Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2024

400 923 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam el.

Atrasts vārdos (999):

Atrasts vārdu savienojumos (24):

Abā el Vakfa
Abesān el Kebīra
Abū el Abjada
Abū el Mātamīra
Abū Suvaira el Mahata
Adeb el Arāša
Ail el Hadžera
Ain el Arāba
Ain el Aseda
Ain el Audā
Ain el Baida
Ain el Beida
Ain el Berda
Ain el Hadžela
Ain el Ibla
Ain el Milha
Alhaurina el Grande
El Džadīda
Hafar el Bātīna
Haitān el Dženūbīja
Ksar el Kebīra
Mehalla el Kubra
Šibīn el Kauma
Šubrā el Heima

Atrasts skaidrojumos (9999):

live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
spaiseris _Just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
noklīdusi avs _rel._ Kristīgais, kas grēko.
krusta zīme _rel._ Kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; krusts (1).
priecas vēsts _rel._ Vēsts par mesijas atnākšanu.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
brimērs "Miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI).
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls.
uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
spriests (Krāsns) velves daļa.
pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus).
slāns (liela auguma) slaists, slamāns.
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation").
pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
ulmanītis 1/4 litra degvīna pudele.
sētava 1/6 pūra liels mērs.
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
kurzemnieks 1/8 litra degvīna pudele.
pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
tanta 2,5 litru alkohola pudele.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
abpusieliekts Abās pusēs ieliekts.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens.
Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens.
Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens.
Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens.
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
Matkules Velnala Abavas Velnala.
Melderu Velnala Abavas Velnala.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes).
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
saldābele Ābele ar saldiem āboliem.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas.
svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli.
ābelcene Ābele.
ābēle Ābele.
ābelis Ābele.
abeļkoks Ābele.
ābeļkoks Ābele.
ābelnica Ābele.
ābelnīca Ābele.
ābeļnīca Ābele.
ābelnice Ābele.
ābelnīce Ābele.
ābels Ābele.
ābole Ābele.
ābolnīca Ābele.
ābule Ābele.
ābulnīca Ābele.
ābuļnīca Ābele.
obele Ābele.
regžģele Ābele.
uōbelneica Ābele.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
ābeļzars Ābeles zars.
ābeļzieds Ābeles zieds.
malus Ābeles.
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha.
Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera.
Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt.
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē.
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
Abusimbela Abū Simbela
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
makroftalmija Acābola palielinājums.
Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
ar vienu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
vienā rāvienā acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
uz rāviena acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
uz rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda.
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
Adamells Adamello.
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
elastoma Ādas elastisko audu audzējs.
juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija.
kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
koža Ādas mētelis.
kožanka Ādas mētelis.
kožans Ādas mētelis.
kožuha Ādas mētelis.
elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu).
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
bīze Ādas strēmele.
irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna.
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis.
brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum").
bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera").
baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon").
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum").
Eleocharis acicularis adatu pameldrs.
kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
Adelijas zeme Adelijas krasts.
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
filē Adīšana lielām cilpām.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
palē Administratīva celtne (Francijā).
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas.
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas.
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
porģis Ādmiņa krāsviela.
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
hipodermatidae Ādspindeles.
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera.
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka.
aphelandra Afelandras.
atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa").
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis.
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā.
afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
Aghizela Agidela - pilsēta Krievijā.
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
izmesls Agri, nelaikā dzimis.
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox").
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox").
Malus praecox agrīnā ābele.
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
Weigela praecox agrīnā veigela.
drīzene Agrīnais kartupelis.
Agteleka Agtelekas ala.
Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
kviest Aicināt, ielūgt.
piesaukt Aicināt, ielūgt.
vīkšināt Aicināt, ielūgt.
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
Oestrus ovis aitu spindele.
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers.
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
sastiebrot aizaugt ar meldriem.
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
kropka Aizbāznis (parasti pudelēm).
prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
pielipīt Aizdegt, pielaist uguni.
aizdelverēties Aizdelverēt.
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa.
SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath").
aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
aizaelsties Aizelsties.
dusulēt Aizelsties.
pārelsties Aizelsties.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizgāzelēt Aizgāzelēties.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
aizstibāt Aiziet lieliem soļiem.
aizstibot Aiziet lieliem soļiem.
aizstilbot Aiziet lieliem soļiem.
aizstuknīties Aiziet negribīgi, nelabprāt.
aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
aizbružāt Aiziet, velkot kājas pa zemi.
aizklumzāt Aiziet, velkot kājas smagos apavos.
aizšļaukt Aiziet, velkot kājas, aizšļūkt.
aizēvelēt Aiziet, velkot kājas, šļūcot.
aizslūtēt Aiziet, velkot kājas.
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu.
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu).
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā).
vietēt Aizņemt vietu, pielāgot.
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
kakerēties Aizņemties, diedelēt.
nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis.
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
aizmaut Aizpeldēt.
izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu.
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
aleksīns Aizsargviela asins serumā.
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
aizsmelgt Aizsmelgties.
zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.).
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās.
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni.
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
aizvārtīt Aizvelt, aizvāļāt.
aizbumbāt Aizvelt.
aizviļāt Aizvelt.
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.).
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā.
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
Delphinium ajacis Ajaksa delfīnija.
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis.
beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone").
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem.
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt.
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti.
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis").
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii").
akselerogramma Akselerogrāfa pieraksts.
Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā.
Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā.
Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
žvangulis Āksts; lielība; pļāpa.
žvankšis Āksts; lielība; pļāpa.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
Ac Aktīnijs (ķīm. elements).
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos.
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs.
lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements.
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā.
superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai).
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
frenīts Akūts delīrijs.
hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
hemorāģiskais mielīts akūts mielīts ar sīkiem asinsizplūdumiem.
pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
akvareļgleznojums Akvarelis (2).
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens.
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
ieliecenis Āķis, ieliekums.
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
Alakols Alakels - ezers Kazahstānā.
Alakuls Alakels - ezers Kazahstānā.
Alakols Alakola ieplaka - Balhaša-Alakela ieplaka.
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
dismorfisms Alelomorfisms.
alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
α dzelzs alfa dzelzs.
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
majuskuļi Alfabēta lielie burti.
Lielā Ungārijas zemiene Alfelda.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu.
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii").
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē.
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele.
ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
hallelūja Allelujā.
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
Linaria alpina alpīnā vīrcele.
Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs.
Aster alpinus Alpu miķelīte.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
Laburnum alpinum Alpu zeltlietus.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
aluzinis alu pētnieks jeb speleologs.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
Al Alumīnijs (ķīm. elements).
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
Sn Alva (ķīm. elements).
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī.
trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu.
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks.
Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
Mustela vison Amerikas ūdele.
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs.
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
A-h Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
Ah Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
Amundsena jūra Amundsena jūra - malas jūra (angļu valodā "Amundsen Sea") Klusajā okeānā, Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
anabolīts Anabolisma procesā radusies viela.
autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
paraugs Analizēšanai paņemtā viela.
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
skeletoloģija Anatomijas nozare par skeletu.
meroloģija Anatomijas nozare, kas pētī elementāros audus.
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.).
Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas.
īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis.
endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
anfelcijas Ānfeltijas - jūras sārtaļģu ģints.
ahnfeltia Ānfeltijas.
Ahnfeltia plicata ānfeltiju suga.
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
krīks Anglijā - neliels līcis.
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
angļi Anglija; Lielbritānija.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu.
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru.
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
anode Anods - elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar strāvas avota pozitīvo polu.
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas.
aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts.
megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā.
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
šelfa ledājs antarktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
humulons Antibiotiska viela apiņos.
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola".
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
cefalosporīni Antibiotisku vielu klase.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis.
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb.
Sb Antimons (ķīm. elements).
antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos.
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antiantitoksīns Antitoksīna antiviela.
antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu.
spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos.
antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu.
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju.
hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju.
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus.
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus.
imūnviela Antiviela.
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
antonavka Antonovka (ābele).
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas.
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
stuļpe apakšdelma kauls.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
pusdilbs apakšdelma vidusdaļa.
apužstilbs Apakšdelms.
dilbs Apakšdelms.
kulkšņa Apakšdelms.
stilbuks Apakšdelms.
tullīte Apakšdelms.
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
spotka Apakštase, neliels šķīvis.
pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV, augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos, kur pāriet Alegeinu kalnos, viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
bunce Apaļa, vēderaina pudele.
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai.
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene.
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja.
rullīgs apaļš (un veselīgs).
kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
skriemulis Apaļš skriemelis.
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
globomieloma Apaļšūnu mieloma.
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
reoskops Aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops.
koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
sinoptofors aparāts šķielēšanas ārstēšanai.
strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām.
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
pleķis Apavu ielāps.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
pelots Apbērts ar pelavām.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
apcelties Apcelt (1).
aptikt Apcelt.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
balvāt Apdāvināt, apveltīt.
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
apdilināt Apdeldēt, apdilt.
apberzt Apdeldēt.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Baltezers Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā.
Kadaga Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā.
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā.
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā.
Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas "Rozantowo" teritorijā, pagasta centrs.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
Silakrogs Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas.
Zaķumuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa.
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā; Zebras muiža.
Ausātas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Ļukas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Slagūne Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Bērzkrasti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Bitenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Ābeles Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ālave Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Baldonas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Skujaine Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Vecvagares Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā.
Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā.
Prinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Ģībotkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Ruduļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunplatone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Katrinsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Abgunste Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Putrēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Aksenova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Barševski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Borovije Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
Rimzātciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Sīmašas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bramaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Džeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Gubaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jurģīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kotleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kozupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Litiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Livmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Marjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Maskeviciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Nīdermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Omolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Rošmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Tumaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Cesļava apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Karaseva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Kastjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Krekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Malajoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Marhileviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Maslabojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Mihailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Upes Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Lejas Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Nikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Rumaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Šahmani apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Sampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Sarguni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Šķerbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Slostovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Stašķeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Suhailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Zabalotki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā.
Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Zeltiņu pagastā.
Galenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Birzīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Straume Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Tērvete Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Viesturi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā.
Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā.
Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vītiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Biksti Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs (agrāk Griezes, Jaunbiksti).
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
Bērzupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Lielbērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Aizstrautnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Akācijas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Daksti apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Ķemere apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Ķempēni apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
Jaunsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas.
Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
Bramberģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Dorupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Kaiguciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Lielvircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Pēterlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Poķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Jēkabnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Ūziņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
Ābele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Aizpurve Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas.
Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā.
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
Krūkas Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
Audari Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Pokaiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Kamradži Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā.
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
Edžele Apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas.
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Aiovas štatā.
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Beloita Apdzīvota vieta ASV ("Beloit"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Koldvela Apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klīrfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klīvlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiklenda Apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Louela Apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Stemforda Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šeltona Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Veikfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Wakefield"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vinfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Halštate Apdzīvota vieta Austrijā ("Hallstatt"), sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā.
Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā.
Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
Upmale Apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri.
Annenieki Apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā.
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce).
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā.
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā.
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos.
Djegogarsija Apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā.
Audruve Apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā.
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos.
Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Breidsa Apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.).
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā.
Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
Čavina Apdzīvota vieta un reliģiskais centrs Dienvidamerikā (9.-2. gs. p. m. ē.).
Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā.
apelats Apelācijā apsūdzētais.
apellācija Apelācija.
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
apellātīvi Apelatīvi.
orangžas Apelsīni.
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
oranža Apelsīns (1).
oranža Apelsīns (2).
Citrus sinensis apelsīns.
apfelsine Apelsīns.
apfelsīns Apelsīns.
oranžs Apelsīns.
pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis.
kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā.
oranžsula Apelsīnu sula.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.).
satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
aptauzēt Apēst (lielu kvantumu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas.
šņucēt Apēvelēt, aptēst.
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo.
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai.
vērzeļots Apgādāts ar vērzelēm, u. c. zirglietām.
atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
elektriskā apgaisme apgaismošanas sistēma, kurā izmanto elektriskās gaismas avotus.
apgaismāt Apgaismot (piemēram, vietu, telpu).
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
apzvelties Apgāzties, apvelties.
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m.
kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
aiztušīt Apgrūtināt elpošanu.
dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa.
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt.
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
celgals Apģērba daļa ap celi.
šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
kļoša Apģērba ieloce, kroka.
palda Apģērba ieloce.
augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums.
trūve Apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā.
pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml.
ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām.
ārapģērbs Apģērbs, ko valkā ārpus telpām.
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
apjādīt Apjādelēt 1.
tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
pamatīgs Apjomīgs, liels.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
Nebela collaris apkakles nebela.
apkāpuļot Apkāpelēt.
kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks.
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas.
dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
piepļundzināt Aplaistīt, pielaistīt.
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
aplēģerēt Aplenkt, ielenkt.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties.
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu.
aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums.
stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples.
primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice.
sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
rotonde Apļveida celtne vai telpa.
kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu.
brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu.
bāzt batonu ausī apmānīt, melot.
elektroepilācija Apmatojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu.
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa.
apniekot Apmelnot, nopulgot.
ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs.
vilcīgs Apmelojošs.
placka Apmelojums, klača.
calumnia Apmelojums, neslavas celšana.
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
apglemzt Apmelot, nomelnot.
apmelnot Apmelot, nomelnot.
atkāļot Apmelot, nomelnot.
baldzināt Apmelot, nomelnot.
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
danest Apmelot; arī uzrādīt.
insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
aplišķēt Apmelot.
apmelāt Apmelot.
apmelst Apmelot.
borodu prišiķ Apmelot.
nocūkāt Apmelot.
sūmēt Apmelot.
uzmelot Apmelot.
kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors.
kalumniātors Apmelotājs, neslavas cēlējs.
karlize apmelotājs, zaimotājs.
apmelotāja Apmelotājs.
laceklis Apmelotājs.
parafīnists Apmelotājs.
balgs Apmelots, nomelnots, skumjš.
tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja.
izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis.
apmuči Apmetnis, virssvārki, mētelis.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis").
apnirt Appeldēt apkārt ienirstot.
aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums.
piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs.
noūbējis Appelējis.
smacenis appelējusi gaļa.
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties.
appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm.
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem.
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
apūbēt Appelēt, pūt.
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses).
piepēt Appelēt, sapelēt.
apžūbēt Appelēt.
noūbēt Appelēt.
sazaļēt Appelēt.
piepilt Applūst; celties ūdens līmenim.
plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas.
spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem).
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana.
kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība).
kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām.
degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
apripāt Apripot, apvelties (apkārt).
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
sapelt Aprunājot un apmelojot nolamāt.
nomēļot Aprunāt, apmelot, izbārt.
nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt.
iepaļāt Aprunāt, apmelot.
noķēpāt Aprunāt, apmelot.
nomalšot Aprunāt, apmelot.
nomelšot Aprunāt, apmelot.
nomelst Aprunāt, apmelot.
nozudināt Aprunāt, apmelot.
pieskalāt Aprunāt, apmelot.
saniecināt Aprunāt, apmelot.
izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot.
glezināt Aprunāt, nelikt otru mierā.
apčakarēt Aprunāt, nopelt, kritizēt.
zadināt Aprunāt, pelt.
zadīt Aprunāt, pelt.
noēst Aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt.
apdirst Aprunāt; rupji kritizēt, nopelt.
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne.
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
Vāczemes apse apse, papele.
apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes.
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
kurināties Apsildīt telpas.
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris").
apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos.
nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma.
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
pievelmēt Apstrādāt ar velmēm.
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot.
elektroerozijas apstrāde apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
apžulīt Apsūkāt, apzelēt.
apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu).
Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
kleidot Apšūt (celtnes sienas) ar dēļiem.
apkleidot Apšūt (celtnes) sienas ar dēļiem.
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1).
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
panelēt Apšūt sienas paneli.
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem.
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela.
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm.
pusliels Aptuvens liela vidus.
separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos.
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
aptaisīt Apvainot, nomelnot, noniecināt.
ķenga Apvainotājs, apmelotājs.
apdraiskāt Apvalkāt, nodeldēt.
apdraskāt Apvalkāt, nodeldēt.
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales").
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
korpuss Apveids (celtnei).
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
apsavelties Apvelties.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
saturīgs apveltīts ar labu atmiņu.
dukots Apveltīts ar lielām dūrēm.
balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi.
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu; apvienojumā, savienojumā.
kartelēt Apvienot rūpniecības uzņēmumus kartelī.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
noļembāt Apzelēt, apgrauzt.
izmuršļāt Apzelēt, izķēzīt.
smurkāt apzelēt, noslienāt.
apzelināt Apzelēt.
apžulnīt Apzelēt.
noļebināt Apzelēt.
sazeltīt Apzeltīt (vairākus).
pazeltīt Apzeltīt.
bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz.
jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana.
guzans Apzīmējums lieliem dzīvniekiem; guzēns.
guzēns Apzīmējums lieliem dzīvniekiem.
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt.
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju.
apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
rezultante Ar 2 vai vairākiem vektoriem attēloto lielumu summārais vektors.
ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem.
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā; arī sasmalcināt.
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
barikinētisks Ar atlētisku miesasbūvi apveltīts.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
iebarāt Ar barību pielabināt (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
brūnganmelns Ar brūni melnu nokrāsu.
bumbains Ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelām).
bumbaiņš Ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelēm).
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
numeris Ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums.
cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
jam Ar cukuru ietaisīti augļi: augļu marmelāde.
sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
uzdakšot Ar dakšām uzcelt.
datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
lēsans Ar daudz velēnām.
tafija Ar dažādām garšvielām sagatavots rums.
branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
katuks Ar dēļiem norobežota fermas telpa jaundzimušo teļu izvietošanai.
bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
bes Ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)".
ķutuzis Ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa.
šķutuzis Ar dūmiem un putekļiem pilna telpa.
pastāvīgs aploks ar dzeloņstieples žogu norobežots aploks.
dzeloņsporas Ar dzeloņveida izaugumiem klātas sporas.
seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
šķobrains Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
šķobrs Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
dzeltenziedains Ar dzelteniem ziediem.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts.
padzeltāns Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens.
boslis Ar dzelzi apkalts miets zvejai.
cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
bosts Ar dzelzi apsists miets zvejai.
dreilēt Ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu.
briežāt Ar dzelzs irbuli vai naglu kasīt.
ortzonds Ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
pianola Ar elektrību darbināmas klavieres (piano), ar tempa un skaņu stipruma regulāciju.
elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
elektrotelfers Ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas).
atdukņāt Ar elkoņiem stumt atpakaļ.
traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
ērkšķināt Ar ērkšķiem, dzeloņiem saskrāpēt.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
ēvelēt Ar ēveli (2) sasmalcināt (dārzeņus).
ēvelēt Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
fotografika Ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais.
ēzēt Ar gaisa plūsmas palīdzību palielināt uguni.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
autobibliotēka Ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
nodzīt Ar gropjēveli izveidot (gropi).
tūžīt Ar grūtībām celt, kāpt.
rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
lancīt Ar grūtībām ceļot lielāku attālumu.
bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
iesaspiesties Ar grūtībām iekļūt pārpildītā telpā.
iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
izšļucināt Ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu).
izslodzīt Ar grūtībām izstaigāt (lielāku attāumu).
nočiknīt Ar grūtībām nocelt kaut ko smagu.
nogumzīt Ar grūtībām norīt (lielu kumosu).
(tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
(tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
uzkūļāties Ar grūtībām piecelties.
uzkūlināties Ar grūtībām piecelties.
uzkūļināties Ar grūtībām piecelties.
uzstenēt Ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā).
uztūžīt Ar grūtībām uzcelt.
uzgorīties Ar grūtībām, negribīgi piecelties.
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
žņurgāties Ar grūtībām, zelējot ēst.
sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
hromatogramma Ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu.
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
idrains Ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks.
motorzāģis Ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi.
aizpelnīt Ar iepriekšējo darbu nopelnīt.
elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
elektrodetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju.
detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi.
šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
krūce Ar izaugumiem un celmiem bagāta vieta.
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
ekspiratorisks Ar izelpošanu saistīts.
izolēts vads ar izolācijas materiālu pārklāts elektriskais vads.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
koacervāts Ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā.
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība; izaugsme.
kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
saraupēt ar kapājamo dzelzi sasmalcināt (lopbarību).
krāst Ar karoti izcelt (izzvejot biezumus).
iešņīpāt Ar ko asu velkot, iebojāt.
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
salpingogrāfija Ar kontrastvielu pildīta olvada rentgenogrāfija.
gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
krellains Ar krellēm rotāts.
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis.
kūšots Ar kūsi apveltīts.
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa.
atmārkšīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
atmāršīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
ar saldu (arī gardu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
ar gardu (arī saldu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš.
viņķelēt Ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros).
izraut no nagiem ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
izmādīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmādīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
žļemāt Ar lielām grūtībām košļāt (barību) - par dzīvnieku.
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
aizmurīt Ar lielām pūlēm aiznest.
atcīnīt Ar lielām pūlēm atvilkt.
atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
iestīlēt Ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt.
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
šlužāt Ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem.
klozēt Ar lieliem apaviem, kājas velkot iet.
garai Ar lieliem intervāliem (ieelpot, izelpot, krākt).
greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
izļūļāt Ar lieliem malkiem izdzert.
iedimzāt Ar lieliem, dimdošiem soļiem ieiet.
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti.
ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
lopsīt Ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst.
veķēt Ar lielu apetīti ēst (ko biezu).
ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
ķepsīt Ar lielu apetīti ēst; ķepsēt.
ķepsēt Ar lielu apetīti ēst.
knecēt Ar lielu apetīti ēst.
ļepēt Ar lielu apetīti ēst.
mizāt Ar lielu apetīti ēst.
siksnāt Ar lielu apetīti ēst.
tūkāt Ar lielu apetīti ēst.
vicāt Ar lielu apetīti ēst.
izveķēt Ar lielu apetīti izēst (ko biezu).
iztest Ar lielu apetīti izēst.
izzēvelēt Ar lielu apetīti izēst.
izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
nocirst Ar lielu apetīti noēst.
notēst Ar lielu apetīti noēst.
paveķēt Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
paveķēties Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
makrocefāls Ar lielu galvu, lielgalvains.
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
ar aizturētu elpu ar lielu interesi, uzmanību, saspringti.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
aizdimīt Ar lielu piepūli ko smagu aizgādāt, nogādāt.
uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam, aizkusis.
ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
grūšai Ar lielu piepūli.
kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
izkramšāt Ar lielu sparu izvilkt.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
brizdu brazdām ar lielu troksni.
villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
muļķis palikdams ar ļoti lielām pūlēm, bet bez panākumiem.
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs.
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
atriedīt Ar meliem un krāpšanos atvilināt.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
muraiņš Ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām).
iemelns Ar melnu nokrāsu; melngans.
pamells Ar melnu nokrāsu.
figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns.
adosēt Ar muguru atzvelties.
defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
sazilināt Ar nātrēm apsvilināt, sadzelt.
nožilīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
nožirīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
cirstīt Ar nelieliem atvēzieniem vairākkārt cirst.
riteņkrēsls ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls.
sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni.
knicēt Ar nelielu nūju pa jokam iesist.
iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
apmelīgs Ar noslieci uz apmelošanu.
ogļot Ar ogli iekrāsot melnu, nomelnot.
nooglēt Ar ogli melnināt (krāsot melnu).
natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
acis pārgriezis ar pārmērīgu piepūli; lielās dusmās.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
grūdeša Ar pelavām sajaukta maize.
jukaimi Ar pelavām sajaukti salmi.
miezkalains Ar pelavām samaisīts.
čammains Ar pelavu piemaisījumu.
pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
puspelēks Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
uzžurgāt Ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
aizstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), aiznest, aizgādāt.
atstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest.
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
apstibīt Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
apstiept Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
uztužīt Ar pūlēm uzcelt; ar pūlēm pamodināt.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
sastibīt Ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest.
iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izsist Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
raģēt Ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
gaisma Ar redzi uztveramo elektromagnētisko viļņu plūsma.
koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
piedot grēkus ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
retai Ar samērā lielām atstarpēm.
retai Ar samērā lieliem starpposmiem.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
nozendelēt Ar siekalām apzelēt.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
kaņepraibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
temparaibains Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
temparaibaiņš Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
temparaibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
smeldžu Ar smeldzēm 2 izrakstīts, ornamentēts.
projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
iežļāgt Ar sparu un lielā daudzumā ieliet.
hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
sastabulēt Ar stabuli izspēlēt melodiju.
starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
smeldžots Ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts.
zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvirāt Ar sviru izcelt.
uzsvirāt Ar sviru pacelt.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
šimoze Ar šo sprāgstvielu pildīta granāta.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
uztrīsēt Ar trīsi uzvilkt, uzcelt.
tupelēt Ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties.
plus mīnus Ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2).
palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
žolga Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe.
ūdensmatracis Ar ūdeni vai želeju pildīts matracis.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
uro- Ar urīnu, urīnvielu izvadorgāniem saistīts (piem., uroloģija, urometrs).
eksogēnais metabolisms ar uzturu uzņemto barības vielu metabolisms.
ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu.
nozarkārba Ar vāku nosedzama kārba elektrības instalācijas vadu savienošanai un nozarošanai.
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
vāla Ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā.
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
plucekļots Ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens.
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
kājīgs Ar veiklām, veselām kājām.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk.
uzpuncāt Ar velējamo vāli dauzīt.
velēnojs Ar velēnām bagātīgs.
rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
norullēt Ar veltni nogludināt (veļu).
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
traveja Ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām).
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
damascējums Ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
pietrīt Ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei.
izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
vindāt Ar vinču, sviru pacelt.
vindēt Ar vinču, sviru pacelt.
izvindināt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt.
izvindāt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt.
uzvindāt Ar vindu uzcelt.
uzvindēt Ar vindu uzcelt.
uzvindot Ar vindu uzcelt.
vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
mazzālains Ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle.
zeltadīts Ar zelta diegiem rotāts adījums.
zeltšūts Ar zelta pavedieniem izšūts.
zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
ziedīgs Ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu.
uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granādā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
Ordovkas ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Ragatu ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Vārdaukas ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Raģis Ārdavas ezers Pelēču pagastā.
Ardauka Ārdavas ezers Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
uzārdīties Ārdot izcelt virspusē.
driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu.
konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ar Argons (ķīm. elements).
Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m.
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. "Hebrides"), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m.
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoma sastāvdaļa, platība - 1400 kvadrātkilometru, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Toršhavna, lielākā sala - Streimoja.
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (angļu val. "Shetland Islands"), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Orkney Islands"), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. “Āland”, somu val. “Ahvenanmaa”), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
Abaiana arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abaiang_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā.
Abemama arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abemama_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā, \~50 km uz ziemeļiem no ekvatora.
Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. "Lofoten"), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m.
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
archipels Arhipelāgs.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
pokuna Arhitektoniski veidota ūdens tvertne indu rituālām peldēm.
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
agrafe Arhitektūrā - dzelzs krampis.
bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli.
ektotoksēmija Ārīgas izcelsmes toksēmija.
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
air Ārija, meldija, dziedājums.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu.
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti.
ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija.
smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums.
hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās.
dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope").
hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele.
pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
arkla dīsele arkla daļa aiz kuras zirgi velk arklu.
ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira.
rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai.
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
divzirgu arkls arkls, kuru velk divi zirgi.
pusotra zirga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
pusotrjūga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
vienzirga arkls arkls, kuru velk viens zirgs.
arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
pārsegumvelve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba.
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi.
pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
Crataegus arnoldiana Arnolda vilkābele.
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
Pelargonium graveolens aromātiskā pelargonija.
benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
rezionīds aromātiska viela, ko iegūst no plūmju evernijas un izmanto parfimērijā.
nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm.
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
stirakss aromātisks balzams, ko iegūst no vielas, kura izdalās ambraskoku stumbru rētās; izmanto medicīnā un parfimērijā.
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
aroma Aromāts, patīkama augu vai citu vielu smarša.
piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa").
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart.
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
ārienē Ārpus telpām, laukā.
laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā.
brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
ārē Ārpus telpām; laukā.
brīvā gaisā ārpus telpām.
uz klaja lauka, arī klajā laukā Ārpus telpām.
zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Ārpus telpām.
dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja.
kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā.
As Arsēns (ķīm. elements).
adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās.
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm.
antigēna terapija ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
elektrofototerapija Ārstēšana ar elektrisko gaismu.
elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā.
talasoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu un jūras peldēm.
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
fiziomedikālisms Ārstēšana, kurā izmanto tikai netoksiskus augu izcelsmes līdzekļus.
RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts").
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
vīvelēt Ārstēt vīveles vārdojot.
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
sollukss Ārstniecības ierīce - elektriska stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
Matricaria recutita ārstniecības kumelīte.
kumeliņš Ārstniecības kumelīte.
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
bišu mētra ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), citronmelisa.
citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
perdelītes ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
Melisa officinalis ārstniecības melisa jeb citronmētra.
Melissa officinalis ārstniecības melisa.
taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos.
urne Ārstniecības vērmele ("Anchusa officinalis").
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji.
simpatolītiskie līdzekļi ārstniecības vielas, kas spēj novērst parādības, kuras izraisa simpātisko nervu kairinājums.
tonizējošie līdzekļi ārstniecības vielas, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
beberīcenzafte Ārstnieciska viela, kuras sastāvā ir kāds bārbeļu preparāts.
terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu.
lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
kaktu ārsts ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
ekstraordinārs ārštata vai speciāli iecelts, norīkots
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
arteriogrāfija Artērijas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens.
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs.
valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg.
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem.
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
Elaeagnus pungens asais eleagns.
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
Crataegus horrida asērkšķu vilkābele.
knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
asphodeline Asfodeles.
Ligūrijas asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline liburnica").
dzeltenā asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline lutea").
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
pātagot Asi pelt, kritizēt.
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
šmirģelēt Asināt ar šmirģeli.
Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
imūnkompleksi Asinīs cirkulējošo antigēnu-antivielu kompleksi.
satrīt Asinot sadeldēt.
hemocīti asins formelementi (eritrocīti, leikocīti, trombocīti).
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas.
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
gamma globulīni asins olbaltumvielu frakcijas, antivielas pret slimību ierosinātājiem.
eritrocītu grimšanas ātrums asins olbaltumvielu frakciju attiecības rādītājs.
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gamma globulīns.
gamma globulīns asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gammaglobulīns.
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
hemocīts Asins šūna, asins formelements.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
Crataegus sanguinea asinssarkanā vilkābele.
angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē.
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae").
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas.
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella").
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia").
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
graudaine asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Encoelia").
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina").
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea").
aizdusis Asmatisks, smagi elpojošs.
dizasociācija Asociācijai pretējs psiholoģisks process, asociāciju sadalīšana atsevišķos elementos.
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
čemuru asparāgs asparāgu suga ("Asparagus umbellatus").
Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību.
replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus.
dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas.
skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem.
verens Ass, stiprs; sālīts; uzturvielām bagāts.
piekodīgs Ass, svelošs (par salu).
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu).
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze.
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Paramecium caudatum astainā tupelīte.
caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
At Astats (ķīm. elements).
ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem).
asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
aiztusnis Astma, elpas trūkums.
dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
G-8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām.
aktelis Astotdaļa (no kādas mērvienības veseluma).
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu.
asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes.
nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
zvaigžņu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta zvaigžņu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; zvaigžņu atmosfēru fizika.
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus.
kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē.
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
elektrospektrofotometrs Astronomiska ierīce debess objektu spektru mērīšanai ar fotoelektrisko metodi; fotoelektriskais spektrofotometrs.
astronomiskā observatorija astronomiskiem novērojumiem paredzēts instrumentu un telpu komplekss.
observatorija Astronomiskiem novērojumiem paredzēts instrumentu un telpu komplekss.
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants.
Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica.
Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda.
saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
baby-bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi.
CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
NTSC ASV Nacionālā televīzijas sistēmu komiteja.
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā.
Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla.
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
atbliezt Atbelzt (1).
celt klausuli atbildēt uz telefona zvanu.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
pa kājai atbilstošā lielumā (par apaviem).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
sasmalstas Atbiras, sagrābas, nosmeltas putas.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
detoksikācija Atbrīvošana, attīrīšana no indīgām vielām.
atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem); atcelt (no amata).
atindēt Atbrīvot (no indīgām vielām).
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
atcelmot Atbrīvot no celmiem.
atdzelžot Atbrīvot no dzelzs piemaisījumiem.
izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem; atbrīvot, pasargāt no velna varas.
attaukot Atbrīvot no taukvielām.
atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
dēstitūcija Atcelšana no amata.
dēstituēt Atcelt (no amata), atstādināt.
atstatināt Atcelt (no amata).
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
gāzt Atcelt no amata.
pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā.
kancelēt Atcelt, anulēt (datora darbību).
anullēt Atcelt, noteikt par nederīgu; anulēt.
abolēt Atcelt.
abrogēt Atcelt.
atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī.
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
atlīmēt Atdalīt (ko pielīmētu).
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām.
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
nolupināt Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot.
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus; radiodarbnīca.
dirbīkla Ateljē.
perediška Atelpa; pauze.
atelsa Atelpa.
atguva Atelpa.
luftpauze Atelpa.
atelpt Atelpot; atvilkt elpu.
atelsāties Atelsoties.
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
garšot Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
atālēties Atgūt elpu.
atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
tikt uz kājām atgūt veselību.
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem).
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt.
atgriezties atkal pievērsties reliģijai
epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta).
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
atkrampis Atkarpe uz dzelzs duramā rīka.
atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
mirgojošā gaisma atkārtota gaismas iedegšanās pēc neliela laika intervāla.
hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
atkārtota migrācija atkārtota pārcelšanās citā dzīves vietā (parasti relatīvi īsā laikposmā).
reutilizācija Atkārtota vai daudzkārtēja uzņemto minerālvielu izmantošanās augā.
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties).
gulstuļot Atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku).
aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
pacilināt Atkārtoti mazliet pacelt.
vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās.
uzcelāt Atkārtoti pacelt un apvērst.
dalocīt Atkārtoti pielocīt.
pārsmelt Atkārtoti smelt.
gvelžāt Atkārtoti vai daudz gvelzt.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
diedelēties Atkārtoti, uzmācīgi diedelēt.
cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
pieķert melos atklāt melus.
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes.
rolovers Atklātas valūtas pozīcijas pārcelšana uz nākamo valutēšanas datumu.
ģundēt Atklāti, publiski atcelt.
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
atkošļāt Atkodelēt.
kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
Ušakova kepka atkritumu izgāztuves veidots kalns Rīgā, Deglava ielā.
norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
atķerrāties Atķellāties.
atveldināt Atlaidināt (dzelzi).
Scomber scombrus Atlantijas makrele jeb makrele.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra, Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km.
Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju ("Marmara Denizi"), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
grindvalis Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Klusā okeāna delfīnu suga.
store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
cēlības Atlīdzība, palīdzot uzcelt apgāzto vezumu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
uzkavēt Atlikt, atcelt.
izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas.
inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
rezīdijs Atlikumu klase - visu pēc dotā moduļa m savstarpēji kongruento veselo skaitļu klase.
deciduoma Atlobenes audu audzējs; dzemdes audzējs, kurā ir atlobenes elementi.
atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist).
luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot.
vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem.
lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam.
praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello.
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus.
ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā.
pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu.
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem).
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā.
hibridizācija atoma elektronu orbitāļu savstarpējās sadarbības veids.
bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino.
relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli.
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni.
elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu.
mionijs Atomam līdzīga saistīta sistēma, kas sastāv no pozitīva miona un elektrona.
AES Atomelektrostacija.
atomspēkstacija Atomelektrostacija.
atomradikāļi Atomi, kuros ir nesapāroti elektroni.
asimetriskais atoms (centrs) atoms organisko vielu molekulās, kam visi aizstājēji ir savstarpēji atšķirīgi.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons.
pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu).
supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku.
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos.
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos.
autojonizācija Atomu un molekulu jonizācija stipru elektrisko lauku ietekmē.
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu.
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
revolvēt Atpakaļ velt.
rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
atmaut Atpeldēt.
atplīvēt Atpeldēt.
atpelnīties Atpelnīt.
ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda.
atskarba Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
atskarbe Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
ploskats Atplīsusi stērbele.
atskārbala Atplīsusi strēmele pie apģērba.
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
cepināt Atprasīt uzdoto mācību vielu skolā.
atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
atvaļa Atpūta, atelpa.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
čilauts Atpūtas telpa (klubā, naktsklubā).
dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
tahipnoe Ātra elpošana.
tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām.
klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
guberņas cietums atradās Rīgā, Citadelē (tagadējā Citadeles ielā 5/7), no 1786. g. līdz 1920. gadam.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
ferrotipija Ātrfotogrāfija uz dzelzs skārda.
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
kammāt Ātri (lieliem kumosiem) ēst.
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
meningoblastoma Ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu.
limfoepitelioma Ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
dvesināt Ātri elpot, elsot.
stopāt ātri elsot.
guldzīt Ātri ēst, rīt lielus kumosus.
sagrūst Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
notraicīt Ātri nocelt, atmest.
klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
elšāt Ātri un dziļi elpot.
beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
pūšļāties ātri un grūti elpot.
puktāt ātri un smagi elpot (par aitām).
elsināt Ātri un smagi elsot, dvašot.
drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
roltons ātri vārāmās nūdeles.
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi.
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs.
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m.
Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers.
Gallas-Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši.
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis.
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
Dienvidsendviču dziļvaga atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, lielākais dziļums — 8428 m zjl., desmitā dziļākā dziļvaga pasaulē.
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Āfrikas-Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m.
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti.
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m.
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m.
Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha.
Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m.
Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis.
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers.
Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve.
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums.
Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km.
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs.
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m.
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m.
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains.
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.).
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha.
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru.
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam.
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
Idzu-Ogasavaras dziļvaga atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums - 9780 m zjl., sestā dziļākā dziļvaga pasaulē.
Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
Sunīšu kalns atrodas Krimuldas pagastā, garums — 1,5 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 74,3 m vjl., relatīvais augstums — \~30 m.
Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis.
Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m.
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m.
Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^.
Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^.
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13 gs.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m.
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga.
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^.
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis.
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā.
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā, starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas).
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m.
Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota.
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs.
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers.
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijā, Lielbritānijā, izveidots 2003. g. platība - 4528 km^2^.
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju ("Saint George's Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Lielais Subates ezers atrodas Subates pilsētā, platība - 51 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 16,5 m; Subatas ezers; Subates ezers.
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
Žunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
Taurīšu ezers atrodas šī dabas lieguma centrālajā daļā, garums - \~100 m, lielākais platums - \~70 m, eitrofs.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers.
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers.
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers.
Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā, platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m.
Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.).
Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi.
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa.
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km.
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m.
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m.
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras.
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri.
skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
šorttreks Ātrslidošanas sporta veids (īsajā celiņā).
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā.
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
fāzes ātrums ātrums, ar kādu harmoniska viļņa maksimumi vai minimumi izplatās vielā.
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
dreifa ātrums ātrums, ar kādu peldlīdzeklis pārvietojas bez dzinējiem.
asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (c=299792458 m/s jeb aptuveni 300 tūkstoši km/s).
gonka Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.).
gonkas Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.).
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī.
mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi.
komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa.
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām.
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma.
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
žāvājiens Atsevišķa žāvāšanās ieelpa.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā).
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei.
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
ģimene Atsevišķu augu pēcnācēji augu selekcijā.
konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās.
integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības.
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
komplekss Atsevišķu psihisko elementu nedalāma apvienošana.
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām.
atdauzīt Atsist, atšķelt.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii").
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum").
atkarpjains Atskabargains, dzeloņains.
Aphelandra squarrosa atskabargu afelandra.
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
kaburka Atskurbšanas telpa.
atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt.
veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā.
kompozītatslēga Atslēga, kuru veido divi vai vairāki lauki datnē, kolonnas tabulā vai atribūti relāciju datu bāzē.
datu šifrēšanas atslēga atslēgšifrēšanas elements, ko izmanto datu šifrēšanai un atšifrēšanai.
atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu.
atkriet Atsmelt.
līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm).
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi.
divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums).
mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
pakremties Atspiedies (uz elkoņiem).
atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas.
piezvilt Atspiesties, pieliekties.
atžeibināt Atspirdzināt, atveldzēt.
vilgums Atspirdzinoša veldze.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
katoptrisks teleskops atspoguļojošs teleskops, kurā lēcu vietā ir metāla spogulis.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
dzirksteļstarpa Atstarpe starp aizdedzes sveces elektrodiem.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu.
šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
klīrenss Atstatums starp zemes virsu un viszemāko automobiļa konstrukcijas elementu (izņemot riteņus); viens no automobiļa pārgājības rādītājiem.
atkamāt Atstiept (daļēji velkot pa zemi).
kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
atdzīt Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt.
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse.
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
atspradzināt Atšķelt, atdalīt.
atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt.
atskarbelēt Atšķelt; atskarbināt.
atskarbināt Atšķelt.
atskarbīt Atšķelt.
šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida.
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
atplīst Atšķelties.
atskarbināties Atšķelties.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
atšķupelēt Atšķipelēt.
Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atstipt Atšķirties, izcelties.
atslupāt Atšļūkt (lielās čībās), kājas pa zemi velkot.
atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
Puccinellia distans attālā pukcinellija.
attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
kudurs Attāls kādas celtnes stūris.
legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
metacentra augstums attālums no peldlīdzekļa smaguma centra līdz metacentram.
iegrime Attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
aerofotogrāfēšanas bāze attālums starp diviem tuvākajiem viena maršruta projekcijas centriem jeb attālums starp stereomodeli veidojošo ainu projekcijas centriem.
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
attēla diagonāle attālums starp optiskā attēla pretējiem stūriem televizora kineskopā.
solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
abrenunciācija Atteikšanās no velna kristību rituālā.
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
čorka Atteka, strautiņš, ieleja.
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā.
izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības.
kadra kompozīcija attēla elementu izvietojums kadrā attiecībā citam pret citu un pret kadra ietvaru.
izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās.
tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte.
iesprūšana Attēla nevēlama aizkavēšanās televīzijas raidlampā.
rentgentelevīzija Attēla pārraidīšana no rentgenaparatūras uz televizora ekrānu.
krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli.
pirmtēls Attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B.
transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
injektīvs (viennozīmīgs) attēlojums attēlojums, kurā katram a atbilst viens elements b.
bijektīvs (abpusējs) attēlojums attēlojums, kurā katram elementam a atbilst tieši viens b un otrādi.
sirjektīvs (pārklājošs) attēlojums attēlojums, kurā katrs b ir kāda elementa a attēls.
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē, - reliģisks vai heraldisks islāma simbols.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
elektronattēls Attēls, kuru uz kameras raidlampas veido elektronu emisija no fotokatoda; izraisa luminoforu un uztvērējelektrodu darbības inerce.
attēlveidošana Attēlu elektroniska atveidošana datorā, izmantojot skenēšanu.
elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
ikonolatrija Attēlu pielūgšana.
laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
telefotogrāfija Attēlu telegrāfija.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos.
dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
atlantoaksiāls Attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju.
heterociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir dažādu elementu atomi.
homociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa.
ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
diasostisks Attiecīgs uz higiēnu vai veselības aizsardzību.
endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
atermāls Attiecīgs uz minerālavotu ar temperatūru zem 16 Celsija grādiem.
apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
antiksēnisks Attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos.
centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo.
molekulas struktūra attieksmju kopums starp atomiem, kas parāda atomu izvietojumu telpā, saites starp atomiem un šo saišu stiprumu.
atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem.
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
poliskēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts kāju skaits.
polipodija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts pēdu skaits.
diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās.
makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
izaudzēties Attīstoties palielināties.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu.
fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem.
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
bezdimensijas lielumi atvasināti fizikāli lielumi, kuru dimensijā pamatlielumu pakāpes rādītājs ir nulle.
pose atvasīte, kas aug ābeles potētam zaram.
sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi.
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
atveldzināt Atveldzēt (1).
atveldzināt Atveldzēt (2).
atausēt Atveldzēt, atspirdzināt.
atkapināt Atveldzēt, atspirdzināt.
atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu).
atvalstīt Atvelt (vairākus).
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas.
barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu.
lukta Atvere, caurums (celtnē).
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā.
cerebrostomija Atveres izveidošana lielajās smadzenēs.
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus.
tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai.
apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem.
konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā.
servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis.
pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai.
entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums.
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
refrigerācija Atvēsināšana, dzesētāju līdzekļu pielietošana.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atsacelties Atzelt, ataugt (par augiem).
atzīška Atzīdelis.
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi.
reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.
brākāt Atzīt par nederīgu, nelietojamu.
izsmādēt Atzīt par nederīgu; nopelt.
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
atsazvelties Atzvelties.
atsvelties Atzvelties.
atzvilt Atzvelties.
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām.
atzvales Atzveltne uz ragaviņām.
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
atmugura Atzveltne.
atmugure Atzveltne.
atsleja Atzveltne.
atspiednis Atzveltne.
atspiednītis Atzveltne.
atvalsts Atzveltne.
atzvala Atzveltne.
atzvalinis Atzveltne.
atzvēles Atzveltne.
lēna Atzveltne.
lēne Atzveltne.
zveltne Atzveltne.
zveltnis Atzveltne.
atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls.
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
lēnkrēsls Atzveltnes krēsls.
korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa.
korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa.
kanaps Atzveltnes sols.
kurgans Atzveltnis ragavām.
atzveltene Atzveltnis.
atzveltenis Atzveltnis.
atzveltine Atzveltnis.
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km.
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji.
mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji.
ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
skarenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Skare" iedzīvotāji.
Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji.
teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji.
baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli").
Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns.
Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs.
sarkanknābja audējputns audējputnu dzimtas suga ("Quelea quelea").
sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai).
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu.
putnactens audekls, kuru aužot veidojas reljefs raksts ar bedrītēm.
drēģis Audekls, uz kā uzber pelnus un nokāš sārmu.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
korķaudi Audi, kuros ir korķviela.
limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
peritraheīts Audu iekaisums ap elpvadu.
perispondilīts Audu iekaisums ap skriemeli.
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību.
elektroekscīzija Audu izgriešana, izmantojot elektroķirurģisko metodi.
termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
akusekcija Audu pārdalīšana ar elektrisku ķirurģisko adatu.
kalcifilakse Audu pārkaļķošanās pēc stimulējošas vielas ievadīšanas.
elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām.
pneimofasciogramma Audu rentgenogramma pēc gaisa ievadīšanas fascijstarpu telpā.
macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai.
rarefakcija Audu struktūrelementu izzušana.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
ļecka Auduma gabals; stērbele.
ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband").
plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis.
plācītis Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums.
lielrakstainais auduma pinums auduma pinums, kuram raksturīgi lieli raksti, ieaustas puķes, ģeometriskas figūras, ornamenti utt.
pusdrellis Auduma raksts, kur auds iet pārmijus pār un zem 4 velkiem, nākošais auds iet pretēji, izveidojot ripsa sējumu, bet pamats veidojas vienkārtnī.
slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā.
slokātne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce.
slokotne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce.
slokātnis Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums.
aizmats Auduma sākums (stellēs).
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
ļerpata Auduma strēmele; skranda.
lunte Auduma strēmele.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem.
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
daldarainis Audums, arī lakats ar lielām rūtīm.
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
māsiņaudums Audums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus.
lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni.
lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī.
ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali.
onkoģenēze Audzēja izcelsme, izveidošanās un attīstība.
marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju.
limfadenoma Audzējam līdzīgs limfmezgla palielinājums.
luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām.
leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits.
cilindrosarkoma Audzējs, kas sastāv no cilindromatoziem un sarkomatoziem elementiem.
cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā.
fibroepitelioma Audzējs, kas sastāv no epitēlija un fibroziem elementiem.
osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
desmoneoplazma Audzējs, kas sastāv no saistaudu elementiem.
ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
hloroeritroblastoma Audzējs, kurā ir hloromas un eritroblastomas elementi.
dentīnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
dentlnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
audzība Audzelība.
audzelīgi Audzelīgs.
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
balstaugi Augi ar stingru, izturīgu stumbru vai stiebru, uz kuriem balstās kāpelējošie augi.
izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē.
ombrofili Augi, kas pa lielākajai daļai aug ēnainās vietās.
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei.
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos.
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
telpu (arī istabas) augi (arī puķes) augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecaugi.
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi.
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes.
dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana.
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis.
ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
ķeraine Augļa dzelonis (augiem).
pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana.
augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa.
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles.
zafte Augļu ievārījums; marmelāde.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu.
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas.
lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras.
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
krāsu augs augs, kuru izmanto krāsošanai; augs, no kura iegūst krāsvielas.
stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks.
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
dinga Augs; audzelīga vieta.
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā.
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2.
prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG.
programmēšanas valoda PROLOG augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai).
franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā.
keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
augstcepure Augsta, liela cepure.
Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m.
Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs.
Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m.
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9m.
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru.
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m.
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
rezidentūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma.
Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
Alpi Augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā "Alpen", franču valodā "Alpes", itāliešu valodā "Alpi"), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu.
labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m.
Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m.
Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu.
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
Musala Augstākā virsotne Bulgārijā ("Musala") un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m.
Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem.
Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m.
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m.
Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m.
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m.
Snoudons Augstākā virsotne Kembrianu kalnos ("Snowdon"), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m.
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m.
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m.
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m.
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Eštrela augstākā virsotne Portugālē, Eštrelas kalnos, augstums - 1993 m.
Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns.
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais).
sferoidālā ģeodēzija augstākās ģeodēzijas nozare, kas pētī Zemes elipsoīdo ģeometriju.
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis.
alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
bānkungs Augstāks dzelzceļa ierēdnis.
hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
HDTV Augstas izšķirstības televīzija ("high-definition television").
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
papīrbalts monitors augstas kvalitātes monohroms monitors, kas attēlo melnu tekstu vai grafiku uz balta fona.
karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai.
komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai.
Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms.
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi.
Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 323 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
augstmanība Augstprātība, lielība.
hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās.
degunu izslējis augstprātīgi, lielīgi, lepni.
snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā.
staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes.
hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
duprs Augsts, apdrupis celms.
vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās.
štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām).
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos.
Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas.
alabastrs augstvērtīgs celtniecības ģipsis.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums.
Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants.
Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants.
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants.
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji.
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants.
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis.
spruds Augšdelms.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs.
reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura.
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
URI Augšējo elpceļu infekcija (angļu "upper respiratory infection").
platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju.
Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas.
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa.
kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas.
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā).
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
dīdzoties Augt, palielināties.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
metilmerkaptofoss Augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu.
aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
biostimulācija Augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu.
celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
ksantofils Augu dzeltenais pigments.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
vīnakoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
dzeltenājs Augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle.
giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
vinblastīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
vinkristīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
paklitaksels Augu izcelsmes pretvēža preparāts, kas kavē šūnu dalīšanos.
šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas.
fitomitogēns Augu izcelsmes viela, kas inducē mitozi cilvēka šūnās.
sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā); neliela audze.
felogēns Augu korķa kambijs, veidotājaudi, kas veido stumbra ārpusē korķi, bet centra virzienā - felodermu.
haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecētājmiza.
miecētājmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecmiza.
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
ramoļi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
ramuliņi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
balstaudi Augu patstāvīgie audi, kas dod augiem mehānisku izturību un elastību; mehāniskie audi.
spidraks Augu pelni.
fitovitelīns Augu proteīns, līdzīgs vitelīnam.
epiblēma Augu sakņu ārējie vienkārtas segaudi, kuriem tāda pati izcelšanās, kāda ir virszemes orgānu epidermai.
akarinoze Augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām.
alēlopātija Augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību.
mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.).
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana.
miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
izdalītājsistēma Augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru.
plastīdas Augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju.
plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
apakšģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos.
oksidāzes Augu un dzīvnieku valsts oksidācijas fermenti, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
aklimatizēšanās Augu vai dzīvnieku pielāgošanās dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
aklimatizēšana Augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
potēšana Augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam).
piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
pustiks Augumā neliela cūka.
kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus.
apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā.
šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi.
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava.
stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes.
priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša.
nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm.
rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
tonsilektomija Aukslēju mandeles izoperēšana.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle.
vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle.
palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana.
stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana.
psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde.
spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas.
glisē auksta melna kafija ar saldējumu vai putukrējumu.
Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
ladauka auksta telpa.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu.
molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas.
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
termoelektriskā aukstummašīna aukstummašīna, kurā izmanto Peltjē efektu.
aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis).
Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā.
Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež.
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus").
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki.
klokē Austa vai adīta drāna ar burbuļainu reljefu.
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc raizēm to sauc par aborigēnu pulksteni.
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
Alpi Austrālijas Alpi - Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos, garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m.
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
laidas Austrumsibīrijā - nelieli ezeri tundras zonā.
tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu.
taibokss austrumu cīņas paveids, kuras pamatelements ir sitiens bez boksera cimdiem
AET Austrumu elektriskie tīkli.
platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
Nigella orientalis austrumu nigella.
stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai.
falafels Austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu pīrāgs vai bumbiņas; falāfels.
tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans.
sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus").
dzeltenraibais kasiks austrumvālodžu dzimtas suga ("Cacicus cela").
rahatlukums Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes.
serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa.
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
elektrobuss autobuss, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām.
benzovozs Autocisterna degvielas pārvadāšanai.
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
AEAR Autoelektroaparātu rūpnīca.
lauka emisija autoelektronu emisija.
tuneļemisija autoelektronu emisija.
motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
autoaglutinīns Autoloģisks seruma faktors, kas aglutinē savus šūnelementus.
hibridomobilis Automašīna, kas aprīkota gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektromotoru.
torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis.
radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas.
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni.
avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT".
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai.
pašsāknēšanās Automātiska operētājsistēmas ielāde datora starta brīdī.
izodroms Automātiskā regulatora elements vai ierīce, ar ko nodrošina elastīgu atgriezenisko saiti.
blinkers Automātiska signālierīce dzelzceļa bloķēšanas sistēmas komutatoros.
dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus.
ATC Automātiskā telefona centrāle.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam.
sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību.
Greifera transportieris automātiskas līnijas transporta mehānisms, kas paceļ apstrādājamo objektu virs bāzējošajiem elementiem un pārvieto to par soli uz nākamo darba pozīciju.
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari.
marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
meklētājs Automātisko telefona centrāļu elektromehāniska komutācijas ierīce; galvenās sastāvdaļas ir stators, rotors un slīdkontakti.
elektriskais nodalītājs automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai.
atvienotājs Automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai.
mikroskaitļotājs Automātisks elektroniskais skaitļotājs, kurā par centrālo vadības un datu apstrādes mezglu izmantots mikroprocesors.
kosmosa zonde automātisks kosmiskais lidaparāts kosmosa telpas pētīšanai visai lielā attālumā no Zemes.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu.
aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
atsperotā masa automobiļa daļu masa, ko uzņem balstiekārtas elastīgie elementi.
neatsperotā masa automobiļa daļu masa, kuras slodzi neuzņem balstiekārtas elastīgie elementi.
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
automodelis Automobiļa modelis.
spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai.
izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana.
virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana.
lāgošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija.
eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem.
hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju.
fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
dzērājšoferis autovadītājs, kas vada transporta līdzekli, būdams alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
spiras auzu čagas, pelavas.
kļunkurs Auzu ķīselis.
žūra Auzu ķīselis.
zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”).
Oscinella frit auzu melnā stiebrmuša.
sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt.
auzpeli Auzu pelavas.
velna auza auzu suga ("Avena strigosa"); velnauza.
krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām.
četrminas Aužamās stelles ar četrām paminām.
stāvi Aužamās stelles.
laipstules Aužamie stāvi, stelles.
stāve Aužamie stāvi; stelles.
pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu.
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls.
valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu.
baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
boķis Aužamo stāvu veltnis.
boze Aužamo stāvu veltnis.
bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu.
industriālā mūzika avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām.
lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
kolportieris Avīžu pārdevējs uz ielas.
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots.
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
Avotene Avotu iela un tās apkārtne Rīgā.
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
šķībacainais Aziāts; dzeltenās rases pārstāvis.
Bubalus arnee Āzijas bifelis.
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
Bubalus arnee forma bubalis Āzijas mājas bifelis.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
Trachelospermum asiaticum Āzijas trahelosperma.
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
azorella Azorellas.
trīsžuburu azorella azorellu suga ("Azorella trifurcata").
azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs.
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā.
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža.
grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize.
badmēris Bada nāve, liels trūkums.
sviķēt badā vai velti gaidot (ciest).
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt).
flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums.
kupls Bagāts, bagātīgs; arī liels, plašs.
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
Bostens Bagraškels - ezers Ķīnā.
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
nobailes Bailes (parasti nelielas).
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
stigiofobija Bailes no elles.
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem).
glenofobija Bailes no lelles skatiena.
simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
musofobija Bailes no pelēm.
agorafobija Bailes no plašas telpas, plašiem laukumiem, viens no psihoneirozes veidiem.
arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām.
ciklofobija Bailes no velosipēdistiem.
eritrofobija Bailes nosarkt nelaikā.
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs).
Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
Kroņu-Bakanu ezers Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības.
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā.
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
bakterioproteīns Baktēriju olbaltumviela.
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas.
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta.
Certhiaxis pallida bālais dzeloņmūrnieks.
dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
platrīklis Balamute, lielībnieks.
bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās.
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii").
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides").
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
bālelis Bāleliņš.
bālenītis Bāleliņš.
bālens Bāleliņš.
brāleliņš Bāleliņš.
pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem.
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans.
krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
zilsalns Bāli zilganpelēks.
dzelgans Bālidzeltens.
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
globālā raķete ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas.
baložupelēks Baložpelēks.
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu.
balss rīkle balsenes dobums, arī elpvads.
balsenīce Balsenes dobums, arī elpvads.
svētdienasrīkle Balsenes dobums; arī elpvads.
tireokrikotomija Balsenes elastīgā konusa pārgriešana.
laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums.
četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa.
laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana.
laringotraheīts Balsenes un elpvada iekaisums.
telefonbalsojums balsošana pa telefonu.
telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
datorsaistes telefonija balss telefonijas un datu bāzu apvienojums.
riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums.
skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm.
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
elastīgs balsts balsts, kas zem slodzes elastīgi deformējas (pārvietojas).
vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba").
Motacilla alba baltā cielava.
nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem.
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
Apatele leporina baltā pelēkpūcīte.
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
atvārsne Balta strēmele zilās debesīs.
leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts.
dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
vieglās krāsas baltā, dzeltenā, gaišzaļā u. c. gaišās krāsas.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltais dzidrais baltās dzidrās ābeles auglis.
Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad").
plēka Baltās pelnu pārsliņas.
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms.
kogulītis Baltās trifeles.
kogurs Baltās trifeles.
Berberis candidula baltenā bārbele.
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
plēņš Balti pelni virs oglēm.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations").
Palaemon squilla Baltijas garnele.
akmeņu garnele Baltijas garnele.
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. "Pohjanlahti", zviedru val. "Bottniska viken"), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m.
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
BALTNET Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēma.
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
Artamus leucorhynchus baltkrūšu bezdelīgstrazds.
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
rhynchospora Baltmeldri.
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
Jaera albifrons baltpieres māņēzelītis.
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūku, arī suni).
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem.
zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem.
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu.
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts.
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
Centaurea dealbata baltsarmainā dzelzene.
čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
kopaugošā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon confluens").
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus").
melnā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon niger").
tūbainā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon tomentosus").
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji.
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants.
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
Populus balsamifera balzama papele.
tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā.
baļķstarpa Baļķu starpa (guļbūves celtnē).
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
sasaela Bambusu ģints ("Sasaella").
helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia").
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
akcepts Bankas apņemšanās garantēt vekselī vai akreditīvā norādītās summas samaksu.
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba").
ATM bankomāts (angļu _automated teller machine_).
banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās.
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
bārbale Bārbele.
Barbern Bārbele.
bērbele Bārbele.
berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints.
Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā.
Skaidrezers Bārbeles ezers Bārbeles pagastā.
berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds.
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji.
Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
barele Barels.
barelis Barels.
barile Barels.
barrele Barels.
barrels Barels.
barrils Barels.
bbl Barels.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
deiteroplazma Barības dzeltenums olšūnā.
deitoplazma Barības dzeltenums olšūnā.
goļa Barības kaste, barības redeles.
TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža.
redelapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm.
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
eitrofisks Barības vielām bagāts.
trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību.
kalorija barības vielu enerģētiskās vērtības vienība
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
enteroklīze Barības vielu vai medikamentu maisījuma ievadīšana zarnā.
bariums Bārijs - ķīmiskais elements.
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme").
kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum").
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum").
sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum").
sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans").
nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum").
Centaurea phrygia bārkšu dzelzene.
lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
bricelēt Bārt, pelt.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu.
bombarda Basa stabule ērģelēs.
Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis.
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji.
Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums.
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
basella Bazelas.
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.).
Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.).
sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra").
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales").
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt.
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
ārbaznīca Baznīcas joms, vieta ārpus altāra telpas.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana.
draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
valčāt Bāzt (lielus kumosus mutē).
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
šūtains Bedrains, nelīdzens (par ceļu).
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
beduklains Bedrains, nelīdzens.
jamains Bedrains, nelīdzens.
pompurains Bedrains, nelīdzens.
šūtnains Bedrains, nelīdzens.
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums.
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu.
pizdohen Beigas, nelabs gals.
pizģec Beigas, nelabs gals.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
Bq Bekerels (radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība).
speķēns bekona cūka (neliela un viegli nobarojama).
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos.
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna").
beladona Beladonna.
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs.
atropa Beladonnas.
parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
belemnitida Belemnīti.
belletristika Beletristika.
beletrists Beletristisku darbu autors.
brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā.
Balakfēika Belibofi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Bēl Ahanaslūha Belinaslou, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
Belize Beliza – valsts Centrālamerikā.
BZ Beliza, valsts divburtu kods.
BLZ Beliza, valsts trīsburtu kods.
BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents.
Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
belizieši Belizas pamatiedzīvotāji.
Polygonum bellardii Bellarda sūrene.
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms.
belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Howeia belmoreana Belmora hoveja.
Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
Aleksandrovska Belogorskas pilsētas (Krievijā, Amūras apgabalā) nosaukums 1926.-1935. g.
Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums līdz 1935. g.
beloperone Beloperones.
pilienu beloperone beloperoņu suga ("Beloperone guttata").
Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā.
B Bels (mērvienība akustikā, elektrotehnikā, radiotehnikā).
Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
beludžistānieši Beludži.
Huso huso beluga.
belznis Belzenis (2).
dulnis Belziens, dunka sānos.
belzējiens Belziens.
belzienis Belziens.
traknīt Belzt.
SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne").
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
bēliņģis Bēniņi, jumta telpa.
apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne.
bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis.
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
kolonka Benzīna tvertne (degvielas uzpildes stacijā).
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs.
kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l).
šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā.
Be Berilijs (ķīm. elements).
berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements.
Bk Berklijs (ķīm. elements).
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
bērna dzimšanas atlikšana bērna dzimšanas pārcelšana (plānošana) uz vēlāku mūža posmu.
marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai.
čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē".
apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties.
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām.
žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem.
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
saņemtava Bērnu saņemtava - dzemdību telpa.
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka.
Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka.
Bersteln Bērstele.
bertiellioze Bertiellu invāzija.
bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji.
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
starpvelme Berzes velme.
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica").
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina").
žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea").
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli").
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina").
svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene.
bērza vemekļi bērzu sulas izdalījumi uz celma vai iegriezuma vietā.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
dižpārdoklis Bestsellers.
bešamelmērce Bešamela mērce.
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru.
reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
bītele Bētelis.
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
alecitāls Bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas.
aizelcies Bez elpas, aizelsies.
aizelpies Bez elpas, aizelsies.
bezmalīgs Bez ierobežojuma telpā, brīvs.
flanēt Bez mērķa pa ielām staigāt apkārt.
kā putns gaisā (arī kokā, zara galā) bez pienākumiem, saistībām, rūpēm. ļoti liels attālums.
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
ņomāt Bez zobiem zelēt.
henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt.
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
čurkstēns Bezdelīdzēns, jauna bezdelīga.
bezdelēns Bezdelīdzēns.
Hirundo rustica bezdelīga jeb māju bezdelīga.
arleiga bezdelīga.
begzdaliņš Bezdelīga.
besnika Bezdelīga.
bezdelinga Bezdelīga.
bezdeliņš Bezdelīga.
bezdelnieks Bezdelīga.
bezdnieks Bezdelīga.
bežga Bezdelīga.
bezligs Bezdelīga.
bezlinga Bezdelīga.
blezdelinga Bezdelīga.
ķursis Bezdelīga.
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga.
asariņa Bezdelīgactiņa.
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
bezdelnieku actiņas bezdelīgactiņas.
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
lozdna Bezdelīgas pavārds.
melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta.
artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus").
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus").
lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus").
Tersina viridis bezdelīgtangars.
tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta.
tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints.
Oeciacus hirundinis bezdelīgu blakts.
hirundinidae Bezdelīgu dzimta.
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints.
hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints.
petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints.
ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints.
tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints.
bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
Falco subbuteo bezdelīgu piekūns.
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta.
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
diegastes bezdalīga bezdelīgu suga ("Hirundo smithii"), Latvijā nav konstatēta.
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta.
Ceratium hirundinella bezdelīgveida cerācija.
bezdeļi Bezdelis (1).
aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās.
īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu.
hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
nags Bezizeja; nelaime.
enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu.
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
Selaginella apoda bezkāju selaginella.
arkveida riepa bezkameru riepa ar arkveida profilu un lieliem protektora izciļņiem; profila augstuma attiecība pret platumu ir 0,4–0,5.
saltība Bezkaunīgi meli.
samaut Bezkaunīgi samelot.
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
agāmija Bezlaulība, celebāts.
bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes.
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus.
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
ahemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veseltoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas.
anhemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veselttoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
BEV bezslāpekļa ekstraktvielas
robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
zelta teļš Bībelā, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs.
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts.
pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva.
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
judicum Bībelē soģu grāmata.
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu.
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa.
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators.
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
Holoferns Bībelē, Judītes grāmatā, - asīriešu karavadonis, ko nonāvēja Judīte.
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
testamente Bībele; bībelstāsti.
Beibele Bībele.
dižbībele Bībele.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība.
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
bibliologs Bībeles pētnieks.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā.
tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus.
teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
dieva vārds Bībeles teksts; Bībeles teksta fragments
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
Bībeles stāsts bībelstāsts.
bībeļstāsts Bībelstāsts.
ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz).
sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu.
uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu.
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
valcēt Bīdelēt (par miltiem).
pitļavōt bīdelēt miltus.
vaļcavāt Bīdelēt.
bezdelēti milti bīdelēti milti.
bidetta Bideta - neliela duša.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds.
praķis Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis.
piķēšana biezā sējumā sadīgušu dīgstu pārstādīšana lielākos attālumos.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
timba Bieza viela vai biezs šķidrums.
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
foliants Bieza, liela formāta grāmata.
lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne.
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās).
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
miļļa Biezs (dažādu vielu) maisījums.
baiks Biezs flanelis.
bojs Biezs flanelis.
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
voiloks Biezs, blīvs velts audums.
voilaks Biezs, blīvs, velts vilnas audums.
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu).
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains.
kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums.
atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz.
sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai).
inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids.
dasakolīties Bieži lielīties.
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties.
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!").
kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
būbals Bifelis.
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts.
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals.
Helenium bigelovii Biglova helēnija.
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
ABC modelis biheiviorās psiholoģijas modelis (izraisošā situācija - uzvedība - sekas).
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā.
Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums).
gōcinīks bikšu savelkamā aukla.
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants.
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants.
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
bilirubinūrija Bilirubīns urīnā mehāniskās dzeltenās kaites gadījumos.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu.
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a).
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
biodīzelis Biodīzeļdegviela.
eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā.
elektromiogrāfija Bioelektrisko potenciālu grafiskās reģistrēšanas metode.
polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi.
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi.
ģeoekoloģija bioloģijas nozare, kas pētī ekoloģiskās sistēmas no lieliem rajoniem līdz biosfērei kopumā.
bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija.
kosmiskā bioloģija bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmobioloģija.
biodoza bioloģiskā deva, nosacīts lielums ultravioletā starojuma enerģijas dozēšanai gaismas terapijā.
somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
biotransformācija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, biokonversija.
prekursors bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela.
pirmāknis Bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela.
biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās.
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos.
fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori.
parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu.
feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
radiosensibilizācija Bioloģisku organismu jutīguma pret radioaktīvo starojumu palielināšana.
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai.
biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
koksnes viela biopolimēru kompozīcija, ko veido celuloze, lignīns un hemicelulozes.
brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe").
kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C.
emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
sijāšana Birstoša materiāla sadalīšana frakcijās ar sietiem pēc to daļiņu lieluma (sk. frakcionēšana).
kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi.
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
bērziens Birzs, neliels bērzu mežs.
cērpa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
drebulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailinis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailinīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
jāņuzāle Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kādilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeila Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeils Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodele Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeles Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeli Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodelis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodels Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodielis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kupaļa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārbulīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbuls Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārzbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārzbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbules Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbulīts Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
silgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
snaibule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalve Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalviņi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvītes Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvītis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvji Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum").
zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum").
haussier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu celšanos.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
kseroforms Bismuta atvasinājums, dzeltens pulveris, ko lieto par antiseptisku līdzekli.
Bi Bismuts (ķīm. elements).
parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
avolis Bišu strops; avielis.
ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu.
bloks Bitu vai rakstzīmju grupa, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
mākslīgais asfalts bitumenu maisījums ar pildvielām.
bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā.
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
sāņtelpa Blakus telpa.
regresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās ŗunas plūsmai pretējā virzienā.
progresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu savstarpēja pielāgošanās runas plūsmas virzienā.
balastviela Blakus viela (kādā vielu maisījumā).
pazare Blakus zars lielākajam, galvenajam.
pazariņš Blakus zars lielākajam, galvenajam.
pazarītis Blakus zars lielākajam, galvenajam.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga.
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
lecitoblasts Blastomērs zigotas drostalošanās gaitā, kurā ir dzeltenums.
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij.
blauzgas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas.
blauznas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas.
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
palss Blāvi dzeltens, dzeltenīgs.
diafans Blāvs porcelāns bez glazūras.
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs; palss (1).
palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
boka Blēdis, nelietis.
šurķis Blēdis, nelietis.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot.
pietrambavāt Blietējot pielīdzināt.
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis.
blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums.
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
telija Blīva, spilvenveidīga teleitosporu kopa.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
nankins Blīvs, izturīgs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei).
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
blīvināšana Blīvuma palielināšana.
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
Lysimachia congestiflora blīvziedu lizimahija jeb blīvziedu zeltene.
suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē.
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
barošanas bloks bloks, kas apgādā iekārtu vai tās sastāvdaļu ar noteikta sprieguma, frekvences un jaudas elektrisko enerģiju.
blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni.
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
murka Bluķelis.
viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms.
kaķu blusa blusu suga ("Ctenocephalides felis").
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis").
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
bluzne Bluzme - liesa liellopu gaļa.
Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle.
bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu.
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos.
Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos.
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos).
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
mikrotrauma Bojājums, ko izraisa neliels, parasti atkārtots mehānisks kairinājums.
remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem).
gunēt Bojāties, pelēt.
saplekt Bojāties, sākt pelēt.
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
šķīnis Bomis stellēs ap kuru satin uzausto audumu.
ceļbomis Bomis, uz kura stellēs tinas uzaustais audums.
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
kubonīts Borazons - bora nitrīda alotropija; elbors.
bardaks bordelis
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli.
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu.
borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai.
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma.
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā.
Brasla Brasa, dzelzceļa stacijas nosaukums 1919.-1938. g.
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms.
Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu.
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
mīties Braukt ar velosipēdu.
riteņot Braukt ar velosipēdu.
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni.
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
dižība Bravūra, lielība.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
elektromagnētiskā bremzēšana bremzēšana ar elektromagnētisko bremzi.
elektriskā bremze bremzēšanas ierīce, kuras darbināšanai izmanto elektrisko enerģiju.
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem.
elektriskās bremzes bremžu sistēma, kurā izmanto elektriskajā enerģijā pārvērstu vilciena uzkrāto kinētisko enerģiju.
elektromagnētiskās bremzes bremžu sistēma, kuras darbības pamatā ir elektromagnētisko iekārtu iedarbība uz sliedēm.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
aizturēt elpu brīdi neelpot.
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
molochs Briesmonis, elks, kam viss jāupurē.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus").
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana").
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai; celtniecības brigāde.
lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
dzeltenais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops citrinella").
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus").
brūnpelēks Brīni pelēks.
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis").
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem.
rožu kāposts Briseles kāposts.
Brassica oleracea var. gemmifera Briseles kāposts.
šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
atvēza Brīva telpa.
gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām.
brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā.
ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
hidroīdpolipi Brīvi peldošu hidrīdu paaudze.
telpiskais gobelēns brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
liberté, égalité, fraternité brīvība,vienlīdzība, brālība (18. gs. Lielās franču revolūcijas sauklis).
Brīvībene Brīvības iela.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs.
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība.
KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs.
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli.
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe.
heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi.
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem.
bruzeles Brizeles.
zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji.
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji.
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās.
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos.
neoregēlija Bromēliju dzimtas ģints ("Neoregelia").
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
Br Broms (ķīm. elements).
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
bronhogrāfija Bronhu rentgenoloģiska izmeklēšana, iepildot tajos kontrastvielu.
bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes.
bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos.
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
mīnojiskā reliģija bronzas laikmeta civilizācijas reliģija.
heller Bronzas sīka monēta Austrijā 1924.-1938. g., vienā kronā bija 100 helleru.
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu.
fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai.
brucella Brucella 1.
brucelēmija Brucellu atrašanās asinīs.
brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā.
brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
sētas čakste brūnā čakste, neliels dziedātājputns.
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti.
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
Cyperus fuscus brūnais dižmeldrs.
Lycaena tityrus brūnais zeltainītis.
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes.
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
storte Brunča stērbele, apmala.
stota Brunča stērbele, apmala.
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
rusla Brūngana vai dzeltena krāsa, ko iegūst no alkšņa mizas.
Rhynchospora fusca brūnganais baltmeldrs.
hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte.
urdains Brūngani dzeltena, oranži dzeltena nokrāsa.
bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
urdijs Brūngani dzeltens, oranži dzeltens.
ruslains Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
ruslans Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
rusls Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
Hieracium fuscocinereum brūnganpelkā mauraga.
pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
urohroms Brūngans vai dzeltens pigments, no kura atkarīga urīna krāsa.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda.
paduls Brūnīgs, pelēki brūns.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
Parmelia fuliginosa brūnmelnā parmēlija.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
brūndzeltens Brūns ar dzelteniem plankumiem.
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
musts Brūns vai melnīgsnējs vērsis.
cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda.
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum").
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum").
kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens").
rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum").
Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii").
grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum").
smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens").
Aphrastura spinicauda bruņastes dzeloņmūrnieks.
dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā.
insurekcija Bruņota sacelšanās.
insurrekcija Bruņota sacelšanās.
insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
gulsnis brusas veida zāģmateriāls izmantošanai dzelzceļa sliežu atbalstam.
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija.
brūvmanis Brūvelis.
brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni.
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
budinka Būdiņa; (neliela) ēka, arī jaunbūve.
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
anātmans Budisma centrālā atziņa, ka nav nedz dvēseles, nedz patības.
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
Ānanda Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai.
Maudgaljajāna Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kam piemita vislielākās maģiskās spējas.
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi.
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā.
dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
Tibetas budisms budisma, tantrisma un Tibetas senās bona reliģijas sintēze; vadžrajāna; lamaisms.
darma Budismā: pati Budas mācība; esamības pirmelementi; dharma.
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem.
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
budu Budu nakts - nakts, kamēr pie nelaiķa ir nomodā.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
bufetskapis Bufete (mēbele).
bupets Bufete (mēbele).
bupetskapis Bufete (mēbele).
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
Berberis buxifolia bukšlapu bārbele.
hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus).
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
BTA Bulgārijas Telegrāfa aģentūra.
buļļterjers Bulterjers - vidēja lieluma suns ar baltu spalvu.
kocoris Bultu ieliekamais.
bamba Bumba (ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta).
ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
birņābele Bumbierābele ("Malus domestica").
birnis Bumbierābele ("Malus domestica").
bumbierābols Bumbierābeles auglis.
bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
parastā bumbiervācelīte bumbiervācelīšu suga ("Leptobryum pyriforme").
leptobryum Bumbiervācelītes.
bambulis Bumbulis (neliels apaļš vai ieapaļš veidojums).
bambuls Bumbulis (neliels apaļš vai ieapaļš veidojums).
Chaerophyllum bulbosum bumbuļu kārvele.
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
bunostomatoze Bunostomu ierosināta helmitoze.
pastiprinājuma ielāps burai uzšūts pastiprinājums (ielāps) tajā vietā, kur tā pakļauta pastiprinātai berzei pret kādu takelāžas detaļu
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi.
bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas.
priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa.
pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
pusēvele burkānu smalcināmais dēlis (ar ēveles grieznim līdzīgiem asmeņiem).
obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem.
burtu biezums burta lieluma, virzienā no augšas uz leju, apzīmējums pēc punktiem un nosaukuma.
modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki.
rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes.
justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums.
startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību.
teleprinters Burtspiedējs telegrāfa aparāts ar rakstāmmašīnai līdzīgu tastatūru.
treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai.
treknraksts Burtstils, kurā rakstzīmes veidotas tumšākas, izmantojot biezinātus elementus.
oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
identifikators Burtu, ciparu, simbolu virkne, ar ko apzīmē kādu programmas elementu.
pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks.
kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums.
jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās.
papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām.
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
štagburas kečs buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis.
štagburas šoneris buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis.
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai.
buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana).
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem.
ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia").
mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis").
Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
burvests Burvju līdzeklis, pastelis, bāzeklis.
magiska laterna burvju lukturis attēlu izrādīšanai palielinātā veidā uz baltas sienas.
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
bloze Burzma, drūzma, liela kaudze.
bušils Bušelis – tilpuma mērvienība.
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
būt vafelē būt alkohola vai narkotisko vielu ietekmē.
čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
čērkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
būt pasistam (uz ko) būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
pakrekšēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
vilkt Būt ar velkmi.
kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
(sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
tripot būt halucinogēnu vielu ietekmē.
ķert Būt iedalītam (no veselā).
bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
atsarasties Būt kādā vietā, telpā.
vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt.
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
aizpūsties Būt lielā elpas trūkumā.
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
mēslos līdz ausīm būt lielās nepatikšanās.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
īdēties Būt nelabvēlīgam.
raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam.
skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam.
būt bētē būt nelaimē.
būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā.
purpēt būt nelaimīgam
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam.
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu; būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
bendēt Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē; pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
spanderēt Būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos).
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
kost kabatā (arī makā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
kost makā (arī kabatā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
pieņemt parādi būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
būt zem jumta Būt pilnīgi uzceltam.
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
drūvēt Būt skumīgam, skumt; melnēties.
zmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
žmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
tušīties Būt tādā stāvoklī, ka trūkst elpas.
mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
pelēt Būt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
mellot Būt tumšam, melnam.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
turēties (arī būt) pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
būt uz kājām Būt veselam; būt atspirgušam (no slimības).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
smērēt būt vielu vai alkohola ietekmē.
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela.
makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls.
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
panelis būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu); sacelt (2).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā.
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes.
cirtināt Būvēt (koka celtni).
budavāt Būvēt (parasti koka celtni guļbūvē).
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu); uzcelt (4).
hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem; attālums starp celtnes balstiem.
iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis.
buldozers Būvmašīna grunts izstrādāšanai un transportēšanai nelielos attālumos, uzbērumu veidošanai, būvbedres un laukumu planēšanai.
betona maisītājs būvmašīna, kas pagatavo betona masu, mehāniski samaisot tās komponentus - saistvielas, pildvielas un ūdeni.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes.
kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
mekonīns C~10~H~10~O~4~, indiferenta viela opijā.
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela.
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts.
naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols.
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi.
pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata".
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus".
nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās.
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā.
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi.
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
mefenezīns C10H14O3, centrālas darbības skeleta muskuļu relaksants.
mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu.
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs.
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds.
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus".
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds.
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts.
fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas.
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists.
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds.
perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma.
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids.
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā.
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils.
rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela.
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela.
tarakserols C30H50O, tonizējoša viela alkšņu mizā.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam.
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns.
palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu.
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs.
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis".
ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
pentaeritritols C5H12O4, kristāliska viela; izmanto atvasinājumu iegūšanai.
orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos.
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi.
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā.
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku.
neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos.
mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu.
ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai.
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens).
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā.
patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām.
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām.
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību.
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms.
calycella Calycella citrina - leociju dzimtas sugas "Bisporella citrina" nosaukuma sinonīms.
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām.
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā.
meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju.
grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos.
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
flancis Caurules savienotājelements.
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels.
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
pārurbšana Cauruma diametra palielināšana urbjot.
dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
burka caurums ledū tīklu ielikšanai.
rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
vērens Caurvelkamais pavediens.
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
cedrela Cedrela 1.
cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
saiņotava Cehs, nodala, arī telpa, kur saiņo (ko).
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella").
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās.
cels Cela josta.
grizaiņa celaine (josta, groži).
cadra Celaine, celu josta.
calaine Celaine.
calene Celaine.
cals Celaine.
stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce.
coelastrum Celastras.
celines Celenes.
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā.
inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons).
generoso Cēli, lieliski.
celīnu tīrīt celīnu notīrīt.
tekmala Celiņa mala.
celīte Celiņš (1).
celīte Celiņš (2).
grīdceliņš Celiņš (3).
atšķirtne Celiņš (matu).
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
dorožka Celiņš.
celgals Celis, ceļgals.
celkaulgals Celis, ceļgals.
ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls.
cekauls Celis.
ceļi Celis.
celkauls Celis.
ceļš Celis.
cella Celle.
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs.
emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos.
celmiens Celmaina vieta, izcirtums, celmājs.
celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
celmots Celmains.
celmojs Celmājs; celmots.
celmaine Celmājs.
celmainis Celmājs.
celmāja Celmājs.
celmoksne Celmājs.
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem.
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta.
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens").
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
ceļlauzis Celmlauzis.
celmlauzējs Celmlauzis.
priekšcensonis Celmlauzis.
priekšcīnītājs Celmlauzis.
priekškarotājs Celmlauzis.
laphria Celmmušas.
dzeltenīgā celmmuša celmmušu suga ("Laphria flava").
svītrainā celmmuša celmmušu suga ("Laphria gibbosa").
celmotains Celmots.
štamms Celms (mikrobioloģijā).
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
čams Celms ar atvasēm (purvā).
ceceris Celms ar saknēm.
žamburs Celms upē.
tulms Celms, gals.
neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem.
pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms.
atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni).
salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes.
calms Celms.
ķere Celms.
stuba Celms.
stubs Celms.
stubulzns Celms.
stuburkls Celms.
Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā.
sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
coelogyne Celogīnes.
sekstainā celogīne celogīņu suga ("Coelogyne cristata").
Lorensa celogīne celogīņu suga ("Coelogyne lawrenceana").
splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums.
hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve.
coelomycetes Celomicētes.
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
gaiļsekste Celozija.
sārtcekule Celozija.
celosia Celozijas.
sekstainā celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. cristata").
spalvu celozija celoziju suga ("Celosia argentea var. plumosa").
celiens Cels.
C Celsija temperatūras skalas saīsināts apzīmējums.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis.
pentaspasts Celšanas mašīna ar 5 trīšiem.
tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča.
tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā.
svīrot celt (ar sviru).
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
šautrināt celt (labību) rijā uz ārdiem.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
apsūdzēt celt apsūdzību pret kādu.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
trīsēt Celt ar trīsi.
vindināt Celt ar vindas palīdzību.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
sliekt Celt augšup, balstīt.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
saķengāt Celt neslavu, aprunāt.
slāvīt Celt neslavu, aprunāt.
ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju.
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
laupīt godu celt neslavu; pazemot.
nolaupīt godu celt neslavu; pazemot.
aizskart godu celt neslavu; pazemot.
apķērkt Celt neslavu.
gnauzt Celt neslavu.
iekliegt Celt neslavu.
pudīt Celt no miega augšā ar steigu.
celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla.
aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
šuheriķ Celt trauksmi.
pūtēt celt ūdens līmeni.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml).
ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu).
brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu).
brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu).
uzsliekt Celt, sasliet.
riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku.
stīgāt Celt, stiept, nest.
svīverēt Celt, vilkt uz augšu.
dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu).
cildīt Celt.
orēt Celt.
statīt Celt.
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
staklēties Celties kājās.
steģīties Celties kājās.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
uzsvērties Celties, pieņemties.
padjom Celties! Mosties!
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
pentastīls Celtne ar 5 kolonnām.
polistils Celtne ar daudzām kolonnām.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
areostils Celtne ar kolonnām, kas 8 vai 10 modulas atstatu cita no citas.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai.
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam.
augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai; arī siltumnīca.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
rotunda Celtne vai telpa ar apļa plānu.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
aizbūve Celtne, būve, konstrukcija, kas nošķir (ko).
budavāns Celtne, ēka, piebūve.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos.
būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem - blokiem.
saimniecības ēka celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
pajumts Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
katlumāja Celtne, kur atrodas tvaika katli vai katls.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastmāja.
pagastmāja Celtne, kurā atrodas pagastvalde; pagastnams.
jahtklubs Celtne, kurā atrodas šāda organizācija.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
dome Celtne, kurā darbojas šāda institūcija.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml.
krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāda varas institūcija.
ledus halle (arī arēna pils) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
ledus pils (arī arēna, halle) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
ministrija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
pašvaldība Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija.
policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
tiesa celtne, telpas, kur darbojas šāda valsts institūcija.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šīs pārvaldes institūcija.
kemerka Celtne.
brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
sētas puse celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
lejas stāvs celtnes apakšējais stāvs.
pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu.
architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika.
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
pudamente Celtnes pamats, fundaments.
krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
puspagraba stāvs celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
pusģēvele Celtnes zelmiņa puse.
tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
sakrālā arhitektūra celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām.
būve Celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt.
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
sēšanās Celtniecībā - pamatu un visas celtnes vertikāla pārvietošanās, ko izraisa grunšu deformācijas pamatnes aktīvajā zonā.
celsme Celtniecība (1).
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
čipolīns Celtniecībā lietots vērtīgs marmors.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
stroibats Celtniecības bataljons (PSRS armijā).
strojbats Celtniecības bataljons (PSRS armijā).
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
būvveids Celtniecības darbu paņēmiens.
būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
architektūra Celtniecības māksla; arhitektūra.
architekts Celtniecības mākslas speciālists; arhitekts.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
darba rasējumi (arī zīmējumi) celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne.
būvbiedrība Celtniecības organizācija.
CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP).
skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss; arī ēka.
būvnieks Celtniecības speciālists, celtnieks.
plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
būvstili Celtniecības stili.
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP).
būvmanis Celtnieks, namdaris.
celtnieki Celtnieks.
derikceltnis Celtnis ar grozāmai kolonnai piekārtu izlici.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
tvērējceltnis Celtnis ar tvērēju (2).
kabestāns Celtnis ar vertikālu vārpstu; lieto uz upju kuģiem un dzelzceļa transportā.
portālceltnis Celtnis uz portālveida statnes ar riteņiem, kurš pārvietojas pa sliedēm.
kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
elektroceltnis Celtnis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
ceļamais krāns celtnis.
ceļamkrāns Celtnis.
krāns Celtnis.
strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
kranovšķiks Celtņa vadītājs.
celtņauto Celtņautomobilis.
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi.
arhitektūras ansamblis celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
televīzijas centrs celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
celtava Celtuve; prāmis, liellaiva.
pārceltuve Celtuve; prāmis.
okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību).
celluloīds Celuloīds.
dabas polimēri celuloze, ciete.
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
celluloza Celuloze.
celluloze Celuloze.
etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā.
alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu.
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
hidrotropā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto hitrotropos sāļus.
organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
slāpekļskābes metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto slāpekļskābi.
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esteris.
celulozes masa celulozes šķiedru suspensija ūdenī vai šķīdumos, ko lieto tehnoloģiskajos procesos.
acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām.
karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela.
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
Oreocererus celsianus Celza oreocerejs.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
sabata ceļš ceļa posms (apm. 1 km), ko jūdi sabatā drīkstēja noiet; attālums no nometnes tālākās vietas līdz saiešanas teltij.
nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata.
stingā ceļa sega ceļa sega ar cementbetona vai dzelzsbetona segumu.
slānis ceļa segas konstrukcijas elements, kas ieklāts vienā procesā.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis.
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
cinksla Ceļgala lielā cīpsla.
činksla Ceļgala lielā cīpsla.
klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu.
apkārtstaiga Ceļojošs amatnieks senāk; vanderzellis.
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13 gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
štiga Ceļš, gājēju celiņš.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
noskrējiens Ceļš, kuru vielā noiet elementārdaļiņa (elektrons, protons u. c.), līdz tā pilnīgi palēninās un apstājās.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei.
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos.
CCP Ceļu celtniecības pārvalde.
krustceļš Ceļu krustojums; krustceles (1).
krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš.
genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos.
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās.
polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
mākslīgie silikātmateriāli cements, stikls, keramika, porcelāns u. c.
Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos.
cembe Cemme, dzintele, kāsis 1(1).
spīne Cemme, dzintele.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē.
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
kūkņāties Censties piecelties.
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV.
nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei.
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers (ungāru val. "Balaton"), atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m.
dispečeru sistēma centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
abtermināls Centripetāls (elektriskās strāvas virziens muskulī).
aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms.
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji.
tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji.
skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu.
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
romšteks Cepta liellopu fileja šķēle.
bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu.
spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu.
biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
Ce Cērijs (ķīm. elements).
smalklapainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa tomentella").
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt.
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus").
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus").
Acrocephalus schoneobeanus ceru kāpelētājķauķis.
HTH Ceru, ka tas palīdzēs; ceru palīdzēt (angļu "hope this / to help(s)"; īsziņās).
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks.
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
pirtelis Ceturtdaļa; firtelis.
pierendelis Ceturtdaļa; piendelis.
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
Cs Cēzijs (ķīm. elements).
perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru.
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums.
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
chloris Chloris chloris - zaļžubītes "Carduelis chloris" nosaukuma sinonīms.
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
CMYK krāsu modelis ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis.
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji.
zeltenieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zelteņi" iedzīvotāji.
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
cielave Cielava.
cielavele Cielava.
cielaviņa Cielava.
cielavīna Cielava.
motacilla Cielavas.
glaudgalvīte Cielaviņa.
motacillidae Cielavu dzimta.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
dendronanthus Cielavu dzimtas ģints.
mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus").
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis").
iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea").
Grallina bruijni cielavveida strazdulis.
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
palata Ciemats, kurā dzīvo vairākas lielģimenes.
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas.
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
mielastība Cienasts, mielasts, dzīres.
apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē).
balvāt Cienāt, mielot; pacienāt, pamielot.
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt.
mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
digestors Cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas.
bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko.
laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā).
mākulis Ciešs (kā neliela) kopums.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
ledus karamele cieta karamele bez pildījuma.
leduskaramele Cieta karamele bez pildījuma.
regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm.
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī).
spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea").
spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea").
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
CDP Cietās degvielas paātrinātājs.
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas.
sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem.
amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas.
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
dekstrīns cietes hidrolīzes starpprodukts, ko izmanto kā līmvielu.
amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā.
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem.
superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne.
viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā).
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
granula cietu dispersu sistēmu nosacīta struktūrvienība, kuras lielums ir 1-10 mm.
elektroendosmoze Cietu vielu atūdeņošana ar elektriskās strāvas palīdzību.
sausā destilācija cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija.
podogrevs Cietumnieku nelegāla palīdzība citā kamerā esošiem.
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu.
kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai.
suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju.
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance).
elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā.
molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
CFI Cietvielu fizikas institūts (LU).
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W.
katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem.
termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence.
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
cigarells Cigarella.
česītis cigarešu marka _Chesterfield_.
raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus").
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos.
ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels.
fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
cikloģenēze Ciklona izcelšanās un attīstība.
tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem.
cyclotella Ciklotellas.
svirēt cilāt, celt (ar sviras palīdzību).
svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
calāt Cilāt, daudzkārt celt.
tosīties Cilāties, mēģināt piecelties.
cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā.
cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei).
spinakera šotauga cilpa vai gredzens, caur kuru izvelk spinakera šoti.
žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m.
Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem.
strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
somatomērs Cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā.
elektroihnogrāfija Cilvēka gaitas pētīšana un vadīšana ar speciālu aparātu - elektroihnogrāfu.
miroņgalva Cilvēka galvas skelets.
veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
fasciolopsidoze Cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis.
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
bariencefālis Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
bariencefāls Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
ķepzobis Cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
zirglūpa Cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu.
zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
melmatains Cilvēks ar melniem matiem.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
pelēkmatis Cilvēks ar pelēkiem matiem.
raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
smertņiks Cilvēks, kam atcelts nāvessods.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
speciālists Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
erudīts Cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība.
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
pusķumpis Cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums.
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
ekstraverts Cilvēks, kam raksturīga palielināta sociālā aktivitāte, bieža rīkošanās mirkļa iespaidā.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
krukņa Cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba.
demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
lielmutis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
delveris Cilvēks, kas delverējas.
iedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
līdzāsgulētājs Cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu.
porbiksis Cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus.
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
apmelotājs Cilvēks, kas kādu apmelo.
atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
liķis Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins.
liķins Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties.
krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
bojāgājušais Cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u.tml.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
disidents Cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst.
ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
baļnieks Cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas.
konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
pretīņēmājs Cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi.
jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
melderis Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā; celtniecības speciālists.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
greizacis Cilvēks, kas šķielē.
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem.
laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
motovelosipēdists Cilvēks, kas vada motovelosipēdu.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
zvanītājs cilvēks, kas veic telefona zvanu
plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
birgotājs Cilvēks, kas velk birzes.
biržotājs Cilvēks, kas velk birzes.
haļava Cilvēks, kas visu grib par velti.
pļipasts Cilvēks, kas visur grib pielīst klāt.
aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
hipomorfs Cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas.
pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
ķerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
mājdzīvnieku mītnes cilvēku celta un dzīvnieku bioloģiskām prasībām atbilstoši iekārtota ēka.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze.
trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes).
monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze.
fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
cymbella Cimbellas.
Cymbella aspera cimbellu suga.
Cymbella chelveyica cimbellu suga.
Cymbella cistula cimbellu suga.
Cymbella gracilis cimbellu suga.
Cymbella lanceolata cimbellu suga.
Cymbella naviculiformis cimbellu suga.
Cymbella parva cimbellu suga.
Cymbella perpusilla cimbellu suga.
Cymbella prostrata cimbellu suga.
Cymbella pusilla cimbellu suga.
Cymbella turgida cimbellu suga.
Cymbella ventricosa cimbellu suga.
delns Cimda daļa, kas aptver delnu.
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
jakuris Cimda raksta kāšveida elements.
ķimdelis Cimdelis.
ķindelis Cimdelis.
cimdības Cimdībās iešana - paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstmās meitenes dāvināja cimdus.
Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
gleznā cīnija cīniju suga ("Zinnia elegans").
krūts Cinis, neliels pakalns.
duelēties Cīnīties duelī.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
cinka ziede cinka oksīda un vazelīna maisījums.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
Zn Cinks (ķīm. elements).
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu.
investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
krūšains Ciņains, nelīdzens.
krūsnains Ciņains, nelīdzens.
krūšots Ciņains, nelīdzens.
krūtains Ciņains, nelīdzens.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Tichoporum caespitosum ciņu mazmeldrs.
Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms.
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises.
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cenkste Cīpsla pacelē.
censeles Cīpslas pacelē.
čīpas Cīpsteles.
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
Zr Cirkonijs (ķīm. elements).
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
Pelargonium crispum cirtainā pelargonija.
lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum").
sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum").
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
Carduus crispus cirtainais dzelksnis.
Pelecanus crispus cirtainais pelikāns.
pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
kombinētā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kura ik pēc 30–40 m izcērt koridorus un starpkoridoru platību kopj selektīvi.
meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim).
dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata").
stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis").
Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica").
baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica").
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri.
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
apakšzona Citas, lielākas zonas patstāvīga sastāvdaļa.
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē.
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu.
Hemerocallis citrina citrondzeltenā dienziede.
auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai.
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde.
bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā.
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
sprāgstzelts CNOAu, sprāgstskābes zelta sāls.
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
programmatūra CorelDraw CorelDraw.
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
blauza Cūka ar lielu vēderu.
melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu.
puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma.
krina Cūka, netīrelis.
truša Cūka, netīrelis.
stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
Phocoena phocoena phocoena cūkdelfīna Ziemeļatlantijas pasuga, arī cūkdelfīna Baltijas pasuga jeb jūras cūka.
jūrascūka Cūkdelfīns - vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
Phocoena phocoena cūkdelfīns.
PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts.
cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
vindzoles Cūku pupu (lielo) šķirne.
gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%.
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
glikometabolisms Cukura vielu maiņa organismā.
dragee Cukurotas mandeles vai rieksti.
pralines Cukurotas, apcepinātas mandeles.
galvu cukurs cukurs lielos gabalos.
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu.
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem.
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
Inonotus obliquus f. sterilis čaga jeb melnā bērzu piepe.
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.).
krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus").
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca").
brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti.
smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus").
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus.
čarterēt Čartēt - nomāt kuģi vai kuģa telpu.
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela").
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers.
ČTK Čehoslovakijas informācijas aģentūra (čehu "Československa tiskova kancelar").
Čehijas-Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m.
kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā.
Salema Čelama, pilsēta Indijā.
Selama Čelama, pilsēta Indijā.
violončellists Čellists.
čello Čells.
violončells Čells.
violončels Čells.
Achillea umbellata čemurainais pelašķis.
Butomus umbellatus čemurainais puķumeldrs.
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
Elaeagnus umbellata čemuru eleagns.
kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia").
īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata").
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu.
čirkata Čērkstele 2.
čirkstala Čērkstele 2.
čirkstele Čērkstele 2.
čirkiņa čērkstele^2^.
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes.
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
četrkāršs Četras reizes lielāks; četrkārtīgs (1).
četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā.
dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata).
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai.
krusta trinis četrnīšu trinīša paveids, kur auduma raksts veido nelielus rombus.
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem).
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles.
gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris).
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība.
Aldabra Četru salu grupa Indijas okeānā ("Aldabra Islands"), uz ziemeļiem no Madagaskaras (Seišelu Republikā), kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
ferocianogēns Četrvietīgs radikālis, kurā dzelzij ir divas valences.
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām.
praulu četrzobe četrzobju suga ("Tetraphis pellucida").
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus").
čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība.
Sedum purpureum čīkstuļu laimiņa "Sedum telephium" nosaukuma sinonīms.
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium").
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints.
lielā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae").
piešainā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae").
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
svidzināt čivināt (ka bezdelīga).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
čūča Čūčele, sivēns; čūčis.
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu.
čūkstule Čūkstele.
čūkstulis Čūkstele.
žļārgt Čurāt (ar lielu strūklu).
baltsprāklis Čurkste ("Delichon urbica").
baltsprāklīte Čurkste ("Delichon urbica").
čure Čurkste, bezdelīga.
mājas čurkste čurkstu suga ("Delichon urbica").
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos.
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
retzemju elementi dabā reti sastopamu elementu grupa - skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju.
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija.
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes.
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem.
kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana.
klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos.
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils.
alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts.
cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts.
fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli.
magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts.
platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli.
vara rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
bismuta rūdas dabiskas minerālvielas, kuras var izmantot bismuta ieguvei, galvenais minerāls bismutīns.
hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts.
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts.
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums.
urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts.
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai.
homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā.
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums.
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus.
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē.
dzalkstis Dadzis, dzelksnis.
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns.
kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
daimonolatrija Daimonu pielūgšana.
daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi.
āķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai.
arķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai.
grotbomja klauve dakšai līdzīgs konstruktīvs elements grotbomja savienošanai ar mastu.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi.
parkas Dakšas siena un labības celšanai.
vidolca Dakšiņa; videlca.
videuca Dakšīņa; videlca.
vidolcs Dakšīņa; videlca.
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras.
klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā.
platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla").
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā.
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā.
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
detaļa daļa no veselā, sīkums.
parte Daļa no veselā.
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
suga Daļa, neliels daudzums.
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne.
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu.
kokmasas sabiezināšana daļēja ūdens aizvākšana uz atūdeņošanas iekārtām, iegūstot kokmasu ar palielinātu sausnas procentu.
pusveldre Daļēja veldre.
puspaģiras Daļējas, nelielas paģiras.
pussāpes Daļējas, nelielas sāpes.
acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
pusmeli Daļēji meli.
pusdilu daļēji nodilis, nodeldēts.
aizmizot Daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.).
aizkraistīt Daļēji nosmelt krējumu no piena.
akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
pusbērns Daļēji pieaudzis, liels bērns.
pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
Bula algebra daļēji sakārtota algebriska sistēma ar trim operācijām – apvienošanu, šķelšanu un papildināšanu (piemēram, kopām).
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
pārvelēt Daļēji, arī pavirši izvelēt.
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos.
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes.
Nigella damascena Damaskas nigella.
Hūvera dambis dambis uz Kolorado upes, viens no lielākajiem ASV, augstums — 221 m, garums — 360 m.
damalīgs Damelīgs.
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja.
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas.
OSHA Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra.
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
nosēšanās zona darba laukuma daļa, kas paredzēta gaisakuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.).
lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
birojs darba telpa(s).
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem.
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
elektriskie instrumenti darbarīki ar elektrisko piedziņu.
lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai; sliepne.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
modelēšana Darbība --> modelēt.
sacelšanās Darbība --> sacelties.
šķielēšana Darbība --> šķielēt.
publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
uzlaušana Darbība, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē.
likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
aizzelšana Darbība, process --> aizzelt.
atcelšana Darbība, process --> atcelt.
atzelšana Darbība, process --> atzelt.
celtniecība darbība, process --> celt (5); būvju celšana, konstrukciju veidošana.
celtniecība darbība, process --> celt (6); (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē).
deldēšana Darbība, process --> deldēt.
izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
peldēšana Darbība, process --> peldēt.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana.
telefikācija Darbība, process --> teleficēt.
telefonizācija Darbība, process --> telefonizēt.
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina.
simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs.
pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā.
izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās.
iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
Asama Darbīgs vulkāns Japānā ("Asama yama"), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
atstādināšana no darba darbinieka pagaidu nepielaišana pie darba (amata) pienākumu pildīšanas.
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
atlasītājs darbinieks, kas lielā tirdzniecības centrā digitālu tehnoloģiju vadībā komplektē nosūtāmās preces.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm.
aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem.
dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem.
kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
kinematiskā shēma darbmašīnas mehāniskās kustības avota, kustības pārneses un pārveidošanas elementu shematisks attēls ar kinemātiskiem raksturojumiem.
programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi.
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina 1(2).
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim.
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
sīknodarbe Darbs nelielā uzņēmumā, arī mājražošana.
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku.
kilogrammometrs Darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā jeb 1 grama pacelšanai 1 kilometra augstumā; kilogrammetrs.
ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām.
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde.
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
prorabs Darbu vadītājs (celtniecībā).
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm.
kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta.
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
rūmēt Darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu).
lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
sist vēju ar dūri darīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
aumoņām Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
aumoņiem Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
cēlējs Darītājs --> celt.
izcēlājs Darītājs --> izcelt.
kāpelētājs Darītājs --> kāpelēt.
modelētājs Darītājs --> modelēt.
pacēlējs Darītājs --> pacelt.
pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
pielīdējs Darītājs --> pielīst.
smēlējs Darītājs --> smelt.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
Ds Darmstadijs (ķīm. elements).
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem.
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
Berberis darwinii Darvina bārbele.
Delphinium x cultorum dārza delfīnija.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām.
Lysimachia punctata dārza zeltene.
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem.
ēvelēšana Dārzeņu smalcināšana ar ēveli.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
Robelēna dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix robeleni").
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
elektroniskā paraksta pārbaudes dati dati, kurus izmanto, lai pārbaudītu elektronisko parakstu.
piesaistītā datne datne, ko nosūta, pievienojot elektroniskā pasta ziņojumam.
iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus.
signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana.
direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību.
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol").
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol").
bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē.
virtuālā atmiņa datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska.
atkārtotā sāknēšana datora darbības atjaunošana, atkārtoti ielādējot operētājsistēmu.
sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūras un programmatūras palīdzību.
aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa el.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: