Paplašinātā meklēšana

Meklējam upi.

Atrasts vārdos (483):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1032):

krupat "krupis" lamuvārds
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
skropulis Ādas slimība - kraupis
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aizupietis Aizupieši (2, 3, 4)
aizupieši Aizupietis (1)
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli)
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus)
apdrakāt Apdrupināt visapkārt
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt
skradāt Apmesties ar kraupi
apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.)
Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus")
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu
elektroveseris ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
kalt ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
kučiņdrups ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens
sasojs ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties
sasots ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs
kalt ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt
kalt ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu)
grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
kramsīt ar zobiem sadalīt, drupināt
tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus")
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem)
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
pārlupināt atkārtoti lupināt jau vienreiz nolupinātus zirnājus, pupājus u. tml.
atkrubināt Atknibināt, atlupināt
atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās)
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi)
slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
duprs Augsts, apdrupis celms
aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji
tušķis Bērnu knupis
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
iebirzt Beržot, drupinot iebirt
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz)
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi
ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi
pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
parastā bērzupiepe brūnā bērzupiepe
Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe
Pelobates fuscus brūnais varžukrupis
klunkstēt Burbuļot, čalot (par upi, ūdeni u. tml.)
nogriezties būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
locīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
vīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
izliekties būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.)
iegriezties būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
līkumot būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
salocīties būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
mest būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
semisupinācija Daļēja vai nepilnīga supinācija
aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli
drupinātājs darītājs --> drupināt
naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus")
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem)
krupelis dem. --> krupis
krupēns dem. --> krupis
krupītis dem. --> krupis
strupieliņa dem. --> strupiela
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm
terigēnie ieži drupieži
klastiskie ieži drupieži, ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskās sairšanas produktiem
virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
drabāt Drupināt
dramzīt Drupināt
dripināt Drupināt
drumslāt Drupināt
drumstalāt Drupināt
drumstelēt Drupināt
drumstīt Drupināt
drupačāt Drupināt
drupačot Drupināt
drupalot Drupināt
drupanāt Drupināt
drupatāt Drupināt
drupatot Drupināt
drupīt Drupināt
knaidīt Drupināt
lauzīt Drupināt
lēsanāt Drupināt
talcīt Drupināt
trupināt Drupināt
zvirgzdot Drupināt
atdrupināt Drupināt nost
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
dropstalāt Drupināt, sasmalcināt
barzāt Drupināt, smalcināt
žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem)
veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu)
aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā
aizdrupināt drupinot aizsprostot
apdrumstalot Drupinot apkaisīt
atdrupināt Drupinot atdalīt
nodrupināt Drupinot atdalīt nost
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm)
iedrumstīt Drupinot ieberzt, iebirdināt
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā)
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.)
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt
notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu
aizdrupināt Drupinot pakaisīt priekšā (priekš)
piedrupināt Drupinot piegružot
datrīt Drupinot pievienot
piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt)
sadrupināt Drupinot sasmalcināt
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
pieburzīt Drupinot, beržot piepildīt
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu
Dambo astoņkājis dziļjūras dzīvnieks ar lielām tumšām acīm un īsiem strupiem taustekļiem (_Grimpoteuthis_), bieži sastopams guļam jūras dibenā, vai peldam virs tā
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize
bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize
ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem
juknava Ēdiens - ūdenī iedrupināts biezpiens
rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli)
čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru
čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis
murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem
dzjupka Ēdiens, kas pagatvots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu
cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize
peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt
Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
Belaja Strugas ezers ezers Krievijā, Pleskavas apgabalā, noteka uz Veļikajas (Mudes) upi
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
galēniskie preparāti farmaceitiski preparāti (tinktūras, ekstrakti, sīrupi u. c.), kurus iegūst no augiem un dzīvniekiem
electuaria Farmacijā pulveru maisījums ar sīrupiem, medu vai augļu savārījumu
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības
kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons
galt Galdīt - lobīt, lupināt (zirņus, pupas)
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps)
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
glupēns Glupiķis
kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt
naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
Poecilia reticulata gupija
guarani Gvarani; tupiji
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis
audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem)
iebirzīt Iedrupināt
ieburzināt Iedrupināt
iedrupačot Iedrupināt
iemikāt Iedrupināt
ietrupināt Iedrupināt
īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā
mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri
pronometrs ierīce pronācijas vai supinācijas pakāpes noteikšanai
ielupināt iesākt lupināt
iečaloties iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni
iztecēt iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
šnupis Iesnas; šņupis
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
palieties Ietecēt (par upi)
ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko)
pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
kavahivi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
kokami Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
mavi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
munduruki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
ojampi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
parintintini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
tapirapi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
tenetehari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
tupinambi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu
aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
apokopēt Īsināt vārdus zaudējot vienu vai vairākas skaņas vārda beigās; strupināt
uzdrumstalāt īsu brīdi drupināt
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci
izdrupot Izdrupināt
iztrupināt Izdrupināt
izdrumslināt Izdrupināt, izdobt, izgrebt
paklupiens Izklupiens (2)
izlieties Izplūst plašumā (parasti par upi)
izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu
parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
sveķītis jaunpiens, ko izslauc pirmajā reizē pēc atnešanās; sveķupiens
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā
Īo Jo - Jupitera pavadonis
piķis Jods, velns, jupis
jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi
ukne Jupis
jukņa Jupis; nelabais, velns, jods
Liziteja Jupitera pavadonis
Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km
Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km
Aitne Jupitera pavadonis ("Aitne"), vidējais attālums no planētas - 23231000 km, izmēri - 3 km
Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km
Ananke Jupitera pavadonis ("Ananke"), vidējais attālums no planētas - 21276000 km, izmēri - 28 km
Aoide Jupitera pavadonis ("Aoede"), vidējais attālums no planētas - 23981000 km, izmēri - 4 km
Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km
Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km
Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km
Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km
Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km
Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km
Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km
Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km
Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km
Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km
Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km
Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km
Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km
Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km
Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km
Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km
Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km
Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km
Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km
Isonoja Jupitera pavadonis ("Isonoe"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 4 km
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km
Kore Jupitera pavadonis ("Kore"), vidējais attālums no planētas - 24543000 km, izmēri - 2 km
Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km
Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km
Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km
Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km
Ortosija Jupitera pavadonis ("Orthosie"), vidējais attālums no planētas - 20721000 km, izmēri - 2 km
Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km
Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km
Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km
Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km
Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km
Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
apojovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Jupitera
perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram
Ruppia maritima jūras rupija
Ruppia brachypus jūras rupijas "Ruppia maritima" nosaukuma sinonīms
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai)
Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā
Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses)
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā
šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties
quod licet Iovi, non licet bovi kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim
čupatka Kaudzīte, čupiņa
blāķīši Kaudzītes, čupiņas
lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
padene Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
padnoška Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
padnožka Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
likt padeni klupināt
likt padnošku klupināt
klupšus Klūpot, ar klupieniem
izsīkt kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.)
izžūties kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku)
saknibināt Knibinot sasmalcināt, sadrupināt, saburzīt
čūpslis Knupis
čūpsteklis Knupis
čūpstelis Knupis
knupsis Knupis
kušķītis Knupis
lučiņa Knupis
ļuļa Knupis
lupis Knupis
muskulis Knupis
sūkslis Knupis
vikšis Knupis
zīška Knupis
zīšķis Knupis
kņupis Knupis (1)
trimetilksantīns Kofeīns - alkaloīds, ko satur kafijas pupiņas un tējas lapas
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām
klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola")
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola")
andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji
čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
ķauze Kraupis, ādas slimība
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
drauza Krevele; kraupis
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
apķis Krupis
depe Krupis
depsa Krupis
depšis Krupis
depucis Krupis
depučis Krupis
kaukainis Krupis
ķauķis Krupis
kaupiņš Krupis
kaupis Krupis
kaupītis Krupis
krupe Krupis
naģis Krupis
rupakšķis Krupis
rupucs Krupis
rupulis Krupis
rupuls Krupis
rupults Krupis
depis Krupis (dzīvnieks)
gabbawa Krupis, rupucis
kaucens Krupis, varde
ķaupis Krupis, varde
rupucis Krupis; arī bruņurupucis
kaupenis Krupis; kaupītis
kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks
kukucis Krupis; rupucis
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu)
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
kupuca Kupica
kupucis Kupica
vārenis Kupināts un raudzēts piens
kaupenis Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu
ķēvjupupi Ķēvpupi
ķēvtiti Ķēvpupi
ķēzīts Ķēvpupi
verpa Ķēvpupi
sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi
eksteriorācija Ķirurģijā - marsupializācijas operācija
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
apvērsene lapiņu sēņu ģints ("Resupinatus")
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
škamba Lauska, drumsla, kas rodas, ja ko saplēš, sadrupina
atkačāt Lejupielādēt
iekačāt Lejupielādēt (no interneta)
nokačāt Lejupielādēt no interneta
nosūkt Lejupielādēt no interneta
platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē
Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
rupūzis liels krupis
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
tutināt Likt, novietot (tā, ka balstās pret ko); tupināt (uz kā)
izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi)
pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski
ģaldīt Lobīt, lupināt
galdot Lobīt, lupināt (pupas, riekstus, zirņus)
galdīt Lobīt, lupināt (zirņus, pupas)
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi
ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji
Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants
lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji
knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis
lupina Lupīna ("Lupinus")
lupinas Lupīna ("Lupinus")
lupīne Lupīna ("Lupinus")
lupines Lupīna ("Lupinus")
vilkpupa Lupīna ("Lupinus")
lipināt Lupināt
lūpināt Lupināt
lupinēt Lupināt
lupīt Lupināt, lobīt
ļupīt Lupināt, lobīt, krimst, ēst
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu)
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā)
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka)
uzlaupīt Lupinot ļaut uzkrist
ielupināt Lupinot, plucinot ievietot
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam
šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius")
kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus")
dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei
zemā lupīna lupīnu suga ("Lupinus nanus")
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus")
kā ar nazi nogriezt ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
kā ar cirvi skaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt
nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt
riet ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās)
kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
augsnes frēze mašīna augsnes intensīvai drupināšanai un jaukšanai aramkārtas dziļumā
drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
apknabināt mazliet apdrupināt
palupt mazliet lobīt, lupināt
ieknibināt mazliet, arī vietumis nodrupināt
kaukenis mazs krupis
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem)
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
koksnes masas celuloze mehāniskā celuloze, kuru iegūst, sadrupinot šķeldu rupjās dzirnavās
triāža Melnas sadauzītas kafijas pupiņas, kuras pārdod jau samaltas
cilpot Mest lokus (piemēram, par upi)
Mētida Metīda, Jupitera pavadonis
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā
Baņines nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas dienviddaļā, Gazas provincē, tajā tiek aizsargāta mitrāju ekosistēma, kas novada ūdeņus uz Šanganes upi
peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
puspietupiens Nedziļš pietupiens
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu
padrupināt neilgu laiku, mazliet drupināt
pakalt neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem
pakupināt neilgu laiku, mazliet kupināt
palupināt neilgu laiku, mazliet lupināt
ietrupināties nejauši iedrupināt
ūziņa neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
rupucēns neliels krupis
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties
nūdrabēt Nodrupināt, noraust
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
aptupināt Notupināt
uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt
pupalājs novītis pupiņu kāts, kura pupiņas jau ir izaugušas
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā)
dienvidu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis marsupialis")
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju
burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt
pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis
pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis
patrupināt Padrupināt
paberzt Padrupināt, pasmalcināt
brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi
bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā
aizlikt padeni paklupināt
noklupināt Paklupināt
kritināt Paklupināt, nogāzt
švirkstēt par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti
izlīst Parādīties (par ceļu, upi u. tml.)
Phaseolus vulgaris parastā pupiņa
Bufo bufo parastais krupis
apkraupējis Pārklājies ar kraupi, aprepējis
apkraupēt pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu
iziet no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.)
forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi)
Pasife Pāsifaja, Jupitera pavadonis
kvarta Paukošanā - ceturtā pozīcija (viens no atvairīšanas un izklupiena paņēmieniem)
dubultmāņizklupiens paukošanā - dubulta māņkustība ar izklupienu pirms uzbrukuma
māņkustība paukošanā - māņu izklupiens pirms uzbrukuma; fints
savrupinājums paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1)
strupinājums paveikta darbība, rezultāts --> strupināt
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
pietripināt Piedrupināt
pietrupināt Piedrupināt
datrupināt Piedrupināt (ko) papildus
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot
bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā
kunkuļpiens Pienā (arī rūgušpienā, paniņās) iedrupināts biezpiens
dzjubka Piena dzjubka - ēdiens, kas pagatavots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu
birzeknis Piena ēdiens, kurā iedrupināta maize
pienamaize Pienā iedrupināta maize
pienmaize Pienā iedrupināta maize
burzeknis Pienā iedrupināts biezpiens
čubis Pienā iedrupināts biezpiens
čubītes Pienā iedrupināts biezpiens
divpiens Pienā iedrupināts biezpiens
dribokšnis Pienā iedrupināts biezpiens
dribukšnis Pienā iedrupināts biezpiens
drupači Pienā iedrupināts biezpiens
drupaniņas Pienā iedrupināts biezpiens
kunkuļzupa Pienā iedrupināts biezpiens
pudiņš Pienā iedrupināts biezpiens
gailīši Pienā iedrupināts biezpiens; biezpiena kunkuļi, kas rodas sildot rūgušpienu
čurbulis Pienā vai ūdenī iedrupināta maize
burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem
pieslīcināt Piepildīt (upi) ar slīkstošām lietām
aizkraupēt Piepildīties, aizaugt ar kraupi
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
parastā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus ovinus")
ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae")
sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens")
pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea")
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
sakņu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Heterobasidion annosum"), kas skuju kokiem izraisa sakņu un centrālo stumbra trupi
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
parastā lazdupiepe piepju sēņu grupas lazdupiepju ģints suga ("Dichomitus campestris")
priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum")
egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum")
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
Climacocystis borealis piepju sēņu suga, kas izraisa koksnes balto trupi
Džupitera pilsēta ASV ("Jupiter"), Floridas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Penana pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna
Bateruerta pilsēta Malaizijā, Pulaupinanas štatā
Dumlupinara pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), Kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Teipica pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tukupita pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.)
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
rubināt Plucināt, arī lupināt
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku)
slīdēt Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.)
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm
Aizupīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
aizupieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
priekšpupi Priekšējie pupi (govij)
ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas datorā veic globālā tīmekļa lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai šīs lappuses varētu tikt skaitītas bez pievienošanās internetam
nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu
vandalis programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību; atšķirībā no vīrusa, kurš sevi piesaista esošai izpildāmai programmai, vandalis pats ir izpildāma programma, ko var lejupielādēt no interneta
smiltsieži psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm
cici Pupi
pupila Pupilla
pupile Pupilla
pupa Pupiņa
pupiņas Pupiņa ("Phaseolus")
phaseolus Pupiņas
turkpupas Pupiņas
fasoļi Pupiņas ("Phaseolus")
kāršpupa Pupiņas ("Phaseolus")
pupa Pupiņas ("Phaseolus")
šabeļpupas Pupiņas ("Phaseolus")
turkpupa Pupiņas ("Phaseolus")
cickelis Pupiņš
dabiskā kafija pupiņu kafija
Acanthoscelides obtectus pupiņu sēklgrauzis, šīs ģints suga
ugunssarkanā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus coccineus")
daudzziedu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus multiflorus")
krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris")
vaska pupas pupiņu šķirņu grupa
pupucis Pupuķis, arī pupiķis, puputis u. tml.
Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis
staupinieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Staupine" iedzīvotāji
pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
nolupināties refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties
pirksti kā tapas resni, strupi pirksti
zemais retējs retēju suga ("Potentilla supina"), Latvijā adventīva
krupieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupi" iedzīvotāji
Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums
Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski
Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai
Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs
indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas
Vējovs Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kuru pretstatīja gaišajam debesu dievam Dionīsam vai Jupiteram
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs
ūlupieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupi" iedzīvotāji
ķuse Rūgušpienā iedrupināta maize
ķusis Rūgušpienā iedrupināta maize
jāveklis Rūgušpiens ar iedrupinātu maizi
Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece
ruppia Rupijas
ruppiaceae Rupiju dzimta
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi)
ješka Rupucis, krupis
sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem)
sadropstalāt sadrupināt
sadrupačāt sadrupināt
druskāt Sadrupināt
druskot Sadrupināt
izkņēgāt Sadrupināt
saburzīt Sadrupināt
sadramzīt Sadrupināt
sakuldurēt Sadrupināt
satrupināt Sadrupināt
salupināt Sadrupināt (maizi)
izdrumslināt Sadrupināt un izbārstīt
izdrumslāt Sadrupināt, sasmalcināt
sadripināt Sadrupināt, sasmalcināt
stikla drumslas sadrupināti stikla atkritumi, ko pārstrādā stikla ražošanai
zvirgzdakmens Sadrupināts akmens
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam
lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts
delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks
nosmeltēt Sadrupt, sairt, sadrupināt
sagrubināt Sagrauzt, sadrupināt
sadribis sairis, sadrupis
saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem)
nonuris Sakņupis
gūba Sakņupis, neveikls cilvēks
sakņucis Sakņupis; arī salīcis
aizdrupināt sākt (sa)drupināt
gūbu Sakupis
Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma
Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m
Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala
sapeizāt Salauzt, sadrupināt
birzums Saldā pienā iedrupināta maize
ķēpa Saldā pienā iedrupināta maize
klunkucis Saldā pienā iedrupināti biezpiena gabali
čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize
suku sukumis salīcis, sakņupis
sakupies Salīcis, sakņupis
sakupis Salīcis, sakņupis
sagūbis Salīcis, sakņupis; gūbu
uzkūkņus Salīcis, sakupis
Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu
slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis
sadrupatāt sasmalcināt; sadrupināt
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.)
asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu
pupukūļi sausu pupiņu kāti
Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā
iekalt savienojumā ar "ledū": aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu
iekalties savienojumā ar "ledū": aizsalt (par upi, ezeru u. tml.)
satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.)
aizsargājamie dabas objekti savrupi dabas elementi, veseli kompleksi vai teritorijas, kas atrodas īpašā valsts uzraudzībā
divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā
braslis Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
ostjakosamojedi Selkupi - tutība Krievijā, tās senāks nosaukums
Harapas kultūra sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts
flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos
lāčnāsis Sēne, ķēvpupi
koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica")
kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica")
Monomotapa Sens valstisks veidojums Āfrikā, bantu cilšu apdzīvotajā teritorijā starp Zambezi un Limpopo upi \~11. gs. līdz 1693. g.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
keramzīta smiltis sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā
satalcīt Sīki sadrupināt
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost
kaļčums Skābputra ar iedrupinātu maizi
kaļčums Skābs dzēriens ar iedrupinātu maizi
Uorupi Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Orupi" nosaukums latgaliski
telemarks Slēpošanas nobraucienā no kalna pagrieziena veids, kad nobraucienu sāk pietupienā un pāriet klupienā
slaubeniski Slīpi, šļaupi
Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe
izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs
smalīt Smalcināt, drupināt, graizīt
Bufo calamita smilšu krupis
smiltkrupis Smilšu krupis ("Bufo calamita")
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
snubis Snupis, deguns, snīpis
berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās; drupināt, smalcināt
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju
grūst Spiežot drupināt, smalcināt
tūkāt Spiežot drupināt, smalcināt
teukāt Spiežot drupināt, smalcināt; grūst
sagrūst Spiežot sadrupināt, sasmalcināt
finta Sportā - māņu kustība, viltus izklupiens
birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst)
espreso stipra kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām
skriet strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu)
brāzt strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi)
brāzties strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi)
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties
apostrofēt Strupi uzrunāt
abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt
atskaldīt Strupi, asi atbildēt
noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt; ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt
skaldīt Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt
Fratercula arctica strupiķis
strupēt Strupināt
Supoja Supija - upe Ukrainā
Pipa pipa Surinamas krupis
krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās
biržumi Svaigā pilnpienā iedrupināts biezpiens
puspiesēdiens svarcelšanā - nedziļš pietupiens
svekri Sveķupiens
svekrpiens Sveķupiens
svekrupiens Sveķupiens
svaki Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot
sveķi Sveķupiens - jaunpienu slaucot, pirmie izdalījumi no tesmeņa, slaukšanu uzsākot
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu
savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem
Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus")
Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola")
moka šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts
šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
kapāt Šķelt, drupināt daļās (ar ko asu)
lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju)
keramzīta šķembas šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai)
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot
Delta Amakuro štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Delta Amacuro"), administratīvais centrs - Tukupita, platība - 40200 kvadrātkilometru, 163400 iedzīvotāju (2010. g.)
aprauts tāds, kam nav pilnīga parastā nobeiguma; pārtraukts, apstrupināts
klastisks tāds, kas ir sadrupināts
suks tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu
lupiķis tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs; lupis
brāzmains tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi (piemēram, par upi, straumi)
kraupains tāds, kas slimo ar kraupi (1)
kraupjains tāds, kas slimo ar kraupi (1)
kraupains tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi
kraupjains tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi
kraupaiņš tāds, kas slimo ar kraupi, tāds, kam ir kraupis
straujš tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi)
pūņpilnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņupils" iedzīvotāji
zilais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis episcopus")
palmu tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis palmarum")
Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi
zars tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu)
pārvaze tas, kas tiek izmantots, lai šķērsotu upi
ziedsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu
lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
kambari tauta Nigērijā, starp Kadunas un nigēras upi, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms
dioli tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
Sala Teritorija starp Babītes ezeru un Lielupi
arties Tiekot artam, apvērsties, drupināties; tikt artam
sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt
iesatrupināties tikt iedrupinātam
braucamība transportlīdzekļa spēja braukt, izbraukt (pa ceļu, taku, upi)
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
tupidanthus Tupidantes
uzmavu tupidante tupidantu suga ("Tupidanthus calyptratus"), ko speciālisti pazīst kā Peklera šeflēru ("Schefflera pueckleri")
tupējiens Tupiens
topināt Tupināt
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi
ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā
celtuve Ūdens transportlīdzeklis pārcelšanai (piemēram, pār upi vai ezeru); prāmis
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi
Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi
Reisagrāvis ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī starp Svētupi un Salacu; Kancurga
Brandavu strauts ūdenstece, kas savieno Abavas augšteci ar Bikstupi Jaunpils pagastā
votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā
sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
Phaseolus coccineus ugunssarkanā pupiņa
Phaseolus multiflorus ugunssarkanās pupiņas "Phaseolus coccineus" nosaukuma sinonīms
cilindriskais lopbarības drupinātājs universāls lopbarības drupinātājs, kurā beramu barību drupināšanas kamerā smalcina veserīšu trumulis, bet sienu vai citu stiebrbarību vispirms sagraiza nažu trumulī
Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
Barka upe Eritrejā, Gaša-Barkas un Ansebas zobā, satekot ar Ansebas upi izveido Beraku Sudānā, kas lietus periodos ietek Sarkanajā jūrā
Majenna upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Sarta upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
Ruki upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km)
Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
Uda upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Līgupe upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis
Lielupe upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km
Džūkste upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste
Slampe upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī
satekupe Upe, kas satekot ar otru upi veido galveno upi
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem
Kupidons Urāna pavadonis ("Cupid"), vidējais attālums no planētas - 74800 km, izmēri - 10 km
skrubināt Urbināt, drupināt
fluviāls uz upi attiecīgs; upēs vai straumes darbības rezultātā radies
uzdripināt Uzdrupināt
uzdrumstalāt Uzdrupināt
uzkupis Uzkupināts
Tupidanthus calyptratus uzmavu tupidante
uztotināt Uzstutēt (kur augšā), uztupināt
stupinieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" iedzīvotāji
Stūpeņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas
Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe
dauzīt vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu
kankāns Vājš, liels, klibs, arī kalsns, sakupis, skrandās tērpts
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants
ķaupiņš Varde, krupis
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts
varžkrupis Varžukrupis
baukna Vecs, sakupis cilvēks
raupjot veidot (kam) nelīdzenu virsmu; raupināt
līčot veidot līkločus (parasti par ceļu, upi)
stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
dižupnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Dižupi" iedzīvotāji
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
triviālais datņu pārsūtīšanas protokols vienkāršs datņu pārsūtīšanas protokols, ko izmanto sāknēšanas programmu lejupielādei bezdisku darbstacijās
kņāpt vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
Hoverūda vieta Zviedrijā, Dālslandē, kur atrodas akvedukts, kas Dālslandes kanālu 32,5 m garumā pārvada pār Uperūdas upi
sateka vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi
potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci
Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.)
ieviļņot Viļņojot ieplūst (kur iekšā) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi
elpot Viļņot, šalkt, arī garot (par jūru, ezeru, upi)
lejā Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku
lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
grauzties Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā)
internacionalizēt Visām valstīm ar līgumu piešķirt vienādas tiesības izmantot kādu teritoriju, upi u. tml.
apdrupēt Visapkārt apdrupināt
drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži)
vitrupieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vitrupi" iedzīvotāji
Bufo viridis zaļais krupis
Šķēpu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Plaupis
Braya supina zemās žodzenes ("Sisymbrium supinum") nosaukuma sinonīms
cerpa Zemes čupiņa, cinis
cērpa Zemes čupiņa, cinis
krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru)
krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru); krasts (1)
pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās
kubis Zīdaiņa knupis
sosks Zīdaiņa knupis
trupķis Zīdaiņa knupis
ļuļķis Zīdaiņa pupiņš
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1)
kupača Zīme zemes gabala robežpunktu nostiprināšanai; kupica
kapča Zīme zemes gabalu robežpunktu nostiprināšanai; kupica
zvejot pa nīcām zvejot pa upi lejup
elf Zviedru vietvārdos nozīmē upi
zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona

Citās vārdnīcās nav šķirkļa upi.