Paplašinātā meklēšana

Meklējam turēties.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts vārdu savienojumos (35):

Atrasts skaidrojumos (594):

(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
bukāties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
bukstīties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
kaipt Atbalstīties, pieturēties
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur)
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā)
pieramstīties Atturēties
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem
atsaturēties Atturēties no kā
piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties
mist Atturēties, pārtraukt
vēsi atturīgi, noslēgti, vienaldzīgi, bez emocijām (izturēties)
bargoties Bargi izturēties, dusmoties
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
nobalzīties bez darba uzturēties
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
blodīties Bezkaunīgi izturēties
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
ņemt būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
dirbelis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbins cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbulis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
izturēšanās darbība, process --> izturēties
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
pastāvīgās uzturēšanās atļauja dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties valstī
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme
izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī
ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu)
samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda)
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
vadīt dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos)
stenderēt Ejot turēties pie stenderēm, streipuļot
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties)
ēst Ieturēties
ieskabināt Ieturēties
oderēt Ieturēties
izabūties ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur
kūkot ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
klaknēt ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur)
dernēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
stibnīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
driznīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
atdzīvāt ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī
izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
dirnēt ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur)
staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
atmočīt ilgāku laiku rupji izturēties
karinēt ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
karinēties ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
noaukstēties ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt
sasērst ilgāku laiku uzturēties ciemos
uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās
sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
izsmakties ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa
ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu
iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā)
gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku
lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī
spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti
paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu)
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties
Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties)
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
pamist Iztikt, uzturēties, pārtikt
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties)
tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi
apieties Izturēties (pret dzīvniekiem)
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot)
panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu; pelt
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam)
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību
ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu)
attiekties izturēties (pret ko)
nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi
pacienīt Izturēties ar cieņu; cienīt
godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem
uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem
enstelēties Izturēties augstprātīgi
pūsties Izturēties augstprātīgi
skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti
šaulāties Izturēties aušīgi
muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi
ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku)
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi
locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi
ķēgāties Izturēties izlaidīgi
izanesties Izturēties iznesīgi
iznesties Izturēties iznesīgi
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam
vēršoties Izturēties kā vērsis
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem)
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
ērcēties Izturēties kaprīzi, untumaini; niķoties
grežot Izturēties lepni
grežoties Izturēties lepni
sadeivaloties izturēties mežonīgi
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
ārīties Izturēties muļķīgi, ekstravaganti, lepni
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam
uzkosties Izturēties naidīgi pret kādu
iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi
lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties
dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu
stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām
apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu)
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot
atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību
špuckāties Izturēties nenoteikti
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
apniecināt Izturēties nievājoši, nicinoši
apnievāt Izturēties nievājoši, nicinoši
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem)
krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
paklausīt izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem)
turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām
staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt
nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši
ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi
distancēties Izturēties rezervēti (pret kādu, vienam pret otru), nenodibināt tuvākas attiecības; norobežoties (no kāda, vienam no otra)
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem
bābīties Izturēties sentimentāli
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem)
kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko)
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem)
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā)
iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām)
vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko)
trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi
noziegties izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot)
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.)
nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties
peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot
peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos)
peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko); pielāgoties (1)
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt)
slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis)
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli
niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi
vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi
elgties Izturēties, uzvesties
lamžāties Izturēties, uzvesties kā lamzim, lempim
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties
izturēt pārbaudījumu kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
lepurs kāds, kurš nesaprot, kā izturēties
padzīvāties kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties
nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
pamist kādu laiku uzturēties
pārmist kādu laiku uzturēties, ēst, dzīvot
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem)
linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
pārvērsties kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi)
griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā)
riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā)
ķaimerēties Ķepuroties, turēties pretim
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu)
Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts")
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko
lepot Lepni izturēties
uznesties Lepni, iznesīgi izturēties
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem)
kuš lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
kušā lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
pieturēt likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā)
ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties)
maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties
turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi
titerēties ļaut pret sevi izturēties slikti
pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli
sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā)
kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties)
satrakoties ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku)
trakot ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem
pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot
spraidīties Māksloti izturēties
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
puikskuķis Meitene, kurai patīk uzturēties, rotaļāties kopā ar zēniem
mitēties Mitināties; uzturēties
spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk
spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem
drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties
gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.)
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu)
grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu
uzniecināt nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties
spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši
pakūkot neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
pabūt neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko
pasamaisīties neilgu laiku uzturēties kādā vietā
paārdīties neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt)
igvartis neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)
pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt
kņosīties Nemierīgi izturēties
žaukstīties Nemierīgi izturēties
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties
dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā)
uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko)
maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties)
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt
ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības)
gūboties Neveikli izturēties, vilcināties
gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties
nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā)
dzert asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties
vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties
bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt
naidēt Nīst, naidīgi izturēties
dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā)
noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu)
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi)
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli
komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju
policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda
kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju
nosaturēties Noturēties
pasaturēties Noturēties
sasaturēties Noturēties līdzsvarā
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku
pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā)
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.)
izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā
satrakot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt
satracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties
vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
pievaldīt panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk
aizsēdēties pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties
administratīvā atbildība paredzēta darba devējam par personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā
apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu)
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību
pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
transvestīts persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu
leska Piedzēries līdz nesamaņai, tāds, kas vairs nevar noturēties kājās
daķerties Pieķerties, turēties klāt
gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties
kaipties Pieturēties
piesaturēties Pieturēties
pietverties Pieturēties; arī pieķerties
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā)
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens
uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu)
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties
saistīties refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā)
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā
sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā)
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību)
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots
dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas
darīties Rīkoties; apieties; izturēties
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
jokot Runāt, izturēties nenopietni
jokoties Runāt, izturēties nenopietni
dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu)
rupjoties rupji izturēties
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
receptorija Sakristeja vai telpa, kurā var uzturēties
iemīļot sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā
ieļaunoties sākt izturēties naidīgi
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties
prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu
ietverties Satverot (ko), turēties; ieķerties
(kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties)
laisties savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam)
kustēties savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā
laisties savienojumā ar "vaļā": pārstāt turēties (pie kā)
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu"
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu)
karcenēt Spārdīties, turēties pretim
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai
kempingpiekabe Specializēta, ar attiecīgām iekārtām aprīkota piekabe, kurā cilvēkiem uzturēties automobiļa stāvēšanas laikā
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
tura Spēja noturēties; stāja
padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos)
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā)
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim)
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
pānīties Stalti izturēties
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
piekarpīties Stingri nostiprināties, pieturēties
absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi
kašalots šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas
traks tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzgaidāms tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.)
aizmugurnieks tāds, kas aizmugurē mēdz uzturēties
nepiesardzīgs tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzmanīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties piesardzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām
slepenīgs tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni
slīps tāds, kas nevar noturēties taisni
ilgmūžīgs tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku
mājīgs tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām)
neomulīgs tāds, kur nav patīkami uzturēties (par vietu, telpu)
nemīlīgs tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu)
aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties
kopkajīte telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā
kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties
āķēties pretī turēties pretī
riņķī Tuvumā (kam, kādam uzturēties), ap ko, gar ko (kustēties)
pampurāt Untumaini izturēties, tiepties
datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos)
misties Uzturēties
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku), noteiktā vietā (par cilvēkiem)
luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni)
luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to)
tverties Uzturēties (kur)
pārziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema
ierauties Uzturēties (noteiktā vietā), norobežojoties no citiem
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā)
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti)
trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā)
smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās
nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda)
nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda)
izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku
staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur)
mačavāt Uzturēties, dzīvot
pieturēties Uzturēties, dzīvot
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem)
bāvīties Uzturēties, kavēties
uzmist Uzturēties, pārtikt
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
dasakopties vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā)
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi)
patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī)
manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
strādāt veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem)
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties
izgadoties Vienu gadu uzturēties vienā vietā
piestāve vieta, kur apstāties, uzturēties
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu
skuķpuika Zēns, kam patīk uzturēties meiteņu sabiedrībā, kas mēdz uzturēties meiteņu sabiedrībā
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens

turēties citās vārdnīcās:

MLVV

turēties

LLVV

turēties