovaca:1
- Benneviss:1
- Bensheima:1
- Bensonupe:1
- Beņislava:1
- Berberati:1
- Berdičiva:1
- Berezaika:1
- Berezauka:1
- Berezivka:1
- Bereznīki:1
- Berezņaks:1
- Berezņiki:1
- Berezovka:1
- Bergheima:1
- Beringene:1
- Berislava:1
- Berkovica:1
- Berķenele:1
- Berlikuma:1
- Bernadski:1
- Bernburga:1
- Berndorfa:1
- Bernštate:1
- Bersebeck:1
- Beržeraka:1
- Bestenhof:1
- Bešeņsega:1
- Bešikdizi:1
- Betlkrīka:1
- Beveronia:1
- Bevershof:1
- Bezansona:1
- Bezdibens:1
- Bezildona:1
- Bebingtona:1
- Beckershof:1
- Beilngrīza:1
- Beilšteina:1
- Beinbridža:1
- Beiningene:1
- Beirupurvs:1
- Beķermuiža:1
- Beķerupīte:1
- Belanovica:1
- Beldžoiozo:1
- Beledveine:1
- Belfontina:1
- Belinaslou:1
- Belišenona:1
- Bellincona:1
- Belobabina:1
- Belobabino:1
- Belocarska:1
- Belogorska:1
- Belojarska:1
- Belokuriha:1
- Belomojeva:1
- Belomorska:1
- Belozerska:1
- Beltērbeta:1
- Beneberaka:1
- Beningtona:1
- Benisveifa:1
- Bensaitens:1
- Bensonvila:1
- Bentonvila:1
- Berdjanska:1
- Berestečko:1
- Bergbahten:1
- Bergkāmene:1
- Berhenhūka:1
- Berjelmirs:1
- Berjozovka:1
- Berkauzija:1
- Bernsdorfa:1
- Besarābija:1
- Besternīca:1
- Besterņica:1
- Bestineica:1
- Betelgeize:1
- Betelpārka:1
- Betpakdala:1
- Beveronija:1
- Beverskaja:1
- Beverveika:1
- Bezdelīgas:1
- Bezdibenis:1
- Bezdonnoje:1
- Bezdružice:1
- Bezdubenis:1
- Bedfordšīra:1
- Beigotupīte:1
- Beilegovora:1
- Beitenposta:1
- Beitenzorga:1
- Bejtišebapa:1
- Belagrudova:1
- Bellatrikse:1
- Bellavskaja:1
- Belogrudova:1
- Belorizonti:1
- Belozjorska:1
- Bemberupīte:1
- Benalmadena:1
- Benderabasa:1
- Benimellala:1
- Benislavova:1
- Bergslāgena:1
- Berjozovaja:1
- Berjozovska:1
- Bersemuende:1
- Berzenbrika:1
- Berzonskaja:1
- Bevernskaja:1
- Beverungena:1
- Bezdibenīts:1
- Bechgofskaja:1
- Bečuanalenda:1
- Beikersfīlda:1
- Beiletušnada:1
- Beisentluisa:1
- Beizingstoka:1
- Belkovščizna:1
- Bellerofonts:1
- Beloglazovka:1
- Belogradčika:1
- Belorečenska:1
- Belsko-Bjala:1
- Beludžistāna:1
- Beretpūjfalu:1
- Bergneištate:1
- Berominstere:1
- Beverlihilsa:1
- Bezdibenītis:1
- Bedismcerlebi:1
- Beileolenešti:1
- Benderšahpūra:1
- Bentonhārbora:1
- Bezdibeņezers:1
- Alt-Bergfried:1
- Alt-Bewershof:1
- Bedera-Malinga:1
- Beileherkulane:1
- Bergišgladbaha:1
- Belgeme-Šildava:1
- Bewert-Svehthof:1
- Bednodemjanovska:1
- Beinbridžailenda:1
- Benedena-Leivena:1
- Bernkastele-Kīsa:1
- Belgoroda-Dņestrovska:1
- Bādgotleiba-Bergīshībele:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3332):
- geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone").
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
- bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
- Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
- Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
- Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
- Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā.
- Matisene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā.
- Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
- Viculaikas Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
- Boforta Apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beloita Apdzīvota vieta ASV ("Beloit"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautbenda Apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā.
- Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
- Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā.
- Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- otainis Āra bērzs ("Betula pendula").
- oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula").
- otenis Āra bērzs ("Betula pendula").
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
- bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms.
- bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
- berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
- Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers.
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m.
- Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m.
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- Ardēni Augstiene ("Ardennes"), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m.
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji.
- andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji.
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
- Austrumflandrija Austrumflandrijas province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2991 kvadrātkilometrs, 1400000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Gente.
- biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
- berkavieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
- bernastieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Bernasti" iedzīvotāji.
- baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji.
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia").
- baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula").
- Darvina bārbele bārbeļu suga ("Berberis darwinii").
- Jūlijas bārbele bārbeļu suga ("Berberis julianae").
- Korejas bārbele bārbeļu suga ("Berberis koreana").
- šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia").
- tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos.
- kārpainā bārbele bārbeļu suga ("Berberis verruculosa").
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- Vilsona bārbele bārbeļu suga ("Berberis wilsonae").
- vidējā bārbele bārbeļu suga ("Berberis x media").
- Otavas bārbele bārbeļu suga ("Berberis x ottawensis").
- baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
- Beberbeķi Beberbeķu ezers - dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība - 10,3 ha, vidējais dziļums - 1,7 m.
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
- bebrs Bebrāda.
- bebrene Bebrādas cepure.
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants.
- Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums.
- Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants.
- ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji.
- Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
- indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji.
- Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ūžuļu sola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūžuļu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Mežezers Bebriņu ezers Skujenes pagastā.
- Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā.
- bebris Bebrs.
- castoridae Bebru dzimta.
- castor Bebru dzimtas ģints.
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji.
- vecbebrēnieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Vecbebri", tagad "Bebri" iedzīvotāji.
- beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- vējkārklītis Bebrukārkliņš.
- dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
- Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā.
- Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā.
- Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā.
- Babrova Bebrupe Krustpils novadā.
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
- Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
- Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
- Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka.
- Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka.
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
- koķis Beciņa, poķis (2).
- Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā.
- bečuāņi Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi.
- bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
- barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi.
- bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- Bedenkas ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
- Betinka ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
- best Bedīt.
- dobājs Bedraina vieta.
- meņģe Bedraina, dubļaina, purvaina vieta.
- dumberots Bedrainns, dubļains.
- pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu).
- kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem.
- čāpains Bedrains, dangains.
- grebjains Bedrains, grambains.
- izbraukts Bedrains, grambains.
- izdangāts Bedrains, grambains.
- grepains Bedrains, izbraukts.
- šūtains Bedrains, nelīdzens (par ceļu).
- grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
- beduklains Bedrains, nelīdzens.
- jamains Bedrains, nelīdzens.
- pompurains Bedrains, nelīdzens.
- šūtnains Bedrains, nelīdzens.
- bedraiņš Bedrains.
- bedrens Bedrains.
- dobains Bedrains.
- dobrs Bedrains.
- dobs Bedrains.
- dubrains Bedrains.
- džumburains Bedrains.
- gruvains Bedrains.
- iedobains Bedrains.
- kulksnains Bedrains.
- kulsnains Bedrains.
- parkains Bedrains.
- žumburains Bedrains.
- dobe Bedre (1).
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas.
- igvārce Bedre ar stāvošu ūdeni.
- purakacis Bedre ar ūdeni purvā.
- kulksna Bedre ar ūdeni.
- čama Bedre atkritumiem un samazgām.
- mīne Bedre kaļķu plaucēšanai.
- karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
- kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
- tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai.
- šļūte Bedre krācē.
- šļūts Bedre krācē.
- kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
- iegāznis Bedre uz ceļa.
- kulkša Bedre uz ceļa.
- uŗŗa Bedre uz ceļa.
- duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
- šūte Bedre, gramba ceļā.
- šūtne Bedre, gramba ceļā.
- būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
- groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
- gurkle Bedre, kaps, caurums.
- plēsma Bedre, kaps.
- stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
- grantsbedriens Bedre, kas izveidojas rokot granti; grantskarjers.
- dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums.
- beduklis Bedre; kurmju rakums.
- auda Bedre.
- brede Bedre.
- jama Bedre.
- raka Bedre.
- sāruva Bedre.
- Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
- Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
- parkas Bedres izbrauktā ceļā.
- krītaļa Bedres veida lamatas.
- šūnas Bedres, grambas.
- ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
- gravāt Bedri rakt.
- gravot Bedri rakt.
- dobīte Bedrīte (2).
- dobulītis Bedrīte (2).
- iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
- iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
- pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
- grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs.
- philtrum Bedrīte virslūpas vidū.
- iedobele Bedrīte, iedobīte.
- botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
- anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos.
- hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
- bedauji Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos.
- bedaviri Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos.
- leduspuķe Begonija.
- šķīblape Begonija.
- begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
- begoņi Begonijas ("Begonia").
- begoniaceae Begoniju dzimta.
- kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
- begoniales Begoniju rinda.
- Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri").
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
- lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis").
- mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida").
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii").
- bemukts Behemots.
- babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms.
- dievaines Beidzamā veļu laika nakts.
- postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam.
- pēdīgais Beidzot (2).
- uzgali Beidzot, pēdīgi, pēc visa notikušā.
- kopgalā Beidzot; kopā.
- beigumā Beidzot.
- pēdīgās Beidzot.
- izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
- iegalā Beigās, beigu galā.
- kriška Beigas, cauri, gals.
- pizdohen Beigas, nelabs gals.
- pizģec Beigas, nelabs gals.
- fine Beigas, nobeigums.
- nobeigas Beigas, nobeigums.
- pēcgalā Beigās; beidzot.
- b Beigas; beigās (kopā ar apzīmētāju, piem., XIX gs. b.).
- šlus Beigas; cauri.
- kronis Beigas; neveiksme.
- hana Beigas; viss pagalam.
- kranti Beigas! Gals klāt!
- apgals Beigas.
- auts Beigas.
- baigas Beigas.
- kabzec Beigas.
- kirdik Beigas.
- kirdiks Beigas.
- šluss Beigas.
- šļuss Beigas.
- beigumās Beigās.
- Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
- Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
- slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā.
- šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
- palikt mierā Beigt darboties.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- garēties Beigt degt.
- popliķ Beigt dzimumaktu, ejakulēt.
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties.
- izgleijāties Beigt kvēlot.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- kūpēt Beigt pastāvēt.
- putēt Beigt pastāvēt.
- palikt mierā Beigt runāt.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- tomīt Beigt, slēgt.
- doplitsja Beigt.
- zakrugļaķ Beigt.
- izkava Beigtas uts āda.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5).
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
- ņemt galu Beigties.
- nogaloties Beigties.
- čušs Beigts, pazudis, pagalam.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
- galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
- beiguposms Beigu posms.
- Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā.
- Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs.
- beirēt Beirāt.
- beisbolene Beisbola nūja.
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- baseballe Beisbols.
- beizbols Beisbols.
- besbols Beisbols.
- bezbols Beisbols.
- bēz-bumba Beisbols.
- Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV.
- beizēt Beizerēt, ālēties.
- beiziķis Beizeris.
- bejanieši Bejānieši.
- bejenieši Bejānieši.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- muradidi Beji, kuru vara bija mantota; Tunisijā valdīja 17. gadsimtā.
- Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā.
- ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika.
- babka Beka.
- baka Beka.
- baks Beka.
- borava Beka.
- borbeka Beka.
- peka Beka.
- bekuveidīgs Bekai līdzīgs.
- bekveidīgs Bekai līdzīgs.
- bekains Bekaiņš.
- boletus Bekas - beku dzimtas ģints.
- rības Bekas, sēnes.
- Bq Bekerels (radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība).
- bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām.
- beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints.
