Paplašinātā meklēšana

Meklējam zi.

Atrasts vārdos (960):

Atrasts etimoloģijās (181):

Atrasts normatīvajos komentāros (17):

Latviešu valodas praksē šis īpašvārds bieži kļūdaini tiek atveidots kā _Lēvene_, tomēr pareizi vārds atveidojams kā 4. deklinācijas lietvārds _Lēvena_. (šķirklī Lēvena)
Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
LZA Terminoloģijas komisija (lēmums Nr. 80) iesaka lietot sieviešu dzimtes formu _advente_. (šķirklī advents)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums 2. nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar šādu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_. (šķirklī reemigrācija)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu _sāls_ ar nozīmi ‘vārāmais sāls’ lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums, ka vārds abās nozīmēs lietojams vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Ar izskaņu _-tuve_ atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, _braukt_ – _brauktuve_. No divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem lietvārdus atvasina ar izskaņu _-tava_, tādēļ pareizs atvasinājums no _mazgāt_ ir _mazgātava_, nevis _mazgātuve_. Sk.: https://www.valodaskonsultacijas.lv/ (šķirklī mazgātuve)
Deminutīvs _kartiņa_ neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni _-e_, _karte_) deminutīvus darina ar izskaņu _-īte_. (šķirklī kartiņa)
Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gada 9. oktobra sēdē nosaukumus *uzputenis* un *uzpūtenis* ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_, līdz ar to arī tā atvasinājumus _remigrants_ un _remigrante_. (šķirklī reemigrants)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrēt_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrēt_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrēt_. (šķirklī reemigrēt)

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

Atrasts piemēros (34):

zi citās vārdnīcās:

MEV

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies