Paplašinātā meklēšana

Meklējam teni.

Atrasts vārdos (502):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1418):

bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
svārsteklis Akas svirkstenis.
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
spēķot aprīkot (riteni) ar spieķiem.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne.
apžērgt Apsēsties jāteniski.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
dižskurstenis Apvalkdūmenis, manteļskurstenis.
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
apkūkot Ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot.
šķobrains Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
šķobrs Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
dzeltenziedains Ar dzelteniem ziediem.
bambale Ar humoru tiek attiecināts uz meiteni.
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist.
bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello.
nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
norieši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
norietis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
norietnis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
saulrietenes Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
saulrietiņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
saulrietīši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
skrituliņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
Jovibarba sobolifera atvašu saulrietenis.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
dzeltenājs Augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc raizēm to sauc par aborigēnu pulksteni.
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
subsolans Austrenis, rītenis.
Clematis orientalis austrumu mežvītenis.
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis.
Clematis vitalba baltais mežvītenis.
baltiņš Baltenis.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
bantestārps Bantstārps, lentenis.
banttārps Bantstārps, lentenis.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
bilancējums Bilancē ievietotais postenis.
aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis.
birteniski Birteniski pilns - pārpilns.
bitenieks Bitenieki (2, 3).
bitenieki Bitenieks (1).
božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
bišnieks Bitenieks.
bitnieks Bitenieks.
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis.
body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings.
Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis.
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni.
diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe.
brūndzeltens Brūns ar dzelteniem plankumiem.
dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes.
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem.
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus.
centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus.
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK).
Hymenolepis nana cilvēka pundurlentenis.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
cīruļvējputenis Cīruļputenis.
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
apbruņotais lentenis cūku lentenis.
Taenia solium cūku lentenis.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
čukstiski Čuksteniski.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūras un programmatūras palīdzību.
skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika.
krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
pērļu rinda dekoratīvs dzegas elements, kas atgādina pērļu virteni.
skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
dzelksteniņš Dem. --> dzelkstenis.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
kultenītis Dem. --> kultenis.
parakstenītis Dem. --> parakstenis.
peteniņš Dem. --> petenis.
petenītis Dem. --> petenis.
pītenītis Dem. --> pītenis.
pulkstenītis Dem. --> pulkstenis.
ratentiņš Dem. --> ratenis (1).
ratenītis Dem. --> ratenis; vērpjamais ratiņš.
ritentiņš Dem. --> ritenis.
tītenītis Dem. --> tītenis.
tutenelis Dem. --> tutenis 1.
tutenītis Dem. --> tutenis 1.
tutentiņš Dem. --> tutenis 1.
zutenītis Dem. --> zutenis.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols.
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
velis divritenis.
aso Divritenis.
ciskudrille Divritenis.
ciskudriska Divritenis.
divrats Divritenis.
ričāks Divritenis.
ričuks Divritenis.
tecīla Divritenis.
veļiks Divritenis.
velītis Divritenis.
vellapēda Divritenis.
vellapēds Divritenis.
vellarats Divritenis.
vellis Divritenis.
veļļuks Divritenis.
vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
Clematis x durandii Djuranda mežvītenis.
Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums.
bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji.
dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā.
fortes fortuna adiuvat drošiem pats liktenis palīdz.
dopele Dubultspēle (piem., tenisā).
dūminis Dūmvads, skurstenis.
kumpelis Duncis, tutenis, līks zonbens; kumpis (3).
durtaniski Durteniski.
durteniskis Durteniski.
dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi.
vaskainis Dzelteni ābolains zirgs.
bilirubīns Dzelteni oranža vai brūna žults krāsviela.
norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem.
eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā.
medinis Dzelteni sarkanīgs.
ksantoreja Dzelteni strutaini maksts izdalījumi.
miltēži Dzelteni tārpi miltos.
sandaraks Dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem un lieto laku ražošanā.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
deda Dzeltenie vīķi.
dzeltinis Dzeltenis.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis.
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
riteņu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, rotējot dzenošam ritenim.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis.
olakne Ēdiens, olu kultenis.
ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
gaņģis Eja; gaitenis.
leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
frīkbaiks Ērmritenis.
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
Baltenītis Ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers.
Baltene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis.
anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
Sempervivum fauconnetti Falkoneti saulrietenis.
farmakokinētika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta zāļu likteni organismā.
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.).
gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros.
koridors Gaitenis.
pinģene Galda teniss; pingpongs.
ping-pongs Galda teniss.
pingpongs Galda teniss.
piņķene Galda teniss.
piņķītis Galda teniss.
Deivisa kauss galvenā balva gadskārtējās starptautiskās nacionālo izlašu sacensībās tenisā.
Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves.
somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli.
bitka Gaļas sitenis.
rulmopsis Gaļas tītenis.
rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski.
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums.
zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis.
gems Geims, sacensību daļa tenisā.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
habent sua fata libelli grāmatām ir savs liktenis.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni.
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
ālantas Groziņziežu dzimtas augi dzelteniem ziediem.
griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
daktilotēka Gumijas uzpirkstenis, pirksta aizsargs.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
šamuā Ģemzes krāsā, dzelteni brūns.
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus").
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni.
aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas).
draivs Iegriezts sitiens tenisā.
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli.
kāpt zirgam mugurā ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā).
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene).
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum").
pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni.
pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis.
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašība svārda saliktenis.
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms.
iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis.
cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē.
Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts.
izdzimums Izdzimtenis (2).
mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
izputnis Izputenis.
apjāšu Jāšus, jāteniski.
apjāšus Jāšus, jāteniski.
apžērbām Jāteniski sēdēt.
zargoties Jāteniski šūpoties.
žargoties Jāteniski šūpoties.
pikpaunā Jāteniski uz (cilvēka) muguras; kukuragās.
krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū.
šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām.
pārkorēm Jāteniski, pāri.
šebiski jāteniski.
apžārben Jāteniski.
apžārbens Jāteniski.
apžārbiņ Jāteniski.
apžārbis Jāteniski.
apžārniskis Jāteniski.
apžārns Jāteniski.
apžebu Jāteniski.
apžebus Jāteniski.
apžēk Jāteniski.
apžerbām Jāteniski.
apžērbam Jāteniski.
apžērbin Jāteniski.
apžērbiņ Jāteniski.
apžerbu Jāteniski.
apžerbus Jāteniski.
apžērgām Jāteniski.
apžergus Jāteniski.
jāšus Jāteniski.
jātāniskis Jāteniski.
jāteniskis Jāteniski.
jātinišķi Jāteniski.
jātiskis Jāteniski.
jātniski Jāteniski.
peteniski Jāteniski.
raitiniski Jāteniski.
raitu Jāteniski.
uzpeteniski Jāteniski.
žākleniski Jāteniski.
žākliski Jāteniski.
miksts Jauktā dubultspēle (piem., tenisā).
mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks).
pakurtis Jauktenis no kurta.
pakurts Jauktenis no kurta.
jauklis Jauktenis.
sajauktenis Jauktenis.
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
amuliņi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
embuļi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
emburti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
embuti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
norieta Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
skrituliņš Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum").
Sempervivum tectorum jumtu saulrietenis.
jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis.
kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis.
poga kabatas pulkstenis (nicīgi).
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
čakstis Kabatas pulkstenis.
čikstis Kabatas pulkstenis.
džindžulis Kabatas pulkstenis.
vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
zeltzvīgznīte Kāda mitrā vietā augoša augu suga ar dzelteniem ziediem.
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
ragaņkauls kāds augs ar dzelteniem ziediem.
vēriņi Kāds augs ar dzelteniem ziediem.
zaļvēdere Kāds koks ar dzelteniem ziediem.
plaisis Kāds lēpām līdzīgs augs ar dzelteniem ziediem.
šļūteris Kāds, kas laistās ar šļūteni.
pažargoties Kādu brīdi jāteniski pašūpoties.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
Clematis montana kalnu mežvītenis.
kaltiski Kalteniski.
suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae").
Pieris brassicae kāpostu baltenis.
kāposttauriņš Kāpostu baltenis.
kāpustdirkša Kāpostu baltenis.
kāpustnieks Kāpostu baltenis.
lepetnieks Kāpostu baltenis.
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
kāpustu rulmopsis kāpostu tītenis.
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus.
plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem.
Cloacotaenia megalops kloākas pundurlentenis.
kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
ratcīknis koka ripa, ko izmanto metāla stīpas uzlikšanai ratu ritenim.
tipulis Koka ritenis.
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni.
tresteniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji.
Trestiniški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" nosaukuma variants.
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā.
krateklis Kratenis (1).
kratine Kratenis.
kratinis Kratenis.
abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
kritinis Kritenis (2).
Gonopteryx rhamni krūkļu baltenis.
pamīšas atskaņas krusteniskās atskaņas.
pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot.
zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
nokristīt Krusteniski pārsvītrot.
tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai.
kristmeteriem Krusteniski, krustiski.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
siksniski Krusteniski, plakanā mezglā.
ķieriski Krusteniski.
kristiem Krusteniski.
kristingi Krusteniski.
kristinišķi Krusteniski.
kristu Krusteniski.
kristungi Krusteniski.
kristus Krusteniski.
krustāniski Krusteniski.
krustāniskis Krusteniski.
krusteniskis Krusteniski.
krustiniski Krusteniski.
pārstūris Krusteniski.
pārstūriski Krusteniski.
šķērsranta Krustenisks iegriezums.
krustainisks Krustenisks, krustveida.
kristinga Krustenisks.
krustānisks Krustenisks.
krustisks Krustenisks.
krustus Krustveidā; krusteniski.
skrustus Krustveidā; krusteniski.
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros.
medniekmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem.
čūriski Kūleniski, riteniski.
kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist).
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos.
plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā.
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā.
atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti.
ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim).
mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum").
atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis.
tačka Ķerra 1; stumjams transportlīdzeklis ar vienu riteni.
Antocharis cardamines ķērsu baltenis.
zukuris Ķieģeļu izvirzījums skurstenī virs jumta, lai gar skursteni lietus netek garām.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
svētloks Ķiploks; svētenis.
lodāt Lādēt (šauteni).
saeculum Laikmets, cilvēka mūžs, paaudze, gadu simtenis.
ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
šļūterēt Laistīt ar šļūteni.
pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem.
Drepanidotaenia lanceolata lancetveida pundurlentenis.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
Aporia crataegi lapkoku baltenis.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
korts Laukums tenisa spēlēšanai.
erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts.
habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
bantauris Lentenis.
bante Lentenis.
bantoris Lentenis.
bantstārps Lentenis.
citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes.
Hipparchia alcyone lielais silsamtenis.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Clematis macropetala lielziedu mežvītenis.
bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis".
substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis.
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus.
kumpis Līks duncis, tutenis.
līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala.
liktenība Liktenis (1).
liktenība Liktenis (2).
kļūtas Liktenis, atgadījums.
kļūte Liktenis, atgadījums.
fātums Liktenis, liktenīga nepieciešamība.
heimarmenē Liktenis.
liga Liktenis.
likteņgaita Liktenis.
liktine Liktenis.
liktinis Liktenis.
moira Liktenis.
noliktenis Liktenis.
pielemtība Liktenis.
Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis.
knifolija Liliju dzimtas dekoratīvs augs, dzimtene Āfrika, Latvijā audzē stādījumos, zālienos, ziedi vārpās sarkani, oranži, dzelteni, sārti, brūni.
zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
sīderisms Mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni.
numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
jeslis Maks, zutenis.
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
debesmanna Mannas uzputenis.
debesmannā Mannas uzputenis.
mantelis Manteļskurstenis.
vārlunte Mārrutkam līdzīgs augs, bet ar lielākām lapām un dzelteniem ziediem.
maulainis Maulas ritenis.
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem.
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni.
fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu.
Kaps Melno taju (Laosa) mitoloģijā - zēns, kurš kopā ar meiteni Kē izglābās pasaules plūdos.
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
metiņi Metenis, diena pirms pelnu trešdienas.
metinis Metenis, diena pirms pelnu trešdienas.
miesmetis Metenis, meteņi.
mietnesis Metenis, miesmetis.
aizgaviens metenis.
balodas Meža balzamīne, "Impatiens noli tangere", balzamīnu dzimtas augs dzelteniem ziediem, bieži mitros mežos.
Coenonympha hero meža sīksamtenis.
tarkšķene Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere"); viengadīgi lakstaugi, 30-100 cm gari, zied jūlijā un augustā, ziedi gaišdzelteni vai zeltdzelteni.
klematis Mežvītenis.
miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos.
apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei.
hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli.
hrīsoberills Minerāls iedzelteni zaļganā krāsā.
kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
mītinieks Mītenieks.
lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
modinātāja pulkstenis modinātājpulkstenis.
budziļnieks Modinātājpulkstenis.
buģeļnieks Modinātājpulkstenis.
stirkšpulkstenis Modinātājpulkstenis.
zvanītājs Modinātājpulkstenis.
buģiļņiks Modinātājs pulkstenis.
Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa.
tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol.
varoņa nāve nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2).
nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
vaiglis Neglītenis, riebeklis.
neglītelis Neglītenis.
neglītēns Neglītenis.
adrastea Neizbēgamais, liktenis.
nejaucelis Nejaucenis, neglītenis.
kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā.
citronkoks Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem,- citrons (1).
aizputene Neliels sniegputenis.
šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais.
nešķīstans Nešķīstenis.
nešķīstāns Nešķīstenis.
nešķīstens Nešķīstenis.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
krustpakši No apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali.
gabalrats No atsevišķiem gabaliem, daļām veidots ratu ritenis.
mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
skrājas No krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs.
buks No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts.
kazls No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai.
rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis.
stagnīns No zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai.
piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm.
katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
sbločiķ Noņemt pulksteni u. tml.
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum").
nostirkšķināt Notarkšķēt (par pulksteni).
mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli.
hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa.
riereje Olu kultenis, olu maisījums.
olāknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
olātnis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
ūlaknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
olākne Olu kultenis.
olaknis Olu kultenis.
oleksnes Olu kultenis.
olukne Olu kultenis.
oluksne Olu kultenis.
oluksnis Olu kultenis.
pantāgs Olu kultenis.
pantāks Olu kultenis.
pantogs Olu kultenis.
penkots Olu kultenis.
pentogs Olu kultenis.
pontags Olu kultenis.
rīrē Olu kultenis.
olzoste Olu mērce; olu kultenis.
pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
pontōgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
apžārbis Pa pusei jāteniski.
apžārniskis Pa pusei jāteniski.
taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā).
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
krusta (arī cirstais) paksis paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā.
pamītan Pamīšām; pamītenis.
pamītani Pamīšām; pamītenis.
pamītim Pamīšām; pamītenis.
pamītu Pamīšām; pamītenis.
mīteniski Pamīšus, miteniski.
miteniski Pamīšus, mīteniski.
pamutinis Pamutenis.
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī.
aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
ieskriet Par vēju, puteni u. tml.
Aphantopus hyperanthus parastais samtenis.
Coenonympha pamphilus parastais sīksamtenis.
Hipparchia semele parastais silsamtenis.
stāvraksts Parastais, stateniskiem burtiem veidotais iespiedraksts.
sitenis Parasti savienojumā "sīpolu sitenis": sīpolsitenis.
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
pārkūleniski Pārmetot kūleni, riteniski.
colla Pārnesums (piem., divritenim).
parove Parovis - skurstenis, kurā žāvē gaļu.
notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
stāvdrāzis pārvietošanās līdzeklis, ar kuru pārvietojas stāvot, parasti elektriskais skrejritenis.
pasīvējums Pasīva postenis bilancē.
pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet.
vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
pseidopatriots persona, kura, šķietami aizstāvot dzimteni, patiesībā tai kaitē vai rīkojas pavisam citu, savtīgu mērķu vārdā.
pulksteņkalendārs Personālajā datorā izveidots iekšējais pulkstenis, kas rāda kā laiku, tā arī mēnesi un gadu.
sienas pulkstenis pie sienas piekarināms pulkstenis.
strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi).
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni).
cierenieks Pielūdzējs, kurš vēlas bildināt meiteni.
tiesa pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā); arī liktenis.
daļa pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani.
Trstenika Pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
vītene Pinums, pītenis.
pītnis Pītenis.
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji.
spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas.
šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus").
zivju lentenis platais lentenis.
Diptyllobotthrium latum platais lentenis.
plauktene Plauktenis.
kazbārde Plostbārdis – asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme.
ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
posts Postenis.
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
dzeltenā praulvabole praulvaboļu suga ("Cteniopus flavus").
hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis; pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei.
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
eiss Pretinieka neatņemta serve (piem., tenisā, volejbolā).
režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus; izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
ATP Profesionālo tenisistu asociācija (angļu "Association of Tennis Professionals").
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas).
viedpulkstenis pulkstenis ar iebūvētu viedierīci, kas reģistrē datus, piemēram, noieto soļu skaitu, pulsu un citas sportiskas darbības, šos datus pēc tam izvērtējot.
modinātājpulkstenis Pulkstenis ar ierīci (parasti zvanu), kas noteiktā laikā signalizē.
krabis Pulkstenis ar metāla aproci.
modinātājs pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā
reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai.
pulkstenis iet par ātru pulkstenis ir ātrs.
pulkstenis iet par lēnu pulkstenis ir vēls.
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu.
Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
torņa pulkstenis pulkstenis, kas ir iebūvēts tornī.
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā.
ātrs (arī ātrāks) pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
galda pulkstenis pulkstenis, ko parasti novieto uz galda.
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte.
stundinīks pulkstenis.
bimbari Pulkstenis.
bimbori Pulkstenis.
bimbs Pulkstenis.
boka Pulkstenis.
časers Pulkstenis.
časiki Pulkstenis.
časiks Pulkstenis.
časis Pulkstenis.
čass Pulkstenis.
čāzeris Pulkstenis.
čāzers Pulkstenis.
čāzis Pulkstenis.
ceijers Pulkstenis.
čerepaha Pulkstenis.
ciferblate Pulkstenis.
ciferblats Pulkstenis.
cigārs Pulkstenis.
dullais Pulkstenis.
hoģiki Pulkstenis.
kloks Pulkstenis.
kotli Pulkstenis.
laikrādis Pulkstenis.
mēmais Pulkstenis.
modenis Pulkstenis.
puki Pulkstenis.
pulkstinis Pulkstenis.
pulkstins Pulkstenis.
pulkstīns Pulkstenis.
pulstins Pulkstenis.
štifti Pulkstenis.
tikšķinātājs Pulkstenis.
veķeris Pulkstenis.
veķers Pulkstenis.
zegers Pulkstenis.
ziegaris Pulkstenis.
ziegars Pulkstenis.
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
pusnātinis Pusnātenis.
pilnputenis Putenis snigšanas laikā, pūšot stipram vējam.
putinis Putenis.
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
Artogeia rapae rāceņu baltenis.
pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
īkšķrats Rādītājierīces korpusā iemontēts ritenis, daļa no kura ir izvirzīta korpusa ārpusē.
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
raitinieks Raitenieks.
laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni.
makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
līkšņa Ratu ritenis no viena gabala.
skrituls ratu ritenis.
rītins Ratu ritenis.
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās.
zapaska Rezerves ritenis (automašīnai).
pedogrāfs Rīks automātiskai lauku ceļu plānu uzņemšanai, ko piestiprina divritenim vai nes gājējs.
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi.
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
rīksteņi Rīkstenis.
rateniski Ripeniski, velteniski.
ritelis ritenis (2).
vadāmais ritenis ritenis, kas ar stūres sistēmu maina transportlīdzekļa kustības virzienu.
dzenošais ritenis ritenis, kas no enerģijas avota pievadīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā un savu rotāciju pārvērš transportlīdzekļa virzes kustībā.
balstritenis ritenis, kas pārvietojoties uzņem vertikālo slodzi.
dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā.
skritelis Ritenis, rats.
cels Ritenis.
ritinis Ritenis.
ritins Ritenis.
ritiņš Ritenis.
rots Ritenis.
rulleniski Riteniski.
rulliski Riteniski.
Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka.
Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka.
svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi.
downhill Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu riteni; daunhils.
kordons Robežapsardzes postenis; arī apsardze; šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
zmejka Rokas pulkstenis.
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
Pietāte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas simbolizēja pienākuma izpildi pret dieviem, dzimteni un vecākiem.
Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene.
vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas.
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kurām ir raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi; šīs šķirņu grupas augs.
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem.
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi.
grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
kirasao Rūgteni salds pomeranču liķieris.
salkens rūgteni salds.
rūgtensalds Rūgteni salds.
rūgtensīvs Rūgteni sīvs.
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem.
pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1).
dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu.
renners Sacīkšu divritenis.
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties.
memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
griež debesis un zemi kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
griezt debesis un zemi kopā saka par stipru viesuli, sniegputeni.
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
pulkstenis iet (arī ir) priekšā saka, ja pulkstenis iet par ātru.
pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
pasers Sakritenis - krāsu saskaņošanas kvalitātes vērtējums iespiedumā.
sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru).
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis.
citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis.
bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis.
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm.
atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam.
saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem.
determinatīvs saliktenis Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā, pārvaldījumā vai piekļāvumā.
kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_.
šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas.
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām.
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai.
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai.
futors Samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci.
skritulis Samērā maza diametra ritenis.
satirs Samtenis.
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
sasitine Sasitenis.
uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
uztvert Satvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu.
vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
analemma Saules pulkstenis.
solārijs Saules pulkstenis.
Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
norietne Saulrietenis ("Jovibarba").
norīte Saulrietenis.
saulrieteņi Saulrietenis.
saulrietnis Saulrietenis.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
oteņbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otenis.
laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
susenis Sauss vējš, dienvidrītenis.
kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
simtenis Savienojumā "gadu simtenis": gadsimts.
rietis savienojumā "Saules rietis"- atvašu saulrietenis ("Jovibara sobolifera").
Convolvulus sabatius Savonas tītenis.
zekunderis Sekunžu rādītājs (pulkstenim).
stoppulkstenis Sekunžu skaitītājs pulkstenis, ko var uz vietas apturēt vai palaist.
jumtu sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum tectorum"), jumtu saulrietenis.
glase Sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases.
septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis.
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
žērgt Sēsties jāteniski.
sienenis Sienas pulkstenis.
dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis; signālzummers.
signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis.
siderotiskie mezgliņi sīki dzelteni vai brūni perēkļi liesā, retāk citos orgānos, sastāv no nekrotiskām šūnām un šķiedrām, piesātināti ar dzelzs un kalcija sāļiem; rodas pēc fokālas asiņošanas.
vasaras raibumi sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
marona Sīks pavasara augs neartos laukos, dzelteniem ziediem.
Seletitenizs Siletitenizs, ezers Kazahstānā.
sīpolklopsis Sīpolsitenis - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
narkise Sīpolu augs smaržainiem dzelteniem vai baltiem ziediem; narcise.
pikstināt sist, radīt sitienu skaņas (par sienas pulksteni).
sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
klopsis Sitenis (gaļas ēdiens).
bekhends Sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
forhands Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā.
forhends Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā.
hafvolej Sitiens pēc bumbas atlēciena no zemes (tenisā, retāk - futbolā).
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja).
Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot.
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
Clematis douglasii var. scottiae Skotijas mežvītenis.
elektroskrejritenis Skrejritenis ar elektromotoru un akumulatoru; elektriskais skrejritenis.
elektriskais skrejritenis skrejritenis, kas aprīkots ar elektromotoru un akmulatoru; elektroskrejritenis.
kašākājis Skrejritenis.
samokats Skrejritenis.
skuteris Skrejritenis.
skūteris Skrejritenis.
skretele Skritulis, ritenis.
mizulis Skujaini vai krusteniski austa drāna.
skorstins Skurstenis.
škurstenis Skurstenis.
šķurstenis Skurstenis.
skurstinis Skurstenis.
škurstinis Skurstenis.
škurstins Skurstenis.
sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
slēpnis Slepens (parasti detektīvu, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai.
strenka Slēpnis, postenis gaides medībās; stranka.
štranka Slēpnis, postenis gaides medībās.
stranka Slēpnis, postenis gaides medībās.
piepriekša Slietenis dzīvojamās ēkas priekšā.
saslietenis Slietenis.
slietne Slietenis.
slietnis Slietenis.
teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu.
tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu.
teniofobija Slimīgas bailes infestēties ar lenteni.
kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
smiltenis Smilšu pulkstenis.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā.
sniega vētra sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
sniegputinis Sniegputenis.
riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm).
topspins Spēcīgi iegriezts uzbrukuma sitiens galda tenisā.
gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
ķeglis Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniskas figūras.
ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
spītls Spītenis, spiets.
krustspole spole ar krustenisku pavediena uztinumu.
hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.).
fiksītis Sporta divritenis, kas paredzēts braukšanai trekā.
tekbols sporta spēle, kurā apvienoti futbola un galda tenisa elementi, tiek spēlēta ar bumbu uz izliekta galda - spēlētāji bumbu sit ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas.
tenisists Sportists, kas specializējies tenisā.
eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata").
hidrauliskais stabilizators stabilizators, kas sastāv no diviem krusteniski ar cauruļvadiem savienotiem hidrocilindriem.
podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation").
čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
statiņš Statenis.
kritenisks Statenisks.
stāvinisks Statenisks.
ksantopsija Stāvoklis, kad visi priekšmeti izskatās dzelteni; novēro dažos saindēšanās gadījumos, piem., ar santonīnu.
riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira.
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
štoperis Stoppulkstenis.
iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
stūres trapece stūres iekārtas sastāvdaļa, kas nodrošina pagrieziena centram tuvākā riteņa pagriešanu par lielāku leņķi, nekā pagriežas no centra tālākais ritenis.
boka skuržavije sudraba pulkstenis.
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
pendelis Svārsts (parasti pulkstenim).
svečputenis Sveču dienas putenis.
lode Svērtenis.
lodmērs Svērtenis.
svērtnis Svērtenis.
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli.
ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem.
asinszāle Šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas.
liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
krese Šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
ziemeļu vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus oriolus"), kas sastopama arī Latvijā, neliels putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru garos.
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums.
šķirtene Šķirtenis.
šķirtinis Šķirtenis.
švurkstins Švurkstenis.
putenains Tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis.
puteņaiņš Tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis.
puteņains Tāds, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem, laikposmu).
vējputņainis Tāds, kad ir vējputenis (par laikapstākļiem, laikposmu).
dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
bezsugas tāds, kam nav konkrētas sugas, jauktenis
šauteņots Tāds, kas ir apbruņots ar šauteni.
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
viegls Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni).
liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis (1); tāds, kas ir saistīts ar likteni (1).
jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem.
Clematis recta taisnais mežvītenis.
vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis.
paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai.
velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
jauktņa Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
jauktne Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
resngalvītis Tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
baltenis Tauriņu kārtas dzimta ("Pieridae"), spārni parasti balti vai dzelteni, ar melnu ornamentu, gk. tropos, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas.
pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem.
slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem.
pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas.
slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē.
koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas.
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltalietus.
zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltalietus, zeltlija.
zeltzieži Tauriņziežu ģints, krūmi ar dzelteniem ziediem un spilvotām, trijstarainām lapām, dažas sugas audzē kā krāšņumkrūmus.
indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
aizputne Telpa starp skursteni, kura paplašinātā apakšējā daļa veido virtuves telpu, un mājas ārsienu; pieliekamais blakus virtuvei.
likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2).
ace tenisā - serve, kuru pretinieks nespēj uzņemt.
deuce tenisā - vienādi (40:40).
tenisa čības tenisa kurpes.
tenisa kurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi.
tenisa krekls tenisa spēlēšanai paredzēts virskrekls.
naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram.
fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
tikšināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski.
tauriņi tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
apiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
apinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
dienvidītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
ēpas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
gaiļgriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
gaiļugriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
griķes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
ingas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazapens Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazapinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazinājs Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazuapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazuvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
kazviji Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
laukapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
laukrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
laukteciņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
mālrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
osote Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
pūsliņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
roža Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
rožeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
rozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
rūtene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
rūžeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
rūžeņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
sētlodis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
staipekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
staipekņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
taureņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
taurenīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
taurenītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tekampuķe Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tinekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tīrumrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tīrumtītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītaviņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītiņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
trekterīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
vārnaks Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
vija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
vijiņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
vijokļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
vijoļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītenis tīruma tītenis (“Convolvulus arvensis”).
Convolvulus arvensis tīruma tītenis.
kazapīnis Tīruma tītenis.
graniponpuķe Tīrumu tītenis ("Convolvulus arvensis").
tīstoklis Tītenis (3).
vīstoklis Tītenis (3).
veltne Tītenis, ēdiens, ko saveltnē, ietinot mīklā vai citā materiālā.
tītaniski Tīteniski.
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
pulksteņtornis Tornis, kurā ir iebūvēts pulkstenis.
kailais tornītis tornīšu suga ("Turritis glabra"), zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselām lapām, bāli dzelteniem ziediem.
kuranti Torņa pulkstenis vai liels istabas pulkstenis ar zvanu komplektu noteiktā toņu secībā.
vienricis Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem; ķerra 1(1).
ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
pakaļrats Transportlīdzekļa pakaļējais ritenis.
priekšrats Transportlīdzekļa priekšējais ritenis.
Convolvulus tricolor trejkrāsu tītenis.
T-shirt trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm, teniskrekls, "T-krekliņš".
trikolors Trīskrāsu karogs, sevišķi zilbaltsarkanais franču karogs un zaļbaltsarkanais itāļu karogs, ar stateniskiem krāsu laukiem.
trijritenis Trīsritenis.
raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra.
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
nākotne Turpmākā dzīve, arī turpmākais liktenis; turpmākā darbības sfēra.
tutins Tutenis, duncis.
klepsidra Ūdens pulkstenis - trauks, kurā pil ūdens un tā līmenis celdamies norāda pagājušo laiku.
ūdenspulkstenis Ūdens pulkstenis.
bambulis Ūdensaugs, kas vasarā zied baltiem un dzelteniem ziediem.
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
Eiropas ulekss uleksu suga ("Ulex europaeus"), ziedi dzelteni, jūnijā-jūlijā.
Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
utene Utenis.
vutenīca Utenis.
rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku).
rokaspulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis.
apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
ierēpēt Uzlikt ritenim dzelzs stīpu apkārt.
rēpēt Uzlikt ritenim rēpi (metāla aploci).
uzīkstis Uzpirkstenis īkšķim.
pirkstenis uzpirkstenis.
peņģerots Uzpirkstenis.
piņģerots Uzpirkstenis.
pirčuks Uzpirkstenis.
pirkstcepurīte Uzpirkstenis.
pirkstine Uzpirkstenis.
pirkstinieks Uzpirkstenis.
pirkstnieks Uzpirkstenis.
pirščuks Uzpirkstenis.
uzpirkstiņš Uzpirkstenis.
uzpirkstis Uzpirkstenis.
uzpirkstnieks Uzpirkstenis.
uzpirkstnis Uzpirkstenis.
Calystegia inflata uzpūstais dižtītenis.
padebešmannā Uzputenis, debesmannā.
muss Uzputenis.
uzpūtenis Uzputenis.
soufflet Uzpūtenis.
stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes.
uzņemt Uztvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos).
pastatīt Uzvilkt (pulksteni).
biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes.
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
šļirckāt Vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu, piemēram, ar šļūteni).
tentenieši Valles pagasta apdzīvotās vietas "Tenteni" iedzīvotāji.
adefisāls savienojums valodu sastata pētījumos - vienas valodas defissavienojumam atbilstošs saliktenis vai vārdkopa citā valodā.
strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas.
sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus.
teterraibumi Vasaras raibumi - sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
piņčaks Vatenis (pirmā pasaules kara laikā).
pufaika Vatenis; bieza virsjaka.
pupainis Vatenis.
vatenieks Vatenis.
vatnieks Vatenis.
dards Vecs, sasists katls vai šāds pulkstenis.
blesis Vecs, slikts kabatas pulkstenis.
zvanārs Vecs, slikts pulkstenis.
zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
liekt Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
izčabināt Veikt dzimumaktu ar meiteni.
vējputnis Vējputenis; vējputinis.
veiputenis Vējputenis.
vējaputenis Vējputenis.
vējputinis Vējputenis.
vēputines Vējputenis.
vēputinis Vējputenis.
vēputnes Vējputenis.
vēputņi Vējputenis.
vēputnis Vējputenis.
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas).
ripu ripām veldamies, velteniski.
bess Velns, nešķīstenis.
augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
angiostomīdas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnas.
angiostomas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnās.
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
onhocerks Veltenisko tārpu suga, kas ierosina dzīvnieku onhocerkozi.
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas.
kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai.
mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis.
mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai.
ripeniski Veļoties; arī velteniski, kūleniski.
ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis.
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni.
slūna vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno riteni ar karkasu.
lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
ripe Vērpjamā ratiņa ritenis.
čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni.
kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni.
ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis.
gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
Taeniarchynchus sagitatus vēršu lentenis.
Clematis integrifolia vesellapu mežvītenis.
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
tutenēt Vicināties ar dunci, tuteni.
tuteņot Vicināties ar dunci, tuteni.
rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
dandzis Viena gabala riteņa loks; ritenis.
datne IO.SYS viena no divām apslēptajām sistēmas datnēm, kas instalēta operētājsistēmas _MS-DOS_ starta diskā un kurās ir ierīču draiveri ārējām iekārtām, piemēram, displejam, tastatūrai, diskdziņiem, seriālajai pieslēgvietai un reālā laika pulkstenim. Firmas _IBM_ versijā šīs datnes nosaukums ir _IBMBIO.COM_.
vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem.
skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi.
līkste viengabala stīpa, kas aptver ratu riteni.
lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis.
dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni.
juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle).
īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1.
īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1.
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
vienpusplauktenis Vienpusīgs plauktenis.
singls Vienspēle - tenisa spēle, kurā katrā laukuma pusē spēlē viens dalībnieks.
salikteņtermins Vienvārda termins, kas izteikts ar salikteni.
trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem.
spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis.
Clematis viticella violetais mežvītenis.
Virkstēnu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
Virksteņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
Virkstiņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
virteņi Virtenis.
skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu.
vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
stateniskums Vispārināta īpašība --> statenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
svērteniskums Vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lukštenieki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" iedzīvotāji.
Lukštenīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" nosaukuma variants.
Lukštinīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" nosaukuma variants.
vīteniskis Vīteniski.
vītiniski Vīteniski.
pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas.
putns Vizuālās valodas zīme, kas var apzīmēt nemirstīgo dvēseli, vidutāju starp debesīm un zemi, garu, likteni.
boka rižije zelta pulkstenis.
koronki Zelta pulkstenis.
zeltalietus Zeltlietus ("Laburnum") - tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltlija.
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
uzkniebējs Zēns, kas draudzējas ar meiteni.
oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
Sempervivum tectorum var. glaucum zilganais saulrieteniss.
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts).
zutenīca Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
zutens Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
zutenice Zutenis - iegarenas formas naudas maks.
zutis Zutenis - naudas maks; tabakas maks.
zutnis Zutenis - naudas maks.
zute Zutenis (naudas glabāšanai).
zutene Zutenis (naudas glabāšanai).
plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
pulkstens Zvaniņš; pulkstenis.
mutene Zvejas rīks; mutenis.
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Calystegia sepium žogu dižtītenis.
Hymenolepis diminuta žurku pundurlentenis.
žvūgzdans Žvūkstenis.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa teni.