Paplašinātā meklēšana
Meklējam spēt.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (371):
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- (ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt.
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
- nospīdēt Ar spīdumu pārspēt.
- pārtaurēt Ar tauri pārspēt skaļumā.
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- izgūt Ātri paveikt, paspēt.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
- pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
- noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest.
- pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo.
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) būt pārākam; pārspēt.
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- kā uz sacīksti cenšoties citam citu pārspēt; lielā ātrumā.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
- kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
- pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā.
- pārducināt Ducinot pārspēt skaļumā.
- pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
- pārdunēt Dunot pārspēt skaļumā.
- aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot.
- apjaudāt Iespēt, aizpildīt.
- sajaust iespēt, varēt.
- nodžavāt Iespēt, varēt.
- iesaspēties Iespēt.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
- izšaut pulveri izmantot visu spēku, enerģiju un vairāk neko nespēt.
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē); izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izdzīvāt Iztikt ar kādiem līdzekļiem; spēt eksistēt no kā.
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt.
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas.
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- tuzināties Lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt.
- nec plus ultra līdz galējai robežai; pats labākais, nepārspētais.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- pasadoties Ļaut sevi pārspēt (darbā).
- izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt.
- izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto.
- pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
- ķezināties Nemākulīgi strādāt un nespēt pabeigt darbu.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- nepatapt Nepaspēt, laika trūkumā neizdarīt.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- palikt iepakaļ Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
- atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties.
- apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
- netikt ne tuvumā nespēt kādam līdzināties.
- iepūst Nespēt kaitēt.
- dekompensēt Nespēt kompensēt.
- uzdot Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
- nenoslēpt īlenu maisā nespēt noslēpt no citiem ko nevēlamu.
- tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- apmaldīties Nespēt orientēties.
- nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām.
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto stāju, iepriekšējo izturēšanās veidu; beigt izlikšanos.
- nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
- laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- nepārspējams Nolieguma divdabis --> pārspēt.
- nepārspēts Nolieguma divdabis --> pārspēt.
- pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
- pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
- pievarēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
- pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
- vārēt Pakļaut, pārspēt; arī veikt.
- bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- nogulēt Parasti savienojumā ar "varēt, spēt": varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
- pagrūst Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt"; varēt (spēt) grūst.
- paadīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) adīt.
- paairēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) airēt.
- paart Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) art.
- paaust Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) aust.
- pabraukt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt.
- padziedāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) dziedāt.
- paelpot Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) elpot.
- pagriezt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) griezt 1.
- pagriezt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) griezt 2.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- pagrozīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties.
- paiet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) iet.
- pairt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) irt; paairēt (4).
- pajāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) jāt.
- pakalt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kalt.
- pakliegt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kliegt.
- pakustēties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustēties.
- pakustināt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustināt.
- palaisties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) laisties.
- palasīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) lasīt.
- palasīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) lasīt.
- palidot Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) lidot.
- palīst Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) līst.
- palocīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīt.
- palocīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties.
- panest Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) nest.
- papeldēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) peldēt.
- papļaut Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) pļaut.
- paraudāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) raudāt.
- pariet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) riet.
- parunāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) runāt.
- nosēdēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) sēdēt.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- pastaigāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) staigāt.
- nostāvēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stāvēt.
- pastumt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stumt.
- pavelt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) velt.
- pavilkt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) vilkt.
- uzsolīt Pārspēt (kāda cita) piedāvājumu.
- apsteigt Pārspēt (kādu darbā), uzvarēt (kādu sacensībās).
- izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē.
- (iz)griezt pogas (ārā) pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies; būt pārākam.
- izgriezt pogas pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
- pārsist Pārspēt (kādu).
- pārtrumpot Pārspēt (kādu).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
- uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- noskriet Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem).
- noskriet Pārspēt braukšanā; pārspēt jāšanā.
- nobraukt Pārspēt braukšanā.
- aizstrādāt Pārspēt darbā.
- aizstrāzdāt Pārspēt darbā.
- nodzert Pārspēt dzeršanā; apdzert (3).
- apdzert Pārspēt dzeršanā.
- aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- pārgudrot Pārspēt gudrībā, meistarībā.
- apgudrīt Pārspēt gudrībā, viltībā.
- uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
- noiet Pārspēt iešanā.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
- nojāt Pārspēt jāšanā.
- aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā.
- aizgvelzt Pārspēt kādu čalošanā, pļāpāšanā.
- aizjāt Pārspēt kādu jāšanā (aizsteigties priekšā).
- sist pāri pārspēt kādu, būt pārākam.
- sist pušu pārspēt kādu, būt pārākam.
- gūt virsroku pārspēt kādu, uzvarēt.
- aizkliegt Pārspēt kliegšanā; pārkliegt.
- pārkrākt Pārspēt krākšanā, šņākšanā.
- aizlamāt Pārspēt lamās.
- aizlangāt Pārspēt lamās.
- aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
- nomelot Pārspēt melos.
- nopeldēt Pārspēt peldēšanā.
- noplukšēt Pārspēt pļāpāšanā.
- noplukšķēt Pārspēt pļāpāšanā.
- appļaut Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām.
- aizraudāt Pārspēt raudāšanā.
- aizravēt Pārspēt ravēšanā.
- aizrunāt Pārspēt runāšanā.
- nočalīt Pārspēt runāšanā.
- pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu); pārskanēt (3).
- pārskanēt Pārspēt skaļumā (citu skaņu).
- noskriet Pārspēt skriešanā.
- pārskriet Pārspēt skriešanā.
- aizstrīdēt Pārspēt strīdā.
- pārsvilpot Pārspēt svilpošanā.
- pārsvilpt Pārspēt svilpšanā.
- pārvaimanāt Pārspēt vaimanāšanā, žēlabās.
- pārburt Pārspēt, izmainīt cita burvja noburto.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- aizbāzt aiz jostas (kādu) pārspēt, likt atzīt savu pārākumu.
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) pārspēt, neļaut izvirzīties.
- graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
- nomākt Pārspēt, pievārēt, uzveikt, iznīcināt.
- piespēkot Pārspēt, pievārēt.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- iegriezt ķirķi pārspēt, sariebt.
- veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā.
- ielikt kloķi pārspēt, uzvarēt.
- pāršmaukt Pārspēt, uzvarēt.
- ekscedēt Pārspēt; pārkāpt atļautā robežas.
- gūt (arī dabūt, ņemt) virsroku (retāk pārsvaru) pārspēt; uzvarēt.
- iekabināt Pārspēt; uzvarēt.
- ielikt Pārspēt; uzvarēt.
- kabināt iekšā pārspēt.
- cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu pārspēt.
- sist (arī cirst) pušu (arī pāri) pārspēt.
- aiziet tālu priekšā pārspēt.
- aiziet (tālu) priekšā pārspēt.
- izmoderēt Pārspēt.
- augt pāri galvai Pārspēt.
- aiziet garām Pārspēt.
- pārgūt Pārspēt.
- pārspļaut Pārspēt.
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml).
- saņemt sevi rokās pārvarēt savu vājumu, saņemties, savaldīties, spēt rīkoties saprātīgi.
- savarēt Pārvarēt, pārspēt, saspaidīt.
- ievinnēt Pārvarēt, pārspēt.
- paveikt Pārvarēt, pārspēt.
- pievīt Pārvarēt, pārspēt.
- vīt Pārvarēt, pārspēt.
- ieveikt Pārvarēt, savaldīt, pārspēt.
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- palikt uz ceļa pārvietojoties nespēt sasniegt ceļa mērķi.
- pagaut Paspēt (izdarīt).
- pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā).
- iespēt Paspēt (ko veikt).
- patapt Paspēt (ko veikt).
- papādēt Paspēt (laika ziņā).
- patapties Paspēt ko veikt.
- pagumt Paspēt, pagūt.
- notrāpīt Paspēt; būt pareizā vietā vai laikā.
- apspēt Paspēt.
- iespēties Paspēt.
- padūgt Paspēt.
- padvīgt Paspēt.
- pajaudāt Paspēt.
- paskubt Paspēt.
- piespēt Paspēt.
- saskubt Paspēt.
- saspēt Paspēt.
- uzspēt Paspēt.
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).
- ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- pazaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- (pa)zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko); izsolē pārspēt (kādu).
- novinnēt Pieveikt, pārspēt.
- apgalēt Pieveikt, uzveikt, pārspēt, pabeigt.
- lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
- noturēt stūri prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
- apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
- palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
- pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt.
- pirksti svilst (biežāk deg) saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
- rekords krīt saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
- atnāca laime, pietrūka naudas saka, kad nevar izmantot izdevīgu iespēju, it īpaši kāršu spēlē, kad nav trumpja, ar kuru varētu pārspēt izspēlētu kārti
- možāt Saprast, varēt, spēt.
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar "varēt", "spēt": norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu).
- pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
- apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā; noskriet.
- cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
- cīkstīties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- atgūt valodu spēt atkal parunāt.
- atgūt runas spēju (arī valodu) spēt atkal parunāt.
- atgūt runas spējas (arī valodu) spēt atkal parunāt.
- atgūt valodu (arī runas spējas) spēt atkal parunāt.
- atļauties spēt iegādāties, lietot.
- tikko pavilkt kājas spēt izdzīvot, eksistēt.
- panest (kāda) skatienu spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
- panest skatienu spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- turēties uz kājām spēt pastāvēt grūtā situācijā.
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- turēties seglos spēt saglabāt līdzšinējo stāvokli, veikt uzticēto.
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
- mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt.
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- pāršņākt Šņācot pārspēt skaļumā.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
- melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
- konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- savīt Uzvarēt, pārspēt.
- atstāt jaņos uzveikt, pārspēt (sportā - ar lielu rezultāta starpību).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- pasīvā valoda valoda (avotvaloda), kuru tulks vai tulkotājs ir apguvis pietiekamā līmenī, lai no tās tekstu tulkotu, bet ne tik pietiekamā līmenī, lai spētu tajā tekstu tulkot.
- parakstīt varēt (spēt) rakstīt.
- pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
- ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt.
- jaust Varēt, iespēt, spēt.
- nožāt Varēt, iespēt, spēt.
- sajaudāt varēt, iespēt.
- matīt Varēt, iespēt.
- izspēt Varēt, pārspēt.
- atspēt Varēt, spēt, iespēt.
- varig Varēt, spēt; prast, mācēt.
- spēties varēt, spēt.
- gribēt Varēt, spēt.
- noļāt Varēt, spēt.
- pavarēt Varēt, spēt.
- mustīt Veikt, spēt.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- savoir cʽest pouvoir zināt nozīmē spēt; zināšanas ir spēks.
spēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV