Paplašinātā meklēšana
Meklējam aini.
Atrasts vārdos (197):
- aini:1
- Gaini:1
- ainiņa:1
- cainis:1
- gainis:1
- Gainis:1
- acainis:1
- ādainis:1
- ādainis:2
- Cīmaini:1
- cvainis:1
- čainiks:1
- dīvaini:1
- dzainis:1
- klainis:1
- aiļainis:1
- aitainis:1
- aknainis:1
- apsainis:1
- asiņaini:1
- astainis:1
- ašņainis:1
- ausainis:1
- auzainis:1
- bārainis:1
- Bigpaini:1
- bižainis:1
- cigainis:1
- cūkainis:1
- čagainis:1
- čapainis:1
- čāpainis:1
- čāvainis:1
- čigainis:1
- dakainis:1
- Dāvainis:1
- dēkainis:1
- dīvainis:1
- dobainis:1
- dūkainis:1
- dūņainis:1
- Dūņainis:1
- dūšainis:1
- gagainis:1
- galainis:1
- garainis:2
- garainis:1
- govainis:1
- Govainis:1
- gubainis:1
- gūbainis:1
- gulgaini:1
- gūžainis:1
- ikrainis:1
- jokainis:1
- joslaini:1
- kājainis:1
- kapainis:1
- ābolainis:1
- āboļainis:1
- acainieks:1
- ādainieks:1
- aizsainis:1
- akotainis:1
- baigainis:1
- Bainičeks:1
- bangainis:2
- bangainis:1
- bārdainis:1
- bastainis:1
- bikšainis:1
- celmainis:1
- cvainieks:1
- čaulainis:1
- čemuraini:1
- dakšainis:1
- Dēklainis:1
- dievainis:1
- dubļainis:1
- duļķainis:1
- džainisms:1
- džainists:1
- galdainis:1
- galvainis:1
- Glūdainis:1
- glumainis:1
- graudaini:1
- griezaini:1
- gulbainis:1
- Hainihene:1
- kalnainis:1
- kaļķainis:1
- kantainis:1
- kārtainis:1
- kastainis:1
- kašķainis:1
- kaukainis:1
- kaulainis:1
- klēgainis:1
- klēgainis:2
- knābainis:1
- kombainis:1
- konbainis:1
- krabainis:1
- krābainis:1
- krāčainis:1
- kramainis:1
- krapainis:1
- krāsainie:1
- krāsainis:1
- akmiņainis:1
- aplokainis:1
- aprocainis:1
- bārzdainis:1
- brīnumaini:1
- bubuļainis:1
- cekulainis:1
- červeļaini:1
- dābolainis:1
- diderainis:1
- dīderainis:1
- dūmakainis:1
- dūrainieki:1
- dzeloņaini:1
- dzeļžainis:1
- eglainieši:1
- gabalainis:1
- glizdainis:1
- grantainis:1
- greidainis:1
- grīšļainis:1
- grumbainis:1
- ielāpainis:1
- īsļipainis:1
- īsmatainis:1
- kambrainis:1
- krainietes:1
- adatādainie:1
- apgabalaini:1
- atkaļņainis:1
- bērzainieki:1
- bērzainieši:1
- blākainieši:1
- brakalainis:1
- brakatainis:1
- brakulainis:1
- brokulainis:1
- brukulainis:1
- brūkulainis:1
- Cesvainieki:1
- cesvainieši:1
- daldarainis:1
- descurainia:1
- divkājainis:1
- dratalainis:1
- dubultainis:1
- dzelkšņaini:1
- dzipurainis:1
- dzīpurainis:1
- ežgalvainis:1
- ežvārpainis:1
- garausainis:1
- garmatainis:1
- gumzurainis:1
- kalnainieši:1
- kankarainis:1
- kokainidīns:1
- apaļmutainie:1
- biezlūpainis:1
- burzgalainis:1
- caunsomainis:1
- četrkājainis:1
- divstarainis:1
- divstūrainis:1
- grumbuļainis:1
- grumzuļainis:1
- klintainieši:1
- kombainieris:1
- baltbārdainis:1
- baltkrūtainis:1
- daudzkājainis:1
- Dirwainischki:1
- drumstalainis:1
- dzeloņādainie:1
- dzeļsporainis:1
- Garvacainieki:1
- gļotsporainis:1
- grantmālainis:1
- jaunolainieši:1
- kokainizācija:1
- baltsprogainis:1
- četrustūrainis:1
- daudzvārdainis:1
- garpirkstainis:1
- kambarsulainis:1
- Grāfenhainihene:1
- bezmugurkaulainis:1
Atrasts vārdu savienojumos (62):
- amata sulainis
- asšķautņaini apmalots dēlis
- astainie abinieki
- astoņstarainie koraļļi
- baskājainie ārsti
- Berberis gagnepainii
- bezastainie abinieki
- brūnais garausainis
- Daugavas dumbrainis
- Descurainia sophia
- Eiropas garausainis
- galdaini vāģi
- galva kā spainis
- īsmatainie truši
- īsmatainie truši (rekši)
- kašķaini rāceņi
- kātaini cimdi
- koksnainie spraudeņi
- Kolna Vykaini
- krābu kukainis
- krāsainie darbi
- krāsainie metāli
- krāsainie portlandcementi
- krāsainie zīmuļi
- kulaini cimdi
- lapainie spraudeņi
- Lelī Valaini
- lielais lidvāversomainis
- ļipainie svārki
- melnais lēcējdumbrainis
- melnais pļavnagainis
- miltaini kartupeļi
- Mozī Styuraini
- Mozī Valaini
- Nainiekstes apmetne
- parastais dumbrainis
- pelēkais garausainis
- plankumastes caunsomainis
- plekšu kukainis
- plūksnaini daivaina lapa
- plūksnaini dalīta lapa
- plūksnaini salikta lapa
- plūksnaini šķelta lapa
- posmainie tārpi
- priekšlaicīgi dzimis zīdainis
- priekštelpas plēvainie maisiņi
- raibi un rūtaini
- sārmainie ieži
- Serotainia tricuspis
- sešstarainie koraļļi
- spraišļaini lini
- stīgaini augi
- sudrabainie mākoņi
- sveķu rainis
- taisnspārnainie kukaiņi
- Tasmānijas velnsomainis
- Vainižu dzirnavezers
- Vainižu pagasts
- Vainižu pilskalns
- Vainižu viduslaiku pils
- villainie klučki
- zālainie spraudeņi
Atrasts skaidrojumos (500):
- goļa (Ērkšķaini) krūmi
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- bambino (mazs) bērns; zīdainis
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
- dzeloņādainie Adatādainie
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen")
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Sarcocystis tenella aitu muskuļsporainis
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
- aizsains Aizsainis
- kuksis Aizsainis, nasta
- bunčkulis Aizsainis, pauna
- bunčkuls Aizsainis, pauna
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
- grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
- kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
- svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
- bundžaklis Apģērbu sainis
- sudiks Apkalpotājs, sulainis
- aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- aprocaiņš Aprocainis
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai)
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
- vafize Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
- valīze Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
- spundains ar četrstūrainiem laukumiem
- lauzelēties ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā)
- burbuļsakta ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta
- bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
- zeltmatains ar zeltainiem matiem (par galvu)
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- urodela Astainie abinieki
- urodella Astainie abinieki
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- octocorallia Astoņstarainie koraļļi
- bočiņš Atkritumu spainis
- bocis Atkritumu spainis
- šmucspainis Atkritumu spainis
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi)
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- plesku pleskumis ātri un trokšņaini (skriet)
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
- skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam
- bastains Bastainis
- nūnis Bērns, zīdainis
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
- parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
- durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem
- plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem
- spondzele bleķa trauks; vecs spainis
- suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
- ačkāriks Briļļainis
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos)
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu
- aizspriedība būt aizspriedumainiem, neobjektīviem, partejiskiem
- atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
- aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
- apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
- ievainoties būt vaininiekam
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
- pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
- difenilamīns C~6~H~5~NHC~6~H~5~, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu
- fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
- pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
- vēzaka Ceļa kule, sainis ar ceļamaizi
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- antracēns ciets aromātiskais ogļūdeņradis C~14~H~10~, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem, bezkrāsaini kristāli, atrodams akmeņogļu darvā, ir organisks pusvadītājs un fotojutīgs materiāls
- ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs
- cerbans cilvēks ar pinkainiem matiem
- pinkainis cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem
- sprogainis cilvēks ar sprogainiem matiem
- sproggalvis cilvēks ar sprogainiem matiem; sprogainis (2)
- zeltmatis cilvēks ar zeltainiem matiem
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis
- skrandulācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis
- cerba cilvēks pinkainiem matiem
- ērmeklis cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas
- afērists cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- rakstaiņi cimdi ar krāsainiem adījuma rakstiem
- rūtaiņi cimdi ar rūtainiem rakstiem; galdainīši; rūtainīši
- rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- skrūves mati cirtaini mati
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Sarcocystis miescheriana cūku muskuļsporainis
- krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kvadrupedi Četrkājaini kustoņi
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas
- ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- CBT datorizētās mācības (angļu "Computer-based training")
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra)
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- mītiņi Daudzkrāsaini izgreznojumi
- mītis Daudzkrāsaini izgreznojumi
- mītnis Daudzkrāsaini izgreznojumi
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies
- polipteri Daudzspārnaini kukaiņi
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
- Helodes pseudominutus Daugavas dumbrainis
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- izkārpaļāt Dažādi, robaini, nepilnīgi izcirpt
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
- naktstauriņš Dēkainis
- Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
- Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants
- aizsainītis dem. --> aizsainis
- dūrainītis dem. --> dūrainis
- kukainītis dem. --> kukainis
- ķepainītis dem. --> ķepainis
- lapainītis dem. --> lapainis
- pinkainītis dem. --> pinkainis
- pogainītis dem. --> pogainis
- sainītis dem. --> sainis
- svainītis dem. --> svainis
- zīdainītis dem. --> zīdainis
- sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli
- dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- mirabile dictu dīvaini
- atvēkšēt dīvaini atvērt acis
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
- dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties
- jokāti Dīvaini, ērmoti, komoiski
- jocīgai Dīvaini, neparasti
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
- modīgi Dīvaini, savādi
- čudnai Dīvaini; savādi
- ērmulis Dīvainis
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- divkājis Divkājainis
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi
- aitu dundurs divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē aitās, gk. nāsīs
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
- trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
- sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
- jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties
- knupītis Drānā iesiets sainis (nešanai)
- mārksnis Drēbju vai cita veida sainis
- mārsniņš Drēbju vai cita veida sainis
- mārsns Drēbju vai cita veida sainis
- tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā
- Dūņu ezers Dūņainis, ezers Grundzāles pagastā
- kulaini cimdi dūraini cimdi
- plaukstiņi Dūraini cimdi
- plaukstoņi Dūraini cimdi
- dūrenieks Dūrainis
- kulainieks Dūrainis
- kūlainis Dūrainis
- kulainis Dūrainis, cimds, kas ietver kopēji visus pirkstus izņemot lielo
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim)
- durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis
- lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs
- lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
- akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji
- ksantoreja Dzelteni strutaini maksts izdalījumi
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- ksantoma dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā; histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli
- ceinis Dzenis; cainis
- nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim)
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.)
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
- ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
- jaina Džainisma dibinātāja apzīmējums (uzvarētājs)
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks
- džainists Džainisma reliģijas sekotājs
- džains Džainists, džainisma reliģijas sekotājs
- avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām
- digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu
- tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
- ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
- psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
- psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
- dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas
- brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām
- akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Orels ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini
- Sjamezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini
- Pēezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini
- Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
- Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- fantastico Fantastiski, brīnumaini
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
- aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini)
- galaina Galainis
- galaine Galainis
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
- runguls garens, apaļš sainis, arī satīts zīdainis
- riroķi Gari, krokaini svārki
- mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību
- bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
- izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot
- Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā
- mukosangvinolents Gļotaini asiņains
- proktoreja Gļotaini izdalījumi no tūpļa
- blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss
- pļēmi Gļotaini netīrumi
- gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
- mukopurulents Gļotaini strutains
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām
- juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas)
- Gavaine Govainis, Auces pieteka
- Govaine Govainis, Auces pieteka
- Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka
- Sarcocystis blanchardi govju muskuļsporainis
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
- pirazols Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu
- Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū
- bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
- bronhoblenoreja Hronisks bronhīts ar gļotaini strutainu krēpu bagātīgu atdalīšanos
- nomakšķerēt iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini)
- iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām)
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot
- ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini
- ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru)
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei
Atrasts piemēros (100):
- budžets - Tas taču sīkums — tu atradīsi jaunu darbu,- es mierināju, galvā drudžaini pārrēķinot tuvāko nedēļu budžetu.
- tēvišķs – Ķeļega, – tēvišķā skarbumā mani izlaboja vecais bārdainis, sašutis par manu barbarisko izrunu.
- dubļains — Es uzreiz saskatu kādu problēmu, — rupji, gandrīz vai dubļainiem zābakiem Henriks iebrida manā sapnī.
- raibi un rūtaini — Zini, iet raibi un rūtaini.
- brīdināšana Abos lēmumos titulvaininieku lomā tiek sodīti divi samērā neievērojami darbi, lai pēc tam partijiskā lēmuma otrajā nodaļā vai, tā teikt, dibenplānā nemanāmi nonāktu arī līdz galveno noziedznieku, padomju kultūrā prominentu un plašā pasaulē atzītu personu, brīdināšanai.
- musturains Aiz tām vējā plandījās musturaini aizkari.
- vilināt Aiz vārtiņiem taču varēja klimst tie gaišmatainie zēni, kas viņu atkal sāktu vilināt sev līdzi.
- fordiņš Aizbrauca žigulītis, auģiks, fordiņš, tā vadītājs mums atkal mīklaini pamāja, varbūt nu jau kā paziņām, bet varbūt bija mūs aizmirsis, jo mājiens bija tieši tāds pats.
- pūst Ambainis paklausīgi noģērba mēteli un, grūti pūzdams, uzsvieda uz tuvākā krēsla.
- svainis Anatolijs, kurš nekad nav cienījis svaini, tagad kļuvis par Edgara aizstāvi.
- dzeltens Anitai mati bija dzelteni un gandrīz tikpat sprogaini kā Šērlijai Templai.
- gulēt Atsevišķos plauktos gulēja sudrabaini spīdošas ķiploku galviņas.
- dzimšana Autobuss nogriezās plašākā laukumā, kura malās rēgojās baismas, jau no dzimšanas nedzīvas puķu dobes un daži spokaini kociņi.
- puķains Autorei visumā veicies darināt šādam sacerējumam piemērotu izteiksmi, tā ir “sievišķīgi jūtīga”, bet nekļūst varen puķaina vai asaraini sentimentāla.
- mīzt Bārdainis atkal mīž stūrī...
- gardi Bārdainis atkal ņēmās varen gardi krākt, izklausījās, ka šis strēbtu zupu.
- pildīt Bertrams pilda apputējušās pudelēs sarkanu, alkaini lēnu vīnu.
- raibi un rūtaini Bet īstenībā tur iet raibi un rūtaini un nav nekā tāda, par ko būtu šausmīgi jāpriecājas.
- smaržot Bet kas labāks — dīvainis, kurš pārņemts smaržo šalli, vai aseksuāls datora draugs?
- kauss Bet rūķi apspriedušies atvēra vienu saini un izņēma divus vērtīgākos, ar dārgakmeņiem rotātos kausus.
- kliegt Bet zīdainis pa to laiku kliedza aizvien skaļāk un skaļāk.
- krāsains Bezpajumtnieki, imigranti, krāsainie, panki, ielu muzikanti un ikviens, kas iztraucē tīro, bagāto tēlu var tikt aizvākts, ja pārkāpj estētisko žogu.
- taukains Bija parasta diena, es atgriezos mājās no skolas, uzsildīju ēdienu, tad sēdēju salonā un ēdu ar taukainiem pirkstiem, klausoties mūziku, taču jutu, ka kaut kas nav tā, kā vajag.
- zīdainis Bildē kādai skaistai sievietei rokās bija zīdainis.
- bočka bočka b3/b4 ir lēts un uzticams spainis, vot tāpēc arī viņš vēl tur ir.
- salauzt sirdi Brūnie, viegli viļņainie mati, zilās acis un apburošais smaids ir salauzuši sirdis daudzām aktrises fanēm.
- adāmadata Četras adāmadatas rokā saturēt, ar piekto valdziņus nocelt, izadīt kreisiski, labiski, dūrainim īkšķi ieadīt, zeķēm papēdi ielaist?
- īpaši Debesis pa kreisi bija lāsumaini rozā, un ceļam abās pusēs Igaunijas sniega klajumi izliekušies tā, it kā zemeslode šeit būtu īpaši ieliekta.
- aizmirstība Dienas līdzinājās cita citai, un trauksmainie pagātnes notikumi sāka pamazām pārklāties ar aizmirstības miglu.
- cepurains Dienas vidū uz ielām "cepurainie" bija nospiedošā vairākumā un vīrieši ikdienas apģērbā izskatījās kā izņēmums.
- kandža Dīvaini līksmi un skaidri reiba no izdzertās kandžas, tikai kājās bija iemeties tāds kā vājums.
- vēlējums Dīvaini, bet pēdējie vārdi noskanēja kā sirsnīgs vēlējums.
- pasniegšana Droši vien izbijies no svešās balss un sajutis daudzo viesu klātbūtni, zīdainis ieraudas, taču norimst, iesēdināts ziedu vijām rotātās šūpolēs, un tad pienāk kārta dāvanu pasniegšanai un kopīgam fotomirklim.
- jautājiens Drusku jokaini, bet man šobrīd aktuāls ir šis jautājiens.
- pavadīt Edgars strauji parauj spaini, pusi izgāžot sev uz biksēm, un, Koļas smieklu pavadīts, bubinādams iet atkal pie pumpja.
- alkšņains Eju tālāk un redzu, ka Lielirbes ciems izlaidies visai plašā izklaidā gar Dižirves upes alkšņainiem krastiem un pļavu līčiem.
- alkšņains Es lūgšu iedomāties 1 x 2 km plašu smilšainas zemes gabalu kāpu meža ielokā pie jūras, kur tek maza upīte alkšņainiem krastiem.
- katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.) Esmu pārliecināta, ka, pat, ja katrs bērns zina, kas ir Rainis, ne katrs zina, kas ir Gēte.
- ilgotne Gadu ilgotnē daudz kas izmainījies, nekas jau nestāv uz vietas, taču nav dzirdēts, ka kāds no vecajiem saulainiešiem apkaunojis tehnikuma godu.
- kruzuļots Gaisma iespīd te blāva, redz tik kruzuļotu aubīti, vaskaini blāvu roku...
- vedējs Gatavojas ne tikai jaunais pāris un vedēji, bet arī kāzu viesi, kuri drudžaini meklē īpašāko kāzu dāvanu, ar ko iepriecināt jaunlaulātos.
- ķiplokains Ir daži produkti, kas šajā ziņā ir īpaši vērtīgi, piemēram, tava imunitāte tev teiks paldies par ķiplokainiem ēdieniem.
- taukains Istabas dusmīgajā mijkrēslī iznira krunkaina vecenes seja, sirmi taukaini mati un saplacis zods.
- izdot Izdot saini pa logu.
- daiļdirsējs Ja komentētājs apzinās, ka viņš ir nevis kautkāds neredzams, nenotverams daiļdirsējs, bet viņam būs jāatbild par saviem vārdiem, tad visi murgainie komenti pazustu paši no sevis.
- apsēsties Ja kukainis apsēžas uz krūzītes malas, tā kājiņas paslīd, un tas iekrīt lamatās.
- domāšana Ja nevari kaut ko mainīt, maini savu domāšanas veidu, bet nesūdzies par to!
- vilināšana Ja Ziemassvētki jau sen man vairs neliekas noslēpumaini ar savu skaļo vilināšanu veikalos, tad šajā rītā man likās- jābūt kaut kam svētam.
- biržot Jāceļas bija agri no rīta, un sēšana beidzās ap 9 – 10. Pa starpām biržojot, man no maisa, ar spaini, bija jāpienes tēvam graudi, kad priekšauts metās tukšs.
- iz Jaunekļa rokās ir latviešu tautas nākotne, ja vien viņš spēs saklausīt vārdus iz senatnes:” Mainies uz augšu!
- noslēpumains Jūlītes noslēpumainie ciemiņi attālinājās no viņas kā apburtajā miroņu kuģī.
- bazārs Kā saka pat treniņbikšainie ar visu savu intelekta bagātību- bazārs ir jāfiltrē.
- kā Kā viņi mācēja tik rožaini nomazgāties?
- daļēji Kad beidzot viņai izdevās vismaz daļēji atbrīvoties no smaguma, mamma sajuta, ka istabā ir ledaini auksts.
- strīpa Kad piekritu divas nedēļas padzīvot paziņas vecāku dzīvoklī, lai neapzog, kamēr viņi būs ārzemēs, es šos cilvēkus gandrīz nemaz nepazinu, miglaini atcerējos viņu sejas no pamatskolas klasesvakariem, kur viņi pāris reižu bija redzēti sēžam strīpā ar citiem vecākiem pie cepumu un sarkanās dzēveņu limonādes galda.
- saimnieks Kadiljaka saimnieki bija īpatni; starp viņiem bija bagātnieki, kuri vēlējās izskatīties vēl turīgāki, un melnādainie, kuri lielākoties nodarbojās ar narkotikām un prostitūciju.
- iedarbīgs Kas ir viņa knifiņi, noslēpumainie un iedarbīgie paņēmieni?
- dūraiņi Kaut kur bija pazudis viens mans pašadītais dūrainis.
- rožains Kopš piektā gada rotaļām ar sociālismu un rožainiem Latvijas uzplaukuma plāniem, viss tika izmēģināts.
- rediģējums Krājumam pievienota Kārļa Egles bibliogrāfija, tajā atzīmēti visi Raiņa darbu izdevumi līdz 1954. gada martam — rakstu kopojumi, izlases, dzeja, drāma, proza, tulkojumi, rediģējumi, kā arī Raiņa dzejoļu un lugu tulkojumi citās valodās, monogrāfijas un lielākie raksti par Raini.
- kruķis Kruķis aptur dīvaini braucošu auto.
- dūraiņi Kučieris ar dūraini noslauka pieri.
- pogains Lasu te iekš LETAs, ka pogainie vakar noķēruši smurguli, kurš pamanījas sacelt lielas jukas Origo.
- pogains Lejā ir pogainie, ielenkts viss kvartāls!...
- šķīst Lielas skaidas šķīst no baļķa, sveķaini sulīgas.
- ēnains Lieli, ēnaini koki aiztur sauli un pašlaik arī lietu.
- stūrains Lieliem, stūrainiem, trekni izkrāsotiem burtiem uz rokas uzrakstīts " Ignorance".
- ķiplokains Liene: piebildīšu, ka rupjās maizes grauzdiņi bij ne tikai tik ķiplokaini, ka labi dedzināja, bet arī svaigāki.
- klinšains Līgatnei apkārt kalni un lejas, nav tālu upe ar klinšainiem krastiem.
- mundieris Līgavainim mugurā bija jūrnieka mundieris ar zelta pogām.
- smokings Līgavainis bija ģērbies pieskaņotā baltā smokingā.
- raibi un rūtaini Lūgta atcerēties kopā pavadītos teju piecus gadus, audzinātāja atzīst:« Mums ir gājis« raibi un rūtaini».
- sastāvs Mājās nupat bija atvesta bērnu vannīte un podiņš, Zija ar Grepainieti pārsprieda putriņu gatavošanas tehnoloģiju un biezeņu sastāvus.
- izklaide Māksla nozīmē smagi, sviedraini strādāt bez izklaides un tusiņiem.
- pielūgt Manai mammai tas bija atklājums, ka ir arī melnādainie, kuri pielūdz Allāhu.
- uzsvērt MĀRTIŅŠ tā dīvaini uzsverot atsevišķas zilbes.
- zeltains Mati apvija viņa seju kā zeltaini ziedi.
- kamene Medaini dūc bites, meditatīvi — kamenes.
- mežģīņains Mežģīņaini aizkariņi pie logiem, smagnējs galds ar baltu galdautu, etažere ar kaut kādiem sieviešu krāmiem, bildes sakārtas gar sienām.
- noslēpumains Mordvieši ir noslēpumaini ļaudis, neviens nevar uzminēt, kas notiek viņiem galvā.
- svainis Nākamajā rītā mūsu pavadonis kopā ar brāli un svaini bija pazudis.
- ilgotne Nebūdams savā dabā reālists, ilgotnēm dzīvojis atšķirtībā no ļaužu drūzmas, Rainis nespēja orientēties cilvēkos, novērtēt viņus.
- vētrains Negribas lielīties, bet mūsu četrbalsīgajam mini korim veltītie aplausi bija vētraini.
- laikot No visiem izskraidītajiem saloniem un laikotajām kleitām atradu tiešām pasakaini skaistas un ideāli piegulošas, sākot no...
- programma Nodomāju – dīvaini gan, ka tāds tips klausās valsts radio pirmo programmu.
- musturains Normāla piekļūšana šādai mājai uz kolonnām, cik varēja noprast bija paredzēta pa tautiski " musturainiem" tiltiņiem.
- kaulains Nu un, ka spocīgi mirdzošas acis un kaulaini vaigi.
- sistēma Operāciju zāles ar saltām, zaļām sienām, aparāti, sistēmas, palagi ar asiņainiem, brūni iekaltušiem pleķiem un netīri skalpeļi, dzemdētāju gultas un formalīna smārds.
- vējains Otrs bija skaistulis — garš, cirtainiem matiem, bet gaisīgs un vējains...
- vēls Paēduši vēlas brokastis, visi četri aizgāja uz pilsētu un piegāja pie baznīcas, bet iekšā iegāja tikai svainis ar māti — viņi palika stāvēt uz ielas.
- bruņas Pamatīgs kukainis ar tumšbrūnām bruņām uz muguras un sešām melnām, spēcīgām kājām.
- ēnains Par klusiem pārīšiem uz ēnainiem soliņiem suns parasti nelikās ne zinis.
- gleznains Par laimi, vienā pils dārza stūrī auga biezi, gleznaini krūmi.
- asociācija Parādās murgaini tēli un asociācijas.
- cauri Pasaule šķita kā milzīgs gobelēns, kas karājas uz neredzamas auklas, cauri kura audu un metu spraudziņām plūda zeltaini stari.
- vērtēt Pasmaidīju, cik dīvaini reizēm savus vecākus vērtē bērni!
- samtains Pašreiz ragus uzberž vecākie buļļi, kas ir spēka gadu pilnbriedā, jaunekļi vēl ilgi staigās samtainiem ragiem.
- sniegains Pēc stundas tiek padots vilciens, un atsākas skrējiens cauri sniegainiem laukiem, purviem un mežiem.
- putekļains Pēkšņi izbaidītie baloži putekļainiem mākoņiem metās traukties debesīs.
- asiņains Pelēka suņa kažoka asiņaini vilnas lēveri.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa aini.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv