Paplašinātā meklēšana

Meklējam sabo.

Atrasts vārdos (35):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (451):

piegrezīt Aiz nemākulības sabojāt.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt.
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties.
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses).
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
noslavēt Bieži slavējot sabojāt.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
bokāties Bozties, sabozties.
izpurties Bozties, sabozties.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt.
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu; sabotieris.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
aizbojāt Daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt.
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pusaizgandējies daļēji, pa pusei sabojājies.
bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
daskriet Daudz strādājot, sabojāt veselību.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
nogrezēt Gatavojot sabojāt.
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
saskabīt Griežot sabojāt.
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci).
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt.
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci).
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies.
gremzīgs Īgns, sabozies, pārmetīgs.
nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt.
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt.
izcūkāt Izbojāt, sabojāt.
izsmurgāt Izbojāt, sabojāt.
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt.
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu).
čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
pēkšties izplest spalvas, sabozties.
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
izgandēt Izpostīt, sabojāt.
izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu).
izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi.
palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot.
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme.
maita Kaut kas bojāts, sabojāts.
bļuga Kaut kas sapuvis, sabojājies.
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
izkņābāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt.
izkņapāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt.
nokņapāt Knābājot noēst, arī sabojāt.
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašņakāt Knābājot un bradājot sabojāt.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakodēt Kodinot sabojāt.
sakodināt Kodinot sabojāt.
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3).
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
purgonis lamuvārds, ar ko apsaukāt kādu, kas bieži visu sabojā.
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
liedenis Lietus sabojāts siens.
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
pārgriezt Ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to).
skumstiķis Mākslas darbs (sabojāts).
aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
pasamaitāties Mazliet sabojāties (par produktiem).
apdunēt Mazliet sabojāties visapkārt.
aizmudēt Mazliet sabojāties.
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
seseris Mazs, bet kā sabozies pēc dabas.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
uzmīdīt Mīdoties sabojāt.
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
samist Mitrumā sabojāties (par līmējumiem).
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
ģelberis Nazis ar sabojātu atsperi.
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
nelietojams Nederīgs, sabojāts.
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
sagumzāties Neizdoties, sabojāties.
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt.
izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt.
noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt.
samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt.
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
peiza neveiklis, kas visu sabojā.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
aizdunēt No stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi).
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt.
sačurināties Noliekties, savilkties, sabozties.
sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
atkulkstīt Pārāk spēcīgi kulstot linus tos sabojāt.
izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties.
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām; arī avārija.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
sagānīties piesārņoties, sabojāties.
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
izcūkoties Pilnībā izzobot, sabojāt.
izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
Agvalva-Kaseima pilsēta Portugālē (_Agualva-Cacém_), Lisabonas piepilsēta, 81800 iedzīvotāju (2011. g.).
Amadora Pilsēta Portugālē ("Amadora"), Lisabonas piepilsēta, 175100 iedzīvotāju (2011. g.).
Amora Pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.).
Loriša Pilsēta Portugālē ("Loures"), Lisabonas apgabalā, 205000 iedzīvotāju (2011. g.).
Odivelaša Pilsēta Portugālē ("Odivelas"), Lisabonas piepilsēta, 144500 iedzīvotāju (2011. g.).
Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
Keluša Pilsēta Portugālē ("Queluz"), Lisabonas apgabalā, 78300 iedzīvotāju (2011. g.).
Sakavena Pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.).
Torišvedraša Pilsēta Portugālē ("Torres Vedras"), Lisabonas apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.).
Algeirauna-Meimartinša Pilsēta Portugālē, Lisabonas piepilsēta, 63500 iedzīvotāju (2001. g.).
Almada Pilsēta un muncipilitāte Portugālē ("Almada"), Težu estuāra dienvidu krastā, iepretim Lisabonai, 174000 iedzīvotāju (2011. g.).
saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā.
garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, pircējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt.
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
sabojāties Refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam.
sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1).
širmis aizkritis sabojājies
paģedis sabojājies, samaitājies (par gaļu).
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt).
saņagāt sabojāt ēdienu (nekārtīgi ēdot).
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot.
sabīdelēt sabojāt.
sabludīt sabojāt.
sadrāzt sabojāt.
safakot sabojāt.
saķēpāt sabojāt.
samūrīt sabojāt.
piebūbēt sabojāties (par vīnu).
sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas.
aiziet niceklē sabojāties, novārgt
pept sabojāties, pazust.
sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
saiet sviestā sabojāties.
sanarvoties sabojāties.
sapists sabojāts.
saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem; sabozt.
sariezt Sacelt, sabozt (apmatojumu).
sabuhīt Sadauzīt, sabojāt.
suss sadusmojies, sabozies cilvēks.
pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku.
saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru.
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
krist (arī sakrist) čupā sagrūt, sabrukt; arī sabojāties.
sabotierisks Saistīts ar sabotāžu, tai raksturīgs.
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt.
sablūžģināt sajaukt, sabojāt.
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu).
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
gunīt Sakarstot sabojāties.
sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt.
sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala.
deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
izmāžot Saķēzīt, sabojāt.
slimiķis Salā sabojāts kartupelis.
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt.
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
sapļuderēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu).
sabrūzgāt samaitāt, sabojāt.
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu).
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
bļurga Sapuvis, sabojājies ēdiens.
sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
samačāt Saslapināt, sabojāt.
cedrs Sasmacis, sabojājies.
sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību).
apdzievāt Savainot, sabojāt.
apdzievot Savainot, sabojāt.
sačokarēt Savandīt; sabojāt.
uilis Savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt.
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem).
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
uzskrambāt Skrāpējot sabojāt (kādu gludu vai lakotu virsmu).
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
sasutēt Sūtot sabojāties.
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
sačarzāt šujot sabojāt (apģērbu).
līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
paspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
buzis Tāds, kas allaž sabozies, drūms, pikts.
velnains Tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām.
šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu; tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts.
šķērmains Tāds, kas skābstot ir nedaudz sabojājies, ieguvis nepatīkamu garšu.
vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
tārpains Tāds, ko ir sabojājuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
notaisīt Taisot sabojāt.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
nonerroties Tikt sabojātam.
glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu.
saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
sadrillēt Vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt.
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt.
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.

sabo citās vārdnīcās:

MLVV

sabo

LLVV

sabo