Paplašinātā meklēšana
Meklējam velt.
Atrasts vārdos (160):
- velt:1
- kvelt:1
- svelt:1
- svelt:2
- velta:1
- velte:1
- velts:1
- zvelt:2
- zvelt:1
- apvelt:1
- atvelt:1
- davelt:1
- ievelt:1
- izvelt:1
- novelt:1
- pavelt:1
- savelt:1
- svelto:1
- uzvelt:1
- veltēt:1
- veltin:1
- veltis:1
- veltīt:1
- veltne:1
- veltņa:1
- veltot:1
- aizvelt:1
- apvelts:1
- apzvelt:1
- atzvelt:1
- iesvelt:1
- iezvelt:1
- izsvelt:1
- nozvelt:1
- pārvelt:1
- pazvelt:1
- pievelt:1
- sazvelt:1
- uzzvelt:1
- veltava:1
- veltene:1
- veltens:2
- veltens:1
- veltība:1
- velties:1
- veltīgs:1
- veltnēt:1
- veltnis:1
- veltņot:1
- veltuve:1
- zveltēt:1
- zveltne:1
- aizzvelt:1
- apveltīt:1
- atveltes:1
- noveltīt:1
- pašvelts:1
- piezvelt:1
- pusvelti:1
- pusvelts:1
- Rūzvelta:1
- saveltņi:1
- svelties:1
- svelties:2
- uzveltīt:1
- veltaves:1
- veltēdis:1
- veltenes:1
- veltenis:1
- zvelties:1
- zveltnis:1
- apvelties:1
- atvelties:1
- atzveltne:1
- ievelties:1
- izvelties:1
- izveltnēt:1
- izzveltēt:1
- līmveltņi:1
- novelties:1
- noveltnēt:1
- pavelties:1
- savelties:1
- saveltnēt:1
- uzvelties:1
- uzveltnēt:1
- veltēdājs:1
- veltēdējs:1
- veltēdība:1
- veltīgums:1
- veltījums:1
- veltīšana:1
- zveltenis:1
- aizvelties:1
- apzvelties:1
- atsvelties:1
- atzveltene:1
- atzvelties:1
- atzveltine:1
- atzveltnis:1
- dazvelties:1
- iesvelties:1
- iezvelties:1
- izavelties:1
- izzvelties:1
- nozvelties:1
- pārvelties:1
- pārveltnēt:1
- pazvelties:1
- pievelties:1
- pieveltnēt:1
- puspavelti:1
- ritveltnis:1
- sazvelties:1
- uzzvelties:1
- veltenieks:1
- veltenisks:1
- veltņošana:1
- veltņtārpi:1
- veltņveida:1
- aizsvelties:1
- apsavelties:1
- atzveltenis:1
- atzveltnīte:1
- dasavelties:1
- gaučveltnis:1
- iesavelties:1
- ķemmveltnis:1
- nosavelties:1
- pārzvelties:1
- pasavelties:1
- piezvelties:1
- pusparvelti:1
- sasavelties:1
- veloveltnis:1
- veltņakauls:1
- veltņanervs:1
- veltuvnieks:1
- atsazvelties:1
- atzveltnītis:1
- dasazvelties:1
- nosazvelties:1
- pārsavelties:1
- pasazvelties:1
- sasazvelties:1
- skrejveltnis:1
- tapiņveltnis:1
- ugunsveltnis:1
- veltņveidīgs:1
- vibroveltnis:1
- atzveltiniski:1
- Eisrīzenvelta:1
- kembelveltnis:1
- roosveltiella:1
- veltņploteris:1
- veltņskeneris:1
- kopotājveltnis:1
- skrituļveltnis:1
- piesūcējveltnis:1
- elektrovibroveltnis:1
Atrasts vārdu savienojumos (27):
- (ir) velts plecos
- atzveltnes krēsls
- ēst par velti maizi
- kā celties, tā velties
- lauka veltnis
- magnētiskais veltnis
- mikrometriskais veltnis
- novelt no saviem pleciem
- novelt sev nastu no pleciem
- novelt uz (kāda) pleciem
- par velti
- par velti maizi ēd
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža
- reģistra veltnīši
- Roosveltiella nattereri
- stieņu veltnis
- uzvelt uz (kāda) pleciem
- uzvelt vainu (kādam, kam)
- velt no pleciem
- velt sniegavīru
- velteniskie tārpi
- velti mīlēts
- velti valkāt
- velties apaļumā
- velties pār lūpām
- veltīgi deldēt slieksni
- veltīt rūpes
Atrasts skaidrojumos (400):
- bunostoma _Ancylostomatidae_ dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.)