- parastā bekmanija bekmaniju suga ("Beckmannia erucifirmis").
- Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā.
- pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara.
- bekons Bekoncūka.
- bakot Bekot; sēņot.
- bekāt Bekot.
- boletaceae Beku dzimta.
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- boletales Beku rinda.
- Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma.
- Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- beķernieks Beķeris, maiznieks.
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
- belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna").
- beladona Beladonna.
- beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs.
- atropa Beladonnas.
- Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
- Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
- Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- belemnitida Belemnīti.
- belletristika Beletristika.
- beletrists Beletristisku darbu autors.
- brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā.
- Balakfēika Belibofi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
- Belize Beliza – valsts Centrālamerikā.
- BZ Beliza, valsts divburtu kods.
- BLZ Beliza, valsts trīsburtu kods.
- BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- belizieši Belizas pamatiedzīvotāji.
- Polygonum bellardii Bellarda sūrene.
- Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms.
- belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Howeia belmoreana Belmora hoveja.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas (Krievijā, Amūras apgabalā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums līdz 1935. g.
- beloperone Beloperones.
- pilienu beloperone beloperoņu suga ("Beloperone guttata").
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā.
- B Bels (mērvienība akustikā, elektrotehnikā, radiotehnikā).
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
- beludžistānieši Beludži.
- belznis Belzenis (2).
- dulnis Belziens, dunka sānos.
- belzējiens Belziens.
- belzienis Belziens.
- traknīt Belzt.
- Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā.
- Kortenhof Beļava.
- Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
- Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha.
- marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija.
- BE Beļģija, valsts divburtu kods.
- B Beļģija, valsts piederības apzīmējums uz transporta reģistrācijas zīmēm.
- BEL Beļģija, valsts trīsburtu kods.
- belga Beļģijas 5 franku monēta 1930.–1934. g.
- SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne").
- Bfr. Beļģijas franks.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- belga Beļģijas naudas vienība 1926.–1960. g.
- BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- brabantietis Beļģu smagais darba zirgs.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
- bavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
- muembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
- vavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
- bisi Bembu tautas cilts Zambijā; avisi.
- uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši.
- lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi.
- ambo Bembu tautas cilts Zambijā.
- kaondi Bembu tautas cilts Zambijā.
- sengo Bembu tautas cilts Zambijā.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- greizkāpe Bemols, pazemināmā zīme.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot.
- asinskalps Bende.
- kārtavnieks Bende.
- bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
- Benderi Bendera – pilsēta Moldovā.
- budelis Bendes kalps, bende.
- būdelis Bendes kalps, bende.
- bendēties Bendēt sevi.
- bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu.
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Ficus benjamina Bendžmina gumijkoks.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
- benediktīnieši Benediktīnietis.
- benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
- Bromopsis benekenii Benekena zaķauza.
- bennettitatae Benetītu klase.
- Ploceus benghalensis Bengālijas audējputns.
- Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
- Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
- Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā.
- Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē.
- Dahomeja Benina - valsts nosaukums līdz 1975. g. novembrim.
- BJ Benina, valsts divburtu kods.
- BEN Benina, valsts trīsburtu kods.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- beninieši Beninas pamatiedzīvotāji.
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija.
- Rosa banksiae Benksa roze.
- Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- nitrobenzaldehīdi Benzaldehīda nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri.
- bencaldehids Benzaldehīds.
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
- cinameīns Benzila cinamāts, eļļains šķidrums, perubalzama un tolubalzama sastāvdaļa.
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- kolonka Benzīna tvertne (degvielas uzpildes stacijā).
- riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos.
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos.
- zupa Benzīns.
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
- fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5.
- metastāvoklis Benzola atvasinājumos aizvietotāju novietojums pie 1. un 3. oglekļa atoma.
- nitrobenzoskābes Benzoskābes nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri.
- benzoāts Benzoskābes sāls.
- sulfobenzoskābe Benzoskābes sulfurēšanas rezultāts, iespējami 3 izomēri.
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
- benzopirēns Benzpirēns – karcinogēns policiklisks ogļūdeņradis.
- baeomycetaceae Beomicēšu dzimta.
- icmadophila Beomicēšu dzimtas ģints.
- guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
- šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
- kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l).
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- šilluhi Berberi (vietējs nosaukums).
- šellahi Berberi.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- bertiaceae Berciju dzimta – asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta.
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene.
- bubļečka Berete.
- bubļene Berete.
- bublička Berete.
- bubļička Berete.
- Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
- Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā.
- Berezene Berezne (1).
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
- Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā.
- Bergena Zomā Bergena pie Zomas.
- bergenia Bergēnijas – akmeņlauzīšu dzimtas ģints.
- sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
- biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia").
- sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens").
- Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- Be Berilijs (ķīm. elements).
- berillijs Berilijs.
- bērills Berils.
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- berkliānisms Berklijisms.
- berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements.
- Bk Berklijs (ķīm. elements).
- beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- Daphne x beerkwoodii Berkvuda zalktene.
- Zelta lācis Berlīnes kinofestivāla galvenā balva.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka.
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- BM Bermudu salas, teritorijas divburtu kods.
- BMU Bermudu salas, teritorijas trīsburtu kods.
- BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
- bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
- Bermudu trīsstūris Bermudu trijstūris.
- bernragi Bernarags.
- bērnuragi Bernarags.
- bernardietis Bernardieši (1, 2).
- marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai.
- bernardieši Bernardietis (1).
- Bernaten Bernāti.
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.).
- binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
- Bernulli-Senvenāna vienādojums Bernulli vienādojuma analogs gāzes plūsmai.
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izbērt Berot iztukšot.
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- pārbērt Berot norobežot (no vienas malas līdz otrai).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- apbērt Berot novietot (ap ko).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
- pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt.
- nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- sabērt Berot piepildīt; piebērt.
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- damest Berot, metot pievienot (ko) papildus.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
- šangali Berti - tauta Sudānas austrumos.
- benišanguli Berti – tauta Sudānas austrumos.
- silloki Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos; fesaki.
- agari Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- daši Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- šogali Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- bertiellioze Bertiellu invāzija.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints.
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- frikcija Berze.
- rīve Berze.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- aizberzēt Berzējot aizdzīt prom.
- aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt.
- noberzēt Berzējot atdalīt nost.
- atberzēt Berzējot atdalīt.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- izrīvēt Berzējot iztīrīt.
- izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
- izberzēt Berzējot likvidēt.
- aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt.
- aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
- pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties.
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
- nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
- pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- starpvelme Berzes velme.
- hirapsija Berzēšana ar roku, masāža.
- braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
- trīt Berzēt (ķermeņa dalu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- strīķāt Berzēt (vienu pret otru).
- ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
- ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
- knausēt Berzēt vai kasīt.
- suināties Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu.
- silt Berzēt, beržot spodrināt.
- dukņīt Berzēt, braucīt.
- suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
- žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt.
- borrāt Berzēt, kasīt.
- brāzāt Berzēt, kasīt.
- brāzēt Berzēt, kasīt.
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
- murzīt Berzēt, saburzīt.
- laitīt Berzēt; masēt.
- bražāt Berzēt.
- bružināt Berzēt.
- drellēt Berzēt.
- šaravāt Berzēt.
- žvīkāt Berzēt.
- drušāties Berzēties, berzties.
- bulžurēt Berzēties, grūstīt.
- brāzāties Berzēties, kasīties.
- braužņāties Berzēties.
- milināties Berzēties.
- murzīties Berzēties.
- reijāties Berzēties.
- šlaucāties Berzēties.
- šlaucīties Berzēties.
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- bārs Bērzs ("Betula").
- bērza Bērzs ("Betula").
- bērze Bērzs ("Betula").
- bērzis Bērzs ("Betula").
- skrubīt Berzt grīdu.
- atberzt Berzt nost.
- apberzt Berzt visapkārt.
- drukstīt Berzt, bakstīt.
- svīnīt Berzt, berzēt (tīrot).
- brucināt Berzt, burzīt.
- triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
- brūžļāt Berzt, nonēsāt, burzīt.
- drīvelēt Berzt, smalcināt ar neasu instrumentu.
- rīvelēt Berzt, smalcināt ar neasu instrumentu.
- šrubēt Berzt, tīrīt.
- šrubīt Berzt, tīrīt.
- berst Berzt.
- kramtāt Berzt.
- berzēties Berzties (3).
- bražoties Berzties, berzēties.
- broškāties Berzties, berzēties.
- brūžāties Berzties, berzēties.
- ērpēties Berzties, berzēties.
- trīšoties Berzties, berzēties.
- drellēties Berzties.
- drīvēties Berzties.
- ņurgt Berzties.
- treitīs Berzties.
- triekšēt Berzties.
- triekšķēt Berzties.
- berze Berzts (zivju nārsts).
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis").
- akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
- papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera").
- āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa").
- purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens").
- Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
- melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- šrube Beržamā birste.
- skrule Beržamā suka; birste.
- šrubis Beržamais; beržamā suka.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu).
- broškāt Beržot aptraipīt.
- nobokāt Beržot atdalīt (akotus); noboķēt.
- noboķēt Beržot atdalīt (akotus).
- nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus).
- noberzt Beržot atdalīt nost.
- atberzēt Beržot atjaunot jutību (atdzīvināt).
- atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
- krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus).
- atberzēt Beržot ievainot.
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
- izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt.
- izberzt Beržot izmazgāt.
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- uzbružāties Beržot izveidoties.
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izberzt Beržot likvidēt.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
- nosaberzties Beržot nomazgāties.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- paberzt Beržot pamazgāt.
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- saberzt Beržot pārveidot par ko.
- paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- attrīt Beržot sasildīt.
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
- kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
- iebirzt Beržot, drupinot iebirt.
- pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
- noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
- Cerasus bessey Besija ķirsis.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- bēstiārs Bestiārijs.
- Besternīca Bestineica.
- Besterņica Bestineica.
- dižpārdoklis Bestsellers.
- bežā Bešā.
- bešamelmērce Bešamela mērce.
- Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
- aizsvaidelēt Bet arī attiecinot uz vieglākiem priekšmetiem.
- ani Bet ne, nepavisam ne; neparko.
- arau Bet raugi, skaties.
- atad Bet tad; arī tad.
- BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās).
- a Bet.
- abe Bet.
- aber Bet.
- abet Bet.
- aļa Bet.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī.
- reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
- nerolīns Beta-naftola metīlētera un etilētera kopējs nosaukums.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- betegbo Beti – tauta Kotdivuārā.
- baetidae Betīdu dzimta.
- cloeon Betīdu dzimtas ģints.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
- betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
- betonomešalka Betona maisītājierīce.
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- kabeļkanāls Betonā vai citā materiālā veidots kanāls kabeļu instalācijai tajā.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
- mālbetons Betons, kura sastāvā ir māls.
- šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
- līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
- sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
- trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
- Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija.
- nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
- bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
- anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
- neaizspriedīgs Bez aizspriedumiem; tāds, kuram nav aizspriedumu.
- neuzsvērts Bez akcentēšanas.
- sausā Bez alkohola.
- bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails.
- basātnē Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem.
- leķēt Bez apdoma runāt, kas it kā iešaujas prātā.
- vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- āpseļ Bez apdomāšanās, uz labu laimi.
- žļembāt Bez apetītes ēst, lēnām košļāt.
- šļiekāties Bez apetītes ēst.
- neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- nonstop Bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop").
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- avaskulārs Bez asinsvadiem un limfvadiem.
- anangiozs Bez asinsvadiem.
- akaudāls Bez astes.
- tāpat Bez atlīdzības, samaksas.
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
- pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
- bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
- drosai Bez bailēm.
- plieks Bez barības vērtības.
- bezbēdu Bez bēdām; bezbēdīgs.
- necerīgs Bez cerību.
- (ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
- viens Bez citiem, bez citu līdzdalības.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
- noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
- dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
- slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
- dīkdonīgs Bez darba eksistējošs.
- sveikot Bez darba klaiņot.
- notaustīties Bez darba notūļāties.
- noslempties Bez darba novandīties.
- dālēt Bez darba pastaigāties.
- vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
- slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
- luderēt Bez darba slaistīties.
- malžāt Bez darba slaistīties.
- sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
- bezvietas Bez darba un bez darba vietas.
- nobalzīties Bez darba uzturēties.
- brīvā Bez darba, nenodarbināti.
- ar kailām rokām Bez darbarīkiem.
- (ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem.
- (ar) kailām (arī plikām) rokām Bez darbarīkiem.
- adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
- ablastēmiks Bez dīgļa.
- ķomnijs Bez dokumentiem.
- tirennijs Bez dokumentiem.
- alecitāls Bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas.
- aseksuāls Bez dzimuma.
- azoisks Bez dzīvām būtnēm, bez dzīvības.
- nenožs Bez dzīvības spēka un spirgtuma.
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- bezdvēselis Bez dzīvības, miris.
- izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- aizelcies Bez elpas, aizelsies.
- aizelpies Bez elpas, aizelsies.
- bezmiesība Bez formas, bez satura, bez vērtības.
- gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
- murgt Bez gulēšanas vārgt.
- patapīgi Bez iebildumiem, bez saviem uzskatiem.
- gumzināt Bez iemesla gurdeni riet.
- ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
- klemst Bez iemesla riet.
- ļerkāt Bez iemesla riet.
- ļerkšķēt Bez iemesla riet.
- vaušķīt Bez iemesla riet.
- zvalkšķināt Bez iemesla riet.
- žvaukstēt Bez iemesla riet.
- mirmināt Bez iemesla smieties.
- kaņģerēt Bez iemesla sūtīt šurp un turp.
- aplamai Bez iemesla.
- impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
- bezmalīgs Bez ierobežojuma telpā, brīvs.
- ar kailām rokām Bez ieroča; neapbruņots.
- (ar) plikām (arī kailām) rokām Bez ieroča; neapbruņots.
- (ar) kailām (arī plikām) rokām Bez ieroča; neapbruņots.
- pustoi Bez ieroča.
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- lēsans Bez īstas garšas (piem., putra bez aizdara, sāls).
- S.L. Bez izdošanas vietas norādes (latīņu "sine loco").
- dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs.
- (ar) tukšām rokām Bez kā nesama.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- bešā Bez kā; tukšā.
- bešo Bez kā; tukšā.
- bešu Bez kā; tukšā.
- bešū Bez kā; tukšā.
- bešus Bez kā; tukšā.
- nožņeigt Bez kāda ieroča lēnām nogalināt.
- ametodisks Bez kārtības, nemetodisks.
- izkaulots Bez kauliem (pavārmākslā).
- amieloisks Bez kaulu smadzeņu līdzdalības (limfatisks, monocitārs).
- (ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
- nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās; tūlīt.
- skaidrai Bez kļūdām, arī saprotami runāt.
- bezkodulīgs Bez kodola.
- kodolbrīvs Bez kodolieročiem.
- nedzīvs Bez kustības, sastindzis.
- pasnabarēt Bez labas kāres ēst.
- agāmisks Bez laulības; bez dzimuma.
- žūrēt Bez liesmas degt.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; dzedrs (2).
- dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
- par tukšu (arī baltu) velti Bez maksas, atlīdzības.
- par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Bez maksas, atlīdzības.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- daram Bez maksas; par brīvu.
- darma Bez maksas; par brīvu.
- flanēt Bez mērķa pa ielām staigāt apkārt.
- blīnēt Bez miega gulēt, slimot.
- dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
- ķocis Bez mīklas izcepta gluma maize.
- mita Bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas.
- mite Bez mites - nepārtraukti, bez apstājas.
- žveirīt Bez mitēšanās raudāt (par bērnu).
- amieloisks Bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm.
- beznaidība Bez naida un skaudības.
- tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
- alemmalis Bez neirilemmas (nervu šķiedra).
- tukšā Bez nesamā; bez kravas, pasažieriem.
- netīšām Bez nodoma, nejauši.
- nevīši Bez nolūka, nodoma.
- tīšiprāt Bez nopietna iemesla.
- anonīms Bez nosaukuma, bezvārda-, piem., bezvārda artērija.
- iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- afebrils Bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža.
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
- zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
- bezjumta Bez pajumtes.
- žurnēties Bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst.
- murzāties Bez panākumiem ap ko darboties.
- kvērgt Bez panākumiem gaidīt, kvernēt.
- nogreznēt Bez panākumiem kādu laiku sēdēt.
- izkūdīties Bez panākumiem kūdīt.
- nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
- noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
- tādai Bez papildu piepūles; tikai tāpat.
- aparalītisks Bez paralīzes.
- mīzināt Bez pārtraukuma līt sīkam lietum.
- nojas Bez pārtraukuma, bez apstājas.
- nojis Bez pārtraukuma, no vienas vietas.
- negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
- ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
- žēpslot Bez patikas ēst.
- ķērnāties Bez patikas un enerģijas strādāt.
- (ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
- tīrai Bez piejaukuma, piemaisījuma.
- indebite Bez pienākuma.
- rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
- tāpat Bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma.
- nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
- bezpirkstu Bez pirkstiem.
- aplacentāls Bez placentas; zooloģija daži zīdītāji, piem., ķengurs.
- bezpriecīgs Bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka.
- vēsi Bez problēmām; bez grūtībām.
- ahemitonisks Bez pustoņiem.
- ahemitons Bez pustoņiem.
- anhemitons Bez pustoņiem.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- bukulains Bez ragiem.
- doļš Bez ragiem.
- kirdavacka Bez rauga cepta karaša.
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- anhistisks Bez redzamas struktūras.
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- nerīdzaiņš Bez rīdzes (2) uzadīts (par zeķēm un cimdiem).
- ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem, grūtībām.
- dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
- asekretorisks Bez sekrēcijas, sauss.
- tāpatēm Bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības.
- afonisks Bez skaņas, neskanīgs, sēcošs.
- bezsmaršas Bez smaržas.
- bez galvas Bez spējas pareizi domāt; dumjš.
- adinamisks Bez spēka.
- asporozs Bez sporām.
- (ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- vaļītēm Bez steigas, ērta, omulīga dzīve.
- izvaļ Bez steigas.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- bezstrīda Bez strīda.
- aplastisks Bez struktūras, bez formas.
- impersonalis Bez subjekta lietojama darbības vārda forma.
- ārsēš Bez tam.
- deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- beztonzūras Bez tonzūras.
- iesažauties Bez uzaicinājuma ierasties.
- maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
- joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
- ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
- savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- bezvaida Bez vaidēšanas.
- pimpināt Bez vainas ilgstoši raudināt.
- žļurstēt Bez vajadzības gari runāt.
- žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
- takalēt Bez vajadzības kaut kur atkārtoti iet.
- rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
- šveblēt Bez vajadzības pļāpāt.
- maknīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
- makņīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
- žļadzināt Bez vajadzības runāt.
- savīžot Bez vajadzības staigājot piemīdīt.
- zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- bezviltus Bez viltus.
- gluds Bez viļņiem.
- akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
- basātnē Bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem.
- bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
- nomuļīt Bez zobiem apēst.
- mujināt Bez zobiem ēst.
- ņomāt Bez zobiem zelēt.
- absque Bez.
- be Bez.
- bes Bez.
- beš Bez.
- bež Bez.
- senza Bez.
- sine Bez.
- bezacu Bezacu adata - adata, kurā nav paredzēts ievērt diegu.
- bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
- braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
- ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss").
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
- padzērienis Bezalkoholisks dzēriens.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
- bezalkohola Bezalkoholisks.
- bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
- bezānstaga Bezānmasta staga.
- neatmanīgs Bezapzinīgs, nemanīgs.
- neatmaņīgs Bezapzinīgs, nemanīgs.
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
- ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs.
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes.
- bugastis Bezastis (gailis).
- bezatbildīgums Bezatbildība.
- mest vējā Bezatbildīgi runāt, solīt.
- pārjāties Bezatbildīgi šķērsot (ko).
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
- bezbailīgums Bezbailība.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- nebēdnieks Bezbailīgs, varonīgs.
- nebailīgs Bezbailīgs.
- plikmute Bezbārdis.
- plikmutis Bezbārdis.
- čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- bezbēdnis Bezbēdnieks.
- mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris.
- ālava Bezbērnu sieviete.
- bezbilžu Bezbilžu grāmata - grāmata, kurā nav attēlu.
- kurmis Bezbiļetnieks.
- psihs Bezbiļetnieks.
- offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis).
- bezceris Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- bezcers Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- bezcere Bezcerība.
- necerība Bezcerības stāvoklis.
- grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
- disperato Bezcerīgi, izmisīgi.
- bezcerība Bezcerīgs stāvoklis.
- nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
- anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta.
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints.
- bezdarbs Bezdarbība (1).
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
- zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
- vāļāties Bezdarbībā gulšņāt.
- valstīties Bezdarbībā gulšņāt.
- viļāties Bezdarbībā gulšņāt.
- kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt.
- vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
- dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
- bezdarbīgums Bezdarbība.
- slaistīšanās Bezdarbība.
- slamstīšanās Bezdarbība.
- aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām.
- gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana.
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- bezdelnieks Bezde.
- aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot.
- čurkstēns Bezdelīdzēns, jauna bezdelīga.
- bezdelēns Bezdelīdzēns.
- begzdaliņš Bezdelīga.
- besnika Bezdelīga.
- bezdelinga Bezdelīga.
- bezdeliņš Bezdelīga.
- bezdelnieks Bezdelīga.
- bezdnieks Bezdelīga.
- bežga Bezdelīga.
- bezligs Bezdelīga.
- bezlinga Bezdelīga.
- blezdelinga Bezdelīga.
- ķursis Bezdelīga.
- asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
- bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
- jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
- asariņa Bezdelīgactiņa.
- bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
- bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
- salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
- lozdna Bezdelīgas pavārds.
- melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
- artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta.
- artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
- tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta.
- tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints.
- hirundinidae Bezdelīgu dzimta.
- kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
- ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints.
- hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints.
- petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints.
- ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints.
- tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints.
- bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
- bezdeļi Bezdelis (1).
- bezdelis Bezdeļi (1).
- čušāt Bezdēt.
- švākšēt Bezdēt.
- švapstīties Bezdēt.
- bezdibinīgs Bezdibenīgs.
- ataka Bezdibenis, dziļums bez dibena.
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Apes pagastā.
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
- Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā.
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā.
- Bezdibeņu ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā.
- Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā.
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā.
- pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta.
- bedugnis Bezdibenis.
- bezdibinis Bezdibenis.
- bezdibins Bezdibenis.
- bezdubans Bezdibenis.
- bezdubenis Bezdibenis.
- bezdubens Bezdibenis.
- bezdubinis Bezdibenis.
- elogs Bezdibenis.
- lekmenis Bezdibenis.
- Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
- Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
- Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
- Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
- impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
- libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- profāns Bezdievīgs, necienīgs.
- nedievis Bezdievis, ateists.
- nedievājs Bezdievis.
- nedievojs Bezdievis.
- bežga Bezdis.
- bežģis Bezdis.
- bezdomīgums Bezdomība.
- apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
- nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
- bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu.
- Kalnmuižas ezers Bezdubeņu ezers Lībagu pagastā.
- Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā.
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā.
- konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- agamoģenēze Bezdzimumu vairošanās.
- deiterotocija Bezdzimumvairošanās, kurā mātīte rada abu dzimumu pēcnācējus.
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
- Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
- Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
- vervele Bezformīga masa.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- laserpitium Bezgales.
- aditi Bezgalība; arī matērija (indiešu filozofijā).
- bezgale Bezgalība.
- bezgals Bezgalība.
- nebeidzamība Bezgalība.
- nebeidzība Bezgalība.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
- dzelmīgs Bezgalīgi dziļš, ļoti dziļš.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- bezgala Bezgalīgs (1).
- nebeidzams Bezgalīgs (1).
- mūžīgs Bezgalīgs laikā.
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
- bezgalējs Bezgalīgs.
- akefali Bezgalvaiņi; acefali.
- acrania Bezgalvaskausaiņi.
- bezgaršīgums Bezgaršība(1).
- pimsla Bezgaršīgs dzēriens, susla.
- āgs Bezgaršīgs, pliekans.
- bezgaršība Bezgaumība.
- bezgaumīgums Bezgaumība.
- negarša Bezgaumība.
- negaume Bezgaumība.
- izšpokot Bezgaumīgi izrotāt.
- čolla Bezgaumīgi tērpta persona.
- bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- bezgaršīgs Bezgaumīgs.
- negaumīgs Bezgaumīgs.
- infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
- bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība.
- negodnieks Bezgodis, bezkauņa.
- knēts Bezgodis, krāpnieks.
- negoža Bezgodis, negodis.
- bezgrēcīgums Bezgrēcība.
- bezkunga Bezīpašnieka.
- bezsaimnieka Bezīpašnieka.
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
- nags Bezizeja; nelaime.
- besis Bezizeja.
- bezštoks Bezizeja.
- korķis Bezizeja.
- požars Bezizeja.
- kranti Bezizejas stāvoklis.
- tupiks Bezizejas stāvoklis.
- bezrazmernaja Bezizmēra.
- bezjēdzīgums Bezjēdzība (1).
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- ārprāts Bezjēdzība.
- vājprāts Bezjēdzība.
- neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
- muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
- izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt.
- ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
- izkarīcāt Bezjēdzīgi iztērēt.
- nomulīt Bezjēdzīgi notērēt (laiku).
- noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku.
- perkšķēt Bezjēdzīgi pļāpāt.
- ganga Bezjēdzīgi sīkumi.
- nodīvelēt Bezjēdzīgi tramdīt.
- besplatno Bezjēdzīgi, neizdevīgi.
- kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- bezjēgas Bezjēdzīgs.
- džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
- embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
- bezjūtīgums Bezjūtība.
- ciesnējs Bezjūtīgs, skops.
- cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem); arī nežēlīgs.
- neatsaucīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs.
- bezdvēselīgs Bezjūtīgs.
- neiejūtīgs Bezjūtīgs.
- bezkaislīgums Bezkaislība.
- ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis").
- glauma Bezkāju ķirzaka, glodene.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
- bezkaunīgums Bezkaunība (1).
- bezkaunīgums Bezkaunība (2).
- mazkaunība Bezkaunība.
- izvārīt Bezkaunīgi izrunāties.
- blodīties Bezkaunīgi izturēties.
- saltība Bezkaunīgi meli.
- bredzīt Bezkaunīgi runāt.
- klamzāt Bezkaunīgi runāt.
- samaut Bezkaunīgi samelot.
- bezkaunīgai Bezkaunīgi.
- nahāli Bezkaunīgi.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- gauža Bezkaunīgs pļāpa.
- knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns.
- borzojs Bezkaunīgs.
- mazkaunīgs Bezkaunīgs.
- naglijs Bezkaunīgs.
- nahale Bezkauņa (sieviete).
- nahalka Bezkauņa (sieviete).
- nahals Bezkauņa (vīrietis).
- bezgodnieks Bezkauņa, nekauņa.
- negodudīda Bezkauņa, nekauņa.
- bezkaunis Bezkauņa.
- nekautris Bezkauņa.
- roža Bezkauņa.
- merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju.
- archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem.
- procaryota Bezkodola šūnaiņi.
- doplerogrāfija Bezkontrastu asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- ahromatūrija Bezkrāsaina urīna ekskrēcija.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
- ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- ahromatisms Bezkrāsainība.
- beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints.
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
- bezkrāsas Bezkrāsains (1).
- sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
- leikourobilīns Bezkrāsains bilirubīna sairšanas produkts.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
- stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
- benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas.
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- bezkrāsaiņš Bezkrāsains.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- ahromatisks Bezkrāsas, nekrāsots.
- bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu.
- asomatisks Bezķermenisks.
- atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs.
- lathraea Bezlapes.
- bezlapu Bezlapots.
- agāmija Bezlaulība, celebāts.
- celibāts Bezlaulības dzīve.
- agāms Bezlaulības stāvoklis.
- bezlietains Bezlietus.
- brīvmaize Bezmaksas maize.
- brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
- brīvvieta Bezmaksas vieta.
- freija Bezmaksas.
- freja Bezmaksas.
- bezmantnieku Bezmantinieku.
- bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes.
- bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas.
- pipidae Bezmēļi.
- pipa Bezmēļu dzimtas ģints.
- pasvars Bezmēna svaru bumba.
- bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
- bezmins Bezmēns (1).
- bezvēns Bezmēns (1).
- bezvins Bezmēns (1).
- trummelis Bezmēns, rokas svari.
- bezmars Bezmēns.
- bezmeris Bezmēns.
- vezmēns Bezmēns.
- vezmers Bezmēns.
- vezmērs Bezmēns.
- bezmērīgs Bezmēra (2).
- bezmērķīgums Bezmērķība.
- bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
- durenēt Bezmērķīgi atmaldīties.
- durinēt Bezmērķīgi atmaldīties.
- nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
- šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot.
- apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
- izvazāt Bezmērķīgi izvadāt.
- larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
- lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
- trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties.
- bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu).
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
- nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot.
- noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku.
- novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
- pavazāt Bezmērķīgi pavadāt.
- šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
- nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties.
- nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties.
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
- pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā.
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
- noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
- notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
- ryukalāt Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
- ryukuōt Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
- kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
- laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt.
- šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
- nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
- nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
- bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
- bezmērķa Bezmērķīgs.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- asomnija Bezmiegs.
- bezmiedzība Bezmiegs.
- neguļa Bezmiegs.
- nemiegs Bezmiegs.
- bezmiesas Bezmiesīgs.
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- evertebrata Bezmugurkaulnieki.
- invertebrata Bezmugurkaulnieki.
- invertebrāti Bezmugurkaulnieki.
- bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
- polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus").
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- beznotekezers Beznoteces ezers.
- Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
- Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
- beznoteksāļezers Beznoteces sāļezers.
- beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe.
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
- areisks Beznoteces.
- beznotekas Beznoteces.
- beznoteku Beznoteces.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās.
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
- bezpajumta Bezpajumta ļaudis - bezpajumtnieki.
- bezmājība Bezpajumtniecība.
- bomža Bezpajumtnieks; klaidonis.
- bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis.
- bezmājis Bezpajumtnieks.
- plukata Bezpajumtnieks.
- bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
- bezpalīdzīgums Bezpalīdzība.
- aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
- tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- ASBL Bezpeļņas organizācija (fr. "association sans but lucratif").
- BO Bezpeļņas organizācija.
- bezpersoniskums Bezpersonība.
- bezpersonīgs Bezpersonisks (1).
- bezroči Bezpiedurkņu kamzolis.
- uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos.
- lidrobots Bezpilota lidaparāts, drons.
- drons Bezpilota lidaparāts, lidrobots.
- plethodontidae Bezplaušsalamandras.
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bezprātīgums Bezprātība (1).
- bezprātīgums Bezprātība (2).
- tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
- ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
- nemešs Bezprātis (palama).
- bešprātis Bezprātis.
- bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms.
- bezprieku Bezprieku dzīve - dzīve bez priekiem.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- bezprincipu Bezprincipiāls.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti.
- smaulis Bezradzis, tolis.
- drabulis Bezrakstura cilvēks.
- bidlo Bezrakstura persona, kuru izmanto.
- bezrasains Bezrasas.
- bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
- bešrocis Bezrocis.
- bezrūpīgums Bezrūpība (1).
- bezrūpīgums Bezrūpība (2).
- sekuritate Bezrūpība, miers, drošība.
- nerūpība Bezrūpība.
- laide Bezrūpīga dzīve.
- izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt.
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
- plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs.
- zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs.
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
- pofigisms Bezrūpīgums, vienaldzība.
- ģība Bezsamaņa, ģībonis.
- bezfilma Bezsamaņa; apziņas nekontrolēts stāvoklis.
- ģībonis Bezsamaņa.
- nemaņīgs Bezsamaņas stāvoklī esošs.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- eksanimācija Bezsamaņas stāvoklis.
- anodīnija Bezsāpju stāvoklis.
- bezsātīgums Bezsātība (1).
- bezsātīgums Bezsātība (2).
- bezsāta Bezsātīgs (1).
- bezsāta Bezsātīgs (2).
- bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- bezsaturīgums Bezsaturība.
- ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
- bezsatura Bezsaturīgs.
- bezsejas Bezsejains.
- partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās.
- bezsēklas Bezsēklu.
- aģīnija Bezsievība.
- bezsirdīgums Bezsirdība.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- bezsirds Bezsirdīgs.
- bezsižeta Bezsižetisks.
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
- akreditīvs Bezskaidras naudas norēķinu forma.
- žironorēķini Bezskaidras naudas norēķinu forma.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- adoxaceae Bezslavīšu dzimta.
- adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
- automobilis Bezsliežu pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu.
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- bezspārnains Bezspārnu.
- apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota").
- apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma.
- bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma.
- bezspārnis Bezspārņi.
- bezspēcīgums Bezspēcība (1).
- bezspēcīgums Bezspēcība (2).
- nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība.
- ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
- čāgāns Bezspēcīgs vīrietis.
- ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans.
- nespēkots Bezspēcīgs, nespēcīgs.
- mazvarīgs Bezspēcīgs, nevarīgs.
- ļepans Bezspēcīgs, vājš.
- čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
- bezspēks Bezspēcīgs.
- nospēkots Bezspēcīgs.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
- atšiepties Bezspēkā noslīgt.
- saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
- slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis.
- beznoža Bezspēks.
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem.
- miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis).
- dvorņaks Bezsugas suns, krancis.
- dvarņaška Bezsugas suns.
- dvorterjers Bezsugas suns.
- imponderabls Bezsvara, nesverams.
- dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku).
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- retificēts Bezšuvju.
- protura Beztaustekleņi, protūras.
- beztiesīgums Beztiesība.
- heloti Beztiesīgie.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- beztiesisks Beztiesīgs.
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
- monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
- WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
- bezdrāts Bezvadu.
- anarhija Bezvaldība, valdības trūkums.
- aglotija Bezvalodība.
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
- bezvārdu Bezvārda.
- bezvārde Bezvārdis (1).
- informitāte Bezveidība, neglītums.
- bezveidīgums Bezveidība.
- murskulis Bezveidīgs priekšmets.
- bezveida Bezveidīgs.
- aizgoze Bezvēja piesaule.
- doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā.
- pievēja Bezvējš.
- bezvērtīgums Bezvērtība.
- bezzarains Bezzaru.
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā.
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
- bezzobaiņš Bezzobains.
- bezzobu Bezzobains.
- bezzūbains Bezzobains.
- anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints.
- suķe Bezzobis.
- šuķis Bezzobis.
- bezzvaigžņu Bezzvaigžņains.
- bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot.
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
- entobranchiata Bezžokleņu "Agnatha" nosaukuma sinonīms.
- agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni).
- bezdielis Bežģis.
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- Bočaru Bočaru ezers - Bečeru ezers Ņukšu pagastā.
- Bočeru Bočeru ezers - Bečeru ezers Ņukšu pagastā.
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
- Bristoles līcis Bristola līcis Beringa jūras austrumos.
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bezdibenis Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
- Bezdibena ezers Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
- Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
- Cebišku ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
- Cebišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
- Čabišķu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
- menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas.
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Dzenišķu ezers Dagu ezers Bebrenes pagastā.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji.
- berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
- Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums.
- Ardēni Departaments Francijā, Šampaņas-Ardēnu reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju.
- diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths.
- Dindiņš Dindiņu ezers Beļavas pagastā.
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
- bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales").
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").
- beicenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji.
- beiķenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji.
- berķenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Berķi" iedzīvotāji.
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Zesere Dviete, Berezaukas satekupe.
- Slabada Dviete, Berezauskas satekupe.
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
- Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
- Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
- Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
- Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā.
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
- ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
- čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
- Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers.
- Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Cebišku ezers; Cebišķu ezers; Čabišķu ezers; Ķerubiņu ezers.
- Ezernieku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība — 1 ha.
- Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze.
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
- Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina.
- Diņģeļkalna ezers ezers Bebrenes pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 2 ha
- Lunas ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 1,5 ha; Dziļais ezers.
- Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
- Dagu ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 4,5 ha; Dzenišķu ezers.
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru.
- Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers.
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers.
- Brenkūzis ezers Dzērbenes pagastā, platība - 1,6 ha; Bergūža ezers; Brengūža ezers; Brenkūža ezers.
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
- Opulītis Ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m.
- Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
- Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš.
- Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha.
- Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha.
- Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha.
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
- Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers.
- Bedinka Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers.
- Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā).
- Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
- Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers.
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
- Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka.
- Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens.
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
- Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers.
- Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers.
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē ("Thuner See"), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts.
- Bezdibeņezers Ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers.
- Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens.
- Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_.
- Flāmu reģions Flandrija, viens no trijiem Beļģijas reģioniem.
- austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo.
- džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus.
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
- Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā.
- Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis.
- berģciemieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Berģuciems" (arī "Berģi") iedzīvotāji.
- Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
- berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji.
- Akvitānija Garonnas zemiene, zems akumulatīvs līdzenums, atrodas Francijas dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- Ģente Gente, pilsēta Beļģijā.
- gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji.
- Glušaku ezers Glušika ezers Bebrenes pagastā.
- Bedfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Bedfordshire"), Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
- bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
- Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m.
- Gribiņš Gribiņu ezers Beļavas pagastā.
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu.
- Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā.
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji.
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums.
- beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
- blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
- Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants.
- Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants.
- lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji.
- mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji.
- Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji.
- Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
- Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
- ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji.
- Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji.
- Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
- pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji.
- sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
- Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā).
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūra, rietumos - Klusais okeāns.
- holandiešu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā Nīderlandē, Beļģijas Z daļā.
- Erstala Herstala - pilsēta Beļģijā.
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
- Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina.
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
- berliniāna Ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls; berlināle.
- spīdele Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
- spīdeles Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
- Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe.
- bebrenieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
- bebrišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
- neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
- neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
- Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ilzes ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilziņas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilzumuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Rūķu ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilzmuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā.
- Ficus benghalensis Indijas banjans jeb Bengālijas gumijkos.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (angļu valodā "Andaman and Nicobar Islands"), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km.
- Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
- Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas.
- Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas.
- Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu.
- Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
- berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli.
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība.
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m.
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis.
- Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m.
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m.
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
- Kategats Jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. "Kattegatt"), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
- Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m.
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
- Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
- Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
- Jungfrava Kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.).
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
- Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
- Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas.
- Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m.
- Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m.
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m.
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
- Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Šotas Rustaveli virsotne kalnu virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4960 m vjl.
- Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- Kamenčas Kamenčas ezers - Kaminčas ezers Bebrenes pagastā.
- Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
- bebrupnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Bebrupe" iedzīvotāji.
- kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs.
- berlināle Katru gadu Berlīnē notiekošais starptautiskais kinofestivāls.
- Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- beitieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Beites" iedzīvotāji.
- bebrēnieši Kokneses novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Bebri" (senāk - "Vecbebri") iedzīvotāji.
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- Corticium vagum kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Berk. et Curt." nosaukuma sinonīms.
- Kotona Kotonu, pilsēta Beninā.
- Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants.
- belogrudovietis Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" (arī "Belogrudovo") iedzīvotāji.
- Egļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" daļa.
- Belagrudova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukuma variants.
- Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
- belojietis Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Beloje" iedzīvotāji.
- Smitrusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Bernadski" otrs nosaukums.
- berjožkieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjožki" iedzīvotāji.
- Babri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bebriši" nosaukuma variants.
- Bierniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
- Bierniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
- Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
- Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
- Cornus florida krāšņā suņkoka "Benthamidia florida" nosaukuma sinonīms.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
- Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu.
- bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
- Seišelu ķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bebrornis sechellensis").
- beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja.
- galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
- svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!").
- Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
- Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
- ledine Leduspuķe ("Begonia").
- Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha.
- Lūvena Lēvena, pilsēta Beļģijā.
- Libāna Libānas Republika - valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu.
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
- vonkisti Liberāla partija Beļģijā (1787-1790).
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
- Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe.
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m.
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
- Aleksandra I Zeme Lielākā Antarktikas sala Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km2 (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
- Visla Lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī.
- Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas.
- beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
- Līkuma Līkuma ezers - atrodas Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, platība - 8,7 ha; Linkinu ezers.
- Linkinu ezers Līkuma ezers Bebrenes pagastā.
- beļavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Beļavas" iedzīvotāji.
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lire Līra, pilsēta Beļģijā.
- Biernāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
- Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- beļejevieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Beļejeva" iedzīvotāji.
- Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants.
- bečerieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Bečeri" iedzīvotāji.
- Belomojki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Belomoiki" nosaukuma variants.
- Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
- Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- Dziļais ezers Lunas ezers Bebrenes pagastā.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti.
- apaļlapu mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis rotundifolia").
- amoliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- amols Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- amoltiņi Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- amoltiņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- amuļi Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- dāboliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- kriņģelītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- krīzītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- maijrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- maijrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- margrieta Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- margrietiņas Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- Marijaspuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- marijpuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- marijpuķītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- mārīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- mārītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- mārpuķe Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- puniņas Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- rozetes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- rozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- rozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- sīkroze Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- sīkrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- sīkrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- skaistule Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- špīveles Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- ziemziedītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
- Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē.
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- Begonia nitida mazās begonijas ("Begonia minor") nosaukuma sinonīms.
- Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines".
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- mersis Mersedess - vācu firmas "Mercedes-Benz" ražota vieglā automašīna.
- GeV Mērvienības gigaelektronvolts apzīmējums; miljards elektronvoltu (ASV BeV).
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā".
- Bergena Monsa – pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā ("Bergen").
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
- Berlīnes mūris mūris starp Berlīnes austrumu un rietumu daļu ("Berlin wall"; 1961.-1990. g.), kam vajadzēja nepieļaut austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumberlīni.
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_).
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- franks Naudas pamatvienība Francijā, Beļģijā un Luksemburgā līdz 2002. g.
- gonda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas; gunda.
- gunda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas.
- kantons neliela administratīvi teritoriāla vienība (Beļģijā, Francijā līdz 1982. g.).
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
- bernātnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Bernāti" iedzīvotāji.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- atliektā nolīna nolīnu suga ("Beaucarnea recurvata").
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- benediktieši Nursijas Benedikta 6. gs. dibinātā katoļu mūku ordeņa locekļi.
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
- becēnieši Ogres novada Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Bekas" iedzīvotāji.
- Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Omorda ezers Omarda ezers Beļavas pagastā.
- Omordas ezers Omarda ezers Beļavas pagastā.
- Amardas ezers Omarda ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- O. S. B. Ordinis Sancti Benedicti - benediktiešu ordeņa loceklis.
- beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā "Hamburg"), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja.
- Kokneses pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Bebru, Klintaines, Seces un Aizkraukles pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kokenhusen, krieviski — Kokenguzenskaja.
- Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja.
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja.
- Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja.
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu.
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja.
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
- Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu.
- Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
- Palau Republika Palau, valsts pilnais nosaukums ("Belu'u a Belau" / "Republic of Palau").
- Paraka Paraku, pilsēta Beninā.
- bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- batvene Parastā biete ("Beta vulgaris").
- buraks Parastā biete ("Beta vulgaris").
- buroks Parastā biete ("Beta vulgaris").
- svikls Parastā biete ("Beta vulgaris").
- meduspuķe Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmenes Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmķēra Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
- reihstāgs Parlaments Vācijā; ēka Berlīnē, kurā darbojas Vācijas parlaments.
- Gaidupe Paskules kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
- Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
- Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
- ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis").
- celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
- bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji.
- Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
- Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe.
- Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- Volkova Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjozovka" otrs nosaukums.
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Abādla pilsēta Alžīrijā (_Abadla_), Bešāras (Bečāras) vilājā, 13600 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ain el Baida pilsēta Alžīrijā (_Aïn Beïda_), Ain Fakrūnas vilājā.
- Ain el Ibla pilsēta Alžīrijā (_Ain El Beli_), Džilfas vilājā.
- Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos.
- Ain Bisāma pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Bessem_), Būīras vilājā.
- Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
- Kenadza Pilsēta Alžīrijas rietumos ("Kenadsa"), Bešāras vilājā, 13500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bešāra Pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Lobitu Pilsēta Angolā ("Lobito"), Bengelas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 129000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Biatrisa Pilsēta ASV ("Beatrice"), Nebraskas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boforta Pilsēta ASV ("Beaufort"), Dienvidkarolīnas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Kalifornijas štatā, 42250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Mičiganas štatā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Teksasas štatā, jūras osta Nečesas labajā krastā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīverdama Pilsēta ASV ("Beaver Dam"), Viskonsinas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīverkrīka Pilsēta ASV ("Beavercreek"), Ohaio štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīvertona Pilsēta ASV ("Beaverton"), Oregonas štatā, 95100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bekli Pilsēta ASV ("Beckley"), Rietumvirdžinijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Pilsēta ASV ("Bedford"), Indiānas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Pilsēta ASV ("Bedford"), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Pilsēta ASV ("Bedford"), Teksasas štatā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīvila Pilsēta ASV ("Beeville"), Teksasas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belēra Pilsēta ASV ("Bel Air"), Mērilendas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belavista Pilsēta ASV ("Bella Vista"), Ārkanzasas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beleira Pilsēta ASV ("Bellaire"), Teksasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belgleida Pilsēta ASV ("Belle Glade"), Floridas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belfontina Pilsēta ASV ("Bellefontaine"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvila Pilsēta ASV ("Belleville"), Ilinoisas štatā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Nebraskas štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Vašingtonas štatā, 136400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Viskonsinas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilingema Pilsēta ASV ("Bellingham"), Vašingtonas štatā, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonta Pilsēta ASV ("Belmont"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beloita Pilsēta ASV ("Beloit"), Viskonsinas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beltona Pilsēta ASV ("Belton"), Misūri štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beltona Pilsēta ASV ("Belton"), Teksasas štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemidži Pilsēta ASV ("Bemidji"), Minesotas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benda Pilsēta ASV ("Bend"), Oregonas štatā, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beningtona Pilsēta ASV ("Bennington"), Vērmontas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentonhārbora Pilsēta ASV ("Benton Harbor"), Mičiganas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentona Pilsēta ASV ("Benton"), Ārkanzasas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentonvila Pilsēta ASV ("Bentonville"), Ārkanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Dienvidkarolīnas štatā, 14300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Kentuki štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Ohaio štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
- Bērvika Pilsēta ASV ("Berwick"), Pensilvānijas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Besemera Pilsēta ASV ("Bessemer"), Alabamas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betani Pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betani Pilsēta ASV ("Bethany"), Oregonas štatā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Betelpārka Pilsēta ASV ("Bethel Park"), Pensilvānijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bētlihema Pilsēta ASV ("Bethlehem"), Pensilvānijas štatā, 75100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bointonbīča Pilsēta ASV ("Boynton Beach"), Floridas štatā, 73100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deitonbīča Pilsēta ASV ("Daytona Beach"), Floridas štatā, 63000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delribīča Pilsēta ASV ("Delray Beach"), Floridas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstbetela Pilsēta ASV ("East Bethel"), Minesotas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fernandinabīča Pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortvoltonbīča Pilsēta ASV ("Fort Walton Beach"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitbenda Pilsēta ASV ("Great Bend"), Kanzasas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Groverbīča Pilsēta ASV ("Grover Beach"), Kalifornijas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtonbīča Pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvilbīča Pilsēta ASV ("Jackson Beach"), Floridas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Kalifornijas štatā, 473500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Misisipi štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Ņujorkas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiamibīča Pilsēta ASV ("Miami Beach"), Floridas štatā, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērtlbīča Pilsēta ASV ("Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbedforda Pilsēta ASV ("New Bedford"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbērna Pilsēta ASV ("New Bern"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūsmērnabīča Pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortmērtlbīča Pilsēta ASV ("North Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ormondbīča Pilsēta ASV ("Ormond Beach"), Floridas štatā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmbīčgārdensa Pilsēta ASV ("Palm Beach Gardens"), Floridas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pompanobīča Pilsēta ASV ("Pompano Beach"), Floridas štatā, 106100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbernardīno Pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautbenda Pilsēta ASV ("South Bend"), Indiānas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verobīča Pilsēta ASV ("Vero Beach"), Floridas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestbenda Pilsēta ASV ("West Bend"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpālmbīča Pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bandaberga Pilsēta Austrālijas austrumu piekrastē ("Bundaberg"), Kvīnslendā, osta Bernetas lejteces krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berndorfa Pilsēta Austrijā ("Berndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervarta Pilsēta Austrijā ("Oberwart"), Beurgenlandes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balakena Pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Babrujska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanpedro Pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dangriga Pilsēta Belizā, 10800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Orindžvoka Pilsēta Belizā, 15300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanignasio Pilsēta Belizā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Anderlehta Pilsēta Beļģijā ("Anderlecht"), Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šarlruā Pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalte Pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šievra Pilsēta Beļģijā ("Chievres"), Valonijas reģiona Eno provincē, 6670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šimē Pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinē Pilsēta Beļģijā ("Ciney"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuvena Pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Diste Pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dilsene-Stokeme Pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dināna Pilsēta Beļģijā ("Dinant"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēklo Pilsēta Beļģijā ("Eeklo"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elpene Pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ālsta Pilsēta Beļģijā ("flāmu "Aalst", fr. "Alost"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.).
- Flērusa Pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Genka Pilsēta Beļģijā ("Genk"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gistela Pilsēta Beļģijā ("Gistel"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halena Pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamonta-Ahele Pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harelbeke Pilsēta Beļģijā ("Harelbeke"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herentalse Pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herve Pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hūgstrātene Pilsēta Beļģijā ("Hoogstraten"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izegema Pilsēta Beļģijā ("Izegem"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laluvjēra Pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landene Pilsēta Beļģijā ("Landen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lerē Pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēvena Pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Loreninge Pilsēta Beļģijā ("Lo-Reninge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lokerena Pilsēta Beļģijā ("lokeren"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lomela Pilsēta Beļģijā ("Lommel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Māseika Pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maršanfamena Pilsēta Beļģijā ("Marche-en-Famenne"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mortsele Pilsēta Beļģijā ("Mortsel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nefšato Pilsēta Beļģijā ("Neufchateau"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ninove Pilsēta Beļģijā ("Ninove"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 37300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odenburga Pilsēta Beļģijā ("Oudenburg"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēra Pilsēta Beļģijā ("Peer"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēruvelza Pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipvilla Pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Poperinge Pilsēta Beļģijā ("Poperinge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rošfora Pilsēta Beļģijā ("Rochefort"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Shārbēka Pilsēta Beļģijā ("Schaerbeek"), Briseles ziemeļaustrumu piepilsēta, 127500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Serēna Pilsēta Beļģijā ("Seraing"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spā Pilsēta Beļģijā ("Spa"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stavelote Pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūna Pilsēta Beļģijā ("Thuin"), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tilta Pilsēta Beļģijā ("Tielt"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torhū Pilsēta Beļģijā ("Torhout"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tornū Pilsēta Beļģijā ("Tornhout"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vervjē Pilsēta Beļģijā ("Verviers"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 55900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virtona Pilsēta Beļģijā ("Virton"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valkūra Pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varegema Pilsēta Beļģijā ("Waregem"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herstala Pilsēta Beļģijā (flāmu "Herstal", fr. "Heristal", valoņu "Hesta"), Māsas krastos, Lježas ziemeļaustrumu piepilsēta, 39200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Brige Pilsēta Beļģijā (flāmu val. "Brugge", fr. "Bruges"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provinces administratīvais centrs, 117200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bomona Pilsēta Beļģijā (fr. "Beaumont"), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buijona Pilsēta Beļģijā (fr. "Bouillon"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brē Pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kortreika Pilsēta Beļģijā (fr. "Courtrai", nl., vācu "Kortrijk"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 75200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Diksmeide Pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vornē Pilsēta Beļģijā (fr. "Fumes", nl., vācu "Veume"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gente Pilsēta Beļģijā (fr. "Gand", nl., vācu "Gent"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 248200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerārdsbergena Pilsēta Beļģijā (fr. "Grammont", nl., vācu "Geraardsbergen"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 32600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herka Pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zotleiva Pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ljēža Pilsēta Beļģijā (fr. "Liege", vācu "Luettich", nl. "Luik"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līra Pilsēta Beļģijā (fr. "Lierre", vācu, nl. "Lier"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga Pilsēta Beļģijā (fr. "Limbourg", vācu, nl. "Limburg"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mehelena Pilsēta Beļģijā (fr. "Malines", nl. "Mechelen", vācu "Mecheln"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Menene Pilsēta Beļģijā (fr. "Menin", nl., vācu "Menen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mesene Pilsēta Beļģijā (fr. "Messines", Nl., vācu "Mesen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Mons", nl., vācu "Bergen"), Flandrijas reģiona Eno provinces administratīvais centrs, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šerpenhovela-Zihema Pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivporta Pilsēta Beļģijā (fr. "Nieuport", nl., vācu "Nieuwpoort"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronse Pilsēta Beļģijā (fr. "Renaix", nl., vācu "Ronse"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūselare Pilsēta Beļģijā (fr. "Roulers", nl., vācu "Roeselare"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintniklāsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Nicolas", nl., vācu "Sint-Niklaas"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinttreidena Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Trond", nl., vācu "Sint-Truiden"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dendermonde Pilsēta Beļģijā (fr. "Termondenl", vācu "Dendermonde"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tinena Pilsēta Beļģijā (fr. "Tirlemont", nl., vācu "Tienen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tongerena Pilsēta Beļģijā (fr. "Tongres", nl. "Tongeren", vācu "Tongem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilvorde Pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vervika Pilsēta Beļģijā (fr. "Wervicq", nl., vācu "Wervik"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zotegema Pilsēta Beļģijā (fr. "Zottegem", nl., vācu "Sottegem"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malmedī Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Malmedy", vācu "Malmuende"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ženapa Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hannū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huja Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ipra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Ypres", nl. "Ieper"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žoduāna Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lesīne Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muskrona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Mouscron", nl. "Moeskroen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Namīra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Namur", nl. "Namen"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivele Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostende Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Ostende", nl. "Oostende"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Turnē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vizē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareme Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vavra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borglūna Pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Deinze Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārshota Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilzene Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beringene Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haselta Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Damme Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blankenberge Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ata Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Benša Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Antoinga Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arlona Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andene Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mola Pilsēta Beļģijas ziemeļos ("Mol"), 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tirnhauta Pilsēta Beļģijas ziemeļos ("Turnhout"), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Antverpene Pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā "Antwerpen", franču valodā "Anvers"), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēla Pilsēta Beļģijas ziemeļu daļā ("Geel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 37800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abomeja-Kalavi pilsēta Beninā (_Abomey-Calavi_), Beninas līča piekrastē.
- Abomeja Pilsēta Beninā ("Abomey"), valsts dienvidu daļā, 75200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kotonu Pilsēta Beninā ("Cotonou"), valdības mītne un diplomātiskā galvaspilsēta, atrodas valsts dienvidos, Beninas līča piekrastē, 779300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Godome Pilsēta Beninā, 178800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Džugu Pilsēta Beninā, 63600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Boikona Pilsēta Beninā, 66000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Paraku Pilsēta Beninas centrālajā daļā ("Parakou"), 149800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hamiltona Pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā (port. val. "Belo Horizonte"), Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. G.).
- Sabara Pilsēta Brazīlijā, Belu Orizonti ziemeļaustrumu piepilsēta, \~10000 iedzīvotāju.
- Belene Pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beloslava Pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkovica Pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbernardo Pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Asosa Pilsēta Etiopijā ("Āsosa"), Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bona Pilsēta Francijā ("Beaune"), Burgundijas reģiona Kotdoras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Beržeraka Pilsēta Francijā ("Bergerac"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bezona Pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Enēna-Bomona Pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bezansona Pilsēta Francijas austrumos (Besancon"), Juras kalnu piekājē, Franškontē reģiona un Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belfora Pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Belfort"), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bovē Pilsēta Francijas ziemeļos ("Beauvais"), Pikardijas reģiona Uāzas departamenta administratīvias centrs, 54700 iedzīvotāji (2010. g.).
- Bētina Pilsēta Francijas ziemeļos ("Bethune"), Noras-Padekalē reģiona Pdekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lille Pilsēta Francijas ziemeļos (fr. val. "Lille"), pie Beļģijas robežas, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 227600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aflao pilsēta Ganā (_Aflao_), Austrumu reģionā, Beninas līča (Vergu krasta) piekrastē.
- Ada pilsēta Ganā, Lielās Akras reģionā, Beninas līča krastā.
- Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belišče Pilsēta Horvātijā ("Belišče"), Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benkovaca Pilsēta Horvātijā ("Benkovac"), Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kākināda Pilsēta Indijā ("Kākināda"), Āndrha Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 312500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mačilīpatanama Pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nellūru Pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pudučerri Pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Višākhapatnama Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēša štatā, Bengālijas līča piekrastē, 969600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Vidžajavāda Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 898000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos (angļu val. "Calcuta"), osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta; Kalkāta.
- Čennai Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Chennai"), osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa.
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. "Bangalore", kannaru val. "Bengaluru"), Karnatakas štata galvaspilsēta (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2007. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
- Bogora Pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga.
- Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Adīmī pilsēta Irānā (_Adīmī_), Sīstānas un Beludžistānas ostāna ziemeļaustrumos.
- Zāhedāna Pilsēta Irānā ("Zahidan"), Sīstānas un Beludžistānas ostāna administratīvais centrs, 567400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Behbehāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Behbehān"), Hūzestānas ostanā, 378500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Beltērbeta Pilsēta Īrijā ("Belturbet"), Olsteras provincē, 1380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Airola Pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albīno Pilsēta Itālijā ("Albino"), Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alčāno Lombardo pilsēta Itālijā ("Alzano Lombardo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belluno Pilsēta Itālijā ("Bagheria"), Venēcijas reģiona Belluno provinces administratīvais centrs, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beldžoiozo Pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bella Pilsēta Itālijā ("Bella"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belante Pilsēta Itālijā ("Bellante"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beliči Pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bellona Pilsēta Itālijā ("Bellona"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 5860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bernalda Pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bevanja Pilsēta Itālijā ("Bevagna"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karavadžo Pilsēta Itālijā ("Caravaggio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo Berardenga pilsēta Itālijā ("Castelnuovo Berardenga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kluzone Pilsēta Itālijā ("Clusone"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalmīne Pilsēta Itālijā ("Dalmine"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Feltre Pilsēta Itālijā ("Feltre"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinendžo Pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mela Pilsēta Itālijā ("Mel"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mojāno Pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molināra Pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orio al Sērio pilsēta Itālijā ("Orio al Serio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pannarāno Pilsēta Itālijā ("Pannarano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrelčīna Pilsēta Itālijā ("Pietrelcina"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontida Pilsēta Itālijā ("Pontida"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno di Lombardija pilsēta Itālijā ("Romano di Lombardia"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seriate Pilsēta Itālijā ("Seriate"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorto il Mone Džovanni XXIII pilsēta Itālijā ("Sorto il Monte Giovanni XXIII"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treviljo Pilsēta Itālijā ("Treviglio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oita Pilsēta Japānā ("Oita"), Kjusju salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, osta Japānas Iekšējās jūras Bepu līča krastā, 478100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bepu Pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļaustrumos, osta Bepu līča krastos, 122000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taurana Pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģiona administratīvais centrs, 108900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rotorua Pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģionā, 53800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Belorecka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 66900 iedzīvotāju (2014. g.); Beloreta.
- Išimbaja Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Belajas krastos, 66200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sterļitamaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, piestātne Belajas kreisajā krastā, 277000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Ufa Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stroiteļa Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koroča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Graivorona Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjuča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Valuiki Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anadira Pilsēta Krievijā, Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Baalbeka Pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazā, 33800 iedzīvotāju (1998. g.).
- Zehla Pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Beida Pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abjāra pilsēta Lībijas ziemeļu daļā (_Al Abyār_, الأبيار), aptuveni 50 km uz austrumiem no Bengāzī, \~32500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bebingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Bebington"), Anglijas ziemeļrietumos, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bedforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bedford"), Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Belfāsta Pilsēta Lielbritānijā ("Belfast"), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā ("Berwick-upon-Tweed"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā ("Burton upon Trent"), Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas.
- Kenitra Pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā (angļu: "Beni-Mellal", arābu: "بني ملال", berberu: "ⴰⵢⵜ ⵎⴻⵍⴻⵍ"), reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Buče Pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Dolaca Pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.).
- Berana Selo pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1480 iedzīvotāju (2003. g.).
- Budimļa Pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Pešca Pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1720 iedzīvotāju (2003. g.).
- Doņe Luge pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1860 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bedima Pilsēta Nīderlandē ("Bedum"), Groningenas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēgdena Pilsēta Nīderlandē ("Beegden"), Limburgas provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēka Pilsēta Nīderlandē ("Beek"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēsda Pilsēta Nīderlandē ("Beesd"), Gelderlandes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēzele Pilsēta Nīderlandē ("Beesel"), Limburgas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemelena Pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benedena-Leivena Pilsēta Nīderlandē ("Beneden-Leeuwen"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergeika Pilsēta Nīderlandē ("Bergeijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergema Pilsēta Nīderlandē ("Berghem"), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berhenhūka Pilsēta Nīderlandē ("Bergschenhoek"), Dienvidholandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beringe Pilsēta Nīderlandē ("Beringe"), Limburgas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkela un Rodenreisa pilsēta Nīderlandē ("Berkel en Rodenrijs"), Dienvidholandes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkhūta Pilsēta Nīderlandē ("Berkhout"), Ziemeļholandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berlikuma Pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beiningene Pilsēta Nīderlandē ("Beuningen"), Gelderlandes provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisihema Pilsēta Nīderlandē ("Beusichem"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Audbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Oud-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos ("Bergen op Zoom"), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverveika Pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos ("Beverwijk"), Ziemeļholandes provincē, netālu no Ziemeļjūras kanāla, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adikpo pilsēta Nigērijā (_Adikpo_), Benue štata dienvidaustrumu daļā.
- Makurdi Pilsēta Nigērijā ("Makurdi"), Benue štata administratīvais centrs, 209400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Benina Pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta.
- Lagosa Pilsēta Nigērijas Dienvidrietumos ("Lagos"), atrodas Beninas līča (Gvinejas līča daļa) salās un kontinenta piekrastē, 2. lielākā (aiz Kairas) Āfrikas pilsēta, 7938000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes.
- Kveta Pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
- Belsko-Bjala Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Beskidu piekājē, 174400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Beža Pilsēta Portugālē ("Beja"), apgabala administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moura Pilsēta Portugālē ("Moura"), Bežas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Serpa Pilsēta Portugālē ("Serpa"), Bežas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bečeja Pilsēta Serbijā ("Bečej"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče.
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beočina Pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lazarevaca Pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mladenovaca Pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Obrenovaca Pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rudovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surčina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sopota Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pinosava Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rucka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ostružnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Umka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pečani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dobanovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grocka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinkomali Pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ārberga Pilsēta Šveicē ("Aarberg"), Bernes kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berominstere Pilsēta Šveicē ("Beromuenster"), Lucernas kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hutvīle Pilsēta Šveicē ("Huttwil"), Bernes kantonā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Itigene Pilsēta Šveicē ("Ittigen"), Bernes kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnica Pilsēta Šveicē ("Koeniz"), Bernes kantonā, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langentāle Pilsēta Šveicē ("Langenthal"), Bernes kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laupene Pilsēta Šveicē ("Laupen"), Bernes kantonā, 2850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līsa Pilsēta Šveicē ("Lyss"), Bernes kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Litrī Pilsēta Šveicē ("Lutry"), Bernes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mutjē Pilsēta Šveicē ("Moutier"), Bernes kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minsingene Pilsēta Šveicē ("Muensingen"), Bernes kantonā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muri pie Bernes pilsēta Šveicē ("Muri bei Bern"), Bernes kantonā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nidava Pilsēta Šveicē ("Nidau"), Bernes kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostermundingene Pilsēta Šveicē ("Ostermundingen"), Bernes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Romonta Pilsēta Šveicē ("Romont"), Bernes kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špīsa Pilsēta Šveicē ("Spiez"), Bernes kantonā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štefisburga Pilsēta Šveicē ("Steffisburg"), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Unterzēne Pilsēta Šveicē ("Unterseen"), Bernes kantonā, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vangene Pilsēta Šveicē ("Wangen an der Aare"), Bernes kantonā, 2160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīdlizbaha Pilsēta Šveicē ("Wiedlisbach"), Bernes kantonā, 2180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vorba Pilsēta Šveicē ("Worb"), Bernes kantonā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgdorfa Pilsēta Šveicē (fr. "Berthoud", vācu un it. "Burgdorf"), Bernes kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlaha Pilsēta Šveicē (fr. "Cerlier", vācu un it. "Erlach"), Bernes kantonā, 1330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūna Pilsēta Šveicē (fr. "Thoune", it., vācu "Thun"), Bernes kantonā, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laneivevilla Pilsēta Šveicē (fr., it. "La Neuveville", vācu "Neuenstadt"), Bernes kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīle Pilsēta Šveicē, Bernes kantonā (fr. "Biel", vācu "Bienne", it. "Bienna"), 53000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bellincona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Bellinzone", vācu "Bellenz", it. "Bellinzona"), Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Interlākene Pilsēta Šveices vidienē ("Iterlaken"), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bejlikova Pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bejpazari Pilsēta Turcijā ("Beypazari"), Ankaras ilā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bekilli Pilsēta Turcijā ("Bekilli"), Denizli ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beldibi Pilsēta Turcijā ("Beldibi"), Antaljas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belena Pilsēta Turcijā ("Belen"), Hatajas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergama Pilsēta Turcijā ("Bergama"), Izmiras ilā, 61400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Besni Pilsēta Turcijā ("Besni"), Adijamanas ilā, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina.
- Krasnohrada Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilhoroda-Dņistrovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska.
- Ajaka Pilsēta Ungārijā ("Ajak"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beleda Pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berhida Pilsēta Ungārijā ("Berhida"), Vesprēmas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čengera Pilsēta Ungārijā ("Csenger"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čorna Pilsēta Ungārijā ("Csorna"), Ģēras-Mošonas-Beregas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demečera Pilsēta Ungārijā ("Demecser"), Saboličas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemeče Pilsēta Ungārijā ("Kemecse"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naģečeda Pilsēta Ungārijā ("Nagyecsed"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakamaza Pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaja Pilsēta Ungārijā ("Vaja"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezēberēņa Pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medģešeģhāza Pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezēhegeša Pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezēkovāčhāza Pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņībātora Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ūjfehērto Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tisavašvāri Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kišvārda Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mātēsalka Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māriapoča Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņīrlugosa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baklatorānthāza Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dombrāda Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zāhoņa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māndoka Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņīrmada Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tisaleke Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naģhalāsa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņīrteleka Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibrāņa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fenēģarmata Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vāšārošnamēņa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naģkāllo Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņīreģhāza Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģes administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balkāņa Pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
- Bādbelcīga Pilsēta Vācijā ("Bad Belzig"), Brandenburgas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbentheima Pilsēta Vācijā ("Bad Bentheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbergcaberne Pilsēta Vācijā ("Bad Bergzabern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberka Pilsēta Vācijā ("Bad Berka"), Tīringenes federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberleburga Pilsēta Vācijā ("Bad Berleburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbēvenzene Pilsēta Vācijā ("Bad Bevensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādgotleiba-Bergīshībele Pilsēta Vācijā ("Bad Gottleuba-Bergießhübel"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bebra Pilsēta Vācijā ("Bebra"), Hesenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bekuma Pilsēta Vācijā ("Beckum"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bedburga Pilsēta Vācijā ("Bedburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēlica Pilsēta Vācijā ("Beelitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērfeldene Pilsēta Vācijā ("Beerfelden"), Hesenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēskova Pilsēta Vācijā ("Beeskow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beilngrīza Pilsēta Vācijā ("Beilngries"), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beilšteina Pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belgeme-Šildava Pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bendorfa Pilsēta Vācijā ("Bendorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bensheima Pilsēta Vācijā ("Bensheim"), Hesenes federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērhinga Pilsēta Vācijā ("Berching"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berga Pilsēta Vācijā ("Berga/Elster"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene Pilsēta Vācijā ("Bergen auf Rügen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene Pilsēta Vācijā ("Bergen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergheima Pilsēta Vācijā ("Bergheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergišgladbaha Pilsēta Vācijā ("Bergisch Gladbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergkāmene Pilsēta Vācijā ("Bergkamen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergneištate Pilsēta Vācijā ("Bergneustadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berka Pilsēta Vācijā ("Berka/Werra"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernava Pilsēta Vācijā ("Bernau"), Brandenburgas federālajā zemē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernburga Pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernkastele-Kīsa Pilsēta Vācijā ("Bernkastel-Kues"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernsdorfa Pilsēta Vācijā ("Bernsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernštate Pilsēta Vācijā ("Bernstadt a. d. Eigen"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berzenbrika Pilsēta Vācijā ("Bersenbrück"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēzigheima Pilsēta Vācijā ("Besigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Becdorfa Pilsēta Vācijā ("Betzdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēcenšteina Pilsēta Vācijā ("Betzenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beverungena Pilsēta Vācijā ("Beverungen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beksbaha Pilsēta Vācijā ("Bexbach"), Zāras federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinhaina-Beierfelde Pilsēta Vācijā ("Gruenhain-Beierfeld"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lautere-Bernsbaha Pilsēta Vācijā ("Lauter-Bernsbach"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers).
- Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m.
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms.
- Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- Lisas ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Ļisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Pinteļa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Pinteļu ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Lisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
- Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
- Bekusa-Naura forma plaši izplatīta formālā apzīmējumu sistēma programmēšanas valodu sintakses aprakstīšanai; Bekusa normālforma.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- goraļi Poļu kalnieši Beskidos un Tatros, augstumos aitu gani un mežu strādnieki, bet ielejās zemkopji.
- Lielie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukuma variants.
- Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Mazie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukuma variants.
- Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Bieči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
- Bieči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
- betiškieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betiški" iedzīvotāji.
- Betiški Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betišķi" nosaukuma variants.
- Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
- Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants.
- bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji.
- Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants.
- Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru.
- Luksemburga province Beļģijā, Valonijas reģiona dienvidu daļā.
- Belluno Province Itālijā ("Provincia di Belluno"), Venēcijas reģiona austrumu daļā, platība – 3678 kvadrātkilometri, 212700 iedzīvotāju (2013. G.), iedalās 69 komūnās.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- pabērze Pundurbērzs ("Betula nana").
- pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana").
- pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana").
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā.
- balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
- pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
- purainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
- purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens").
- purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
- Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis.
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
- Aļaska Pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci, ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha.
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm.
- Vedinga Rajons Berlīnes ziemeļrietumos ("Wedding"), Vācijā, 84900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Lielā brīvību harta raksts, kurā Anglijas karalis Jānis Bezzemis 1215. g. atzina karaļa varas ierobežojumus.
- Ruijas dzirnavezers Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā.
- Recijs Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā.
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka ("Aare") Šveicē, garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
- Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums.
- Biernāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
- Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums.
- bekšānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" iedzīvotāji.
- Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants.
- beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
- beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
- Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
- Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis.
- beberbeķieši Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
- beberbeķnieki Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
- ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- Āgersē sala Baltijas jūrā (_Agersø_), Lielajā Beltā, Dānijas teritorija.
- Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs.
- Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
- Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes).
- Sentlorensa sala sala Beringa jūras ziemeļos (angļu val. "Saint Lawrence Island"), ASV, platība — 4900 kvadrātkilometru, augstums — līdz 673 m.
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m.
- Airlenda sala Bermudu salu rietumu daļā (_Ireland Island_).
- Alsa Sala Dānijā, Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
- Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā.
- Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra.
- Bermuda Salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, sastāv no \~150 koraļļu salām (20 apdzīvotas) un rifiem, augstums – līdz 76 m vjl.; Bermudas.
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m.
- Bevīna Saturna pavadonis ("Bebhionn"), vidējais attālums no planētas - 17119000 km, izmēri - 6 km.
- Berjelmirs Saturna pavadonis ("Bergelmir"), vidējais attālums no planētas – 19338000 km, izmēri – 6 km.
- Bestla Saturna pavadonis ("Bestla"), vidējais attālums no planētas – 20129000 km, izmēri – 7 km.
- vējzivjveidīgs Savienojumā "vējzivjveidīgo kārta": kaulzivju kārta ("Beloniformes"), kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
- bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta ("Beograd"), atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.).
- servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm.
- Aļaskas straume siltā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pēc tam uz rietumiem (Aļaskas līcī), pa Aelutu salu šauruniem ieplūst Beringa jūrā, ātrums — 0,9-1,9 km/h.
- Grozas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants.
- Grozys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukums latgaliski.
- parastā sirmene sirmeņu suga ("Berteroa incana").
- Sena Sjuņa, upe Krievijā, Belajas pieteka.
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
- Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
- monitors Skolotāja palīgs no skolēnu vidus A. Bella un Dž. Lankastera mācību sistēmā.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- bedlems Slimnīca Londonā "St. Mary of Betlehem".
- Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m.
- bernšteinisms Sociāldemokrātiskās kustības novirziens Vācijā 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā (pamatlicējs – E. Bernšteins).
- tambermi Sombi - tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļos.
- Sprivuļa ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
- Sprivuļu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
- Putriņu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
- Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
- Bēlnambīli Strokstauna – pilsēta Īrijā ("Beal na mBuili"),tās nosaukums īru valodā.
- beveroņi Studentu korporācijas "Beveronija" locekļi.
- berklijisms Subjektīvā ideālisma paveids filozofijā, kas saistīts ar angļu bīskapa Džordža Berklija (1685–1753) vārdu.
- Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts.
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe.
- binduzis Sv. Benedikta diena 21. martā; arī kustoņu diena, jo tad pamostas kukaiņi.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija.
- Šarleruā Šarlruā - pilsēta Beļģijā.
- Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km.
- Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku.
- berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene.
- bārbele Šīs dzimtas ģints ("Berberis"), kuras viena suga konstatēta Latvijā brīvā dabā, bet vairākas audzē kā dekoratīvus krūmus.
- bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
- begonija Šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus.
- bērzs Šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis.
- nātha-sampradāja Šivaistiska tantriska sekta, kas izveidojās Bengālijas ziemeļaustrumos un izplatījās arī citos Indijas apvidos.
- Lielais purvs Šķibu purvs Kokneses novada Bebru pagastā.
- ātruma augstums šķidruma plūsmas īpatnēja kinētiskā enerģija, ko izsaka ar atbilstošu šķidruma līmeņa augstumu (viens no Bernulli vienādojuma locekļiem).
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā.
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m).
- Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus.
- Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru.
- Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Orisa Štats Indijā ("Orishā"), Bengālijas līča ziemeļrietumu piekrastē, administratīvais centrs - Bhubanešbara, platība - 155707 km^2^, 39899000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - oriju.
- Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu.
- Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu.
- Benue Štats Nigērijā ("Benue"), administratīvais centrs – Makurdi, platība – 34059 kvadrātkilometri, 4219200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā "Bern") un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m).
- beludži Tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi.
- adži Tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām.
- ge Tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām.
- mahi Tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām.
- gurmi Tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti).
- jorubi Tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
- foni Tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši.
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- barbi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- sombi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- songaji Tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- džukuni Tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- busi Tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi.
- berbi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- bilapili Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- natembi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- sorubi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
- Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.).
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
- Turnhauta Tirnhauta - pilsēta Beļģijā.
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
- Togo Togo Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- mesažerija Transporta un ceļojumu biedrība Francijā un Beļģijā.
- kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
- Davai tango! Tūlīt! Bez kavēšanās!
- Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
- Dornika Turnē - pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
- Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km.
- Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe.
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte.
- Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka.
- BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code").
- Benue Upe Āfrikā (angļu val. "Benue"), Nigēras kreisā krasta un lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
- Semuā Upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Šelda Upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā.
- Urta Upe Beļģijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 166 km.
- Beni Upe Bolīvijā ("Rio Beni"), Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri.
- Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
- Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
- Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
- Bečva Upe Čehijā ("Bečva"), Morāvas kreisā krasta pieteka.
- Uhlava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km.
- Uslava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka.
- Mže Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km.
- Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
- Paskva Upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā.
- Brahmaputra Upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. Cangpo), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu.
- Esko Upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda".
- Sambra Upe Francijā un Beļģijā ("Sambre"), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Māsa Upe Francijas austrumos (flāmu val. "Maas", fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē, garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza.
- Uāza Upe Francijas ziemeļos ("Oise"), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km.
- Pasjona Upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas.
- Kāveri Upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Batanhari Upe Indonēzijā ("Batanghari"), Sumatras salas dienvidu daļā, garums - \~600 km, sākas Barisana grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Berhalas šaurumā.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā.
- Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
- Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
- Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Čermasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena.
- Sjuņa Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena.
- Baza upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Karmasana Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Uršaka Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Nuguša Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Aškadara Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka.
- Bira Upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_).
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Anadira Upe Krievijā, Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Tanipa Upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Kovža Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Megra Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Vovča Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka.
- Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Veļikaja Upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī.
- Soma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
- Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
- Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V.
- Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
- Timiša Upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Begeja Upe Serbijā ("Begej"), savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves.
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam.
- Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
- Mahaveli Upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī.
- Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
- Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
- Allere Upe Vācijā ("Aller"), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē.
- Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
- Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka).
- Belinda Urāna pavadonis ("Belinda"), vidējais attālums no planētas – 75300 km, izmēri – 80 km.
- Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
- Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers.
- Behinstunas uzraksts uzraksts trijās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloniešu) uz Behinstunas klints Irānā, Hamadānas pilsētas tuvumā; 1835.-1847. g. šo uzrakstu nokopēja un izlasīja H. Rolinsons.
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
- skrejvabolīte Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Bembidion"), gandrīz 1000 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu, plēsīgas, pārtiek no citiem kukaiņiem, to olām, kāpuriem.
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni.
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hoppegarten Vācijas pazīstamākais zirgu skriešanās laukums 20. gs. 1. pusē, 15 km uz austrumiem no Berlīnes.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons).
- mersedess Vācu firmas "Mercedes-Benz" ražota vieglā automašīna.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- dzelzsdivīzija Vācu karaspēka vienība Latvijā 1919. g.; 6. oktobrī tika iekļauta P. Bermonta armijā.
- Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
- bendeļjāņnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Bendeļjāņi" iedzīvotāji.
- Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām.
- neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20 gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi.
- Valoņu reģions Valonija, viens no trijiem Beļgijas reģioniem.
- reksisti Valoņu fašistiskās partijas biedri Beļģijā 1935.-1944. g.
- Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Burkina Faso"), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 45 provinces, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru.
- Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra.
- KGB Valsts drošības komiteja - politiskā policija PSRS (krievu "Komitet Gosudarstvennoj Bezopasnosti").
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Bebri Vecbebri, apdzīvota vieta Aizkraukles novada Bebru pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Alt-Bewershof Vecbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
- beibežnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Beibeži" iedzīvotāji.
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe.
- bestenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Bestes" iedzīvotāji.
- Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums.
- Bērzene Vēsturiskā novada "Berezne" nosaukuma variants.
- Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
- Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
- Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā.
- Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem.
- Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
- Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m.
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem.
- Antverpenes province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2867 kvadrātkilometri, 1683000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rietumflandrijas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 3125 kvadrātkilometri, 1130000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brige.
- Limburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2414 kvadrātkilometru, 805800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Haselta.
- Ljēža viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Namīras province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ljēžas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona.
- Flāmu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2106 kvadrātkilometri, 1038000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Lēvena.
- Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa.
- Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra.
- bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem.
- spiediena augstums viens no Bemulli vienādojuma locekļiem – spiediens, kas izteikts ar šķidruma līmeņa augstumu; SI mērvienību sistēmā nosaka ar izteiksmi p/gµ. (kur p – spiediens, g – brīvās krišanas paātrinājums, µ – šķidruma blīvums).
- stāvotnes enerģija viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – raksturo darbu, kas jāpatērē, lai vienu kg šķidruma paceltu dotajā augstumā.
- stāvotnes augstums viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – šķidruma īpatnējā potenciālā enerģija, ko izsaka ar augstumu virs patvaļīgi pieņemta atskaites līmeņa.
- Valonija Viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts dienvidu daļu, platība - 16844 kvadrātkilometri, 3414000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Namīra.
- Flandrija Viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 13522 kvadrātkilometri, 6161600 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brisele.
- Briseles reģions viens no trijiem Beļgijas reģioniem, atrodas valsts vidienē, to pilnībā aptver Flandrijas reģions, platība — 161,4 kvadrātkilometri, 1080000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidusbenči viensēta Priekuļu pagastā, starp Benčiem un Kalna Benčiem.
- Lejas Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz rietumiem no Benčiem.
- Kalna Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz ziemeļiem no Benčiem.
- Bebrine Vietējo iedzīvotāju lietots apdzīvotās vietas "Bebrene" nosaukuma variants.
- Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km.
- āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās.
- Katintavs Virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4970 m vjl.
- Džangitavs Virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 5049 m vjl.
- Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis.
- bergonizācija Visa ķermeņa muskulatūras faradizācijas metode, lietojot Bergonjē aparātu un krēslu ar 11 elektrodiem.
- Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas).
- sahādža Višnuisma sekta, kas 10. gs. izveidojās Bengālē un pazīst divus galvenos reliģiskos ceļus: pamācību, pienākumu un aizliegumu ceļu un spontānas mīlestības ceļu; sektas locekļi ir izvēlējušies otro ceļu.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Adrisolas rags zemesrags Antarktīdā (_Adrisola Cape_), Adeleidas salas galējais rietumu punkts Belinhauzena jūrā.
- bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- Flandrijas zemiene zems līdzenums Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Beļģijā, kā arī Francijā, kāpu grēdas, augstums — līdz 150 m vjl.
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
- Velsas Prinča rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts Sjūarda pussalā ("Prince of Wales, Cape"), Aļaskā (ASV), Beringa šauruma krastā.
- Mērčisona rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape Murchison"), atrodas Būtijas pussalā Kanādā pie Belo šauruma (kas savieno Franklina un Prinča Reģenta šaurumu).
- Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama.
- Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
- agrežē Zinātniskais grāds Francijā, Beļģijā un dažās citās valstīs; dod tiesības strādāt par docētāju licejā vai universitātē.
- vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.
- Orions zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Orion", saīsinājums "Ori"), spožākās zvaigznes - Betelgeize, Rīgels, Bellatrikse.
- carillon Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību.
- karijons Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību.
- Ādils Zviedru karalis no Inglingu dzimtas, pieminēts senangļu poēmā "Beovulfs".
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Be.