Paplašinātā meklēšana
Meklējam pot.
Atrasts vārdos (667):
- pot:1
- pote:1
- spot:1
- ūpot:1
- potēt:1
- potio:1
- potus:1
- capot:1
- cipot:2
- cipot:1
- čāpot:1
- čipot:1
- čupot:1
- elpot:1
- kāpot:1
- kopot:1
- kopot:2
- kupot:1
- ķēpot:1
- ķīpot:1
- lapot:2
- lapot:1
- lāpot:1
- lepot:1
- lēpot:1
- lipot:1
- lopot:1
- ļepot:1
- ļēpot:1
- ļēpot:2
- ļipot:1
- pīpot:1
- pūpot:1
- pūpot:2
- rāpot:1
- repot:1
- rēpot:1
- ripot:1
- šūpot:1
- tapot:1
- zupot:1
- žūpot:1
- potage:1
- potala:1
- potaša:1
- potija:1
- potiņi:1
- potiņš:1
- potīte:1
- potlis:1
- potrēt:1
- pottia:1
- cilpot:1
- drupot:1
- dumpot:1
- kalpot:1
- klepot:1
- klēpot:2
- klēpot:3
- klēpot:1
- knipot:1
- krēpot:1
- kumpot:1
- kvēpot:1
- ķilpot:1
- ķirpot:2
- ķirpot:1
- laipot:1
- laipot:2
- liepot:1
- pļāpot:1
- pumpot:1
- skopot:1
- skūpot:1
- slēpot:1
- snapot:2
- snapot:1
- stapot:1
- stapot:2
- stīpot:1
- stopot:1
- stopot:2
- šņīpot:1
- tārpot:1
- tripot:1
- vārpot:1
- veipot:1
- virpot:2
- virpot:1
- žampot:1
- žumpot:1
- Čipoti:1
- kapots:1
- lapots:1
- lēpots:1
- Lopoti:1
- potence:1
- potents:1
- poterie:1
- poterna:1
- potlačs:1
- potliņš:1
- potopaķ:1
- potosia:1
- potrans:1
- potrija:1
- potzars:1
- apčāpot:1
- apkopot:1
- aplapot:1
- aprāpot:1
- apripot:1
- atcipot:1
- atčāpot:1
- atelpot:1
- atlapot:1
- atlāpot:1
- atļepot:1
- atļēpot:1
- atļipot:1
- atrāpot:1
- atripot:1
- atšūpot:1
- atzipot:1
- dačāpot:1
- džumpot:1
- greipot:1
- iecapot:1
- iečāpot:1
- ieelpot:1
- ielapot:1
- ieļepot:1
- ieļēpot:1
- ieļipot:1
- iepīpot:1
- ierāpot:1
- ieripot:1
- iešūpot:1
- ietapot:1
- izčāpot:1
- izelpot:1
- izķīpot:1
- izlapot:1
- izlopot:1
- izļepot:1
- izļēpot:1
- izļipot:1
- izpīpot:1
- izrāpot:1
- izripot:1
- izšūpot:1
- iztapot:1
- izžūpot:1
- jackpot:1
- klimpot:1
- kneipot:1
- krumpot:1
- nocipot:1
- nočāpot:1
- noķēpot:1
- noķīpot:1
- nolapot:1
- nolāpot:1
- noļepot:1
- noļēpot:1
- noļipot:1
- nopīpot:1
- norāpot:1
- noripot:1
- nošūpot:1
- notapot:1
- nožūpot:1
- pačāpot:1
- paelpot:1
- palapot:1
- papīpot:1
- parāpot:1
- paripot:1
- pašūpot:1
- pļumpot:1
- sacapot:1
- sacipot:1
- sačāpot:1
- sačupot:1
- sakopot:1
- saķīpot:1
- salapot:1
- salāpot:1
- saļēpot:1
- sapīpot:1
- sarāpot:1
- saripot:1
- sašūpot:1
- satapot:1
- skaipot:1
- skrīpot:1
- slampot:1
- stampot:1
- stiepot:1
- stilpot:1
- stirpot:1
- strāpot:1
- strīpot:1
- stropot:1
- svampot:1
- svilpot:1
- šlampot:1
- šļampot:1
- štampot:1
- švelpot:1
- švilpot:1
- šviļpot:1
- trumpot:1
- ūtrupot:1
- uzčāpot:1
- uzčupot:1
- uzelpot:1
- uzļepot:1
- uzļēpot:1
- uzļipot:1
- uzpīpot:1
- uzrāpot:1
- uzripot:1
- uzšūpot:1
- apotēma:1
- appotēt:1
- cērpots:1
- despote:1
- despots:1
- iepotēt:1
- izpotēt:1
- Kampota:1
- kompots:1
- kompots:2
- Kumpota:1
- Kumpoti:1
- lačpots:1
- lapotne:1
- Lopotas:1
- Lopotys:1
- nopotēt:1
- potators:1
- potcelms:1
- potējums:1
- potencēt:1
- poterium:1
- potestas:1
- potēšana:1
- potētājs:1
- potēties:1
- potlente:1
- potļavāt:1
- potmanis:1
- potnazis:1
- potsmērs:1
- potureri:1
- potvalis:1
- potvaski:1
- potvasks:1
- potziede:1
- aizčāpot:1
- aizķepot:1
- aizlapot:1
- aizlāpot:1
- aizļepot:1
- aizļēpot:1
- aizļipot:1
- aizpīpot:1
- aizpupot:1
- aizrāpot:1
- aizripot:1
- aizšūpot:1
- aiztapot:1
- apcilpot:1
- apkalpot:1
- apklepot:1
- apkrēpot:1
- aplaipot:1
- appumpot:1
- apriepot:1
- apslēpot:1
- apstīpot:1
- apvirpot:1
- atcilpot:1
- atkalpot:1
- atklepot:1
- atkrēpot:1
- atlaipot:1
- atlampot:1
- atslēpot:1
- attārpot:1
- iecilpot:1
- ieklepot:1
- ielaipot:1
- ieslēpot:1
- iestīpot:1
- ievirpot:1
- ievirpot:2
- izcilpot:1
- izdrupot:1
- izkalpot:1
- izklāpot:1
- izklepot:1
- izkrēpot:1
- izlaipot:1
- izslēpot:1
- izvirpot:1
- izvirpot:2
- nocilpot:1
- nokalpot:1
- noklepot:1
- noknipot:1
- nokrēpot:1
- nolaipot:1
- noskopot:1
- noslēpot:1
- nostīpot:1
- novirpot:1
- pacilpot:1
- pakalpot:1
- paklepot:1
- pakrēpot:1
- palaipot:1
- pārčāpot:1
- pārlapot:1
- pārlopot:1
- pārļepot:1
- pārļēpot:1
- pārrāpot:1
- pārripot:2
- pārripot:1
- pāršūpot:1
- paslēpot:1
- pavirpot:1
- piečāpot:1
- pieelpot:1
- pieķīpot:1
- pielopot:1
- pieļepot:1
- pieļēpot:1
- pieļēpot:2
- pieļipot:1
- piepīpot:1
- piepupot:1
- pierāpot:1
- pieripot:1
- piešūpot:1
- sacilpot:1
- sačampot:1
- sadumpot:1
- sakalpot:1
- saklepot:1
- sakumpot:1
- salaipot:1
- salampot:1
- sastapot:1
- sastīpot:1
- sašņīpot:1
- satārpot:1
- savārpot:1
- savirpot:1
- strumpot:1
- uzcilpot:1
- uzkalpot:1
- uzklepot:1
- uzlaipot:1
- uzstīpot:1
- uzvirpot:1
- aizpotēt:1
- apoteoze:1
- apotetrs:1
- čīpoties:1
- čupoties:1
- džekpots:1
- hipotēka:1
- hipotēka:2
- hipotēze:1
- kēpotafs:1
- kopotājs:1
- kopoties:1
- ķepoties:1
- lapotnis:1
- lepoties:1
- lopoties:1
- ļepoties:1
- pārpotēt:1
- piepotēt:1
- pīpotājs:1
- potadzine:1
- potagraps:1
- potamidas:1
- potamisks:1
- potasovka:1
- potassium:1
- potentāts:1
- potigraps:1
- potogrāps:1
- potpourri:1
- aizcilpot:1
- aizkalpot:1
- aizklepot:1
- aizklēpot:1
- aizlaipot:1
- aizslēpot:1
- aizstīpot:1
- aizstopot:1
- aizvirpot:1
- attrumpot:1
- ieslampot:1
- iesvilpot:1
- izstrīpot:1
- izsvilpot:1
- iztrumpot:1
- nostrīpot:1
- nosvilpot:1
- notrumpot:1
- pārcilpot:1
- pārlaipot:1
- pārslēpot:1
- pārstīpot:1
- pārvirpot:1
- pārziepot:1
- pastrīpot:1
- pasvilpot:1
- pašvilpot:1
- piecilpot:1
- piekalpot:1
- pieklepot:1
- pieklēpot:1
- piekrēpot:1
- pielaipot:1
- pieslēpot:1
- pietārpot:1
- saskrīpot:1
- sastirpot:1
- sastrīpot:1
- sasvilpot:1
- saštampot:1
- uzstrīpot:1
- uzsvilpot:1
- uzšvilpot:1
- apotēcijs:1
- bezlapots:1
- cilpotājs:1
- čipotieši:1
- despotija:1
- dumpoties:1
- Hasenpoth:1
- hipotakse:1
- hipotakse:2
- impotence:1
- impotents:1
- kalpotājs:1
- kapotasts:1
- Kapoterra:1
- Klopotova:1
- knapoties:1
- krēpotava:1
- krēpoties:1
- laipotājs:1
- laipoties:1
- lempoties:1
- liepotājs:1
- lipotrops:1
- lopotieši:1
- nepotisms:1
- pot-pourri:1
- potagrapēt:1
- potamofils:1
- potamonīms:1
- potenciāls:2
- potenciāls:1
- potentilla:1
- pothibrīds:1
- potigrapēt:1
- potocitoze:1
- potogrāpēt:1
- potomanija:1
- potpumpurs:1
- potšipniks:1
- pottiaceae:1
- poturēties:1
- aizstrīpot:1
- aizsvilpot:1
- aizšvilpot:1
- aizšviļpot:1
- pārstrīpot:1
- pārsvilpot:1
- pārtrumpot:1
- piestrīpot:1
- piesvilpot:1
- piešvilpot:1
- alipotrops:1
- aplepoties:1
- atelpoties:1
- despotisks:1
- despotisms:1
- hipopotams:1
- hipotalāms:1
- hipotēcijs:1
- hipotekārs:1
- hipotenūza:1
- hipotīmija:1
- hipotonija:1
- ielepoties:1
- iešūpoties:1
- iežūpoties:1
- izelpoties:1
- izlepoties:1
- izlopoties:1
- izopotence:1
- izpīpoties:1
- izrāpoties:1
- izripoties:1
- izšūpoties:1
- izžūpoties:1
- kraupoties:1
- Kropotkina:1
- lipotīmija:1
- nopīpoties:1
- nošūpoties:1
- nožūpoties:1
- paelpoties:1
- palepoties:1
- parāpoties:1
- paripoties:1
- pašūpoties:1
- polipotoms:1
- potamogeton:1
- potbastards:1
- potencēšana:1
- potenciālis:1
- potļavāties:1
- potogrāpija:1
- aizelpoties:1
- aizrāpoties:1
- aizrēpoties:1
- aizsargpote:1
- aizšūpoties:1
- apkalpotājs:1
- apkalpoties:1
- apotanāzija:1
- atklepoties:1
- atkrēpoties:1
- būvhipotēka:1
- Despotovaca:1
- epotoponīms:1
- haematopota:1
- hipopotence:1
- hipotaksija:1
- hipoteinūza:1
- hipotensija:1
- hipotermāls:1
- hipotermija:1
- hipotētisks:1
- hipotīmisms:1
- hipotireoze:1
- hipotonisks:1
- hipotrēnijs:1
- hipotrihoze:1
- hipotrofija:1
- idempotence:1
- idempotents:1
- ieklepoties:1
- izcilpoties:1
- izdumpoties:1
- izkalpoties:1
- izklepoties:1
- izkrēpoties:1
- izlaipoties:1
- izskopoties:1
- izslēpoties:1
- kampotomija:1
- kolpotomija:1
- lipotrofija:1
- lipotropija:1
- Neapotedaja:1
- nokalpoties:1
- noklepoties:1
- nokrēpoties:1
- nolempoties:1
- noskopoties:1
- omnipotence:1
- omnipotents:1
- opoterapija:1
- padumpoties:1
- pakalpotājs:1
- palaipoties:1
- pārlopoties:1
- pārpotēšana:1
- pāršūpoties:1
- paskopoties:1
- pieelpoties:1
- pielopoties:1
- piešūpoties:1
- piežūpoties:1
- polipotrīts:1
- potamofobija:1
- potamoloģija:1
- potamophylax:1
- potamopyrgus:1
- potenclīnija:1
- potencslejas:1
- potmateriāls:1
- aizklepoties:1
- ātrvirpotājs:1
- attrumpoties:1
- despotiskums:1
- herpotrichia:1
- hipoterapija:1
- hipotrepsija:1
- hipotrohoīda:1
- hippopotamus:1
- iesvilpoties:1
- izsvilpoties:1
- leipotrihija:1
- lipotropisks:1
- mājkalpotāja:1
- Mezopotāmija:1
- nodžumpoties:1
- nopotagrapēt:1
- Nortpotomaka:1
- omnipotencce:1
- pārziepoties:1
- pluripotence:1
- pluripotents:1
- potamochoerus:1
- potenciālisms:1
- potenciometrs:1
- potogrāpēties:1
- alimfopotents:1
- alipotropisks:1
- antropoteisms:1
- antropotomija:1
- grippotyphosa:1
- ģeopotenciāls:1
- hipotēlorisms:1
- legālhipotēka:1
- potencialitāte:1
- potentillaceae:1
- antropotehnika:1
- apotemnofilija:1
- ekvipotenciāle:1
- ekvipotenciāls:1
- hemihipotonija:1
- hipotrachēlijs:1
- kopotājveltnis:1
- kredīthipotēka:1
- metālvirpotava:1
- potenciometrija:1
- aizsargpotēšana:1
- antihipotensīvs:1
- ģenerālhipotēka:1
- hemihipotermija:1
- hipotireoīdisms:1
- potamogetonaceae:1
- potenciometrisks:1
- antropoteoloģija:1
- bipotencialitāte:1
- celiokolpotomija:1
- hipotermestēzija:1
- hipotrombinēmija:1
- karuseļvirpotājs:1
- normālpotenciāls:1
- nosapotagrapēties:1
- alternatīvhipotēze:1
- evapotranspirācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2531):
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji.
- Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizcilpāt Aizcilpot.
- dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai.
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- aizsluburot Aiziet klūpot, ļogoties.
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- aizkudlāt Aizlāčot, aizčāpot.
- aizkulšēt Aizlāčot, aizčāpot.
- aizkunkuļot Aizlāčot, aizčāpot.
- aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- aizļāpāt Aizlīst, aizrāpot.
- aizlēpāt Aizlīst, aizrāpot.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai.
- aizrāpāt Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpāties Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpt Aizrāpot, aizlīst.
- aizrēpoties Aizrāpot, aizlīst.
- darāpties Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpoties Aizrāpot.
- aizrāpties Aizrāpot.
- noķēpot Aizrāpot.
- potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija.
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot.
- aizsklidināties Aizslēpot.
- aizslēpāt Aizslēpot.
- aizslēpēt Aizslēpot.
- aizslēpjot Aizslēpot.
- sakrenkstēt Aizsmakt vai sākt klepot.
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
- pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties).
- dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- Hepialus humuli apiņu šūpotnis.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- užināt Apkalpot, apkopt.
- apdienēt Apkalpot, aptecēt.
- apdancot Apkalpot, izdabāt.
- puišot Apkalpot, kalpot.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- apčabināt Apkalpot; apmīļot.
- aptekāt Apkalpot; arī iztapt.
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- apkalpāt Apkalpot.
- apkalpināt Apkalpot.
- sudīt Apkalpot.
- sudiks Apkalpotājs, sulainis.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- dienastnieks Apkalpotājs.
- teksnis Apkalpotājs.
- apklepot Apklepot, uzklepot virsū.
- summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
- apstrādāt Apkopot, analizēt; izstrādāt, izveidot.
- savilkt kopā apkopot, rezumēt.
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi.
- summārs Apkopots; arī rezumēts.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- aplancīt Aplaipot, apiet apkārt.
- apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam.
- Spoķiks aplikācija _Spotify_.
- aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko.
- aptrausties Aprāpot.
- mezglu potenciālu aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras vispirms aprēķina shēmas mezglu potenciālus.
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- apripāt Apripot, apvelties (apkārt).
- aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot.
- apstīpāt Apstīpot.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- apdreijāt Apvirpot.
- aptecināt Apvirpot.
- slokšņu novilkums apzīmējums garu, nekopotu salikumu novilkumiem.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- (tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
- (tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
- uzspīrināties Ar grūtībām uzkalpoties.
- elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
- elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
- pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
- hipotekārs Ar hipotēku 1 saistīts.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- gods Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- garai Ar lieliem intervāliem (ieelpot, izelpot, krākt).
- immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
- apvensties Ar pūlēm parāpot zem kaut kā.
- ekvipotenciāls Ar vienādu potenciālu.
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
- OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
- atčāpurēt Atčāpot.
- atelpt Atelpot; atvilkt elpu.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu.
- atpuišot Atkalpot.
- krepečoties Atklepot gļotas.
- kraucināt Atklepot krēpas, vemt.
- krēpāt Atklepot krēpas; krēpot.
- krēpot Atklepot krēpas.
- krēpāties Atklepot un izspļaut krēpas.
- atkāsēt Atklepot.
- atkāšļāt Atklepot.
- atkrākt Atklepot.
- atkāsēties Atklepoties.
- atkrēpot Atkrēpoties.
- nolapot Atlapot.
- nolapt Atlapot.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- atrāpāt Atrāpot.
- atrāpēt Atrāpot.
- atrāpuļot Atrāpot.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
- dvesināt Ātri elpot, elsot.
- švitināt Ātri griezt riņķī vai šūpot.
- žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
- elšāt Ātri un dziļi elpot.
- pūšļāties ātri un grūti elpot.
- puktāt ātri un smagi elpot (par aitām).
- atripāt Atripot.
- atripēt Atripot.
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi); atļipot.
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
- atslēpēt Atslēpot.
- iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām.
- atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
- atšūpāt Atšūpot.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
- aizšķetināties Attinoties aizripot.
- pose atvasīte, kas aug ābeles potētam zaram.
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai.
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
- svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3).
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- iesasviesties Augstu iešūpoties.
- plastodinamika Augšanas potenciāls.
- himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
- potēšana Augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam).
- lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
- lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
- barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
- bioplāzija Barības potenciālās enerģijas uzkrāšanās augšanas procesā.
- neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- aktīvā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai.
- aktuālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai).
- atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs.
- bezlapu Bezlapots.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- atklupinēt Bieži klūpot, atkļūt.
- dvesināt Bieži vāji paklepot.
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
- elektromiogrāfija Bioelektrisko potenciālu grafiskās reģistrēšanas metode.
- polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
- blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
- čuprains Blīvi aplapots, krūmains, ķekarveida.
- ekscīpuls Blīvs sēnes hifu aizsargveidojums, kas aptver apotēciju.
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- aizturēt elpu brīdi neelpot.
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā).
- bufetčiks Bufetes turētājs vai apkalpotājs.
- krausis Bumbieris; bumbiere, parasti nepotēta bumbiere, mežene.
- būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot.
- zalēties Būt izsalkušam, taupot uz ēšanu.
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
- gaunerēties Būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties.
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
- caurlaišana caurlaides potenciāls.
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- apcepināt Cepot apbrūnināt.
- apsvilināt Cepot apdedzināt.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- apšmorēt Cepot spēcīgi apbrūnināt.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- izacepties Cepoties kļūt gatavam.
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
- iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
- čurāt Cepoties sprakšķēt.
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
- aizcirpties Cērpot aiz pārskatīšanās nonākt pa tālu.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
- iecirpties Cērpot nejauši iegriezties.
- iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- aizcilpot Cilpot prom.
- atcilpot Cilpot šurp.
- lenčot Cilpot, līkumot.
- ķilpot Cilpot.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
- reperis Cilvēks, kas muzicē repa stilā, repotājs.
- cilvēkkapitāls cilvēku potenciāls.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atčāpāt Čāpot šurp.
- atčāpot Čāpot šurp.
- kudlāt Čāpot, lāčot.
- čāpāt Čāpot.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- apkalpe Darbība --> apkalpot (1); apkalpošana.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- apkalpošana Darbība, process --> apkalpot.
- šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
- šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
- šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- virpotājs Darītājs --> virpot.
- pangeneze Darvina iedzimtības hipotēze; panģenēze.
- okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu.
- datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija.
- tervēt Daudz dzert (reizēm), žūpot.
- tamzāt Daudz dzert, žūpot.
- telsēt Daudz dzert, žūpot.
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
- medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus.
- potenciālā demogrāfija demogrāfiskās analīzes nozare, kas pētī iedzīvotājus kā noteikta demogrāfiskā potenciāla nesējus.
- upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos.
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara; patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
- satraps despotisks administrators.
- Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
- patvars Despots, patvaldnieks.
- despote Despots.
- patvaris Despots.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas.
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- strīpots Divd. --> strīpot.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
- potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā.
- elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus.
- kontaktelektrodzinējspēks Divu kontaktā esošu metālu potenciālu starpība.
- augstīties Dižoties, lepoties.
- gvergzdēt Dobji klepot.
- dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- kabrēties Drošināties, lepoties.
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties.
- pusdrupis Drūpot daļēji sadalījies.
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
- piedrupt Drūpot piebirt (pietiekami, daudz).
- sadrupt Drūpot sadalīties.
- apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
- nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
- buntoties Dumpoties.
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
- elektrohisterogrāfija Dzemdes darbības elektriskā potenciāla reģistrēšana.
- dzēkāt Dzert (par bērniem); žūpot (nicīgi).
- lillāt Dzert alkoholiskus dzērienus; žūpot.
- nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
- viksēt Dzert, žūpot, uzdzīvot.
- stīpot Dzert, žūpot; stīpāt.
- pempt dzert, žūpot.
- tripot dzert, žūpot.
- basēt Dzert, žūpot.
- brūķēt Dzert, žūpot.
- kankšināt Dzert, žūpot.
- ļombāt Dzert, žūpot.
- lurpt Dzert, žūpot.
- plīskāt Dzert, žūpot.
- pļuncēties Dzert, žūpot.
- plutot Dzert, žūpot.
- stīpāt Dzert, žūpot.
- švitināt Dzert, žūpot.
- tremmēt Dzert, žūpot.
- trikāt Dzert, žūpot.
- trikot Dzert, žūpot.
- uktīt Dzert, žūpot.
- vicāt Dzert, žūpot.
- vitot Dzert, žūpot.
- zaņķēt Dzert, žūpot.
- žeirāt Dzert, žūpot.
- žeirēt Dzert, žūpot.
- zūļot Dzert, žūpot.
- žumpot Dzert, žūpot.
- žurgt Dzert, žūpot.
- žvimbot Dzert, žūpot.
- iesūkt Dziļi ieelpot (gaisu, smaržu).
- ievilkt Dziļi ieelpot (piemēram, gaisu, smaržu).
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- atņemties Dziļi ieelpot.
- atņemt elpu Dziļi ieelpot.
- coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
- meijāt Dzīt, vicinot nelielu lapotu zaru.
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē.
- idiosoma Dzīvās vielas hipotētiska vissīkākā daļiņa; micella.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- golems Ebreju filozofijā - jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
- gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
- elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
- fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
- mikrovolts Elektriskā potenciāla vienības volta miljonā daļa.
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- zemesslēgums Elektriskais vadītājs, kura potenciāls ir lielāks par nulli, savienots ar zemi.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
- bioelektriskie potenciāli elektriskie potenciāli dzīvās šūnās un audos.
- elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties.
- spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
- elektroķīmiskā polarizācija elektrods potenciāla novirze no līdzsvara potenciāla, ja caur elektrodu plūst strāva.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- pjezodevējs Elektroierīce, kurā rodas potenciālu starpība, ja to saspiež vai stiepj.
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- vilkt elpu elpot.
- dvašot Elpot.
- elpēt Elpot.
- elpinēt Elpot.
- elpt Elpot.
- pūst Elpot.
- čāpt Elsāt, smagi elpot, ciept.
- pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
- konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
- elastīgi deformēta ķermeņa potenciālā enerģija enerģija, kas ietver visa veida deformāciju (stiepes, spiedes, bīdes, vērpes, lieces) potenciālo enerģiju summu, kuru rada iekšējie spēki.
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
- Bratanišku ezers ezers Demenes pagastā, platība — 2,6 ha, cauri tek Kumpota.
- Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
- rečaka Ezoterismā elpošanas vingrinājums - pilnīga izelpa nolūkā ar nākamo ieelpu ieelpot iespējami vairāk.
- cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums.
- abdukcija Filozofijā un loģikā - samērā ticams slēdziens, kas piemērots hipotēzes ģenerēšanai.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem.
- elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
- vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- junga Gados jauns kalpotājs, kas vēl mācās amatā.
- zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
- reaktīvā sprausla gaisa izejas kanāls no reaktīvā dzinēja, kurā potenciālā gāzes enerģija pārveidojas kinētiskajā enerģijā.
- elektroretinogrāfija Gaismas iedarbībā radušos acs tīklenes bioelektrisko potenciālu reģistrēšana ar oscilogrāfu.
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
- nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot.
- tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
- elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- garderobists Garderobes kalpotājs.
- šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu).
- paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
- iemančīt Gāzelēdamies iečāpot.
- zvāļāties Gāzelēties, šūpoties.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos.
- Isoetes lacustris gludspotu ezerene.
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
- krapačāt Gļotas (spļaudekļus) atklepot (atkārtoti).
- vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- greičoties Greizi šūpoties.
- aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu.
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - gans, kura ganāmpulka daļu, Aīdam nolaupot Persefoni, aprija zeme.
- hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- lecenēties Grīļoties, šūpoties, ļengani krist lejup.
- blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
- dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties.
- maksi Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz potītēm, piem., maksikleita, maksibrunči.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- veģetatīvie hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, potcelma genotipam ietekmējot potzara genotipu.
- reaktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kuras darbrats izmanto gan ūdens plūsmas kinētisko enerģiju, gan ūdens potenciālo enerģiju.
- hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem).
- ģenerālhipotēka Hipotēka uz visu ķīlas devēja mantu.
- kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
- legālhipotēka Hipotēka, kas pieder kreditoram uz likuma pamata, bez vienošanās ar ķīlas parādnieku.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- hipo hipotekārs, hipotēka.
- hipotekārais kredīts hipotēku kredīts.
- HZB Hipotēku un zemes banka.
- sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu.
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- ārpuszemes civilizācija hipotētiska civilizācija, kas pastāv ārpus Zemes uz kosmiska objekta, piem., planētas, kas riņķo ap zvaigzni.
- bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas.
- micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties.
- elektrīno hipotētiska elementārdaļiņa ar elektrona lādiņu un miera stāvokļa masu, kas vienāda ar nulli.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- klārisms Hipotētiska mācība par esošā saskaldījumu tumšā, sajukušā īpatņu un skaidrā Dieva pasaulē.
- kriminālantropoloģija Hipotētiska mācība par noziedznieku garīgām un fiziskām savādībām, mēģinājumi izskaidrot noziedzību ar iedzimtām noziedzīgām tieksmēm.
- slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu.
- hipnotoksīns Hipotētiska miega izraisītāja viela, kas rodas smadzenēs.
- psihokinēze Hipotētiska nedzīvās dabas objektu pārvietošanās psihiskas enerģijas iedarbībā.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- gastreja Hipotētiska pirmforma, no kuras cēlušies visi daudzšūnu dzīvnieki.
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu.
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- ids Hipotētiska struktūras vienība; hromomērs; psihoanalīzē instinktu kopums zemapziņā.
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
- siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības.
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- ekstrasensoriskā uztvere hipotētiska uztvere, kas notiek ārpus zināmajiem maņu proocesiem un atšķiras no tiem.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda.
- kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda.
- pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos.
- dzīvības eliksīrs hipotētiska viela ("elixir vitae"), kas var pagarināt cilvēka mūžu.
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu.
- kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters.
- mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- partoni Hipotētiskas daļiņas kvantiskajā lauka teorijā, hadronu sastāvdaļa.
- tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
- probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes.
- citplanētieši Hipotētiski citu planētu iedzīvotāji.
- radioloģiskie ieroči hipotētiski masveida iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto radioaktīvo vielu starojuma enerģiju.
- asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī.
- apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus).
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu.
- bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
- datorcilvēks Hipotētisks datora un cilvēka apvienojums.
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
- Lemurija Hipotētisks kontinents ģeoloģiskā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vietā.
- nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas.
- Rodīnija Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,1 miljarda gadiem.
- Nuna Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,8 miljardiem gadu.
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi.
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes.
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos.
- gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē.
- gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm).
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- gaja Hipotētisks svētmeža nosaukums senajiem baltiem.
- arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
- Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu.
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu.
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām.
- abioģenēze Hipotēze par dzīvības rašanos uz Zemes no nedzīvās matērijas.
- statistiskā hipotēze hipotēze par pētāmās ģenerālkopas sadalījumfunkcijas raksturu vai parametru vērtībām.
- simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem.
- bioģenēze Hipotēze, ka dzīvība radusies uz Zemes no dzīvās matērijas.
- preformisms Hipotēze, ka katrs organisms jau iepriekš izveidots ļoti sīka dīgļa veidā dzimumšūnā un organisma attīstība ir šā dīgļa palielināšanās izmēros.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- dinamizācija Homeopātijā zāļu līdzekļu potences kāpināšana atšķaidīšanas vai saberšanas ceļā.
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
- zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot.
- zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot.
- zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot.
- ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot.
- iecilpāt Iecilpot.
- ieleipatāt Iecilpot.
- ievitot Iedzert, žūpot.
- iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2).
- iedzīvotāju koncentrācija iedzīvotāju sakopotība apdzīvotā vietā.
- atvilkt dvašu (biežāk elpu) ieelpot (parasti dziļi).
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
- elpot Ieelpot vai izelpot (gaisu).
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
- respirēt Ieelpot; elpot.
- ieņemt elpu ieelpot.
- ievilkt elpu ieelpot.
- iedvašot Ieelpot.
- iedvesēt Ieelpot.
- ieelpt Ieelpot.
- inspirēt Ieelpot.
- aizelpoties Ieelpoties.
- adoptēt Iegūt potcelma īpašības.
- alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām.
- fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju.
- aizkrekšķēties Ieklepoties, iekrekšķēties.
- kraugatot Ieklepoties, klepot.
- aizkāsēt Ieklepoties.
- aizklepoties Ieklepoties.
- iekāsēties Ieklepoties.
- sakāsēties Ieklepoties.
- represija Iekšējais analogs noliegšanai, jebkāda potenciāla vai nepieņemama impulsa izslēgšana no apziņas.
- iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties.
- ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties.
- ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
- ielingāt Ielingot (2), iecilpot.
- iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot).
- ieacot Iepotēt (2).
- iestādīt Iepotēt (bakas).
- pašķelt Iepotēt.
- ierāpāt Ierāpot.
- ierāpties Ierāpot.
- satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem).
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
- kollektors Ierīce elektriskā potenciāla konstatēšanai un mērīšanai zemes elektriskā lauka kādā punktā (salīdzinot ar zemes virsu).
- toposkops Ierīce smadzeņu bioloģisko potenciālu telpiskiem pētījumiem.
- kārt šūpoles (arī šūpotnes) ierīkot šūpoles (šūpotnes).
- ieripāties Ieripot (1).
- ieripāt Ieripot.
- sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā.
- ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- aizšviļpāt Iesākt svilpot.
- iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
- aizšvilpt Iesvilpoties.
- iesvilpēties Iesvilpoties.
- iesvimbināt Iešūpot (1).
- iekūcināt Iešūpot.
- iešūpāt Iešūpot.
- iešvimbot Iešūpot.
- iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot.
- ieeidāties Iešūpoties.
- iešvimboties Iešūpoties.
- sakūcināties Iešūpoties.
- sluburēt Iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- sluburot Iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- kaldaru kaldariem iet iet streipuļojot un klūpot.
- kluburēt Iet streipuļojot, klūpot.
- delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
- ķepāt Iet, rāpot (par bērnu).
- lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas.
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- izdarīt poti ievadīt poti organismā.
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
- satillināt Ilgāku laiku aijāt, šūpot.
- savicot Ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot.
- satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti klepot.
- sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
- iztupēt Ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu.
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
- izdīžāties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdumpoties Ilgāku laiku, daudz dumpoties.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- atkalpāt Ilgāku laiku, daudz kalpot.
- noklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt.
- atkāsēt Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- atrāpāt Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- izrāpoties Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- izripoties Ilgāku laiku, daudz ripot.
- izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- attust Ilgāku laiku, daudz smagi elpot.
- izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
- nosasviesties Ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- atplenderēt Ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot.
- atžvairāt Ilgāku laiku, daudz žūpot.
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties.
- sasvalstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties.
- izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties.
- veseļčaks Impotents.
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā.
- izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu.
- inokulators Inokulācijā lietojamais instruments; potnazis.
- binantelektrometrs Instruments elektrisko potenciālu mērīšanai, stīgas elektrometrs, kura konstrukcijā izmantoja 2 pusripas.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
- atbrīvotājfaktori Īpašas hipotalāma vielas, kas kontrolē hipofīzes hormonu izdalīšanos, kas regulē dzimumhormonu sekrēciju.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
- iekrenkstēties Īsu brīdi klepot, ieklepoties.
- nošūpot Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
- nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
- palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
- izcilpāt Izcilpot (parasti par zaķi).
- sašpricēt Izdarīt injekciju; potēties.
- izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
- izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pūst Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko).
- izdvašot Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
- plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem.
- izštātēties Izgreznoties, izlepoties (ar apģērbu, rotām).
- gražot Izgreznoties, lepoties.
- izkreķot Izgrūst, izkrekšķēt, izklepot.
- izdīvelēt Izgrūstīt, izšūpot.
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot.
- atraut elpu izjust atvieglojumu, uzelpot.
- atgūt elpu izjust atvieglojumu; uzelpot.
- izpelnīties Izkalpoties (2).
- izklēpāt Izklāpot.
- izkrākāt Izklepot, izspļaut.
- izkāsēt Izklepot.
- izkrāpāt Izklepot.
- izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti).
- izkrecēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
- izkreķoties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
- izkrecelēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas.
- izakāsēties Izklepoties.
- izkāsēties Izklepoties.
- izkrenkstēties Izklepoties.
- izremskāties Izklepoties.
- izkremšļāt Izkrēpot.
- izkremšļāties Izkrēpot.
- izkrēpāt Izkrēpot.
- izkrēpelēt Izkrēpot.
- izkrēpāties Izkrēpoties.
- izlaipāt Izlaipot.
- izdižīties Izlepoties, izlielīties.
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam.
- pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
- izportēt Izpotēt.
- izrāpāt Izrāpot no kurienes.
- izripāt Izripot.
- izļinkāt Izskriet (parasti par zaķi); izļipot.
- bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- izšvilpāt Izsvilpot.
- izšūpināt Izšūpot (1).
- izīpāt Izšūpot (bērnu uz kājas).
- izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
- izšvunkāt Izšūpot, izsvārstīt.
- izšūpāt Izšūpot.
- izasviesties Izšūpoties, parasti ļoti augstu.
- izašūpāties Izšūpoties.
- izkarināties Izšūpoties.
- izticināties Iztaupīties, izskopoties.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- izvirpināt Izvirpot 1.
- pietecināt Izvirpot pietiekami, daudz.
- izdreijāt Izvirpot.
- uzdreijāt Izvirpot.
- izdreijāties Izvirpoties.
- zargoties Jāteniski šūpoties.
- žargoties Jāteniski šūpoties.
- māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā.
- lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko).
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon).
- lumpatāties Kā lupatai nokareni šūpoties.
- mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
- čikle Kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā.
- mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
- sluburs Kāds, kas iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- pažargoties Kādu brīdi jāteniski pašūpoties.
- nosērkāt Kādu brīdi klepot.
- paslēpēt Kādu brīdi slēpot.
- nokrencelēties Kādu laiciņu paklepot, pakrekšķēt.
- izdopināt Kādu laiku (pietiekoši ilgi) šūpot uz ceļiem.
- paauklēties Kādu laiku auklēt, šūpot rokās, aijāt.
- nosēkāt Kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties.
- iztielēties Kādu laiku lepoties, uzposties.
- nopuišot Kādu laiku nokalpot.
- izdīdīt Kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu).
- noukāt Kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala.
- izkarāties Kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp.
- uzplītēt Kādu laiku uzdzīvot, žūpot.
- stulmis Kājas daļa no potītes līdz ceļgalam.
- naris Kājas potīte.
- porte Kājas potīte.
- Oļokmas Stanoviks kalnu sistēma Aizbaikāla novada austrumos, Krievijā, garums - \~400 km, platums - līdz 125 km, augstums - līdz 1911 m (Kropotkina kalns).
- karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja.
- izdzīgot Kalpot dažādos apstākļos.
- nokalpoties Kalpot līdz pagurumam, vergot.
- piekalpot Kalpot papildus nolīgtajam.
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- piekalpot Kalpot, lai apmierinātu.
- slugāt Kalpot, vergot.
- tvangot Kalpot, vergot.
- služāt kalpot.
- kalpāt Kalpot.
- služot Kalpot.
- struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
- batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs.
- svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
- služa Kalpotājs, sulainis.
- druža Kalpotājs.
- mieti Kalpotāju maiņa.
- mietus Kalpotāju maiņa.
- rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
- Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
- jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- šļurgt Kārīgi un skaļi žūpot.
- atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt.
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt.
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
- aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
- izkārpīt Kārpot izjaukt.
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- izkarpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
- izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm.
- dvesēt Kāsēt, klepot.
- kārsēt Kāsēt, klepot.
- kresēt Kāsēt, klepot.
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt.
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt.
- einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt.
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
- katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs.
- cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
- piekrecelēt Klepojot atkrēpoties.
- uzklepot Klepojot izklepot (ko) no iekšējiem orgāniem.
- pieklepot klepojot izklepot daudz gļotas.
- atkrenkstēt Klepojot izspļaut, izklepot.
- noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot.
- krēgot Klepot, ieklepoties.
- kreķot Klepot, krekšķēt.
- kremšļot Klepot, krekšķēt.
- kreukšēt Klepot, krekšķēt.
- kremslēt Klepot, krekšķināt.
- kremot Klepot, kremšķināt.
- kremšļāt Klepot, krēpot.
- kremšļāties Klepot, krēpoties.
- kāselēt Klepot, pakāsēt.
- kremelēt Klepot, pakāsēt.
- kremšķināt Klepot, pakāsēt.
- kremslāt Klepot, pakāsēt.
- noduselēties Klepot, pakāsēt.
- kremslot Klepot, šķaudīt.
- kremsloties Klepot, šķaudīt.
- kāsēt Klepot.
- kāsināt Klepot.
- kāsīt Klepot.
- kāšļāt Klepot.
- klepēt Klepot.
- kleškāt Klepot.
- knekstēt Klepot.
- kosēt Klepot.
- krākt Klepot.
- krekot Klepot.
- krēst Klepot.
- krekstis Klepotājs, krekšis.
- kremkšķis Klepotājs, krekšis.
- kraucenis Klepotājs, plaušu slimnieks.
- klepējs Klepotājs.
- trimtrālām Klibojot, klūpot.
- Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- aizklupt Klūpot aizkrist aiz.
- klunkurēt Klūpot iet.
- paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apklupt Klūpot pavirzīties zem kā.
- paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
- atklupt Klūpot un krītot (streipuļojot) atskriet.
- klumbučot Klūpot vai lieliem soļiem iet.
- klupšus Klūpot, ar klupieniem.
- deideru deideriski klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
- ratiski Klūpot, veļoties.
- iesluburot Klūpot, žagojoties ienākt.
- krepečēt Klusi klepot, gārgt.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
- brūnēt Kļūt brūnganam, brūnam (apcepoties).
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- plekšēt Kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
- nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
- saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- sipināties Knapināties, skopoties.
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- tokaris Koka virpotājs.
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
- Mentora metode koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus.
- burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma.
- kučkus Kopā, barā, jūklī, arī klūpot, kūleņojot (par vairākiem, daudziem).
- desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu.
- mieslot Kopoties, būt ar kādu miesiskos sakaros.
- baraķ Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
- kniebties Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
- kopenēties Kopoties, savienoties, nodibināt attiecības, ar kādu dzīvot kopā.
- čopāties Kopoties.
- jādalēt Kopoties.
- jāt Kopoties.
- jāties Kopoties.
- jāzdalēt Kopoties.
- kopāties Kopoties.
- kopēties Kopoties.
- kopīties Kopoties.
- šmederēties Kopoties.
- zirgāties Kopoties.
- melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
- elektronistagmogrāfija Korneoretinālā potenciāla pārmaiņu līknes grafisks attēlojums nistagma noteikšanai.
- retēju kotula kotulu suga ("Cotula potentillina").
- epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai.
- likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ.
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
- svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
- dricelēties Kratīties; šūpoties.
- ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot.
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
- krecelēt Krekšķināt, nedaudz klepot; atkāsēt.
- krākāties Krekšķināt, smagi elpot ar iesnainu degunu, krākt.
- nokrēpoties Krēpot un pabeigt krēpot; izkrēpoties.
- krepečot Krēpot.
- Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- patiesības kritērijs kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- vantarot Krītot, klūpot steigties.
- sietaine Krustām šķērsām strīpota seģene.
- abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
- šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- ļuļināt Kūļāt, šūpot.
- Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
- Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
- elektrogastrogrāfija Kuņģa elektriskā potenciāla pārmaiņu grafiska reģistrācija.
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
- uzkvēpt Kūpot (kam), uzklāties (kvēpu kārtai).
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt.
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
- nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem; nokvēpt.
- pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
- nokūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt.
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
- kalefaktors Kurinātājs; apkurinātājs, mājas apkalpotājs; arī glaimotājs.
- žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
- švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- žvonckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties.
- švunkāties Kustēties (parasti ritmiski, no vienas puses uz otru); šūpoties, līgoties.
- kuļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- kūļāties Kustēties šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
- kulcerēties Kustēties, šūpoties šurp un turp.
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- čīkāt Kustināt, šūpot (ko), radot čīkstošu skaņu.
- žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- svincināt kustināt, šūpot.
- kločāt Kustināt, šūpot.
- žvingāt Kustināt, šūpot.
- žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
- kvadrupolmoments Kvadrupola kvantitatīvais raksturojums, kas raksturo kvadrupola elektriskā lauka un ārējā elektriskā lauka mijiedarbības potenciālo enerģiju.
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
- lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos.
- samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja.
- izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu.
- laipoties Laipot (1).
- lāpot Laipot (1).
- laipoties Laipot (2).
- laipoties Laipot (3).
- aplaipot Laipot apkārt.
- aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlaipot Laipot šurp.
- laipāt Laipot.
- žonglierēt Laipot.
- laipaļa Laipotājs.
- laipāties Laipoties.
- lapāt Lapot (par augiem).
- savazāt Lāpot (zeķes) sačunčurēt.
- lapt Lapot 1.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- aizlāpīt Lāpot izlabot.
- izlāpīt Lāpot izlietot.
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt.
- aizšūstīt Lāpot sašūt kopā.
- vārstīt Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus.
- lapaine Lapotne.
- lapotnis Lapotne.
- lapojs Lapots.
- alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas.
- pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- potētājs Lauksaimniecības speciālists, kas potē augus.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- noļenkāt Lēnām (ar palēcieniem) aiziet, aizcilpot (par zaķi).
- atcibāt Lēnām atnākt, atčāpot.
- čāvāt Lēnām iet, rāpot.
- cobēt Lēnām nākt, čāpot.
- nolīpēt Lēnēm noripot.
- desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos.
- čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
- čopāt Lēni, neveikli iet; čāpot.
- lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni.
- dēvāt Lepoties, lepni piedāvāt.
- pilnēt Lepoties, lielīties, greznoties.
- paradēt Lepoties, lielīties, staltoties, citiem izrādīties.
- brašīties Lepoties, lielīties.
- brašoties Lepoties, lielīties.
- godāties Lepoties; arī greznoties.
- grašoties Lepoties.
- lielāties Lepoties.
- staltoties Lepoties.
- švānīties Lepoties.
- sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
- mezglu potenciālu aprēķina metode līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēžu aprēķina metode, pēc kuras vispirms aprēķina shēmas mezglu potenciālus.
- žēlāt Liegt; skopoties.
- uzsvētuļoties Liekulīgi rīkojoties uzkalpoties.
- Kampoči I ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpota ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpotu ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpoču ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kumpoči I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kumpoču I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
- dižoties Lielīties, lepoties.
- pasadižot Lielīties, lepoties.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
- chrysozona Lieteņu 1 ģints "Haematopota" nosaukuma sinonīms.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
- grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem).
- ļeperēties Līgoties, šūpoties.
- elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu.
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā).
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- darba kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sakopotas darba tiesību normas.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- ekvipotenciāle Līnija, kas iet caur punktiem ar vienādu potenciālu.
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- salipties Līpot sasaistīties, savienoties.
- LPH Lipotropiskais hormons (angļu "lipotropic hormone").
- landžāt Līst, locīties, laipot.
- lēpāt Līst, rāpot (par kukaiņiem).
- lāpot Līst, rāpot; arī rāpties.
- lāpāt Līst; rāpot.
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju.
- knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte.
- klanīties Locīties, šūpoties (parasti vēja) - par augiem, to daļām.
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems.
- negatīvā loģika loģiska sistēma, kurā vispārpieņemtiem signālu līmeņiem piešķirtas pretējas vērtības, t. i., augsts potenciāls atbilst loģiskajai 0, bet zems potenciāls - loģiskajam 1.
- šūpuļa kārts lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
- zemrāpus Ložņāt, rāpot pa zemi.
- vataļoties Ložņāt, rāpot.
- čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji.
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēt Ļengani nokarāties, šūpoties.
- ļekot Ļēpot (1).
- žukāt Ļodzīt, šūpot.
- lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
- ļangāties Ļodzīties, šūpoties.
- būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- ortopnoja Ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot.
- klāpšeniski Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- klāpšeniskis Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- badināties Ļoti taupīt, skopoties.
- badoties Ļoti taupīt, skopoties.
- noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
- monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
- ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
- gilberts magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmās; 1 Gb = 0,795775 A.
- izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
- plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas.
- apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja.
- rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece.
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- mājstrādniece Mājkalpotāja.
- loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas.
- Kampoči II ezers Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kumpoči II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- Kumpoču II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
- plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra.
- karulītes Mazas šūpotnes.
- nokrimšķināt Mazliet ieklepoties, paklepot.
- dakāsēt Mazliet klepot.
- pakrekot Mazliet paklepot, iekrekšķināties.
- pakrekoties Mazliet paklepot, iekrekšķināties.
- pažvangot Mazliet šūpot.
- apvirpot Mazliet, pavirši novirpot.
- ļekainis Mazs bērns, kas jau sāk rāpot.
- lekainis Mazs bērns, kas sācis rāpot.
- konservatīva sistēma mehāniska sistēma, kam kustības laikā nemainās pilnā mehāniskā enerģija (kinētiskās un potenciālās enerģijas summa).
- konservatīvā sistēma mehāniska sistēma, kuras kustībā nemainās sistēmas kinemātiskās un potenciālās enerģijas summa.
- olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem.
- sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
- missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
- metālvirpotava Metāla virpotava.
- kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls.
- elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai, sirds muskuļa elektrisko potenciālu pierakstīšana.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā.
- naūra Mezopotāmijā liels smeļamais rats zemes apūdeņošanai.
- tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs.
- ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas.
- apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot.
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot.
- pabārsts Milti, ko uzbērt uz lizes, cepot maizi.
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
- universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
- hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes.
- plēsāt Mīt plēšas kalvē; smagi elpot; spēlēt uz plēšenēm (harmonikām).
- maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
- modifikācija Modificēšanās, neliela pārveidošanās (nepārtopot par ko citu); tās rezultāts.
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs.
- muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki.
- pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos.
- haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
- muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms.
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
- pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
- palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
- parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- šūpsna Nelīdzena vieta, kurā braucot rati sašūpotos.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
- pielipa Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielipis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielīpnis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pieļips Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes.
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
- čemuru neļķes neļķes, kuru ziedi sakopoti čemuros.
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
- iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā.
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība).
- mežine Nepotēta ābele.
- seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
- akrātija Nespēks, impotence.
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
- melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
- nostrādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- nostrādāties melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās) netaupot spēkus, smagi strādāt.
- pastrīpāt Nevajadzīgi pastrīpot, pašvīkāt.
- atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
- atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
- atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
- noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
- uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
- dulburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot.
- trusnīties Neveikli kustēties (iet, rāpot).
- paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt.
- bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
- iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- piedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot pieiet, pienākt.
- izdelverēt Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
- varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla.
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā.
- behemots Nīlzirgs - masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā); hipopotams.
- aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- nočāpot Nočāpot visu ceļu līdz veikalam kājām.
- notāpaļāt Nočāpot.
- applītēt Nodzēst, sitot ar lapotiem zariem.
- nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- nogodāt Nokalpot klaušas.
- izbružāt Nokalpot.
- izklausīt Nokalpot.
- nokalpāt Nokalpot.
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- nokāsēt Noklepot.
- nokāsēties Noklepoties.
- nolaipāt Nolaipot.
- tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes.
- noļepot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
- noļēpot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
- calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot.
- nomutuļot Noripot.
- noripāt Noripot.
- pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
- pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu.
- normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
- konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
- nozildzināt Noskopot.
- noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi); noļipot.
- nostīpāt Nostīpot.
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
- nolīgāt Nošūpoties.
- nosalīgāties Nošūpoties.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls.
- summārais dzīvīguma potenciāls noteiktas populācijas indivīdu dzīvīguma potenciālu summa.
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
- nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- džonglierēt Noturēt līdzsvaru; laipot.
- anatoksīns Novājināts toksīns, ko lieto potēšanai pret infekcijas slimībām, piem., pret difteriju.
- nodreijāt Novirpot.
- atsadzerties Nožūpot.
- viedie objekti objekti, kuros ir integrētas informācijas tehnoloģijas un kuriem tādējādi ir papildu spējas; tie spēj apkopot, apstrādāt un saglabāt datus, kā arī mijiedarboties ar ārpasauli.
- valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas.
- sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
- kapnogramma Oglekļa dioksīda koncentrācijas grafisks pieraksts izelpotajā gaisā.
- kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
- karbonāts Ogļskābes sāls (piemēram, soda, potaša).
- redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas.
- melnā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha atra"), kas aug uz gludās ošu un alkšņu gludās mizas, kam apotēciji ir blīvās grupās.
- brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji.
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse.
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
- pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā.
- pārpotēšana Otrreizēja potēšana, lai uzlabotu, piem., augļu koku šķirnes.
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
- imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- paelpoties Paelpot (1).
- atsapūsties Paelpot.
- paelpāt Paelpot.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
- šesķeriķ Pakalpot.
- šestakot Pakalpot.
- zikurāts Pakāpjveida tornis senajā Mezopotāmijā.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- dveselēt Pakāsēt, paklepot.
- pakāsēt Paklepot.
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
- pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties.
- pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot.
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
- palaipoties Palaipot (1).
- palaipoties Palaipot (2).
- pagodēties Palepoties.
- padižoties Palielīties, palepoties.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- ieripināt Panākt, ka sāk ripot.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- statistiskā hipotēžu pārbaude paņēmienu sistēma matemātiskajā statistikā: ar to palīdzību pārbauda eksperimentālo datu sakritību ar pārbaudāmo hipotēzi.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- piekalpot Papildus kalpot.
- Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls).
- heterozigotija Parādība, kad vienā īpatnī sakopotas gēna abas pretējās pazīmes.
- paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija.
- parāpāt Parāpot (zem kā, kādā virzienā).
- parāpuļāt Parāpot (zem kā, kādā virzienā).
- aprāpāt Parāpot zem kā.
- psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības.
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu.
- paleokontakts Parasti savienojumā "paleokontakta hipotēze": hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- katls Parasti savienojumā "tvaika katls": iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- paelpot Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) elpot.
- verificēt Pārbaudīt, vai spriedums, konstatējums, atziņa, hipotēze ir patiesa; pierādīt vai konstatēt, ka hipotēze ir patiesa.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- apripot Paripot zem kā.
- apripināties Paripot zem kaut kā.
- paripāt Paripot.
- paripenēt Paripot.
- paripinēt Paripot.
- paripuļāt Paripot.
- paripot Paripoties.
- aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
- plūznēt Pārmērīgi žūpot (krogū).
- nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams.
- mīties Pāroties, kopoties (par putniem).
- pārlodāt Pārrāpot, pārlīst.
- pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības).
- pāršūpāt pāršūpot (1).
- E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- zinātniskais aparāts paskaidrojošu tekstu, piezīmju un rādītāju sistēma zinātniskam darbam, kopotiem rakstiem u. tml.
- pasaskopēties Paskopoties.
- lievarēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
- lieverēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
- lievēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot.
- teleelektrokardiogrāfija Pastiprinātu sirds bioelektrisko potenciālu pārraide, izmantojot telekomunikācijas, lai iegūtu kvalificētu speciālistu konsultāciju par elektrokardiogrammām.
- pasvilpt Pasvilpot (1).
- pašviļpāt Pasvilpot.
- pašvilpot Pasvilpot.
- cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju.
- paacēt Pašūpot (bērnu).
- pauknīt Pašūpot (bērnu).
- padopināt Pašūpot uz ceļiem.
- paucāt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu), sakot "ucā!".
- patillināt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu).
- pauknēt Pašūpot, paucināt.
- paukņīt Pašūpot, paučāt.
- pačunčināt Pašūpot.
- palīgot Pašūpot.
- pašūpāt Pašūpot.
- pašūpināt Pašūpot.
- pašvimbot Pašūpot.
- pasašūpāties Pašūpoties.
- pažvāļoties Pašūpoties.
- mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums.
- debess sfēra patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- tirānisks Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs; arī despotisks (2).
- šura Pavadonis, zēns, kalpotājs.
- aplapojums Paveikta darbība --> aplapot.
- elpojums Paveikta darbība --> elpot.
- iešūpojums Paveikta darbība --> iešūpot.
- apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot.
- izelpojums Paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1).
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(1); vakcinējums.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(3).
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(2).
- salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
- satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot; arī tapsavienojums.
- savārpojums Paveikta darbība, rezultāts --> savārpot.
- stīpojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīpot.
- virpojums Paveikta darbība, rezultāts --> virpot 1.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- ex hypothesi pēc hipotēzes.
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
- dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- denčiks Personīgs apkalpotājs.
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
- pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
- pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- piekrākāt Piekrēpot.
- piekrēpāt Piekrēpot.
- piekrēpēt Piekrēpot.
- piežvūkstēt Piekūpēt, kūpot tuvoties.
- pielaipēt Pielaipot.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- pielaidiens Pieņēmums, hipotēze, iedoma.
- supozīcija Pieņēmums, hipotēze.
- pieportēt Piepotēt.
- ietillināt Pieradināt (bērnu) šūpoties (šūpolēs).
- darāpties Pierāpot, pielīst.
- pierāpāt Pierāpot.
- pieripāt Pieripot.
- pieļinkāt Pieskriet (parasti par zaķi); pielīpot.
- piešvilpot Piesvilpot.
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
- atšūpāties Pietiekami, līdz nogurumam šūpoties.
- iečepīt Pievienot potzaru (potcelmam); uzpotēt; ieacot.
- iepotēt Pievienot potzaru (potcelmam); uzpotēt.
- saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas.
- Sopota Pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapoterra Pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampota Pilsēta Kambodžā ("Kampot"), provinces administratīvais centrs, 627900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā.
- Sopota Pilsēta Polijā ("Sopot"), Pomožes vojevodistē, 38200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
- Despotovaca Pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- krumslis Pirksta locītava; kājas potīte.
- krumšļi Pirkstu locītavas; kāju potītes.
- pirmķīlas Pirmķīlas tiesības - pirmā ķīlas ņēmēja tiesības uz apmierinājumu hipotēkas tālākas ieķīlāšanas gadījumā.
- protovaloda Pirmvaloda - hipotētiska valoda, kas pastāvējusi pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- pina pīti zirga potīšu apliekamie.
- galaktagogīns Placentas hipotētiskais galaktagogais (piena sekrēcijas veicinātājs) hormons.
- sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu.
- Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
- uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- plukt Plaukt; lapot.
- plenkt Pleikot, žūpot.
- celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- Rosa subcanina potcelmu roze.
- portszariņš potējamais zariņš.
- pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku); potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna.
- starppotējums Potējums ar starppoti.
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem.
- spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
- kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds.
- starppotēšana Potēšana ar starppoti.
- potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru).
- triangulēt Potēt ar trijstūrveidīgi nogrieztu potzaru.
- izpotēt Potēt un pabeigt potēt (kokus).
- nopotēt Potēt un pabeigt potēt.
- aizprapēt Potēt, aiztaisīt ciet ar poti.
- kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru.
- portmanis potētājs.
- samtīšu potija potiju suga ("Pottia bryoides"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā potija potiju suga ("Pottia intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
- pote Potzars, potpumpurs.
- rīzeris potzars.
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
- statistika praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā); šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums
- nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu.
- reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam.
- alternatīvhipotēze Pretstats nulles jeb nejaušības pieņēmuma hipotēzei.
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- subtalāms Priekšējo smadzeņu apvidus starp talāmu un hipotalāmu.
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
- bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
- dzeršana Process --> dzert, žūpot.
- ražošanas koncentrācija process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
- pārabonēšana Process, kurā sistēmai pievieno vairāk lietotāju, nekā tos varētu apkalpot, ja visi vienlaicīgi izmantotu sistēmu.
- reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
- programmkomponente programmas daļa, kas var kalpot arī kā atsevišķa programma kāda konkrēta uzdevuma izpildei.
- datu pieejamība programmas vai lietotāja potenciālā spēja lasīt datus atkarībā no pieprasījuma valodas un paroles zināšanas.
- tīkla ievainojamības zonde programmatūra, kas pārbauda potenciālus tīkla drošības noteikumu pārkāpumus.
- hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes.
- libido Psihoanalīzē - hipotētiska psihiska enerģija (Freida traktējumā seksuāla, Junga u. c. vēlāko psihoanalītiķu traktējumā - jebkura).
- kinaistēzija Psiholoģijā hipotētiski izdalīta taustes nozare - kustību maņa.
- reaktoloģija Psiholoģijas hipotēze, kas aplūkoja reakciju kā universālu visām dzīvām būtnēm piemītošu uzvedības shēmu; 20. gs. 20. gados, gk. Krievijā.
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
- pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot.
- jungot Puišot, kalpot.
- macēdijs Pulverveida masa, kas rodas no sporām, apotēcijos sabrūkot ķērpju askiem.
- pūpāt Pūpot.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- dvašot Pūst, izelpot (dvašu, elpu).
- dvest Pūst, izelpot (dvašu, elpu).
- dvašot Pūst, izelpot dvašu.
- grežot Pušķot; lepoties.
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot.
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
- vienādgalotņu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fastigiata), kas veido blīvus lapoņus, kuru daivu galos attīstās apotēciji.
- ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju.
- rāpažāt rāpaļāt, rāpot (dažādos virzienos).
- ļēpot Rāpot (par bērnu), lēnām iet.
- ķēpot Rāpot (par bērnu).
- čāpāt Rāpot (par kukaiņiem).
- trusnīt Rāpot (par mazu bērnu).
- polzāt Rāpot (parasti par rāpuļiem).
- norāpot Rāpot (visu laikposmu) un pabeigt rāpot.
- atrāpot Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
- aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrāpot Rāpot šurp.
- knidēt Rāpot, kustēties.
- rapačāt Rāpot, rāpaļāt.
- rāpačāt Rāpot, rāpaļāt.
- rapažāt Rāpot, rāpaļāt.
- rāpučāt rāpot, rāpuļot.
- tāpaļāt Rāpot, tupēt.
- rāpēt rāpot.
- rāpačot Rāpot.
- rāpāt Rāpot.
- rāpāties Rāpot.
- rāpulēt Rāpot.
- rāpuļot Rāpot.
- rēpot Rāpot.
- rāpnieks Rāpotājs.
- reptantia Rāpotājvēži.
- piekrastes peldkrabis rāpotājvēžu apakškārtas krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"), kas plaši izplatīts ziemeļu puslodē un Ziemeļjūrā, kā arī Baltijas jūras dienvidu daļā; krasta krabis.
- krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
- pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
- apkalpoties Refl. --> apkalpot (1).
- iešūpoties Refl. --> iešūpot (2).
- izlaipoties Refl. --> izlaipot (1).
- izlaipoties Refl. --> izlaipot (2).
- kopoties Refl. --> kopot (1); tikt kopotam.
- pāršūpoties Refl. --> pāršūpot (1); tikt pāršūpotam.
- potēties Refl. --> potēt(1); tikt potētam.
- sakopoties Refl. --> sakopot(1); tikt sakopotam.
- sakopoties Refl. --> sakopot(2); tikt sakopotam.
- pusklupu Reizēm klūpot un streipuļojot.
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- apriepojums Rezultāts --> apriepot; riteņa riepa (kopā ar kameru).
- pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas.
- noripot Ripot (visu laikposmu) un pabeigt ripot.
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- atripot Ripot šurp.
- olāt Ripot, ripināt.
- ripuļot Ripot, velties.
- rituļot Ripot, velties.
- ripāt Ripot.
- ripelēt Ripot.
- tripāt Ripot.
- aizluncināties Ritinoties aizrāpot, aizlīst, aizlodāt.
- lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes).
- šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
- skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
- sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
- velvēties Sabiezēt, čupoties (par mākoņiem).
- sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot.
- sačupāt Sačupot.
- sadreivēt sadreijāt, izvirpot.
- sabirzt Sadrūpot pārvērsties par ko.
- uzdrupt Sadrūpot uzkrist.
- uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko).
- sadumpjot Sadumpot.
- šķetīties Sadumpoties, radīt nekārtības, trakot.
- sadumpēties Sadumpoties.
- sadumpjoties Sadumpoties.
- savīroties sadūšoties; sakopot visus spēkus.
- atdzerties Saelpoties (kādas smaržas).
- sarauties saelpoties.
- sazvīļoties sagrīļoties, sašūpoties.
- sazvāļāties Sagrīļoties, sašūpoties.
- despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (3), tai raksturīgs; arī despotisks (1).
- sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
- sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
- trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
- skriet sienā saka, ja kāds dara ko gandrīz neiespējamu, sevi netaupot.
- ņem (arī rauj) elpu ciet saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
- būt bez elpas (retāk dvašas) saka, ja vairs nespēj paelpot.
- iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- sakāsēt Saklepot.
- sakrest Saklepot.
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
- ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- sakop. Sakopojis; sakopotājs (kopā ar uzvārdu).
- sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- saspēkoties Sakopot spēkus.
- centralizēt Sakopot, koncentrēt (piemēram, vienā vietā, punktā, sistēmā).
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- sakopināt Sakopot.
- sbirs Sākotnēji - Inkvizīcijas tiesas zemāka ranga kalpotājs.
- sažvanckāt Sakratīt, sašūpot (ko šķidrumā iemērktu); saskalināt.
- aiztust Sākt smagi elpot.
- sašūpot Sākt, parasti pēkšņi, šūpot; īsu brīdi šūpot.
- sašūpoties Sākt, parasti pēkšņi, šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- sagreiļoties Sakustēties, sašūpoties greizi (parasti par šūpolēm).
- sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi.
- sadīvelēt Sakustināt, sašūpot.
- sadricelēt Sakustināt, sašūpot.
- salapāt Salapot.
- uzlapāt Salapot.
- sagrīļoties Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem).
- sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties.
- salāpāt Salīst, sarāpot.
- saļumpurēties Saļodzīties; sašūpoties.
- darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- Pottia bryoides samtīšu potija.
- salapt Saplaukt, salapot.
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam.
- Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- sašļircināt Sapotēt (vairākkārt vai daudz).
- saacot Sapotēt (vairākus, daudzus kokus vai krūmus).
- appotēt Sapotēt (visu kociņu daudzumu).
- saportēt sapotēt.
- sapotaceae Sapotu dzimta.
- sapotaugi Sapotu dzimta.
- sarāpāt Sarāpot.
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
- saripāt saripot.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas.
- saleļļot Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām; salellināt.
- salellināt Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām.
- sašvunkāties Sasparoties; sašūpoties.
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot.
- sastīpāt Sastīpot.
- sastīpēt Sastīpot.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
- sažvanckāt Sasvārstīt, sašūpot.
- sašvilpjot sasvilpot.
- sašūpāt sašūpot (1).
- sažvāļot sašūpot, sagrīļot.
- sašvunkāt Sašūpot; sasvārstīt.
- sasvimbināt sašūpot.
- sašvimbot sašūpot.
- saucināt Sašūpot.
- sažvāļoties Sašūpoties, sagrīļoties.
- sašvimboties sašūpoties.
- sasašūpāties Sašūpoties.
- sašūpāties Sašūpoties.
- sašvārboties Sašūpoties.
- notrupēt Satrupot atdalīties nost.
- notropēt Satrupot atdalīties, nodalīties.
- uravāt Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
- uravot Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt (1).
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2).
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām.
- savārpoties Savārpot.
- savārpt Savārpot.
- rāpus Savienojumā ar verba "rāpot" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
- sepinēt Sēkt, smagi elpot, kāsēt.
- akadieši Semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās.
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- lullubieši Sena etniska grupa, kas 3. gt. - 1. gt. pirmajos gadsimtos p. m. ē. dzīvoja kalnos uz A no Mezopotāmijas.
- Babilonija Sena valsts Mezopotāmijā ap Tigru un Eifratu.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- ērzeļu pauti senāk izplatīts ēdiens, ko gatavo mīklu ielaižot taukos un izcepot.
- akadiešu valoda senākā zināmā semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda Mezopotāmijā 3.-1. gt. p. m. ē.
- dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus.
- diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- calceus Seno romiešu kurpe, kas sniedzās virspus potītēm.
- Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši.
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi.
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
- Ura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu.
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns.
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda).
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
- Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
- mežģēt Siet, cilpot.
- blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti ēdienam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; arī drupata, drumstala.
- sabiras Sīkas daļas, druskas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
- drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
- drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās kam birstot, drūpot.
- sīkstoties Sīkstuļot, skopoties.
- sīkstuļot Sīkstuļoties, skopoties.
- Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē.
- Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst.
- tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
- tvaikmašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā; tvaikmašīna.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- diencefalopātija Simptomu komplekss perēkļainu hipotalāma bojājumu gadījumā.
- vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
- kapnogrāfs Sistēma oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā.
- koncepcija Sistematizēti sakopoti uzskati par kādu parādību, procesu.
- šlangarēt Skalināt, šūpot, kratīt trauku ar šķidrumu.
- šķelvināties Skalināties, skalināt, šūpot, sajaukt šķidrumu.
- tukstēt Skaļi elpot, elst.
- iztesties Skaļi izklepoties.
- Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs.
- Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita.
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita.
- čirkstas Skaņas, kas rodas cepot gaļu vai beržoties cietiem priekšmetiem.
- vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- sasažņaugties Skopoties (par ēdienu).
- skopināties skopoties.
- gnīdoties Skopoties.
- kābakoties Skopoties.
- knauzerēties Skopoties.
- nabagoties Skopoties.
- nožņaugt Skopoties.
- piparoties Skopoties.
- sīcināties Skopoties.
- sīkstināties Skopoties.
- sīkstīt Skopoties.
- sīkstīties Skopoties.
- sīkstot Skopoties.
- sīkumoties Skopoties.
- skopēties Skopoties.
- skopot Skopoties.
- skopuļot Skopoties.
- skopuļoties Skopoties.
- trukšķināt Skopoties.
- trukšķināties Skopoties.
- žmiegties Skopoties.
- žņaudzīties Skopoties.
- žņaugties Skopoties.
- ļinkāt Skriet, lēkāt (parasti par zaķi); ļipot.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- noslēpot Slēpot (visu laikposmu) un pabeigt slēpot.
- aizslēpot Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- atslēpot Slēpot šurp.
- noslēpot Slēpot un pabeigt slēpot.
- slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi.
- luģēt Slēpot.
- slēpāt Slēpot.
- slēpēt Slēpot.
- slēpjot Slēpot.
- slēpētājs Slēpotājs.
- slēpjotājs Slēpotājs.
- saklept Slikti cepot sakristies.
- aizpotēt Slikti potējot, nogādāt Viņsaulē.
- benzinomānija Slimīga tieksme ieelpot benzīna izgarojumus.
- sluburiski Sluburiski iet - iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- smaktēt smacēt, neļaut brīvi elpot.
- radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju.
- ukāt Smagi elpot (par dzīvnieku).
- dvelzt Smagi elpot, elsot, klepot.
- elsties Smagi elpot, elst.
- tošnāt Smagi elpot, stenēt.
- tošņāt Smagi elpot, stenēt.
- tošņāties Smagi elpot, stenēt.
- dvest Smagi elpot.
- plaušāt Smagi elpot.
- vēst Smagi elpot.
- dīdelēties Smagi kustēties, šūpoties.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- tošāt Smagi, sēcoši elpot; tusnīt.
- plēšāt Smagi, sēcoši elpot.
- plēšot Smagi, sēcoši elpot.
- sociālpedagoģiskā viktimoloģija sociālās pedagoģijas nozare, kas pēta cilvēka reālās vai potenciālās iespējas kļūt par nelabvēlīgas socializācijas upuri.
- arodinternacionāle Sociālistisko strādnieku, kalpotāju un ierēdņu arodu biedrību starptautiska savienība 20. gs. 1. pusē.
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē.
- tuševaķ Spaidīties (transpotlīdzeklī, veikalā), lai novērstu uzmanību no kabatzādzības.
- standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi.
- iešvunkāt Spēcīgi iešūpot.
- iešvunkāties Spēcīgi iešūpoties, sakustēties.
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- sazvīrot Spēcīgi sašūpot kaut ko, kas atrodas ūdenī.
- ļumdēties Spēcīgi šūpoties.
- satripināt Spēcīgi un ātri šūpot uz augšu un uz leju.
- resursi spēkratu vai to sistēmu, agregātu vai detaļu potenciālā nostrāde līdz to izmantošanas beigām.
- paripelēt Spēlēties ar ripu; paripoties.
- metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
- hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
- skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
- verificējamība Sprieduma (atziņas, hipotēzes, konstatējuma utt.) pārbaudāmība - tas, ka iespējams pārbaudīt, vai attiecīgais spriedums ir patiess.
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
- uzstaipīties Staipoties pārvietoties uz (kā).
- uzrozīties Staipoties piecelties.
- entresol Starp diviem pilniem stāviem iebūvēts pusstāvs, parasti apkalpotāju dzīvoklim vai saimniecības vajadzībām.
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē.
- variances analīze statistikas metode hipotēzes par vidējām vērtībām, resp., variances komponentiem, pārbaudei.
- parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
- neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
- katastāze Stāvoklis ar mazāku potenciālu enerģiju, vienkāršāku un stabilāku molekulas struktūru.
- pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- līgāties Stāvot, sēžot viegli šūpoties.
- paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot.
- trimtrallām Steigšus, klibojot, klūpot, ar kruķiem.
- tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem.
- kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam.
- paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt.
- pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna.
- stērstēt Stīpot.
- test Stipri klepot; arī smagi elpot.
- krolīt Stipri klepot.
- dusuļāt Stipri un bieži klepot.
- stengrēties Stiprināties, skopot spēkus.
- īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties.
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas).
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- kampt Strauji elpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- gūstīties Strauji elpot.
- iekampt Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- ieraut Strauji ieelpot (gaisu).
- tvert Strauji ieelpot (ko).
- saraut Strauji ieelpot.
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2).
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2).
- raut Strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko).
- lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
- rīt Strauji, dziļi ieelpot.
- Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai.
- uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur.
- uzpenterēt Streipuļojot, klūpot un grīļojoties uzkāpt.
- rantains Strīpots.
- aloina Sūnu nodalījuma lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
- dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
- šekelis Svara mērvienība senajā Mezopotāmijā, \~11 grami, kas vēlāk kļuvusi par naudas mērvienību.
- ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam.
- žvindelēties Svārstīties, šūpoties.
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- švunkoties Svārstīties; šūpoties.
- šviļpāt Svilpot (par cilvēku).
- svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem).
- šviļpāt Svilpot (parasti par strazdu).
- nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
- šviļpukāt Svilpot ar svilpi.
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- ģīgāt Svilpot, radīt šādas skaņas.
- ūkšot Svilpot, stabulēt.
- svelpēt Svilpot.
- švelpot Svilpot.
- švilpāt Svilpot.
- svilpēt Svilpot.
- švilpēt Svilpot.
- švilpot Svilpot.
- šviļpot Svilpot.
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus".
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes.
- paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
- kalīcijas Šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
- plencīt Šķiest, nelietderīgi tērēt; žūpot.
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem.
- klastīt Šķirstīt, lapot.
- klāstīt Šķirstīt, lapot.
- šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
- Geštinanna šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dieviete, dieva Dumuzi mīļotā māsa, sapņu tulkotāja un rakstu zīmju zinātāja.
- Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu.
- Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis.
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
- Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis.
- Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja.
- Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
- Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu.
- me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli.
- Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
- Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva.
- Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību.
- Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
- Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos.
- Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
- Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
- Sargons Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) leģendu varonis.
- Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete.
- Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
- Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu.
- Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
- Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus.
- Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
- Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
- Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
- Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
- Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte.
- Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils.
- Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece.
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis.
- Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans.
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
- osmotiskā līze šūnu, piem., eritrocītu noārde ar hipotonisku šķīdumu.
- aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- balziens Šūpoļu dēlis, uz kā stāv šūpotājies.
- tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!".
- acēt Šūpot (bērnu).
- pūbot Šūpot (bērnu).
- greičot Šūpot (lieldienās) nevis taisnā virzienā, bet slīpi.
- zvilināt Šūpot (pamazām), lai nogāztu.
- pendelēt Šūpot (rokās), svārstīt.
- ļipāt Šūpot asti šurp un turp.
- bogāties Šūpot galvu uz priekšu un atpakaļ.
- grīļot Šūpot laivu jūras viļņos.
- dopināt Šūpot uz ceļgaliem.
- ucāt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
- ucināt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
- lolot Šūpot uz rokām.
- izšūpot Šūpot vai pabeigt šūpot.
- auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
- lullināt Šūpot, auklēt (bērnu), sakot "lul-lu!".
- žeickāt Šūpot, auklēt (bērnu).
- lellināt Šūpot, auklēt.
- žļundināt Šūpot, kratīt (trauku ar šķidrumu).
- smudzināt Šūpot, kustināt; vicināt.
- svimbināt šūpot, līgot, zvāļot.
- žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
- svaidāt šūpot, svaidīt.
- vimbāt Šūpot, svārstīt.
- žvangāt Šūpot, svārstīt.
- žvangot Šūpot, svārstīt.
- žvankāt Šūpot, svārstīt.
- svarbīt Šūpot, vicināt.
- švarbīt Šūpot, vicināt.
- švunkot Šūpot; kratīt.
- eijāt Šūpot.
- ējāt Šūpot.
- grīļot Šūpot.
- kačāt Šūpot.
- ļenkurot Šūpot.
- līgāt Šūpot.
- līkstīt Šūpot.
- ļurkāt Šūpot.
- ļurķēt Šūpot.
- pīpāt Šūpot.
- pūpot Šūpot.
- šūpāt Šūpot.
- šūpināt Šūpot.
- švankāt Šūpot.
- švimbot Šūpot.
- učāt Šūpot.
- učēt Šūpot.
- učināt Šūpot.
- učot Šūpot.
- uknīt Šūpot.
- ukņīt Šūpot.
- žūžalot Šūpot.
- zvīrāt Šūpot.
- zvīrot Šūpot.
- žandroties Šūpoties (par niedrēm virs ūdens).
- šūpāties Šūpoties (šūpolēs).
- svārboties Šūpoties uz priekšu un atpakaļ.
- līgoties Šūpoties viļņos (par kuģiem, laivām).
- tantulēt Šūpoties, grīļoties, ļodzīties.
- švankoties Šūpoties, grīļoties.
- švenkāties Šūpoties, grīļoties.
- svenkoties Šūpoties, grīļoties.
- žemberēt Šūpoties, grīļoties.
- žļodzīties Šūpoties, grīļoties.
- zvīļoties Šūpoties, grīļoties.
- līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- ļuvenēt Šūpoties, kustēties (par purvainu ar zāli apaugušu vietu).
- džumpēt Šūpoties, lēkāt viļņos (par kuģi).
- žvangāties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
- žvanguļoties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
- zvenkoties Šūpoties, līgoties, iet grīļodamies.
- dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties.
- svimbāties šūpoties, līgoties.
- pederēties Šūpoties, līgoties.
- žvangoties Šūpoties, līgoties.
- zvinkoties Šūpoties, ļodzīgi iet.
- lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- zvīroties Šūpoties, ļodzīties.
- ļodzēt Šūpoties, ļumēt.
- ļudzēt Šūpoties, ļumēt.
- šķurstīties Šūpoties, pašķirties.
- žvingot Šūpoties, streipuļot.
- žvīroties Šūpoties, streipuļot.
- šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties.
- lingāties Šūpoties, svārstīties.
- ķēkot Šūpoties, šūpot uz kājām.
- svalstīties šūpoties.
- sviesties šūpoties.
- eidāties Šūpoties.
- kačāties Šūpoties.
- švārboties Šūpoties.
- svaroties Šūpoties.
- švimboties Šūpoties.
- učāties Šūpoties.
- učēties Šūpoties.
- žeigāties Šūpoties.
- žvāļoties Šūpoties.
- zvīrāties Šūpoties.
- karažas Šūpotnes.
- hepialidae Šūpotņu dzimta.
- hepialus Šūpotņu dzimtas ģints.
- šūpeklis Šūpotņu līksts.
- braķis Šūpotņu sānu stabs.
- kabes Šūpotņu stāvkoki.
- apiņu šūpotnis šūpotņu suga ("Hepialus humuli"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- svinkoties Šurp un turp šūpoties, gāzelēties.
- ļūkāties Šurp un turp šūpoties.
- normālpotenciāls Tāda elektroda potenciāls, kura elektroaktīvo komponentu (jonu) termodinamiskā aktivitāte ir vienāda ar vienu.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- izoelektrisks Tāds, kam ir vienādi elektriskie potenciāli.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties (2).
- gatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) ir kļuvis derīgs patērēšanai (par ēdienu).
- pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
- intermaleolārs Tāds, kas atrodas starp potītēm.
- telolecitāls Tāds, kas attiecas uz olu, kuras dzeltenums sakopots ekscentriski.
- izdaba Tāds, kas cenšas katram pakalpot, iztapt, izpatikt; izdabis.
- izdabis Tāds, kas cenšas katram pakalpot, patikt.
- pumpots tāds, kas kļuvis pumpots, tulznains.
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo; tāds, kam ir tieksme pakalpot.
- dzērīgs Tāds, kas mēdz žūpot.
- blendzīgs Tāds, kas mīl slaistīties un žūpot.
- klupīgs Tāds, kas nedroši iet (bieži paklūpot).
- normotrofisks Tāds, kas normāli attīstās bez hiper- vai hipotrofijas pazīmēm.
- sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
- kuplgalvis Tāds, kuram ir kupla (lapota) galva.
- hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza.
- skeletveidotājs Tas (tāds), uz kura skeletzariem ir uzpotēti cita augļu koka zari (par augļu kokiem).
- panģenēze Tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins).
- nodrupums Tas, kas ir drūpot atdalījies nost.
- trikšināties Taupīgi lietot; skopoties.
- iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
- sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties.
- sebēt Taupīt, skopoties.
- sebināt Taupīt, skopoties.
- sebt Taupīt, skopoties.
- ticināt Taupīt, skopoties.
- ticināties Taupīt, skopoties.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; saglabāt.
- pataupīt Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus).
- uztaupīties Taupot saglabāties no senākiem laikiem.
- sataupīt Taupot sakrāt (piemēram, naudu).
- uztaupīt Taupot uzkrāt.
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji; šumeri (1).
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
- indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
- cēpe Tauva kutera aizmugurē, pie kuras turas ūdens-slēpotājs.
- valkājamierīce tehniska ierīce (aparatūra), ko var valkāt pie ķermeņa un, piemēram, integrēt apģērbā, lai apkopotu datus par organisma funkcijām, aktivitāti un ieradumiem.
- tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti.
- mobilisms Tektoniska hipotēze par litosfēras bloku (plātņu) horizontālu pārvietošanos (dreifu).
- fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības.
- potenciāla bedre telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir mazāka nekā ārpus šī apgabala.
- baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
- Pitagora teorēma teorēma, kas saista taisnleņķa trijstūra malu garumus: a^2^+b^2^=c^2^ (a, b – katetes, c – hipotenūza).
- demogrāfiskie modeļi teorētiskas konstrukcijas, kuras apraksta iedzīvotāju attīstību, pamatojoties uz dažādām hipotēzēm; visbiežāk lieto iedīvotāju atražošanās modeļus.
- drifta teorija teorija, kas skaidro laukakmeņu izplatīšanos ar aisbergiem pa hipotētisku jūru, kas kvartārā klāja Ziemeļeiropu.
- entalpija Termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.
- siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu.
- tēst Test 2, klepot.
- anahorēts Ticīgais, kas pametis sabiedrību, lai vientulībā kalpotu Dievam.
- pedelis Tiesas kalpotājs viduslaikos.
- tiesību institūts tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopu.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā).
- izatecināties Tikt izvirpotam (par koka priekšmetiem).
- rezumēties Tikt koncentrēti apkopotam.
- tireļ Tireļ tireļiem - ar troksni (piemāram, krist, ripot).
- tireļiem Tireļ tireļiem - ar troksni (piemāram, krist, ripot).
- potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma.
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs.
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē.
- drošības barjera transpotlīdzekļu aizžogojumu sistēma autoceļa malās vai sadalošajā joslā.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- pērtiķu maizes koks tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem; baobabs.
- likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot.
- pārtrupēt Trupot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
- reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku.
- rekreatīvais tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus.
- došāt Tusnīt, smagi elpot.
- elkt Tusnīt, smagi elpot.
- tvaikkatls Tvaika katls - iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- aktīvā tvaika turbīna tvaika turbīna, kurā tvaika potenciālās enerģijas pārvēršanās kinētiskajā notiek tikai sprauslās.
- reaktīvā tvaika turbīna tvaika turbīna, kurā tvaika potenciālās enerģijas pārvēršanās notiek arī lāpstiņu kanālos.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
- uzčapāt Uzčāpot.
- uzdust Uzelpot (kādam).
- uzelpēt Uzelpot.
- uzkalpot Uzkalpoties (1).
- uzkalpot Uzkalpoties (2).
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- uzļipāt Uzļipot.
- apbūt Uzmanīgi apkalpot.
- uzrāpāt Uzrāpot.
- uzripāt Uzripot.
- apzināt uzskaitīt, apkopot.
- godināties Uzskatīt par pagodinājumu (ko), lepoties ar to.
- uzļinkāt Uzskriet (parasti par zaķi); uzļipot.
- uzsvilpēt Uzsvilpot.
- uzšvilpot Uzsvilpot.
- uzucāt Uzšūpot, sakot "ucā!".
- uzucināt Uzšūpot, sakot "ucā!".
- uzstūrēt Uzšūpot.
- uzšūpāt Uzšūpot.
- uzlāpīt Uzšūt (ielāpu); lāpot piestiprināt (uz kā, kam virsū).
- promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- analogās vadīklas vadības rīki ar potenciāli neierobežotu uzstatījumu skaitu, ko nevar saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt; pie tām pieder, piemēram, ciparripas, cipartastatūras, dažādas regulēšanas pogas un citi līdzīgi mehānismi.
- sakraukāt Vairākkārt atklepot siekalas, lai radītu pietiekamu siekalu masu mutē.
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kuļņāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt.
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kuļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulcinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- uzšķirstīt Vairākkārt pāršķirt grāmatas lapas, pārlapot grāmatu.
- sašūpināt Vairākkārt sašūpot.
- šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2).
- šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
- mētāties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- rāpaļāt Vairākkārt, dažādos virzienos rāpot.
- ieložņāt Vairākkārtīgi ierāpot iekšā.
- sadukt Vāji elpot, sadrūmt.
- dvēst Vāji elpot.
- pūpāt vāji un sekli elpot.
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība; arī despotija (1).
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
- ļakāties Vaļīgi karāties, šūpoties.
- piars varas pārstāvju informatīvo saikņu sistēma ar sabiedrību; to realizē varas struktūru preses sekretāri vai speciāli kalpotāji; PR (2).
- personvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti personvārdi, parasti dodot norādes par to izplatību, cilmi, etimoloģiju.
- frazeoloģijas vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti vienas vai vairāku valodu frazeoloģismi.
- frazeoloģismu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti vienas vai vairāku valodu frazeoloģismi.
- rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana.
- apvidvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādā apvidū lietoti savdabīgi vārdi.
- sinonīmu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādas valodas sinonīmi, kārtojot tos sinonīmu rindās un par semantisko dominanti izvēloties stilistiski neitrālāko vārdu.
- upuča Vārds, ar kuru bērns prasa to šūpot uz rokām vai kājām.
- patvarība Varmācība, despotiskums; arī patvaļa (2).
- patvarīgs Varmācīgs, despotisks; arī patvaļīgs (3).
- dadegt Vāroties, cepoties pielipt, parasti pie trauka dibena.
- izrēdēt Vārpot (par pirmo vārpu parādīšanos labībai).
- vārpāt Vārpot.
- vārpoties Vārpot.
- vārpt Vārpot.
- parasimpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās iekšējo orgānu darbības regulēšanā (palēnina sirdsdarbību, stimulē gremošanas dziedzeru sekrēciju utt.), veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanos.
- nomest koku veikt dzimumaktu; kopoties.
- neodarvinisms Veismanisms - viena no hipotēzēm iedzimtības teorijas attīstībā.
- asplanchna Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints.
- synchaeta Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints.
- servus Vergs, kalps, kalpotājs.
- plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
- ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
- nostrātiskā valodu saime vēsturiskajā valodniecībā - hipotētiska pirmvalodu saime, kas, iespējams, apvienojusi indoeiropiešu, altajiešu, urāliešu, afroaziātu, dravīdu, kartveļu pirmvalodas.
- subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā.
- Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
- švankot Vicināt, šūpot.
- Pottia intermedia vidējā potija.
- variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu.
- ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
- ļovēt Viegli šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- līgot Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem); tikt šūpotam; līgoties (2).
- līgoties Viegli šūpoties (piemēram, vējā).
- līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
- gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
- elektriskā kapacitāte vielas, ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu; mēra ar vadītājam piešķirtā lādiņa attiecību pret vadītāja potenciālu; apzīmējums C; mērvienība farads (F), praksē arī mikrofarads (μF); 1F=10^6^μF.
- ceratods Viena no divējādi elpotājām zivīm Austrālijā.
- risinājumcentrētā pieeja viena no mikrolīmeņa prakses pieejām sociālajā darbā ar gadījumu; nereti tā tiek raksturota arī kā prakses modelis; tās pamatā ir pieņēmums, ka cilvēkam ir iekšējs spēks, iespējas un resursi, lai rastu risinājumu savām problēmām, un sociālajam darbiniekam šis potenciāls ir jāaktivizē.
- vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem.
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
- piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3).
- stāvotnes augstums viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – šķidruma īpatnējā potenciālā enerģija, ko izsaka ar augstumu virs patvaļīgi pieņemta atskaites līmeņa.
- Tandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kurā sakopoti Kandžura komentāri.
- digesti Viens no imperatora Justiniāna laikā kopotiem romiešu tiesību krājumiem.
- kopulēšana Viens no potēšanas paņēmieniem lauksaimniecībā - mežeņa dzinuma saaudzēšana ar kultivējamās šķirnes potzaru (dzinuma daļu).
- spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem.
- čakra Viens no vairākiem hipotētiskiem enerģijas pārvades centriem cilvēka ķermenī, no kuriem pēc tibetiešu un indiešu priekšstatiem plūst visa fiziskā enerģija.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- kājgals Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
- krāsnsmata Vieta, kur senāk uzturējās mājas ļaudis (kalpotāji).
- mantnīca Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
- erekcijas traucējumi vīrieša nespēja uz ilgstošu erekciju vai arī impotences apzīmējums.
- dzimumnespēja Vīrieša nespēja veikt dzimumaktu; impotence.
- idiogamists Vīrietis, kas seksuāli potents tikai pret vienu vai nedaudzām sievietēm, bet impotents pret visām pārējām.
- novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot.
- virpāt Virpot 1.
- pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna; apvirpot (ārējo virsmu).
- draivāt Virpot.
- dreijāt Virpot.
- dreivēt Virpot.
- rotatoria Virpotāji.
- rotatorijs Virpotājs (3).
- karuseļvirpotājs Virpotājs, kas specializējies darbam ar karuseļvirpu.
- ātrvirpotājs Virpotājs, kas strādā ar ātrvirpošanas virpu.
- dreija Virpotājs.
- dreijātājs Virpotājs.
- dreijeris Virpotājs.
- virpātājs Virpotājs.
- filinia Virpotāju 2 klases ģints.
- euchlanis Virpotāju klases ģints.
- habrotrocha Virpotāju klases ģints.
- kellicottia Virpotāju klases ģints.
- keratella Virpotāju klases ģints.
- macrotrachela Virpotāju klases ģints.
- rotaria Virpotāju klases ģints.
- ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei.
- ekvipotenciāla virsma virsma, kuras visos punktos elektriskā lauka potenciāls ir vienāds.
- puceris Virsnieka apkalpotājs; dieninieks.
- valstīties Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem.
- zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos; zvalstīties (1).
- zvalstīties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2).
- kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- kaujasspēja Visi iznīcināšanas un/vai sagraušanas potenciāla līdzekļi, ko militārā vienība vai formējums kādā konkrētā laikā var vērst pret pretinieku.
- aizdedzes potenciāls vismazākā potenciālu diference starp elektrodiem, kas nepieciešama, lai sāktos patstāvīgā izlāde gāzē.
- panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu.
- despotiskums Vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls.
- tirānisms Vispārināta īpašība --> tirānisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme, arī despotisms (2).
- lidaparāta metalizācija visu lidaparātu konstrukcijas elementu savienošana ar elektrību vadošām detaļām, lai nodrošinātu elektrisko kontaktu, tādējādi novēršot elektriskā potenciāla starpības rašanos un dzirksteļošanu.
- ķīlu zīmju konversija visu vai atsevišķas sērijas visu hipotekāro ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību hipotekārās kredītiestādes noteiktajā izpirkšanas brīdī.
- Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem.
- citode Visvienkāršākā hipotētiskā šūnas forma bez kodola vai kodoliņa.
- brīdinājums Vizuāls vai audioziņojums, kas brīdina datu apstrādes sistēmas operatoru par potenciāliem tās funkcionēšanas traucējumiem.
- stulmis Zābaka daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
- puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- sūreņaugi Zālējāda bezziedlapju divdīglapju augu dzimta, ziedi sakopoti vārpās, rožsārti, lapas pamīšus, gariem kātiem.
- spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas.
- bārbula Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Barbula"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus").
- kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum").
- gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia").
- mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium").
- daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum").
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais.
- aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
- aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
- stulmis Zeķes daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
- kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai; īsās zeķes.
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- mazais skābeņu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena hippothoe").
- sbīrs zemākā ranga kalpotājs inkvizīcijā.
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs vai izsūtāmais valdnieka finanšu pārvaldē.
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs valdnieka dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
- ģeopotenciāls Zemes pievilkšanas spēka potenciāls.
- azotogens Zemes pote ar gumu baktērijām, kas dzīvo uz tauriņziežu saknēm un spējīgas saistīt brīvo gaisa slāpekli.
- zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus.
- Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
- summēšana Zemsliekšņa kairinājumu savienošanās ierosas potenciālā.
- amentacejas Ziedaugi, kuriem ziedi sakopoti specifiskās ziedkopās, spurdzēs.
- subarieši Ziemeļu Mezopotāmijas pirmssemītu laikmeta iedzīvotāju nosaukums ķīļu rakstu pieminekļos.
- notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā).
- asirioloģija Zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu).
- plātņu tektonika zinātniska hipotēze (jaunā globālā tektonika), saskaņā ar kuru Zemes garoza sastāv no 6-8 lielām plātnēm, kuras mantijas konvekcijas strāvu iespaidā pārvietojas horizontāla virzienā - okeāna vidusgrēdu rajonā, izplūstot bazaltu lavām, plātnes atbīdās, bet salu loku rajonā tās ienirst zem kontinenta.
- iedzīvotāju prognozes zinātniski pamatoti perspektīvā iedzīvotāju skaita un sastāva paredzējumi, kas pamatojas uz noteiktiem datiem un hipotēzēm par gaidāmo iedzīvotāju kustību.
- špreijas Zirgu ādas slimība (parasti dermatīts, ekzēma nagu, potīšu apvidū).
- šreijas Zirgu ādas slimība (parasti dermatīts, ekzēma nagu, potīšu apvidū).
- nožūpot Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
- dziruļot Žūpot, dzert.
- klīsterēt Žūpot, dzert.
- peizāt Žūpot, izšķērdēt.
- žampot Žūpot, plītēt.
- žampoties Žūpot, plītēt.
- žanckāties Žūpot, plītēt.
- pleikot Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt.
- plencēt Žūpot; arī šķērdēt.
- plenčot Žūpot; arī šķērdēt.
- pļēgurāt Žūpot.
- pļēgurot Žūpot.
- pleitēt Žūpot.
- plostot Žūpot.
- žūpāt Žūpot.
- žūpēt Žūpot.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pot.