divritenis
divritenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divritenis | divriteņi |
| Ģen. | divriteņa | divriteņu |
| Dat. | divritenim | divriteņiem |
| Akuz. | divriteni | divriteņus |
| Lok. | divritenī | divriteņos |
Velosipēds ar diviem riteņiem.
PiemēriUn kur ziemā ar divriteni braukšu?
- Un kur ziemā ar divriteni braukšu?
- Kad govis izslauktas, vienīgais zirgs pabarots un sāk jau krēslot, Ansis mani, ar ķiršu groziņu rokās uz sava divriteņa stangas uzsēdinātu, ved mājās.
- Tad ar divriteni atpakaļ uz Rīgu.
- Paņemu divriteni un braucu pa salas apkārtceļu, brāžos pret vēju, līdz nonāku mežu ielokā.
- Rīgas parkos pēc darbadienas riņķot ar divriteni — tā ir šī pavasara aizraušanās.
- Džuljeta atbalstīja divriteni pret lieveni un pieklauvēja pie durvīm.
- Emīlija uzvilka ķiveri, kurpju kasti ielika divriteņa groziņā un sāka mīties uz ziemeļrietumiem.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit