brukūzis
brukūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brukūzis | brukūži |
| Ģen. | brukūža | brukūžu |
| Dat. | brukūzim | brukūžiem |
| Akuz. | brukūzi | brukūžus |
| Lok. | brukūzī | brukūžos |
1.Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
2.Veca, sabrukusi ēka.
Avoti: KV