Paplašinātā meklēšana

Meklējam dabūt.

Atrasts vārdos (22):

Atrasts vārdu savienojumos (97):

Atrasts skaidrojumos (387):

apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot.
aizfurķīt Aizdabūt; aizvest.
aizmurdzīt Aizdabūt.
aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom.
aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom.
aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
aizslavēt Aprunājot dabūt prom, aizvākt.
noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
iemurīt Ar grūtībām ievirzīt, iedabūt.
izmukņīt Ar grūtībām izdabūt.
iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
uzstenēt Ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā).
uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
izkūdīt Ar kūdīšanu izdabūt ārā.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
iestīlēt Ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
uzžurgāt Ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
grūtai Ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties).
iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
aizstīvēt Ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
iestibīt Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
istaščīt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt.
izstīpāt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom.
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
sakrabināt Ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko).
uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
uzcīnīt Ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā.
uzdukņīt Ar pūlēm uzdabūt.
mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
izklapatāt Ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt.
uzpūlēt Ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā).
iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut.
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
izstūķēt Ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt.
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu).
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto).
dabūt atpakaļ atdabūt.
atdabuit Atdabūt.
atvākt Atgādāt, atdabūt šurp.
atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt.
atģībināt Atkal dabūt pie samaņas.
atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas.
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt.
atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas.
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom.
izurdīt Bakstot izdabūt.
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
furķēt Censties dabūt ārā.
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
gribētājs Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
dabūt pa mici dabūt bargu rājienu
iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu.
dabūt pa jebaļņiku dabūt pa galvu; dabūt pa muti.
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus.
dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam.
dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
dabūt siksnas dabūt pērienu.
dabūt žagarus dabūt pērienu.
dabūt pa ausi dabūt pļauku.
dabūt pa ļipu dabūt rājienu.
dabūt savos nagos dabūt savā varā.
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu).
dabūt pa seksti dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
noraut dabūt; saņemt.
izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā).
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt.
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2).
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgrūst Grūžot aizdabūt prom.
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
ķert Gūt, dabūt.
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu).
iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
iedabuit Iedabūt.
iefīrēt Iedabūt.
saložņāt iegūt, dabūt ar lišķēšanu, pielīšanu.
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
nostreļīt Iegūt, dabūt.
saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus".
iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt.
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt.
izforķīt Izdabūt (ārā).
izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām).
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
izgūt Izdabūt ārā, iegūt.
izkacēt Izdabūt ārā, izņemt ārā.
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
izkantēt Izdabūt, izgādāt.
izķencēt Izdabūt, izņemt.
noslaukt Izdabūt; izprasīt.
izmaherēt Izdabūt; izvilkt.
izpuinīt Izdabūt.
izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
izlišķēt Izglaimot, ar lišķēšanu (ko) izdabūt.
noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu.
nosūkt Izmantot kādu; dabūt (no kāda).
izkāst Izmantot, izspiest; izdabūt (naudu).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt.
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt.
retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
lekties Kādu kaiti dabūt.
lēkties Kādu kaiti dabūt.
atkalt Kaļot dabūt vaļā.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3).
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
sūkt Kāst; dabūt ārā, nost.
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
prošustriķ Kaut ko dabūt.
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu).
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā.
izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2).
aizsmādēt Ķengājot, zākājot, meklējot vainas, dabūt prom (aizvākt).
izgūstīt Ķerot dabūt ārā.
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
narraties Maitāties, dabūt kaiti.
samangot Mangojot iegūt, dabūt.
aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkrāpt Mānot dabūt nost.
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
izameklēties Meklējot izgādāt, izdabūt sev.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis).
atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā; atmūķēt.
atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā.
aizmusināt Musinot, kūdot dabūt prom, aizmusināt, aizkūdīt.
sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
kalksnēt Nedabūt pietiekoši barību, pusbadā būt.
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
neiegūt Nedabūt.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas).
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
nodabuit Nodabūt.
nomakarēt Nodabūt.
aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt.
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
izraut kaut (vai) no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
raut vai no elles laukā (arī ārā) noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
izraut kaut vai no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
aizkampt Notvert, dabūt.
ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
pa dullo pa galvu (sist vai dabūt).
padabuit Padabūt.
palūkot Pameklēt, arī dabūt.
paraudzīt Pameklēt; arī dabūt; palūkot (3).
izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā.
pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti).
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
izmudīt Paskubināt izdabūt.
aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie).
uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
iztūcīt Piedabūt (pie darba).
izstūcīt Piedabūt.
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
atplucināt Plucinot, plosot dabūt vaļā.
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
kāst Prasīt; izdabūt (parasti naudu).
kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet.
atraut Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
dabūjums Rezultāts --> dabūt (1); tas, kas ir dabūts, iegūts.
aizpucināt Rīdot (suni) dabūt prom.
ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā).
sīrēne Rīks, ar ko var dabūt toņus dažādā augstumā, to lietā skanošu ķermeņu viļņojumu izmērīšanai.
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
uzkaust Rokot, kasot izdabūt.
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābāt Sadabūt (1).
sagrābstīt Sadabūt (1).
sagramstīt Sadabūt (1).
sakasīt Sadabūt (parasti naudu).
sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
saskrapstīt Sadabūt, sakasīt.
sagreibt Sadabūt, saķert.
sadabuit Sadabūt.
sačigānēt Sadiedelēt, samangot; sadabūt.
saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt.
raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu) sagādāt, sameklēt, dabūt ko rokā, lai kādas grūtības būtu jāpārvar.
izfīrēt Sagādāt; sadabūt.
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu.
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu.
aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt.
starpinājums Salikuma materiāls, ko liek starp burtu rindām, ja grib dabūt lielāku atstatumu starp burtiem.
izraut Sameklēt, sadabūt; arī izdabūt.
sadzenāt Sameklēt; arī sadabūt.
sadzīt Sameklēt; arī sadabūt.
pente Samudžināta dzija vai cits kas samudžināts, ko grūti atdabūt vaļā.
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
apdauzīties Sasisties, dabūt zilumus (vairākās ķermeņa daļās).
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
lauzt Savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt.
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt.
aizurdīt Skubinot dabūt prom.
izsmalstīt Smalstot izdabūt.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
iedūcīt Spaidot iedabūt, ietūcīt.
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis).
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu.
kusmenis Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
kusmens Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
haļava Tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties.
iztaurēt Taurējot izdabūt.
iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts).
ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
piediedelēt Ubagojot iegūt, dabūt.
saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizurķēt Urķējot, rakņājot dabūt prom.
aizurkņāt Urķējot, rakņājot dabūt prom.
uzdabīt Uzdabūt.
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
izrausalēt Vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes.
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nocelt no degungala veikli, aizsteidzoties priekšā, atņemt, dabūt (ko).
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
paņemt kā ogu viegli notvert, sagūstīt, dabūt.
aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvilināt Vilinot atdabūt nost; vilinot dabūt prom.
atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt).
zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt.

dabūt citās vārdnīcās:

MLVV

dabūt

LLVV

dabūt