Paplašinātā meklēšana
Meklējam aini.
Atrasts vārdos (502):
- aini:1
- Gaini:1
- Naini:1
- ainiņa:1
- okaini:1
- Ūgaini:1
- cainis:1
- gainis:1
- Gainis:1
- Lainio:1
- lainis:1
- mainis:1
- rainis:1
- Rainis:1
- Rainis:2
- sainis:1
- Cīmaini:1
- dīvaini:1
- ķēžaini:1
- Mīzaini:1
- Pūgaini:1
- Sakaini:1
- Tykaini:1
- Valaini:1
- vaļaini:1
- Vykaini:1
- acainis:1
- ādainis:1
- ādainis:2
- cvainis:1
- čainiks:1
- dzainis:1
- klainis:1
- Mainita:1
- Mainits:1
- osainis:1
- otainis:1
- plainis:2
- plainis:1
- sainiks:1
- spainis:1
- asiņaini:1
- gulgaini:1
- joslaini:1
- pastaini:1
- Pyukaini:1
- roamaini:1
- aiļainis:1
- aitainis:1
- aknainis:1
- apsainis:1
- astainis:1
- ašņainis:1
- ausainis:1
- auzainis:1
- bārainis:1
- bižainis:1
- cigainis:1
- cūkainis:1
- čagainis:1
- čapainis:1
- čāpainis:1
- čāvainis:1
- čigainis:1
- dakainis:1
- Dāvainis:1
- dēkainis:1
- dīvainis:1
- dobainis:1
- dūkainis:1
- dūņainis:1
- Dūņainis:1
- dūšainis:1
- gagainis:1
- galainis:1
- garainis:2
- garainis:1
- govainis:1
- Govainis:1
- gubainis:1
- gūbainis:1
- gūžainis:1
- ikrainis:1
- jokainis:1
- kājainis:1
- kapainis:1
- kukainis:1
- kūkainis:1
- kulainis:3
- kulainis:2
- kulainis:1
- kūlainis:3
- kūlainis:2
- kūlainis:1
- kuļainis:1
- ķēbainis:2
- ķēbainis:1
- ķepainis:1
- ķēpainis:1
- ķerainis:1
- ķetainis:1
- lapainis:1
- lekainis:1
- līkainis:1
- lipainis:1
- lītainis:1
- lokainis:1
- lopainis:1
- ļekainis:1
- ļēkainis:1
- ļēpainis:1
- ļipainis:1
- ļogainis:1
- mālainis:1
- matainis:1
- mežainis:1
- milainis:1
- mūsainis:1
- mutainis:1
- nagainis:1
- niķainis:1
- nītainis:1
- olainiņa:1
- ostainis:1
- palainis:1
- pasainis:1
- pekainis:2
- pekainis:1
- pogainie:1
- pogainis:1
- polainis:1
- pūkainis:1
- puķainis:1
- pupainis:1
- pūpainis:1
- purainis:1
- pusainis:1
- pušainis:1
- ragainis:1
- rainisks:1
- rainists:1
- rakainis:1
- rāpainis:1
- ribainis:1
- rīgainis:1
- ripainis:1
- rīpainis:1
- robainis:1
- rogainis:1
- rožainis:1
- rugainis:1
- salainis:1
- Salainis:1
- sāļainis:1
- sarainis:1
- sigainis:1
- silainis:1
- sisainis:1
- somainie:1
- Sūdainis:1
- sulainis:1
- sūnainis:1
- čemuraini:1
- graudaini:1
- griezaini:1
- krēslaini:1
- māzeraini:1
- Styuraini:1
- ābolainis:1
- āboļainis:1
- acainieks:1
- ādainieks:1
- aizsainis:1
- akotainis:1
- baigainis:1
- Bainičeks:1
- bangainis:1
- bangainis:2
- bārdainis:1
- bastainis:1
- bikšainis:1
- celmainis:1
- cvainieks:1
- čaulainis:1
- dakšainis:1
- Dēklainis:1
- dievainis:1
- dubļainis:1
- duļķainis:1
- džainisms:1
- džainists:1
- galdainis:1
- galvainis:1
- Glūdainis:1
- glumainis:1
- gulbainis:1
- Hainihene:1
- kalnainis:1
- kaļķainis:1
- kantainis:1
- kārtainis:1
- kastainis:1
- kašķainis:1
- kaukainis:1
- kaulainis:1
- klēgainis:1
- klēgainis:2
- knābainis:1
- kombainis:1
- konbainis:1
- krabainis:1
- krābainis:1
- krāčainis:1
- kramainis:1
- krapainis:1
- krāsainie:1
- krāsainis:1
- krēpainis:1
- krikainis:1
- krušainis:1
- krūtainis:1
- kudlainis:1
- Kugrainis:1
- kuldainis:1
- kumpainis:1
- kuprainis:1
- kustainis:1
- kvēpainis:1
- ķelvainis:2
- ķelvainis:1
- lampainis:1
- linkainis:1
- maulainis:1
- melnainis:1
- miegainis:1
- mieļainis:1
- mizlainis:1
- ņirgainis:1
- olainieši:1
- paldainis:1
- pārsainis:1
- paugainis:2
- paugainis:1
- pautainis:1
- pīckainis:1
- pinkainis:1
- pitkainis:1
- plūdainis:1
- plukainis:1
- puigainis:1
- pumpainis:1
- purvainis:1
- pūslainis:1
- puškainis:1
- pušķainis:1
- pūžņainis:1
- rantainis:1
- rogainiņš:1
- runkainis:1
- sārmainis:1
- saulainis:1
- sēklainis:1
- sierainis:1
- skalainis:1
- skarainis:1
- skosainis:1
- skujainis:1
- slitainis:1
- smaļainis:1
- snuķainie:1
- snuķainis:1
- spēkainis:1
- spigainis:1
- spīgainis:1
- spīlainis:1
- spurainis:1
- stainiški:1
- Stainiški:1
- starainis:1
- stūrainis:1
- brīnumaini:1
- červeļaini:1
- dzeloņaini:1
- Teišebaini:1
- akmiņainis:1
- aplokainis:1
- aprocainis:1
- bārzdainis:1
- bubuļainis:1
- cekulainis:1
- dābolainis:1
- diderainis:1
- dīderainis:1
- dūmakainis:1
- dūrainieki:1
- dzeļžainis:1
- eglainieši:1
- gabalainis:1
- glizdainis:1
- grantainis:1
- greidainis:1
- grīšļainis:1
- grumbainis:1
- ielāpainis:1
- īsļipainis:1
- īsmatainis:1
- kambrainis:1
- krainietes:1
- kreklainis:1
- kristainis:1
- krumpainis:1
- krunkainis:1
- krustainis:1
- krūšļainis:1
- kulainieks:1
- ķelavainis:1
- ķeluvainis:1
- ķikarainis:1
- ķikurainis:1
- ķiķerainis:1
- laiskainis:1
- lakatainis:1
- līgavainis:1
- locelainis:1
- lupatainis:1
- maininieks:1
- mākuļainis:1
- mēteļainie:1
- mizalainis:1
- nagainieši:1
- Nainiekste:1
- nerakainis:1
- numerainis:1
- oglainieši:1
- Painigrīna:1
- pakalainis:1
- pakūlainis:1
- palainieks:1
- pauskainis:1
- pelavainis:1
- pisarainis:1
- pusspainis:1
- rainistika:1
- rakstainis:1
- rīkstainis:1
- rogainings:1
- sargmainis:1
- serotainia:1
- silainieki:1
- skaidainis:1
- smaulainis:1
- spalvainis:1
- spangainis:1
- spārnainis:1
- spilvainis:1
- sprīdainis:1
- sprogainis:1
- stilbainis:1
- strīpainis:1
- strutainis:1
- sulainisks:1
- apgabalaini:1
- dzelkšņaini:1
- šķendalaini:1
- adatādainie:1
- atkaļņainis:1
- bērzainieki:1
- bērzainieši:1
- blākainieši:1
- brakalainis:1
- brakatainis:1
- brakulainis:1
- brokulainis:1
- brukulainis:1
- brūkulainis:1
- Cesvainieki:1
- cesvainieši:1
- daldarainis:1
- descurainia:1
- divkājainis:1
- dratalainis:1
- dubultainis:1
- dzipurainis:1
- dzīpurainis:1
- ežgalvainis:1
- ežvārpainis:1
- garausainis:1
- garmatainis:1
- gumzurainis:1
- kalnainieši:1
- kankarainis:1
- kokainidīns:1
- kruvesainis:1
- kurpatainis:1
- ķenkarainis:1
- ķielavainis:1
- lāčsomainis:1
- lampatainis:1
- lietuvainis:1
- līkummainis:1
- mardavainis:1
- marnavainis:1
- mizokainija:1
- musturainis:1
- ozolainieki:1
- ozolainieši:1
- pārmainieks:1
- pendērainis:1
- pinkulainis:1
- pinkuļainis:1
- plukatainis:1
- rainistisks:1
- razbainieks:1
- rezbainieks:1
- rieveļainis:1
- roblapainis:1
- saulainieki:1
- saulainieši:1
- skrandainis:1
- skujainieki:1
- smilktainis:1
- spangainiņš:1
- strāvmainis:1
- stūrainieši:1
- Sulainiškas:1
- melanchlaini:1
- sīkgraudaini:1
- apaļmutainie:1
- biezlūpainis:1
- burzgalainis:1
- caunsomainis:1
- četrkājainis:1
- divstarainis:1
- divstūrainis:1
- grumbuļainis:1
- grumzuļainis:1
- klintainieši:1
- kombainieris:1
- krimteļainis:1
- kristalainis:1
- krustainisks:1
- lielragainis:1
- pirstainieks:1
- platausainis:1
- plaukstainis:1
- pluskatainis:1
- pluskutainis:1
- pluškatainis:1
- pluškutainis:1
- priedainieki:1
- priedainieši:1
- sīksporainis:1
- siltummainis:1
- skrituļainis:1
- strīpainieks:1
- baltbārdainis:1
- baltkrūtainis:1
- daudzkājainis:1
- Dirwainischki:1
- drumstalainis:1
- dzeloņādainie:1
- dzeļsporainis:1
- Garvacainieki:1
- gļotsporainis:1
- grantmālainis:1
- jaunolainieši:1
- kokainizācija:1
- pasmilktainis:1
- pirkstainieki:1
- pliksēklainie:1
- posmsnuķainie:1
- racējkukainis:1
- robotkukainis:1
- sariņkājainie:1
- sarkanādainis:1
- sīksprogainis:1
- skarblapainie:1
- skrandulainis:1
- starsporainis:1
- baltsprogainis:1
- četrustūrainis:1
- daudzvārdainis:1
- garpirkstainis:1
- kambarsulainis:1
- krustziedainie:1
- līdzvaininieks:1
- mugurkaulainie:1
- mugurkaulainis:1
- sariņžokļainie:1
- sarkanmālainis:1
- smailbārdainis:1
- smilktmālainis:1
- spriegummainis:1
- strautnagainis:1
- Grāfenhainihene:1
- lēcējdumbrainis:1
- saimniekkukainis:1
- skudrlāčsomainis:1
- slaidpirkstainis:1
- bezmugurkaulainis:1
- puscietspārnainie:1
- plākšņtaustekļainie:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1782):
- goļa (Ērkšķaini) krūmi
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- bambino (mazs) bērns; zīdainis
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
- dzeloņādainie Adatādainie
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen")
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Sarcocystis tenella aitu muskuļsporainis
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
- aizsains Aizsainis
- kuksis Aizsainis, nasta
- bunčkulis Aizsainis, pauna
- bunčkuls Aizsainis, pauna
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
- grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
- kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
- svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
- bundžaklis Apģērbu sainis
- sudiks Apkalpotājs, sulainis
- aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- aprocaiņš Aprocainis
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai)
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
- vafize Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
- valīze Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
- spundains ar četrstūrainiem laukumiem
- lauzelēties ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā)
- burbuļsakta ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta
- bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
- zeltmatains ar zeltainiem matiem (par galvu)
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- urodela Astainie abinieki
- urodella Astainie abinieki
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- octocorallia Astoņstarainie koraļļi
- bočiņš Atkritumu spainis
- bocis Atkritumu spainis
- šmucspainis Atkritumu spainis
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi)
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- plesku pleskumis ātri un trokšņaini (skriet)
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
- skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam
- bastains Bastainis
- nūnis Bērns, zīdainis
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
- parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
- durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem
- plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem
- spondzele bleķa trauks; vecs spainis
- suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
- ačkāriks Briļļainis
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos)
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu
- aizspriedība būt aizspriedumainiem, neobjektīviem, partejiskiem
- atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
- aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
- apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
- ievainoties būt vaininiekam
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
- pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
- fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
- pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
- vēzaka Ceļa kule, sainis ar ceļamaizi
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs
- cerbans cilvēks ar pinkainiem matiem
- pinkainis cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem
- sprogainis cilvēks ar sprogainiem matiem
- sproggalvis cilvēks ar sprogainiem matiem; sprogainis (2)
- zeltmatis cilvēks ar zeltainiem matiem
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis
- skrandulācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis
- cerba cilvēks pinkainiem matiem
- ērmeklis cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas
- afērists cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- rakstaiņi cimdi ar krāsainiem adījuma rakstiem
- rūtaiņi cimdi ar rūtainiem rakstiem; galdainīši; rūtainīši
- rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- skrūves mati cirtaini mati
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Sarcocystis miescheriana cūku muskuļsporainis
- krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kvadrupedi Četrkājaini kustoņi
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas
- ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- CBT datorizētās mācības (angļu "Computer-based training")
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra)
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- mītiņi Daudzkrāsaini izgreznojumi
- mītis Daudzkrāsaini izgreznojumi
- mītnis Daudzkrāsaini izgreznojumi
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies
- polipteri Daudzspārnaini kukaiņi
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
- Helodes pseudominutus Daugavas dumbrainis
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- izkārpaļāt Dažādi, robaini, nepilnīgi izcirpt
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
- naktstauriņš Dēkainis
- Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
- Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants
- aizsainītis dem. --> aizsainis
- dūrainītis dem. --> dūrainis
- kukainītis dem. --> kukainis
- ķepainītis dem. --> ķepainis
- lapainītis dem. --> lapainis
- pinkainītis dem. --> pinkainis
- pogainītis dem. --> pogainis
- sainītis dem. --> sainis
- svainītis dem. --> svainis
- zīdainītis dem. --> zīdainis
- sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli
- dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- mirabile dictu dīvaini
- atvēkšēt dīvaini atvērt acis
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
- dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties
- jokāti Dīvaini, ērmoti, komoiski
- jocīgai Dīvaini, neparasti
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
- modīgi Dīvaini, savādi
- čudnai Dīvaini; savādi
- ērmulis Dīvainis
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- divkājis Divkājainis
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi
- aitu dundurs divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē aitās, gk. nāsīs
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
- trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
- sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
- jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties
- knupītis Drānā iesiets sainis (nešanai)
- mārksnis Drēbju vai cita veida sainis
- mārsniņš Drēbju vai cita veida sainis
- mārsns Drēbju vai cita veida sainis
- tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā
- Dūņu ezers Dūņainis, ezers Grundzāles pagastā
- kulaini cimdi dūraini cimdi
- plaukstiņi Dūraini cimdi
- plaukstoņi Dūraini cimdi
- dūrenieks Dūrainis
- kulainieks Dūrainis
- kūlainis Dūrainis
- kulainis Dūrainis, cimds, kas ietver kopēji visus pirkstus izņemot lielo
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim)
- durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis
- lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs
- lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
- akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji
- ksantoreja Dzelteni strutaini maksts izdalījumi
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- ksantoma dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā; histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli
- ceinis Dzenis; cainis
- nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim)
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.)
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
- ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
- jaina Džainisma dibinātāja apzīmējums (uzvarētājs)
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks
- džainists Džainisma reliģijas sekotājs
- džains Džainists, džainisma reliģijas sekotājs
- avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām
- digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu
- tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
- ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
- psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
- psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
- dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas
- brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām
- akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Orels ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini
- Sjamezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini
- Pēezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini
- Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
- Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- fantastico Fantastiski, brīnumaini
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
- aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini)
- galaina Galainis
- galaine Galainis
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
- runguls garens, apaļš sainis, arī satīts zīdainis
- riroķi Gari, krokaini svārki
- mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību
- bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
- izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot
- Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā
- mukosangvinolents Gļotaini asiņains
- proktoreja Gļotaini izdalījumi no tūpļa
- blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss
- pļēmi Gļotaini netīrumi
- gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
- mukopurulents Gļotaini strutains
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām
- juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas)
- Gavaine Govainis, Auces pieteka
- Govaine Govainis, Auces pieteka
- Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka
- Sarcocystis blanchardi govju muskuļsporainis
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
- pirazols Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu
- Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū
- bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
- bronhoblenoreja Hronisks bronhīts ar gļotaini strutainu krēpu bagātīgu atdalīšanos
- nomakšķerēt iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini)
- iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām)
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot
- ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini
- ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru)
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei
- ieklūgāt Ievilkt spainim klūgu; ar klūgām sasiet
- iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini)
- granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli
- griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
- sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
- atsačudīties ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi
- izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
- izdauzīties ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem
- vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni
- iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini)
- sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt
- sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem
- rekši Īsmatainie truši - 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmatu un akotmati ir gandrīz vienādā garumā
- saurzāties īsu brīdi sapurināties (salstot vai sajūtot kādu kukaini)
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku
- brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā
- izkrāsāt Izdaiļot ar krāsainiem kosmētiskiem līdzekļiem (seju vai tās daļas)
- izmaļavāt Izdaiļot ar krāsainiem kosmētiskiem līdzekļiem (seju vai tās daļas)
- izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem
- atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
- kūlāns Izspūrusi galva, pinkainis
- izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties)
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
- ērcēties Izturēties kaprīzi, untumaini; niķoties
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši
- kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi
- Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.)
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā)
- capriccio Jautri, jocīgi, untumaini
- tērmanis Jebkurš kukainis, kas patērē produktus vai labību (īpaši klētī)
- ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm
- škunstīgi Jocīgi, dīvaini
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti
- dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis
- nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās)
- Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase
- affettuoso Jūsmīgi, kaisli, brāzmaini
- raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini)
- plūzurs kāds ar pinkainiem matiem
- ķerulis kāds ar pinkainiem, nekārtīgiem matiem
- pulksteniņš kāds bezspārnu kukainis
- žmūdzis kāds kukainis
- kniģelis kāds mazs kukainis, mūdzis
- knauzulis kāds zināms kukainis
- leišute kāds zināms kukainis
- knikulis kāds zināms mazs kukainis
- čerra kāds, kam ir savēlušies mati, pinkainis
- pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
- pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
- mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu
- mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis
- kākarains Kākaraini cimdi - pirkstaini cimdi
- cereji Kaktusi ar šķautnainiem cilindrveida stumbriem
- monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas
- služa Kalpotājs, sulainis
- dienderis Kalps; sulainis
- dieneris Kalps; sulainis; dienderis
- ķembartmencis Kambrainis - vāja, liesa menca
- kapaklis Kāpājamā dzelzs, kapainis
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu
- capriccioso Kaprīzi, untumaini
- bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti
- tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- ieslānis Kārtaini cepumi vai pīrāgi; pildījuma kārta
- ka Kas (kļūdaini)
- aizkāst Kāšot pienu, nejauši ļaut plūst garām spainim
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
- kaukins Kaukainis
- skalugrabis Kaulainis
- ģelzis Kaulainis, kalsnis
- ģilis Kaulainis, kalsnis
- skalkoks Kaulainis, kalsnis
- diegs Kaulainis, vārgulis
- kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks
- ļevens kaut kas taukaini ļumīgs; tauks, nobarojies
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti
- jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri
- hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
- Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
- cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas
- nošauties Kļūdaini nošaut (kā cita vietā)
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati
- kļūdu intensitāte kļūdaini uztverto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaita attiecība pret pārraidīto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaitu
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt
- sliktai Kļūdaini; ar grūtībām
- situla Kniedēts bronzas skārda spainis, nereti lietots kā pelnu urna
- muģis Knislis, smūdzis, kukainis
- pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs
- sveņģis koka ecēšu šķērskoks ar ko sastiprināti zarainie koki
- venga Koka kārts vai virve ar ko izcelt spaini no akas
- kubliņa Koka piena spainis, neliels kubliņš ar vāku
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem
- ķirmelis Kokgrauzējs kukainis
- lēcaste Kolembola ("Collembola") - kukainis, augu kaitēklis
- fotokolorimetrs Kolorimetrs, kas sastāv no viena vai vairākiem fotoelementiem indikatoriem un dažādiem krāsainiem filtriem noteiktu spektra daļu pētīšanai
- kombaineris Kombainieris
- tirlipens Komiska persona franču joklugās 16. un 17. gadsimtenī, neveikls sulainis
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
- simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
- oktaktīnijas Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi
- oktokoraļļi Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi; oktaktīnijas
- heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem
- alcionārijas Koraļļu polipu kārta, izveido stumbrveidīgas, zarotas kolonijas; polipi ar 8 kārtainiem taustekļiem, sauc arī par oktokoraļļiem
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs
- sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra
- mulinē diegi krāsaini diegi izšūšanai
- tatvas Krāsaini ģeometriskie simboli, ko izmanto meditāciju praksē, lai attīstītu gaišredzību - pieci primārie simboli, kurus mēdz arī kombinēt pa diviem
- opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam
- lampjoni Krāsaini lukturīši apuguņošanai, kurus nes kārts galā
- paisu paisumies krāsaini sajaukti
- pseidohromhidroze Krāsaini sviedri no hromatogēnu baktēriju iedarbības
- blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
- blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
- ranklains krāsaini svītrains
- minerālkrāsas Krāsaini vai balti ieži, ko izmanto krāsvielu ražošanai
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
- krāsiņi Krāsainie krītiņi
- quarterones Krāsainie, t. i. dažādu rasu piederīgie, kas atšķiras no baltās rases ar nebaltu ādu
- Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski
- stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji
- vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji
- Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants
- Mazais Hantaikas ezers krasti zemi, purvaini, platība - 58 kvadrātkilometri, iztek Hantaika
- UCR krāsu dalīšanas tehnologija, kurā krāsainie toņi tiek atskaitīti no melnās krāsas
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
- ķermasa Krokaini sieviešu svārki
- krokaine Krokaini sieviešu svārki
- krokainīši Krokaini sieviešu svārki
- mīkrosomija Kroplaini mazs augums
- ērkšķu krūms krūms ar ērkšķainiem zariem
- krumpainis krunkaini, saburzīti, kroku svārki
- kristaniski Krustainiski
- kristeniski Krustainiski
- kristiniski Krustainiski
- kristinisku Krustainiski
- medene Krustziežu dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
- šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti
- čuras Kruzuļaini svārki
- Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
- Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
- Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
- knausis Kukainis
- knauslis Kukainis
- rāpainis Kukainis
- vaguls Kukainis
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm
- krābu kukainis kukainis ar garām kājām, kas lēnām pārvietojas
- ragana Kukainis ar gariem ragiem
- garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
- gnīdlaiža Kukainis, arī spindele
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
- bulbite kukainis, kas ilgi plivinās dūkdams vienā vietā un tad pēkšņi aizlido
- racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas
- dikstīns Kukainis, kas uzmācas zirgiem
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
- insekts Kukainis, mūdzis
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem
- zvimbulis Kukainis, vabole
- kūniņa kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pilnīgi attīstītu īpatni), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā
- imagine kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā
- imago kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā
- zemesutis kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu
- circeņprusaki kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā
- mīkstblaktis kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas
- mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes
- moskīts kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
- pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
- trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
- miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
- tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
- knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
- ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
- lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
- skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
- skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
- nimfa kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā
- ķimpiņš Kunkulis, aizsainis, sauja
- ķimpis Kunkulis, aizsainis, sauja
- kukša Kuprainis
- kūkša Kuprainis
- kumpainis Kuprainis
- kumpmuguris Kuprainis, līkmuguris
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
- skāteres Kurzemē galdaini austas garas linu drānas dvieļu izskatā
- cārot Kustēties, spārdīties (par zīdaini)
- ķielavainis Ķelavainis
- ķetainis Ķepainis
- ķeterkājis Ķepainis
- grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
- ķiķerītis Ķiķerainis
- sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus
- somainais lācis lāčsomainis
- koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
- bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
- lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
- taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens
- saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu
- celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
- Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis
- Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni
- aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām
- epleris Lempīgs cilvēks, mežainis
- ļumba Lempis, skrandainis
- ļumbis Lempis, skrandainis
- Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini
- līči Līči loči - līkumaini, līkloču
- skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
- gņūzt Liekties stūraini (nevis apaļi), aizlūzt
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi
- brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
- brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis
- ūzma liels daudzums, pulks; gūzma; sainis
- sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
- ziks liels melns kukainis, kas veikli skrien pa grīdu
- butors liels sainis
- mārsnis liels sainis; nasta
- vedernīca liels trauks, ietilpīgāks nekā spainis
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem
- Numenius phaeopus lietuvainis
- brūtes pāris līgava un līgavainis
- laulubnieki Līgava un līgavainis
- pārnieks Līgava un līgavainis
- pašpāris Līgava un līgavainis
- jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris
- brūgāns Līgavainis
- brūtgāns Līgavainis
- sponsus Līgavainis
- saderētais Līgavainis, līgava
- saderinātais Līgavainis, līgava
- izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā
- jauniķis Līgavainis; puisis precību gados
- jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- līkumniski Līkumaini
- kuilaniski Līkumaini (kā kuilim ejot)
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem
- Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums
- vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
- korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs
- korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis
- pogulis Linu pievārds (jo augļi pogas - pogaļas); pogainis
- rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties
- Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis
- lupatbunte Lupatu sainis, saišķis
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
- pelīti ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru
- aukāt ļoti stipri, aukaini pūst (par vēju)
- paputra ļoti šķidra biezputra no putrainiem vai miltiem
- trakot ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
- poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā
- ķuncis Māla pods vai koka spainis
- stuļģis Māla pods, piena pods vai spainis
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai
- marnavainis Mardavainis
- švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
- maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
- sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni
- brēkulis mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns
- lelle mazs bērns, zīdainis līdz kristībām
- pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
- bambucis mazs kukainis, maza vabole
- bambucītis mazs kukainis, maza vabole
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- melato Medaini, saldeni
- čirka Meitene ar cirtainiem matiem
- krēpala Meitene ar pinkainiem matiem
- plinka Meitene ar pinkainiem matiem
- Scirtes hemisphaericus melnais lēcējdumbrainis
- Dasytes niger melnais pļavnagainis
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi
- kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu
- promināls Metīetilfenīlmalonilkarbamids, bezkrāsaini kristāli, lieto kā antiepileptisku līdzekli pulveros un tabletēs
- spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini
- lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai
- muzgulis Mezglā sasiets sainis, nasta
- muzguls Mezglā sasiets sainis, nasta
- adenīma Mezglaini miesas audi
- mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1
- nagaža Meža gars, mežainis; ķēms
- kņadu kņadumis mežonīgi trokšņaini
- feroce mežonīgi, aukaini, neapvaldīti
- sabulis Miegainis, guļava
- midze Miegainis, sliņķis
- nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm
- gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi
- dubultnieks Mīļākais, līgavainis
- šmāksteris Mīļākais, līgavainis
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu
- ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda
- volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda
- varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks
- mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C
- adenilskābe Mononukleotīds, balti, adataini kristāli; sastāv no adenīna, ribozes un fosforskābes, piedalās ūdeņraža un fosforskābes atlieku pārnešanā glikozes procesā
- pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos
- haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā)
- zeltkuznīte Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainiem matiņiem
- īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem
- rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti
- marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu
- koltyuņs nagu slimība (melni un grumbuļaini)
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem
- peķele Nasta, sainis; sasaiņotas mantas; pekele
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi
- klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju
- gļukot Nefunkcionēt; darboties kļūdaini
- knubucis Neglīti vai nekārtīgi iesaiņots sainis
- žļebināt Negribīgi, trokšņaini ēst
- žļebot Negribīgi, trokšņaini ēst
- patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
- paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
- neitrālās krāsvielas neitrālie vai sārmainie sulfoskābes vai karbonskābes sāļi vai arī organisko katjonu un anjonu neorganiskie sāļi
- vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis
- puzuks neliela nasta, sainis
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
- pautēris neliels (netīrs) sainis
- sanikula neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos
- traucenis neliels koka spainis
- parazītlapsene neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu
- mārksla neliels sainis
- mārksne neliels sainis
- pundelis neliels sainis
- pungulis neliels sainis; lakatā iesiets sainis
- pačuks neliels sainis; vīstoklis
- noktirne neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs
- vinjete neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās
- ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis)
- topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis)
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru
- staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga
- jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
- ģeņģeris Nemierīgs bērns; dēkainis
- alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties
- eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām
- savādi neparasti, neizprotami; dīvaini
- buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā)
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā)
- zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki
- čūparāt nepārtraukti sūkties, ūdeņaini pūžņot
- vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
- nešļavas Nesamais, sainis
- nēsis Nesamais, sainis, pauna
- vagamente Neskaidri, miglaini; nenoteikti
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt
- pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno
- aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem
- lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
- slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
- mest (uz kādu) acis (arī aci) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt
- mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt
- nolupis cilvēks noplīsis cilvēks, skrandainis
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis
- misterioso Noslēpumaini; mīklaini
- aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā)
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
- stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C
- kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai
- tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem
- naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās
- turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
- sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
- sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
- sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
- sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
- baks Paka, sainis, saišķis
- baka Paka, sainis, vīstoklis
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
- cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
- ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim
- alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes
- vērdele Paliels spainis
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
- slāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi
- slāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi
- panaras Panara - sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā
- mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
- poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēti
- noēnoties Parādīties kā ēnainiem tēliem
- izsvērt uz aptiekas svariem (kaut ko) pārāk smalki, sīkumaini izvērtēt
- Helodes minuta parastais dumbrainis
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks
- blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
- kustonis Parazītisks kukainis
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu
- haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem
- pārsaišķis Pārsainis
- pārsaita Pārsainis
- stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti
- bāža pārtikas sainis
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem)
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā
- piegultnes kāpas pauguraini pacēlumi, kas veidoti no smiltīm un stiepjas joslā gar palienes piegultnes daļu
- krāms Pauninieka sainis
- boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.)
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
- Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā
- Plecotus austriacus pelēkais garausainis
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi
- menhidroze Periodiski asiņaini sviedri menstruāciju vietā
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu
- pūcene Persiklapainie pulkstenīši
- derenieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- derībnieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- derinieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- dernieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- knipelēt Pērt, sist, dzelt (par kukaini)
- pūdža Pielūgsme hinduismā, budismā un džainismā
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko)
- sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
- padidits Piena spainis
- pienspannis Piena spainis
- verpelis Piena trauks (lielāks par spaini)
- pielukšīt Pietiekami paēst (par zīdaini)
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
- Štātšlaininga pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
- Barrankominasa pilsēta Kolumbijā, Gvainijas departamenta ziemeļrietumu pierobežā
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Grāfenhainihene pilsēta Vācijā ("Graefenhainichen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Hainihene pilsēta Vācijā ("Hainichen"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
- cerbuks Pinkaini mati
- cērpa galva pinkainis
- pinkulainis pinkainis
- sebris pinkainis
- ķergalvis Pinkainis
- penkulis Pinkainis
- vilnainis Pinkainis
- pūrulis Pinkainis, kāds, kas ir izspūris
- pluškatainis Pinkainis, skrandainis
- pluškātājs Pinkainis, skrandainis
- pluškutainis Pinkainis, skrandainis
- pērstinīki pirkstaini cimdi
- pirstaunieki pirkstaini cimdi
- pirstenīši pirkstaini cimdi
- pirkstinieki Pirkstaini cimdi
- pirkstnieki Pirkstaini cimdi
- naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus
- pirkstiņi pirkstainie cimdi
- pirkstaunieks Pirkstainieks
- pirstānieks pirkstainis
- pirkstaine Pirkstainis
- pirkstanieks Pirkstainis
- pirstainieks Pirkstainis
- pirstinieks Pirkstainis
- plasti Plastīdi - dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
- knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru
- platausis Platausainis
- vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
- smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
- panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- noplaukas Plūksnaini atkritumi linus kulstot, aužot u. c.
- koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā
- pluskutainis Pluskatainis
- polainis Pogainis
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
- Kens Populāra lelle, lelles Bārbijas "līgavainis"
- poroplasti Poraini, viegli, elastīgi materiāli, ko iegūst no polimēriem; putuplasti
- annelidi Posmainie tārpi
- homoptera Posmsnuķainie
- kollo Preču sainis, ķīpa
- nedrēbnis Pretīgs un kaitīgs kukainis
- pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug
- eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē
- pareidolija psiholoģiska parādība, kad neskaidrs un nejaušs stimuls (parasti attēls) tiek kļūdaini uztverts kā atpazīstama forma
- čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- ķēkuri Pumpaini, slikti augi
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
- swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā
- puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām
- Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā
- uguņstuldzes Pūslīšaini izsitumi
- Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
- gaismas attēlā pustoņu attēla gradācijas līmeņi no visgaišākā laukuma līdz pustoņiem – pelēkiem vai krāsainiem nepiesātinātiem gaišiem laukumiem
- puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi
- puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi
- plevēkļi Putekļaini zirnekļu tīkli istabas kaktos
- kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.)
- druņķis Putras spainis
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt)
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību
- lupis Ragainis, netikles vīrs
- ragrillis Ragainis, ragacis
- ragacis Ragainis, spīļarkls
- spiku Ragainis, velns
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar krāsainiem plankumiem
- spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs
- rainists Rainistikas speciālists; rainologs
- rainologs Rainoloģijas speciālists; rainists
- Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
- izlažāt Rakstaini izšūt
- izlažot Rakstaini izšūt
- reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs
- maznīks ratu smēra spainis ar vāku
- elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
- krepuči Raupji, negludi, rēpuļaini veidojumi
- diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu
- murgi Rēgaini, fantastiski izdomājumi
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens
- hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem
- Eiropas segliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli (Euonymus europaeus)
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni
- špāsēties Rīkoties dīvaini
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
- kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski
- kārpaļāt Robaini, nelīdzeni cirpt
- robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam
- panaris Rokā nesams sainis
- Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis")
- rožsārts Rožaini sārts
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
- sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
- mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
- maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem
- rožābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- bambis Rullis, tīstoklis, sainis
- matu ruļļi rullīši, uz kuriem uztin matus, lai tie kļūtu cirtaini
- šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis
- šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns
- psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi)
- zičkas Rūpnieciski ražoti krāsaini diegi
- rūtaiņi Rūtaini svārki; tautiskie rūtainie brunči
- aizsiens Sainis
- sasēja Sainis
- tīņa Sainis
- tīsteklis Sainis
- tīstēklis Sainis
- tīstoklis Sainis
- tīsts Sainis
- truksnis Sainis
- vendzelis Sainis
- vendzelka Sainis
- vīstīkls Sainis
- vīsts Sainis
- pauga Sainis (ar dažādām lietām)
- konverts Sainis ar mantām
- vērpele Sainis nešanai uz pleciem
- vīkstulis Sainis, aizsainis
- tineklis Sainis, kaut kas ietīts
- tundulis Sainis, kaut kas satīstīts
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti
- grīzte Sainis, kušķis, bize
- mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns
- mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns
- mārsna Sainis, nasta
- panars Sainis, nasta
- panārs Sainis, nastiņa
- vīstiņš Sainis, neliels salmu kūlis
- panara Sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
- knaupis Sainis, pauna
- pindele Sainis, pauna
- pindelis Sainis, pauna
- vīksnis Sainis, pauna
- vīkstēklis Sainis, pauna
- žūpsna Sainis, pauna
- kūņa Sainis, pauna, klēpis
- panurs Sainis, pauna, kuru nes rokā vai padusē
- duža Sainis, salmu kūlis
- pekele Sainis; arī iesaiņots priekšmets
- pendele Sainis; pindele
- veiškis Sainis; uz godībām nesamie produkti
- sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa
- rainisks saistīts ar Raini 1, tam raksturīgs
- rainistisks saistīts ar rainistiku, tai raksturīgs; rainoloģisks
- rainoloģisks saistīts ar rainoloģiju, tai raksturīgs; rainistisks
- sulainisks saistīts ar sulaini, tam raksturīgs
- iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
- kā no ķēdes norāvies saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
- trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi
- trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi
- kā (pats) nelabais saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas
- kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini
- kā (pats) nelabais saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini
- kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- acaines Saktis ar "acīm", t. i., ar dārgakmeņiem vai krāsainiem stikliem
- Malla sala Atlantijas okeānā (_Mull_), Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
- Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes)
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
- Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā
- Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
- Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
- vellutato samtaini, mīksti
- kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga
- sognando Sapņaini
- zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
- alkālijieži Sārmainie ieži
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
- kryvasi sasaluši grumbuļaini dubļi (uz ceļa)
- sapanarot Sasiet saini
- ķērpas Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai
- ķērpiņi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai
- ķērpuļi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai
- vāla Satīts garens sainis
- otenis Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otainis
- nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām
- skrabi Sausi, dzeloņaini krūmāji siltās un sausās zemēs, sevišķi Austrālijā, veido pāreju no sulīgākiem zālājiem un krūmājiem uz tuksnešiem
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
- negroīds savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase
- subtraktīvs savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
- sēklājs Sēklinieks; sēklainis
- adživiki Sekta Ziemeļindijā, kas 6. gs. p. m. ē. attīstījās paralēli budismam un džainismam
- smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm
- Nainiekstes apmetne sena dzīvesvieta Nainiekstes labajā krastā pie tās ietekas Abainē, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- siluri sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
- gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi
- vedris Senāk arī Latvijā lietots šķidrumu mērs, spainis, 10 stopi jeb 12,2994 litri
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali)
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem
- addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini
- hexapoda Seškājainie kukaiņi
- hexacorallia Sešstarainie koraļļi
- džinkste Sīcošs kukainis
- balle Siena vai salmu sainis
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
- panarot Siet saini
- sievasbrālis Sievas brālis; svainis
- ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis
- ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis
- ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis
- ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis
- sprogaine sieviešu dzimuma cilvēks ar sprogainiem matiem
- spuraine sieviešu dzimuma spurainis
- tamža Sieviešu pusmētelis ar krokainiem pleciem senlaikos
- sure sieviete ar izspūrušiem, pinkainiem matiem
- tīklblakts Sīka augēdāja blakts ar šūnainiem priekšspārniem
- mikroglija Sīkas neiroglijas šūnas ar zarainiem izaugumiem (mikrosteocīti), kuras spēj amēbveidīgi pārvietoties
- ods Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis
- smidzenis sīks kukainis
- knizītis Sīks kukainis
- smicenis Sīks kukainis
- spridzis Sīks, kustīgs kukainis
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis
- thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls)
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu
- ūdens sildītājs siltummainis ūdens sildīšanai ar tvaiku vai karstu ūdeni, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju; izmanto karstā ūdens apgādes, apkures, katlu iekārtu sistēmās un sadzīvē
- kondensators siltummainis, kurā, novadot vielas siltumu, notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā agregātstāvoklī
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos
- narkise Sīpolu augs smaržainiem dzelteniem vai baltiem ziediem; narcise
- maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem
- ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu)
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai
- pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties
- ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām)
- izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām)
- trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
- korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks
- kā dragūns skarbi, asi, trokšņaini
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skārdinis skārda spainis
- drašķis Skrandainis
- kankarainis Skrandainis
- lampatainis Skrandainis
- lankaris Skrandainis
- lenkašans Skrandainis
- lupatainis Skrandainis
- ņerckus Skrandainis
- ņeskata Skrandainis
- plukatainis Skrandainis
- pluskatainis Skrandainis
- skarabiksis Skrandainis
- skarainis Skrandainis
- sknārbalītis Skrandainis
- skrandenieks Skrandainis
- skrandinieks Skrandainis
- skrandulainis Skrandainis
- skrandulis Skrandainis
- šlana Skrandainis
- šlanoks Skrandainis
- šaramiga Skrandainis, baskājis
- plukainis Skrandainis, plukata
- lumpenis Skrandainis, plukata, degradējies cilvēks
- drišķis Skrandainis, plušķis
- driskis Skrandainis, plušķis; drišķis
- turbellāriji Skropstaini tārpi; turbelārijas
- skuja Skujaini egļu, priežu zari
- mizulis Skujaini vai krusteniski austa drāna
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- balss Slikti (vāji vai nevienādi, plankumaini) nokrāsots
- kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām
- salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi
- merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi
- smalkkaulu lini smalkšķiedraini lini
- Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs
- takamahaks Smaržaini sveķi no Indijas, lieto kvēpināšanai
- smaule smaulainis
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- leska Smulis, skrandainis
- ļeska Smulis, skrandainis
- maigot Snaust, miegaini klanīties
- snuķains Snuķainis
- somains Somainis
- kadis Spainis
- pice Spainis
- podiķis Spainis
- spaņģis Spainis
- spanis Spainis
- spannis Spainis
- paldriķis Spainis (kāds īpašs spaiņa veids)
- villops Spainis ar garu rokturi
- osainis Spainis ar osām 1(1)
- ēstnesis Spainis ar vāku un diviem rokturiem
- divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka
- divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
- duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
- degutnieks Spainis deguta ieliešanai
- stāvene Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai
- stāvenis Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai
- stāvine Spainis piena raudzēšanai un glabāšanai
- daduns Spāre (kukainis)
- spārneklis Spārnainis
- ķengursoma Speciāla soma zīdaiņa nēsāšanai, kurā zīdainis tiek piestiprināts pie nēsātāja ķermeņa uz krūtīm
- puzle Spēle, kurā jāsaliek dažādas formas krāsaini kartona gabaliņi, lai iegūtu noteiktu attēlu
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
- paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām
- papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās)
- liesmot Spraigi, trauksmaini norisēt (par parādībām sabiedrībā)
- krūzainīši Sprogaini mati
- krūzgalvis Sprogainis
- sprogāts Sprogainis
- spunds Spunda spainis jeb duidubenis
- stirāji Spuraini (dažu augu) salmi
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums
- STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
- žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai
- ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē
- hiperhromatopsija stāvoklis, kad visi priekšmeti šķiet spilgti krāsaini
- nodrepelēt Steigā ķeburaini uzrakstīt (ka nevar izlasīt)
- sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem)
- sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem)
- tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
- skatīties uz pirkstiem (kādam) stingri, sīkumaini uzraudzīt, uzmanīt kādu
- baiamoss stipri bangaini vēji ar pērkona negaisu un lietus gāzēm Kubas salas dienvidu daļā
- impetuoso strauji, brāzmaini
- precipitoso strauji, trauksmaini
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu
- omfalopioreja Strutaini izdalījumi no nabas
- lepakule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
- lepukule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
- sūcējs Sūcējkukainis
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
- sudrabspožs Sudrabaini spožs; arī ļoti spožs
- virssulainis Sulainis (2), kas pārrauga citu sulaiņu darbu
- lakejs Sulainis, dienestnieks
- ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas
- Sutaines ezers Sutainis, ezers Ērģemes pagastā
- sitraunis Sutrainis, mēsliena
- švāģeris Svainis
- švagris Svainis
- švainis Svainis
- švēģeris Svainis
- dievelis Svainis, dieveris
- svečeļi sveķaini celmi iekuram
- sveķeļi sveķaini celmi iekuram
- sviestspainis Sviesta spainis
- sviestspannis Sviesta spainis
- atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot
- šūtanraibs Svītraini raibs
- šūtranraibs Svītraini raibs
- raibe Svītraini svārki
- raibene Svītraini svārki
- strīpainieks Svītraini svārki
- mantāt šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma
- mantēt šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma
- zirgkastaņa šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- botrīdija šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kaņepe šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām
- neļķe šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis
- puplaksis šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga
- sūrene šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
- pabērzs šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas
- kāpnīte šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga
- mārīte šīs dzimtas kukainis
- smecernieks šīs dzimtas kukainis
- zīdtauriņš šīs dzimtas kukainis
- baobabs šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks
- sīga šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu
- līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
- muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
- Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem
- tauriņš šīs kārtas kukainis
- termīts šīs kārtas kukainis
- vabole šīs kārtas kukainis
- sapindi šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu
- neitrālā sulfītvārīšana šķeldu vārīšana ar buferētiem neitrāliem vai vāji sārmainiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem
- šķendalaini Šķeltnaini (zirņi)
- Mekas balsams šķidri smaržaini sveķi, ko lieto parfimērijā
- plukas Šķiedraini atkritumi, kas paliek pēc linu kulstīšanas; pakulas
- me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli
- smieklīgs tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini
- zeltlapa tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd
- zeltlapiņa tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd
- zeltlapīte tāds (augs), kam lapas zeltaini atspīd
- zeltgalvains tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati
- zeltmatains tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati
- zeltmatis tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati
- četrkājains tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas, cilvēka četrkājainie draugi
- knābjains tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums
- bezspārnu tāds (putns, kukainis), kam nav spārnu
- dujdubenu tāds (trauks, spainis), kam pamatne izveidota divos slāņos
- putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt
- biezlūpis tāds, kam ir biezas lūpas; biezlūpainis
- garspārnis tāds, kam ir gari spārni; kukainis ar gariem spārniem
- pinkains tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku)
- pūslītis tāds, kam ir raksturīgi sīki, ar šķidrumu pildīti plēvaini veidojumi
- slaidspārnains tāds, kam ir slaidi spaini (parasti par putniem)
- ķergalvains tāds, kam ir sprogaini mati
- sproggalvains tāds, kam ir sprogaini mati
- sprogmatu tāds, kam ir sprogaini mati
- strīpaiņš tāds, kam ir svītraini augļi
- utainais tāds, kam ir utis, utainis
- palberains tāds, kam ir volāni, kruzuļaini rotājumi
- dīvainulis tāds, kas dīvaini, neparasti izturas
- joņains tāds, kas izpaužas dedzīgi, trauksmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem
- niķīgs tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
- traks tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
- pārgudrs tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas
- čāpainis tāds, kas lēnām iet, rāpo; bērns, kas mācās staigāt, čāvainis
- ķemburis tāds, kas nekārtni un stūraini veidots
- ķemburs tāds, kas nekārtni un stūraini veidots
- lāsmains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
- lāsumains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
- joņains tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem
- simpatētisks tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām); arī slepens
- āķains tāds, kas pārklāts ar atskabargainiem izaugumiem
- vainižniecisks tāds, kas raksturīgs Vainižu izloksnei; tāds, kas saistīts ar Vainižu izloksni
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis
- tārpgrauži tārpaini augļi
- spradzis tārps, kukainis
- spoks tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs
- lidotājs tas (parasti putns, kukainis), kas ar lidplēves, spārnu palīdzību pārvietojas gaisā, [lido]{s:630}
- bēbars tas, kam ir pinkas, pinkainis
- bēberis tas, kam ir pinkas, pinkainis
- aizdzirnieks tas, kas ieradies uz saderināšanos; līgavainis
- lidonis tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis)
- nesienis tas, ko nes (sainis, grozs u. tml.)
- Tasmānijas velns Tasmānijas velnsomainis
- zaigkode tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu
- resngalvītis tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- zāģkode tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu
- astainītis tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem
- kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
- haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
- aptēlot Tēlaini aprakstīt
- attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
- tēlot Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko)
- purpusa zebrīna telpaugs, lapas virspusē zaļganbrūnas, apakšpusē violetsarkanas, ziedi rožaini
- tēvonis Tēvainis
- milsterjānis Tiesas sulainis
- budēlis tiesas sulainis, bende
- budulis Tiesas sulainis, bendes kalps
- zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
- skudru lauva tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām; skudrulauva
- sajukt tikt veiktam kļūdaini, neprecīzi (par darbību)
- tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs
- trukšis Trauks, spainis, ar kuru pļavā un druvā nesa līdzi dzeramo
- aptraukties Trauksmaini apskriet apkārt
- negaiss Trauksmains notikums; trauksmainiem notikumiem bagāts laikposms
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli
- notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur)
- aizlāpot Trokšņaini aiziet
- aizrībenēt Trokšņaini aizripināt
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt
- grāvēties Trokšņaini darboties; arī ālēties
- dangot Trokšņaini dauzīt
- klūgāties Trokšņaini iet, braukt
- izžļadzināt Trokšņaini izliet, izgāzt
- izslorpāt Trokšņaini izstrēbt
- pankšināt Trokšņaini klaudzināt
- blīžģēties Trokšņaini plosīties
- plisku plesku trokšņaini skriet
- brāžāties Trokšņaini staigāt šurpu turpu
- slorpāt Trokšņaini strēbt
- šļurpāt Trokšņaini strēbt
- slorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem)
- šlorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem); strēbt
- aizklurģot Trokšņaini, klibojot aiziet
- klurģot Trokšņaini, klibojot iet
- aizlemperēt Trokšņaini, smagi attālināties
- aizlempēt Trokšņaini, smagi attālināties
- strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini
- tumultuoso Trokšņaini; vētraini
- žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt
- žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt
- pērtiķu maizes koks tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem; baobabs
- truksis Trukšis - trauks, spainis, ar kuru pļavā un druvā nesa līdzi dzeramo
- trukss Trukšis - trauks, spainis, ar kuru pļavā un druvā nesa līdzi dzeramo
- tūtaiņš Tūtainis
- baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi
- ūdens kukaiņi ūdenī un uz ūdens dzīvojoši kukaini
- ūdensspainis Ūdens spainis
- glīzdas Ūdeņaini kartupeļi
- hahluška ukrainiete
- guculi ukrainis
- hahols Ukrainis
- hohols Ukrainis
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi
- erskoties Untumaini dusmoties un neatlaisties
- pampurāt Untumaini izturēties, tiepties
- dūņupīte upe ar dūņainu ūdeni un dubļainiem krastiem
- Barama upe Gajānā, Barima Vaini reģionā, ietek Atlantijas okeānā
- Barima upe Gajānā, Barima/Vaini reģionā, lejtece Venecuēlā, ietek Orinoko deltas lejtecē un Atlantijas okeānā
- Sarisu upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā
- Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
- piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu
- apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu)
- ostainis Ūsainis, tāds, kam ir ūsas
- pamave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
- pamāve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
- pamuja Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
- pamuve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
- mautave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša; pamave (3)
- atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- tēkainis Vabole, kukainis
- airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās
- līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu
- Vadaiņa Vadaiņa ezers - Vadainis Zvārtavas pagastā
- vaininīca Vaininiece
- vainenieks Vaininieks
- vainīgais Vaininieks
- grēkdaris Vaininieks, grēcinieks
- Wainsel Vainiži
- pienāboļi Vainižos reģistrēts ābolu šķirnes nosaukums
- vainižnieciski Vainižu izloksnē
- Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā
- siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu)
- bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu
- vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis
- kaukāt vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju)
- kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
- vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakarīnis Vakarainis 2
- vakarīns Vakarainis 2
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
- nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija
- epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs
- ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem
- velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros
- vatinis Vatainis
- ašera Vecajā Derībā - zaraini vai nodarināti kulta stabi tempļos
- protolepidodendri Vecākie un primitīvākie staipekņveidīgo klases augi, kas parādījās devonā un bija dihotomiski zaraini, 40-70 cm augsti lakstaugi ar skujveida lapām
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā
- peizaki Veci, strēbeļaini apģērba gabali
- stoņģele Vecs trauks (parasti atkritumiem) - piemēram, neliels spainis, pods, muciņa
- stondzele Vecs, salauzts spainis
- Suparna vēdiskajā un hindu mitoloģijā, ziemeļu un dienvidu budisma simbolikā plaši izplatīts mitoloģizēts putna tēls, kas pieskaitāms pie pārdabiskiem, teiksmainiem vai arī pie reāliem plēsīgiem putniem, vai arī pie metonīmiski veidotiem tēliem
- limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi
- auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi
- procelloso Vētraini
- gagliardo Vētraini, spēcīgi; pārgalvīgi
- tempestoso Vētraini; strauji, nevaldāmi
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
- hemoflagelāts Vicainis, kas parazitē asinīs, piemēram, tripanosoma un leišmanija
- spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti
- kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta
- gāzpildītās plastmasas viegli, poraini poliuretāna, polistirola u. c. izejvielu polimērmateriāli ar gāzes ieslēgumiem (porām); ir putuplasti (poras slēgtas, izolētas) un poroplasti (poras savstarpēji saistītas)
- anga viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm
- hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
- dzēstra Viendīgļlapju ūdensaugs ar alojei līdzīgām, biezām un gaļainām, zobenveidīgām dzeloņaini zobotām robustām lapām tumši zaļā krāsā
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
- soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas)
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem
- glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos
- fenols vienkāršākais no šiem savienojumiem - karbolskābe C~6~H~5~OH (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā
- etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas
- katarāla oftalmija vienkāršs konjunktivīts; konjunktīvas hiperēmija ar gļotaini strutainiem izdalījumiem
- spārnulis viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās
- ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
- vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā
- somainais vilks vilksomainis
- Thylacinus cynocephalus vilksomainis jeb somainais vilks
- dieveris Vīra (sievas) brālis; svainis
- vīrabrālis Vīra brālis; svainis
- pāra Vīrs un sieva; līgava un līgavainis; arī vīrietis un sieviete
- rekuperators Virsmas tipa siltummainis, kurā siltumapmaiņa starp dzesējamo un sildāmo vielu notiek caur sieniņu, kas šīs vielas šķir
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
- vampīrkalmārs vispazīstamākais dziļjūras galvkājis (_Vampyroteuthis infernalis_) ar lielām spīdīgām acīm un dzeloņainiem taustekļiem, kas kopā ar drūmo, tumšbrūno ādu veido mantiju; savu vārdu tas ir ieguvis tikai biedējošā izskata dēļ, bet neizsūc medījuma asinis
- Kufas raksti vissenākie arābiešu burti, stūraini, rupji, ko redz uz monētām u. c.
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
- vīsteklis Vīstoklis, sainis
- baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa
- zviguļot Vizēt, laistīties, spulgot, mirgot, daudzkrāsaini zaigot
- zābacainis Zābakainis
- zābacēns Zābakainis
- zābagnieks Zābakainis
- zābukainis Zābakainis
- apmaloti zāģmateriāli zāģmateriāli bez lokmalām (asšķautņaini) vai ar daļējām lokmalām, kuru lielums nepārsniedz standartā noteikto lielumu
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi
- šuslas Zaraini izaugumi uz koka
- žebi Zaraini mieti, kurus lieto pie ķirpu jeb stirpu taisīšanas
- umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa
- zeltens Zeltaini dzeltens
- diazoaminobenzols Zeltaini dzeltens kristālisks pulveris; lieto kā starpproduktu azokrāsvielu sintēzē
- zeltīties Zeltaini spīguļot
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
- hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- mīņa Zemes paliekas uz sliekšņa no dubļainiem apaviem
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
- landi Zemi, smilšaini līdzenumi Biskajas līča krastā Francijā; no jūras tos atdala kāpu grēdas
- Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.)
- bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā
- bēbis zīdainis
- bebīte Zīdainis
- karapuzs Zīdainis
- pupzīdis Zīdainis
- pupzīža Zīdainis
- vīstenis Zīdainis
- zīdonis Zīdainis
- zīdulis Zīdainis
- zīdulītis Zīdainis
- pupalellis Zīdainis (nicīgi)
- gosta Zīdainis ietīts pārvietošanai
- priekšlaicīgi dzimis zīdainis zīdainis, kas piedzimis pirms 37. grūtniecības nedēļas
- zīdaļa Zīdainis, vārgulis
- klējpa bērns zīdainis; mazbērns
- rāpulis Zīdainis; tas, kas pārvietojas rāpus
- māneklis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim)
- pupiņš Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim)
- knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1)
- knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1)
- zīdenis Zīdījams teļš, zīdainis
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru
- Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti
- sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
- ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis
- lipatkas Zirgu slimība, kam ir raksturīgi kreveļaini izaugumi ap nagiem
- putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus
- stilolīti Zobaini vai dzeloņveida izciļņi iežu slāņu robežvirsmās, ar kuriem šie slāņi cieši saķeras savā starpā
- zāģenes Zobenāju dzimtas augu ģints, ar nekārtniem, gandrīz divlūpainiem, sarkaniem ziediem viensānu ķekaros
- astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna
- lepidoze Zvīņaini vai blaugznaini izsitumi
- cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- žaberēt Želabaini runāt
- kā ubags pie baznīcas žēlabaini, nožēlojami
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt
- vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu)
- lamentoso Žēli, žēlabaini
- somainā žurka žurksomainis
Citās vārdnīcās nav šķirkļa aini.