Paplašinātā meklēšana

Meklējam Novi.

Atrasts vārdos (16):

Atrasts vārdu savienojumos (22):

Atrasts skaidrojumos (391):

Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
nokvitināt Novicināt
nošvibināt Novicināt
nošvībināt Novicināt
novīcināt Novicināt
nožvibināt Novicināt
nočviruļot Novidžināt
noveibuļāties Noviebties
velonovietne Novietne, kurā iespējams novietot velosipēdu
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību)
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2)
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2)
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu)
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt)
paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis)
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību)
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties
izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu
aizņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis)
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu)
saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam)
dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem); process --> dislocēt (1)
pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
kavāža Novietošana pagrabā; noma par pagrabu vai veikalu
uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā)
lifo Novietošanas un uzglabāšanas princips "pēdējais iekšā - pirmais ārā" (angļu "last-in, first-out")
aizņemšana Novietošanās, iekārtojoties (kur); telpas, vietas izmantošana savām vajadzībām
novietināt Novietot
vietāt Novietot
izlikt Novietot (ārā); izvietot (to, kas izņemts no kurienes)
noparkot Novietot (automašīnu) stāvēšanai
noparkoties Novietot (automašīnu) stāvēšanai
noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt
nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
izastatīt Novietot (ko redzamā vietā)
izstatīt Novietot (ko redzamā vietā)
paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast
sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita
slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā
pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu
uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam)
ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu)
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu)
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā
pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam)
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties
situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā)
slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā
pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko)
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt
novietāt Novietot (priekšmetu)
pievietot Novietot (priekšmetu)
pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas
iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1)
trimmēt Novietot (sakraut) ogles kuģa bunkuros
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis)
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vietā, noteiktos apstākļos
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts)
atbalstīt Novietot (uz kā, kur u. tml.)
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
atkarināt Novietot atpakaļ karāties
parkoties Novietot automašīnu (uz ielas)
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā)
uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam)
paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ; ļaut gulēt
nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur)
apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt
noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus)
atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1)
noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas)
uzskapēt Novietot kaut kur augšā
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam)
dokot Novietot kuģi dokā
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu
nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot
nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot
izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā
uzšķiebt Novietot slīpi, noliekt
sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ
balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā)
dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem)
kārt Novietot tā, lai karājas
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1)
pietupināt Novietot tupus (pie kā, kam klāt)
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko)
likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.)
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur)
piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu)
pavietāt Novietot zem (kaut kā)
pamiegt Novietot zem sloga, lai nospiestu šķidrumu
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā)
padziļināt Novietot, iemontēt (ko) dziļāk par kā virsmu
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā
balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus)
rindot Novietot, likt rindā
pastatīt Novietot, nolikt
aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā)
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.)
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā
uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.)
atkārt Novietot, pakārt iepriekšējā vietā
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2)
pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2)
sarūmīt Novietot, savietot
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita
uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus
uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur)
norīkoties Novietoties
pievietoties Novietoties
aizkortelēties Novietoties (kam priekšā)
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku)
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem)
nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
norūmēties Novietoties (paredzētajā vietā)
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to)
aizkrāmēties Novietoties ar savām grabažām citiem priekšā (tos aizsprostojot)
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt; aplenkt (1)
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.)
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1)
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1)
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā)
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.)
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.)
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko)
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras)
atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties
piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam)
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā)
iesagulties Novietoties kur guļus
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā
pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām
apsēsties Novietoties sēdus
nosasēsties Novietoties sēdus
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā)
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa)
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī
uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam)
piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties
nostāties Novietoties stāvus (kur, kā)
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā)
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu)
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast
atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1)
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties
tupināties Novietoties tupus (satupties)
tupties Novietoties tupus stāvoklī
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1)
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1)
attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku)
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3)
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5)
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu
izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā)
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
likties Novietoties, arī tverties, glābties
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); aizņemt (2)
aprīkoties Novietoties, ierīkoties kam apakšā
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam)
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām)
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam)
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas)
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām
situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko)
Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta Ukrainā
Novika ezers Noviku ezers Šķaunes pagastā
nogalināt Novilcināt
noviļķināt Novilcināt
pievilcināt Novilcināt
tarpināt Novilcināt
vantaļot Novilcināt
pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku)
davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis
notarpināt Novilcināt, atstāt neziņā
aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku)
dasavilkties Novilcināties
nosavilcināties Novilcināties
novilkt Novilcināties
pārsaknosīties Novilcināties
nošmaukt Novilkt
noaut Novilkt (apavus, zeķes)
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu)
nopalināt Novilkt (drēbes)
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu
nosliept Novilkt (laiku), novilcināties
notaskāt Novilkt (nost)
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu)
izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses)
noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko)
nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko)
atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes); noģērbt
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu
nomauknot Novilkt mizu
noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu
novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes
nošvītrot Novilkt svītru
pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku)
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
apdriksnāt Novilkt, nomizot joslām
nodricināt Novilkt, noraut
nostilpēt Novilkt, nostīvēt (ar grūtībām)
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko
nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties
nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1)
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali
nospiedums Novilkums (1)
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
brauna Novilkušās čūskas āda
brauņas Novilkušās čūskas āda
nošņākt Novilt
novilstīt Novilt (ko); arī pievilt
nosaviļāties Noviļāties
novirkšēties Novirkšēt
novirkšēt Novirkšķēt (1)
noviršķēt Novirkšķēt (1)
nodreijāt Novirpot
novērsiens Novirze
nepareizība Novirze (piemēram, no normas), kļūda
nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4)
retrodeviācija Novirze atpakaļ
retropozīcija Novirze atpakaļ
nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
dismorfoze Novirze no normālās formas; bezveidība, kroplība
ekscess Novirze no normas
patoloģija Novirze no normas, nenormālība (kā attīstībā, izpausmē)
anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības
apeidoze Novirze no slimībai raksturīgās klīniskās vai histoloģiskās ainas
heteromorfisms Novirze no tipa vai normas; dažādas formas dažādās dzīves stadijās
nosliece Novirze no vēlamā, pareizā
ekskursija Novirze no vidējā stāvokļa; kustības apjoms; vibrācijas amplitūda
dekstrodeviācija Novirze pa labi
antepozīcija Novirze uz priekšu
lateropozīcija Novirze uz sāniem (dzemdes)
nosklanda Novirze, noslīdēšana
inklinācija Novirze, nosliece
deklinācija Novirze, nosliece; cikloforija
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums
disglikēmija Novirzes normālajā glikozes līmenī asinīs
novērzība Novirzība, novērsība
novirze Novirziens (1)
puritāņi Novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji
austromarksisms Novirziens austriešu sociāldemokrātijā 19. gs. b. - 20. gs. sākums
euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību
parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības
ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids
likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju
maksimālisms Novirziens krievu sociālrevolucionāru (eseru) partijā, tās galējais kreisais spārns
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms
diverģents Novirzījies, tāds, kas novirzās
atkāpe Novirzīšanās (no normas, parastās kārtības); atkāpšanās, atvirze
detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē
izvirziens Novirzīšanās no taisna virziena, nobīde
ekskurss Novirzīšanās no temata, - blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei
atkrišana Novirzīšanās no vēja
noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu)
nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli)
nodzīt Novirzīt (par parādībām dabā)
nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko
novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko)
uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu)
nosvērt Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu)
novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas)
novērst Novirzīt uz ko citu (uzmanību)
novērzēt Novirzīt, novērst
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.)
nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu)
noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā)
aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.)
nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem)
noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu)
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.)
nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē)
tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas
tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas
juziķ Novirzīties no sarunu temata
perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni)
fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu)
nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu)
noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā)
nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku)
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.)
nomauties Novirzīties, novērsties
nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novigrada pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
N Preču cenu indekss "Novitāte"
Vojvodina Serbijas Republikas autonomais novads, administratīvais centrs - Novi Sada, platība - 21506 kvadrātkilometri, 1979000 iedzīvotāju (2008.)
Aksaja upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka
Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
novinskieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji
novinskijieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Novi.