apjauta
apjauta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apjauta | apjautas |
| Ģen. | apjautas | apjautu |
| Dat. | apjautai | apjautām |
| Akuz. | apjautu | apjautas |
| Lok. | apjautā | apjautās |
Apjausma.
PiemēriMeitene mīņājās ielu krustojumā un izskatījās pēc zvēriņa, kas pēkšņā brīvības apjautā nesaprot, uz kuru pusi doties.
- Meitene mīņājās ielu krustojumā un izskatījās pēc zvēriņa, kas pēkšņā brīvības apjautā nesaprot, uz kuru pusi doties.
- Bez kņudinošās un saldās riska apjautas es vairs nebūtu es.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit