Paplašinātā meklēšana
Meklējam iten.
Atrasts vārdos (186):
- iten:1
- itene:1
- šeiten:1
- teiten:1
- aitene:1
- bitene:1
- Kitena:1
- litena:1
- litene:1
- Litene:1
- Liteni:1
- mitene:1
- mitens:1
- Ritene:1
- šitenā:1
- šitene:1
- Vitene:1
- vitens:1
- Assiten:1
- Rositen:1
- Samiten:1
- šteiten:1
- tūliten:1
- Beitene:1
- kritene:1
- leitene:1
- meitene:1
- meitens:1
- ritenis:1
- sitenis:1
- Svitene:1
- šitentā:1
- šitente:1
- Švitene:1
- vitenis:1
- vitenis:2
- zuitens:1
- Galkiten:1
- Kursiten:1
- Nauditen:1
- Usmaiten:1
- Biritene:1
- emitents:1
- gaitenis:1
- kritenis:1
- kuitenis:1
- Laķitene:1
- leitenēt:1
- leitenis:1
- meitenis:1
- Nitenava:1
- politene:1
- ritenuto:1
- Rositene:1
- saitenis:1
- slitenis:1
- šitenāds:1
- šitenais:1
- šitentas:1
- Švitenis:1
- Vipiteno:1
- Schreiten:1
- Stabliten:1
- aizsitene:1
- atraitene:1
- atreitene:1
- atsitenis:1
- bitenieki:1
- Bitenieki:1
- bitenieks:1
- ditencija:1
- Eitenhahe:1
- iekritens:1
- jaunitene:1
- kaimitene:1
- komitents:1
- leitenīte:1
- linaitene:1
- litenieši:1
- meitenēns:1
- meitenīgs:1
- meiteniņa:1
- meiteniņš:1
- meitenīši:1
- meitenīte:1
- mitenieks:1
- miteniski:1
- Ņūbritena:1
- pēnitence:1
- piemitene:1
- pretitene:1
- remitents:1
- renitence:1
- renitenti:1
- renitents:1
- ritenente:1
- ritenisks:1
- Riteniška:1
- ritentiņš:1
- sakritens:1
- sasitenis:1
- siteniski:1
- šitentāds:1
- tulitenās:1
- uiteniski:1
- Vitenaima:1
- Sergemiten:1
- Bensaitens:1
- brālaitene:1
- divritenis:1
- ērmritenis:1
- gaitenieks:1
- kritenisks:1
- leitenants:1
- Litenskaja:1
- maniteneri:1
- meitenieks:1
- Mitenvalde:1
- muitenieks:1
- piekritene:1
- raitenieks:1
- reitenieks:1
- Riteniškas:1
- rokritenis:1
- sakritenis:1
- Stablitene:1
- submitents:1
- svitenieki:1
- švitenieki:1
- veitenieki:1
- vējritenis:1
- vēzritenis:1
- virsaitene:1
- Vitenberga:1
- Vitenberge:1
- Vitenburga:1
- Weitenfeld:1
- zobritenis:1
- Beitenposta:1
- Beitenzorga:1
- Fronleitene:1
- jaunmeitene:1
- Leitenberga:1
- meitenīgums:1
- Šnaitenbaha:1
- Švitenskaja:1
- tagaditenās:1
- titentilbis:1
- trijritenis:1
- trīsritenis:1
- aritenoidīts:1
- balstritenis:1
- homarbeitens:1
- intermitence:1
- Marktleitene:1
- pakaļritenis:1
- penitenciārs:1
- Seletitenizs:1
- Siletitenizs:1
- sīpolsitenis:1
- skrejritenis:1
- Špreitenbaha:1
- titenstilbis:1
- žvunkritenis:1
- Bagge-Assiten:1
- Kursitenskaja:1
- Nauditenskaja:1
- peritendinīts:1
- politendinits:1
- politendinīts:1
- stablitenieši:1
- Usmaitenskaja:1
- fideikomitents:1
- lielsvitenieki:1
- lielšvitenieki:1
- penitenciārija:1
- penitenciārijs:1
- zemniekmeitene:1
- Eizenhitenštate:1
- Grosbreitenbaha:1
- interaritenoīds:1
- zvejniekmeitene:1
- Preekuln-Assiten:1
- aritenoīdektomija:1
- politendinobursīts:1
- elektroskrejritenis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (826):
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- lycopsis Aitenes.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā.
- Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Skujenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Akmeņrūči Apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- bizene Apkārts skrējēja meitene.
- spēķot aprīkot (riteni) ar spieķiem.
- sprincelīte Apzīmējums mazai meitenei.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- bambale Ar humoru tiek attiecināts uz meiteni.
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- vizuliņš Ar spīguļiem izšūts meitenes vainags.
- delkrēdere Atlīdzība, kuru saņem komisionārs par preces pārdošanu komitenta uzdevumā trešajai personai.
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
- atraitene Atraitne; atreitene.
- panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- audžumeita Audžubērns - meitene.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Geum aleppicum austrumu bitene.
- spidrilka Aušīga vai šaudīga meitene.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene.
- priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni.
- spožā balodene balodeņu suga ("Atriplex nitens").
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums.
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
- apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras).
- kanniņa Bitene ("Geum").
- geum Bitenes.
- bitenieks Bitenieki (2, 3).
- bitenieki Bitenieks (1).
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
- bišnieks Bitenieks.
- bitnieks Bitenieks.
- nucka Blēdīga meitene.
- blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni.
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings.
- paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
- iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni.
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās.
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
- nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene.
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
- košiniece Daiļa, skaista meitene.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- čāpste Darbā neveikla meitene.
- naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene.
- pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm.
- dailulīte Dem. --> dailule; skaista meitene.
- klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
- meiteņāks Dem. --> meita, meitene.
- meiteniņa Dem. --> meitene.
- meiteniņš Dem. --> meitene.
- meitenīte Dem. --> meitene.
- meiteņuks Dem. --> meitene.
- meitenīši Dem. --> meitenes.
- ritentiņš Dem. --> ritenis.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums.
- dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols.
- dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- velis divritenis.
- aso Divritenis.
- ciskudrille Divritenis.
- ciskudriska Divritenis.
- divrats Divritenis.
- ričāks Divritenis.
- ričuks Divritenis.
- tecīla Divritenis.
- veļiks Divritenis.
- velītis Divritenis.
- vellapēda Divritenis.
- vellapēds Divritenis.
- vellarats Divritenis.
- vellis Divritenis.
- veļļuks Divritenis.
- Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums.
- bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji.
- apstiprināts akreditīvs dokumentālais akreditīvs, ko bankas emitenta uzdevumā ir apstiprinājusi cita banka.
- emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
- skrule Draiska pusaugu meitene.
- boifis draugs (meitenei vai puisim).
- memme Drukna, neveikla meitene.
- dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene.
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- riteņu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, rotējot dzenošam ritenim.
- adatiņa Dzīva, kustīga meitene.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- gaņģis Eja; gaitenis.
- cilpa Eleganta meitene.
- brika Enerģiska meitene.
- frīkbaiks Ērmritenis.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
- koridors Gaitenis.
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
- bitka Gaļas sitenis.
- ģilka Gara auguma kalsna meitene.
- torģele Gara auguma meitene.
- sleida Gara, tieva meitene vai sieviete.
- stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
- caca Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene.
- tīrulīte Glīta, tīrīga meitene.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- ritinēt griezt ritenī.
- pusaudžu grūtniecība grūtniecība meitenēm līdz 16 gadiem.
- atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji.
- lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji.
- Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems.
- litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji.
- Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums.
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- dočka Iekārojama meitene.
- iekratens Iekritens - ne gluži pilns.
- mīzele Iesauka (meitenei).
- mīžka Iesauka (meitenei).
- grieči Iesauka meitenei.
- spieķot ievietot ritenī spieķus.
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- švipšķis Īss svārciņš meitenēm.
- vieglaudzīte Izlutināta meitene.
- šmīze Iznesīga meitene.
- žibace Izveicīga un jautra meitene.
- žipata Izveicīga, žigla meitene.
- preilenēns Jauna meitene, pusaudze - barona meita vai radiniece.
- čiepa Jauna meitene.
- jaunaļa Jauna meitene.
- jaunmeita Jauna meitene.
- jolka Jauna meitene.
- paipala Jauna meitene.
- džude Jauna sieviete, džudīte, meitene.
- ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles.
- midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību.
- kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā.
- celka Jaunava, nevainīga meitene.
- šprika Jautra meitene, kas vienmēr mēdz dauzīties.
- tralla Jautra meitene.
- tralle Jautra meitene.
- tralliene Jautra meitene.
- splīnis Jautra, kustīga meitene.
- spidilka Jautra, līksma meitene.
- spridzene Jautra, sprigana meitene.
- Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
- Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
- stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji.
- Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā.
- dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene.
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
- Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā.
- Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
- Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- sedzacīte Kautrīga meitene, kas aizsedz acis.
- biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.
- klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
- klīre Klīrīga meitene.
- ratcīknis koka ripa, ko izmanto metāla stīpas uzlikšanai ratu ritenim.
- tipulis Koka ritenis.
- coeducation Kopmācība zēniem un meitenēm.
- Geum coccineum krāšņsarkanā bitene.
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām.
- kritinis Kritenis (2).
- pusvista kritusi meitene.
- čūriski Kūleniski, riteniski.
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- tačka Ķerra 1; stumjams transportlīdzeklis ar vienu riteni.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- kruķīte Lamuvārds mazai meitenei.
- krupe Lamuvārds meitenei.
- dorša Lauciniece; meitene, kas nepievērš uzmanību savam ārējam izskatam.
- klotilde Laucinieciska meitene.
- zaiga Laucinieciska, naiva meitene.
- sautene Lauku aitene ("Lycopsis arvensis").
- sautenes Lauku aitene ("Lycopsis arvensis").
- dzeltenīte Lauku aitene, lakstaugs.
- samtene Lauku aitene.
- santene Lauku aitene.
- vēršumēle Lauku aitene.
- zilacīte Lauku aitene.
- gausaliņa Lēna, gausa sieviete, meitene.
- dūdaļa Lēna, slinka meitene (sieviete).
- spraune Lepna, augstprātīga meitene.
- korefilija Lesbiešu mīlestībā tieksme pēc jaunām meitenēm.
- aize Liela auguma meitene.
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
- Liepare Liepars, Svitenes pieteka.
- Liepāre Liepars, Svitenes pieteka.
- Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka.
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis".
- pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām.
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala.
- šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis.
- Lettin Litene.
- gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā.
- lāvīties ložņāt apkārt, uzglūnēt meitenēm.
- mērdele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- mērdzele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- bārbija Ļoti skaista meitene.
- dzirkstele Ļoti strauja, dedzīga meitene.
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
- flamme Masīva, korpulenta meitene.
- maulainis Maulas ritenis.
- meitele maza auguma meitene, mazule.
- kroksene Maza auguma meitene.
- tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt).
- varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas.
- pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā.
- čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt.
- biksaine Maza meitene, kas valkā bikses.
- knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
- skutka Maza meitene; knīpa.
- pirka maza meitene.
- biga Maza meitene.
- binga Maza meitene.
- dirka Maza meitene.
- knapate Maza meitene.
- ķusene Maza meitene.
- mazmeitiņa Maza meitene.
- skuķēns Maza meitene.
- zemaļa Maza sīka meitene.
- traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene.
- plušķene Maza, pļāpīga meitene.
- plušķīte Maza, pļāpīga meitene.
- knirba Maza, sīka meitene; knīpa.
- klirba Maza, sīka meitene.
- pūpaliņa Maza, šūpulī guloša meitene.
- maloļetka mazgadīga meitene.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- čiepiņš Mazs bērns; meitene, meita.
- čirka Mazs bērns; meitene; puika.
- sušķene mazvērtīga meitene.
- Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
- meitiens Meita, meitene.
- riba meitene
- skuķis Meitene (1); skuķe.
- skuķe Meitene (1); skuķis.
- meitēns Meitene (1).
- meitēns Meitene (2).
- šmīzīte Meitene (nievājošā nozīmē).
- dočenka Meitene (parasti kā uzruna).
- dočeņka Meitene (parasti kā uzruna).
- sīcene Meitene (parasti maza).
- dille Meitene (parasti negatīvi vērtēta).
- šmara Meitene (parasti nepievilcīga).
- lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem.
- čupakobra Meitene ar brillēm.
- raudacīte Meitene ar brūnām acīm.
- čirka Meitene ar cirtainiem matiem.
- pčolka Meitene ar daudziem lētas bižutērijas rotājumiem.
- zeltene Meitene ar gaišiem matiem.
- naģe Meitene ar gariem nagiem.
- pūcgalviņa Meitene ar izspūrušiem matiem.
- cičinīca Meitene ar kuplām krūtīm.
- dzirkstacīte Meitene ar mirdzošām acīm.
- krēpala Meitene ar pinkainiem matiem.
- plinka Meitene ar pinkainiem matiem.
- skudractiņa Meitene ar rudām acīm.
- para Meitene ar sajukušiem, izlaistiem matiem.
- sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
- sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
- zeltsprodze Meitene ar zeltainas krāsas matiem.
- bezkūse Meitene bez kaunuma apmatojuma.
- bezpupe Meitene bez lielām (pilnīgām) krūtīm.
- Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
- dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš).
- džiburene Meitene, draudzene.
- vecs Meitene, draudzene.
- džūde Meitene, jauna sieviete.
- ķolka Meitene, jauna sieviete.
- māsiņa Meitene, jauna sieviete.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- ķobe Meitene, jautra meita.
- dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras.
- erska Meitene, kas ātri dusmojas.
- zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē; arī zemniekmeita.
- zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
- launadzīte Meitene, kas dzimusi launaga laikā.
- ciemmeita Meitene, kas dzīvo ciemā; meitene no kaimiņu ciema.
- žvigule Meitene, kas izlaidīgi smejas.
- tralla Meitene, kas labprāt dzied.
- bogule Meitene, kas mēdz bēguļot.
- žaukle Meitene, kas nemierīgi uzvedas.
- švikstene Meitene, kas skraida.
- smalkvērpīte Meitene, kas smalki vērpj.
- vezele Meitene, kas smejas, runā, joko, ātri kustas.
- žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
- pupucīte Meitene, kas vēl zīž mātes krūti.
- jaunava Meitene, kurai nav bijuši dzimumsakari.
- žārbikla Meitene, kurai patīk rāpties kokos.
- puikskuķis Meitene, kurai patīk uzturēties, rotaļāties kopā ar zēniem.
- marga Meitene, meita, jaunava.
- mērga Meitene, meita, jaunava.
- merģele Meitene, meita, jaunava.
- puella Meitene, meita; mīļākā.
- girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā.
- tante Meitene, sieviete, draudzene.
- meituška Meitene, sieviete.
- beibe Meitene, skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- minna Meitene; draudzene.
- minniņa Meitene; draudzene.
- bāba Meitene; jauna sieviete.
- fida Meitene; jaunkundze.
- freilene Meitene; jaunkundze.
- dūdiņa Meitene; panaiva sieviete.
- džuse Meitene; sieviete.
- līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam.
- fujene meitene.
- bambučene Meitene.
- bēba Meitene.
- betija Meitene.
- biksa Meitene.
- čalene Meitene.
- cālis Meitene.
- čika Meitene.
- čiksa Meitene.
- čikse Meitene.
- čiksīte Meitene.
- čiksta Meitene.
- čomene Meitene.
- džafarene Meitene.
- džafarīte Meitene.
- džaga Meitene.
- džanga Meitene.
- džāpša Meitene.
- džāra Meitene.
- džāre Meitene.
- džekene Meitene.
- džīna Meitene.
- džūda Meitene.
- džulīte Meitene.
- džusene Meitene.
- džusīte Meitene.
- džuze Meitene.
- fifa Meitene.
- ģefka Meitene.
- gerla Meitene.
- ģevka Meitene.
- ģevuška Meitene.
- girla Meitene.
- klotilde Meitene.
- kroška Meitene.
- ļāļa Meitene.
- ļeļka Meitene.
- meička Meitene.
- meika Meitene.
- meikus Meitene.
- meitēnēns Meitene.
- meitenis Meitene.
- meitiķis Meitene.
- meitine Meitene.
- merdzele Meitene.
- merga Meitene.
- naiste Meitene.
- ovca Meitene.
- pacanka Meitene.
- princese Meitene.
- rauda Meitene.
- šikse Meitene.
- šircīte Meitene.
- šķeltna Meitene.
- skuķene Meitene.
- šmeteriņa Meitene.
- spengole Meitene.
- stirna Meitene.
- švirka Meitene.
- tekātnīte Meitene.
- truktele Meitene.
- urla Meitene.
- vecene Meitene.
- vīvaļa Meitene.
- vīvaļina Meitene.
- vīvaļiņa Meitene.
- zaķis Meitene.
- žubīte Meitene.
- beibīgs Meitenēm raksturīgs.
- meiteņkārta Meitenes (pretstatā jaunietēm, pieaugušām sievietēm).
- babjo Meitenes.
- meiteņgājums Meitenes.
- skuķēnīgs Meitenīgs.
- drostaliņa Meitenīte, māsiņa.
- bambucīte Meitenīte.
- bambučīte Meitenīte.
- meitainīte Meitenīte.
- meitanīte Meitenīte.
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem.
- Kē Melno taju (Laosa) mitoloģijā - meitene, kura kopā ar zēnu Kapu, izglābās pasaules plūdos.
- Kaps Melno taju (Laosa) mitoloģijā - zēns, kurš kopā ar meiteni Kē izglābās pasaules plūdos.
- memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- šlāpmice Miegamice, miegaina meitene.
- rāmulīte Mierīga, rāma meitene.
- rāmuļīte Mierīga, rāma meitene.
- mīkstsirdīte Mīkstsirdīga meitene.
- minka Mīlīga meitene.
- joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt.
- čubelīte Mīļvārdiņš mazai meitenei.
- ņibra Mīļvārdiņš meitenei.
- klotilde Moderna meitene.
- čopers motocikls ar izvirzītu priekšējo riteni un augstu stūri; čoperis.
- riteņmotors Motors, kas ievietots dzenošajā ritenī.
- tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār).
- grietiņa Naiva meitene vai sieviete.
- baibiņa Naiva meitene.
- ņedatroška naiva, jauna meitene.
- aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete.
- meitot Naktīs apmeklēt meitenes.
- elektroniskā nauda naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā); kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību; kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti.
- krokodīls Neglīta meitene.
- švirla Neglīta meitene.
- kroška Neliela auguma meitene.
- karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
- švikaste Nenopietna, kustīga meitene.
- špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- neķielene Nepaklausīga meitene.
- stečka Nepaklausīga meitene.
- šlicka Nepatīkama, līderīga meitene.
- šļucka Nepatīkama, līderīga meitene.
- šļūcka Nepatīkama, līderīga meitene.
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
- lipsa Nerātna meitene.
- delvērde Nerātna, 15-18 gadus veca meitene.
- mīzalnīca Nerātna, palaidnīga meitene.
- mīzalnīce Nerātna, palaidnīga meitene.
- biete Nesimpātiska meitene.
- čikaliņa Nesmalkjūtīgs apzīmējums meitenēm un sievietēm.
- čolka Netīkama meitene.
- šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene.
- svietene Nevainīga meitene, kurai jau pāri 20 gadiem.
- celjaks Nevainīga meitene.
- ingenue nevainīga naiva meitene; naivo lomu tēlotāja.
- ņucka Neveikla meitene.
- mačalka Neveikla, nekārtīga meitene.
- čačenīce Nicīgs apzīmējums meitenei.
- pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi.
- ēriņģīte Nicinošs apzīmējums meitenei.
- bašķis Nicinošs nosaukums mazai meitenei.
- čalka Nievājošs apzīmējums meitenei.
- šķembele Nievājošs meitenes apzīmējums.
- svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene.
- gabalrats No atsevišķiem gabaliem, daļām veidots ratu ritenis.
- čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
- laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja.
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu.
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
- Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja.
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
- skutele Palaidnīga meitene.
- žākare Palaidnīga meitene.
- ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa.
- skuķelis Paliela meitene.
- mīteniski Pamīšus, miteniski.
- rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī.
- baložmeita Par balodi pārvērsta meitene.
- hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju.
- pidele pārāk aušīga meitene.
- sitenis Parasti savienojumā "sīpolu sitenis": sīpolsitenis.
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus.
- acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
- špirka Pārlieku gara un tieva meitene.
- fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- pārkūleniski Pārmetot kūleni, riteniski.
- džāra Pārmoderna meitene.
- džāre Pārmoderna meitene.
- colla Pārnesums (piem., divritenim).
- dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete.
- stāvdrāzis pārvietošanās līdzeklis, ar kuru pārvietojas stāvot, parasti elektriskais skrejritenis.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
- drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
- sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet.
- čūpīte Pavisam maza meitene (pa jokam).
- zabava Pazīstama meitene.
- zanoza Pazīstama meitene.
- Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
- lielais penitenciārijs penitenciārijas priekšnieks kardināls.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu.
- blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
- cierenieks Pielūdzējs, kurš vēlas bildināt meiteni.
- uzsprausties Pievērst uzmanību (meitenei).
- batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā.
- Fronleitene Pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eitenhahe Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bogora Pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga.
- Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beitenposta Pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Špreitenbaha Pilsēta Šveicē ("Spreitenbach"), Ārgavas kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosbreitenbaha Pilsēta Vācijā ("Grossbreitenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- benedikts Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- cīruļgalva Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- gailīši Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- ķerainis Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- ķerainīte Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- ķēvpupi Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- nadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- pīpiņi Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- sirdszāle Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- ūdrene Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- ūdrenes Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- zirgnadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- zirgunadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum").
- Geum urbanum pilsētas bitene.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- čaraža Pļāpa; nicinošs nosaukums jaunai meitenei.
- runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale").
- babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale").
- biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
- bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale").
- buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
- buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale").
- dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale").
- kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- medene Pļavas bitene ("Geum rivale").
- melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale").
- pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
- pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- polīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
- pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale").
- pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
- rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale").
- runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
- runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale").
- runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
- vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
- vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale").
- vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
- vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale").
- vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
- vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
- zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
- Geum rivale pļavas bitene.
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
- karsts procesi un parādības, kas noris ūdenī šķīstošos iežos (karbonātiežos, ģipšakmeņos u. c.) ar savdabīgu reljefa formu veidošanos (piltuvveida kritenes, iegruvumi, alas, ejas).
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- plēška Pusauga meitene, kas kļūst pieaugusi.
- mērģele Pusaugu meitene, meita, jaunava.
- īkšķrats Rādītājierīces korpusā iemontēts ritenis, daļa no kura ir izvirzīta korpusa ārpusē.
- raitinieks Raitenieks.
- likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni.
- makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- līkšņa Ratu ritenis no viena gabala.
- skrituls ratu ritenis.
- rītins Ratu ritenis.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā.
- baravika Resna meitene.
- bočka Resna meitene.
- rumba Resna, bezpalīdzīga meitene.
- rumbuliņa Resna, bezpalīdzīga meitene.
- dupučka Resna, drukna meitene.
- zapaska Rezerves ritenis (automašīnai).
- pedogrāfs Rīks automātiskai lauku ceļu plānu uzņemšanai, ko piestiprina divritenim vai nes gājējs.
- ritelis ritenis (2).
- vadāmais ritenis ritenis, kas ar stūres sistēmu maina transportlīdzekļa kustības virzienu.
- dzenošais ritenis ritenis, kas no enerģijas avota pievadīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā un savu rotāciju pārvērš transportlīdzekļa virzes kustībā.
- balstritenis ritenis, kas pārvietojoties uzņem vertikālo slodzi.
- dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā.
- skritelis Ritenis, rats.
- cels Ritenis.
- ritinis Ritenis.
- ritins Ritenis.
- ritiņš Ritenis.
- rots Ritenis.
- rulleniski Riteniski.
- rulliski Riteniski.
- Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka.
- Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka.
- balanss Ritenītis - pulksteņa gaitas regulētājs, kas aizstāj svārstu.
- svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi.
- downhill Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu riteni; daunhils.
- Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls.
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji.
- tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji.
- renners Sacīkšu divritenis.
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
- jaunavības plēve saistaudu plēve, kas meitenēm daļēji aizsedz maksts atveri.
- defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības.
- memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
- kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
- tusnīgā govs saka par resnām meitenēm.
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
- kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls.
- pasers Sakritenis - krāsu saskaņošanas kvalitātes vērtējums iespiedumā.
- skritulis Samērā maza diametra ritenis.
- lelle Saposusies, sapucējusies, sakrāsojusies meitene.
- Geum hispidum sarmatainā bitene.
- sasitine Sasitenis.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama.
- nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene.
- virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija.
- androgenizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem.
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
- puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā.
- nesnaudaļa Sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene.
- draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
- pusdraudzene Sieviete, meitene, ar ko saista samērā vāja draudzība.
- meitiete Sieviete, meitene.
- meituka Sieviete, meitene.
- meituks Sieviete, meitene.
- čulkste Sieviete, parasti meitene, kas runā niekus.
- ķauķīte Sīka meitene.
- Seletitenizs Siletitenizs, ezers Kazahstānā.
- riktīgi labā simpātiska meitene.
- seksīga vecene simpātiska meitene.
- dziksīte Simpātiska meitene.
- krutā Simpātiska, iekārojama meitene.
- sīpolklopsis Sīpolsitenis - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km.
- sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
- klopsis Sitenis (gaļas ēdiens).
- raženīte Skaista un kārtīga meitene.
- dailaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- daiļaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
- kopmācības skola skola, kurā mācās zēni un meitenes.
- kopskola Skola, kurā meitenes un zēni kopā apmeklē nodarbības.
- elektroskrejritenis Skrejritenis ar elektromotoru un akumulatoru; elektriskais skrejritenis.
- elektriskais skrejritenis skrejritenis, kas aprīkots ar elektromotoru un akmulatoru; elektroskrejritenis.
- kašākājis Skrejritenis.
- samokats Skrejritenis.
- skuteris Skrejritenis.
- skūteris Skrejritenis.
- skretele Skritulis, ritenis.
- zeika Slaida, gara auguma meitene.
- tūbainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium nitens").
- plorka Slikta meitene.
- adrenoģenitālais sindroms slimība, kas rodas, virsnieru garozai pārmērīgi producējot androgēnus; meitenēm vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra, šķietama pubertāte.
- govspuse Slinkas meitenes apzīmējums.
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone.
- riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm).
- fiksītis Sporta divritenis, kas paredzēts braukšanai trekā.
- eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
- riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira.
- legonga Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes.
- stūres trapece stūres iekārtas sastāvdaļa, kas nodrošina pagrieziena centram tuvākā riteņa pagriešanu par lielāku leņķi, nekā pagriežas no centra tālākais ritenis.
- sprince Svārki ar ielocēm mazai meitenei.
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
- Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
- Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- lielsvitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" iedzīvotāji.
- svitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Svitene" iedzīvotāji.
- švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji.
- Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums.
- virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji.
- Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- ziemeļu zīdgaraste šīs ģints suga ("Phainopepla nitens").
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- drūmaliņa Tāda (meitene, sieviete), kas staigā noskumusi, drūma.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu.
- jauktņa Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
- jauktne Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
- bakfišs Tautas nosaukums pusaugu meitenēm.
- gripele Tieva; izstīdzējusi meitene.
- spodrīte Tīrīga, labi kopta meitene.
- sūcene tīruma aitene (lauku aitene).
- Lycopsis arvensis tīruma aitene.
- anchusa arvensis tīruma aitene.
- lauku aitene tīruma aitene.
- vienricis Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem; ķerra 1(1).
- ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
- pakaļrats Transportlīdzekļa pakaļējais ritenis.
- priekšrats Transportlīdzekļa priekšējais ritenis.
- stiklene Trausla meitene.
- trijritenis Trīsritenis.
- šķērsinis trīsstūrveida lakats, ko jaunas meitenes vasarā sēja ap galvu.
- tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
- rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
- Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha.
- mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- augstumregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto īpaša atbalstritenīša stāvokli.
- apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
- ierēpēt Uzlikt ritenim dzelzs stīpu apkārt.
- rēpēt Uzlikt ritenim rēpi (metāla aploci).
- Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha.
- dzilna Vārga, nespēcīga meitene, sieviete.
- liekt Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
- spurna Veikla meitene.
- sprikšķe Veikla, kustīga meitene.
- izčabināt Veikt dzimumaktu ar meiteni.
- augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
- ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis.
- spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
- dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
- gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
- piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni.
- slūna vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno riteni ar karkasu.
- lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
- ripe Vērpjamā ratiņa ritenis.
- čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni.
- kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni.
- ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis.
- gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
- pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā).
- Geum x intermedium vidējā bitene.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- gauja Vieglas uzvedības meitene.
- meijas Vieglas uzvedības meitenes.
- mimoza Viegli aizvainojama, arī pretencioza meitene.
- džase Viegli pieejama meitene.
- svipastīte Vieglprātīga meitene.
- pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- dandzis Viena gabala riteņa loks; ritenis.
- līkste viengabala stīpa, kas aptver ratu riteni.
- grieta Vienkārša, vientiesīga meitene vai sieviete.
- A8 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene).
- dacīte Vientiesīga sieviete; naiva meitene.
- spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis.
- puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala.
- puišala Vīrišķīga izskata meitene.
- spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens").
- Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā.
- ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
- meitenīgums Vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Luterštate Vitenberga, pilsēta Vācijā.
- šņaiba Vīzdegunīga meitene.
- dzeltene Zeltene - meitene ar gaišiem matiem; tautumeita.
- bērns zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
- uzkniebējs Zēns, kas draudzējas ar meiteni.
- sprūdzinis Žigla, izveicīga, maza meitene.
iten citās vārdnīcās:
MEV