Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ab.

Atrasts vārdos (512):

Atrasts vārdu savienojumos (20):

ab antiquo
ab extra
ab hinc
ab hoc et ab hac
ab hodierno
ab imo pectore
ab in pace
ab incunabulis
ab initio
ab intestato
ab intra
ab irato
ab origine
ab ovo
ab ovo usque ad mala
ab uno disce omnes
ab urbe condita
ab uso
et ab hoste doceri
Pica pica ab. alba

Atrasts skaidrojumos (9999):

segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
(dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
(no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu
praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
(pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
stapa 60 gabali.
šoks 60 gabalu (5 duči).
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
Ababļova Ababļeva
Ababļovas ezers Ababļevas ezers
Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Babļevas ezers Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
à deux mains abām rokām
abpus abās pusēs
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā
sešpaka abdominālā muskulatūra jeb prese
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda
aba abi
abadui abi
abai abi
abaji abi
abaju abi
abeiš abi
abējām abi
abējs abi
abis abi
abjām abi
abji abi
abjiem abi
abju abi
abu abi
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
abu do abi divi
abu duo abi divi
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
Rorippa amphibia abinieku paķērsa
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
Polygonum amphibium abinieku sūrene
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
abisālā zona abisāle
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem
vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
abejpus abpus
āpaš Abpus, abās pusēs
dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
rēkot abpusēji dot padomu
konveksi konvekss abpusēji izliekts
āpuš Abpusējs, uz abām pusēm
abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
abstarpējs Abpusīgs, abpusējs
abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs
baļdža abra
balģa abra
abracadabra Abrakadabra
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
paskrebeļs abrkasis
sakaseits abrkasis
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
tumšais miglājs absorbcijas miglājs
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1
in abstracto abstrakti, vispārīgi
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
beznaģība abstrakts vispārinājums --> beznaģe
ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
Abudabi Abū Dabī
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
acetabularia Acetabulārijas
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
uzacot Acot un pabeigt acot
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
ādasgabals Ādas gabals
ādgabals Ādas gabals
ādsgabals Ādas gabals
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
puzuris Ādas tabakmaks
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
dytiscus Airvaboles
ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
dytiscidae Airvaboļu dzimta
gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
piegrezīt aiz nemākulības sabojāt
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu
aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu)
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizmurdzīt Aizdabūt
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
aizfurķīt Aizdabūt; aizvest
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
aizstuknīties aiziet negribīgi, nelabprāt
aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības
emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
kabeklis Aizkabināms ķeksis
kabekls Aizkabināms ķeksis
aizkapināt Aizkabināt
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā)
aizkacēties Aizkabināties
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu
aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu
aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu
aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā)
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko)
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem
aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko)
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
aizklabināt Aiztaisīt klabot
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt
aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
akcijbiedrība Akciju sabiedrība
A/S Akciju sabiedrība
AS Akciju sabiedrība
VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta"
SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme")
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju"
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma
skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā
akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
knabināt Āķēt, aizķert, kabināt
metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
AL Alabama - ASV štats
alabasteris Alabastrs
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta
Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_)
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
alfa radioaktivitāte alfa sabrukšana
alfabetigi Alfabēta kārtībā
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
majuskuļi Alfabēta lielie burti
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem
alfabete Alfabēts
alfis Alfabēts
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
noalvot Alvot un pabeigt alvot
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
Putras upe Amatas labā krasta pieteka
Pautupīte Amatas labā krasta pieteka
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus
kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
abutilon megapotamicum Amazones abutilone
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated")
bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus
stenozolols Anaboliskais steroīds
metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu
anabolīts Anabolisma procesā radusies viela
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
galvenieks Analfabēts
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
zoolīts Animālas dabas pārakmeņojums
antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
epistilijs Antablementa apakšējā daļa
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
rulis Apaļš koka gabals
rungulis Apaļš koka gabals
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
byrrhidae Apaļvaboļu dzimta
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints
lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
hidrofons aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
orsataparāts aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt
atdot zemei apbedīt, apglabāt
apguldīt Apbedīt, apglabāt
guldināt Apbedīt, apglabāt
guldīt Apbedīt, apglabāt
pabest Apbedīt, apglabāt
ramdīt Apbedīt, apglabāt
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
bērot Apbērēt, apglabāt
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās)
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību)
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
arods Apcirknis labības glabāšanai
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
galvīgs Apdāvināts (kam laba galva)
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai
AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
asekurance Apdrošināšanas sabiedrība
aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot)
aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli
Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Arbidāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Akmeņāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Bērzone apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Ķeikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Rubuļkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Saldes apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Kaļvāres apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Meņķis apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Slīterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Abarūni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Cukuriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Jedvigava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Marinova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ritiņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ružusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Skudrusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Soitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Tadenava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Vuškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Aizdumble apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Andrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Putraimiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Skrīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Zānāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Bogmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Drustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Eikava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Ģērķāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Staģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Stūrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Vidsmiests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā
Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Kāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā
Briški-Balckari apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Līvi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Gārsene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
Kūkas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Vidsala apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Laši apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Ancene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Vandāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Liepas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā
Aveni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Babrāni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Antūži apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos
Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā
Babita apdzīvota vieta ASV (_Babbitt_), Minesotas štata ziemeļaustrumos
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elizabetauna apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oneonta apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Roanoka apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinfīlda apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beimineta apdzīvota vieta ASV, Alabamas štata dienvidrietumu daļā
Batlera apdzīvota vieta ASV, Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belfrī apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidos, Jeloustounas labā krasta pietekas Klarksforkas kreisajā krastā
Belousfolsa apdzīvota vieta ASV, Ņūhempšīras štatā, Konnektikutas upes labajā krastā
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
Avšara apdzīvota vieta Azerbaidžanā, Aghdžabedi rajonā
Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā
Atbulaga apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Hadžigabulas rajona dienvidaustrumos
Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Bajari apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļu daļā
Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Drabeši apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā), 8 km no Cēsīm
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā
Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
Anī i Olja apdzīvota vieta Irānā, Ardabīlas ostāna austrumu daļā
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē
Bancāni apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos
Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
Bektau apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabalā
Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā
Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
Beloje apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
Bekaristanbija apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala rietumu daļā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
Baumanska apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Belogorka apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala austrumu daļā
Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos
Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
Azova apdzīvota vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā
Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
Belije Berega apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā
Belaja Berjozka apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidu daļā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Belaja Zima apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Barjatina apdzīvota vieta Krievijā, Kalugas apgabala rietumu daļā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
Baisa apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
Belozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
Barina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
Belaja apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos
Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
Beloomuta apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumu daļā, Okas kreisajā krastā
Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
Belasovka apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā
Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belogrivka apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos
Irikļinska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
Bekova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala dienvidrietumu daļā
Bašmakova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala rietumos
Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Kamas (Votkinskas ūdenskrātuves) labajā krastā
Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā
Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
Bakuri apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļrietumu daļā
Baltaja apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Bazarnijkarabulaka apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Belogornoje apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
Bakčara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Ketas krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
Begičevska apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala austrumu daļā
Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Belijgorodoka apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala austrumu daļā, Volgas labajā krastā
Belija apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala dienvidrietumu daļā
Bazarnijsizgana apdzīvota vieta Krievijā, Uļjanovskas apgabala rietumu daļā
Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
Balakireva apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumu daļā
Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
Belogorje apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos
Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
Balejara apdzīvota vieta Nigērā, Tillaberi reģionā
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Ādanjabāla apdzīvota vieta Somālijā (_Aadan Yabaal_)
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā
Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Truhiljo apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
Belorado apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provinces austrumos
Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
Rītupe apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā)
Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
Baruru apdzīvota vieta Zimbabvē, Manikalendas provincē
Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
Bobra apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
Belojarska apdzīvotta vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
apgabaltiesa Apgabala tiesa
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
arronissemen Apgabals
atgabals Apgabals
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
appurvis Apgabals ap purvu
mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu
Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs
virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā
Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā
Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
regions Apgabals, apvidus
beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps
slāpsna Apgabals, sleja
pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam
apgrūt Apgāzties, sabrukt
apramīt Apglabāt
nobedīt Apglabāt
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
bērēt Apglabāt, apbedīt
rakt Apglabāt, apbedīt
atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
nogludināties Apgūt labas manieres
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
ārkabata apģērba ārējā kabata
piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
lanckari apģērba gabali
loriņi apģērba gabali
trjapki apģērba gabali, drēbes, uzvalki
trjapkas apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
panckas apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder
ļerpata apģērba gabals
drēbju gabals apģērba gabals
pleķis apģērba gabals
jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
bikses apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām
glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
zeķes apģērba gabals kas sedz kājas
lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
uzmetenis apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet
jencis apģērba gabals, līdzīgs žaketei
jetliņš apģērba gabals; apģērbs
sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
lupata Apģērba, veļas gabals
āda apģērbs, apģērba gabals
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
apinoidae Apioni - vaboļu kārtas dzimta
elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus
apdancot Apkalpot, izdabāt
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
vide apkārtējā daba
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.)
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu)
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā)
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
atkodas Apkosti, nokosti gabali
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu
varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem
stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
tabulrēķini Aprēķini, kuru rezultātus atspoguļo tabulu veidā
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
aizslavēt Aprunājot dabūt prom, aizvākt
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot
bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
kontroverss Apstrīdams, diskutabls
apsudabrot apsudrabot
apsidrabot Apsudrabot
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
rīls Apšuvums ar zīdu kabatai
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
ļeperis Apvalstīts gaļas gabals
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
saturīgs apveltīts ar labu atmiņu
balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
apvids Apvidus, apgabals
joms Apvidus, apgabals; posms
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.)
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ)
ģeržaķ sadku apzagt kāpjot sabiedriskajā transporta līdzeklī
argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu
CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā)
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt
atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
binokulārs ar abām acīm
binaurāls ar abām ausīm
klēpiski ar abām rokām aptvert (un nest)
slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
stornēt ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos
ūbains ar bārdiņu abās pusēs
ūbelains ar bārdiņu abās pusēs
diseitrofs ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm)
iebarāt ar barību pielabināt (dzīvnieku)
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
pieurķēt ar biguli sabikstīt
noblēdīt ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev
patraikšīt ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu)
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
buldozertanks ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos
kakalžņains ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts
taisnīgums ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu
uzčabāt ar čabatām uziet
sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana un citas darbības
operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
ganības ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai
divkabeļu ar diviem kabeļiem veidots (savienojums)
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
dreilēt ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu
-bioze ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze)
gazotrons ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu
plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
nolidot ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko)
aizblārkšēt ar graboņu, žvadzoņu aizbraukt
uzčiknīt ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā
atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atpiņķēt ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos)
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
iemūdīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt
iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
iestebīt ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā)
iemurīt ar grūtībām ievirzīt, iedabūt
izmukņīt ar grūtībām izdabūt
iemusināt ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā
nosliept ar grūtībām noiet (kādu ceļa gabalu)
kamot ar grūtībām noiet kādu gabalu
noduņīt ar grūtībām pabeigt
notomīt ar grūtībām pabeigt, noslēgt
dvest ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu)
izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
iesprantēt ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā)
uzstenēt ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā)
uzstibīt ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā)
nokulties ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
ačgārns ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu)
tiratrons ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai
triecienzivs ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu
biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
pļaut ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas
aizgrieznis ar izkapts griezienu vālā nenopļauta zāle vai labība
anastigmatisks ar izlabotu astigmatismu
kabalistika ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli
kompatibls ar kādu lietu labi savienojams
karabinieris ar karabīni bruņots strēlnieks; izlases strēlnieks
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
dakāt ar koka gabalu spaidīt, spiest
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru
uzsvaidzināt ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet
gimpe ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
izkūdīt ar kūdīšanu izdabūt ārā
mīdeknis ar kuļamo bluķi izkultas labības salmi
jēlkula ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība
juceknis ar kuļmašīnu kultas labības salmi
juči ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukumi ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukumsalmi ar kuļmašīnu kultas labības salmi
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
ielabināt ar labiem vārdiem pavedināt
garši ar labpatiku
rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru
mīlēt ar labpatiku lietot (ko)
nosaēsties ar labpatiku paēst (ko garšīgu)
gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
atmārkšīgs ar labu atmiņu apveltīts
atmāršīgs ar labu atmiņu apveltīts
pieminīgs ar labu atmiņu, atminīgs
gardi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
garšīgi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert)
ielaben ar labu, ar glaimiem
ar godu ar labu, bez piespiešanas
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
iemocīt ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā)
pārmocīt ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.)
uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
atmurdzināt ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas
iestīlēt ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt
mīļuprāt ar lielu patiku, ļoti labprāt
izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
izmocīt ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, labprāt (_biežāk_ saņemt, uzņemt)
kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt)
dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm
ievēlējamība ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā
klaušas ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu
nolikums ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai
aizmānīt ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt
atmānīt ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
iemānīt ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt
nomānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
izburkšināt ar mašīnu kult (labību)
skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
kama ar medu pilns šūnu gabals
pīca ar medu pilns šūnu gabals
nodibināt ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju)
izkārtoties ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus
nomest ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī
nomocīt ar mokām pabeigt (ko)
rodinals ar nātrija sulfītu stabilizēts aminofenola fotoattīstītājs
atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
sprunguļceļš ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš
izmakšķerēt ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes)
skrodēt ar nevajadzīgām grabažām piepildīts
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas
ūdensdārzs ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus
svētdzīve ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības
sedzējkrāsa ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama
ķēžains ar piemaisījumiem (par labības sugu)
rūgušpiens ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens
noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
uzžurgāt ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
knabināt ar pirkstiem klabināties
videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
grūtai ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties)
iestīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā)
mangalēt ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt
aizstīvēt ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt
iestīvēt ar pūlēm iedabūt (kur iekšā)
iestibīt ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
iestiept ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izstīpāt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
istaščīt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt
izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko)
aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt prom
nomakņāt ar pūlēm pabeigt kādu smagu darbu
pārstiept ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko)
sakrabināt ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko)
uzvelt ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā)
uzdukņīt ar pūlēm uzdabūt
uzcīnīt ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā
uzstiept ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu)
uzstīvēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
uzstūķēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
mangoties ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz
iemaktēt ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest
izstīvēt ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
izklapatāt ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt
dakamāt ar pūlēm, grūtībām pabeigt (darbu)
uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
uzpūlēt ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā)
izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
socio- ar sabiedrību, sociālajām parādībām saistīts
sklero- ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti)
keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
aditīvs ar saskaitīšanu dabūjams
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
ražot ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas)
lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
piekantēties ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
palabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu)
izlabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu
pārlabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu
vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
aizstāvēt ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.)
iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
paskubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt
nodzīt ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
blačāt ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu
spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
iespraugt ar spēku iespraust, sabāzt
atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
nospert ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
saspiest ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi
piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
atspļaut ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
sastabulēt ar stabuli izspēlēt melodiju
izdalbāt ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
aiztraukt ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust
pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
saraut ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu)
uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
sudrabkalts ar sudrabu apkalts vai izdekorēts
nosviest ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nosvilpt ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt
nosvilpt ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
nosvilpot ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
iespiest ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu)
gongs ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls
nošņākt ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
cigarete ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte
papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
skaldīt ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos
ietriekt ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā)
notriekt ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
eksogēnais metabolisms ar uzturu uzņemto barības vielu metabolisms
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
forsēts ar varu panākts, nedabīgs
satūkāt ar varu sabāzt
izstūķēt ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt
nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
nocelt ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
vējdzirnavas ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
pietrīt ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei
piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
aizridēt ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot
pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
plāči ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
plācis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
plocis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
mazzālains ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
arabeske Arabeska
fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
abba Aramiešu valodā - tēvs (no tā arī abats)
aramlauks Aramzemes nogabals
Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
good bye ardievu!, uz redzēšanos!, visu labu!
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu)
graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi)
kailatne Ārējs kailums, nabadzība
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa)
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
archīvs Arhīvs - dokumentu glabātuve
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
arkāda Arkāde - uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
līst bez ziepēm ārkārtīgi iztapt, lišķēt, lai gūtu sev labumu
arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks
arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas
tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba
Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā
anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties
daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai
hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti
Rheum officinale ārstniecības rabarbers
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
noart art (ko) un pabeigt art
ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā
artaugs Artavs - sena (16.-18. gs.) sudraba naudas vienība
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
arterioloskleroze Arteriolu sienu skleroze un sabiezēšana
kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas)
subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
ārzonas sabiedrība ārzemju uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta kādā ārzonā
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā
rempe Asa tabakas smaka
Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line")
Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku)
Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu
haimatoma Asins izplūdums vai nu audos, vai kādā dabiskā dobumā
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus
piknēmija Asins sabiezējums
cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators
prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis
plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis
Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs
urodela Astainie abinieki
urodella Astainie abinieki
caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms
amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus")
meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis")
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
astrolābija Astrolabija
parapēgma Astronomijā laiku tabulas, kad saule lec un noriet, gadskārtas utt.
debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
redukcija astronomisko novērojumu izlabošana, ievērojot instrumentu kļūdas, objektīvus fizikālus efektus u. tml.
Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
greindžeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 60.-70. gados, prasīja reformu ceļā uzlabot fermeru stāvokli
CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks")
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli
aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana
fototriangulācija Atbalstpunktu sabiezināšanas fotogrammetriska metode
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
sobari Atbars, labības nodeva
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs
padevīgs Atbilstošs, labvēlīgs (par laika apstākļiem)
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem
atvaļinājums atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
apolytrosis Atbrīvošana, atsvabināšana, atpestīšana
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko)
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā
dabūt atpakaļ atdabūt
atdabuit Atdabūt
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto)
disjunkcija Atdalīšana; dabisko attiecību izjaukšana
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību
izsniegt Atdot (ko nodotu glabāšanā)
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2)
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu
sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus; radiodarbnīca
pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā
atvākt Atgādāt, atdabūt šurp
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt
tranša Atgriezums, kupons, gabals
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atģeibt Atgūt labklājību
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas)
atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības)
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā)
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties
atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā
patoloģiskā mitoze atipiska, asimetriska un multipolāra mitoze, kas liecina par jaunveidojuma ļaundabīgumu
atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas
reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē
atdzimšana atjaunošanās, uzplaukšana (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidošanās atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības
reabilitēt Atjaunot labo vārdu, labo reputāciju
atdzimt no pelniem atjaunot labu, možu, enerģisku garīgo stāvokli pēc garīga sabrukuma
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta
pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu)
atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
atdzimt no pelniem atjaunoties vai tikt atjaunotam (par parādībām, sabiedrību, organizācijām, idejām)
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā
kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi)
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu)
atsakabināties Atkabināties
izāķēties Atkabināties (no āķa)
atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu)
atģībināt Atkal dabūt pie samaņas
atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas
atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal
atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru
atskarpains Atkarpains, atskabargains
atskarbis Atkarpe, atskabarga
atskarpis Atkarpe, atskabarga
atskarpe Atkarpe, atskabarga; atskarbis
apkaldināties Atkārti apkaļot, beidzot to pabeigt
reciprokā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto abu vecākformu uzlabošanai
vienpusīgā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto tikai vienas vecākformas uzlabošanai
osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai
atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību
kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
strenkals Atkritumu gabals
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
atlaboties Atlabt (1)
atlābt Atlabt (1)
sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura)
izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma
izžilbt Atlabt, atspirgt
izžirgt Atlabt, atspirgt
tauvēties Atlabt, atspirgt
papravīties Atlabt, atveseļoties
žirbt Atlabt, atveseļoties
žirgt Atlabt, atžirgt
prausties Atlabt, uzbaroties
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai)
atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu
atdarīt Atlīdzināt, darot labu
rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt
kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm
šņapatas Atliekas, druskas, pabiras
atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā)
ķuidāt Atlikt malā, noglabāt
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.)
deviācijas tabula atlikušās deviācijas tabula ik pēc katriem 10 vai 15 grādiem
ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli
atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām)
klapis Atloks (uz kabatām)
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa)
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.)
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
svētīties atmaksāties, labumā iet
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis")
kopēšana Atmiņā glabāto datu pārrakste (reproducēšana) citā vietā vai atmiņas veidā (iespējams arī citā fiziskā formā)
buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi
videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai
energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts
lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm
hologrāfiskā atmiņa atmiņa, kurā izmanto hologrāfijas metodes informācijas ierakstīšanai, glabāšanai un lasīšanai
nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas
destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno
pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja
kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem
lietotāja apgabals atmiņas daļa, ko var izmantot lietotāja programmas glabāšanai
ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai
gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku
šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai
ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2
aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus
siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis
kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos
provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm
ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda
šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba
šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija
atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
skreja ātra pārvietošanās – par parādībām dabā un priekšmetiem
skrējums ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); [skrējiens]{s:680}
skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā)
atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus
dirba Ātras dabas cilvēks
dirša Ātras dabas cilvēks
diršans Ātras dabas cilvēks
perpelis Ātras dabas cilvēks
tītarbiksis Ātras dabas cilvēks
tīterbiksis Ātras dabas cilvēks
vurpis Ātras dabas cilvēks
zibsnis Ātras dabas cilvēks
karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas
karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs
aizkaitināms Ātras dabas, ātrsirdīgs
aumaļīgs Ātras dabas, straujš, pārmērīgs
zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete
žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks
kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi
Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_
tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai)
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line")
buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai)
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai
aizdipīt ātri aizskriet (īsu gabalu)
meduloblastoma ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs
izblisināt ātri izbrīnā pablisināt, pamirkšķināt
noskriet ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nosukāt ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
apšaut ātri pabāzt zem kā
apšmukt ātri pabēgt zem kā
apsprukt ātri pabēgt zem kā
apmaidzīt ātri pabeigt darbu
pārskriet ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
skriet ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā)
pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
apjūgties ātri paskriet, pabēgt zem kā
palobt ātri paskriet; arī pabēgt
traukt ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi)
notraukties ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1)
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās)
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1)
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m
Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs)
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni)
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
Sunīšu kalns atrodas Krimuldas pagastā, garums — 1,5 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 74,3 m vjl., relatīvais augstums — \~30 m
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Taurīšu ezers atrodas šī dabas lieguma centrālajā daļā, garums - \~100 m, lielākais platums - \~70 m, eitrofs
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
Viktorijas ūdenskrituma nacionālais parks atrodas Zambijā un Zimbabvē, izveidots 1952. g., platība - 68,8 km^2^
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties
skriejš Ātrs, tāds (zirgs), kas labprāt pārvietojas skriešus
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
numers Atsevišķa istaba viesnīcā
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem
piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru
kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals
starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals
dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis
pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos
privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību
lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem
apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids
sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā)
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas
godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu)
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
campylium Atskabardzes
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii")
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum")
atskabarda Atskabarga
atskabarna Atskabarga
atskarbe Atskabarga
atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt
atskabargaiņš Atskabargains
atskarbīgs Atskabargains
šķerpslīgs Atskabargains
atkarpjains Atskabargains, dzeloņains
šķerbelains Atskabargains, negluds
šķerbeļains Atskabargains, negluds
šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains
atskabargoties Atskabargāties
atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam
Aphelandra squarrosa atskabargu afelandra
relatīvā atskaites sistēma atskaites sistēma, kas kustas attiecībā pret absolūto atskaites sistēma atskaites sistēmu
šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai
iepurkšēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai
iepurkšķēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai
iepurkstēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
kalambūriskā atskaņa atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi
izstabulēt Atskaņot ar stabuli
nostabulēt Atskaņot ar stabuli
stabulēt Atskaņot ar stabuli (1)
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā)
pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā)
kompozītatslēga Atslēga, kuru veido divi vai vairāki lauki datnē, kolonnas tabulā vai atribūti relāciju datu bāzē
atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
atsaglābties Atspirgt, atlabt
sastingrēties Atspirgt, atlabt (arī par mantiskajiem apstākļiem)
čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma)
atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu)
liberācija Atsvabināšana, brīvlaišana
retavot atsvabināt
atsvabadināt Atsvabināt
svabināt Atsvabināt
papestīt Atsvabināt, atbrīvot
uzglābt Atsvabināt, atbrīvot
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles
atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga
šustīt vaļā atsvabināt, laist vaļā
šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā
atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas
liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu
sekundārās dzimumpazīmes atšķirības abu dzimumu ķermeņa uzbūvē un izturēšanās veidā
dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā)
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas)
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu)
atkapīt Attaisīt, atraisīt, atbrīvot, atsvabināt
atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu)
nozarīši Attālāki radagabali
nozarieši Attālie radi; attālāki radagabali
aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā)
aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem
aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot
aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā)
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos
aerofotoainas mērogs attāluma starp diviem punktiem attiecība aerofotoainā pret attālumu starp tiem pašiem punktiem dabā
attāli Attālumā, labi tālu
attāļi Attālumā, labi tālu; attāli
attāļu Attālumā, labi tālu; attāli
attālus Attālumā, labi tālu; attāli
attāļus Attālumā, labi tālu; attāli
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem
plati ganaši attālums starp abiem žokļa stūriem ir 8–9 cm
burta biezne attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo malu, ko mēra punktos
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā
anahorētisms Atteikšanās no pasaulīgiem labumiem
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām
nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana
fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
tonēšana attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus
aberācija attēla kropļojums optiskās sistēmās; izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas radīto aberāciju
trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte
homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus
piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt
ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā
tapetes Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu
pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu
vizuālā disparitāte attēlu atšķirības, kas iegūtas ar labo un kreiso aci
filtrēšana Attēlu digitālās apstrādes metode, kas uzlabo attēlu radiometrisko kvalitāti
digitalizācija Attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā; digitalizēšana (2)
laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
izoikonija Attēlu vienādība abās tīklenēs
rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals
ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
divausains attiecīgs uz abām ausīm
divausu- attiecīgs uz abām ausīm
biorbitāls attiecīgs uz abām orbītām (acu dobumiem)
bitemporāls attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem
argentafīns attiecīgs uz audiem, kas saista sudraba sāļus
biaurikulārs attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu
endoerģisks attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks
dekstropedāls attiecīgs uz labo kāju
ģenitaloīds attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem
bikses attiecīgs veļas gabals
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
atmaksa Attieksme, parasti ļauna, pret kādu par viņa labo darbību
demerkurizācija attīrīšana no dzīvsudraba tvaikiem
kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos
ģerbumi Attīrīts meža gabals
hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h
vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums
fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba
ķīmiskā attīstīšana attīstīšana, kurā reducējas emulsijas sudraba halogenīda graudi
fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe
nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē)
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā)
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi)
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā)
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē
barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu
rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības
vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu)
sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis
apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī
atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums
sanēšana Atveseļošana; uzņēmuma finansiālā stāvokļa uzlabošana; sanācija
atlabēties Atveseļoties, atlabt
kaparnīca Atvilktne, vai kārba, kurā glabā vara naudu
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā)
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā)
piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā
laba slava atzinīgs, labvēlīgs vērtējums
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību
pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
akceptēt atzīt par pieņemamu, labu
dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
perilabirints Audi ap auss labirintu
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
krioablācija Audu ablācija ar aukstumu
heterometaplāzija Audu attīstība to nedabiskā atrašanās vietā
fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana
reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
perilabirintīts Audu iekaisums ap labirintu
neoplazma Audu jaunveidojums organismā, parasti ļaundabīgs audzējs
neoplāzija Audu jaunveidojums; audzēja, parasti ļaundabīga, veidošanās
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
endogēnais metabolisms audu proteīnu metabolisms
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam)
apakšodere Auduma gabals starp virsdrēbi un oderi
trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata
salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
kājauts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs)
sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava
izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā
ļecka Auduma gabals; stērbele
trinīklis auduma raksts, kas no labās puses izskatās pēc skujiņām, no kreisās - nenoteikts
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi
lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni
jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta
marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
feohromoblastoma Audzējs, kas sastāv no feohromoblastiem; ļaundabīgāks par feohromocitomu
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību
kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem
cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst
mezotermi augi augi, kas aug mezotermos apgabalos
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos
pusēnas augi augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās
ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā
fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi)
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas
ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
fructus Auglis; ienākums; labums
ecbolica Augļa nodzīšanas līdzekļi; biežāk lieto latīņu "abortiva"
autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām
nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā
fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem)
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
haut monde augstākā sabiedrība
podļanka Augstākā sabiedrība
amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā
ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā
ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
purkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
purvkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m
Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā)
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
labenieks Augstākajai kārtai piederīgs; labietis
beau monde augstākās aprindas; augstākā sabiedrība
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
mondaine augstākās sabiedrības sieviete
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete
aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
de haut en bas augstprātīgā labvēlībā, ar pārākuma apziņu
leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums
ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
kā izlasīti augstvērtīgi, ļoti labi
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji
Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji
Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums
Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums
Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
HMA augšējās atmiņas apgabals
atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)")
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
hiperoons Augšistaba vai stāvs
kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem
pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
konnektīva augu anatomijā vidējā saistošā daļa starp putekšņlapas abiem apcirkņiem
atdzimšana augu atjaunošanās - pumpuru plaucēšana, zaļošana un ziedēšana no jauna (par dabu pavasarī)
prosenhima augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku
dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
biostimulācija augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu
celolignīns augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas
glutens augu līme, gk. labībā, sevišķi kviešu graudos
himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
augājs augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā)
pašizsēja augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašapsēja
pašapsēja augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašizsēja
baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā
troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu
introdukcija augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla
bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija
pollenīns augu vaislības puteklīšu sastāvdaļa, ko dabū puteklīšus mērcējot alkoholā
augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai
hlorofils augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi
heterometabola Augutu kārtas "Heterometabola" nosaukuma sinonīms
aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
aukstasiņi Aukstasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru temperatūra mainās līdz ar apkārtējo temperatūru (zivis, abinieki, rāpuļi)
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai
Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku
lauvronis Ausroņu dzimtas apakšdzimta ("Otariinae"), 5 sugas, labi iedzīvojas nebrīvē
skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā
korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas
izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam
čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni
kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām
Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju
Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju
sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939. - 1991. g.
Austrumkazahija Austrumkazahstānas apgabals
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām
koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums
antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām
miskaste Automašīna (parasti sagrabējusi)
gāziniece Automašīna, kura darbināma ar dabas gāzi
homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program")
aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
apmācīt automātiski pielāgot modeļa vai sistēmas parametrus atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu
AML Automatizācijas un mehanizācijas laboratorija
autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.)
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.)
Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.)
Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.)
Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu
piekodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni
priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums
kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis")
byturidae Aveņvaboļu dzimta
byturus Aveņvaboļu dzimtas ģints
lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus")
mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus")
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni
aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība
lidkompānija Aviosabiedrība
aviokompānija Aviosabiedrība, lidsabiedrība - organizācija (uzņēmums), kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos
pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem
tūska Avota veronika ("Veronica beccabunga")
ūdeņu avotene avoteņu suga ("Catabrosa aquatica")
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
Līkais krodzinieks avots Sabiles centrā
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
bekabungas Avotu veronika ("Veronica beccabunga")
plaušuzāles Avotu veronika ("Veronica beccabunga")
tūkumzāles Avotu veronika ("Veronica beccabunga")
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām
aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom
azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību
sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā
Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki
babil. Babiloniešu (akadiešu) valoda
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete
Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs
Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls
Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam
Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.)
Babbit Babīte
Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā
braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji
eglenieks Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji
gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji
gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji
salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants
spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums
alstieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Alstes" iedzīvotāji
annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
babītieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Babīte" iedzīvotāji
gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji
kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji
kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants
mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants
Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants
spuņņciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spuņņciems" iedzīvotāji
tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji
Poļu kalns Babītes pilskalns Babītes pagastā
babitmetals Babīts
Babjas kalns Babja Gura
putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā
Papio cynocephalus babuīns
bubulis Babulis 2(1), būdenieks, vaļinieks
babulis babulnieks^2^(1) - trūcīgs lauku iedzīvotājs
Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
babuvists Babuvisma piekritējs
ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga
bādin Bādin pabādis - kļuvis galīgi pretīgs
izbadīties Badīties un pabeigt badīties
Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā
aizmērdināt Badoties, pabadoties
badamiets Bads, nabadzība
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
pārpilne Bagātība, labklājība
zelta ādere bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots
labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums
bagažņiks Bagāžas glabātuve
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties
eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus
simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes
dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi
sociofobija Bailes no sabiedrības
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
izurdīt Bakstot izdabūt
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1)
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama
balsens Bāls, pabāls
ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt
ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu)
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt
poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības
nobalsot Balsot un pabeigt balsot
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
marketes Balta vaska gabali
zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs)
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību
Gymnorhina hypoleuca baltmuguras stabulētājputns
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi
hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
Arābijas baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum arabicum")
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības
Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā)
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam
Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada
Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski
Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski
gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants
Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants
fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
skābumbaļļa Baļļa kulteņa uzglabāšanai
ūdensbaļļa Baļļa ūdens uzglabāšanai, uzkrāšanai
drabiņbaļļa Baļļa, kur ievieto drabiņas
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā)
Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
bundzenes Bandinieka zemes gabali
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
agrārbanka Banka, kura aizdod naudu pret zemes gabaliem
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
Adansonia digitata baobabs, kapokaugu dzimtas suga
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
bāra bērns bārabērns
bāris Bārabērns (2)
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
sadot vēju bargi sabārt, izrāt kādu, izteikt kādam pārmetumus
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos)
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā
rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izbārt Bārt un pabeigt bārt
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
izbārties Bārties un pabeigt bārties
bombarda Basa stabule ērģelēs
artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali
baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals
diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
stelpēt Bāzt, sablīvēt
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā
Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka
čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bečuāņi bečuāni - tauta Botsvānā, DĀR un Zimbabvē
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati
barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi
ērce Bēdas, žēlabas; skumjas
tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai
karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā)
kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā)
pizdohens beigas, nelabs gals
pizdohen Beigas, nelabs gals
pizģec Beigas, nelabs gals
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5)
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
zvārgulis Bērna grabulis
bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli
žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju
tekātnis bērns, kas jau labi "tek" (skraida apkārt)
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis
klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
ipa Bērnu valodā istaba
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai
Scaphisoma boleti bērzapiepju smailvabole
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas)
murzīt Berzēt, saburzīt
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas
betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas
kabeļkanāls Betonā vai citā materiālā veidots kanāls kabeļu instalācijai tajā
nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt
āpseļ bez apdomāšanās, uz labu laimi
āpseļiem bez apdomāšanās, uz labu laimi
uz dullo bez apdomāšanās; uz labu laimi
dzidrs bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs
pasnabarēt bez labas kāres ēst
pliks kā zirnis bez līdzekļiem, bez kādas mantas, ļoti nabadzīgs
uz labu laimi bez noteikta pamatojuma, labi nezinot; kā pagadās
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
jauniešu bezdarbs bezdarbs gados jaunu sabiedrības locekļu vidū
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
deiterotocija Bezdzimumvairošanās, kurā mātīte rada abu dzimumu pēcnācējus
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai)
Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds
archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu
Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu
b/o VAS bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība
BO VAS bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība
bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms
konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks
bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti
saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku)
krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
snuss beztabakas nikotīna maisiņi
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko)
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko)
sociētē Biedrība, sabiedrība
privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas
valne Biešu un rāceņu glabātuve
biešu kapracis biešvabole
aclypea Biešvaboles - līķvaboļu dzimtas ģints
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas
kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
salsa bieza mērce ar dārzeņu un augļu gabaliņiem
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
lacans Biezpiena gabali svaigā pienā
lecens Biezpiena gabali svaigā pienā
drapanas Biezpiena gabaliņi pienā
ķieka Biezs (maizes) gabals
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
noslavēt Bieži slavējot sabojāt
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā
izomorfisms bijektīvs attēlojums starp divām kopām, kas saglabā visas tajās definētās operācijas un attieksmes; visi izomorfie objekti ir identiski
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
bīšķēt Bikstīt, sabikstīt, apmaisīt
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm)
gruzčiks Bikšu aizmugures kabata
gužaks Bikšu aizmugures kabata
nažopņiks Bikšu aizmugures kabata
očko Bikšu aizmugures kabata
okno Bikšu aizmugures kabata
žopņiks Bikšu aizmugures kabata
zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa
piston Bikšu pulksteņkabata
bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi
antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
Sphaerites glabratus birztalas saulesvabole
taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai
nobiržot Biržot un pabeigt biržot
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
amfiseksualitāte Biseksualitāte - dzimumtieksme pret abiem dzimumiem
infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu
logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
vestiārijs Bizantijas ķeizara garderobes glabātājs
Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu
amara Blāvuļi - skrejvaboļu dzimtas ģints
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū
finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai
noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem
baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos
noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt
piestūķēties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.)
piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
saštopēt Blīvi piebāzt; sabāzt
sastūkāt Blīvi piebāzt; sabāzt
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu
sūds Blīvs mēslu, izkārnījumu gabals
bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums)
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums)
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē
blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem)
leptinidae Blusvaboļu dzimta
platypsyllidae Blusvaboļu dzimtas "Leptinidae" nosaukuma sinonīms
platypsyllus Blusvaboļu dzimtas ģints
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
beigas Bojā eja, sabrukums; arī nāve
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.)
gals Bojāeja, sabrukums; arī nāve
Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu)
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā
Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā
sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā)
Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
brachininae Bombardiervaboļu apakšdzimta
brachinus Bombardiervaboļu apakšdzimtas ģints
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros
izoborneols Borneola stereoizomers; dabā nav atrodams, bet borneolu iegūstot rodas kā blakusprodukts
borags Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts)
borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai
ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
Ežezera salas botāniskais liegums, tagadējais dabas liegums "Ežezers"
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu; Bečuanalenda
bokāties Bozties, sabozties
izpurties Bozties, sabozties
brabantietis Brabantieši
brabantieši Brabantietis
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt
nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt
blacāt Bradāt, sabrist kājas
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā)
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti
automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu
Lielais Brecišku ezers Brencišku ezers Vaboles pagastā
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi)
pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu)
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae")
lucanidae Briežvaboļu dzimta
lucanus Briežvaboļu dzimtas ģints
platycerus Briežvaboļu dzimtas ģints
blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus")
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides")
vienraga praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Synodendron cylindricum")
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
slabrīt Brist; slabrāt
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
pie dabas krūts brīvā dabā
dabas klēpī brīvā dabā
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā)
atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats
skansens Brīvdabas muzejs
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
statiskā atmiņa brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā)
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi
nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
nobronzēt Bronzēt un pabeigt bronzēt
nobruģēt Bruģēt un pabeigt bruģēt
Coniophora puteana brūnā pagrabu klājpiene, konioforu suga
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
Kateretes pedicularius brūnā putekšņvabole
Cicindela hybrida brūnā smilšvabole
Serica brunnea brūnā smiltājvabole
Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1)
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
Didymodon spadiceus brūnganā pabārbula
Isomira murina brūnganā praulvabole
bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana
daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem
Monotoma picipes brūnkāju skudrvabole
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība)
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
izbubināt Bubināt un pabeigt bubināt
bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja
Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni
sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos
dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
gludā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea glabra")
izcilā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea spectabilis")
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama)
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess)
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi
volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
nobungot Bungot un pabeigt bungot
fallstūris Buras augšējais stūris, kurā iekabina falli
latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas
ķērdums Burāšanai labvēlīgs vējš
pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
optotipi Burti vai zīmes tabulās, ar ko pārbauda redzes asumu
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata
nepilna burtnīca burtnīca ar nepilnu lapu skaitu, kas ērtības labad tiek stiprināta, to ieliekot blakus esošajā grāmatas bloka burtnīcā
burta augstums burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam
iespiedburti Burtstabiņi
burts Burtstabiņš
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
murcināt Burzīt, saburzīt
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā)
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi
klausīt būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
nogulēt būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā)
gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam
gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam
gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam
gulēt būt apglabātam (kapā)
gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos)
atdusēties būt apglabātam (par mirušo)
segt būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu)
būt mierā būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī
būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu)
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu)
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu)
izspurt būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem)
būt no viena kaula būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī
ziedēt būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām)
laistīties zeltā, sudrabā būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
izvilkt būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību
caurstrāvot būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā)
vadīt būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot tā darbību vēlamajā veidā
izmudžināties būt gatavam, pabeigt
būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu)
strādāt būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā)
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.)
turēties būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
vādīt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
vādzēt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
rādīt labu sirdi būt labam (pret kādu)
ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
atdalīties būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu
atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
izdalīties būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
paklausīt būt labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
lutināt būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām)
nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
snaust būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā)
dusēt būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā)
gulēt būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā)
būt zem velēnām būt mirušam, apglabātam
būt zem zemes būt mirušam, apglabātam
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
īdēties būt nelabvēlīgam
raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam
skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā
izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
lenturēties būt nestabilam, ļodzīties
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
izvietoties būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā)
konservēt būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
mētāt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā)
svaidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4)
raidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā
velt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā)
konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
rīt būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā)
pārveidot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
pasvītrot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību
pārvērst būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
palīdzēt būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
sabirdināt būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
korodēt būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
nopostīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
konservēt būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
spēcināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā)
sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
ievazāt būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
atnest būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā
izvilināt būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā
izcelt būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību
aizdzīt būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā)
radīt būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
izveidot būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā)
nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
iegāzt būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā
iespaidot Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (par parādībām dabā, vidē); [ietekmēt]{s:2642}
iespaidot būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (par parādībām sabiedrībā); [ietekmēt]{s:2641}
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā
apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
aizklabināt būt par cēloni, ka klab kādu brīdi
krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
uzticēties būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
untumoties būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā)
iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
nīkuļot būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam
liesmot būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu)
murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu
zmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
žmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
spīdēt būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu)
krist kopā būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk
mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
baidēties būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības
plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
sabalsoties būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
sasaukties būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā
uzsmaidīt būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.)
turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
savaldzināt būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem)
mīlēt būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt
plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
būt uz pekām būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību
pārdzīvot būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā
pārstāvēt būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu)
pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
derēt būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli)
iespēt būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā)
zaļot būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā)
zelt būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību)
velt būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā)
valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
stāvēt tuvu (kam) būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības
nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
pārstāvēt būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
sakņoties būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā)
spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
spoguļot būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu
spoguļot būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu
nest būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
turēties (arī būt) pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu)
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā)
griezties uz augšu būt, rasties nelabuma sajūtai
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā)
apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā
ekonomiskā reforma būtiski organizatoriski un saimnieciski pārveidojumi sabiedrības ekonomikā ekonomiskās situācijas uzlabošanai
revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums
būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists
nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi
nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā
pusbūve Būvdarbu posms pēc pamatu pabeigšanas, kurā uzbūvē sienas un jumtu
šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm
nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā
piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu); uzcelt (4)
būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas
apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā
liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs
fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā
vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai
takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā
merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
oksimetolons C21H32O3, anabolisks un androgens steroidals līdzeklis
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams
lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī
veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms
katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals)
kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai
mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
fučikāto Cauri; pagalam; sabeigts
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim
optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi
želatīns caurspīdīgs šāds materiāls, ko izmanto kā sudraba sāļu nesēju fotoemulsijā
fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu
caurejama istaba caurstaigājama istaba
katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri
aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals
šautrināt celt (labību) rijā uz ārdiem
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu)
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām
pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne
okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
atgriezumu celuloze celuloze, kuru iegūst, defibrējot papīrfabriku ražošanas procesā radušos papīra atgriezumus
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF)
birziens Ceļa gabals
birzs Ceļa gabals
birzums Ceļa gabals
kusaks Ceļa gabals
strēķe Ceļa gabals, attālums
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
galenis Ceļa gabals, posms
brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
ceļa sega ceļa konstrukcijas daļa virs uzlabotās grunts pamatnes
sabata ceļš ceļa posms (apm. 1 km), ko jūdi sabatā drīkstēja noiet; attālums no nometnes tālākās vietas līdz saiešanas teltij
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni
ceļa biedrs ceļabiedrs
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis
iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās
izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs
aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts; zemesceļš
trīsrocis Ceļu rādītājs (stabs) ar 3 rādītājiem ("rokām")
nocementēt Cementēt un pabeigt cementēt
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
furķēt Censties dabūt ārā
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt
labāties Censties kļūt labākam
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
smalkot censties labi uzvesties
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem
izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
izmest makšķeri censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3)
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4)
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
lābt Censties, mēģināt atlabt
hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības
mammonisms Cenšanās pēc pasaules labumiem, tiekšanās pēc mammona
skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
CĢL Centrālā ģenētikas laboratorija (spec.)
Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā
indeksreģistrs Centrālā procesora reģistrs, kuru izmanto adrešu modifikācijas konstantes glabāšanai
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija
Goliāts Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole
atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi
Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt
nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas
cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.)
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals
cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
izacepties Cept un pabeigt cept
krikāmi Cepti speķa gabaliņi
krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi
platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām
prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem
džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie
honourable Cienījamais, cēlais (angļu "honourable")
mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa
žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
kā runcis cieši ilgi; mierīgi, omulīgi; ļoti labi
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko
taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
balzīt cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
saaudzenis cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals
sapoķēt cieši saspiest, sabāzt
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko)
saštapēt Cieši, blīvi sabāzt, sapildīt
stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs
nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
gabalziepes Cietās ziepes gabalos
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
grāmatas iesējums ciets, izturīgs grāmatas pārvalks, kas nodrošina tās saglabāšanu, vienlaikus būdams arī mākslinieciskā noformējuma elements
adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti
bliekens Ciets, sablīvējies
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus
pacients cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā
optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem
pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai)
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai)
adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā
burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
cilu austiņas cilu vienā vai abās ārmalās esošie izvirzījumi ausij līdzīgā formā, kas atvieglo cilu izņemšanu no likņa
informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
ortropsija cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā
atmiņa cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
megalografija cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā
asinis cilvēka daba; arī temperaments
veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai
sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu
strunkulis cilvēka izkārnījumu gabals
fantoms cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem
krusti cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem
antropolatrija cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele
ekstraversija cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
telekinēze cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem
runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā
uzskati cilvēka sociālās un dabiskās vides paradumu redzējumi
darbspējas cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu)
drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta
personības aktivitāte cilvēka spēja veikt sabiedriski nozīmīgus pārveidojumus
akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums
raksturtēls cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm
binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm
cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības
statuja cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka)
vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts
prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā
viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli
publika cilvēki; sabiedrība
loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos
humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte
iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
mežonis cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis
hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
lietaskoks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām
lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3)
personība cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām
efendi cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs)
privātpersona cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu
radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne
hermafrodīts cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm
ļermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
ņermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs
sargs cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā
abonents cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements
vergs cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās
lielmanis cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā)
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
biseksuālists cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem
stiprinieks cilvēks, kam ir laba veselība
profesionālis cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē)
zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
speciālists cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē)
erudīts cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība
pīlārs cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis
pašlabumnieks cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma
mietpilsonis cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno
tukšdirša cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
tukšpakaļa cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks
enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis
putns cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā
eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
labrocis cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse
nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
cīnītājs cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo
kareivis cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs
pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā
sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi
izspiedējs cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu)
bītniks cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā)
bēglis cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
filantrops cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris
iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
augšācēlājs cilvēks, kas ceļ labību uz kuļmašīnas
snobs cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī
izlēcējs cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi
cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
labdaris cilvēks, kas dara labu, palīdz
pirmrindnieks cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
kaimiņš cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu
šļema cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena
šļemozis cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena
gribētājs cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt
haļavščiks cilvēks, kas gūst labumu uz citu rēķina
gvards cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā
grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
izredzētais cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem)
karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs
virsotne cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē)
zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
abortmahers cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas
butlegers cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists
pielūdzējs cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību
kritušais eņģelis cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās
bļodlaiža cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību
nelabvēlis cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi
strīkers cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu
ķērceklis cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs
vāķeris cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem
patriots cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā
kūlējs cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas
psihologs cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus
lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
svarinieks cilvēks, kas labo svarus
devējs cilvēks, kas labprāt dod ko savu; kas labprāt dalās ar citiem
vergs cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
krāpnieks cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu
žeburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis
mīļotājs cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu)
patriots cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā
mednieks cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko)
neticīgs cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam)
blēdis cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks
nekriškāns cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam
doktrinārs cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību
gubšķis cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra
iznirelis cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli
paskrebelis cilvēks, kas neprot labi rakstīt
kroplis cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
apavnieks cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks
kontrabandists cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu
šmugleris cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists
polītikāns cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā
novērotājs cilvēks, kas novēro, kam ir labas novērošanas spējas
dušeļnieks cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
atkritējs cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
čiebulis cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību
prostitūta cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
individuālists cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības
pienesējs cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa
babelis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
babelmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
brāķis cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem
izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
ubags cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1)
pansionārs cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
tabētiķis cilvēks, kas saslimis ar tabesu
paraugs cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme
paraugcilvēks cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks
sēņotājs cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo
sportsmenis cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodrabojas ar sportu
cukurslimnieks cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis
kūjenieks cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags
stormanis cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo
dristīns cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu)
izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
konservators cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo
bruņinieks cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams
mondēns cilvēks, kas uzturas, dzīvo sabiedrībā un seko modei
kolektors cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus)
darbinieks cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
sabotieris cilvēks, kas veic sabotāžu
sabotētājs cilvēks, kas veic sabotāžu; sabotieris
gudrinieks cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā
gudrelis cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks
makāns cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā
tiesnesis cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus
arpavātājs cilvēks, kas vētī labību ar vētījamo mašīnu
ambidekstrs cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis
ambidektrs cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1)
abrocis cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs
materiālists cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa
antilopa cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs
krievnieks cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu
izdzimtenis cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks
kalpotājs cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu
ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām
ubikvists cilvēks, kuram visur vienādi labi
lipiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu
līpiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis
simpātija cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā
tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process
sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam
sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses
sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības
politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību
pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā)
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to)
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā)
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.)
izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu
merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
attēluzlabošana Ciparformātā glabātu attēlu kvalitātes uzlabošana, apstrādājot attēlu ar grafikas programmatūru
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata
kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM
sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji
zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
hidromfalocēle Cistisks pampums nabas trūces maisā
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks)
valsts ministrs citās valstīs - valdības galva, ikviens kabineta loceklis, ministra vietnieks, valdības galvas vietnieki u. c.
nocitēt Citēt un pabeigt citēt
nourbties Cītīgi strādāt un pabeigt darbu
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā
introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības
glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai
linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti
cimbulis Cūkas ciskas gabals
tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals
tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals
spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās
cūksūds Cūkas izkārnījumu gabals
krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta
vidstrops Cūkas sānu speķa gabals
vidtrops Cūkas sānu speķa gabals
melmenis Cūkgaļas filejas gabals
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai
dunkuris Cukura vai sāls gabals
galvu cukurs cukurs lielos gabalos
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
čabas Čabatas
čabata Čabatas
čaba Čabēšana
dirbas Čabēšana
čibēt Čabēt, švīkstēt
aizčabēt Čabot attālināties
izčabināt čabot iziet (iznākt)
izčaukstinēt čabot iziet (iznākt)
izčabinēt Čabot iziet (iznākt)
izčaukstināt Čabot iziet (iznākt)
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā
centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā
čaškas Časkas - labības atsijas
časnakas Časkas - labības atsijas
časnāki Časkas - labības atsijas
čaugstēt Čaukstēt, čabēt
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt
vīkšas Čaukstoņa, čaboņa
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
apčabināt Čaukstot, čabot appilināt
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.)
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
Čļ Čeļabinska (sporta informācijā)
fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
pusbaits Četri biti, kas aizņem baita kreiso vai labo pusi
tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības
bruss Četrkantīgs sviesta gabals
Scaphidium quadrimaculatum četrplankumu smailvabole
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē
abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis)
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
joniskais pantmērs četrzilbju pēda, kurā abas pirmās vai abas beidzamās zilbes garas un abas pārējās īsas
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs
Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda
korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
nočekstēt Čukstus pabeigt (runu)
izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
garais Čūska (tabu vārds)
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
in natura daba
šerpts Dabā ass; skarbs
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā
tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
natura abhorret vacuum daba necieš tukšumu
natura non facit saltus daba netaisa lēcienus
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
retzemju elementi dabā reti sastopamu elementu grupa - skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
netors Daba, ieraža, paradums
brasma Daba, raksturs
būda Daba, raksturs
netore Daba, raksturs, tikums
davans dabans
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
ģeokrātija dabas (Zemes) vara pār cilvēci; fatālistu filozofiskā koncepcija
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
DAP Dabas aizsardzības pārvalde
Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū
Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu
Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
Barsakelmesa dabas apgabals Arāla jūras baseinā, kas 20. gs bija sala, tās platība 1980. gados bija 133 km^2^, ar maksimālo augstumu 113 m, bet jūrai izsīkstot 1990. gadu beigās kļuva par tās austrumu piekrasti
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Barena dabas apgabals Īrijas rietumos, Golvejas līča dienvidu piekrastē
Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Baltās jūras-Kulojas plato dabas apgabals Krievijas ziemeļos, austrumos no Baltās jūras
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju
Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
ekspluatācija Dabas bagātību iegūšana un izmantošana (runājot par ieguves vietām)
eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot
krājums Dabas bagātību resursi, kopums
šūpulī ielikts dabas dots, iedzimts, tāds, kas piemīt no dzimšanas
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē
klimatiskā ārstēšana dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē; klimatterapija
Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā
antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst
digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas
anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
dabene Dabas mācība
dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem
kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai)
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm
pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
Beitmensas jūras parks dabas parks Tasmana jūras piekrastē Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos
Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu
dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību
apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības
ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
Baimameili Sjuešaņs dabas rezervāts Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidu daļā
Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
dabas nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums
stihiska (arī dabas) nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums
meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem
ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
Baurona ezera provinces parks dabas teritorija Kanādā, Britu Kolumbijas austrumu daļā, Kolumbijas kalnu rietumu daļā
Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi
ekoloģiskais monitorings dabas vides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas informatīvā sistēma
ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare
zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
province dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās
fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana
dabas bērns dabasbērns
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
gāzes cepure dabasgāzes sakopojums kupolā virs naftas iegulas
ainava Dabasskats
peizāža Dabasskats
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem
dabzinātnieks Dabaszinātnieks
naturālists Dabaszinātnieks
dabaspētnieks dabaszinātnieks; naturālists
dabzinātnisks Dabaszinātnisks
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību
augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
daboecia Dabēsijas
Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica")
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
termoplastiskums dabīgā tempertūrā stiklveida stāvoklī esošu polimēru spēja sasilstot pāriet šķidrā stāvoklī un atdziestot atkal sacietēt
gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
au naturel dabīgā veidā, kā daba radījusi; kails
tekstrade Dabīgās valodas teksta ģenerēšana un sintēze
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
nepārklāts papīrs dabīgs papīrs ar nepārklātu virsmu – mašīngludināts, vienpusīgs vai divpusīgs, presēts, cilots u. c.
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni)
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam
nodaba Dabiskā īpatnība, savādība
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu
nešķīstene Dabiskā maltā kafija
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem
virsskaņu rinda dabiskā skaņurinda
algēzija Dabiska spēja just sāpes
baseins Dabiska ūdenskrātuve
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
dabasvide dabiska vide
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide
masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai
kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas
koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību
kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts
cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli
magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts
platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli
vara rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai
bismuta rūdas dabiskas minerālvielas, kuras var izmantot bismuta ieguvei, galvenais minerāls bismutīns
hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts
torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums
urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.)
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas
Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti
ar mežu apklātas zemes dabiski vai mākslīgi izcēlušās audzes
kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
naturale Dabiski, nepiespiesti
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā
apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām
fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls
vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai
vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai
normētie zudumi dabiskie zudumi
homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
inženiermeliorācija dabisko apstākļu uzlabošana ar tehniskiem paņēmieniem inženierbūvēs un to apkārtnē
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
anepitīmija Dabisko vēlēšanos un tieksmju zudums
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
naturāls Dabisks (1)
akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
zeatīns dabisks citokinīns, sastopams kukurūzā
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos
gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums
fizioplastika Dabisks formu veidojums
dehidroepiandrosterons dabisks hormons, ko izstrādā nieres; t. s. izdzīvošanas hormons
šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas
perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu
anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem
helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
dzīvs zieds dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds
cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
neviltots Dabisks, īsts
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
naturel Dabisks, vienkāršs
genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai
spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā
iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai
dabīgums Dabiskums (2)
Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā
dabonams Dabūjams
dabūnams Dabūjams
gūstams Dabūjams
piedabūt Dabūjot, iegūstot (ko), piepildīt (ar to)
āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās
dabūsi pa šļebicku dabūsi pa seju
iegūšana dabūšana savā īpašumā, rīcībā, lietošanā
dabīt Dabūt
dabuit Dabūt
debīt Dabūt
sakoļīt Dabūt
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā)
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
gūt Dabūt (ienākumus naudā)
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas)
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju)
notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu)
dabūt pa mici dabūt bargu rājienu
dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu
dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku
dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
dabūt trūkties Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
aizklaust Dabūt dzirdēt
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
apiesnoties Dabūt iesnas
iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu
līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai
podņaķ Dabūt nosaukto summu
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu)
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem)
atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ)
otorvatsja Dabūt pa galvu
dabūt pa jebaļņiku dabūt pa galvu; dabūt pa muti
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu
dabūt siksnas dabūt pērienu
dabūt žagarus dabūt pērienu
dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam
dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus
atjūtināt Dabūt pie samaņas
dabūt pa ausi dabūt pļauku
aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ
aizbūdzīt Dabūt prom (uz)
aizšķūrēt Dabūt prom ar naidīgu attieksmi
aizpestīt Dabūt prom ar viltu
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
atķuidīt Dabūt prom, attālināt
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dabūt pa ļipu dabūt rājienu
aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā
dabūt savos nagos dabūt savā varā
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu)
dabūt pa seksti dabūt stingru aizrādījumu, rājienu
dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
sūrēt Dabūt sūru garšu
atdabūt Dabūt šurp
aizgumzīt Dabūt uz leju
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu)
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt
ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām
grābt Dabūt, iegūt
ņemties Dabūt, iegūt
nogrābt Dabūt, iegūt
sajemt Dabūt, iegūt
saķert Dabūt, iegūt
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību)
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
kašāt Dabūt, sagādāt
gaņīt Dabūt, sameklēt
goņīt Dabūt, sameklēt
noraut dabūt; saņemt
dabrānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji
dabrieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
greblis Dakša, ko lietoja labības vētīšanai
parkas Dakšas siena un labības celšanai
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas
share Dalības kvota kādā sabiedrībā vai kopmantā, arī dokuments, kas šo dalības kvotu apliecina
regulētā komercsabiedrība dalībvalstī licencēta banka, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība
izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt
ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
preservi daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku
apārstēt daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli
puslabs daļēji labs
aizbojāt daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt
pačākstēt daļēji sabojāties (par veselību)
pussabrucis daļēji sabrucis
pussakritis daļēji sabrucis, sagruvis
pabrukt daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem)
pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem)
pusaizgandējies daļēji, pa pusei sabojājies
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu
peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu)
mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums
kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis
bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis
tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani
izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm
badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis
finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai
sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās
pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem
ablaktēšana darbība --> ablaktēt
sabiedriskošana darbība --> sabiedriskot
sakabe darbība --> sakabināt (2)
maisīšana darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi
publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
izziņošana darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida
atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
bojāšana darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu
nodrosējums darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju
izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu
atsvabināšana darbība, process --> atsvabināt
celtniecība darbība, process --> celt (6); (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē)
glabāšana darbība, process --> glabāt
labošana darbība, process --> labot
sabiezēšana darbība, process --> sabiezēt
sablīvēšana darbība, process --> sablīvēt
sabrukšana darbība, process --> sabrukt
stabilizācija darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1)
stabilizācija darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2)
lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
sociālās aktivitātes darbības sociālās labklājības uzlabošanai, pārveidojot vai pilnveidojot sociālās institūcijas, sociālās politikas programmas u. c. sociālās dzīves izpausmes
uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns
veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā)
ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma
materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā
tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas
darba istaba darbistaba
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē)
ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem
radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem
maize bez garozas darbs bez grūtuma; labums bez sliktuma
sabiedriskais darbs darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā)
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
mantnīca Dārgumu glabātava
uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu)
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
labdarīt darīt labu citam un vispār darīt labu
atspirdzināt darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli)
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
izdarīt darīt un pabeigt darīt
padarīt darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1)
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības
klabinātājs darītājs --> klabināt
rabātājs darītājs --> rabāt
dāriens Dārnī izbērta labība
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību
nodarvot Darvot un pabeigt darvot
Carabus hortensis dārza skrejvabole
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
sabdži Dārzeņu sautējums indiešu gaumē; sabdžī
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība
ainavu dārzs dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi
Phyllopertha horticola dārzvabole
ievaddati Dati, ko ievada datorā to apstrādei vai glabāšanai
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas
labojumu datne datne, kas satur izlabotu programmas vai datu versiju
kļūdu žurnāls datne, kurā datorā uzglabā informāciju par kļūdām
labojumu datne datne, kuru izmato pamatdatnes labošanai
fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus
datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru
formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā
datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana
FAT datņu iedales tabula ("file allocation table")
tabula FAT datņu iedales tabula (angļu "file allocation table")
avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija
videoatmiņa datora atmiņa displeja ekrāna attēlu saglabāšanai
pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem
integritāte datora atmiņā uzglabāto datu pilnīguma un korektuma saglabāšana pēc to modificēšanas
datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem
dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri
statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot
instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija
diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai
blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju
direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā
burtciparu printeris datora izvadierīce alfabēta rakstzīmju rindveida izdrukai
vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā
datu pārvaldība datora operētājsistēmas pamatfunkcija, kas realizē datu organizēšanu, izvietošanu, glabāšanu un atjaunošanu
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai
izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai
saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa
darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa
datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai
reālā atmiņa datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram
zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā
attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
balss pasts datorizēta telefonu atbildes sistēma, kas pārvērš ienākošos ziņojumus cipardatos un saglabā tos diskā
augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem
aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
jauninājums datoru sistēmas rekonfigurācija tās veiktspējas uzlabošanai
arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību
drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu
standarts 100 Base-T datoru tīklošanas standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu 100 megabitu sekundē
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
dalītā datu apstrāde datu apstrāde, kurā apstrādes, uzglabāšanas un vadības funkcijas, kā arī ievadizvades funkcijas ir sadalītas starp vairākām attālām datu apstrādes sistēmām
datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
pārskatu ģenerators datu apstrādes programma, kas sagatavo un izvada datus vajadzīgā formāta tabulu un pārskatu veidā
pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas
robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās
relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu
datu tabula datu bāzes pārvaldības sistēmā - informācijas attēlojums displeja ekrānā divdimensiju masīva (tabulas) veidā
datu vārdnīca datu bāzes pārvaldības sistēmā – tabula, kurā ir informācija par visiem datu bāzes elementiem, t. sk. ziņas par ierakstu un datņu tipiem, indeksi un cita informācija par datu bāzes izmantošanu
datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
akumulators datu bāzu pamatdaļa ierakstu izvietošanai un uzglabāšanai
pirmais iekšā, pirmais ārā datu elementu uzglabāšanas un atgūšanas metode, kas paredz, ka pirmais atmiņā ievietotais elements kā pirmais tiek arī nolasīts
telpa datu glabāšanai paredzēta vieta datora atmiņā
datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti
notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi
fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne
datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails
divvirzienu plūsma datu kustība, kas notiek pa vienu un to pašu kanālu abos virzienos
relāciju modelis datu modelis, kurā dati organizēti, izmantojot savstarpējās attiecības, kas parasti atspoguļotas tabulas formā
nedestruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot nolasītie dati tiek saglabāti datora atmiņā
šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija)
pusdupleksie sakari datu pārraide, kuras laikā dati tiek sūtīti pārmaiņus abos virzienos
datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
kļūdu vadība datu pārraides protokola daļa, kas vada kļūdu atklāšanas un kļūdu labošanas procesu
izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu
šķiedru optika datu pārraides tehnoloģija, kas informācijas pārsūtīšanai izmanto optiskos kabeļus
publiskais datu tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārraidi plašam abonentu lokam
papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru
pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana
atsvaidze datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot
atsvaidzināšana Datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati
rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus
norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai
datu apstrāde datu vākšana, glabāšana, modificēšana, izguve un citas operācijas ar datiem
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi)
par galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi)
noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
(no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas)
daskriet daudz strādājot, sabojāt veselību
izaganīties daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku)
nobaroties daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
vergot daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu
pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām
gabalgabalos Daudzos mazos gabalos
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā
sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta
Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu
Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4 km
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
Cimicifuga dahurica Daurijas sudrabsvece
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt
šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele
sastaukāt dauzot cieši sablīvēt
izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
žertavāt Dāvināt (parasti nabagiem)
heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
cereālijas Dažāda labība
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
iedzīvotāju atražošanās rādītāji dažāda tipa absolūtie un relatīvie lielumi, kuri raksturo paaudžu nomaiņas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus
hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos
brāzeklis dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā; vīšķis
blaugas Dažādas mantas, grabažas
dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
daikari dažādi apvalkāti apģērbu gabali
ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
pseidofosīlijas dažādi izveidojumi noguluma iežos, kas ir dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
stručīt dažādi pamācīt (gan uz labu, gan uz ļaunu)
vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība
darba sabiedriskā dalīšana dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā
iedzīvotāju pieauguma potenciāls dažādu iedzīvotāju atražošanās komponentu lomas raksturojums iedzīvotāju skaita pieaugumā tā stabilizācijas periodā (stabilo iedzīvotāju modelī)
sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos
iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā
mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
datu noliktava dažādu uzņēmumu uzņēmējdarbības sistēmas, kurās ir savākto nozīmīgo datu centrālā glabātuve
enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība
milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks
aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti
interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
dažlabs Dažs labs
čurings dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas
uzņēmējspēja dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces
viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
fetālisms dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā
kongokrāsvielas dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums
psihodēlisms dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana
dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
sabatisms dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis
manna dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos)
hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
dažlabdien dažu labu dienu
dažlabgad dažu labu gadu
dažlabnakt dažu labu nakti
dažlabrīt dažu labu rītu
dažlabvakar dažu labu vakaru
dažlabziem dažu labu ziemu
pleohroisms dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos
skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
enantiomērisms dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās; labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks
zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.)
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
dabiskās deggāzes deggāzes, ko iegūst no zemes dzīlēm, – dabasgāzes
elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā
Oryctes nasicornis degunradžvabole
sūrais Degvīns, šņabis
dendrofagocitoze Deģenerētu astrocītu fragmentu absorbcija mikroglijas šūnās
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra")
choreotipija Dejas figūru attēlojums ar speciāliem burtstabiņiem
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot
nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju)
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem
relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus)
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot
galdskalis Dēļa gabals
garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā
nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam
abriņa dem. --> abra
abruskrāpīte dem. --> abraskrāpis, abrskrāpis
ādiņa dem. --> āda; (neliels) ādas gabals
autiņš dem. --> auts 1 (2); neliels drānas gabals
babīte dem. --> baba; vecāmāte
babeņa dem. --> baba; vecmāmiņa
babiņa dem. --> baba; vecmāmiņa
bārabērniņš dem. --> bārabērns
cabiņa dem. --> cabe (1)
cabīte dem. --> cabe (2)
dabīte dem. --> daba
dzēnītis dem. --> dzēnis (2); nabas saitiņa
gabalelis dem. --> gabals
gabaliņš dem. --> gabals
gabaltiņš dem. --> gabals
gabaniņa dem. --> gabana
istabele dem. --> istaba
Jākabiņš dem. --> Jēkabs
Jākapiņš dem. --> Jēkabs
Jākopiņš dem. --> Jēkabs
Jāpaciņš dem. --> Jēkabs
Jekupeņa dem. --> Jēkabs
kabīte dem. --> kabe 2
kabīnīte dem. --> kabīne
klabažiņas dem. --> klabažas
labiņš dem. --> labs
labeņš dem. --> labs (1)
nabiņa dem. --> naba
nabadziņš dem. --> nabags (1)
pabalstiņš dem. --> pabalsts
pabiezeņš dem. --> pabiezs
pabieziņš dem. --> pabiezs
pagrabiņš dem. --> pagrabs
sabāznītis dem. --> sabāznis
skabardziņa dem. --> skabarga
spīlīte dem. --> spīle; kabe 2(3)
stabiņš dem. --> stabs
stabulīte dem. --> stabule
tebēceņš dem. --> tabaka
tebeciņš dem. --> tabaka
tebečiņš dem. --> tebēka, tabaka
tebēciņš dem. --> tebēka, tabaka
vabolīte dem. --> vabole
vabulīte dem. --> vabole
vagoliņš dem. --> vabole
zabarelis dem. --> žabars
Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
paleodemogrāfija demogrāfijas nozare, kura pēta demogrāfiskos procesus senās cilvēku sabiedrībās
sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību
stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam
vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika
demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas
demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.)
DP Demokrātijas pabērni
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
nodemonstrēt Demonstrēt un pabeigt demonstrēt
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs
minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos
iegūšana derīgo izrakteņu dabūšana no atradnēm
dermaabrāzija Dermabrāzija
Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā
kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals
desmite Desmit gabali
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji
griveniks Desmitkapeiku sudraba naudas apzīmējums līdz 19. gs. Krievijā
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara; patvaldība, vienvaldība, absolūtisms
destilācija vakuumā destilācijas veids, ko izmanto termiski nestabilu, augstā temperatūrā virstošu vielu maisījumu sadalīšanai (vakuumā process noris zemākā temperatūrā)
iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt
Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu
gaļas produkti desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi
izdēties Dēt un pabeigt dēt (olu)
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu
tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
birkošanas teorija devianci skaidrojoša sociālā konstruktīvisma teorija, kura pievērš uzmanību sabiedrības reakcijai uz sociālo normu pārkāpumiem
izdezinficēt Dezinficēt un pabeigt dezinficēt
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos
nodežurēt Dežurēt un pabeigt dežurēt
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums
diabetogēns Diabēta radīts
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus
landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri
doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu
pakaļistaba Dibenistaba
Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā
Vecdaugavas kompleksais dabas liegums dibināts 1984. g., valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 1999. g. pārveidots par dabas liegumu
Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt
elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma
diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
nobērības Dienas, kad pagasta labības rezervju noliktavā jānober labība
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā
patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā)
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs
Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju
Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
Rheum australe dienvidu rabarbers
Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze
gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām
harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība
Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
Revelatio generalis (universalis) Dieva vispārēja atklāsme dabā vai vēsturē
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs
dieva kociņš dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum")
Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
dievājs Dievojs - labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
pačekls Diezgan labi ģērbies
pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
panabadzīgs Diezgan nabadzīgs
starpsānu diferenciālis diferenciālis, kas transportlīdzekļos ar sānpiedziņu transmisiju sadala griezes momentu starp kreisās un labās puses dzinekļiem
multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi
DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line")
ekrānuzņēmums Digitālas ierīces ekrānā redzams attēls, kuru dators saglabā kā attēla datni
digitalizēšana Digitalizācija 1(2) - attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis")
parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā
nodiktēt Diktēt un pabeigt diktēt
hydrochidae Dīķvaboļu dzimta
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu)
gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
datora veiktspējas novērtēšana disciplīna, kas nodarbojas ar datora veiktspējas noteikšanu un pētī metodes, ar kuru palīdzību datora veiktspēju var uzlabot
aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati
vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē
vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē
divpusēja diskete diskete, kurā datus var ierakstīt abās pusēs
multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās
Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda
geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas
kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā
šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība
bizārs Dīvains, ekscentriski savdabīgs
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
atvērums divas blakus esošās atvērtas grāmatas lappuses – pāra un nepāra, kreisā un labā
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai
folio Divas kontu grāmatas lappuses (kreisā un labā) ar vienu un to pašu kārtas numuru
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
dvīņupes Divas upes, kas iztek netālu viena no otras, lielāku gabalu tek viena otrai līdzās, kamēr apvienojas
kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai
dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
divģelzīgs Divasmeņu, abgusēji griezīgs
pabeigts divd. --> pabeigt
sidrabots divd. --> sidrabot
duālisms Divdabība, divējādība
dualitāte Divdabība, divējādība
pelēkā sieva divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds
Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā
divatnējs Divdabīgs
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus
duālistisks Divdabīgs, divējāds
divatnīgs Divdabīgs; divatnējs (1)
particips Divdabis
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips
deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis
darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi
pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības
tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi
nelokāmais divdabis divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nedeklinējamais particips
nedeklinējamais particips divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu
parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai
Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam
mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
līdzojums Divi lielumi, kas atrodas abpus vienlīdzības zīmei; vienādība (3)
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā
robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu
pašpāris Divi, kas savā starpā labi satiek
disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase
bipiramīda Divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos
asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
divgabali Divos gabalos
bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā)
Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi
īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
tuvināšanās Divu agrāk savstarpēji naidīgu valstu attiecību uzlabošanās
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz
protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu
viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā
lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
maiņas līgums divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu
kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem
homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus
neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals
apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa
mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas
individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam
diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas
dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem
elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu
žuksnis Divzaru dakšs labības celšanai
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
Lucanus cervus dižā briežvabole
alnis Dižā briežvabole
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā)
govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus")
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu
dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu
stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana
arhivālijas Dokumenti, kas glabājas arhīvā
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem
slimības lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu)
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu)
ekodomāšana Domāšana, kas vērsta uz organisma un vides mijattiecību uzlabošanu
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā
pašs domino kauliņš ar vienādu punktu skaitu abās pusēs
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā
Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
metandrostenolons Dopings, anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku; dianabols
chirocentridae Dorabi
iekukuļot dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu
kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt
aizliecināt dot liecību kādam par labu
birt dot ražu; tikt iekultam (par labību)
šņaucināt dot šņaukt (tabaku)
pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze
tabakdoze Doze, kārba tabakas glabāšanai; tabakas doze
drabas Drabenes
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
ieriķieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Ieriķi" iedzīvotāji
Kārļu muiža Drabešu pagasta apdzīvotās vietas “Kārļi” bijušais nosaukums
kārlēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji
krīvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvi" iedzīvotāji
līvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
lubertrencēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lubertrencēni" iedzīvotāji
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji
melturieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Melturi" iedzīvotāji
Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums
drabeņas Drabiņas
drabīnas Drabiņas
drabines Drabiņas
draņķes Drabiņas
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem)
sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai
sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus
sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt
manafaļs Drēbe, auduma gabals
skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu
grīdas lupata drēbes gabals grīdas mazgāšanai
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai
ierietenis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu
ierietnis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu
drēblopstiķis Drēbes gabals; drēbes lupata, atlikums
puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai
kratas Drebuļi; nelabuma sajūta
izdrenēt Drenēt un pabeigt drenēt
nodrenēt Drenēt un pabeigt drenēt
Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
drisku Drisku drasku - sadriskāts tūkstoš gabalos
piedrīvēt Drīvējot izlabot
nodrīvēt Drīvēt^1^ un pabeigt drīvēt^1^
konfrikācija Drogas saberšana pulverī
macerācija Drogu mērcēšana ūdenī istabas temperatūrā, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvās vielas
badene Drojenes ("Draba")
dzegužzāle Drojenes ("Draba")
dzeguzzāles Drojenes ("Draba")
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs
pelēkā drojene drojeņu suga ("Draba incana")
birztalas drojene drojeņu suga ("Draba nemorosa"), aizsargājams augs
stingrā drojene drojeņu suga ("Draba rigida")
Sibīrijas drojene drojeņu suga ("Draba sibirica")
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
padrošināt Drošināt (parasti īsi) un pabeigt drošināt
firms Drošs, piedzīvojis, ar labām zināšanām
(cieta) zeme (arī pamats) zem kājām drošs, stabils stāvoklis
tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
cilindrsieta drukāšanas šablons drukāšanas šablons, kurā drukājamais raksts veidots uz bezšuvju plānsienu cilindra sieta; izmanto rūpnieciskās iekārtās
štakāns Drukns, labi kopts vīrietis
ķemīgs Drukns, pabrangs
Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu)
lupa Drumsla, mazs gabals, skranda
drumpača Drumstala, gabaliņš
drumsla Drumstala; gabals, mazums
nīkonis Drupas, sabrukums
virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm)
sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam
sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda
dropstala Drusciņa, gabaliņš
dropstelīte Drusciņa, gabaliņš
droztala Drusciņa, gabaliņš
droztalis Drusciņa, gabaliņš
droztalītis Drusciņa, gabaliņš
droztele Drusciņa, gabaliņš
Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā
Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas
cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi
atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
bāga Dūdu basa stabules
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
cyphon Dumbrvaboles
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi")
mainīgā dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon variable")
dyumineica dūmistaba
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka
Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
Kārļu ciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas “Sabdagas” daļa
sabdadznieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" iedzīvotāji
Sabdaga Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sabdagasciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
Sabdagsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju)
nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām)
izdunkāt Dunkāt un pabeigt dunkāt
izdunkot Dunkāt un pabeigt dunkāt
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka
spercheidae Dūņvaboļu dzimta
spercheus Dūņvaboļu dzimtas ģints
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
vārstals Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
vārsteklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
vārstīklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
ar baltām acīm dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar šķību aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
ar greizu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks
rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas
rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas
Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū
omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā
dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem
ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai)
sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū
Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
Dvūra Krālove pie Labas Dvūrkrālove pie Labas
dzebru josta dzebra tehnikā austa abpusēji pušķota josta
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni
kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi
tercīne Dzejā trīsrindu pants, noteikta atskaņu seka: aba-bcb-cdc-efe
Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km
akantīts Dzeloņaini kristalizēta sudraba spīduma variācija
krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
Cteniopus flavus dzeltenā praulvabole
Scabiosa ochroleuca dzeltenā skabioza jeb dzeltenā krievpoga
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes")
Dytiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole
Ditiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole "Dytiscus circumcinctus"
kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu
urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu
vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos
dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Pupe Dzelzceļa stacijas "Babīte" nosaukums 1877.-1919. g.
Pūpe Dzelzceļa stacijas "Babīte" nosaukums 1919.-1926. g.
lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa")
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
dzeļžeks Dzelzs gabals
pruds dzelzs gabals izkapts labošanai
šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā
slūpis dzelzs gabals, ko novieto zem kuļmašīnas riteņiem, lai to nostiprinātu
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā
dzelzskapis Dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
parametrijs Dzemdes blakusaudi, kas atrodas starp abām dzemdes platās saites lapām
dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu
mezometrijs Dzemdes tēne, dzemdes platās saites daļa dzemdes abās pusēs
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā
nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt
nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu)
šņaboties dzert šņabi
padzert Dzert un pabeigt dzert (ko)
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert
nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot
Vāveres ezera purvs dzērvenāju liegums 1977.-1999. g., platība - 165,5 ha, šī dabas lieguma sākotnējais nosaukums
nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes)
izlašķēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus)
izveldzēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus)
Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka
Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai
brēktuve Dziedāšanas kabinets
nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā)
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss
braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu)
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu)
adenoskleroze Dziedzera sacietēšana kā hiperēmijas, infiltrācijas, ļaundabīgas deģenerācijas vai hroniska iekaisuma un saistaudu attīstības sekas
sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
vārstīkļi Dzijas tinot un aužot radušies pārpalikumi, dziju gabali
vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā
Dzilnene Dzilnupe Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā
Mācītājmuižas upe Dzilnupe, ietek Babītes ezerā
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas
pūsts dziļa nabadzība, liels trūkums
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums
dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona
salds dziļš, netraucēts, labs (par miegu)
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
roģina Dzimtene; dzimtā vieta, apgabals
introituss Dzimumlocekļa ievadīšana makstī vai citā dabiskā ķermeņa atvērumā dzimumakta nolūkos, penetrācija
biseksualitāte dzimumtieksme pret abu dzimumu pārstāvjiem
tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis
tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis
spregats Dzintara gabals
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
dekstroaurāls Dzirdīgāks ar labo ausi
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert
mill Dzirnavas; fabrika, vērptuve
Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
Upesmuižas dzirnavezers Dzirnavu ezers Kabiles pagastā
Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pabeigt dzīrot
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt
ķicināt Dzīt kaķi ārā no istabas
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam)
lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas
aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze
biodizains Dzīvās dabas formu un to veidošanās principu izmantošana dizainā
bezšūnaiņi Dzīvās dabas iedalījuma taksons ("Acellularia"), kas ietver vīrusus un riketsijas
acellularia Dzīvās dabas iedalījuma taksons, kas ietver vīrusus un riketsijas
veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē
arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria")
bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski
protisti Dzīvās dabas valsts, kas ietver oomicētes, hitridomicētes, gļotsēnes un aļģes
choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis
veicība Dzīvesspēja, rentabilitāte
gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai
aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu
saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole)
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2)
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks
saēdājs Dzīvnieks, kas barībā nav izvēlīgs, labi ēd
kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību
špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas
reliktu formas dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem
dabas vide dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo dzīvās un nedzīvās dabas apstākļu un faktoru kopums
vida Dzīvojamā istaba
pirtskambaris Dzīvojamā istaba pirtī
pirtskamberis Dzīvojamā istaba pirtī
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai)
DzĪS Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība
kopdzīve Dzīvošana sabiedrībā, kādā kolektīvā
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā
dzīvot labas dienas dzīvot labi
nabagoties Dzīvot nabadzībā
nīkot Dzīvot nabadzībā
sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to
vārgāt Dzīvot smagos apstākļos; dzīvot nabadzībā, trūkumā
nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu)
sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu)
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1)
merkurols Dzīvsudraba preparāts; nukleīnskābes un dzīvsudraba savienojums
sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums - balts, indīgs pulveris
merkurs dzīvsudrabs
hydrargyrum Dzīvsudrabs
merkurijs Dzīvsudrabs
Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā
Džalalabada Džalalabata - pilsēta Kirgizstānā
Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka
Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džalilabada Dželilabada - pilsēta Azerbaidžānā
Astrahanbazara Dželilabada - pilsētas Azerbaidžānā nosaukums līdz 1967. g.
hudijs džemperis ar kapuci un lielu kabatu priekšā
Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
yod Ebreju alfabēta 10. burts
kāf Ebreju alfabēta 11. burts
lamēd Ebreju alfabēta 12. burts
mēm Ebreju alfabēta 13. burts
nūn Ebreju alfabēta 14. burts
samek Ebreju alfabēta 15. burts
ayin Ebreju alfabēta 16. burts
pē Ebreju alfabēta 17. burts
cadī Ebreju alfabēta 18. burts
quof Ebreju alfabēta 19. burts
rēš Ebreju alfabēta 20. burts
šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts
tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g"
vāv Ebreju alfabēta 6. burts
zain Ebreju alfabēta 7. burts
hēt Ebreju alfabēta 8. burts
tēt Ebreju alfabēta 9. burts
dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts
bēt Ebreju alfabēta otrais burts
he Ebreju alfabēta piektais burts
alef Ebreju alfabēta pirmais burts
gīmel Ebreju alfabēta trešais burts
Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu"
Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
eksils Ebreju tautas daļas aizvešana uz Babiloniju 6. gs. p. m. ē.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu)
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās
Tbsp Ēdamkarote (angļu "tablespoon")
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi
zungāt Ēdienam pa virsu nosmelt labāko
circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem
čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem
kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu
kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu
tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids
ukšele Ēdiens, miltu biezputra ar nelieliem gaļas gabaliņiem
matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst
ņergāties Ēdot atlasīt labākos kumosus
nergāt Ēdot izmeklēt labāko; ņergāt 1
kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus
izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku)
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem)
Habls Edvins Pauels Habls (1889.-1953. g.) - amerikāņu astronoms, galaktiku izpētes celmlauzis
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai
stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā
makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem
Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim
Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem
Hepri Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, rīta saule, demiurgs, kas iemiesojās skarabejā
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos
rhabdomonas Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Rhabdomonadaceae" ģints
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu
ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards")
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques")
gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās)
izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt
stigāt ejot taisni iemīdīt taciņu labības laukā vai pļavā ar garu zāli
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.)
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās)
pirtsēberģis Ēka ar pirti un vienistabas dzīvokli
kulasāta ēka labības žāvēšanai un kulšanai, kuls un rija
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu
stāvkoku namiņš ēka, kas celta no vertikāliem stabiem (vasaras virtuve)
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām
cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu
merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru
neoliberālisms Ekonomiski politisks virziens, kas vēlas reducēt sabiedrisko sektoru līdz minimumam un pilnībā pāriet uz tirgus ekonomiku
sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
ekrāna notveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā
ekrāna tveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber")
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt
izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem)
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves)
spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem)
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai
gnotobioloģija Eksperimentālās bioloģijas nozare, kurā iegūst un analizē sterilus laboratorijas dzīvniekus un gnotobiotus
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē
škamba Eksplodējoša šāviņa gabals
attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m
katatāze Ekstensija dislokācijas labošanai lūzuma vai mežģījuma gadījumos
krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā
ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.)
ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts
elateroides Elateroides flabellicornis - skujkoku kokurbja "Hylecoetus flabellicornis " nosaukuma sinonīms
kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra")
demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes
salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā
elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā
blenderis Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2)
barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai
bistabila shēma elektriskā shēma, kurai ir divi stabili stāvokļi ar krasi atšķirīgiem izejas signāliem
reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos
kodolbaterija Elektriskās enerģijas avots, kurā radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā; atombaterija, izotopiskais ģenerators
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā
elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās
akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus)
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā
elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR
kodolu magnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kurās ir paramagnētiski atomu kodoli
bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos
videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa
mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā
pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu
vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību
aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program")
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos
e-pase elektronisks identifikācijas dokuments, kurā biometrijas datus uzglabā iestrādātās mikroshēmās (integrālās shēmās)
dokumentu attēlveidošana elektronisku dokumentu krāšana, iztvere un pārvaldība tiešsaistes režīmā. Dokumentu attēlus uzglabā kā bitkartētu grafiku
atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā
stara atpakaļgājiens elektronu kūļa strauja refrakcija pēc rindas izvērses pabeigšanas uz nākamās rindas sākumu
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi
dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti
platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā
elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu)
citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara
ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē
meloidae Eļļasvaboļu dzimta
lytta Eļļasvaboļu dzimtas ģints
meloe Eļļasvaboļu dzimtas ģints
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu
ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās
omfaloģenēze Embrija nabas-saites vai dzeltenummaisa veidošanās
blastoma Embrionālo šūnu ļaundabīgs audzējs
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti
mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu"
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu)
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko)
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās
empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu
gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē
endēmisms Endēmisku formu parādīšanās vai pastāvēšana kādā apgabalā
sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai
energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību
virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs
energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām
Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā
turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti
enkurs tur enkurs labi ieracies gruntī un vietu nemaina
izēnot Ēnot (3) un pabeigt ēnot
koleopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī vaboles
melandryidae Ēnvaboļu dzimta
serropalpidae Ēnvaboļu dzimtas "Melandryidae" nosaukuma sinonīms
piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas
ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena
oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26)
galdiņveida eonija eoniju suga ("Aeonium tabuliforme")
Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros")
plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
Sphaerius acaroides ērčveida punktvabole
prēstantas Ērģelēs lielās alvas stabules
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi
eritroklāzija Eritrocītu sabrukšana
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem
silta ligzdiņa ērta, labiekārtota māja, dzīves vieta
komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
labierīkot Ērts, komfortabls
Renaval ES kuģubūves apgabalu konversijas atbalsta programma
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
feci, quod potui, faciantmeliora potentes esmu darījis, ko varēju, kas var, lai dara labāk
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.)
kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti
daēst Ēst un pabeigt ēst
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē)
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā
egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
Akaki Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas daļa, agrākā piepilsēta
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
atgriešanās Ētiski reliģisks jēdziens par cilvēka domu, jūtu un gribas pārvēršanos uz labo pusi
etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana
škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem
brīvdabas muzejs etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete
kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai
kratulis Etvija, tabakas doze
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
iztvaikotne Evaporometrs - ierīce, ar ko mērī iztvaikošanu no dažādām dabiskām virsām
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava
Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
fizostigmīns ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga tā saucamajām Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Jalpuhs ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha
Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā
Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā
Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers
Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha
Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers
Vērsītes ezers ezers Drabešu pagastā, platība - 1 ha
Melnezers ezers Drabešu pagastā, platība - 2,2 ha
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Pīļu ezers ezers Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība - <1 ha
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers
Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha
Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha
Viču ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - <1 ha
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers
Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers
Lakstiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1,7 ha
Baltiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 10 ha; Teikura ezers; Teikuru ezers
Namiķu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 5,2 ha
Nesaules ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 6,1 ha
Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 1,5 ha
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers
Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Ļūļu ezers ezers Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība - 2,2 ha
Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos
Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā
Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Kurgaldžins ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram
Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
Lovezers ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru
Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
Andrejevskas ezers ezers Krievijā (_Andreevskoe, ozero_), Tjumeņas apgabalā
Babinas ezers ezers Krievijā (_Babinskoe, ozero_), Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
Čebarkuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
Bolons ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals
Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains
Kovdezers ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri
Imandra ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
Belaja Strugas ezers ezers Krievijā, Pleskavas apgabalā, noteka uz Veļikajas (Mudes) upi
Bologoje ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā
Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
Beloje ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Udils ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km
Orels ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē
Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā
Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m
Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs"
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
Sasika ezers ezers Ukrainā, Odesas apgabalā
Pelieča ezers ezers Vaboles pagastā, platība - 4,8 ha; Pelēča ezers; Pelīča ezers
Mazais Brecišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — <1 ha
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
Inikšu ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 2,8 ha
Vaboles ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 9,5 ha, dziļums — līdz 3,3 m
Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
noteridae Ezervabolļu dzimta
noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās
šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos
tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem
nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam
pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
manipuraka Ezoterismā viena no čakrām, tā atrodas nabas līmenī
sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum")
fabianieši Fabiāņi
fabijanieši Fabiāņi
fabriķēt Fabricēt
fabriķis Fabrika
fabrīķis Fabrika
pabrika Fabrika
pabriķis Fabrika
pabrīķis Fabrika
pabriks Fabrika
bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai)
prefabrikāts Fabrikā iepriekš pagatavotu ražojumu standartizētas daļas
ķieģeļfabrika Fabrika, kur ražo ķieģeļus
cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus
Laumene fabrikas _Lauma_ mikrorajons Liepājā
fabrikants Fabrikas īpašnieks
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai
jore Fabrikas svilpe; raudāšana
apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks
fabulists Fabulu autors
rezerves kopija faila kopija, kuru saglabā citā datu nesējā, lai to būtu iespējams atjaunot sistēmas vai oriģinālā faila bojājuma gadījumā
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi
vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
elaeosacchara Farmacijā ēterisku eļļu, retāk citu vielu saberzējums ar cukuru
menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas
izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt
Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam
pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
fāze Fāžu telpa - abstrakta daudzdimensiju telpa, kuras punkti atbilst daļiņu sistēmas iespējamajiem stāvokļiem
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
koprogramma Fekāliju laboratoriski izmeklējumi
feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums
amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti
bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē
popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola)
atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
mugurgabals Fileja gabals, filejs
arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas
samontēta kopija filmas kopija pēc montāžas pabeigšanas, bet pirms dublāžas vai postsinhronizācijas
abpusējs sānapgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no abiem sāniem
nofilmēt Filmēt un pabeigt filmēt
uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru
pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu
izfiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt
nofiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt
riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi
finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
finieru salīmēšana slīpsadarā finieru gabalu savienošana, salīmējot pa fazītēm pēc to nošļaupšanas
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem
Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā
Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk")
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
piskars Fiskara firmas kabatas nazis
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas
fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība)
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters
nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība
datu kopa fizikālo ierakstu apvienojums datu vidē, kam ir savs identifikators un kas atbilst vienam no datu apstrādes sistēmas, datu izvietošanas, glabāšanas un piekļuves organizācijas veidiem
absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
radiospektroskopija Fizikas nozare, kas pētī radioviļņu absorbciju
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi
Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju
augstfrekvences magnētterapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences strāvas plūsmu pa labi izolētiem elektriskajiem vadiem, izraisot audos virpuļstrāvas; izmanto iekaisumprocesu ārstēšanā
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes
abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu
servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai
autofurgonu tūrists fiziska persona, kura atbilst visām tūrista pazīmēm un par ceļošanas veidu ir izvēlējusies pārvietošanos labiekārtotā autofurgonā, un par apmešanās vietām izmanto autofurgonu parkus, kempingus un piemērotus stāvlaukumus
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
sabiedrības dibinātājs fiziskā vai juridiskā persona vai arī personā!sabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas
sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus
recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts
filmas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu
statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā
medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari
privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot
dibinātāji Fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus
elpēties Fiziski atlabt pēc slimošanas
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs
ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
lapa fizisks vai elektronisks šablons speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai
Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
quinto Florences 16. gs. sudraba 1/5 florīna monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem
burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās
korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu
artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs)
bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
prosodiskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kas balstās uz divu vai vairāku fonoloģisko struktūru īstenošanos, prosodija tajā ir abstrakta vienība
pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra
permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu
paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām
graudainums formu procesos – iespiedformas faktūra, kam raksturīga graudaina un raupja virsma; ofseta iespiedformas virsmas graudainība veicina tirāžnoturības palielināšanos, jo uzlabo gaismjutīgā slāņa saķeri ar pamatni un palielina neapdrukājamo elementu mitrumuzņēmību
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
noformulēt Formulēt un pabeigt formulēt
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem
baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei)
fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā
centrālslēdzējs Fotoaparātā abu objektīva elementu vidū ierīkots momenta un laika slēdzējs
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem
fotogēns Fotografēšanai labvēlīgs; fotogēnisks
nofotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt
uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt
krāsu fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā, pamatojoties uz krāsu redzes trīskrāsu teoriju, iegūst fotogrāfisko attēlu dabiskās krāsās
fotoarchīvs Fotogrāfiju glabātuve
autohroma plates fotogrāfiskas plates uzņemšanai dabiskās krāsās
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra
fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
neaktīniskais apgaismojums fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas
pleijertipija fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma; zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā
sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses
kalotisti Francijā 1702. g. dibināta biedrība, kuras mērķis bija zem ākstību un joku maskas kritizēt sadzīves un sabiedrības netikumus
monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu
arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību
sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa)
liārs Franču sudraba sīka naudas vienība, 3 denjē
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga)
komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums
frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu
frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi
teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums
katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija)
sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs
kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai
diska frēze frēze ar zobiem uz diska cilindriskās virsmas un uz vienas vai abām diska sānu virsmām
Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante
neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots
definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2)
defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus
sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss
datu galiekārta funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas
galiekārta Funkcionāls bloks vai ierīču kopums datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas
krātuve Funkcionāls bloks, kurā var novietot un saglabāt datus un no kura tos var izgūt
bultu maks futrālis bultu glabāšanai
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
gabalaiņi Gabalains
gabalainis Gabalains
gabalaiņš Gabalains
klancains Gabalains
klaucains Gabalains
ķekas Gabalains, kukuržņains
izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju
lams Gabaldarbs, līgumdarbs
piku pikās gabaliem
grīzte Gabaliem satītas dzijas
gabalgabaliem Gabaliem, pa gabaliem
lomiem Gabaliem, vietām
ķingalēns Gabaliņš
ķingalītis Gabaliņš
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums
drimstala Gabaliņš, kripata
paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg)
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m
metamkrava gabalkrava, kuru iekrauj/izkrauj metot
iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina
drusku druskās gabalos
drubažās Gabalos
lampatās Gabalos
druskās Gabalos, pilnīgi
gabis gabals
cunis Gabals
gabali Gabals
gabuls Gabals
gobals Gabals
ķeblaks Gabals
ķingalis Gabals
ķingāls Gabals
ķingulis Gabals
klampa Gabals
klauķis Gabals
klumpis Gabals
knocka Gabals
knuģis Gabals
kumpe Gabals
lāms Gabals
lecans Gabals
sklimstēns Gabals
šmatris Gabals
šmetris Gabals
štalpaks Gabals
stiepals Gabals
stubraks Gabals
stuķis Gabals
stuks Gabals
vanks Gabals
kancis Gabals (1); arī dona
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.)
luņģis Gabals (desas)
klancis Gabals (ēdamā), parasti liels
žļugans Gabals (gaļas)
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē
strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.)
klimšķis Gabals (maizes vai gaļas)
nucka Gabals (maizes), ņuka
breite Gabals (piemēram, no auduma)
kampala Gabals no kaut kā
kampals Gabals no kaut kā
kampis Gabals no kaut kā
izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala
šķēpete gabals, atgriezums
štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība)
lieste Gabals, daļa
skrambala gabals, daļa, fragments
stipans Gabals, daļa; druska
drubens Gabals, fragments
šķimbulis gabals, gabaliņš
stiķis Gabals, ielāps
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
kamsa Gabals, kumoss
lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa
klešķi Gabals, kunkulis, pika
picaks Gabals, kunkulis, pika
šmatrs Gabals, ņuka
šmats Gabals, ņuka
ņūkštis Gabals, ņuka (1)
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
čigne Gabals, pika
ķezis Gabals, pika
ķimpa Gabals, pika
ķimpelis Gabals, pika
ķimpīns Gabals, pika
kumpacis Gabals, pika
šmedens Gabals, pika
kamucis Gabals, pika, kamols
kumbāls Gabals, pika, kunkulis
kumpa Gabals, pika, kunkulis
ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla
ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe
gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts
lemstiķis Gabals, skranda
piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals
kusaks Gabals; kumoss
kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens)
neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO)
GA Gabona, valsts divburtu kods
Gabonas Republika Gabona, valsts Ekvatoriālajā Āfrikā
GAB Gabona, valsts trīsburtu kods
Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
gabonieši Gabonas Republikas iedzīvotāji
Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu)
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos
moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem
vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm
veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
cerība gaidas, ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās
gaidījums Gaidas, pabeigtas gaidas
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu
nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt
dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt
katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā
civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā
gradienta vējš gaisa masu horizontāla, stabila kustība, kad berzes spēku neņem vērā
advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu
pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
autopilots gaiskuģa automātiskā lidojuma vadības sistēmas galvenā sastāvdaļa - ierīce, kas automātiski vada gaisakuģi un stabilizē lidojuma kursu, augstumu un ātrumu, saglabājot uzdoto lidojuma režīmu
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienas gaisma
dienas gaisma gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienasgaisma
baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā)
fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā
luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem
anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai)
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
ekstinkcija Gaismas plūsmas vājināšanās atmosfērā gaismas izkliedes un absorbcijas dēļ
aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā)
tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
kūdras pakaiši gaissausa sasmalcināta sūnu kūdra (frēzkūdra), kas labi uzsūc mitrumu un gāzi, saista slāpekļa savienojumus, palielina kūtsmēslu apjomu
balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu
Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari
normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums
šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās
Barkals galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā; 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī; ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
līte Gāle, ledus gabals
līts Gāle, ledus gabals; līte
berčists Galēji labējās un rasistiskās "Džona Bērča biedrības" loceklis
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem
balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
dievais Galīgais, beidzamais (piem., nabags)
apkārsties Galīgi pabeigt kāršanu
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls
tulmis Gals, atlikušais gabals
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
encefalopioze Galvas smadzeņu sastrutojums vai abscess
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
domus Galvenā istaba, arī visa māja
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas
architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā)
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā)
Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
teļa gaļa gaļa, ko iegūst no 14 dienu līdz 3 gadu veciem abu dzimumu teļiem
jēra gaļa gaļa, ko iegūst no abu dzimumu jēriem līdz gada vecumam
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
kūlis Gaļas gabals
čingulis Gaļas gabals ar kaulu
čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas
izgraizas gaļas pārpalikumi pēc labāko gabalu atdalīšanas
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru
Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai
ganāmpulka atražošana ganāmpulka skaitliskā sastāva regulāra atjaunošana tā kvalitatīvai uzlabošanai
Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.)
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte
gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā
diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana
psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas
furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai
šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa
gara bērns garabērns
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt
eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas
ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa
ķirpata Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība
pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai
šautrs Garens koka gabals
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai)
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai)
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
slāpsna Garens, šaurs drēbes gabals
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis
statiskā garenstabilitāte garenvirziena statiskā stabilitāte
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
filē Gari un šauri mīklas gabali
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
mājas gars gars, kas rūpējas par labklājību mājās
padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs
pamijs Garš labības, siena zārds
slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas
saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu)
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos
jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas
amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma
oficīnālijas Gatavas, aptiekās vienmēr dabūjamas zāles
digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām
sadēt gatavojot putraimdesas sablīvēt putraimus zarnās
nogrezēt Gatavojot sabojāt
noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (1)
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (2)
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā
vaids Gaudas; žēlabas
kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā
torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2
Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai
gāzes regulēšanas punkts gāzes tīkla ierīču komplekss spiediena pazemināšanai un stabilizēšanai
aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku
centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos
izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu)
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos
baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai)
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā
drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu
aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās
GB Gigabaits (angļu "gigabyte")
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi)
in deposito glabāšanā
atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
glabot Glabāt
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā)
cibot Glabāt cibā
glābināt Glabāt ievākto ražu
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes
aizslēgt (ar) deviņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; glabāt lielā slepenībā
vaņķēt Glabāt, sargāt
krāt Glabāt; saglabājot vairot
glabējiņa Glabātāja
glabātuve Glabātava
krātnieks Glabātava
rammana Glabātava
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
pielīdīgs Glaimojošs, savtīgi izdabājošs
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību
paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus
luķināties Glaimot, labināties
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu)
noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt; novāpēt
noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā
audekls Glezna uz auduma gabala
krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu
pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats)
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; arī plenērs
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks
uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot
megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
drilidae Gliemežvaboļu dzimta
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
lioglikogēns Glikogēna daļa, kas labi šķīst ūdenī
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba
grāmatzīme Globālā tīmekļa pārlūkprogrammā paredzēta iespēja saglabāt norādi uz visbiežāk izmantojamajiem globālā tīmekļa resursiem, kas nodrošina tiem ātru un ērtu piekļuvi
splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos
izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt
phalacridae Gludvaboļu dzimta
lodens Glums; tāds, kas labi lien
pahimukoza Gļotādas sabiezēšana
debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem
abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
goda biedrs godabiedrs
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
ar godu godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas
ģiedīgs Godīgs; derīgs, labs, jauks
krietna sirds godīgums, labsirdība
goliathus Goliātvabole - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
Goliathus goliathus goliātvaboļu suga
Goliathus albosignatus goliātvaboļu suga
Goliathus cacicus goliātvaboļu suga
Goliathus goliatus goliātvaboļu suga
Goliathus kolbei goliātvaboļu suga
Goliathus orientalis goliātvaboļu suga
Goliathus regius goliātvaboļu suga
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus
gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab
dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2)
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā
grebeze Grabaža
klembests Grabaža
ricka Grabaža
graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta
grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta
klamesteris Grabaža (2)
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
daikari Grabažas
grabaža Grabažas
laužņas Grabažas
merji Grabažas
panars Grabažas
rabas Grabažas
ridas Grabažas
risas Grabažas
supatas Grabažas
krabatas Grabažas, krāmi, paunas
purpatas Grabažas, krāmi, paunas
garbažas Grabažas, krāmi, rīki
krabažas Grabažas, kravažas
ķeldraki Grabažas, mantas, rīki
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas
čamurici Grabažas, nieki
ķelsis Grabažas, nieki
lūžņāji Grabažas, nieki
karķis Grabažas, skrandas
krempeles Grabažas, vecas lietas
riskas grabažas, vecas mantas
abaža Grabažas, veci krāmi
bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas
vīksteklis grabažnieks (vecu lietu tirgotājs)
grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
grabekls Grabeklis 2
mainīgā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium x variable")
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
krabēt Grabēt
skrabšēt Grabēt
varkšēt Grabēt
varkšķēt Grabēt
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt
krabināt Grabināt
grabinēties Grabināties
krabināties Grabināties
kribināties Grabināties
krubināties Grabināties
skribinēties Grabināties (parasti par peli)
skripšķināties Grabināties, čirkstēt
uzgrabināt Grabinot atrast
uzgrabināt Grabinot pamodināt
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas)
dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību)
skraboņa Graboņa, čirkstoņa
skreboņa graboņa, čirkstoņa vai līdzīga skaņa
iekļirkstēties Graboši iešķindēties
kļirkstēt Graboši šķindēt
klebecis Grabošs kabatas nazis
kleburis Grabošs kabatas nazis
aizblākšķināt Grabot attālināties
aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārgrabēt Grabot pārbraukt
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties
grabelēt Grābstīties, grabināties
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2)
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte)
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar)
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs
žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta
žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta
skrabeklis grabulis, zvārgulis
skrabals Grabulis, zvārgulis
žvadzeklis Grabulis, zvārgulis
kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt
stāvokļu diagramma grafisks stāvokļu tabulas attēlojumus
simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses
audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai
šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās
cietais vāks grāmatas iesējuma galvenā sastāvdaļa, kas izgatavota no viengabala kartona vai vairākiem kartona gabaliem, kas aplīmēti ar iesiešanas materiālu vai apdrukātu papīru
strīķvieta grāmatas iesējuma vākam paralēls padziļinājums, kas uzlabo grāmatas atveramību
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas
armamentārijs Grāmatas, žurnāli, medikamenti, instrumenti, laboratorijas iekārtas, kas atrodas ārsta rīcībā viņa aroda pienākumu pildīšanai
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās
kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu
jaunā stila kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru
aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas
grāmatvedības konts grāmatvedības pamatvienība informācijas sistemātiskai uzskaitei, grupēšanai, operatīvai kontrolei un glabāšanai
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
gramšļi Gramšķi, pabiras; pārpalikumi no ēdiena
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
nograntēt Grantēt un pabeigt grantēt
sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs
skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
skrubināt grauzt sīkiem gabaliem; krimst
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants
slabadieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Slabada" iedzīvotāji
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres
lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm
pentadrahma Grieķijas sudraba 5 drahmu monēta
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ)
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ)
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ)
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ)
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ)
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ)
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι)
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω)
hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ)
fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ)
psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ)
ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ)
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ)
bēta grieķu alfabēta otrais burts (Β, β)
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε)
alfa grieķu alfabēta pirmais burts (Α, α)
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ)
ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η)
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ)
dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π)
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ)
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν)
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ)
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi
ditriglifs Grieķu doriskā antablementā 2 triglifu iekārtojums starp 2 kolonnu asīm
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas
medimns Grieķu labības (beramais) mērs; atiskais medimns vienāds ar 52 l
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.)
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo
Euterpe Grieķu mitoloģijā - dzejas un mūzikas mūza, iztēlota ar divis stabulēm
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu
agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus
svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem
Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi
Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Pandars grieķu mitoloģijā - trojiešu sabiedrotais, zelejiešu karaspēka vadonis, veikls loka šāvējs
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
euthytona Grieķu un romiešu lielgabals
nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā
filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai
tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls
dekstrotorsija Griešana, vīšana uz labo pusi
škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus
saskabīt Griežot sabojāt
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi
izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu)
nogrimēt Grimēt un pabeigt grimēt
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet
sagrimēt Grimēt un pabeigt grimēt; nogrimēt
nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties
pauperizācija Grimšana nabadzībā
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam)
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
labējais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu
kreisais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu
numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums
virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci)
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci)
strendzele Grožu, striķa gabals
uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu
nogruntēt Gruntēt un pabeigt gruntēt
pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai
admodiēt Grunts gabalus iznomāt
gruntējums Grunts klājums, materiāla pārklājuma kārta pirms krāsas, emaljas vai cita klājuma slāņa; aizpilda virsmas poras, uzlabo adhēziju, aizsargā materiālu pret koroziju
grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības
drenāža Grunts nosusināšanas metode, novadot pazemes ūdeņus dabiskos pazeminājumos
grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību
grunts Gruntsgabals
praedium Gruntsgabals
fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā
slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā)
veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai
gruporgs grupas organizators (sabiedriskās organizācijās u. tml.)
komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros
lēģeris Grupējums; sabiedriski politisks virziens
aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
suņa dzīve grūta, arī nabadzīga dzīve
posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās)
nevēlama grūtniecība grūtniecība, kuru viens vai abi partneri uzskata par nevēlamu
grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai
nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti
spontānais aborts grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās
pūsti Gruveši, sabrukusi ēka
izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt
izgrust Gruzdēt un pabeigt gruzdēt; izgruzdēt
kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti
gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā
hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī
čarvāns Gruzis, atkritums, pabira
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē
aizgrūst Grūžot aizdabūt prom
cholevidae Gružvaboļu dzimta
catopidae Gružvaboļu dzimtas "Cholevidae" nosaukuma sinonīms
choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti
catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints
gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai
gudriņš Gudrinieks; pašlabuma meklētājs
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā
šinces Gultas aizkari (stabu gultai)
čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā
gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
guļamustaba Guļamistaba
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze
agums Gumiarabika surogāts, ko lietoja ofseta tehnikā
gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām
ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā)
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā
Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts)
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu)
vilkt lomu gūt (kādu) labumu
balģeķ Gūt baudu, izjust labsajūtu
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara
iznākties Gūt labumu
kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli
profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu
pelnīt maizi ar muti gūt sev labumu, lišķējot kādam, iztapīgi runājot
taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem)
ķert Gūt, dabūt
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā
Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gvelo Gveru, pilsēta Zimbabvē
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
kašuks Ģelzis, ar ko abru kasa
kašukls Ģelzis, ar ko abru kasa; kašuks (2)
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
korejiešu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, ko runā gk. abās Korejas valstīs; rakstība: alfabētisks skaņu raksts
basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts
japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei
homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības
ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos
repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu
elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem
seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē
rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa
ekonomiskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos
envaironmentālisms Ģeogrāfijas virziens, kas ģeogrāfiskās vides lomu sabiedrības un sabiedriskās ražošanas attīstībā uzskata par izšķirošo
antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus
sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos
ģeohronoloģiska vienība ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai
vestiārijs Ģērbistaba
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā
cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs
bezstils ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi
ģerevjannijs Ģerevjannijs banģits - šķūnīšu un pagrabu apzadzējs
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda
Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt
piroborskābe H2B4O7, tetraborskābe, ortoborskābes karsēšanas produkts
habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.)
HST Habla kosmiskais teleskops ("Hubble Space Telescope")
Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Kazimagomeda Hadžigabula - pilsēta Azerbaidžānā
haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka
Mirabilis jalapa halapas mirabilis
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā
banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba
Hanzene Hansabanka (tagadējē Swedbanka)
Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
alfa daļiņa hēlija atoma kodols, kas rodas periodiskās sistēmas smago kodolu radioaktīvajā sabrukšanā un dažās kodolreakcijās; sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem
parahēlijs Hēlija atoms, kurā spini abiem elektroniem, kas veido šī atoma elektronu apvalku, vērsti pretējos virzienos
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām
makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi
urohematīns Hematīna metabolīts urīnā
karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu
sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem
kapilarotoksikoze Hemoraģiska kapilarotoksikoze - patoloģija, kuras izpausmes ir abdominālā un reimatoīdā purpura
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas
sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda
Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs
Dynastes hercules herkulesvabole
kapsula Hermētiska kamera, kabīne
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai
uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā
gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti
metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai
augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma
Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība)
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā
akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām
pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
psihokinēze Hipotētiska nedzīvās dabas objektu pārvietošanās psihiskas enerģijas iedarbībā
tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus
Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
RBBB Hisa kūlīša labās kājiņas blokāde (angļu "right bundle branch block")
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja
hipohlorīti Hlorapskābes sāļi, labi balinātāji
klorsudrabs Hlorsudrabs
jodapskābe HOJ, nav sastopama dabā
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
nīderlandiešu valoda holandiešu valoda - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
dinamizācija Homeopātijā zāļu līdzekļu potences kāpināšana atšķaidīšanas vai saberšanas ceļā
sulas ar augļu mīkstumu homogēni saberzta augļu masa, kas atšķaidīta ar cukura sīrupu
kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
rabdomiohondroma Hondroma kopā ar rabdomiomu
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību
rastrs horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā; katra rastra līnija sastāv no punktiem, ko sauc par pikseļiem; pikseļus var izgaismot atsevišķi, tādējādi veidojot rakstzīmes un grafiku
tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai
EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa
akromazija Hromatiskās aberācijas kompensācija tālskatī vai abpusēji izliektā stila lēcā
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem
arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi
hidrargīrisms Hroniska saindēšanās ar dzīvsudrabu; pazīmes: siekalošana, trīce, parēzes
tabakoze Hroniska saindēšanās ar tabaku
dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija
sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana
limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs
hipertrofisks katars hronisks katars ar gļotādas un zemgļotādas sabiezējumu
pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos
kapsulārā ciroze hronisks perihepatīts jeb kapsulārā pseidociroze - fibrozs aknu kapsulas sabiezējums, kas skar arī parenhīmu
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
Vanki Hvange - pilsēta Zimbabvē, pilsētas nosaukums līdz 1982. g.
Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts
rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts
venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilvēku Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts
tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts
skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu
īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts
katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts
frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.)
albāņu valoda ide valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts
nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes
Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem
rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām)
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā
ieštapēt Iebāzt (cieši sablīvējot); iepildīt
ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
ieštopēt Iebāzt, cieši sablīvējot; iepildīt
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu)
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks
nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
sačabēt Iečabēties
iedabuit Iedabūt
iefīrēt Iedabūt
iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko)
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu)
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe)
premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības
ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja
iebarot Iedot barību (dzīvniekam); pabarot
uzdot iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu)
apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
štīmē Iedzēries, piem.: viņš ir labā štimē
resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus
ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums
kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās
ingenium Iedzimtas spējas, talants; daba, raksturs
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā
simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija
kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē
natīvs Iedzimts; dabisks; nepārveidots
dieva dots iedzimts; no dabas nācis
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
novilkt kreklu (kādam) iedzīt nabadzībā, izputināt kādu; ļoti izmantot
tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus
kolonizācija iedzīvotāju apmešanās vai to nometināšana neapdzīvotos apgabalos valsts nomalēs
demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās
iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem
stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.)
iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2)
iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis
vecuma akumulācija iedzīvotāju skaita nedabiska uzkrāšanās, koncentrēšanās vecumos, kas beidzas ar nulli (nereti ar "5"), kas saistās ar to, ka tautas skaitīšanā un aptaujās respondentiem ir tieksme noapaļot savu faktisko vecumu
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās; pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē
noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu)
ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt
iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
atcerēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā
atminēšanās iegaumēšana, saglabāšana atmiņā, paturēšana prātā; [atcerēšanās]{s:511}
iekavāt Ieglabāt (1)
iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā)
iekrabēties Iegrabēties
iekrabēties Iegrabināties
iekrabināties Iegrabināties
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
SICAV Ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu pamatkapitālu
ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā
kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība
jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm
samesties iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
ievākt iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai
vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem)
tikt uz zaļa zara iegūt labklājību
iegodināt iegūt labu reputāciju
iznirt iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā
izlietot iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā
ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem
apgardināt iegūt mutē labu garšu
falovka iegūt no kaut kā labumu
tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību
sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā)
apmudēt iegūt sliktu garšu, sabojāties
nostreļīt Iegūt, dabūt
saložņāt iegūt, dabūt ar lišķēšanu, pielīšanu
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību)
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu
iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos)
sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
mielīgs Iejūtīgs, labs
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs
grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī
iesakabināties Iekabināties
pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums
saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus"
periomfalīts Iekaisums ap nabu
iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā)
iemetināt Iekarināt, iekabināt
gaismas galds iekārta ar standartizētu un stabilizētu gaismas avotu un caurspīdīgu, plakanu virsmu, uz kuras novieto attēlu, fotoformu, novilkumu u. c. tā labākai novērtēšanai vai montē iespiedformu izgatavošanai paredzētas fotofilmas
graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
kratītavas Iekārta labības vētīšanai, ar sietu, ks kratās
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo)
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta
piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu
porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem
frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem
spiede Iekārta siena, salmu u. tml. materiālu sablīvēšanai, šķidras sastāvdaļas atdalīšanai, arī granulēšanai
atmiņa iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai
granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs
maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
gradētava iekārta, kurā ietvaicē, sabiezina sāļu šķīdumus brīvā gaisā
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.)
iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā
izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi
akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs
informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju
deivelēt Iekaustīt; sabārt
sadeivelēt Iekaustīt; sabārt
reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu)
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
aizņurīt iekost, sākt ēst, bet nepabeigt
nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu
laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam)
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība
dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša
kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu
labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums
neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums
sagrauztība iekšējs sabrukums, vainas apziņa
iekšķeša Iekškabata
beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām
priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā)
splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne
iesvēpēt Iekvēpināt (istabu), izkvēpināt
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals
Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast
iesaadīties Iemācīties labi adīt
iesaarties Iemācīties labi art
iesaausties Iemācīties labi aust
iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt
noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās)
mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem
iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu)
fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma
mešlība Ienesība (par labības sugu)
augstu uzkāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli
augstu kāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)
iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko)
prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt
izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos
zaudēšana iepriekšējā izskata, kvalitātes nesaglabāšana
deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli)
šiupāļa nauda ieradums dāvāt naudu jaunpiedzimušajam krustabās pirms pēdējā ēdiena "ūluokņa"; "ūluokņa" izpirkšana
CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable")
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā)
ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju)
rakstu mācītāji ierēdņi, kuri organizēja jūdu kopienas reliģisko dzīvi pēc Babilonijas trimdas (597.-538. g. p. m. ē.)
dzirnavas ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
nestuves ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī
turnikets ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību
aviokonteiners ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai
rāvējslēdzējs ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa
punktūra ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu
pupillostatometrs ierīce atstatuma noteikšanai starp abu zīlīšu centriem
shistometrs ierīce attāluma mērīšanai starp abām balss krokām
abonenta komplekts ierīce automātiskajā telefona centrālē, kurai pieslēdz abonenta telefona līniju
sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli
izvadmezgls ierīce datu pārveidošanai no formas, kādā tie glabājas datora atmiņā, formā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas
izvadierīce ierīce datu pārveidošanai no veida, kādā tie glabājas datora atmiņā, veidā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas
optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai
aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
audiklāvs ierīce dzirdes uzlabošanai
kopula ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas
regenerātors ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām
drosofors ierīce istabas puķu rasināšanai
remontuars ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa
pūriņš ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
kvēlkrāsns ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā
aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
tecīla ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu
karātavas ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu)
higrostats ierīce noteikta gaisa mitruma uzturēšanai; lieto laboratorijās u. c.
erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
eksikators ierīce preparātu pasargāšanai no mitruma uzņemšanas (lieto arī žāvēšanai vai pilnīgai atūdeņošanai) laboratorijas apstākļos
radiospektroskops ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
turbulizators ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu
anizeikometrs ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis
spektrofotometrs ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām
pieslēgs ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja
šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
stabilizators ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai
viedierīce ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas
betona vibromaisītājs ierīce, kas betona masu, tās gatavošanas procesā vienlaikus samaisa un vibrē, uzlabojot tās kvalitāti
dentifons ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai)
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne)
ķibelnieks ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles
žiroazimuts ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi
radioizotopiskais termoelektroģenerators ierīce, kas radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalīto siltumu pārvērš elektriskajā enerģijā
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
piebīdne ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli
spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai
akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs
stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
dzīvsudraba taisngriezis ierīce, kurā, izmantojot gāzizlādi dzīvsudraba tvaikos, maiņstrāva tiek pārvērsta līdzstrāvā; dzīvsudraba ventilis
ekrāns ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu
avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati
saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati
kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu
kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai
heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā)
Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
rezervācija ierobežota kādas valsts teritorija, kurā aborigēniem ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas
predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā
eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus
potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.)
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā
faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris
saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu
iemuļļāt iesākt (ko darīt), bet nepabeigt
iecūkāt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
ieķēzīt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
ieadīt iesākt adīt, bet nepabeigt
aizart iesākt art, bet nepabeigt
ieart iesākt art, bet nepabeigt
aizaust iesākt aust, bet nepabeigt
iestāvēties iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem)
iecirpt iesākt cirpt, bet nepabeigt
aizcirst iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai)
iečabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt
aizčabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties
iečabēt iesākt čabēt uz īsu brīdi
iečabināties iesākt čabināties un tūlīt pārstāt
iemostīties iesākt darbu un pamest to nepabeigtu
iedārdēties iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt
uzdārdināt iesākt dārdināt un pabeigt
ietaisīt iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt
iedarīt iesākt darīt, bet nepabeigt
aizdīrāt iesākt dīrāt, bet nepabeigt
iedīrāt iesākt dīrāt, bet nepabeigt
iedrāzt iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt
ieecēt iesākt ecēt, bet nepabeigt
iegrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt
aizgrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties
iegrabināties iesākt grabināties un tūlīt pārstāt
aizgrauzdēt iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt
aizgrauzt iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt
aizkaplēt iesākt kaplēt, bet nepabeigt
aizkaut iesākt kaušanu, bet nepabeigt
ieklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt
aizklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties
uzkrakšināt iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi)
ieklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt
aizklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties
iekrāsot iesākt krāsot, bet nepabeigt
iedegties iesākt labi degt
aizlasīt iesākt lasīt, bet nepabeigt
iemizāt iesākt mizot, bet nepabeigt
aizmizot iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot
iepīt iesākt pīt, bet nepabeigt
iepļaut iesākt pļaut, bet nepabeigt
iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
iekrākties iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā)
ieravēt iesākt ravēt, bet nepabeigt
ierūkties iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu)
aizsērt iesākt sērt (riju), bet nepabeigt
ieskrabēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
ieskrapēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
ieskrabināties iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt
aizskrabināties iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties
ieskribināt iesākt skribināt, bet nepabeigt
ieskrubināt iesākt skrubināt, bet nepabeigt
aizskrubināt iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt
aizskūt iesākt skūt, bet nepabeigt
ieskūt iesākt skūt, bet nepabeigt
aizslaukt iesākt slaukt, bet nepabeigt
ieslaukt iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt
uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
iešķetināt iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt
ietamborēt iesākt tamborēt, bet nepabeigt
iekantēt iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt
ietēst iesākt tēst, bet nepabeigt
stirkāties iesākt un pamest nepabeigtu darbu
ieurbt iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt
aizurbt iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt
ievērpt iesākt vērpt, bet nepabeigt
iešķērēt iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt
iezāģēt iesākt zāģēt, bet nepabeigt
aizzāģēt iesākt zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt
iežāvēt iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt
iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem)
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2)
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2)
iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā)
pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā)
aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot
aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga)
uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši)
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai)
izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt
saskrabēt Ieskrabēties
skrapēt Ieskrabēties
ieskrabēt Ieskrabināt
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu
goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās
rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu
sociālā mobilitāte iespēja mainīt savu piederību pie tās vai citas sabiedrības grupas vai slāņa
pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
labojamība Iespēja tulkotājam labot tulkojumu tā tapšanas procesā vai pēc pabeigšanas
tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
iezīmēšana Iespieddarba papildināšana vai izlabošana ar zīmēšanu
sedzoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas atšķirībā no caurspīdīgajām iespiedkrāsām pēc uzklāšanas uz citas krāsas virsmas saglabā savu krāstoni
fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
metāliskā iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kuru izmanto, lai uz novilkuma radītu zelta, sudraba, bronzas vai citu metālisku efektu
termonoturība iespiedkrāsas spēja saglabāt īpašības pie augstām temperatūrām (piemēram, žāvēšanas procesā)
iespiedkrāsas gaismizturība iespiedkrāsas spēja saglabāt savu krāsu uz novilkuma ilgstošā spilgtas dienasgaismas iedarbībā
perfektors iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm
aksiālā piekārtošana iespiedmašīnas piekārtošana, kas tiek veikta pa divām asīm – ne tikai uz augšu un uz leju, bet arī pa labi un pa kreisi
drukas defekti iespiedprodukcijas trūkumi, kas radušies rašošanas procesā; Tos iedala trīs grupās: 1) tehnoloģiski defekti, ko rada nepareiza materiālu un palīgmateriālu izvēle vai uzglabāšana, operāciju kārtības neievērošana un kļūdaina darba organizācija; 2) iekārtas radīti defekti, kas saistīti ar mehāniskiem bojājumiem vai nepietiekamu apkopi; 3) defekti, kas radušies drukas procesā
merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu
abpusēja druka iespiešana vienā laidienā uz abām apdrukājamā materiāla pusēm, ko veic iespiedmašīnās ar lokšņu apgriešanas iekārtu (perfektoru)
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē
depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības
telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā
atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām
atnākt Iestāties (par norisēm dabā)
resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli
cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus
likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot)
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu)
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties
ielaidināt Iešūt papildus aduma gabalu (apģerbā)
noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet
aiziet aiz jelgavas iet aiz ēkām dabisko vajadzību kārtošanai
nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem
iet turmē iet labumā
sadzieties iet labumā
dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam
blasku blaskām iet iet sliktos laika apstākļos ("iet nelabā laikā")
noiet Iet un pabeigt iet
naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu)
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem)
mērot soļus iet, staigāt kādu gabalu
uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā
nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti)
tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš
transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums
Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta
apņemt Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā)
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt
apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
apglābināt Ievākt ražu, paglabāt
ieražot Ievākt, noglabāt (ražu), iegūt
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem
NB Ievēro labi (latīņu "nota bene")
remi Ievērojama beļģu cilts Senajā Gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem
agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā)
introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu)
ielavīt Ievest (labību)
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā)
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā)
laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību)
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos
uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos
ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā
Cyphon padi ievu dumbrvabole
ievu-auzu laputs ievu-labības laputs
rhopalosiphum Ievu-labības laputs
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali
spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos
ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti
dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik")
haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars)
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies
gremzīgs Īgns, sabozies, pārmetīgs
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
ichtargans Ihtiola savienojums ar apmēram 30% sudraba
ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa
etnometodoloģija Ikdienas realitātes un sociālās mijiedarbības analīze no konkrētās sabiedrības indivīda viedokļa
atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta
parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
vēsture ikviens attīstības process, likumsakarība dabā
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka
mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi
sasamiegties ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties
izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
izciemoties ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties
pārbļaut ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi
izglabāties ilgāku laiku glabāt (ko)
nēsāt ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju)
lolot ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību)
izglabāt ilgāku laiku glabāt; uzglabāt
saskrabināt ilgāku laiku grabēt, rībēt
grabināties ilgāku laiku grabināt
iztrakoties ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi
nomegžties ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt
izvārgt ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties
pavadīt ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām)
nomākt ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2)
spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1)
mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli)
saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
noriekstot ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot
atstāvēt ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem)
sakavāt ilgāku laiku uzglabāt
izviesoties ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties
atkalst ilgāku laiku žūt (par sienu, labību)
uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
nograbināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties
nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
izčabināties ilgāku laiku, daudz čabināt
izdancināt ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt
nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
atprasavāt ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu)
izgrabināt ilgāku laiku, daudz grabināt
izgrabināties ilgāku laiku, daudz grabināties
atkast ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību)
izklabināties ilgāku laiku, daudz klabināt
izkulties ilgāku laiku, daudz kult (labību)
izlabināties ilgāku laiku, daudz labināt
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
izskrabināties ilgāku laiku, daudz skrabināt
nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
atstabulēt ilgāku laiku, daudz stabulēt
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
izsarvēties ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu
noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
sakārsināt ilgi atstāt nepļautu (labību)
aizastāvēties Ilgi saglabāties
olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus)
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets

ab citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: