Paplašinātā meklēšana
Meklējam doma.
Atrasts vārdos (48):
- doma:2
- doma:1
- Edoma:1
- apdoma:1
- Dodoma:1
- iedoma:1
- Irdoma:1
- izdoma:1
- Judoma:1
- Kadoma:1
- nodoma:1
- padoma:1
- Radoma:1
- sadoma:1
- Sodoma:1
- uzdoma:1
- hordoma:1
- Kondoma:1
- Ņandoma:1
- pusdoma:1
- Taldoma:1
- Ūzedoma:1
- atdomas:1
- iedomas:1
- izdomas:1
- neapdoma:1
- aizdomas:1
- pārdomas:1
- domašņiks:1
- krēpidoma:1
- pamatdoma:1
- Gondomara:1
- pretdomas:1
- domašņačka:1
- Konibodoma:1
- sirdsdomas:1
- hebdomadāls:1
- domatofobija:1
- mezolepidoma:1
- epidermoidoma:1
- iridomalācija:1
- kleidomantija:1
- komedomastīts:1
- sadomazohisms:1
- sadomazohists:1
- paratireoidoma:1
- sadomazohistisks:1
- pseidomasturbācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- atsevišķas domas
- Doma dārzs
- Doma ērģeles
- Doma laukums
- Doma zēnu koris
- domas dalās
- domas mezglojas
- domas stāv (kur, pie kā)
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.)
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko)
- dzīvā doma
- jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu
- lasīt domas
- ne domas
- sabiedrības doma
- sabiedriskā doma
- uzmācīgas domas
Atrasts skaidrojumos (536):
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa.
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- apdoms Apdoma.
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
- intencionalitāte Apziņas virzība uz domas priekšmetu.
- kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
- aizkāsēt Ar klepošanu novirzīt no kādas domas.
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma.
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- grūst vaļā ātri, bez apdoma sacīt, paust.
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
- aiztrenkt Atvairīt (domas).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- Panūrga bars bars, kas bez apdomas seko jebkuram, kas iedomājas to vadīt.
- leķēt Bez apdoma runāt, kas it kā iešaujas prātā.
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- netīšām Bez nodoma, nejauši.
- nevīši Bez nolūka, nodoma.
- pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi.
- tāpatēm Bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības.
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
- oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
- ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- domiņa Dem. --> doma.
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- pieļāvums doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
- secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- atsevišķas domas domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām
- interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
- disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos.
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
- eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus".
- viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
- sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- caurviju attīstība galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- noēma Huserla fenomenoloģiskajā mācībā - reāls vai nereāls domas vai pārdzīvojuma objekts (tas, ko šī doma vai pārdzīvojums izteic).
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
- uzpīļi Iedoma, ideja.
- fantāzija Iedoma, izdomājums.
- ieģisma Iedoma, nojauta,sajūta.
- cere Iedoma.
- iedoms Iedoma.
- piegaža Iedoma.
- uzdoma Iedoma.
- uzdomājums Iedoma.
- vinga Iedomīgas domas.
- iedaža Iedvesma, iedoma.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- kačāt prātus ietekmēt domas.
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- izdoms Izdoma, izdomājums.
- sadoma Izdoma, izgudrojums.
- atklāt (arī atsegt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas.
- atsegt (arī atklāt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas.
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, arī aizdomas; interesēt.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- nolasīt no acīm (kādam) kaut ko izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
- Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
- pratjāhāra Jogas tehnika, kas adeptam ļauj kontrolēt savas domas, izolēt apziņu no apkārtējiem kairinājumiem un pilnīgi koncentrēties.
- marote Kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums.
- sumarijs Kāda raksta vai darba galvenās domas īss atstāstījums.
- psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
- derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
- Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
- puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
- domāšanas kļūdas kognitīvi biheiviorālajā teorijā lietots jēdziens, kas apzīmē automātiskas domas, kuras izpaužas kā neloģiski, apšaubāmi, iracionāli spriedumi.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai.
- Kanibadama Konibodoma - pilsēta Tadžikistānā.
- apgalvojums Konkrēti izteikta doma, spriedums.
- piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- zelta segums labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
- piesita Lēkme, pieburta slimība; iedoma.
- pusdoma Līdz galam neizdomāta doma.
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- neklau Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu kādai darbībai vai domai.
- vienkārši lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.; tieši.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- ko nu lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana.
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- apgalvošana Ļoti noteikta, kategoriska domas, sprieduma izteikšana.
- zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- namjoks Mājiens, netieši izteikta doma.
- namoks Mājiens, netieši izteikta doma.
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
- poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- hesihasms Mistisks reliģiozi filozofiskās un sabiedriski politiskās domas virziens Bizantijā.
- motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai); motīvu kopums; arī pamatojums.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- mulši Murgi, izdomas.
- aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu.
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- nozomānija Neatvairāma iedoma, ka slimo ar neizārstējamu slimību.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pseudoksija Neīsta, viltus mācība, nepareizas domas, alošanās.
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
- cerekla Nelokāma, stingra doma vai ideja.
- aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
- apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas; domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem; raizes.
- turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- maldi Nepiepildāma cerība, iedoma; arī nerealitāte.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- pusvārds Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
- ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
- disloģija Nespēja izteikt domas vārdos.
- asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- perplekss Neziņā esošs, apmulsis, bez padoma.
- perpleksitāte Neziņa, apmulsums, bezpadoma stāvoklis.
- libertēns No dzimuma neatkarīgs aktīvā partnera vispārināts nosaukums sadomazohismā.
- stāvēt prātā nodarbināt domas; būt atmiņā.
- uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- indicijas Norādījumi, zīmes, aizdomas.
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes.
- atraut Novērst (domas, uzmanību).
- aizvairīt Novērst (domas); samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
- atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
- acs Novērtējums, uzskats, domas.
- novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
- uzmācības Obsesijas - domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas rodas slimam (dažreiz arī veselam) cilvēkam pret paša gribu.
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
- konsulents Padoma devējs tieslietās; advokāts.
- konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana.
- mest skatu (arī skatienu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
- piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
- lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
- pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas.
- pārlika Pārdoma.
- iekšējais monologs pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
- sagāda Pārdomas.
- atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas.
- hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
- litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā).
- E239 Pārtikas uzlabotājs - heksametilēntetramīns, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- E483 Pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu.
- heksametilēntetramīns pārtikas uzlabotājs E239, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.).
- pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
- raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
- observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību.
- suicidāla rīcība pašnāvības domas un pašnāvības mēģinājums.
- no tīras sirds, arī ar tīru sirdi patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
- uzmācīgas domas patoloģiskas domas, atmiņas, šaubas, bailes, tieksmes un darbības, kas intensīvi un neatvairāmi rodas pretēji slimnieka gribai.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- sacīt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- teikt (arī sacīt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- sacīt (arī teikt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- uzvērst Pavērst domas, viedokļus, norādot citu iemeslu, iespēju.
- deklarēt Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- tuļpa Pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju.
- atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
- pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam.
- pielaidiens Pieņēmums, hipotēze, iedoma.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- atgriezt Pievērst atkal (piemēram, domas).
- kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
- Klermonferāna Pilsēta Francijā ("Clermont-Ferrand"), Overņas reģiona un Pijdedomas departamenta administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kaltana Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taštagola Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gondomara Pilsēta Portugālē ("Gondomar"), Portu apgabalā, 168000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadoma Pilsēta Zimbabvē ("Kadoma"), Rietummašonalendas provinces dienvidu daļā, 77700 iedzīvotāju (2012. g.), koloniālajā laikmetā (Dienvidrodēzijā) saucās - Gatuma.
- Hernesanda Pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju.
- spekulācija Plāns, nodoms, parasti savtīgs; šāda plāna, nodoma īstenošana.
- korporatīvisms Politiskās domas virziens un politiskā kustība, kas tiecas nodibināt šādu iekārtu.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
- normatīvisms Politiskās un tiesiskās domas virziens, kas radās 20. gs. 1. p. uz neopozitīvisma un neokantisma filozofijas bāzes.
- aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
- heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- nekromimēze Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir miris.
- cinantropija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš pārvērsts par suni un viņam jāizturas kā sunim.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
- pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
- grafoanalīze Psihoanalīzes paņēmiens, kurā slimnieks rakstveidā izteic savas domas.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam.
- klizot Radīt aizdomas, aprunāt, arī apmelot.
- durties acīs Radīt aizdomas, uztraukumu, skaudību.
- apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi).
- domu karte radoši, strukturēti tīklveida zīmējumi, kas sakārto un uzglabā informāciju, idejas un domas, izmantojot atslēgvārdus, asociāciju simbolus un zīmējumus.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
- pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
- runāt (arī runāties) pašam ar sevi runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
- sabiedrības doma sabiedriskā doma.
- grēkavāt Sacelt aizdomas.
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
- pēršana Sadomazohistiskā dzimumakta neatņemama sastāvdaļa, gan gūstot baudu sagādājot partnerim sāpes, gan veicinot partnerim apasiņošanu un pastiprinot uzbudinājumu.
- SM Sadomazohists.
- interesēt Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt.
- sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
- biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
- bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
- bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
- kā apsvilis (arī aizsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
- kā aizsvilis (arī apsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
- kūtra galva saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
- kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā.
- domas stāv (kur, pie kā) saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
- balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- vaļīga mēle saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma.
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas.
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
- saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
- ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
- kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
- Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- iet pa gaisu saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
- mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
- vērt vaļā muti sākt runāt, izteikt savas domas.
- lasīt dvēselē (retāk sirdī) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
- kā apsvilis satraukti, lielā steigā, bez apdomas.
- kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts.
- iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
- depersonalizācija savas personības realitātes apziņas zaudēšana; atsvešināšanās pašam no sevis; izjūta, ka paša domas un emocijas ir nereālas vai nepieder sev pašam.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- kārtot Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
- kallomānija Skaistuma mānija, slimīga iedoma par savu skaistumu.
- drūme Skumjas, drūmums, drūmas domas.
- sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
- akarofobija Slimīgas bailes no ērcēm vai sīkiem priekšmetiem; slimīgas iedomas par infestāciju ar ērcēm.
- karcinofobija Slimīgas bailes saslimt ar vēzi; maldīgas aizdomas par saslimšanu ar vēzi.
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē.
- apotemnofilija Specifisks fetišisma un sadomazohisma saplūšanas gadījums, ļoti reta perversija, kas izpaužas seksuālā iekārē uz personu, kam amputēts kāds loceklis.
- māži Spoki, iedomas.
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- vest sarunas starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt doma apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social").
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- aumašām Strauji, steidzīgi, bez apdoma; pārpilnam.
- kastrofrēnija Šizofrēnijas pacienta slimīgas bailes vai iedoma, ka ienaidnieki izņem viņam no smadzenēm domas.
- jausmojums Šķitums, domas, vērojums.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- aizdomīgs Tāds (cilvēks), kas rada aizdomas.
- aizdomīgs Tāds (priekšmets, parādība), kas rada aizdomas.
- pazigrāfija Tāds visiem saprotams rakstības veids, kur domas izteic, lietojot visiem saprotamus simbolus (piem., nošu raksts, arābu cipari).
- ambivalents Tāds, kam ir iekšēji pretrunīgas jūtas vai domas.
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību); arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
- šaubīgs Tāds, kas (kādā) izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
- atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- ideoglandulārs Tāds, kas attiecas uz dziedzeru sekrēcijas ierosināšanu nosacījuma refleksa veidā (doma, atmiņas).
- pierinieks Tāds, kas bez apdomas dodas uz priekšu ("ar pieri sienā").
- aizdomīgs Tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem; tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas.
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai (piemēram, par domam, uzskatiem); [personīgs]{s:1548}.
- netīšs Tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus.
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
- atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs.
- nesaprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neprātīgi, bez apdoma.
- neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
- nepiesardzīgs Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- neuzticīgs Tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas.
- vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (4).
- apšaubāms Tāds, kas rada neuzticību, aizdomas; šaubīgs.
- sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
- nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
- neapdomāts Tāds, ko dara, veic pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
- patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas, mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- apdomīgs Tāds, kurā izpaužas apdoma, piesardzība.
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
- dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- dompilns Tāds, kurā izpaužas dziļas pārdomas, atziņas.
- domīgs Tāds, kurā izpaužas pārdomas, domas.
- šaubīgs Tāds, kurā izpaužas šaubas, arī neuzticība, aizdomas.
- apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu.
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- motīvs Tālāk nedalāms elements, tālāk nedalāma sastāvdaļa (mākslas darbā); arī temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- Dodoma Tanzānijas galvaspilsēta ("Dodoma"), 196000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
- pieturpunkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko vai izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai; pieturas punkts.
- pieturas punkts tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai.
- virziens Tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml.
- nejaušība Tas, kas notiek, izraisās vai ko dara, veic bez nolūka, bez iepriekšēja nodoma.
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- skopus Teksta galvenās domas.
- liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- uzsvēruma punkts tulka pierakstos praktizēts paņēmiens, kurā domas elementu hierarhijas atspoguļošanai, izmantojot punktu struktūru, tehniski izceļ atsevišķas vietas un sasaisti starp tām.
- kaprise Untums, iedoma.
- Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
- Gorbi Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka.
- Akačana Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka.
- idée fixe uzmācīga doma.
- lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- uzticēt papīram uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma; lozungs (1).
- lozungs Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma.
- ieskats Uzskats, domas; arī atzinums.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
- tiesību psiholoģija vairāk vai mazāk izplatītas domas, jēdzieni, izjūtas, emocijas un motīvi, kas atspoguļo dažādas juridiskās prasības sabiedrībā.
- communis opinio vairākuma domas, valdošais uzskats.
- jēdzieniskais saturs valodas vienībā ietvertā doma, kas atspoguļo priekšmetu, parādību būtību, jēgu atšķirībā no šīs vienības ārējās formas, ko veido valodas vienības uzbūve, skanējums, rakstība.
- atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība.
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- sekmes Vēlamais, kādam mērķim, nodomam atbilstošais (darbības, rīcības) rezultāts; arī panākums.
- uska Vēlēšanās, iedoma, noskaņojums, niķis, kasprīze, iegriba.
- koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
- apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
- apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
- Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- lasīt kā atvērtā grāmatā viegli uztvert, pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, psiholoģisko stāvokli).
- leps Viegls cilvēks, kas stāsta visu bez apdoma.
- tulkošana Vienā valodā (oriģinālvalodā vai avotvalodā) rakstītā vai runātā vārda, teksta satura, jēgas, domas (ieskaitot zemtekstus u. c.) izteikšana ar citas valodas (mērķvalodas vai tulkojumvalodas) līdzekļiem.
- runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- prātojums Vispārēja rakstura doma, spriedums.
- prātniecība Vispārēja rakstura pārdomas.
- renomē Vispārējs uzskats, domas (par kādu); reputācija.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
doma citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV