Paplašinātā meklēšana
Meklējam aize.
Atrasts vārdos (138):
- aize:1
- laize:1
- maize:1
- raize:1
- šaize:1
- aizeja:1
- graize:1
- naizes:1
- raizes:1
- aizecēt:1
- aizeima:1
- aizejot:1
- aizekls:1
- aizelsa:1
- aizelša:1
- graizes:1
- Laizeem:1
- Taizeme:1
- aizejošs:1
- aizelsāt:1
- aizelsis:1
- aizezera:1
- aizezere:1
- desmaize:1
- lokmaize:1
- medmaize:1
- ogumaize:1
- rīvmaize:1
- rupmaize:1
- aizelcies:1
- aizelpies:1
- aizelsies:1
- aizelsīgs:1
- ābolmaize:1
- āboļmaize:1
- baltmaize:1
- brīvmaize:1
- ceļamaize:1
- ciemmaize:1
- dievmaize:1
- melnmaize:1
- miežmaize:1
- mūžamaize:1
- pienmaize:1
- rudzmaize:1
- rupjmaize:1
- saldmaize:1
- sālsmaize:1
- siltmaize:1
- skābmaize:1
- spicmaize:1
- taukmaize:1
- apgraizes:1
- graizelēt:1
- Maizezers:1
- aizecēties:1
- aizelsinēt:1
- aizelsties:1
- asinsmaize:1
- baltamaize:1
- baltumaize:1
- banānmaize:1
- ciemamaize:1
- kanēļmaize:1
- karstmaize:1
- kreimmaize:1
- kukuļmaize:1
- ķilavmaize:1
- lēvermaize:1
- magoņmaize:1
- medusmaize:1
- nabagmaize:1
- pelavmaize:1
- pienamaize:1
- plātsmaize:1
- polārmaize:1
- rozīnmaize:1
- rozīņmaize:1
- sālunmaize:1
- skābumaize:1
- smalkmaize:1
- taukumaize:1
- ūdensmaize:1
- Alt-Laizen:1
- Kaizerseša:1
- Krīvmaizes:1
- maizeputra:1
- maizeskoks:1
- maizestēvs:1
- taizemieši:1
- aizelpoties:1
- aizelsāties:1
- aizezerieši:1
- garneļmaize:1
- krējummaize:1
- plakanmaize:1
- pumpurmaize:1
- sprancmaize:1
- sviestmaize:1
- vēdergraize:1
- apgraizelēt:1
- atgraizelēt:1
- ekvalaizers:1
- ekvilaizers:1
- frančmaizes:1
- graizeszāle:1
- Kaizerštūle:1
- Kaizervalde:1
- maizesdarbs:1
- maizesnaids:1
- sagraizelēt:1
- aizelksnieši:1
- aizelsdamies:1
- aizezernieks:1
- brokastmaize:1
- dzeltānmaize:1
- dzeltenmaize:1
- sviekstmaize:1
- sviestamaize:1
- ekonomaizers:1
- graizeszāles:1
- imobilaizers:1
- Kaizersberga:1
- maizesgabals:1
- maizeskrāsne:1
- maizeskrāsns:1
- vēdergraizes:1
- biezpienmaize:1
- drumstalmaize:1
- jaunpienmaize:1
- saldskābmaize:1
- sviestanmaize:1
- sviestarmaize:1
- sviesturmaize:1
- immobilaizers:1
- maizeskukulis:1
- merčendaizers:1
- Kaizerslauterne:1
Atrasts vārdu savienojumos (120):
- (aiz)iet bojā
- (aiz)iet kāda pēdās
- (aiz)iet par tālu
- (aiz)iet postā
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu
- (aiz)laist bojā (arī postā)
- (aiz)laist ciet (govi)
- (aiz)laist postā (arī bojā)
- (aiz)likt aiz auss
- (aiz)likt kāju priekšā
- (aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem
- (kā) aiz matiem izvilkt
- (pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem
- (pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem
- (vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej)deviņām jūrām
- aiz deviņiem kalniem
- aiz dusmām zaudēt valodu
- aiz gara laika
- aiz kāda platās muguras
- aiz kulisēm
- aiz matiem pievilkt
- aiz muguras
- aiz pārpratuma
- aiz restēm
- aiz rokas
- aiz rokas vadāms
- aiz septiņām atslēgām
- aiz septiņiem zieģeļiem
- aiz slēgtām durvīm
- aiz trejdeviņām jūrām
- aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) jūrām, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem
- aiz trejdeviņiem kalniem
- aiz tū
- aiz zviedru gardīnēm
- aizbāzt aiz jostas (kādu)
- aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu
- aiziet aiz jelgavas
- aiziet aiz krūmiem
- aizlikt (biežāk likt) aiz auss
- apčurāties aiz laimes
- apčurāties aiz prieka
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā)
- brist aiz apvāršņa
- būt aiz ādas (kādam)
- būt aiz kalniem
- būt aiz muguras
- celt aiz astes augšā
- dabūt krampjus aiz smiekliem
- grābt aiz rīkles
- grimt aiz apvāršņa
- iet aiz arkla
- ietupināt aiz restēm
- izvilkt aiz matiem
- Ka ņemšu aiz škirkas!
- kā pie dieva aiz durvīm
- kasīt aiz auss
- kaut kas aiz ādas
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām
- kļūt zaļam aiz skaudības
- likt aiz auss
- likt aiz restēm
- mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām
- mātes piens aiz lūpām
- nauda (aiz)iet (arī iziet)
- ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- ne tik, cik melns aiz naga
- ņemt aiz (arī pie) ragiem
- ņemt aiz čupra (kādu)
- neredzēt aiz kokiem mežu
- no (arī aiz) brīva prāta, arī ar brīvu prātu
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst)
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst
- no (arī aiz) laba prāta
- no (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis)
- nokļūt (arī nonākt) aiz restēm
- nomirt aiz garlaicības
- nonākt (arī nokļūt) aiz restēm
- noturēt mēli aiz zobiem
- palikt aiz durvīm
- pamest aiz muguras
- paņemt aiz dziesmas (kādu)
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu
- paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem
- pievilkt aiz matiem
- plīst no (arī aiz) smiekliem
- plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm)
- raustīt lauvu aiz ūsām
- rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- runāt aiz muguras
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm)
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis)
- seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- slapjš aiz ausīm
- slapstīties aiz pakšiem
- slēpt aiz maskas
- slēpties aiz kāda muguras
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- staigāt aiz arkla (arī arklam pakaļ)
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- stāvēt aiz muguras kādam
- tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- turēt aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- turēt aiz atslēgas, arī turēt aiz trim (arī septiņām, deviņām) atslēgām
- turēt mēli aiz zobiem
- vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības
- vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam)
- vazāt aiz deguna
- vazāt aiz deguna (kādu)
- zaļš aiz (arī no) dusmām
- zaļš aiz (arī no) skaudības
- zaļš aiz skaudības
- zils aiz dusmām
Atrasts skaidrojumos (1033):
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa
- cepienis (Maizes) cepiens
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- āboļmaize Ābolmaize
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- grauzdētājs aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
- Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
- saldmaize ar cukuru apkaisīta maize
- kanēļmaize ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte
- krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
- saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
- magoņmaize ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
- medsrika ar medu apziests maizes rieciens
- grūdeša ar pelavām sajaukta maize
- plācinis ar raugu cepta baltmaize
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize
- ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
- taukumaize ar taukiem noziests maizes rieciens
- Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
- raizināt atkārtoti izraisīt raizes
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Kausokas nacionālais parks atrodas Taizemē, izveidots 1980. g., platība - 739 km^2^
- Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai
- Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
- Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers
- grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
- druvas Bailes, raizes, šausmas
- bulka Baltmaize
- pīrēgs Baltmaize
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
- rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi
- batons Baltmaizes kukulis
- beļaška Baltmaizes rika
- kalācis Baltmaizes veids
- sitnieks Baltmaizes veids
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- tikals Bāts - Taizemes naudas vienība
- THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs
- sirdēsti Bēdas, arī raizes
- sirdsgrausti Bēdas, raizes
- bēdība Bēdas, rūpes, raizes
- ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- aizelcies bez elpas, aizelsies
- aizelpies bez elpas, aizelsies
- ķocis bez mīklas izcepta gluma maize
- brīvmaize Bezmaksas maize
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
- gaņģis Bieza maizes rika
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles
- pienmaize Biezpiena plātsmaize
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes
- smēre Biezpiens maizes apziešanai
- smērs Biezpiens maizes apziešanai
- ķieka Biezs (maizes) gabals
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- privuliņš Biguze - maizes zupas veids
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize
- brokastmaize Brokastu maize
- stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
- pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- kreņķēt būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas
- ceļa maize ceļamaize
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
- griulis Cieta maizes garoza
- grivlis Cieta maizes garoza
- grivelis Cieta maizes garoza; grivlis
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta
- kostiļs Cietuma maizes deva
- šmojka Cietuma maizes deva
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
- maiziņa Dem. -- maize
- baltmaizīte dem. --> baltmaize
- karstmaizīte dem. --> karstmaize
- maizīte dem. --> maize
- smalkmaizīte dem. --> smalkmaize (1)
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
- hostija Dievmaize
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela)
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā
- gostija Dievmaizes trauks
- patēna Dievmaizes trauks
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
- aizelsdamies divd. --> aizelsties
- aizelsies divd. --> aizelsties; steidzīgi
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals
- knīblis Dona, maizes klaipa gals
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize
- puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai
- drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem
- safrāna maize dzeltenmaize
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
- sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize
- stūkums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis
- bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize
- ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize
- ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli)
- pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis
- čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā
- rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis
- čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem
- sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura
- ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas
- rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- dieva dāvana ēdiens, maize
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize
- peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize
- ramans ēdiens, uzrūgušas maizes iejava putra
- konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
- promietot Ejot projām; aizejot
- ekonomeizers Ekonomaizers
- mehāniskais ekonomaizers ekonomaizers ar mehānisko pievadu
- brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā
- jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā
- ekvilaizers Ekvalaizers - ierīce elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras amplitūdu un frekvenču raksturlielumu regulēšanai
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
- Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
- kirpičs Formas maize
- sprancmaize franču maize, veģis
- klimšķis Gabals (maizes vai gaļas)
- nucka Gabals (maizes), ņuka
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
- kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize
- klešķaina maize glīzdaina maize
- duņka Glīzdaina maize
- gļecka Glīzdaina maize
- glezis Glīzdaina maize
- kļecka Glīzdaina maize
- klešķe Glīzdaina maize
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize
- glumenīca Gluma, neizcepusi, jēla maize
- ranstīt Graizelēt
- graizas Graizes
- graīži Graizes
- graizs Graizes
- grižs Graizes
- noraki Graizes un asas sāpes pakrūtē
- norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu
- noraga Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu
- noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2)
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
- tosts Grauzdēta maizes šķēle
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
- kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē
- Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- paceple Iedobums maizes krāsns apakšā
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
- maizgriezis ierīce maizes griešanai šķēlēs
- tosteris ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
- nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
- immobilaizers Imobilaizers - automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu
- Artocarpus heterophyllus Indijas maizeskoks jeb džekfrūts
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- Artocarpus altilis īstais maizeskoks
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
- kremt Izjust raizes
- raizēties Izjust raizes; paust raizes
- bažīties izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko)
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
- piegļaubt izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
- Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
- Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
- vīvuļa kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes
- knikucis kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes)
- maizpelnis kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs
- Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
- Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
- khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
- jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
- maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
- mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
- mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
- cībaks Kaltēta baltmaize; sausiņš
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
- kānika Kaste maizes glabāšanai
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize)
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- plīšķata kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips
- skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process)
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
- Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
- izmirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu
- mirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu
- aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
- uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize
- aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē
- veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis
- berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- Lampanga Lampāna, pilsēta Taizemē
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
- Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- apņukāt lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu)
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli
- ceplis liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai)
- cenceris liela maizes rika
- maizes šķedēns liela maizes rika
- mulda Lielas raizes, rūpes, grūtības
- muldiens Lielas raizes, rūpes, grūtības; mulda 2
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū
- rikauts liels gabals (maizes)
- kvaņķis liels maizes gabals
- luits liels maizes gabals
- rikats liels maizes gabals
- pačanks liels maizes gabals pienā
- ruķis liels maizes rieciens
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot
- ķopala Lipīga maize
- gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize
- ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize
- klince Lipīga, slikti izcepusies maize
- grūdeklis Lize (maizes lāpsta)
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis
- beķe Maize
- gorbuška Maize
- hļebs Maize
- klimpa Maize
- mandra Maize
- muize Maize
- paika Maize
- kuka Maize (bērnu val.)
- plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu
- blieķis Maize no neizrūgušas mīklas
- spicmaize Maize no skrotētas labības
- bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
- lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem
- gumzītes maize maize, kas tiek iedalīta līgavas guldīšanai
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli
- bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
- oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize
- atblaizīta maize maize, kuras garoza ir atdalījusies (no mīkstuma)
- asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu
- čauksture Maizes cepjamās krāsns slota
- čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota
- maizniecība Maizes cepšanas darbības nozare
- maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi
- maizceptuve Maizes ceptuve, maiznīca
- artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā)
- dongalis Maizes dona
- kubucis Maizes doniņa
- ragulis Maizes doniņa
- drapačkas Maizes drupatas
- maizes drupatas maizes druskas
- capatas Maizes druskas, drupatas
- ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
- snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
- klubaks Maizes gabals
- maizgabals Maizes gabals
- rikalts Maizes gabals
- rikults Maizes gabals
- rikants maizes gabals (liels)
- ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens
- maizgaroza Maizes garoza
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē
- virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē
- atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas
- miekšķis Maizes jaujamā mente
- Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs
- kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta
- padoņi Maizes klaipa gali
- done Maizes klaipa galiņš
- galenis Maizes klaipa galiņš
- knibis Maizes klaipa galiņš
- knipšis Maizes klaipa galiņš
- kaņcs maizes klaipa gals
- galinītis Maizes klaipa gals
- kampis Maizes klaipa gals
- ķīmene Maizes klaipa gals
- padoniņa Maizes klaipa gals
- klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips
- dona maizes klaipa šķēle
- vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu
- maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt
- ceplenīca Maizes krāsn slota
- aizkura Maizes krāsns caurums
- priekškurs Maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas
- priedaza Maizes krāsns pelnu bedre
- cepļa pōrts maizes krāsns priekša
- priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles
- puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts
- pārds Maizes krāsns priekšpuse
- izpora maizes krāsns slaukāmā slota
- pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga
- čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
- čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
- čaukstere Maizes krāsns slota
- čauksteris Maizes krāsns slota
- svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve
- proha Maizes kukulis
- plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas
- izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām
- izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis
- izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis
- bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri
- vērzlaka Maizes kule
- Stegobium paniceum maizes ķirmis
- lēzīte Maizes lize
- šautra Maizes lize
- šautris Maizes lize jeb lāpsta
- biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums
- jāva Maizes mīkla
- meceklis Maizes mīkla putnu barošanai
- atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam
- jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks
- dropana Maizes mīkstums
- šķēlis maizes rieciens
- apriecenis Maizes rieciens
- kanceits Maizes rieciens
- kancis Maizes rieciens
- nodara Maizes rika
- cēdrums maizes skābums
- prīvuliņa Maizes suliņa, zupa
- rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm
- spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš
- kaņcs maizes šķēle līdz puskukulim
- braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā
- apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
- pierudze Maizes trūkums
- kerka Maizes uzturdeva
- krovņaks Maizes uzturdeva
- kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles
- pimša maizes zupa
- pizarete maizes zupa
- droztalis Maizes zupa
- pimsla Maizes zupa
- artocarpus Maizeskoki
- Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mazezers Maizezers Umurgas pagastā
- Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā
- beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve
- baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs
- maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs
- maizcepis Maiznieks, maizes cepējs
- aprieciņš Maza maizes riciņa
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu
- brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- nikucis mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš
- migulītis mazs maizes gabals
- skrimulis mazs maizes gabals ar biezu garozu
- miekacītis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
- miekasis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
- piegāznis mazs maizes klaipiņš, sakasnītis
- aizgoznītis mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni
- bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem)
- medmaize Medus maize
- medusmaize Medus maize
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams
- smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams
- saduņķēt mīcīt maizes mīklu
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
- mīkle Mīkla (maizei, cepumiem u. tml.)
- licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam
- abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma
- boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem
- uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi
- kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā
- mūža maize mūžamaize
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- siāmieši nācija, Taizemes pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Mjanmā, Malaizijā, Laosā; runā taju valodā, ticīgie - budisti
- Bānlāna nacionālais parks nacionālais parks Taizemē, Jalā provinces dienvidu daļā
- Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē
- Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē
- Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē
- bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs
- baranka nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize
- bieķīze Neizcepusies maize
- klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize
- plogača Neizdevusies maize
- ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize"
- kalacs neizrūgusi, sakritusi maize
- plačka Neizrūgusi, sakritusi maize
- maiznīca neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals
- knibeklis neliela maizes doniņa
- knibelītis neliela maizes doniņa
- pielipa neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pielipis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pielīpnis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pieļips neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- bulks neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte
- krimsls neliels gabaliņš maizes vai gaļas
- saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis
- dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
- dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
- miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem
- cebelis neliels maizes kukulītis
- pektiņš neliels maizes maisiņš
- Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas; domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem; raizes
- šaise Nepatikšanas, neveiksme; šaize
- errastības Nepatikšanas, raizes
- jēlcepa Nepietiekoši izcepta maize
- čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs
- oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize
- izkasinis no abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips
- saldskābmaize no bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu
- veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
- stikle no kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu
- boķiņš no kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā)
- atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
- tortilja no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, kurā ietin dažādus pildījumus, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku
- mčadi no kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize
- paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš
- dzersis no maizes garozām izraudzēts dzēriens
- ķilāputra no maizes mīklas vārīta biezputra
- ķile no maizes mīklas vārīta biezputra
- ķilputra no maizes mīklas vārīta biezputra
- rieciens no maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā
- kilāputra no maizes un mīklas vārīta biezputra
- kakarka no miežu miltiem cepta maize
- miežmaize no miežu miltiem cepta maize
- plācinis no miežu, retumis arī no griķu miltiem cepta maize
- sakasis no mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis
- šķēle no pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals
- grisīni no picas mīklas ceptas maizes standziņas
- puskaraša no rudzu un miežu miltu maisījuma cepta maize
- iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
- karaša no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- rupjmaize no rupja maluma rudzu miltiem cepta maize
- lepuška no rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem
- baķenis no sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize
- baltmaize no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- ņuka no ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis
- aprika no visa klaipa nogriezts maizes rieciens
- knicis Nogriezta maizes doniņa
- knubucis Nogriezta maizes kukuļa doniņa
- kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals
- knibelis Nogriezts maizes klaipa gals
- uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša
- noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums
- Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle")
- rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
- pielips Paaugstinājums maizes klaipā
- pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur)
- pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
- uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
- uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
- ķepals Palielāks maizes gabals
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes)
- štugalis Paliels maizes gabals
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera)
- aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties
- klons Pamatne (maizes krāsnij)
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu
- maizes kukulim pažobele pārsprāgusi maizes garoza
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
- sausiņi pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles
- E627 pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
- E626 pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
- E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
- E425 pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana
- E625 pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
- E624 pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
- E622 pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
- negals Pastāvīgas rūpes, raizes
- sāļumputra Pašķidra, sāļa miltu biezputra, ko ēd pie maizes
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- panējums paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- pušnīca pelavaina maize
- pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām
- bārda pelavmaize
- bērklis Pelavmaize
- bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis
- bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā
- Puketa Phūketa, pilsēta Taizemes dienvidos ("Phuket")
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
- kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
- birzeknis Piena ēdiens, kurā iedrupināta maize
- pienamaize Pienā iedrupināta maize
- pienmaize Pienā iedrupināta maize
- biguzis Pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- čurbulis Pienā vai ūdenī iedrupināta maize
- jaucamais Piens vai cits šķidrums maizes iejaukšanai
- bez kumosa maizes pilnīgi bez maizes, pārtikas
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā
- Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs
- Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs
- Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
- Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
- Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
- Čonburī pilsēta Taizemē ("Chon Buri"), osta Bangkokas līča austrumu krastā, 180000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Hātjai pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nakhonsavana pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
- Sonkhla pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čhīanmai pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bānpaina pilsēta Taizemē, Ajutthajas provincē
- Čhonburī pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Khlonluana pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mīnburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Thanjaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Lātkrabana pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Pākreta pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bānkapi pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Phrapradēna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nonthaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Samutprākāna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bānkruata pilsēta Taizemē, Burīramas provinces dienvidos
- Bānpakona pilsēta Taizemē, Čhačhonsau provincē
- Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
- Bānbina pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē
- Phataja pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sīrāčhā pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bānhona pilsēta Taizemē, Hāndonas provincē
- Bannansatā pilsēta Taizemē, Jalā provincē
- Bānfāna pilsēta Taizemē, Khonkēnas provincē
- Bānmī pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
- Bānmo pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
- Surātthānī pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nakhonsītammarāta pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bānphēna pilsēta Taizemē, Nakhonphanomas provinces ziemeļaustrumos
- Bānlīama pilsēta Taizemē, Nakhonratčhasīmas provinces ziemeļu daļā
- Bānlēna pilsēta Taizemē, Nonthaburī provinces ziemeļos
- Bānlēma pilsēta Taizemē, Phētčhaburī provincē, Bangkokas līča piekrastē
- Bānmūnnāka pilsēta Taizemē, Phičitas provinces dienvidu daļā
- Bānrakama pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provincē
- Bānkrathuma pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provinces dienvidu daļā
- Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
- Nakhonpathoma pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 120800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Khonkēna pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 141200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čanthaburī pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 86500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bānčhāna pilsēta Taizemē, Rajonas provinces dienvidrietumu daļā
- Bānpona pilsēta Taizemē, Rātčhaburī provinces ziemeļaustrumos
- Rajona pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bāndānlānhoi pilsēta Taizemē, Sukhothai provincē
- Bānračana pilsēta Taizemē, Suphanburī provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bānnāsāna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces dienvidaustrumu daļā
- Bāntākhuna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces rietumu daļā
- Bāntāka pilsēta Taizemē, Tākas provincē
- Bānphai pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
- Bānphī pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
- Bānduna pilsēta Taizemē, Udonthānī provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bānkhoka pilsēta Taizemē, Utaraditas provinces austrumos
- Bānrai pilsēta Taizemē, Uthajhānī provinces dienvidu daļā
- Uborātčhatānī pilsēta Taizemē, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 106600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nakhonratčhasīma pilsēta Taizemē, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 204600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Udonthānī pilsēta Taizemē, valsts ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 222400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Phūketa pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
- Čiangmaja pilsēta Taizemes ziemeļos ("Chiang Mai"), Pingas labajā krastā, 148500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Lampāna pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.)
- kalacs pirkta maize ar sakritušu apakškārtu
- plainis Plācenis no rupjmaizes ar siļķi
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās)
- sklaudiņš plāna maizes šķēle
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca
- pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
- maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
- galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas)
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu
- skubīt Pļaustīt, graizelēt, kapāt
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam
- actaina maize poraina, labi uzrūgusi maize
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba)
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
- pomeļnīks priežu zaru slota maizes krāsns izslaucīšanai
- čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē
- Bantīejmīenķeaja province Kambodžā, atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Otarmīenķijas, Sīemrīebas un Batdambanas provinci, kā arī ar Taizemi
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes
- pusriciņa Puse (maizes) rieciena
- pusriecenis Puse (maizes) rieciena
- pusrieciens Puse (maizes) rieciena
- pusrieciņa Puse (maizes) rieciena
- puskancis Puse no maizes aprikas
- knicis Puskukulis maizes; gabals
- riecēns pusšķēle (maizes)
- pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst)
- piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas
- raizēt radīt uztraukumu, izsaukt raizes
- kraute Raizes, bēdas, mokas
- kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas
- graize Raizes, problēmas
- rūžas Raizes, rūpes
- rapata Raizes; rūpes; ar raizēm, rūpēm saistīta darbošanās
- kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš
- čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski
- riecis Rieciens, maizes gabals
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss
- riecenis Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle
- riciņš Rika - maizes šķēle
- berzumi Rīvmaize
- rudzmaize Rudzu maize
- klona maize rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas
- vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- ambrozijs Rudzu maizes krēms
- ķuse Rūgušpienā iedrupināta maize
- ķusis Rūgušpienā iedrupināta maize
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens
- gāda Rūpes, bažas, raizes; aizgādība
- baži Rūpes, raizes
- bēdas Rūpes, raizes
- nagaža Rūpes, raizes
- rūpums Rūpes, raizes
- zūdība Rūpes, raizes
- nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas
- riska Rūpes, raizes; darīšanas, kas prasa daudz pūļu, laika, enerģijas
- pumperniķelis Rupja rudzu maize
- bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām
- čerņaška Rupjmaize
- melnmaize Rupjmaize
- rupmaize Rupjmaize
- rupucis Rupjmaize
- kerki Rupjmaizes gabali
- plācinis Rupjmaizes karaša
- taukotnis Rupjmaizes pīrāgs
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām
- pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas
- darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
- ēst matus no galvas nost sagādāt kādam rūpes, raizes, uztraukt, pārmest
- noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes
- (no)ēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes
- iejaut maizi sagatavot maizei mīklu
- uzrikāt Sagriezt (maizes šķēles)
- uzrikot Sagriezt (maizes šķēles)
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
- salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
- Saldu dusu! saka, aizejot no mirušā kapavietas
- viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas
- kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina
- ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama
- pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas
- knauķis Sakaltis maizes gabals
- grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
- graulis Sakaltusi maizes doniņa
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās
- lepens Sakritusi baltmaize
- glente Sakritusies, blīva (smilšu, maizes u. tml.) kārta
- gleča Sakritusies, neizrūgusi maize; mālaina zeme, glūda
- blieķis Saķepusi, neizdevusies maize
- Phūketa sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija
- Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā
- berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- pudis Saldā pienā (vai tējā) ieberzta maize
- birzums Saldā pienā iedrupināta maize
- ķēpa Saldā pienā iedrupināta maize
- berzumi Saldā pienā vai skābā putrā ieberzta maize
- ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm
- čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem
- banānmaize salds konditorejas izstrādājums maizes formā, kura galvenā sastāvdaļa ir banāns
- saldskābā maize saldskābmaize
- skābrauga maize saldskābmaize
- kukuļmaize Saldskābmaize
- sitnīca Saldskābmaize
- sitnieks Saldskābmaize
- skābmaize Saldskābmaize
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala
- nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai
- sālunmaize sālsmaize
- atkorāt Saplaisāt (par maizes garozu)
- atkorgāt Saplaisāt (par maizes garozu)
- savalgt savākt rūgstošu maizes mīklu abrā
- plika savienojumā ar "plaka" raksturo maizes mīcīšanas skaņas
- pļiku savienojumā ar "pļeku" raksturo ritmiskas plaukšķošas skaņas, kas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu
- pļeku savienojumā ar "pļiku" raksturo skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu
- šļaku savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu)
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām
- fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
- Pirmais Kirhofa likums shēmas mezglā ienākošo strāvu summa vienāda ar no tā aizejošo strāvu summu jeb strāvu algebriskā summa mezglā vienāda ar nulli
- tainoji Siāmieši jeb kontaji - Taizemes pamatiedzīvotāji
- Kabila Māha Phroms siāmiešu (Taizeme) mitoloģijā - viens no debesu dieviem
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi)
- satangs Sīknauda Taizemes Karalistē, bāta simtdaļa
- sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi
- sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes
- sirgaste Sirdsēsti, raizes
- sirgasti Sirdsēsti, raizes
- sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms
- berzenis Skābputrā ieberzta maize
- skābumaize skābrauga maize
- skābraugs Skābrauga maize - saldskāba maize
- sālsmaize Slāvu tautu tradīcijās - sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot
- drabanča Slikta, bez aizdara gatavota maizes zupa
- bērulis Sliktas kvalitātes maize
- bakāns Slikti izcepta maize
- pekņa Slikti izcepta, glīzdaina maize
- plekšata Slikti izcepta, sakritusies maize
- bakacis Slikti izcepusi maize
- čāča Slikti izcepusies maize
- jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā
- duņķis Slikti izcepusies, glīzdaina maize
- glete Slikti izcepusies, glīzdaina maize
- gleze Slikti izcepusies, glīzdaina maize
- glīzda Slikti izcepusies, sakritusi maize
- veļuks Slikti izdevusies maize
- kakarka Slikti izrūgusi baltmaize
- požogs slota garā kātā maizes krāsns izslaucīšanai
- pamalis Slota krāsns izslaucīšanai (pirms maizes cepšanas)
- Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
- meka Smalkmaize, kliņģeris
- Singora Sonkhla - pilsēta Taizemē
- Sonkla Sonkhla - pilsēta Taizemē
- krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai)
- kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos
- nošķorēt stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai
- sašaut strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus)
- siltmaize svaigi cepta, vēl silta maize
- tikala Svara un naudas vienība (15,228 g) Birmā un Taizemē, kur to dēvē arī par bātu
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
- buķiks Sviestmaize
- buterbrods Sviestmaize
- buterbrots Sviestmaize
- maizīte Sviestmaize
- sviekstmaize Sviestmaize
- sviestamaize Sviestmaize
- sviestanmaize Sviestmaize
- sviestarmaize Sviestmaize
- sviestmaizšķēle Sviestmaize
- sviesturmaize Sviestmaize
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem
- desmaize Sviestmaize ar desu
- ķilavmaize Sviestmaize ar ķilavām
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu
- lokmaize Sviestmaize vai biezpienmaize ar lokiem
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām
- komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi
- mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai
- kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums
- baobabs šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā
- mielītis Šķidrais maizes raugs
- aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes
- aizelša tāds, kas arvien aizelšas; kas strādā lielā steigā, neatvilkdams elpu
- vecgada tāds, kas attiecas uz aizejošā gada pēdējām dienām
- raižpilns tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu); tāds, kas izraisa raizes
- raizīgs tāds, kas izjūt raizes; tāds, kas raizējas (par kādu, ko)
- maizains tāds, kas notriepts ar maizes mīklu
- maizaiņš tāds, kas notriepts ar maizes mīklu
- noraizēties tāds, kurā izpaužas raizes
- raizīgs tāds, kurā izpaužas raizes
- raižpilns tāds, kurā izpaužas raizes
- nemierpilns tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes
- asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā
- ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips
- TH Taizeme, valsts divburtu kods
- Bangkoka Taizemes galvaspilsēta, osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa
- Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep"
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
- taizemieši Taizemes Karalistes iedzīvotāji
- Siāma Taizemes nosaukums līdz 1939. g. un 1945.-1948. g.
- muaitai Taizemiešu bokss, kas tiek uzskatīts par visnežēlīgāko tuvcīņas veidu
- taju valoda taju valodu saimes valoda, oficiālā valoda Taizemē; rakstība izveidota 13. gs. uz indiešu raksta bāzes
- Tanentaundži Tanena grēda - kalnu grēda Taizemes rietumos
- žļaga tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis
- izskrabas tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas)
- cepiens tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize)
- mjao tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
- jao tauta Ķīnas dienvidos, Laosas ziemeļos, Vjetnamā, Taizemē; valoda pieder pie mjao-jao valodām
- moni tauta Mjanmā un Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru valodām, ticīgie - budisti
- šani tauta Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Taizemē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, reliģija - budisms (hinajana)
- ļu tauta, dzīvo kalnu rajonos Laosas un Taizemes ziemeļos, arī Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, pieder pie kalnu tajiem
- lahi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- maolani tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- mulaji tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- kareni tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- malajieši tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši
- kuji tauta, pieder pie kalnu kmeriem, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
- haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
- kalnu taji tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā; valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
- mīcītava Telpa, arī cehs, kur gatavo mīklu maizes cepšanai
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša
- teravāda Theravāda - viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemā, Kambodžā, Mjanmarā)
- bagete Tievs, garš baltmaizes klaips, t. s. franču baltmaize
- silta maize tikko cepta maize
- vīsteknis Tītais, parasti rupjmaizes mīklas, klaips
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē
- melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli)
- ubaģine Ūdenī mērcēta rupjmaize (kā ēdiens)
- Bānlāna ūdenskrātuve ūdenskrātuve Taizeemes dienvidos, Jalā provincē
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama
- aizkura Uguns maizes krāsns priekšpusē
- Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
- Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
- Bānpakona upe Taizemē, izceļas Donraka kalnu grēdā, ietek Bangkokas līcī
- bārņi uz lizes zem maizes kukuļa pakaisītie milti
- ķepala uz oglēm kaltēta maize
- kepals uz oglēm kaltēta maize
- ķepals uz oglēm kaltēta maize
- ķepelis uz oglēm kaltēta maize
- atdošas uz parāda paņemta labība, maize utt.
- pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu)
- ceptuve Uzņēmums, fabrika, arī cehs, kur cep maizi, maizes izstrādājumus
- austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
- pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot
- ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
- vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
- kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
- kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
- vēdergraize Vēdergraizes
- drumis Vēdergraizes, caureja
- vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
- vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai
- splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas
- veltene Velta baltmaize
- sēka viegla, čaugana maize
- izčāgusi maize viegla, mīksta, poraina maize
- siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
- vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi
- theravāda viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Mjanmā); teravāda; hīnajana
- parove vieta blakus maizes krāsnij, kur ēdienu vāra
- piešava vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
- piešāve vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
- piešavs vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
- cumpurnis vieta, kur cepšanas laikā ir saskārušies divi maizes klaipi
- strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes
- Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m
- Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru
- ablatka Ziemassvētku dievmaize
- īveles Zirgu slimība, vēdergraizes zirgiem
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām
- nabagmaize Žēlastības maize
aize citās vārdnīcās:
MEV