Paplašinātā meklēšana
Meklējam troksnis.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (357):
- troksme [troksnis]{s:1948}
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
- stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
- švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis.
- švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis.
- kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis.
- spengt bremzēšanas troksnis.
- lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis.
- rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
- dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
- čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
- čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- žulkstēt Būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
- urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis.
- čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis.
- čīkoņa Čīkstošs troksnis.
- rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis.
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- žvūkšķis Dobjš troksnis; žvūkšis.
- bunkšis Dobjš troksnis.
- bunkšķis Dobjš troksnis.
- dūka Dobjš troksnis.
- pūkšķis Dobjš troksnis.
- žvaukšis Dobjš troksnis.
- žvūkšis Dobjš troksnis.
- būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis.
- dūzas Dūcošs troksnis.
- traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- klauve Īsa klaudziena troksnis.
- zlaukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- zliukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- nobraikšķēt Īslaicīgs troksnis, brīkšķis.
- žvanksts Īslaicīgs troksnis.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
- strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis.
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- troliņš Jautrs troksnis, tracis.
- lebedika Jukas, sajukums, troksnis.
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- klape Klaudzošs troksnis.
- švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
- tumults Kņada, troksnis, dumpis.
- ļega Kņada, troksnis.
- trīmiņš Kņada, troksnis.
- bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis).
- pļumpis Ķilda, troksnis.
- dādiņa Ķīviņš, troksnis.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- kņadoņa Liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis.
- blīžģins Liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens).
- traicis Liels troksnis, skandāls.
- dugdžus Liels troksnis; tāds, kas rada lielu troksni.
- bluršķis Liels troksnis.
- ļarkšķis Liels troksnis.
- lāts Liels troksnis.
- buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis.
- žvurkt Lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu darbību, norisi, ko pavada rūcošs troksnis.
- trika Līksmība, jautrs troksnis.
- jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis.
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis.
- rida nemiers, troksnis, rīboņa.
- žņergoņa Nenoteikts troksnis.
- lerkšs Nepatīkams troksnis.
- pļerkstoņa Nepatīkamu skaņu troksnis.
- ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada.
- ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa.
- žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis.
- fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu.
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
- klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts.
- bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis.
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
- brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
- būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis.
- blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis.
- blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis.
- bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
- blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
- būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
- ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
- blaršķis Pēkšņs troksnis.
- blīžģis Pēkšņs troksnis.
- blūžgas Plaukšķošs troksnis.
- šļaukšķis Plaukšķošs troksnis.
- blīžgas Plunkšķošs troksnis.
- čala Plūstoša ūdens troksnis; čaloņa (2).
- ķilakala Pļāpas, ķilda, troksnis.
- ķilkala Pļāpas, ķilda, troksnis.
- klera Pļāpāšana, troksnis.
- kļera Pļāpāšana, troksnis.
- ņaga Pūļa kņada, troksnis.
- pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- glūdzēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
- glūzdēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
- glūznēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
- plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
- murzus Sajukums, grūstīšanās, troksnis.
- zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis.
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis.
- kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku.
- Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums.
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
- kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība.
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
- aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brazda Savienojumā "brisdu brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
- brizdu Savienojumā ar "brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
- brizgu Savienojumā ar "brazgu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
- čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos).
- sēcoņa Sēkšana, smaga elpa, troksnis.
- tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- jara Skaļš nemiers, troksnis.
- bardaks Skaļš troksnis.
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
- hipišs Skandāls, troksnis, trauksme.
- būkšs Skaņa, troksnis, ko rada dumpis 2.
- dūsma Skaņa, troksnis, rūkoņa, svilpoņa.
- parkšķis Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim.
- spektākuls Skats, teātra izrāde; troksnis.
- šmūkšis Skūpstīšanās troksnis.
- dibas Soļu troksnis.
- cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot.
- brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- briukšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- lērums Spēcīgs troksnis.
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
- graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1).
- grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1).
- dārds Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas.
- dārds Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti.
- elsas Šņācošs, ritmisks troksnis.
- žvīkšis Šņācošs, švīkstošs troksnis.
- žvīkstējiens Švīkstošs troksnis.
- kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
- trokšņains tāds, kas rada troksni (4); tāds, kurā ir troksnis
- kvalkšis Tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis.
- kvalkšķis Tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis.
- šņākulīgs Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
- ļezga Tracis, skandāls; sajukums; nekārtība; troksnis.
- jūkste Tracis, troksnis.
- trācis Tracis, troksnis.
- rimas troksnis no dauzīšanās vai krišanas.
- punkšis troksnis, kas rodas atbrīvojot vēdera gāzes.
- tirgus troksnis, kņada.
- šalmenis troksnis, plosīšanās, skaļa runāšana.
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis.
- grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis.
- blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis.
- planda Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības.
- plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības.
- žvīgoņa Zināms troksnis, kāds rodas vējam pūšot caurā jumtā.
- zvākstoņa Žvadzošs, klabošs, šņācošs troksnis.
troksnis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV