Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīkst.
Atrasts vārdos (122):
- mīkst:1
- mīksta:1
- mīkste:1
- mīksts:1
- mīkstai:1
- mīkstēt:1
- mīkstīt:1
- mīkstot:1
- šmīksts:1
- mīkstais:1
- mīkstans:1
- mīkstava:1
- mīkstens:1
- mīksteņš:1
- mīkstone:1
- mīkstoņa:1
- mīkstums:1
- pamīksts:1
- smīkstēt:2
- smīkstēt:1
- šmīkstēt:1
- žmīkstēt:1
- mīkstināt:1
- mīkstkāja:1
- mīkstlode:1
- mīkstnējs:1
- mīkstonis:1
- mīksttūba:1
- mīkstulis:1
- mīkstvāku:1
- mīkstzāle:1
- mīkstzeme:1
- izmīkstēt:1
- izmīkstīt:1
- pusmīksts:1
- samīkstīt:1
- šmīkstoņa:1
- mīkstanīca:1
- mīkstčaula:1
- mīkstčauls:1
- mīksteklis:1
- mīkstenīca:1
- mīkstiklas:1
- mīkstlapis:1
- mīkstmēlis:1
- mīkstmieši:1
- mīkstnieks:1
- mīkstoties:1
- mīkstpiene:1
- mīkstpiens:1
- mīkstpiepe:1
- mīkstrocis:1
- mīkstspuru:1
- mīkstulība:1
- mīkstulīgs:1
- atmīkstajs:1
- atmīkstens:1
- nosmīkstēt:1
- nošmīkstēt:1
- nožmīkstēt:1
- nožmīkstēt:2
- pamīkstais:1
- pašmīkstēt:1
- smīkstināt:1
- šmīkstiens:1
- šmīkstināt:1
- žmīkstināt:1
- mīkstādains:1
- mīkstaunīca:1
- mīkstbarība:1
- mīkstcepure:1
- mīkstčaulis:1
- mīkstdabīgs:1
- mīkstgarīgs:1
- mīkstinieks:1
- mīkstmiesis:1
- mīkstmutīte:1
- mīkstpēdiņš:1
- mīkstsirdis:1
- mīkstspārņi:1
- mīkstvilnas:1
- atmīkstenis:1
- atmīkstināt:1
- pamīkstināt:1
- samīkstināt:1
- smīkstēties:1
- supermīksts:1
- šmīkstenice:1
- mīkstblaktis:1
- mīkstčaulība:1
- mīkstčaulīgs:1
- mīkstinājums:1
- mīkstināšana:2
- mīkstināšana:1
- mīkstinātājs:1
- mīkstināties:1
- mīkstlapains:1
- mīkstmiesība:1
- mīkstmiesīgs:1
- mīkstniecība:1
- mīkstpienene:1
- mīkstsirdība:1
- mīkstsirdīgs:1
- mīkstsirdīte:1
- mīksttapšana:1
- mīkstulīgums:1
- nošmīkstināt:1
- pašmīkstināt:1
- pažmīkstināt:1
- sašmīkstināt:1
- uzšmīkstināt:1
- mīkstināšanās:1
- mīkstlodēšana:1
- mīkstpienenes:1
- iešmīkstēties:1
- pašmīkstēties:1
- šmīkstināties:1
- mīkstčaulīgums:1
- mīkstsirdīgums:1
- atmīkstināties:1
- māņmīkstspārnis:1
- mīkstbruņurupuči:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (998):
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
- amuls Aita ar mīkstu spalvu.
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt.
- sažiekāt Apsmērēt (ar kādu mīkstu masu).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
- mīkstādains Ar mīkstu ādu pārklāts.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
- šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- arteriomalācija Artērijas sienas nenormāls mīkstums.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam.
- atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam.
- malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba.
- iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam.
- atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- pastozitāte Audu mīkstums, izblīdums, ļenganums.
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem).
- vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās.
- mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
- baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
- ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans.
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
- kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
- cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- stromulis Biezs, mīksts augu kāts.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
- pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
- brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā.
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu.
- mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla.
- pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums.
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana.
- uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem.
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām.
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- popa Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- popains Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- popājs Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- popiens Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- pops Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- mīkstināšana darbība, process --> mīkstināt.
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- Sonchus oleraceus dārza mīkstpiene.
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
- mīksteņš Dem. --> mīksts (1).
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- Malachius bipustulatus divplankumu māņmīkstspārnis.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums.
- danga Dubļu peļķe; mīksta, purvaina zeme.
- Sonchus asper dzeloņainā mīkstpiene.
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
- vesera dzirnavas dzirnavas mīkstu materiālu malšanai.
- jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
- vīksts Elastīgs, mīksts.
- oleamens Eļļaina, mīksta ziede jeb liniments.
- iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- mikāt Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu.
- mikot Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu.
- attaisnojošie pierādījumi faktiskie dati, kuri konstatē apstākļus, kas noliedz personas līdzdalību noziegumā vai noskaidro atbildību mīkstinošus apstākļus.
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
- planels Flanelis - mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums.
- pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm.
- gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
- ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums.
- pulpozs Gaļīgs, sastāvošs no mīkstuma.
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
- mollusca Gliemji, mīkstmieši jeb moluski.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
- glaums Gluds; mīksts; glums.
- glits Glums, mīksts (ceļš).
- čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
- lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
- pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā.
- tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
- čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks".
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- inkarnācija Iemiesošanās, ieaugšana mīkstajos audos.
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- palatomiogrāfs Ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā.
- skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- iemačkāt Iestūķēt (ko mīkstu).
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
- šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
- mīkstniecība Izlutinātība; mīkstčaulība.
- efeminēts Izlutināts, mīkstulīgs.
- uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
- uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
- sadumpēt izmīņāt (mīkstu zemi, gk. par liellopiem).
- bļurbt Izmirkstot kļūt mīkstam.
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
- ortokeratīti Izmirušu mīkstoņu dzimta.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti.
- izmaidzīt Izspaidīt; saspaidīt, sasmalcināt (ko mīkstu, parasti ar rokām).
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
- izplikšķināt Izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas.
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- lāna gaļa jēla, mīksta gaļa.
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
- žļagans Jēls, mīksts.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- žmiks Kāda mīksta masa.
- klodzans Kādas mīkstas masas liels daudzums.
- ļumiķis Kāds, kas grīļojas no taukiem, mīkstmiesis.
- mīkstkāja Kāds, kuram ir mīkstas kājas (kā lācim).
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- encefaloma Karcinoma ar mīkstu smadzeņveida konsistenci.
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
- atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem.
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- klamacis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- klamācis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai.
- ļepuška Kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne).
- plēkša Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēksta Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēkstere Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- ļekāns Kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis.
- ļerekls Kaut kas mīksts, jēls.
- ļekains Kaut kas mīksts, kas nokarājas.
- mekucis Kaut kas mīksts, piem., nobarota vista vai sivēns.
- lepāns Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
- lepis Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
- ļekums Kaut kas mīksts.
- ļumenīca Kaut kas no mīkstuma ļodzīgs.
- vakāns Kaut kas smags, mīksts, tukls.
- žļudzināt Kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt.
- izžiemelēties Kaut ko mīkstu un mitru saspiežot rokās nosmērēties.
- glizināt Kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt).
- apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
- izčūgarāt Kļūt irdenam, drupanam, mīkstam.
- čaugot Kļūt irdenam, mīkstam, birstošam.
- laidīties Kļūt mīkstākam (un miklākam).
- atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
- atmīkstināties Kļūt mīkstākam, pielaidīgākam.
- mīkstēt Kļūt mīkstākam.
- mīkstoties Kļūt mīkstākam.
- izžļakstēt Kļūt mīkstam (par sniegu).
- mīkškīt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīškīt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīškt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīkškt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt.
- saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
- mīkstināties Kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- atsalaisties Kļūt mīkstam, arī mīkstākam no mitruma.
- bļugt Kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst.
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- vurvēt Kļūt mīkstam, purvainam.
- pašķīstīties Kļūt mīkstam, šķidram.
- ļept Kļūt mīkstam, vājam.
- izčaugāt Kļūt mīkstam.
- uzpūkšķēt Kļūt mīkstam.
- uzpūpēt Kļūt mīkstam.
- mīkšķēt Kļūt mīksts, kust; mīkt.
- atmist Kļūt mitram un mīkstam.
- piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
- izļumt Kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- ļumens Korpulents, mīksts, ļumīgs.
- korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses.
- bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes.
- izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
- linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli.
- soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
- adelphocoris Kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints.
- anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
- bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- lecanium Lecanium hesperidum - mīkstās augmāju bruņuts "Coccus hesperidum" nosaukuma sinonīms.
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas).
- pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- pikācis Liels mīkstas masas sabiezējums.
- miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals.
- kankāns Liels, smags, mīksts.
- fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- bukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
- ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- mīkstlodēšana Lodēšana ar mīkstlodi.
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts.
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- rafija Lūki, ko iegūst no šī auga; mīksti lūki.
- encefaloīds ļaundabīgs audzējs ar mīkstu, smadzenēm līdzīgu konsistenci
- noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
- ļukains Ļengans mīkstums.
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
- ļurka Ļodzīgs, mīksts.
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
- flanelis ļoti mīksts tīrvilnas audums audekla vai trinīša pinumā.
- mīksts kā līnis ļoti mīksts, labi barots.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- mīksts kā plūme ļoti mīksts.
- mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts.
- mīksts kā pīļu sūdi ļoti mīksts.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
- kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
- lene Maigi; lēni; liegi; mīksti.
- leno Maigi; lēni; liegi; mīksti.
- atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas.
- dropana Maizes mīkstums.
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus).
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
- malachiidae Māņmīkstspārņu dzimta.
- melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms.
- malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus").
- divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
- zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis").
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu.
- pārtrauktā vibrināšana masāža, ko izdara ar delnas malu, retāk ar dūri, dauzot kādu ne pārāk jūtīgu, mīkstu ķermeņa daļu, kam ir stingrs skeleta pamats.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā.
- blekte Meldru pinums saku mīkstās pamatnes izveidošanai.
- kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu.
- miekšēt Mērcējot darīt mīkstu.
- miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
- pudlingošana Metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
- izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
- Coccus hesperidum mīkstā augmāju bruņuts.
- Hamamelis mollis mīkstā burvjlazda.
- Crepis mollis mīkstā cietpiene.
- Calliergon cordifolium mīkstā dumbrene.
- ļeperis Mīkstā gaļa, mīkstums.
- Geranium molle mīkstā gandrene.
- Ctenidium molluscum mīkstā ķemmzare.
- Bromus mollis mīkstā lāčauza.
- Galium mollugo mīkstā madara.
- Holcus mollis mīkstā meduszāle.
- Passiflora mollissima mīkstā pasiflora.
- Rosa mollis mīkstā roze.
- Crepidotus mollis mīkstā sēdene.
- Drepanocladus aduncus mīkstā sirpjlape.
- priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī).
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
- ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī.
- Acanthus molli mīkstais akants.
- Galeopsis pubescens mīkstais aklis.
- Alchemilla mollis mīkstais rasaskrēsliņš.
- Rhododendron molle mīkstais rododendrs.
- Sphagnum molle mīkstais sfagns.
- bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai.
- zaļās ziepes mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- lucernas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Adelphocoris lineolatus").
- zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris").
- dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi").
- zaļā dārza blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pabulinus").
- spīdīgā pļavas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pratensis").
- lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis.
- čaupēdis Mīkstčaulis, mīkstpēdiņš.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- meiksts pīns mīksti sildīts biezpiens.
- palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- tīruma mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus arvensis").
- dzeloņainā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus asper").
- zemā mīkstpene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama.
- dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus").
- lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs.
- moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
- palatāls līdzskanis mīksts līdzskanis.
- maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot.
- marselīns mīksts zīda audums, tafta paveids.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- flanelis mīksts, viegls, var būt balināts, vienkrāsains vai apdrukāts kokvilnas audums audekla vai trinīša pinumā, parasti ar divpusēju uzkārsumu.
- smilkstens mīksts, vijīgs.
- rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram.
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties.
- izmīkstēt Mitrumā kļūt mīkstam.
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- glotnieks Molusks, mīkstmiesis.
- nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām.
- pavilnīt Nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos).
- pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva.
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva.
- trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
- kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
- kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm.
- šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas).
- onihomalācija Nenormāls nagu mīkstums.
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi.
- garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu).
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
- sarko- Norāda uz ķermeņa mīkstajiem audiem, muskuļiem.
- malako- Norāda uz nenormālu mīkstumu, maigumu; uz atmiekšķēšanos.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
- nošmīkšēt Nošmīkstēt.
- nošmīkšķēt Nošmīkstēt.
- noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
- noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
- noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
- noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- mīčaule Ola ar mīkstu čaulu.
- mīkstčaulis Ola ar mīkstu čaulu.
- mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
- Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā.
- skeletizācija Orgāna atbrīvošana no apkārtējiem mīkstajiem audiem, piem., kuņģa atbrīvošana no saitēm un apzarņa pirms kuņģa rezekcijas.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- lutināt Padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru.
- palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
- uzpūdēt Padarīt mīkstāku (cepeti).
- mīkstot Padarīt mīkstāku.
- pamīkšēt Padarīt mīkstāku.
- atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
- izžļidzināt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt.
- izmīkstīt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt.
- lumdīt Padarīt mīkstu, lokanu.
- atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
- miešķināt Padarīt mīkstu.
- uzmīcīt Padarīt mīkstu.
- iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
- iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
- saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
- izžuldzēt Padarīt pārlieku slapju un mīkstu.
- saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
- vīks Padevīgs, mīksts.
- al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts.
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1.
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- mīkšņot Palikt mīkstam.
- mīkt Palikt mīkstam.
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
- Crataegus submollis pamīkstā vilkābele.
- mīkstans Pamīksts.
- mīkstens Pamīksts.
- pamīkšķs Pamīksts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- miekšēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska.
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
- izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
- šķīsta dzijs pārāk mīksti savērpta dzija.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
- noķepināt Pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- noķept Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt.
- noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- pulpācija Pārveidošanās pulpā, mīkstumā.
- saļumt Pārvērsties (vāroties) mīkstā masā.
- sažļugt pārvērsties mīkstā masā.
- tukšmaņi Paslēpenes, mīkstumi.
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs.
- pažmidzināt Pašmīkstināt.
- pažmīkstināt Pašmīkstināt.
- piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- vidējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
- rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties.
- lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā.
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa.
- kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- pieķepēt Pielipināt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt.
- pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu.
- pietepēt Piepildīt, piestūķēt (ar mīkstu, miklu masu).
- pieķept Piepildīties, piesūkties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
- zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia").
- pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus").
- pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster").
- rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica").
- sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus").
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
- pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
- pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
- lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija.
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi.
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- fulārs Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts.
- uranostafiloplastika Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija.
- uranostafiloplastiska Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija.
- stafiloplastika Plastiska mīksto aukslēju vai ūkas operācija.
- veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu).
- plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns.
- švammīgs Porains un mīksts.
- švamme Porains, mīksts sūklis.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
- mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana.
- sauspuvām Pūt neizšķīstot un nepārvēršoties slapjā, mīkstā veidā.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka.
- bakšēt Radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- pļekšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
- pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
- mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
- ķāpēties Rakņāties pa kādu mīkstu masu.
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- izmiekšēties Refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
- izmiekšķēties Refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
- slāpējošais reflektors reflektors, kas izkliedē vai mīkstina virzīto gaismu.
- tums Resns, mīksts.
- pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
- pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
- ķellāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- ķemmāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
- tenārs Rokas īkšķa pacēlums jeb mīkstums.
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- Cantharis fusca rūsganais mīkstspārnis.
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu.
- kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
- kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa.
- aizmiekšķēt Sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
- sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt.
- Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- mīksnējs Samērā mīksts; pamīksts.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- izļerēt Samirkt, kļūt mīkstam.
- sasmitēt Samitrināt, saslapināt (mīksti savērptus velkus ar sūkalām, lai tie kļūst stingrāki).
- vellutato samtaini, mīksti.
- judrs Sapuvis, mīksts, porains.
- daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi).
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- izšļurgt Saslapināt, mitrumā kļūt mīkstam.
- sakleķēt Saspiest (mīkstā masā).
- sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu.
- izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- pļak Savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- pompadūra Sevišķa stila mēbeles, mīksts krēsls.
- supermīksts Sevišķi mīksts.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
- kult Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds.
- izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
- orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu.
- krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu.
- skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas.
- kokskrūve Skrūve, kas iegriežama samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos).
- birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem.
- ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu).
- izļēpt Slapjumā izmirkstot kļūt mīkstam.
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
- cefaloma Smadzeņveida karcinoma; mīksts vēzis.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi.
- napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
- šļepatāt Snigt ar lielām un mīkstām pārslām.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- painīt Spaidīt (ko mīkstu).
- metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta.
- apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
- izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda.
- sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai.
- cerāts Speciāls zāļu veids aptiekās, cietāks par ziedi, bet mīkstāks par plāksteri.
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- Malachius aneus spīdīgais māņmīkstspārnis.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- ķuslis Spilvens, ko paliek mīkstākai sēdēšanai ratos vai ragavās, arī ar salmiem piebāzts maiss gulēšanai.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus.
- grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- zaptīgs Sulīgs, mīksts (par augļiem, ogām).
- sēklis šelfa virsmas pacēlums, kurš sastāv no mīkstas grunts un kura dziļums salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels; kontinentālais sēklis.
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu.
- pulpa Šķidra, mīksta bezformas masa.
- jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- šmaukstēt Šmīkstēt.
- šmīkšēt Šmīkstēt.
- žmīkšēt Šmīkstēt.
- žmīkstēt Šmīkstēt.
- žmiukšēt Šmīkstēt.
- šmaukstiens Šmīkstiens.
- šmeikstiens Šmīkstiens.
- šmaukstināt Šmīkstināt.
- šmeikstināt Šmīkstināt.
- šmīkšināt Šmīkstināt.
- šņiukstināt Šmīkstināt.
- žmīkstināt Šmīkstināt.
- šmaukstināties Šmīkstināties.
- šmīkšoņa Šmīkstoņa.
- šmūkšoņa Šmīkstoņa.
- šmūkstoņa Šmīkstoņa.
- šmauksts Šmīksts.
- smīkšķis Šmīksts.
- žmurkšēt Šmurkstēt; arī šmīkstēt.
- žmurkšināt Šmurkstināt; arī šmīkstināt.
- pītā kokvilnas trose šotīm ļoti piemērota trose, tā nemet ķiņķus, ir mīksta un labi tek blokos.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs.
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- atlaidens Tāds (sniegs, arī ledus), kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.
- mīkstlapains Tāds, kam ir mīkstas lapas (par augiem).
- mīkstvāku Tāds, kam ir mīksti vāki.
- mīkstvilnas Tāds, kam ir mīksts apmatojums (parasti par aitām); tāds, no kura apmatojuma iegūst mīkstu vilnu.
- pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
- mīkstmutīte Tāds, kam ir patīkama, mīksta mute un attiecīgi maiga balss.
- pūkains Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm).
- intrapiāls Tāds, kas atrodas smadzeņu mīkstā apvalka audos.
- interpiāls Tāds, kas atrodas starp diviem mīkstā smadzeņu apvalka slāņiem.
- ekstrameningeāls Tāds, kas atrodas vai rodas ārpus smadzeņu mīkstā apvalka.
- epicerebrāls Tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku).
- lēnitīvs Tāds, kas atvieglina, mīkstina.
- maigs Tāds, kas ir mīksts, gluds, līdzens (par ādu, apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir mīksta, gluda, līdzena āda, apmatojums, apspalvojums (par ķermeņa daļām).
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- maigs Tāds, kas nav ass, raupjš (par augiem, to daļām); arī mīksts.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām); ciets, koksnains.
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass.
- ķeckains Tāds, kas notriepts ar mīkstu, pašķidru vielu, masu.
- samtains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu, arī mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu).
- zīdains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
- pļekatains Tāds, kas sastāv no mīkstas, lipīgas vielas gabaliem.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- pūkains Tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
- staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
- čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- pļoncka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka.
- pļancka Tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts.
- čapans Tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs.
- šļaceklis Tas, kas ir mīksts, bezformīgs.
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- semipelagianisms Teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagianismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
- atsalaisties Tiekot asinātam, kļūt mīkstam (piemēram, par tērauda rīku).
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
- aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu.
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
- dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna).
- sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu.
- ieķept Tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- lauku mīkstpiene tīruma mīkstpiene.
- Sonchus arvensis tīruma mīkstpiene.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem.
- ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
- ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
- mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem.
- foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- ļecens Tukls, mīksts.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne.
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos).
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku.
- apčabināt Uzpurināt, uzčubināt (gultu, lai tā kļūtu mīkstāka).
- pūkšīgs uzpūsts un mīksts (par maizi).
- saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
- šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
- klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu).
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
- pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
- iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
- pope Vāji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra; purvs ar ciņiem.
- smildzināt Vājināt, mazināt, mīkstināt.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
- čākstiņa Vaļīga, mīksta kāpostgalviņa.
- irds Vaļīgs, mīksts.
- leģēns Vārgs, gļēvs, mīksts.
- pusmīkstā ola vārīta ola ar mīkstu dzeltenumu.
- gurklas Varžu kurkuļi; netiešā nozīmē mīksti priekšmeti.
- ļumene Veca cepure, veca mīksta platmale.
- becene Veca, mīksta beka; beka.
- ļumene Veca, mīksta sēne.
- ķepināt Veidot (no kā mīksta, lipīga).
- izmaigt Veidot ar pirkstiem kādu mīkstu vielu.
- ļuļļināt Veidot, gatavot (no kādas mīkstas masas).
- ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
- izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
- savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- pusmīksts Vidēji mīksts.
- "chinos" bikses viegla un mīksta kokvilnas auduma bikses.
- kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā.
- kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra.
- soda mīkstināšana vieglāka soda noteikšana par likuma sankcijā paredzēto, ko tiesa izdara, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošus apstākļus un viņa personību.
- čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam).
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes.
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
- sintepons Viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.; sintapons.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- mīkstinātājs Viela, ar ko mīkstina.
- mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju.
- veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
- apāra Vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle.
- raspele Vīle koku u. c. mīkstu materiālu vīlēšanai.
- rasvīle Vīle koku u. c. mīkstu materiālu vīlēšanai.
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
- apdrakšt Visapkārt kļūt mitram un mīkstam.
- mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstmiesība Vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība.
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
- Malachius viridis zaļais māņmīkstspārnis.
- mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem).
- nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
- nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
- savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
- Sonchus humilis zemā mīkstpiene.
- ķellāt Ziest, triept (ko mīkstu, lipīgu), ķēpāties, apsmulēt.
- flomāsters Zīmējumu tehnikas veids, kam raksturīgas mīksti plūstošas līnijas.
- pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela.
- padēklis Zirgam saku paliekamais (mīkstināšanai).
- vipatas Zirgu locītavu iekaisumi, mīksti, šķidrumu saturoši pampumi, visbiežāk zirgu vēzīša un lecamā locītavā, parasti abās pusēs.
- žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt).
- žņaugas Žaunas, pakakles mīkstumi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mīkst.