brūķēt
brūķēt apvidvārds
1.Lietot, izmantot.
Stabili vārdu savienojumiBrūķēt lielu muti.
- Brūķēt lielu muti frazēma — runāt izaicinoši, lielīgi, pārgudri
2.Dzert, žūpot.
Avoti: ĒiV, SLG, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai protos vienreiz beigt muti brūķēt un ar degunu mākoņus bakstīt?
- Viņa nebrūķēja Dievu, Jēzu un Bībeli kā tādas mantras,
- Tas grūti ciešams, ka mani pie manas gudras saprašanas tik pastarpam grib brūķēt.
- Cerības piepildījušās, un tagad Punenovi labās mantas « brūķēs paši», saka Andris.
- Bez šaubām, tos, kuri visvairāk brūķējuši muti, ģenerālgubernators bija licis nopērt.