Paplašinātā meklēšana

Meklējam velt.

Atrasts vārdos (160):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (864):

bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti.
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
aizvārtīt Aizvelt, aizvāļāt.
aizbumbāt Aizvelt.
aizviļāt Aizvelt.
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai.
rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
balvāt Apdāvināt, apveltīt.
apzvelties Apgāzties, apvelties.
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
apripāt Apripot, apvelties (apkārt).
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos.
apsavelties Apvelties.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
saturīgs apveltīts ar labu atmiņu.
dukots Apveltīts ar lielām dūrēm.
balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi.
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
barikinētisks Ar atlētisku miesasbūvi apveltīts.
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
kūšots Ar kūsi apveltīts.
atmārkšīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
atmāršīgs Ar labu atmiņu apveltīts.
adosēt Ar muguru atzvelties.
apvirpināt Ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam.
bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
norullēt Ar veltni nogludināt (veļu).
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
ziedīgs Ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu.
listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja.
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi.
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
revolvēt Atpakaļ velt.
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā.
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu).
atvalstīt Atvelt (vairākus).
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
atsazvelties Atzvelties.
atsvelties Atzvelties.
atzvilt Atzvelties.
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām.
atzvales Atzveltne uz ragaviņām.
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
atmugura Atzveltne.
atmugure Atzveltne.
atsleja Atzveltne.
atspiednis Atzveltne.
atspiednītis Atzveltne.
atvalsts Atzveltne.
atzvala Atzveltne.
atzvalinis Atzveltne.
atzvēles Atzveltne.
lēna Atzveltne.
lēne Atzveltne.
zveltne Atzveltne.
zveltnis Atzveltne.
atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls.
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
lēnkrēsls Atzveltnes krēsls.
korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa.
korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa.
kanaps Atzveltnes sols.
kurgans Atzveltnis ragavām.
atzveltene Atzveltnis.
atzveltenis Atzveltnis.
atzveltine Atzveltnis.
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis.
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls.
valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu.
baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
boķis Aužamo stāvu veltnis.
boze Aužamo stāvu veltnis.
bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
sviķēt badā vai velti gaidot (ciest).
apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt.
bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
voiloks Biezs, blīvs velts audums.
voilaks Biezs, blīvs, velts vilnas audums.
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums.
izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!").
špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
Ānanda Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai.
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes.
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta.
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
haļava Cilvēks, kas visu grib par velti.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
sist vēju ar dūri darīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
deviens Dāvana, velte, devums.
balva Dāvana, velte.
balve Dāvana, velte.
pretdevas Dāvanas, kas tika kāzās pret "veltēm" dotas.
lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu.
atzveltnīte Dem. --> atzveltne.
atzveltnītis Dem. --> atzveltnis.
buciņa Dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes.
bukiņa Dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu.
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu.
alarmēt Dot trauksmi, velti uztraukt.
apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni.
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu.
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
filči Filca velteņi; velteņi.
pilči Filca velteņi; velteņi.
piļči Filca velteņi; velteņi.
viļči Filca velteņi; velteņi.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
ruļeds Gaļas veltnis.
puspavelti Gandrīz pa velti.
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis.
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
sidelis Garš sols ar atzveltni.
pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem.
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties.
krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1).
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1).
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
humanitārā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
praktiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī mājturībai.
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam.
Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus.
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes.
noeja Iespiedumformas vieta, kur iespiežamais veltnis nobeidz iespiedumu.
spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai.
iebukurēt Ievelt (ko smagu).
ieripuļot Ievelt.
ieripuļoties Ievelties.
iesavelties Ievelties.
izgaidīt Ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi).
izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
satēnēt Ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt.
izperēties Ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi).
sakleknēt Ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot.
iztīkoties Ilgāku laiku veltīgi tīkot.
novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izvelties Ilgāku laiku, daudz velt.
izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt.
izkvērnēt Ilgi un veltīgi gaidot nogurt.
gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi, nepacietīgi, arī veltīgi gaidīt.
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis.
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
ciesumi Izecētas, laukā saveltas zāles, ciesas.
sarullēt Izgludināt ar veltni.
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
izagāzties Izkrist, izvelties, piemēram, no transportlīdzekļa.
izrullēt Izkult (ar labības kuļamo veltni).
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem.
izerbīt Izplēst, savelt.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
izavelties Izvelties.
izrullēt Izveltnēt.
singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes.
apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni.
apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni).
apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni).
paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti.
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
ķepelis Kāds, kurš velti nopūlas.
pabluķēt Kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni.
savelties kādu laiku nepārtraukti velties.
noklemēt Kādu laiku veltīgi gaidīt.
izkamstīties Kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt).
nokampsīties Kādu laiku veltīgi meklēt.
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
breks Kaut kas nederīgs, nelāgs, nevajadzīgs, veltīgs.
brakale Kaut kas nevajadzīgs, veltīgs.
luņķis Kaut kas savelts, savīstīts.
saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^.
suknis Kaut kas savelts, tīstoklis.
savaļņi kaut kas savelts.
atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām).
art-house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
sakamot Kļūt pinkuļainam, savelties (cietās) pikās.
vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai).
veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot.
vērsis Koks, ar ko griež velku veltni (liekot velkus uz aužamiem stāviem).
krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības.
mugara Krēsla atzveltne.
atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu jeb atzveltni
buka Krēsls bez atzveltnes.
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist).
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām.
vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
simtkājis kuļamais bluķis vai veltnis.
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
drenēt Kvernēt, velti gaidot nīkt.
šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus.
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
uzmaš Lieki; veltīgi.
uzmaši Lieki; veltīgi.
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
vilnainis Liels, savelts vilnas lakats.
bluķis Linu maļamās mašīnas veltnis ar robiem linu šķiedras saspiešanai.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
svētbrīdis lūgšanām veltītais laiks.
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
novelties Ļoti savelties (par apmatojumu).
Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta.
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru.
zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
veļamais Materiāls, kas tikas vai tiek velts.
taburete Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis.
ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli.
fonogrāfs mehāniska ierīce skaņu ierakstīšanai vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
rulle Mehānisma, iekārtas u. tml. veltnis.
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
milava Mīksta, biezi savelta vadmala.
lēšķe Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
lēšķis Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
lēšķa Mīksta, savelta pika.
lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
otomane Mīksts dīvāns ar diviem ruļļiem un spilveniem, kas aizstāj atzveltni; turku dīvāns.
emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū.
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki.
rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi.
neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
abuliņtuntulis Neliela saveltnēta āboliņa kopa; āboliņa klēpis.
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne.
vingaļi Nelieli, kopā savelti siena kušķi.
īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
(no)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
teratoloģija Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa.
nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem).
centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
žveirēt Nevajadzīgi tūļāties; veltīgi gaidīt.
liekam aiziet nevajadzīgi, veltīgi aiziet.
kankarēt Nevajadzīgi, veltīgi nodarbināt.
pečkot Nevajadzīgi, veltīgi raudāt.
dīks Nevajadzīgs, veltīgs.
likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
mušķīties Niekoties, velti darboties.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis.
timeo Danaos et dona ferentes no danajiem [grieķiem] baidos, pat ja tie veltes nes (vārsma no Vergilija "Eneīdas").
veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem.
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis.
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
nomuldēt Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu).
krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni.
nočubt Noplakt, sablīvēties, nozvelties.
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi).
nobukurēt Noripināt, novelt.
novangalēt Novelt ar veļas rulli.
nodrimēt Novelt.
noviļināt Novelt.
notrembelēt Novelties zemē.
norist Novelties, noritēt, nokrist, nobirt.
nosavelties Novelties.
bogs Nūdeļu veltnējamais rullis.
prestācija Ņemšanas un došanas attiecības starp grupām, savstarpēja apveltīšana ar dāvanām.
iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu.