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
- aizbumbāt Aizvelt
- aizviļāt Aizvelt
- aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu)
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
- aizvārtīt Aizvelt, aizvāļāt
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
- aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
- bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
- balvāt Apdāvināt, apveltīt
- apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot
- apzvelties Apgāzties, apvelties
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls
- apripāt Apripot, apvelties (apkārt)
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
- apsavelties Apvelties
- apdāvināt Apveltīt ar dāvanām
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
- saturīgs apveltīts ar labu atmiņu
- dukots Apveltīts ar lielām dūrēm
- balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
- barikinētisks ar atlētisku miesasbūvi apveltīts
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā
- ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
- kūšots ar kūsi apveltīts
- atmārkšīgs ar labu atmiņu apveltīts
- atmāršīgs ar labu atmiņu apveltīts
- adosēt ar muguru atzvelties
- apvirpināt ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam
- bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
- pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
- rullēt ar veltni gludināt (parasti veļu)
- izrullēt ar veltni izgludināt (parasti veļu)
- rullēt ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt
- norullēt ar veltni nogludināt (veļu)
- norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
- sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
- ziedīgs ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis
- Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku)
- revolvēt Atpakaļ velt
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
- atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu)
- atvalstīt Atvelt (vairākus)
- pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- atsazvelties Atzvelties
- atsvelties Atzvelties
- atzvilt Atzvelties
- atmugura Atzveltne
- atmugure Atzveltne
- atsleja Atzveltne
- atspiednis Atzveltne
- atspiednītis Atzveltne
- atvalsts Atzveltne
- atzvala Atzveltne
- atzvalinis Atzveltne
- atzvēles Atzveltne
- lēna Atzveltne
- lēne Atzveltne
- zveltne Atzveltne
- zveltnis Atzveltne
- atzvalas Atzveltne uz ragaviņām
- atzvales Atzveltne uz ragaviņām
- atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt
- atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls
- lēnkrēsls Atzveltnes krēsls
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni
- korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa
- korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa
- kanaps Atzveltnes sols
- atzveltene Atzveltnis
- atzveltenis Atzveltnis
- atzveltine Atzveltnis
- kurgans Atzveltnis ragavām
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- bakhanālijas Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis
- krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls
- valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu
- baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
- vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
- boķis Aužamo stāvu veltnis
- boze Aužamo stāvu veltnis
- šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis
- bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
- bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
- sviķēt badā vai velti gaidot (ciest)
- apsvētīt Bagātīgi apveltīt
- didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
- oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā
- betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums
- betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
- kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt
- bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
- voiloks Biezs, blīvs velts audums
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās
- kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums
- izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!")
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
- būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes
- piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
- vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
- tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem
- rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
- ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
- ēmulis cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs
- haļava cilvēks, kas visu grib par velti
- svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
- cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts
- bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- izstaidzināt daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt
- balva Dāvana, velte
- balve Dāvana, velte
- deviens Dāvana, velte, devums
- pretdevas Dāvanas, kas tika kāzās pret "veltēm" dotas
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
- atzveltnīte dem. --> atzveltne
- atzveltnītis dem. --> atzveltnis
- buciņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
- bukiņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
- līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
- darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu
- alarmēt dot trauksmi, velti uztraukt
- apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne
- Latvijas Kara muzejs ekspozīcija veltīta Latvijas karaspēku izveidei un kara tematikai; dibināts 1916. g. sākumā kā Latviešu strēlnieku bataljona muzejs, atjaunots 1919. g., izformēts 1940. g., daļa kolekciju - iznīcinātas, atjaunots 1990. g.
- klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
- kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu
- klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls
- filči Filca velteņi; velteņi
- pilči Filca velteņi; velteņi
- piļči Filca velteņi; velteņi
- viļči Filca velteņi; velteņi
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- ruļeds Gaļas veltnis
- puspavelti Gandrīz pa velti
- strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
- sidelis Garš sols ar atzveltni
- pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
- uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus)
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
- humanitārā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem
- klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai
- praktiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī mājturībai
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
- rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
- pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
- skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni
- veloveltnis ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
- noeja Iespiedumformas vieta, kur iespiežamais veltnis nobeidz iespiedumu
- spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai
- ieripuļot Ievelt
- iebukurēt Ievelt (ko smagu)
- ieripuļoties Ievelties
- iesavelties Ievelties
- izgaidīt ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi)
- izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
- satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
- izperēties ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi)
- sakleknēt ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot
- iztīkoties ilgāku laiku veltīgi tīkot
- novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
- nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
- izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
- izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
- izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
- izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
- nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
- izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
- izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
- izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
- izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
- izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
- izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
- izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
- izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
- izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izvelties ilgāku laiku, daudz velt
- izgaidīties ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi)
- izkāroties ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi)
- krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt
- izkvērnēt Ilgi un veltīgi gaidot nogurt
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam
- ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- ciesumi Izecētas, laukā saveltas zāles, ciesas
- sarullēt Izgludināt ar veltni
- sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
- izagāzties Izkrist, izvelties, piemēram, no transportlīdzekļa
- izrullēt Izkult (ar labības kuļamo veltni)
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus; spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru; riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus; parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
- izerbīt Izplēst, savelt
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu
- uzriest izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos)
- izavelties Izvelties
- izrullēt Izveltnēt
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
- bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes
- apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni
- apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
- apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
- paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- ķepelis kāds, kurš velti nopūlas
- pabluķēt kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni
- savelties kādu laiku nepārtraukti velties
- noklemēt kādu laiku veltīgi gaidīt
- izkamstīties kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt)
- nokampsīties kādu laiku veltīgi meklēt
- nokampstīties kādu laiku veltīgi meklēt
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
- cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai
- breks kaut kas nederīgs, nelāgs, nevajadzīgs, veltīgs
- brakale kaut kas nevajadzīgs, veltīgs
- savaļņi kaut kas savelts
- luņķis kaut kas savelts, savīstīts
- saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^
- suknis kaut kas savelts, tīstoklis
- atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām)
- art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
- sakamot kļūt pinkuļainam, savelties (cietās) pikās
- vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai)
- veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot
- vērsis Koks, ar ko griež velku veltni (liekot velkus uz aužamiem stāviem)
- krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
- mugara Krēsla atzveltne
- atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu jeb atzveltni
- buka Krēsls bez atzveltnes
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju
- mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
- kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist)
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai
- kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību
- simtkājis kuļamais bluķis vai veltnis
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
- drenēt Kvernēt, velti gaidot nīkt
- šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam
- uzmaš Lieki; veltīgi
- uzmaši Lieki; veltīgi
- mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas
- vilnainis Liels, savelts vilnas lakats
- bluķis Linu maļamās mašīnas veltnis ar robiem linu šķiedras saspiešanai
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
- svētbrīdis lūgšanām veltītais laiks
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
- punduris ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs
- novelties ļoti savelties (par apmatojumu)
- Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta
- ģēnijs ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums
- piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru
- zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam
- elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
- zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm
- veļamais Materiāls, kas tikas vai tiek velts
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
- taburete mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis
- soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli
- fonogrāfs mehāniska ierīce skaņu ierakstīšanai vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce
- rulle Mehānisma, iekārtas u. tml. veltnis
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni
- milava Mīksta, biezi savelta vadmala
- lēšķa mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis
- lēšķe mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
- lēšķis mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
- lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
- lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
- lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
- otomane Mīksts dīvāns ar diviem ruļļiem un spilveniem, kas aizstāj atzveltni; turku dīvāns
- emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki
Atrasts piemēros (37):
- muti dzisināt - Tad ko mēs te velti mutes dzesējam!
- zaudēt — Es zinu tikai vienu — mēs nedrīkstam velti zaudēt laiku.
- aizsākt Ap koka veltni uztīts, vēl bija saglabājies aizsākta auduma gabals, līdzīgs jau redzētajai gultas segai.
- cienīt Apveltīts ar iztēli, ciena ceremonijas, mīl teātri, uzturēties cilvēkos — un tomēr jūtas vientuļš.
- atjaunojums Atjaunojuma pirmizrāde būs veltījums tenoram Kārlim Zariņam 80 gadu jubilejā.
- atdzimt Atmiņā atdzima kāda aina: tveicīga vasaras diena, piere vienos sviedros, uz šīs ielas strādnieki lauž veco bruģi, un tūlīt aiz viņiem citi jau gludina asfaltu, iepakaļ brauc veltnis...
- kā tāds Atšķirībā no minētajiem pētījumiem, šajā uzmanība veltīta nevis darba meklēšanai vai nodarbinātības statusam kā tādam, bet tieši bezdarbnieku psiholoģiskajai veselībai.
- izmist Beigu beigās viņa saprata, ka pūliņi veltīgi, izmisa, apsēdās un sagatavojās klausīties.
- dzēst Bija jāraksta par vajāšanām un cietsirdību, ko valdītāji ar paši sev veltītajām slavas dziesmām lūkoja dzēst no mūsu atmiņas.
- reklāma Breša kungs ir kļuvis par visu laiku vispopulārāko cilvēku republikā, kā saka, reklāma pilnīgi par velti.
