abstrahēšanās
abstrahēšanās
Process, kurā mūsu prāts veido abstrakcijas.
Avoti: IdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abstrahēšanās ceļā Huserls atliek sāņus objektīvo telpu, paliekot pāri dotajai fenomenālajai objektīvajai telpai.
- Daži piemēri liecina, ka tēlojuma abstrahēšanās līmenis un izmantoto krāsu kontrastu intensitāte tajos manāmi pieaug.
- Kā norāda D. Litls, autonomija nozīmē gan abstrahēšanos, gan kritiskas refleksijas spēju, gan arī spēju pieņemt lēmumus un patstāvīgi rīkoties.
- 1924. gadā un vēlāk Beļcovas darbos nav vērojamas realitātes abstrahēšanās pieaugums un, pat tieši pretēji, tēlojums kļūst arvien vairāk neoklasiski reālistisks.
- 20. gs. 60. gadu beigās veidotais pastelis jau ietver sevī Beļcovas nākamā daiļrades posma stilistiskās pazīmes – tēlojuma lielāku abstrahēšanos, pieaugošu formu neskaidrību un apjomu irdenumu.