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta.
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
par poļu naudu par velti, par brīvu.
nahaļavu Par velti, par brīvu.
pa narvu par velti.
par narvu par velti.
pavelt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) velt.
nematoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī veltņtārpus.
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
dieva svaidīts pāri citiem stāvošs; ar izcilām spējām apveltīts.
pārzvelties Pārvelties, pārkrist.
pārvirst pārvelties.
pārrullēt Pārveltnēt.
prezentēt pasniegt kā dāvanu, veltīt.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(1).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(2).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(3).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(4).
savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(5).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (1).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (2).
vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (3).
veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1).
veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
apvelt Pavelt zem kā.
apvelties Pavelties zem kā.
pasavelties Pavelties.
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
valsts Pie šķūņa savelts siens, ko ar dakšām liek šķūnī.
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt.
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis.
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis).
izkasties Pietiekami, līdz pagurumam (veltīgi) rakt.
izstādīties Pietiekoši daudz (veltīgi) stādīt.
pieveltnēt Pievelt (2).
davelt Pievelt (pie kā).
sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.).
Rūzvelta Pilsēta ASV ("Roosevelt"), Ņujorkas štatā, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli.
puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
kurmalas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas.
kurmanas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas.
kurmana Platas ragavas ar atzveltni.
kurmankas Platas ragavas ar atzveltni.
ķurzulis Platas ragavas ar atzveltni.
kanapka plats sols ar atzveltni.
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
veltņploteris Ploteris, kas atveido attēlus uz rotējoša veltņa virsmas uzklāta materiāla.
kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
kulstīt (arī kult) mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns.
pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām.
sortita Primadonnas uzejas ārija operā, kurai sevišķi senāk veltīja lielu uzmanību.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas.
adekļi Pūra cimdi vai zeķes, ko kāzās dalīja kā veltes.
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni.
ošūnes Ragavas ar atzveltni, kulbu.
razvajas Ragavas ar atzveltni.
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
poroška Ragavas ar uzliekamu un noņemamu atzveltni.
kebeze Ragavu atzveltne.
pazvaļa Ragavu sēdekļa atzveltne.
pazvalas Ragavu sēdekļa atzveltne.
dedikācija raksta vai grāmatas dāvinājums, veltījums.
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju).
papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni.
aizvelties Refl. --> aizvelt.
apvelties Refl. --> apvelt (1); apgāzties.
apvelties Refl. --> apvelt (2).
atvelties Refl. --> atvelt (1).
atvelties Refl. --> atvelt (2).
atzvelties Refl. --> atzvelt (1).
atzvelties Refl. --> atzvelt (2).
ievelties Refl. --> ievelt.
izvelties Refl. --> izvelt (1).
pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pavelties Refl. --> pavelt (1); tikt paveltam.
pavelties Refl. --> pavelt (2); tikt paveltam.
pazvelties Refl. --> pazvelt; tikt pazveltam.
savelties Refl. --> savelt(1); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(2); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(3); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(4); tikt saveltam.
savelties Refl. --> savelt(5); tikt saveltam.
uzvelties Refl. --> uzvelt (1); tikt uzveltam.
velties Refl. --> velt (1).
velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda.
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
rateniski Ripeniski, velteniski.
ripāt ripināt, velt.
rist Ripināt, velt.
skrejveltnis Ripojošs veltnis (kā) sasmalcināšanai.
ripuļot Ripot, velties.
rituļot Ripot, velties.
slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.).
baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
zobrullis Robains veltnis (ierīcē).
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis.
kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
ritveltnis Rotējošs veltnis.
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi.
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu).
dzisināt muti runāt lieki, veltīgi, bez panākumiem.
kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā runāt veltīgi; runāt, solīt nepārdomāti.
kaisīt vārdus vējā runāt veltīgi.
tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
saskruķēt sabīdīt, savelt, sašķūrēt.
sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
sapinkuļot Sadalīt, savelt pinkuļos.
izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties.
izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties.
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu.
kā caurā maisā saka, ja veltīgi iztērē mantu, līdzekļus, dodot kādam, kuram nekad nepietiek.
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
ballēt Salipt un savelties pikās.
savilināt Samīcīt, savelt, sarullēt.
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
atroce Sānu atzveltnis (krēsla vai dīvāna).
saplekšināt Saņudzināt, savelt.
saviļāties Sapinkāties, savelties.
sapentēties Sapīties, savelties.
safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi).
Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei.
kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
sarullēt Sasmalcināt ar veltni.
sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt.
sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties.
saķurzulēties Satīties, saveltnēties; sačokuroties.
kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets.
davelt Savelt (vadmalu).
sakamot Savelt pikās (biezputru, matus, drēbes).
plūrēt Savelt, ņurcīt, izplūkāt, sadriskāt.
saringt savelt, sagrābt klēpjos; savākt.
saružģelēt Savelt, sajaukt, savandīt.
saružģēt Savelt, sajaukt, savandīt.
saružināt savelt, sakuželēt.
savaļāt Savelt.
valsts Savelta siena grīste.
viļūknis Savelta siena grīzte.
milainis Saveltas vilnas apavs.
pakalāties Savelties (parasti par linu audumu).
sasavelties Savelties (piemēram, par audumu).
blektēt Savelties pikās (par vilnu, liniem u. c.).
sapinkāties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
sapinkuļoties Savelties pinkās.
sapinkuļoties savelties pinkuļos.
sapinkāties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
salēkšēt Savelties, samudžināties.
tuņķēties Savelties, savīstīties.
tuņķoties Savelties, savīstīties.
muskuļoties Savelties, tīties, locīties.
sapinckāties Savelties.
saveļināt Saveltnēt.
rulade Savelts cepums.
viļekls Savēlums (mazgājoties noberztās un saveltās ādas virskārtas daļiņas).
veltin Savienojumā ar "velt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sasazvelties Sazvelties.
regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu.
sēdelis Sēdeklis; sēžamais ar atzveltni.
krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
lauki Sēdvieta baznīcā - parasti sols ar atzveltni.
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss.
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem.
Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns.
Adža Senindiešu mitoloģijā - epitets ar ko tikuši apveltīti dažādi dievi.
Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī.
āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes.
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses.
palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī.
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa.
birokratizācija sociālajā darbā sistēmas pārvaldība, kas pastiprina dokumentācijas un dažādu priekšrakstu nozīmi sociālajā darbā; tā kļūst par problēmu, kad dokumentu sagatavošanas laiks nesamērīgi pieaug salīdzinājumā ar to darba daļu, kas jāvelta tiešajam darbam ar klientu.
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
pinkāt Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
kultūrmorfoloģija Skatījums uz kultūru kā ar dvēseli apveltītu veselumu, kas iziet noteiktu attīstības ciklu no dzimšanas līdz nāvei.
Sīzifa akmens smags akmens, kas, uzvelts kalnā, atkal noveļas lejā.
paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella.
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
starptautiskā tiesībsubjektība spēja piedalīties starptautiskajās tiesiskajās attiecībās, esot apveltītam ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem un spējot šīs tiesības un pienākumus realizēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamatojoties uz tām.
atdeve Spēju, jūtu u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu.
muškuļoties Spēlējoties savelties ciešā kamolā.
pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos.
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt.
notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt.
gāzties Strauji krist, arī velties (lejup).
gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts.
partiju šķērēšana šķērēšana, kurā visus auduma šķērus sadala n partijās un paralēli uztin uz speciāla šķēru veltņa, pēc tam no visiem šķēru veltņiem satin kopā uz aušanas pamatnes; šķēru skaits un blīvums uz šķēru veltņa ir n reižu mazāks nekā uz aušanas pamatnes.
riestuve Šķēru veltnis (stellēm).
blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa.
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums.
par tukšu (arī baltu) velti Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts; veltīgi.
par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Tā, ka nerodas vēlamais rezultāts; veltīgi.
novārtā Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
atzveltiniski Tā, lai kam būtu atzveltnes veids.
iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām.
pusvelts Tāds (audums), kas nav pilnīgi savelts.
pašvelts Tāds (audums), kas velts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
lēnains Tāds, kam ir atzveltne.
pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
veltņveida Tāds, kam ir veltņa (1) forma, veids.
tukšs Tāds, kam nav vēlamā rezultāta; arī veltīgs.
bezziedots Tāds, kam nav veltīts ziedojums.
aristogēns Tāds, kas apveltīts ar ļoti labu iedzimtību.
atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
atgāzenisks Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni).
tuņķains Tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
mazticīgs Tāds, kas maz vērības veltī reliģijai.
velts Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; veltīgs.
veltīgs Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; velts.
ķurzīgs Tāds, kas ritinās, veltnējas (tūtas veidā).
pašatdevīgs Tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei).
svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.).
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1).
ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1).
tuņķis Tas, kas ir saveltnēts, saviļāts, savīstīts (vīstoklī, rullī).
grīste Tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.).
haļava Tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties.
frumentatio Tautas apgādāšana ar maizi par lētu maksu vai pat par velti uz valsts rēķina.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas.
nīcināt Tērēt, parasti nevajadzīgi, veltīgi (piemēram, laiku).
sasaskrieties Tiekot veltam, mazgātam, samazināties apjomā (par audumu).
atrasties Tikt atlicinātam, veltītam (par laiku).
sasariesties Tikt uztītam uz veltņa (par auduma velkiem).
tīmekļvietne tīmekļa lapa vai savstarpēji saistītas tīmekļa lapas, kas atrodas vienā domēnadresē, parasti ir veltīta vienai tēmai un to uztur viena persona vai organizācija
tīmekļa vieta tīmekļa lapa vai savstarpēji saistītas tīmekļa lapas, kas atrodas vienā domēnadresē, parasti ir veltīta vienai tēmai un to uztur viena persona vai organizācija; [tīmekļvietne]{s:12}
pieriest Tinot (velkus), piepildīt (veltni ar tiem).
laņķērti tīruma veltņa ietvars vai rāmis, kurā tas pārvietojas.
rundulēt Tīt (rullī, veltnī); veltnēt, ritināt.
bomēt Tīt šķērus jeb velkus uz aušanas stāvu veltņa jeb bomja.
šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
veltne Tītenis, ēdiens, ko saveltnē, ietinot mīklā vai citā materiālā.
rundulēties Tīties (rullī, veltnī); veltnēties, ritināties.
ķurzulēties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā); ķurzāties.
ķurzāties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā).
ķurza Tūtas veidā saritinājies, saveltnējies veidojums.
kreslis Uz ragavām uzliekams un noņemams atzveltnes sēdeklis.
poruška Uz ragavām uzsienama atzveltne (ērtākai sēdēšanai).
paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele.
pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem.
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
panpsihisms Uzskats, ka viss dabā pastāvošais apveltīts ar noteiktu apziņas pakāpi.
uzzvelt Uzvelt (2).
piekārt bumbu (arī bumbas) uzvelt vainu, atbildību (kam).
piesiet bumbu (arī bumbas) uzvelt vainu, atbildību (kam).
siet bumbas uzvelt vainu, atbildību (kam).
piesiet bumbu uzvelt vainu, atbildību.
piekārt bumbu uzvelt vainu; uzlikt pienākumu.
uzvārtīt Uzvelt.
uzvērsties Uzvelties.
uzzvilt Uzzvelties.
maļu mīt vadmalu velt baļļā.
rites vadotnes vadotnes, kurās starp kustīgajām virsmām atrodas rotācijas ķermeņi - lodītes un veltnīši; strādā rites berzes režīmā.
kūleņot Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
iznākties Vairākkārt nākt (parasti veltīgi).
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
uzvalstīt Valstot šurp un turp uzvelt (kur augšā).
uzviļāt Valstot šurp un turp uzvelt.
atvārtīties Vārtoties atvelties.
uzvārtīties Vārtoties uzvelties.
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem; gatavot ar šādu metodi.
ripu ripām veldamies, velteniski.
laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms.
baķelis Velku veltnis (aužamajos stāvos).
rīstivs velku veltnis aužamo stāvu daļa velku uztīšanai.
novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt.
pinkuļot velt pinkuļos.
ripelēt velt.
timpa velte, dāvana, magaričas
velteniskie tārpi velteņtārpi.
kaļksnīt velti gaidīt.
cīņa ar vējdzirnavām veltīga cīņa, cīņa bez rezultāta.
kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties.
(iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu).
(iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē veltīgi izdot, (iz)šķiest naudu.
izmest (arī izsviest) naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu.
izsviest (arī izmest) naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu.
sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā) veltīgi izdot, šķiest nauda.
mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā) veltīgi izdot, šķiest naudu.
izkvernēties Veltīgi pēc kāda raudzīties, veltīgi gaidīt.
runāt vējā veltīgi runāt.
kaisīt vējā veltīgi tērēt, šķiest.
zilā gaisā veltīgi, bez jēgas, bez rezultāta.
mēli deldēt veltīgi, bez panākumiem runāt.
ne par ko veltīgi, nelietderīgi.
prult Veltīgi, par velti.
brīvi Veltīgi, velti.
par tukšu, arī pa tukšo veltīgi; bez vajadzības, nolūka.
skuju ziepes veltīgi.
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
noveltnēt Veltnēt un pabeigt veltnēt.
stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus.
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
bezsmilšu pape veltņu materiāls, kurš sastāv no jumta kartona vai veltņu celulozes, kas piesūcināti ar akmeņogļu darvas produktiem, bet bez segslāņa un nav apkaisīts ar smiltīm, kā jumta pape.
drēbjrullis Veļas veltnis.
drēbrullis Veļas veltnis.
ripeniski Veļoties; arī velteniski, kūleniski.
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks.
velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) veltņveidīgām detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
gājatrī Viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai.
bērncentrēta pieeja viena no sociālā darba pieejām mikrolīmeņa praksē, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir bērns un viņa vajadzības; piejai raksturīgas specifiskas izvērtēšanas metodes, kurās uzmanība tiek veltīta bērna fiziskās, psiholoģiskās, sociālās attīstības un attiecību ar ģimenes locekļiem izvērtēšanai.
vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem.
skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi.
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni.
vēliens Vienreizēja darbība --> velt.
zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1).
zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2).
virskārtas plastiskā deformācija viens no virsmas nostiprināšanas paņēmieniem, kurā virskārtu plastiski deformē ar instrumentu (āmuru, veltnīti, skrošu strūklu).
korpačapuža Vieta zem atzveltnes ragavām.
vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā.
velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki.
tukšdarbe Virtuālās atmiņas sistēmas neefektīva darbība, kas ievērojami vairāk laika veltī lapošanai nekā lietojumprogrammas izpildei.
tiesību normas vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī (piešķir) tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem, un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
veltīgums Vispārināta īpašība --> veltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
veļamais blučs zemes veltnis, bluķis sējumu pievelšanai.
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības.
infratrohleārs Zemveltņa (piemēram, nervs).
Nemejas spēles Zevam veltīti svētki - sporta spēles - Senajā Grieķijā, ko katru otro gadu svinēja Nemejas ielejā.
atdot sevi (visu) ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
atdot sevi visu ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
ziedināt Ziedot, veltīt.
Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā.
oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
svelt Zvelt.
zveltenis Zveltnis, smags sitamais.

velt citās vārdnīcās:

MLVV

velt

LLVV

velt