skarot
skarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skaroju | skarojam | skaroju | skarojām | skarošu | skarosim |
| 2. pers. | skaro | skarojat | skaroji | skarojāt | skarosi | skarosiet, skarosit |
| 3. pers. | skaro | skaroja | skaros | |||
Pavēles izteiksme: skaro (vsk. 2. pers.), skarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skarojot (tag.), skarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skarotu
Vajadzības izteiksme: jāskaro
1.Veidot, riest skaras, arī cita veida ziedkopas.
2.Nolietojoties saplaisāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie ir kiborgi, mutanti metāliskās bruņās, kas radīti uz planētas Skaro.
- Skaro — daleku dzimto planētu — kādreiz apdzīvoja divas civilizācijas: kaledi un tāli.
- Davross ir Skaro iemītnieks, zinātnieks.
- Viņš arī uzsvēra, ka " Krājbankas" privatizācijas jautājums nekādā gadījumā nav uzskatāms par nacionālo drošību skarošu.
- Un, kā saka, uzķeras gan politikā, gan zinātnē ( es te nemaz neskaros klāt reliģijai, izklaides industrijai utt.)