Paplašinātā meklēšana
Meklējam skarot.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (226):
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli)
- pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
- dasist ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
- bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
- durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
- uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- idioventrikulārs attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
- muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
- kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
- radziņš dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi
- kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri
- eskize Eskīze - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, detaļas neaizskarot
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
- eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus
- Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
- pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
- nospiesties ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam
- noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
- ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
- iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
- izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
- sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu
- alošana kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas
- flips-flaps Kūleņu mešana, rokām un kājām pārmaiņus aizskarot zemi
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- abrazivitāte materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu
- zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu
- kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna)
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
- lāzerīgi Nemierīgi, nesavaldīgi, draiskulīgi (grūstoties, aizskarot citam citu)
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem
- tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm)
- nomaldīties Neskarot mērķi, lidot (kādā virzienā) - par lodi, šāviņu
- secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.)
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
- cauri no vienas puses līdz otrai, pārvarot šķērsli (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.)
- uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu
- pret norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu)
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
- strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to)
- pavilkt Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu)
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus)
- piestingt Pielipt, pieķerties, pieskaroties uz brīdi sastingt, notirpt
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem)
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem)
- iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
- iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā)
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt
- dasasisties Pieskaroties izraisīt sāpes
- cerebīt Pieskaroties kairināt (parasti par kukaiņiem)
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu)
- uzkribināt Pieskaroties, kasot uzplēst
- apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu)
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem)
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem
- zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
- čiukstēt radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm)
- bakšķēt radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim
- blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību
- nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
- sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties
- dzenamais disks sajūga disks, kas pārvada griezes momentu no motora uz pārnesumkārbas dzenošo vārpstu, tam saskaroties ar sajūga dzenošajām detaļām
- sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu
- sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- nostrīķēties Saskaroties, berzējoties nobružāties, izdilt
- tralla savienojumā "trim trallām lēkt" - klibot (ar vienu kāju tikko pieskaroties zemei)
- pļak savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties
- hifefilija Seksuāla bauda, pieskaroties audumiem, piem., samtam, zīdam
- izzirgoties skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus)
- rīvēties skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2)
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā); skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to)
- bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
- sist strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko)
- iecirst strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot
- sist strauji skarot ko, radīt skaņas
- notraukt strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā)
- pārķert strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam
- sisties strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas
- kontakta kaltēšana šķidru vai pastveida produktu kaltēšana, tiem saskaroties ar karstu kaltes virsmu
- mīlīgs tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties)
- šķindīgs tāds, kas mēdz šķindēt (pieskaroties, piesitot)
- dzēlīgs tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm)
- pieglaudīgs tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu)
- izadurties tikt ievainotam, saskaroties ar ko asu, smailu
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju)
- turēties tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt
- izbikstīt vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī)
- izbikstīt vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī)
- bakstīt vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt
- sadurstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus
- sabakstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1)
- saplosīt vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
- urķēt vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu)
- kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
- dzelstīt vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.)
- graizīt vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu)
- ložņāt vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku
- piebikstīt vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales)
- alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž)
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā)
- pieurdīt Viegli pieskaroties parušināt, pagrūstīt
- bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu)
- bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu)
- kontaktants viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot)
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko)
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu)
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu)
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2)
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju)
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2)
- pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties
skarot citās vārdnīcās:
LLVV
MEV