- atbilde Cerēdami rast atbildes uz šiem jautājumiem, cilvēki vēlreiz pārmeklēja sašauto tanku, taču velti, un pēc stundas atgriezās helikopterā.
- vārds Cerēju atrast zīmīti, kurā man noteikti ir veltīti mīļi vārdi, bet – nekā!
- cīnīties Cilvēki mēģināja cīnīties ar uguni, bet veltīgi.
- barga nauda Citi pat par nieka īpašuma iegādi maksā īpašniekiem bargu naudu, bet te – māja skaistā vietā un par baltu velti, tikai papīri kārtīgi jāsakārto.
- pants Daba apveltījusi ar skaistiem sejas pantiem.
- vakuums Daļa stāstu veltīti šausmām, kas mīt mūsu Zemes un okeānu dzelmēs, citi — kosmiskām drausmām no zvaigznēm un starpplanētu vakuuma.
- jūsma Daudzi dedzīgi māja ar roku un veltīja jūsmas pilnus saucienus.
- apguve Dienas tika veltītas gleznošanai Sēnas krastos, modeļu skicēšanai, muzeju un izstāžu apguvei.
- dienvidnieks Dienvidniekam ķirbim varen patīk siltums, ne velti tas vislabāk aug tajās pašās zemēs, kur vīnogas,- Meksikā, ASV dienvidos, Francijā, Itālijā, Dienvidvācijā.
- uzsēsties Dīvaini, bet galīgi nebija vēlmes kaut ko darīt bloga sakarā (nemelošu, bijām arī mazliet uzsēdušies uz seriāliem un visu datora bateriju veltījām tam, lai beidzot pievārētu visas 4 sezonas), bet tagad gribulis atgriezies.
- vingrotava Dīvāns un atzveltnes krēsli tiek piestumti pie sienas, un lielā istaba pārvēršas par tieši trim bērniem piemērotu vingrotavu.
- sēdeklis Draugs no mašīnas nemaz nekāpa laukā, galvu atmetis pret sēdekļa atzveltni, pūtināja muguru, toties viņš nemaz nejutās noguris.
- izskaidrošana Dz. Paegle galveno vērību veltījusi valodas mācības pamatu izskaidrošanai, pareizrakstības likumu apguves iespējām, skolēnu runas un rakstu kultūras veidošanai.
- mācīšana Es nolēmu, ka savu mūžu veltīšu bērnu audzināšanai un mācīšanai.
- pietupiens Es pieceļos un katru rītu 40 minūtes veltu vingrošanai: skrienu, cilāju svarus, veicu pietupienus...
- spēcīgs Futbola vārtus neatradis, Eidis ar spēcīgiem triecieniem apveltīja katras durvis, kas tik pagadījās priekšā.
- galu galā Galu galā ne jau velti šo vietu dēvē par Vidzemes Šveici.
- fūga Galvenā vērība veltīta ne pārāk plašiem ērģeļdarbiem (ērģeļkorāļu priekšspēles un apdares, vairāk nekā 100 fūgu, kā arī tokātas un čakonas).
- radze Gandrīz katram upes līkumam, krācei, radzei, kraujai, avotam un pietekai veltīta kāda daina, teika vai nostāsts.
- kalnrūpniecība Herdorfā ir arī divi mazi muzeji, viens veltīts kalnrūpniecībai, otrs – novada vēsturei, bet vaļā tikai tad, ja kādam vajag.
- gredzens Iebāzis tālruni kabatā, viņš atgriezās istabā, apsēdās atzveltnes krēslā un pievilka klāt melno mapi ar gredzenu stiprinājumiem, tā dēvētos spēku zaudējušos dokumentus.
- iestudējums Iestudējums būs veltīts tradīcijām un mīlestībai, cieši savijoties ar Vasaras saulgriežu tēmu.
- pateikties Ieteicu veltes pieņemt un neaizmirst par tām pateikties.
- izsaukties Izrunājusies krustu šķērsu par dzejas jēgu, baroneses rūgto likteni primitīvā laikmetā, veltīgi izsaukusies Jānīti, Mia beidzot piecēlās un devās pie mātes.
- spēja Jā, laikam vēl arī apveltītas ar nelielām prāta spējām!
- flanērisms Jāatzīmē, ka flanērisms ne vienmēr ir velta laika nosišana, dīkdienība...
- haļavščiks Kā jau izteicos iepriekš, latvieši nešaubīgi ir haļavščiki, kuri grib ja ne visu, tad daudz ko par pusvelti, mēģina ar minimālu piepūli izšļūkt cauri, sākot jau no pamatskolas, nemaz nerunājot par vidusskolu un augstskolām.
velt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv