Paplašinātā meklēšana

Meklējam mīkst.

Atrasts vārdos (123):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1017):

tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
amuls Aita ar mīkstu spalvu
aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
vaņķis Apaļš un mīksts vēders
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu)
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas
mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt
sažiekāt Apsmērēt (ar kādu mīkstu masu)
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
mīkstādains ar mīkstu ādu pārklāts
zirgs ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām)
sulfoogle ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām
buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām
piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
arteriomalācija Artērijas sienas nenormāls mīkstums
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
bungāt atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti
atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam
atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam
malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis
mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.)
retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis
pastozitāte Audu mīkstums, izblīdums, ļenganums
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem)
vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās
mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu
kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai
madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos
dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu
ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans
krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums
cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats
cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats
cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats
cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats
stromulis Biezs, mīksts augu kāts
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm)
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu
mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla
pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga
lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
popa daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
popains daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
popājs daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
popiens daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
pops daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu
mīkstināšana darbība, process --> mīkstināt
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
mīkstinātājs darītājs --> mīkstināt
Sonchus oleraceus dārza mīkstpiene
piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
mīksteņš dem. --> mīksts (1)
osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai
soklējs koks diezgan mīksts, liels koks ar sarkanīgu ziemeļu pusi
tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
Malachius bipustulatus divplankumu māņmīkstspārnis
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums
danga Dubļu peļķe; mīksta, purvaina zeme
Sonchus asper dzeloņainā mīkstpiene
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
vesera dzirnavas dzirnavas mīkstu materiālu malšanai
jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma
cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts
vīksts Elastīgs, mīksts
oleamens Eļļaina, mīksta ziede jeb liniments
iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
mikāt Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu
mikot Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu
attaisnojošie pierādījumi faktiskie dati, kuri konstatē apstākļus, kas noliedz personas līdzdalību noziegumā vai noskaidro atbildību mīkstinošus apstākļus
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas)
nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija
bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās
ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums
pulpozs Gaļīgs, sastāvošs no mīkstuma
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju
mollusca Gliemji, mīkstmieši jeb moluski
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā
zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem)
glaums Gluds; mīksts; glums
glits Glums, mīksts (ceļš)
čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības
lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts
iesējuma tipi grāmatu iedalījums pēc iesiešanas veida: skavota brošūra; grāmata mīkstajos vākos; grāmata mīkstajos vākos ar atlokiem; grāmata cietajos vākos; grāmata cietajos vākos ar apvāku; grāmata ar vaļēju muguriņu; grāmata, iesieta ar metāla spirāli; grāmata ar fleksi vākiem
peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai
slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta)
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku
polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu
čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks"
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā)
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
inkarnācija Iemiesošanās, ieaugšana mīkstajos audos
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu)
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt
palatomiogrāfs ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā
skalpelis ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai
iešmīkstēties iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās)
iemačkāt Iestūķēt (ko mīkstu)
botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem
šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos
atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim
šmīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
nošmīkstināt īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt
uzšmīkstināt īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt
nošmīkstēt īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu)
šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks
mīkstniecība Izlutinātība; mīkstčaulība
efeminēts Izlutināts, mīkstulīgs
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
sadumpēt izmīņāt (mīkstu zemi, gk. par liellopiem)
bļurbt Izmirkstot kļūt mīkstam
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām
ortokeratīti Izmirušu mīkstoņu dzimta
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža
azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti
izmaidzīt Izspaidīt; saspaidīt, sasmalcināt (ko mīkstu, parasti ar rokām)
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
saķepināt izveidot (no kā mīksta, lipīga)
izplikšķināt izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas
stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
lāna gaļa jēla, mīksta gaļa
taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas
žļagans Jēls, mīksts
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
pārvalks kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
žmiks kāda mīksta masa
klodzans kādas mīkstas masas liels daudzums
ļumiķis kāds, kas grīļojas no taukiem, mīkstmiesis
mīkstkāja kāds, kuram ir mīkstas kājas (kā lācim)
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
encefaloma Karcinoma ar mīkstu smadzeņveida konsistenci
konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt
klamacis kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns
klamācis kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns
mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai
ļumāns kaut kas ļumīgs, mīksts
ļekums kaut kas mīksts
ļepuška kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne)
plēkša kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
plēksta kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
plēkstere kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
ļekāns kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis
ļerekls kaut kas mīksts, jēls
ļekains kaut kas mīksts, kas nokarājas
mekucis kaut kas mīksts, piem., nobarota vista vai sivēns
lepāns kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis
lepis kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis
ļumenīca kaut kas no mīkstuma ļodzīgs
vakāns kaut kas smags, mīksts, tukls
žļudzināt kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt
izžiemelēties kaut ko mīkstu un mitru saspiežot rokās nosmērēties
glizināt kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt)
apvelties kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu)
izčūgarāt kļūt irdenam, drupanam, mīkstam
čaugot kļūt irdenam, mīkstam, birstošam
mīkstēt kļūt mīkstākam
mīkstoties kļūt mīkstākam
laidīties kļūt mīkstākam (un miklākam)
atlaisties kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma)
atmīkstināties kļūt mīkstākam, pielaidīgākam
izčaugāt kļūt mīkstam
uzpūkšķēt kļūt mīkstam
uzpūpēt kļūt mīkstam
izžļakstēt kļūt mīkstam (par sniegu)
mīkškt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt
mīkškīt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt
mīškīt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt
mīškt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt
saļupt kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā)
mīkstināties kļūt mīkstam vai mīkstākam
atsalaisties kļūt mīkstam, arī mīkstākam no mitruma
bļugt kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst
atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
vurvēt kļūt mīkstam, purvainam
pašķīstīties kļūt mīkstam, šķidram
ļept kļūt mīkstam, vājam
mīkšķēt kļūt mīksts, kust; mīkt
atmist kļūt mitram un mīkstam
piepļakšēt kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept
izļumt kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam
krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans
destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors
apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
ļumens Korpulents, mīksts, ļumīgs
korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses
bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes
izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu
rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos
cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu
oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu
glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu
gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu
decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos
izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu
izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu
izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā
cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu
cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos
cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos
skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas
dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas
laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos
zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā
sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli
soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
audējkāji kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās
adelphocoris kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints
anthochomus kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens
sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls
litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (_Ytterbium_), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
lecanium Lecanium hesperidum - mīkstās augmāju bruņuts "Coccus hesperidum" nosaukuma sinonīms
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām
uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas)
pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa
klucis liels mīkstas masas gabals
pikācis liels mīkstas masas sabiezējums
miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
klodzans Liels, mīksts maizes gabals
kankāns Liels, smags, mīksts
fok lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu)
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju)
mīkstlodēšana Lodēšana ar mīkstlodi
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām
leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
rafija Lūki, ko iegūst no šī auga; mīksti lūki
encefaloīds ļaundabīgs audzējs ar mīkstu, smadzenēm līdzīgu konsistenci
noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt
ļukains Ļengans mīkstums
ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks
ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu
ļurka Ļodzīgs, mīksts
lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks
mīksts kā plūme ļoti mīksts
mīksts kā pīļu sūdi ļoti mīksts
mīksts kā samts ļoti mīksts
mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts, irdens
mīksts kā līnis ļoti mīksts, labi barots
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists
pūkaiņš ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras
pūderslotiņa ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas
ķemmdzija ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas
pūka ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa
kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans)
ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks
lene Maigi; lēni; liegi; mīksti
leno Maigi; lēni; liegi; mīksti
atblaizīta maize maize, kuras garoza ir atdalījusies (no mīkstuma)
atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas
dropana Maizes mīkstums
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai
rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu
malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus)
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu
malachiidae Māņmīkstspārņu dzimta
melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms
malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus")
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus")
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis")
starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu
pārtrauktā vibrināšana masāža, ko izdara ar delnas malu, retāk ar dūri, dauzot kādu ne pārāk jūtīgu, mīkstu ķermeņa daļu, kam ir stingrs skeleta pamats
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja
jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks
jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot
fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā
blekte Meldru pinums saku mīkstās pamatnes izveidošanai
kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu
miekšēt Mērcējot darīt mīkstu
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū)
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu)
presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša
pudlingošana Metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu
juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
Coccus hesperidum mīkstā augmāju bruņuts
Hamamelis mollis mīkstā burvjlazda
Crepis mollis mīkstā cietpiene
Calliergon cordifolium mīkstā dumbrene
ļeperis Mīkstā gaļa, mīkstums
Geranium molle mīkstā gandrene
Ctenidium molluscum mīkstā ķemmzare
Bromus mollis mīkstā lāčauza
Galium mollugo mīkstā madara
Holcus mollis mīkstā meduszāle
Passiflora mollissima mīkstā pasiflora
Rosa mollis mīkstā roze
Crepidotus mollis mīkstā sēdene
Drepanocladus aduncus mīkstā sirpjlape
priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī)
žokejnīca mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm; žokejcepure
raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) mīksta, gļotaina masa
ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela
ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī
lēšķa mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis
lēšķe mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
lēšķis mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
Acanthus molli mīkstais akants
Galeopsis pubescens mīkstais aklis
Alchemilla mollis mīkstais rasaskrēsliņš
Rhododendron molle mīkstais rododendrs
Sphagnum molle mīkstais sfagns
bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai
zaļās ziepes mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību
lucernas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Adelphocoris lineolatus")
zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris")
dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi")
zaļā dārza blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pabulinus")
spīdīgā pļavas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pratensis")
lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis
čaupēdis Mīkstčaulis, mīkstpēdiņš
vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā
liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā
meiksts pīns mīksti sildīts biezpiens
palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
tīruma mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus arvensis")
dzeloņainā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus asper")
zemā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama
dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus")
lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs
moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots
palatāls līdzskanis mīksts līdzskanis
maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot
mīkstais papīrs mīksts papīrs, kurš ir pamatā vienkārtīgiem vai daudzkārtīgiem papīra izstrādājumiem (piemēram, salvetes, tualetes papīrs utt.)
flanelis mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums
marselīns mīksts zīda audums, tafta paveids
pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām)
atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst
samtains mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu)
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
ļecēns mīksts, resns, radījums, gandrīz bez kauliem
pūkains mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums
smilkstens mīksts, vijīgs
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī
atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam
iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam
iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam
mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem)
mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem)
izmīkstēt Mitrumā kļūt mīkstam
ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram
norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2)
izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem)
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu
glotnieks Molusks, mīkstmiesis
nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa
hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi
cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām
pavilnīt nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos)
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
pašmīkstēt neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
pašmīkstēties neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
pašmīkstināt neilgu laiku, mazliet šmīkstināt
čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva
čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva
trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas
kokerspaniels neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns
kumkvats neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu
ūka neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū
pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai
elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm
šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas)
onihomalācija Nenormāls nagu mīkstums
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos)
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu)
žokejcepure no gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
berete no mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu)
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
sarko- norāda uz ķermeņa mīkstajiem audiem, muskuļiem
malako- norāda uz nenormālu mīkstumu, maigumu; uz atmiekšķēšanos
velūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma
mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^
nošmīkšēt Nošmīkstēt
nošmīkšķēt Nošmīkstēt
noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
mīčaule Ola ar mīkstu čaulu
mīkstčaulis Ola ar mīkstu čaulu
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem)
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
skeletizācija Orgāna atbrīvošana no apkārtējiem mīkstajiem audiem, piem., kuņģa atbrīvošana no saitēm un apzarņa pirms kuņģa rezekcijas
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi
frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
lutināt padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru
palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
mīkstot padarīt mīkstāku
pamīkšēt padarīt mīkstāku
uzpūdēt padarīt mīkstāku (cepeti)
miešķināt padarīt mīkstu
uzmīcīt padarīt mīkstu
atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
izmīkstīt padarīt mīkstu, atmiekšķēt
izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
lumdīt padarīt mīkstu, lokanu
atmīkstināt padarīt mīkstu, mīkstināt
iemīkšķēt padarīt nedaudz mīkstāku
iemīkšķināt padarīt nedaudz mīkstāku
piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
izžuldzēt padarīt pārlieku slapju un mīkstu
saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
vīks Padevīgs, mīksts
al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts
struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals
struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
mīkšņot Palikt mīkstam
mīkt Palikt mīkstam
karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm
Crataegus submollis pamīkstā vilkābele
mīkstans Pamīksts
mīkstens Pamīksts
pamīkšķs Pamīksts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
mīkstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts
saķepēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs
miekšēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts
miekšķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts
šmīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks
mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska
kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
izblinst pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst
šķīsta dzijs pārāk mīksti savērpta dzija
sastiept pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties
noķepināt pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķept pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt
noķepēt pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
kandelilvasks pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
pulpācija Pārveidošanās pulpā, mīkstumā
saļumt Pārvērsties (vāroties) mīkstā masā
sažļugt pārvērsties mīkstā masā
tukšmaņi Paslēpenes, mīkstumi
placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs
pažmidzināt Pašmīkstināt
pažmīkstināt Pašmīkstināt
piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu)
pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8)
mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9)
atlīt pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties
lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa
kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
pieķepēt Pielipināt (ar ko mīkstu, lipīgu)
pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt
pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu
pietepēt Piepildīt, piestūķēt (ar mīkstu, miklu masu)
pieķept Piepildīties, piesūkties (ar ko mīkstu, lipīgu)
maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis")
zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia")
pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus")
pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster")
rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica")
sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus")
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi)
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam
pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu)
spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē
glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi
lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija
gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi
pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums
safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai)
safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns
fulārs Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts
uranostafiloplastika Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija
uranostafiloplastiska Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija
stafiloplastika Plastiska mīksto aukslēju vai ūkas operācija
veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu)
plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai)
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa
popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns
švammīgs Porains un mīksts
švamme Porains, mīksts sūklis
lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
mīksttapšana process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi
pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana
sauspuvām Pūt neizšķīstot un nepārvēršoties slapjā, mīkstā veidā
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka
bakšēt radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļadzēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai
mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
ķāpēties Rakņāties pa kādu mīkstu masu
žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs
izmiekšēties refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam
izmiekšķēties refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam
slāpējošais reflektors reflektors, kas izkliedē vai mīkstina virzīto gaismu
tums Resns, mīksts
pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati
pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām
ķellāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķemmāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu)
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu)
tenārs Rokas īkšķa pacēlums jeb mīkstums
romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas
Cantharis fusca rūsganais mīkstspārnis
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu
ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu)
mīksts kā vilna saka par ko ļoti mīkstu (_biežāk_ par maizi)
kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu
kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu
kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa
aizmiekšķēt sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums)
sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt
silksne saku apkakles mīkstā pamatne (polsterēts gredzens)
Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm)
paciets samērā ciets; pretstats: pamīksts
mīksnējs samērā mīksts; pamīksts
pamīksts samērā mīksts; pretstats: paciets
izļerēt Samirkt, kļūt mīkstam
sasmitēt Samitrināt, saslapināt (mīksti savērptus velkus ar sūkalām, lai tie kļūst stingrāki)
vellutato samtaini, mīksti
judrs Sapuvis, mīksts, porains
daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi)
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai
izšļurgt Saslapināt, mitrumā kļūt mīkstam
sakleķēt Saspiest (mīkstā masā)
sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu
izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans
pļak savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu)
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu
puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
pompadūra Sevišķa stila mēbeles, mīksts krēsls
supermīksts Sevišķi mīksts
pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
kult Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli)
sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu
krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu
skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas
kokskrūve Skrūve, kas iegriežama samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos)
birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem
ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu)
izļēpt Slapjumā izmirkstot kļūt mīkstam
nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
cefaloma Smadzeņveida karcinoma; mīksts vēzis
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi
merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi
napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem
šļepatāt Snigt ar lielām un mīkstām pārslām
salēpēt snigt mīkstām un lielām pārslām
kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
painīt Spaidīt (ko mīkstu)
metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku
šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda
sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai
cerāts Speciāls zāļu veids aptiekās, cietāks par ziedi, bet mīkstāks par plāksteri
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā
Malachius aneus spīdīgais māņmīkstspārnis
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu
ķuslis Spilvens, ko paliek mīkstākai sēdēšanai ratos vai ragavās, arī ar salmiem piebāzts maiss gulēšanai
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela
nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu
mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus
grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā)
birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem
zaptīgs Sulīgs, mīksts (par augļiem, ogām)
sēklis šelfa virsmas pacēlums, kurš sastāv no mīkstas grunts un kura dziļums salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels; kontinentālais sēklis
līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu
pulpa Šķidra, mīksta bezformas masa
jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
šmaukstēt Šmīkstēt
šmīkšēt Šmīkstēt
žmīkšēt Šmīkstēt
žmīkstēt Šmīkstēt
žmiukšēt Šmīkstēt
šmaukstiens Šmīkstiens
šmeikstiens Šmīkstiens
šmaukstināt Šmīkstināt
šmeikstināt Šmīkstināt
šmīkšināt Šmīkstināt
šņiukstināt Šmīkstināt
žmīkstināt Šmīkstināt
šmaukstināties Šmīkstināties
šmīkšoņa Šmīkstoņa
šmūkšoņa Šmīkstoņa
šmūkstoņa Šmīkstoņa
šmauksts Šmīksts
smīkšķis Šmīksts
žmurkšēt Šmurkstēt; arī šmīkstēt
žmurkšināt Šmurkstināt; arī šmīkstināt
pītā kokvilnas trose šotīm ļoti piemērota trose, tā nemet ķiņķus, ir mīksta un labi tek blokos
ass tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs
palatalizēts tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto
atlaidens tāds (sniegs, arī ledus), kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies
saustrūdām pūt tāds process, kad esot sauss, ne mīksts, kļūst šķidrs, pūstošs (piemēram, kartupeļi)
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1776}; ļoti mīksts
pūkains tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1777}; tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi
mīkstlapains tāds, kam ir mīkstas lapas (par augiem)
mīkstvāku tāds, kam ir mīksti vāki
mīkstvilnas tāds, kam ir mīksts apmatojums (parasti par aitām); tāds, no kura apmatojuma iegūst mīkstu vilnu
pusmīksts tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem)
mīkstmutīte tāds, kam ir patīkama, mīksta mute un attiecīgi maiga balss
angoras tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm)
intrapiāls tāds, kas atrodas smadzeņu mīkstā apvalka audos
interpiāls tāds, kas atrodas starp diviem mīkstā smadzeņu apvalka slāņiem
ekstrameningeāls tāds, kas atrodas vai rodas ārpus smadzeņu mīkstā apvalka
epicerebrāls tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku)
lēnitīvs tāds, kas atvieglina, mīkstina
maigs tāds, kas ir mīksts, gluds, līdzens (par ādu, apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir mīksta, gluda, līdzena āda, apmatojums, apspalvojums (par ķermeņa daļām)
staigns tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu)
mīkstzaru tāds, kas izveidots no mīkstiem zariem
maigs tāds, kas nav ass, raupjš (par augiem, to daļām); arī mīksts
raupjš tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām); ciets, koksnains
raupjš tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass
ķeckains tāds, kas notriepts ar mīkstu, pašķidru vielu, masu
pļekatains tāds, kas sastāv no mīkstas, lipīgas vielas gabaliem
ciets tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts
staigns tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju)
čaugans tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts
velārs tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām
pļancka tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts
pļoncka tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka
čapans tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs
šļaceklis tas, kas ir mīksts, bezformīgs
ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga
ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana
semipelagianisms Teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagianismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību
atsalaisties Tiekot asinātam, kļūt mīkstam (piemēram, par tērauda rīku)
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi
aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu
aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu
dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna)
sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu
ieķept tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu)
lauku mīkstpiene tīruma mīkstpiene
Sonchus arvensis tīruma mīkstpiene
Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem
vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu)
ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu)
mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem
foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām
ļecens Tukls, mīksts
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne
kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos)
evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku
apčabināt Uzpurināt, uzčubināt (gultu, lai tā kļūtu mīkstāka)
pūkšīgs uzpūsts un mīksts (par maizi)
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz
šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles
mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu
iemazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu
klopēt vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu)
velēt vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu
sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
pārburzīt vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu)
iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
pope Vāji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra; purvs ar ciņiem
smildzināt Vājināt, mazināt, mīkstināt
burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
čākstiņa Vaļīga, mīksta kāpostgalviņa
irds Vaļīgs, mīksts
leģēns Vārgs, gļēvs, mīksts
pusmīkstā ola vārīta ola ar mīkstu dzeltenumu
gurklas Varžu kurkuļi; netiešā nozīmē mīksti priekšmeti
ļumene Veca cepure, veca mīksta platmale
becene Veca, mīksta beka; beka
ļumene Veca, mīksta sēne
ķepināt veidot (no kā mīksta, lipīga)
izmaigt veidot ar pirkstiem kādu mīkstu vielu
ļuļļināt Veidot, gatavot (no kādas mīkstas masas)
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu)
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē
pusmīksts Vidēji mīksts
"chinos" bikses viegla un mīksta kokvilnas auduma bikses
kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā
kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra
izčāgusi maize viegla, mīksta, poraina maize
soda mīkstināšana vieglāka soda noteikšana par likuma sankcijā paredzēto, ko tiesa izdara, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošus apstākļus un viņa personību
čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam)
rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes
sintepons Viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.; sintapons
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem
mīkstinātājs viela, ar ko mīkstina
mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju
veidošana viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi
apāra vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle
raspele Vīle koku u. c. mīkstu materiālu vīlēšanai
rasvīle Vīle koku u. c. mīkstu materiālu vīlēšanai
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem)
ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā)
apdrakšt Visapkārt kļūt mitram un mīkstam
mīkstčaulība vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme
mīkstmiesība vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkstsirdība vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme
mīkstulība vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība
pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni
baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem
trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu
Malachius viridis zaļais māņmīkstspārnis
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem)
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem)
Sonchus humilis zemā mīkstpiene
ķellāt Ziest, triept (ko mīkstu, lipīgu), ķēpāties, apsmulēt
flomāsters Zīmējumu tehnikas veids, kam raksturīgas mīksti plūstošas līnijas
pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela
padēklis Zirgam saku paliekamais (mīkstināšanai)
vipatas Zirgu locītavu iekaisumi, mīksti, šķidrumu saturoši pampumi, visbiežāk zirgu vēzīša un lecamā locītavā, parasti abās pusēs
žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt)
žņaugas Žaunas, pakakles mīkstumi

mīkst citās vārdnīcās:

MEV

mîkst