Paplašinātā meklēšana
Meklējam karot.
Atrasts vārdos (67):
- karot:1
- karote:1
- skarot:1
- karotas:1
- karotne:1
- apkarot:1
- atkarot:1
- iekarot:1
- izkarot:1
- nokarot:1
- pakarot:1
- sakarot:1
- uzkarot:1
- vakarot:1
- žākarot:1
- skarots:1
- karotājs:1
- karotāža:1
- karotene:1
- karotīns:1
- karotiņa:1
- karotīte:1
- kaikarot:1
- kankarot:1
- pārkarot:1
- piekarot:1
- kakarots:1
- ķekarots:1
- oskarots:1
- pakarots:1
- novakarot:1
- pavakarot:1
- savakarot:1
- bārkarote:1
- kankarots:1
- ķenkarots:1
- mērkarote:1
- noskarots:1
- skaroties:1
- šūmkarote:1
- tējkarote:1
- karotināze:1
- karotnieks:1
- apkankarot:1
- ēdamkarote:1
- iekarotājs:1
- izkaroties:1
- nokaroties:1
- karotinoīdi:1
- karotvadnis:1
- aizkankarot:1
- dankaroties:1
- kankaroties:1
- ļenkaroties:1
- karotinēmija:1
- karotodīnija:1
- nokankaroties:1
- termokarotāža:1
- karotidodīnija:1
- interkarotisks:1
- nolanckaroties:1
- pirmiekarotājs:1
- priekškarotājs:1
- karotinodermija:1
- karotikoklinoīds:1
- hiperkarotinēmija:1
- karotikotimpānisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (505):
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- karotāžas stacija aparātu komplekts karotāžas mērījumiem
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- apslānīt Apkarot, nonāvēt (daudzus)
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- izkarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot
- krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
- ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli)
- pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
- dasist ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā
- karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti
- nokarot Atkarot
- atcīnīt Atkarot, ar cīņu atgūt
- bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
- durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
- uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu
- idioventrikulārs attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
- Erwinia uredovara baktērija, kas sintezē karotīnu
- kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot
- muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
- kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
- kārseknis Caurumaina karote vai siets kāšanai
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus)
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
- karātavnieks cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot
- krustot zobenus cīnīties, karot
- superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs
- ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes
- kārties darīt pašnāvību pakaroties
- iekarotājs darītājs --> iekarot
- Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē
- radziņš dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
- karotiņa dem. --> karote
- karotīte dem. --> karote
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
- karojošs divd. --> karot
- grabeklis Dobs dzelzs instruments karotes izgrebšanai
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus
- ksantēmija Dzeltens serums, piem., karotinēmijas, holēmijas gadījumā
- dzelzine Dzelzs karote
- ēdamkaraute Ēdamkarote
- veslo Ēdamkarote
- Tbsp Ēdamkarote (angļu "tablespoon")
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi
- kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri
- eskize Eskīze - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, detaļas neaizskarot
- ķommēt Ēst biezputru ar pilnām karotēm
- kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti
- Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve
- almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem
- Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija
- potio Farmācijā šķidra zāļu forma, ko ieņem karotēm
- karotināze Ferments, kas katalizē karotīna pārvēršanos A vitamīnā
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu
- eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus
- Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā
- Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs
- pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva
- iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
- ieņemt iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1)
- uzkarot Iekarot
- izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā
- aizmīlēt Iekarot mīlestību
- sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju)
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts
- karātavas ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu)
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
- nospiesties ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam
- nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
- sakarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim)
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā)
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu)
- noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
- Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu
- Vidarafšs Irāņu mitoloģijā un eposā - karotājs un burvis, zoroastrisma pretinieks
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā
- Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
- populisms Izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
- izakarāties Izkaroties
- grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes
- izkreijāt Izsmelt (ar karoti)
- ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
- iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
- krāsts kāds, kas mīl rakņāties ar karoti pa putras bļodu, meklēdams biezumus
- ķeceris kāds, kurš ar pirkstiem vai karoti rakņājas pa ēdienu
- izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
- brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji
- turēt karu karot
- nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt
- izkarāt Karot un pabeigt karot
- nokarot Karot un pabeigt karot
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- šaukste karote
- bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
- mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
- ārstniecības karotene karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
- hlorofila karotīna pasta karotīna pasta
- karotīna hlorofila pasta karotīna pasta
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību
- kāka Koka karote
- kokenīca Koka karote
- laišķa Koka karote
- laišķe Koka karote
- laišķis Koka karote
- mekše Koka karote, koka lāpstiņa
- mekšķis Koka karote, koka lāpstiņa
- karoškoks Koka līste pie sienas, aiz kuras tiek novietotas karotes
- sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni
- brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
- kreimot Krejot (parasti ar karoti)
- kraiškas Krējuma paliekas piena podā pēc krējuma nosmelšanas ar karoti
- kreijoklis Krējuma smalstāmā karote
- krejoklis Krējuma smalstāmā karote
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
- poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone
- karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
- alošana kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas
- flips-flaps Kūleņu mešana, rokām un kājām pārmaiņus aizskarot zemi
- trīt Kult (sviestu ar karoti)
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi
- Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši
- Nemheds Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotāju trešās cilts vadonis, cēlies no Grieķijas skitiem
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga
- firbolgi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - senākie Īrijas iedzīvotāji, Īrijas iekarotāju ceturtā rase, mitoloģiska cilts, ko uzvarējuši danieši
- Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu
- Ogma Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes īru karotājs, Dagdas un daniešu sievietes dēls
- Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls
- Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks
- smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes
- mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.)
- Vej-To Ķīniešu budisma mitoloģijā - debesu karotājs, klosteru un budas likumu sargātājs
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi
- Bi-Gaņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - pilsoņu kārtas bagātības dievs atšķirībā no karotāju kārtas bagātības dieva Huandi
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas
- ļēvere Lēzena laiva vai tāda karote
- pavārnīca liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai
- baļķene liela karote
- kaušinīca liela karote, ko lieto ar abām rokām maisot katla saturu
- vabulaķis liela koka karote, pavārnīca
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- grebeklis Līks dzelzs daikts, nazis, ar ko grebj koka karotes
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu
- kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus
- izdunkurēt Maisīt ar karoti blīvu ēdienu
- izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu)
- abrazivitāte materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu
- tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā
- ļipsna Maza, sekla karote
- hemiglosoplēģija Mēles unilaterālā paralīze ar nelieliem kustību traucējumiem; izkarot mēli, tā nosveras uz paralizēto pusi
- zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu
- kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
- džihādists Musulmaņu karotājs pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna)
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
- galda piederumi naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes
- pakarot neilgu laiku, mazliet karot
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
- slipstere neliela, sekla ēdamkarote
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
- lāzerīgi Nemierīgi, nesavaldīgi, draiskulīgi (grūstoties, aizskarot citam citu)
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem
- perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs
- tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm)
- nomaldīties Neskarot mērķi, lidot (kādā virzienā) - par lodi, šāviņu
- secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.)
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
- tamga no 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai
- cauri no vienas puses līdz otrai, pārvarot šķērsli (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.)
- nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti)
- uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu
- pret norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība
- Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu)
- mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju)
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas
- kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai
- hiperkarotinēmija palielināts karotīna daudzums asinīs
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
- pamekšēt Paņemt ar karotes aizstājēju - mekši
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns
- strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem
- zimagors Pārkāpēju apkarotājs
- apputināt pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības)
- kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
- E160e pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E160f pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E160a pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to)
- kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu)
- iekarojums paveikta darbība --> iekarot (1); iekarotā teritorija, valsts
- iekarojums paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2)
- iekarojums paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3)
- izkarojums paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (1)
- izkarojums paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (2)
- pavilkt Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu)
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus)
- landsknehts Pērkams, cietsirdīgs karotājs
- āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes
- piestingt Pielipt, pieķerties, pieskaroties uz brīdi sastingt, notirpt
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem)
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem)
- iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
- iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt
- dasasisties Pieskaroties izraisīt sāpes
- cerebīt Pieskaroties kairināt (parasti par kukaiņiem)
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu)
- uzkribināt Pieskaroties, kasot uzplēst
- apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu)
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem)
- uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu
- pirmiekarotājs Pirmais (kā) iekarotājs
- dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem
- apsardzes nodaļa policijas departamenta vietējā iestāde Krievijā (1866.-1917. g.), kuras uzdevums bija apkarot revolucionāras organizācijas
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
- putsitis Putošanas darbarīks (specializēta mente vai karote)
- ķella Putras karote
- ķells Putras karote
- šūmkarote Putu nosmeļamā karote
- zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
- čiukstēt radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm)
- bakšķēt radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim
- blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību
- grebnis Rīks koka karotes grebšanai
- skrybyns rīks, ar ko grebj koka karotes
- skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs
- grabtivs rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; skreipsts
- ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote)
- ķaule Robusta, rupji izgatavota koka karote
- nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
- sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties
- dzenamais disks sajūga disks, kas pārvada griezes momentu no motora uz pārnesumkārbas dzenošo vārpstu, tam saskaroties ar sajūga dzenošajām detaļām
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt
- Partolons Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - otro Īrijas iekarotāju vadonis
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs")
- Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks
- Nemeds Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" trešo Īrijas iekarotāju vadonis, Skitijas grieķa Agnomena dēls
- sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu
- sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- nostrīķēties Saskaroties, berzējoties nobružāties, izdilt
- tralla savienojumā "trim trallām lēkt" - klibot (ar vienu kāju tikko pieskaroties zemei)
- pļak savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties
- hifefilija Seksuāla bauda, pieskaroties audumiem, piem., samtam, zīdam
- province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
- vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum)
- kraiška sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
- izzirgoties skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus)
- skaroties Skarot
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā)
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā)
- pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to)
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties
- rīvēties skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2)
- iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā); skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu)
- glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens
- pinkāt Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
- pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
- pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem)
- novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko)
- triekšt Skarot, trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apģērba piederumiem, priekšmetiem)
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem)
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2)
- taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to)
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena
- laiška Smeļamā karote
- konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā
- spartiati Spartieši, valdošā kārta Lakonijā, kas sastāvēja no iekarotājiem doriešiem un kam vienīgiem piederēja pilsoņu tiesības
- brukteri Spēcīga seno ģermāņu cilts Vācijas ZR, romiešu iekaroti 12. g. p. m. ē., minēti vēl 4. un 5. gs.
- bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
- ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
- sist strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko)
- iecirst strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot
- sist strauji skarot ko, radīt skaņas
- notraukt strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā)
- pārķert strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam
- sisties strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas
- strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti
- aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs)
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- kauss šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums
- pavārnīca šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums
- antioksidants šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai
- strēba Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
- strēbeklis Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
- stribekls Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
- kontakta kaltēšana šķidru vai pastveida produktu kaltēšana, tiem saskaroties ar karstu kaltes virsmu
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
- kareivīgs tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā; tāds, kas daudz karo; tāds, kam ir tieksme karot
- mīlīgs tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties)
- šķindīgs tāds, kas mēdz šķindēt (pieskaroties, piesitot)
- dzēlīgs tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm)
- pieglaudīgs tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu)
- tējkaraute Tējkarote
- tsp Tējkarote (angļu "teaspoon")
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kas simbolizē vācu iekarotājus
- melnais bruņinieks tēls, kas simbolizē svešzemju iekarotājus un tumšos spēkus
- izadurties tikt ievainotam, saskaroties ar ko asu, smailu
- laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju)
- klefti Turku kundzības laikā Grieķijā - grieķi, kas bija aizbēguši kalnos un ar ieročiem cīnījās pret iekarotājiem; aktīvi piedalījās cīņā par Grieķijas atbrīvošanu no turku jūga 19. gs. 20. gados
- turēties tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt
- iziet cīņā uzsākt cīņu (pret ko), uzsākt apkarot (ko)
- izbikstīt vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī)
- izbikstīt vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī)
- bakstīt vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt
- sadurstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus
- sabakstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1)
- saplosīt vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
- urķēt vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu)
- kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
- dzelstīt vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.)
- graizīt vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu)
- ložņāt vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku
- piebikstīt vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales)
- alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž)
- kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas
- Latīņu impērija valsts, ko nodibināja ceturtā krusta kara dalībnieki 1204. g. iekarotajā Bizantijas teritorijā un pastāvēja līdz 1264. gadam
- ķausis Vārāmā karote
- mekša Veca karote ar aplūzušām malām
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci
- gazī viduslaikos - karotāji, kas piedalījās musulmaņu karagājienos pret "neticīgajiem"
- marabuts viduslaikos Ziemeļāfrikā - musulmaņu mūks karotājs
- saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
- apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā)
- pieurdīt Viegli pieskaroties parušināt, pagrūstīt
- bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu)
- bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu)
- pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē
- kontaktants viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai
- jodopsīns Violetais redzes pigments, ar proteīnu saistīts karotinoīds tīklenes vālītēs
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot)
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko)
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu)
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu)
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2)
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju)
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2)
- heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim
- kikalkas Ziemassvētku ēdiens Latgalē, no kviešu miltiem cepti ķiļķeni, ko ēda ar tauku vai krējuma mērcē ar karotēm
- pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties
karot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV