Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sv.

Atrasts vārdos (184):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (2130):

inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
drīzala (Svītrainas) govs vārds
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants
Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā
Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Piedaugava apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā
Muzikanti apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Ragumuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Slapatas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Žebri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Babrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Beresņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Apses apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Driksnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Ginovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Lugovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Melāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Jaunā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Vecā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Oļšanka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Pičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Silupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Šiškova apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Skrudaliena apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Svirki apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Urbanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Vecsvente apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Svētes pagastā
Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
Zemgale apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Sventes pagastā
Jēkabnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā
Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Svēagrūva apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.)
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā
Belojarska apdzīvotta vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m)
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka
Īle Auce, Svētes pieteka
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji
Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums
pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji
Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums
pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski
Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
Bērzupe Bērze, Svētes pieteka
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā
Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji
Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
Sveņči Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" nosaukuma variants
Sviliškas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
Sviliški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski
pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene
Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
Puplakšu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - <1 ha
Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers
Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers
Brodu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — \~1 ha
Ezerkalnu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 2,3 ha
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers
Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
Sventiņš ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers
Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Dūņezers ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha
Čaušu ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 9,2 ha
Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers
Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers
Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha
Sidjakina ezers ezers Sventes pagastā, platība - <1 ha
Krugina ezers ezers Sventes pagastā, platība - 1,1 ha
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs"
Latišonku ezers ezers Sventes pagastā, platība — 5,3 ha, dziļums — līdz 25 m
Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu
Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
husītu kari husītu karadarbība pret Svēto Romas impēriju (1419.-1437. g.)
Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
svilēnieši Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji
imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa
jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums
muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji
plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji
Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums
svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns
Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā
Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
Bardimas grēda kalnu grēda Krievijā, Sverdlovskas dienvidrietumos un Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos
Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas
zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Klusais Klusais ezers - atrodas Sventes pagastā, platība - <1 ha
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants
dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
LSF Latvijas Svarcelšanas federācija
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema
Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā
Liepare Liepars, Svitenes pieteka
Liepāre Liepars, Svitenes pieteka
Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka
Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem
Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām
Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka
Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka
Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka
sviklieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka
Lūkne Lukne, Sventājas pieteka
trinitāte mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā
pneimatoloģija mācība par Svēto garu
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā)
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā
svilpieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Svilpes" iedzīvotāji
Melnais ezers Melnezers, ezers Sventes pagastā
trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents
Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski
eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
svajānieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Svajāni" iedzīvotāji
Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka
Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka
filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos
ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
augustīnietis pēc Sv. Augustīna noteikumiem ap 500. gadu dibinātā mūku ordeņa loceklis
Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā
Greile Pērļupe, Svētupes pieteka
Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka
Peskunicas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā
Peskunīcas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Svoge pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bankrana pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.)
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Irbita pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
Berjozovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kamišlova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogdanoviča pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Degtjarska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoufimska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aramiļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Krasnouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kušva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivdeļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Volčanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoturjinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamenska-Uraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovgrada pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Siserta pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņevjanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zarečnija pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Reža pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kačkanara pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļesnoja pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
Revda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.)
Redva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.)
Poļevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Serova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pervouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sredņeuraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
Taļica pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Suhojloga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Turinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhoturje pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.)
Karpinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Severouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaņtou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Svelvīka pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Seņdzišova pilsēta Polijā ("Sędziszów"), Sventokšiskas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
Dzjalošice pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 1000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Stšelce Krajenske pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
Vloščova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
Piņčova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
Stašova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1525. g.
Jendžejova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1271. g.
Busko Zdroja pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1869. g. un kopš 1916. g.
Oseka pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1869. g. un kopš 1994. g.
Koņske pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
Skalbmeža pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1323.-1869. g. un kopš 1927. g.
Kopšivņica pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1268.-1869. g. un kopš 2001. g.
Vonhocka pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1454.-1870. g. un kopš 1994. g.
Dalešice pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2930 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1569.-1869. g. un kopš 2007. g.
Kunova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1365.-1869. un kopš 1990. g.
Cmelova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3180 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1962. g.
Hmelņika pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
Malogošča pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1408.-1869. g. un kopš 1996. g.
Hencini pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Ožarova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4760 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
Skaržisko-Kamenna pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
Starahovice pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1624. g.
Kazimeža Velka pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Stamporkova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Opatova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
Ostroveca Sventokšiska pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1614. g.
Polaņeca pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1250.-1869. g. un kopš 1980. g.
Suhedņova pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Zavihosta pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1255.-1888. g. un kopš 1926. g.
Bodzentina pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1870. g. un kopš 1994. g.
Sandomeža pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1227. g.
Kelce pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
Svilajnaca pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
Svrļiga pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Balekane pilsēta Svatini Karalistē (senāk - Svazilenda), Hoho distrikta ziemeļaustrumu daļā
Lobamba pilsēta Svazilendā ("Lobamba"), šīs valsts karaļa un parlamenta mītne, 11000 iedzīvotāju (2006. g.)
Manzini pilsēta Svazilendā, 25600 iedzīvotāju (1997. g.)
Bigbenda pilsēta Svazilendā, 9370 iedzīvotāju (1997. g.)
Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
Švīce pilsēta Šveicē (fr., vācu _Schwyz_, it. _Svitto_, retoromāņu _Sviz_), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu
jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību
simbols Priekšmets, attēls vai zīme, kas norāda uz kādu no Svētuma vai Absolūtā aspektiem
Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu
svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji
svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji
Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme
normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu
sviļinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji
Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants
Ruļļu valnis Ruļļukalns, kalns Svētes pagastā
lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji
tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji
svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.)
impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās
konfirmācija Sakramentu teoloģijā - rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā
Ūzedoma sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas)
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas
Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums
sveiciemieši Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Sveiciems" iedzīvotāji
svētciemieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" iedzīvotāji
Sveiciems Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" nosaukuma variants
svikļānieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji
Svikli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski
Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
Sazātu ezers Sasaļu ezers Sventes pagastā
Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Sausupīte Sausupe, Svētupes pieteka
Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu)
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala
Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā
Svarožičs Slāvu mitoloģijā - dieva Svaroga dēls, uguns dievišķā personifikācija
Dažbogs Slāvu mitoloģijā - saules un uguns dievs, Svaroga dēls
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā
zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
svilpovieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji
Sviļpava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants
Sviļpova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants
Ambrozijs Sv. Ambrozijs - Milānas arhibīskaps (Ambrose; ap 340.-397. g.), viens no Baznīcas tēviem
Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību
supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu
Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību
Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis
binduzis Sv. Benedikta diena 21. martā; arī kustoņu diena, jo tad pamostas kukaiņi
Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis
Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
jozefīti Sv. Jāzepa vārdā nosaukto katoļu organizāciju biedri
ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs
šķēres Sv. Vita deja
ļuncerīgs Svabads, ļunkans
svaguļi Svagaļi
vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā
pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona
grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība
žvidzināt Svaidīt (ko) uz visām pusēm
šļumdīties Svaidīties
svaidaļāties Svaidīties
oloties Svaidīties ar akmeņiem
kuļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru
kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru
kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem
plūderēt Svaidīties, sist ar spārniem
plūderēties Svaidīties, sist ar spārniem
nosvaidīt Svaidot novirzīt (no kā, kur lejā)
pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
izvējoties Svaigā gaisā, gaisa plūsmā atvēsināties
birzumi Svaigā pilnpienā ieberzts biezpiens
biržumi Svaigā pilnpienā iedrupināts biezpiens
žildeņi Svaigā pilnpienā sildīts biezpiens
svaigsvars Svaiga produkta svars
abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens
bļeka Svaigi govs mēsli
grena Svaigi govs mēsli
greņa Svaigi govs mēsli
jaunkults Svaigi izkults
abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
otēšana Svaigi krāsotas virsmas nogludināšana ar platotu
kama Svaigi kukuržņi
fresco Svaigi, spirgti, patīkami
frišs Svaigs
prišs Svaigs
sprišs Svaigs
sviežs Svaigs
jauciešs Svaigs alus, vēl nesaliets mucās
putukrējums Svaigs krējums
šūmkrejums Svaigs krējums
frišpiens Svaigs piens
prišpiens Svaigs piens
labaispiens Svaigs piens, pilnpiens
saldaispiens Svaigs piens, pilnpiens
saldanpiens Svaigs piens, pilnpiens
saldanspiens Svaigs piens, pilnpiens
saldspiens Svaigs piens, pilnpiens
svaigpiens Svaigs piens, pilnpiens
autrs Svaigs un dzidrs (par gaisu)
saldans Svaigs, neraudzēts, tāds, kas nav sarūdzis, ieskābis (par piena produktiem)
nāks Svaigs, veikls, ātrs
jēlkupči Svaigu zivju (bušu) uzpircējs
nopūderēšana Svaigu, nenožuvušu iespiedumu apputināšana ar pulverizētu talku vai magnēziju, lai novērstu iespieduma nosēšanos
svaigēšana Svaigu, termiski neapstrādātu produktu lietošana pārtikā
fraicheur Svaigums
frišums Svaigums
svaigme Svaigums
spirgtība Svaigums, veselīgums
švāģeriene Svaine
svainene Svaine
švēģeriene Svaine
švāģeris Svainis
švagris Svainis
švainis Svainis
švēģeris Svainis
dievelis Svainis, dieveris
dievainītis Svainītis, svainīte
svainēns Svaiņa vai svaines dēls
svainene Svaiņa vai svaines meita
SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods
SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods
švampa Svampa
svampaļa Svampa
svampot Svampāt
švampāties Svampāties
li Svara mērs - 30-40 mg
doļa Svara mērs Krievijā, 44,4349 mg
bušelis Svara mērs Lielbritānijā ar mainīgu saturu, atkarībā no tā ko sver
centāls Svara mērvienība angļu mērvienību sistēmā, vienāda ar 100 mārciņām - 45,3592 kg
luongs Svara mērvienība Annamā, 38,981 g.
pikuls Svara mērvienība Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - apmēram 60 kg
ļans Svara mērvienība Ķīnā (radusies 3. gs. p. m. ē.)
taels Svara mērvienība Ķīnā, kas radusies 3. gs. p. m. ē.
libra Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, apmēram 460 g.
aroba Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, vienāda ar 10-15 kg
šekelis Svara mērvienība senajā Mezopotāmijā, \~11 grami, kas vēlāk kļuvusi par naudas mērvienību
miligrams Svara mērvienība, grama tūkstošdaļa; mg
atograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) grama
zeptograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) grama
joktograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) grama
trojmārciņa Svara mērvienība, kas dažādās valstīs bija atšķirīga
bezenšons Svara nolaidums mucās un kastēs iesaiņotām precēm par neliela apmēra pielipumu iesaiņojumam
bantamsvars Svara norma 50,75-53,3 kg boksā, grieķu-romiešu cīņā un smaguma celšanā
tikala Svara un naudas vienība (15,228 g) Birmā un Taizemē, kur to dēvē arī par bātu
pē Svara un naudas vienība Birmā (Mjanmā), kas vienāda ar 1/16 tikala
troā-mārciņa Svara vienība Anglijā, 373,242 g, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un medikamentiem
ogia Svara vienība Ēģiptē, 34,44 g.
tans Svara vienība Ķīnā un Japānā, 60,479 kg
mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem
paloms Svara vienība zeltam un sudrabam franču Austrumindijā, 33,993 g.
aktele Svara vienība, 1/8 daļa no mārciņas
zolotņiks Svara vienība, deviņdesmit sestā daļa mārciņas, 4,266 g, senāk lietota arī Latvijas teritorijā, krievu mēru un svaru sistēmā
piendele Svara vienība, kas atbilda 1/4 mārciņas
puspods Svara vienība, kas atbilst aptuveni 4 kilogramiem
biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā
svarādž Svarādžs
swaraj Svarādžs
Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka
Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka
spiešana Svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu
štanga Svarcelšanas stienis
Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
skāļas Svari
skāle Svari
skāles Svari
skāļi Svari
svārstītava Svari
atspersvari Svari ar kalibrētu atsperes mehānismu
bezmers Svari ātrai svēršanai, bezmēns
mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai
Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem
vipendrons Svarīga persona
fenīletilalkohols Svarīga rožu smaržviela, bezkrāsains šķidrums ar vāju maigu smaržu, atrodams rožu eļļā
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu
mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība; būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa
kardināls Svarīgākais, galvenais; tāds, kas skar būtību; būtisks
apgabaltiesa Svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāko lietu otrās instances tiesa
cefalizācija Svarīgāko orgānu koncentrēšanās embrija galvgalā
ponderoso Svarīgi, ar uzsvaru
izblenzt Svarīgi, smagi teikt
Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā
bils Svarīgs spēkā esošs likums
etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā
dedzīgs Svarīgs, ievērojams
moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā)
kapitāls Svarīgs, nozīmīgs; arī vērtīgs
svarība Svarīgums
svarenieks Svarinieks
svarnieks Svarinieks
Dabračina Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" nosaukuma variants
Kairiši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Kromoniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukuma variants
Kromoniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukums latgaliski
Meža Ruskuļova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Ruskuļeva" nosaukuma variants
Murāniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukuma variants
Murāniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukums latgaliski
Reiņiki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants
Rejnīki Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukuma variants
Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski
Speilukolns Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spilukalns" nosaukuma variants
Spogeva Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants
Spoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukuma variants
Spuoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukums latgaliski
svarincieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svarinci" ("Svariņi") iedzīvotāji
svarinieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" iedzīvotāji
Svarinci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" otrs nosaukums
Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski
Veiziniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukuma variants
Veiziniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukums latgaliski
Lielā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
poņči Svārki
pallaiņi Svārki ar ielocēm
sprince Svārki ar ielocēm mazai meitenei
šķēraiņi Svārki ar šķēlumu
šabraks Svārki, apģērbs
bezpiedurknis Svārki, jaka vai veste bez piedurknēm
naktssvārki Svārki, kas paredzēti gulēšanai
ķēķeni Svārki, ko valkā strādājot virtuvē
godsvārki Svārki, ko velk svinībās, svētkos
sterbele Svārku apakšmala
sterble Svārku apakšmala
muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem
laide Svārku stūris
šķēte Svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums
šķeltne Svārku šķelte
stērbelis Svārku vai mēteļa apakšējais stūris priekšpusē
uzkale Svārku vai mēteļa kabatas atloks
bante Svārku, bikšu augšējā apmale, josta (pie kuras piešuj svārkus, bikšu apakšdaļu)
svārkapuža Svārku, žaketes apakšējā daļa; vieta zem svārkiem
dzenuls Svārpsta asais gals
svārsts Svārpsts
svārpsta Svārpsts (1)
svārpste Svārpsts (1)
svārpstis Svārpsts (1)
svors Svars
dzīvsvars Svars (dzīvam mājdzīvniekam)
tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa
virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru
svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
panaeolina Svārsteklenes
panaeolus Svārstenes
balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā
svārstiens Svārstība
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma
OSC Svārstība, oscilācija
pašsvārstības Svārstības, kas notiek svārstību sistēmā, to izvirzot no stabila līdzsvara stāvokļa, ja šī sistēma nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai
brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti
rimšana Svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšanās
sitieni Svārstību amplitūdas periodiskas maiņas svārstībām, kas rodas, summējot 2 harmoniskas svārstības ar tuvām frekvencēm
modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu
tonfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā
toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā
hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz
vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā)
gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas
sākumfāze Svārstību process sākummomentā
fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā
svārstsvira Svārstīga svira
salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes
ļudzans Svārstīgs, ļodzīgs
gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks
malstīgs Svārstīgs, nestabils
volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos
švinka Svārstīšanās, svīrāšanās
svārgot Svārstīt
oscilēt Svārstīties
svarbīties Svārstīties
svārbīties Svārstīties
svārgoties Svārstīties
svārīties Svārstīties
svāroties Svārstīties
vimbāties Svārstīties
rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā
šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem)
švārgāt Svārstīties, grīļoties
švārgot Svārstīties, grīļoties
balanksierēt Svārstīties, grīļoties; balansēt
vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā
žvindelēties Svārstīties, šūpoties
ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam
švunkoties Svārstīties; šūpoties
zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties
uzsvārstīt Svārstot pacelt, izcelt
svārbeklis Svārsts
svārsteklis Svārsts
vēzeklis Svārsts
vēzēklis Svārsts
pendelis Svārsts (parasti pulkstenim)
sekundsvārsts Svārsts ar 1 sekundi ilgu svārstību (98,1 cm garš)
kusteklis Svārsts, svārsteklis
svārstveidīgs Svārstveida
kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai
atsvars Svaru bumba
svāts Svāti
Svatini Svatini Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (sisvati val. "Swatini"), platība - 17363 kvadrātkilometri, 1337200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mbabane, administratīvais iedalījums - 4 distrikti, robežojas ar Mozambiku un Dienvidāfriku
Mbabane Svatini Karalistes (Svazilendas) galvaspilsēta (angļu val. "Mbabane"), 81300 iedzīvotāju, dzelzceļa līnija savieno ar jūras ostu - Maputu (Mozambikā)
Svatavas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā
Svatovas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā
Svatova Svatove - pilsēta Ukrainā
svāti Svāts
Svātiune Svātūne - apdzīvota vieta Baltinavas pagastā
Jorzavas ezers Svātūnes ezers Baltinavas pagastā
Svazija Svazilenda
SZ Svazilenda, valsts divburtu kods
SWZ Svazilenda, valsts trīsburtu kods
Svazilenda Svazilendas Karaliste - Svatini Karalistes nosaukums līdz 2018. g.
svēvi Svēbi
fitiļs Svece
sece Svece
kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu
lukturis Svečturis
svečlukturis Svečturis
svečnieks Svečturis
svecturis Svečturis
svečturveidīgs Svečturveida
lukturis Svečturveida lustra
svecaine Sveču diena
Grabnīca Sveču diena (2. februārī), kad katoļticīgie baznīcā svētī sveces
grabneica Sveču diena 2. februārī
svečputenis Sveču dienas putenis
svecenis Sveču mēnesis, februāris
svečnieks Sveču ražotājs
luktšķēre Sveču šķēres, nokniebjamās šķēres
svečveidīgs Svečveida
suaeda Sveda - balandu dzimtas ģints
svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā
ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties
labasdienas Sveicieni, ko sūta kādam
labdiena Sveicieni, ko sūta kādam
saļut Sveiciens
sveice Sveiciens
sveicienis Sveiciens
atā Sveiciens atvadoties
salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu)
atvadas Sveiciens šķiroties; ardievas
labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt)
labdiena Sveiciens, satiekoties dienā
labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta
labsrīts Sveiciens, satiekoties no rīta
labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā
labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā
apsveicinājums Sveiciens, sveicinājums
apsveicināt Sveicināt
apsveikt Sveicināt
sveicēt Sveicināt
sveiķināt Sveicināt
zadināt Sveicināt
zagāt Sveicināt
sveikt Sveicināt (1)
sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties
apsveicināties Sveicināt citam citu; sasveicināties
salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu)
sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu
labdiendevējs Sveicinātājs, kurš saka "labdien"
žastīties Sveicinot (par privātpersonu) likt roku uz galvas kā cepuri
pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem)
Sveikala ezers Sveikatas ezers Prodes pagastā
privet Sveiki!
tere Sveiki!
hei Sveiks, sveika
ave Sveiks; seno romiešu parastais sveicinājums
hau Sveiks!
moin Sveiks!
moins Sveiks!
Moin goten! Sveiks!
sumināties Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt
sumt Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt
Šveinica piepe Sveinica filcene, piepju dzimtas suga
pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama
sveķmalka Sveķaina koksne, ko izmanto darvas ieguvei
darvāksnis Sveķaina malka
svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu
ķieņi Sveķaina priedes malka
gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai
sveķeļi Sveķaina, parasti priedes malka, no kuras agrāk tecināja darvu
daga Sveķainas priedes malkas kvēpi
darvains Sveķains
darvīgs Sveķains
ķienains Sveķains
smaļainis Sveķains
smalains Sveķains
smelaiņš Sveķains
sokļains Sveķains
svekains Sveķains
sveķaiņš Sveķains
svekrains Sveķains
svekraiņš Sveķains
sviķains Sveķains
teterains Sveķains
sveķots Sveķains (1)
sveķots Sveķains (2)
sviķelis Sveķains koka gabals
smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale
darvakslis Sveķains koks darvas pārtvaicēšanai
smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals
smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals
smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals
smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals
sveķi Sveķains koks; sveķaina koka gabals
sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis
sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis
darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
sveķzars Sveķains zars, ko parasti lieto iekuram
smaļains Sveķains; smalains
smelains Sveķains; smalains
sveķele Sveķelis
sveķilis Sveķelis
sveķulis Sveķelis
sveķenes Sveķene
sveķelene Sveķene ("Viscaria")
sveķelīte Sveķene ("Viscaria")
piķenes Sveķenes
viscaria Sveķenes
resina Sveķi
sakas Sveķi
saki Sveķi
seki Sveķi
smala Sveķi
smeli Sveķi
spiķe Sveķi
spiķis Sveķi
svakas Sveķi
sveki Sveķi
svekri Sveķi
švekri Sveķi
svetki Sveķi
sviķi Sveķi
šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu
štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām
sviķis Sveķi; sveķains koks
svekot Sveķot
pissodes Sveķotāji
svekots Sveķots
rezinati Sveķskābju sāļi
sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes
spoga Sveķu aplis uz koka virsmas
konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām
rezinoze Sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem
Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare)
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai)
svekri Sveķupiens
svekrpiens Sveķupiens
svekrupiens Sveķupiens
svaki Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot
sveķi Sveķupiens - jaunpienu slaucot, pirmie izdalījumi no tesmeņa, slaukšanu uzsākot
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas
sveķveidīgs Sveķveida
abietīns Sveķveida viela, ko iegūst no dažādām egļu un baltegļu sugām
lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa
svelīgs Svelmains
svēls Svelmains
svēle Svelme
švelme Svelme
svelmonis Svelme
sutrainis Svelme, birga
gārmē Svelme, karstums
goze Svelme, kvēle; savienojumā ar "saule": saulgozis
sveldēt Svelmēt
svelmot Svelmēt
svelt Svelmēt
svelmināt Svelmēt (1)
svelmināt Svelmēt (2)
svelties Svelmēties
svilmīgs Svelmīgs
zelmināt Svelmināt
svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks
kodīgs Svelošs
sveloņa Svelošs karstums vai aukstums
svalots Svelots, karsts, nesavaldīgs, pārmērīgs
švempties Svempties
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Dryas x suendermanii Svendermana driāde
Svētā Aa Sventa
Sventaja Sventāja - Latvijas un Lietuvas robežupe
Šventa Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe
Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā
Šventoja Sventāja, tās nosaukums Lietuvā
Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā
Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
Swenten Sventas muiža, kas atradās Sventas pagastā
sventeļi Sventelis
sventelis Sventeļi
gorovajieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Gorovaja" iedzīvotāji
Melāni Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Melāņi" nosaukuma variants
rubānišķi Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Rubānišķi" iedzīvotāji
Skrudalīna Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" nosaukuma variants
sventieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Svente" iedzīvotāji
šiškovieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Šiškova" iedzīvotāji
Urbaniški Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbanišķi" nosaukuma variants
Sventas pagasts Sventes pagasta bijušais nosaukums
Swenten Sventes pagasta bijušais nosaukums
Sventenskaja Sventes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sventiņu ezers Sventiņš, ezers Rendas pagastā
Svepane Svēpaine, Tērvetes pieteka
Svēpene Svēpaine, Tērvetes pieteka
fumigants Svēpēšanas (kvēpināšanas) līdzeklis
svēpināt Svēpēt (1)
traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna
svepšķēt Svepstēt
svipšināt Svepstēt
svepšķētājs Svepstētājs
svepšķis Svepstētājs
svepstis Svepstētājs
švepstis Svepstētājs
nosvepstēt Svepstot noteikt, pateikt
izsvepstēt Svepstot pateikt, izrunāt
svērāja Svērājs
ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām
šverba Sverbelnīca
šverbelnīca Sverbelnīca
šverbīt Sverbīt
svarinieks Svērējs
sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem
iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā)
nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru
pārsasvērties Sverot kļūdīties
atsvērt Sverot nodalīt
nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru)
piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu)
izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās
nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru
svert Svērt
svarot Svērt (1)
svērties Svērt (1) sevi
dasvērt Svērt un pabeigt svērt
pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna
lode Svērtenis
lodmērs Svērtenis
svērtnis Svērtenis
atrakcija Svērteņa novirze smagas masas pievilkšanas spēka iedarbībā
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt)
gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot)
swertia Svertijas
suessiones Svesioni
surogācija Sveša augļa iznēsāšana dzemdē ar mērķi atteikties no bērna, saņemot par to samaksu
eksploatācija Sveša darba piesavināšanās
baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža
hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku
svešticība Sveša ticība
svešpuse Sveša vieta, teritorija
elle Sveša, nezināma vieta
elne Sveša, nezināma vieta
svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts
svešaids Svešāds
svešatnīgs Svešāds
svešādīgs Svešāds, savāds
allogamija Svešappute
alogāmija Svešappute
svešapputeksnēšanās Svešappute
svešapputekšņošana Svešappute
ksenogāmija Svešappute - auga ziedu apputeksnēšanās ar cita savas vai svešas sugas auga putekšņiem
iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings
tālappute Svešapputes veids - apputeksnēšanās ar tās pašas sugas cita auga putekšņiem
tuvappute Svešapputes veids, apputeksnēšanās starp dažādiem ziediem viena auga robežās (piemēram, avenēm, jāņogām, ērkšķogām)
baratērija Svešas preces pārdošana kā savas
citēmija Svešas šūnas asinīs
intravazācija Svešas vielas ieplūšana asinsvadā
ksenentēze Svešas vielas ievadīšana ķermenī
svešotne Svešatne
svešiena Svešatne, sveša zeme, mala
svešuriene Svešatne, svešums (1)
svešība Svešatnība
svešenica Svešiniece
svešeniece Svešiniece
svešinīca Svešiniece
svešļaudis Svešinieki
tautaji Svešinieki, tautas
buba Svešinieks
ķirvinaks Svešinieks
nepaziņa Svešinieks
svešcilvēks Svešinieks
svešenieks Svešinieks
svešnieks Svešinieks
neradenieks Svešinieks, kāds, kurš nepieder pie dzimtas
ksenotafijs Svešinieku kaps senajā Grieķijā
hospicijs Svešinieku māja klosteros, it kā viesnīca
ksenokratija Svešinieku valdība, svešu virskundzība
ksenoftalmija Svešķermeņa izraisīts acābola iekaisums
ksenoftamija Svešķermeņa izraisīts acs ābola iekaisums
neiepazīts Svešs
pieteksnis Svešs jērs, kas pieklīdis no cita bara
svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks
aliens Svešs, nepiederīgs
sveštautībnieks Sveštautietis
iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības
aspirācija Svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā
svešiene Svešums
svešuriena Svešuriene
svešene Svešvaloda (kā mācību priekšmets)
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā
makaronisms Svešvalodas vārdu vai izteikumu mehānisks iekļāvums tekstā
takso- Svešvārdos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi-
fono- Svešvārdos ar nozīmi 'skaņas-'
fito- Svešvārdos nozīmē 'augu-'
taksi- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu
taksa- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi
stereo- Svešvārdu salikteņos ciets, stingrs, masīvs
tekto Svešvārdu salikteņos, būves-
syn Svešvārdu salikteņos: ar, kopā
pseudo- Svešvārdu salikteņu priedēklis, kas norāda uz pamatvārda neīstumu; pseido-
santa Svētā
parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem
Ste Svētā (fr. "sainte")
Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu
Cecīlija Svētā Cecīlija - mūzikas un mūziķu patronese, dzīvojusi 3. gadsimtā, 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē viņas dzimšanas dienu
OM Svēta formula - mantra, ko indiešu reliģijās, piem., hinduismā izmanto lūgšanās un meditācijā
atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana
Gratia spiritus sancti Svētā Gara žēlastība
bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija
kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei
virbenica Svētā nedēļa
Pirmais reihs Svētā Romas impērija
skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē
trijādība Svētā Trīsvienība
vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki
Sesigale Svētaine, Skujaines pieteka
Čunku ezers Svētaiņu ezers Zvārdes pagastā
Spiritus sanctus Svētais Gars
Apustuliskais krēsls Svētais Krēsls - pāvesta, kā arī Romas katoļu baznīcas vara
martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks
dievaugstais Svētais vakarēdiens
dievaugsts Svētais vakarēdiens
komūnija Svētais vakarēdiens
svētmielasts Svētais vakarēdiens
svētvakarēdiens Svētais vakarēdiens
vakarīnas Svētais vakarēdiens
Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā
patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni
sankt Svētais, svētā
saint Svētais, svētā (angļu vietvārdos)
sainte Svētais, svētā (franču vietvārdos)
san Svētais, svēts, santo
santo Svētais; svēts
Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
Svētās Svētās Helēnas sala - viena no 3 šīs teritorijas salām, platība - 122 kvadrātkilometri
SH Svētās Helēnas Sala, teritorijas divburtu kods
SHN Svētās Helēnas Sala, teritorijas trīsburtu kods
urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus
Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus
konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790. gadā
Mīlestības avots Svētavots Cēsīs
Dzelzs vārti Svētavots Cēsīs pie pansionāta "Cīrulīši"
svētbijīgums Svētbijība
abrāzs Svētbilde
svētglezna Svētbilde
kriči Svētbildes
ikono- Svētbildes-, svētbilžu-
ikonoklasms Svētbilžu apkarošana
ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs
ikonostass Svētbilžu siena pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altārdaļu
rāmava Svētbirzs, vieta kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem
svētceļotājs Svētceļnieks
pilgrims Svētceļnieks, svēto vietu apmeklētājs
svētceļnieks Svētceļojuma dalībnieks
čultri Svētceļotāju halle Indijas jaunbrahmaņu arhitektūrā
Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
svēdien Svētdien
7diena Svētdiena
Sv Svētdiena
svēdiena Svētdiena
svētdien Svētdienā
svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds
svētala Svētdienā dzimušas govs vārds
svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds
svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds
svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds
Quasimodogeniti Svētdiena pēc Lieldienām, arī Baltā svētdiena
aizgavēnis Svētdiena pēc Meteņiem
pūpolsvēdiena Svētdiena pirms Lieldienām
pūpoļsvēdiena Svētdiena pirms Lieldienām
Palmarum Svētdiena pirms lieldienām, kad Jēzus iejāja Jeruzalemē (resp., Pūpolu svētdiena)
pūpolsvētdiena Svētdiena pirms Lieldienām; Palmu svētdiena
septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma
baznīcdiena Svētdiena, kad iet pie dievgalda
Schwethof Svēte
Schwitten Svēte
Swehte Svēte
svētals Svētelis, stārķis
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
Ārišu ezers Svētes ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā
Dreimanis Svētes ezers Mārcienas pagastā
Dreimanītis Svētes ezers Mārcienas pagastā
Dreimaņu ezers Svētes ezers Mārcienas pagastā
Svētezers Svētes ezers Mārcienas pagastā
Svētezers Svētes ezers Zebrenes pagastā
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Švete Svētes nosaukums Lietuvā
Uzplūdums Svētes ūdenskrātuve Ugāles pagastā
svētai Svēti
benedictio Svētība
sāts Svētība, ražība
sanctitas Svētība, svētums
gausība Svētība; arī veiksme; gausa (2)
gausa Svētība; arī veiksme; gausība (2)
berākoth Svētību apsolījumi
makarios Svētību apsolījumi
svētukļi Svētie
hierogramma Svētie raksti, slepeni priesteru raksti
sanctificatio Svētīšana
heirotonija Svētīšana roku uzliekot
svētot Svētīt
nolaimāt Svētīt, aplaimot
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
svētūdens Svētītais ūdens
likaji Svētki
svēki Svētki
svētaines Svētki
svētas Svētki
panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
zaļumsvētki Svētki brīvā dabā
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam
vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī
atkūlības Svētki pēc kulšanas beigām
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni
godasts Svētki, dzīres
saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada daļu, arī Saules stāvokli
fēte Svētki, svinības
festiņš Svētki; ballīte
ablava Svētki; dzīres, mielasts
kipseks Svētku dāvana
kurciemi Svētku dienas
kurcums Svētku dienas
fērijas Svētku dienas, brīvdienas, brīvlaiks
diždrānas Svētku drēbes
pēdējdiena Svētku pēdējā (trešā) diena
pakara Svētku rotājums
pakares Svētku rotājums
pakari Svētku rotājums
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars
vidsvēki Svētku vidējā diena; otrā svētku diena
vidsvētki Svētku vidējā diena; otrā svētku diena
lieglaimība Svētlaime
Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam
eudaimonisks Svētlaimīgs
Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
sakrarijs Svētnīca, kapela 2
fanum Svētnīca, tempļa vieta
sanktuarijs Svētnīca; katoļu baznīcā telpa ap galveno altāri, arī relikviju tvertne
sacerdotium Svētnieka amats, garīga vara
svētnieki Svētnieks
penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs
svētniecība Svētnieku (priesteru, garīdznieku) amata vara, svētnieku kārta
saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī
leipsanotēka Svēto atlieku glabātuve
mēnoloģijs Svēto dzīves apraksti, pēc mēnešu dienām salikti
hagiolatrija Svēto pielūgšana
perikopas Svēto rakstu gabali, ko nolasa noteiktos laikos un kārtībā dievkalpojumos
dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā
pateriki Svēto tēvu dzīves apraksti
svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību
Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
homilija Svētruna, kurā sīki, teikumu pa teikumam tiek iztirzāts kāds Bībeles teksts
sermon Svētruna, sprediķis
skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt
hagios Svēts
hiero- Svēts
saint Svēts
svētns Svēts
sakaki Svēts kamēliju dzimtas mūžzaļš koks, kura zarus parasti nes dievībām sintoistu tempļos
lūks Svēts koks (pēc pagānu māņticības)
svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
sacer Svēts, godājams, dieviem novēlēts
sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais
makarisms Svētslavēšana liturģijā (kalna sprediķis)
perikope Svētu rakstu nodaļas, ko lasa pa svētdienām un svētkiem
bigoterija Svētulība, liekulība
debesbrūte Svētulīga sieviete
pussvēts Svētulīgs
apustulis Svētulīgs cilvēks
svētulis Svētulīgs cilvēks
debesbrūganis Svētulīgs vīrietis
debesbrūgans Svētulīgs vīrietis
debesbrūtganis Svētulīgs vīrietis
debesbrūtgans Svētulīgs vīrietis
Jēzuliņš Svētulis
bībelnieks Svētulis, bauslinieks
profanācija Svētuma apgānīšana, atņemšana jeb neievērošana, nicināšana
desakralizācija Svētuma oreola noņemšana, atbrīvošanās no svētuma, svētuma noliegšana
hierotēka Svētumu skapis; relikviju šķirsts, sevišķi ar Kristus krusta atliekām
Svētūnes Svētūnes ezers - Svātūnes ezers Baltinavas pagastā
Svataunes ezers Svētūnes ezers Baltinavas pagastā
Svātaunes ezers Svētūnes ezers Baltinavas pagastā
Svatovnes ezers Svētūnes ezers Baltinavas pagastā
Heiligenbach Svētupe
Svēte Svētupe, Aiviekstes pieteka
Svētupīte Svētupe, Iecavas pieteka
Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku)
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
Ķulaurga Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, garums - 5 km
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram
Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma
Vedamurga Svētupes labā krasta pieteka Salacgrīvas novadā, garums - 8 km
Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka
svēteklis Svētvieta
ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu
nemetona Svētvieta ķeltu reliģijā, ko parasti apņēma birzs
svībulēts Svībulains
svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš
svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti
svīdienis Svīdiens
svīdiņš Svīdiens
sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt
sviedienis Sviediens
sviede Sviedne
sviedrainis Sviedrains
sviedraiņš Sviedrains
sviedrots Sviedrains
sudatorijs Sviedrējamā telpa seno romiešu termās
diaphoretica Sviedrēšanās līdzekļu apzīmējums
svītings Sviedrēšanas sistēma - termins, ko lieto raksturojot ārkārtīgi grūtus darba apstākļus
kalidārijs Sviedrēšanās, siltūdens nodaļa senajā Romas pirtī
svīdēt Sviedrēt
svīdināt Sviedrēt
sviedēt Sviedrēt
sviedrināt Sviedrēt
izsveidēt Sviedrēt, izsviedrēt
sudorifera Sviedrētāji līdzekļi
hidrotika Sviedrētāji zāļu līdzekļi
svēdrēties Sviedrēties
svīdēties Sviedrēties
svīdināties Sviedrēties
svīdrēties Sviedrēties
sudor Sviedri
zupa Sviedri
sviedrizturīgums Sviedrizturība
dishidroze Sviedru atdalīšanās traucējums
anhidroze Sviedru atdalīšanās trūkums
hidradenoma Sviedru dziedzeru adenoma, kas klīniski izpaužas kā blīvi mezgliņi uz kakla un krūtīm
siringadenoma Sviedru dziedzeru izvadu adenoma
anaforēze Sviedru dziedzeru nepietiekama sekrēcija
svīšana Sviedru izdalīšanās no sviedru dziedzeriem uz ādas
sudokeratoze Sviedru izvadu keratoze
sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
spoga Sviedru pile, lāse uz sejas
išidroze Sviedru sekrēcijas aizture
hidropoēze Sviedru veidošanās un sekrēcijas process
svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce
atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ)
aizsviest Sviest prom; aizmest
atsviest Sviest šurp
sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1)
graust Sviest, mest
pulīt Sviest, mest
graut Sviest, mest (kaut ko zemē)
pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu
likt Sviest, triekt (pret ko)
sviekstene Sviesta beka
sviekstine Sviesta beka
aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus")
aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus")
sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus")
sviestpika Sviesta gabaliņš
iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
putnsviests Sviesta gabaliņš, piciņa
sviestgabals Sviesta gabals
sviestkloncis Sviesta gabals
sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis
sviestkulšana Sviesta gatavošana
kultava Sviesta gatavošanas ierīce
kultuve Sviesta gatavošanas ierīce
sviekstmašīna Sviesta gatavošanas ierīce
oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi
putrāms Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi
sviestnieks Sviesta gatavotājs
sviestotājs Sviesta gatavotājs
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām
nijēja Sviesta kūlēja
krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi
boiceņa Sviesta kulšanas trauks
boika Sviesta kulšanas trauks
muca Sviesta kulšanas trauks
ķērme Sviesta kuļamā ierīce
ķērna Sviesta kuļamā ierīce
ķerne Sviesta kuļamā ierīce
ķērnica Sviesta kuļamā ierīce
ķērnis Sviesta kuļamā ierīce
teciels Sviesta kuļamā ierīce
tecils Sviesta kuļamā ierīce
kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai
mucīna Sviesta kuļamā muca
sviestķērna Sviesta kuļamais trauks
krijs Sviesta kuļamās mašīnas sastāvdaļa
sviestmīkla Sviesta mīkla
sviestniece Sviesta pārdevēja
ķepe Sviesta pika
iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes
sivarotka Sviesta sālījums
sviestnīņas Sviesta sālījums
sviestspainis Sviesta spainis
sviestspannis Sviesta spainis
alcers Sviesta šķīvis
sviestene Sviesta trauks
sviestinīca Sviesta trauks (parasti ar vāku)
bunduls Sviesta trauks; bundulis
suillus Sviestbekas
ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms
apsviesties Sviesties apkārt
buķiks Sviestmaize
buterbrods Sviestmaize
buterbrots Sviestmaize
maizīte Sviestmaize
sviekstmaize Sviestmaize
sviestamaize Sviestmaize
sviestanmaize Sviestmaize
sviestarmaize Sviestmaize
sviestmaizšķēle Sviestmaize
sviesturmaize Sviestmaize
tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku
maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem
desmaize Sviestmaize ar desu
ķilavmaize Sviestmaize ar ķilavām
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu
lokmaize Sviestmaize vai biezpienmaize ar lokiem
sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām
balabas Sviests
baļasino Sviests
ķernis Sviests
pomazuha Sviests
svieksts Sviests
sviestelis Sviests
sviestene Sviests
svīsts Sviests
kadiķis Sviests ar kadiķogām
koppiens Sviests samīcīts kopā ar biezpienu
piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā
piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā
biezpiensviests Sviests un biezpiens
sviestsbiezpiens Sviests un biezpiens
lielaispiens Sviests, no kura nav atdalījušās paniņas
etiletiķskābe Sviestskābe
butirāti Sviestskābes sāļi un esteri
koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult
dankarēt Sviestu kult
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.)
piesviest Sviežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piemest (2)
savīšķēt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus)
saviškāt Sviežot ar liekšķeri (višku), sašķirot (graudus); savišķēt (2)
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt
piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3)
pārsasviesties Sviežot pārpūlēties
apsviest Sviežot pavirzīt zem kā
piespridzināt Sviežot piepildīt, piespricēt
sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1)
iesviest Sviežot trāpīt (kur)
Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
sviķalains Sviķelains
sviķelaiņš Sviķelains
sviķi Sviķis
svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde
stegot Sviķot, uzdzīvot
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
centaboris Svīķurbis
sviķis Svīķurbis
smildināt Svilināt
šveilināt Svilināt
svīlēt Svilināt
svildināt Svilināt (1)
pārsvilināt Svilināt (cūku) vēlreiz, no jauna
pyralididae Svilinātāju dzimta
kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla
sveļš Svilinošs, kvēlains
izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nosvilināt Svilinot iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu)
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1)
švilpaste Svilpaste
šviļpaste Svilpaste
švelpe Svilpe
švilpe Svilpe
šviļpe Svilpe
svilpene Svilpe
svilpis Svilpe
šviļpuks Svilpe
švirplis Svilpe ar tajā ievietotu zirni, kas svilpjot rada mainīgu skaņu
pēkste Svilpe no akācijas koka
laniarius Svilpējčakstes
ochotonidae Svilpējzaķi
švilpene Svilpene - ar taukiem vārīta putraimu putra
svelpiens Svilpiens
švilpienis Svilpiens
svilpītis Svilpis
švilpis Svilpis 1
Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu
nosvilpt Svilpjoši noteikt, pateikt
spīdzīgs Svilpjošs, smalks (tonis)
aizšvilpt Svilpjot apdullināt
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
pasvilpt Svilpjot pasaukt (parasti suni)
sasvilpties Svilpjot sazināties
aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt
atšvilpt Svilpojot atsaukt
atsvilpēties Svilpojot atsaukties
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš)
iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
pašvilpt Svilpojot pasaukt
izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas)
sasvilpēt Svilpojot sasaukt
sašvilpt Svilpojot sasaukt
sasvilpoties Svilpojot sazināties
svelpa Svilpoņa (1)
svelpoņa Svilpoņa (1)
svelpa Svilpoņa (2)
svelpoņa Svilpoņa (2)
svelpēt Svilpot
švelpot Svilpot
švilpāt Svilpot
svilpēt Svilpot
švilpēt Svilpot
švilpot Svilpot
šviļpot Svilpot
šviļpāt Svilpot (par cilvēku)
svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem)
šviļpāt Svilpot (parasti par strazdu)
nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot
šviļpukāt Svilpot ar svilpi
nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju)
žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem)
ģīgāt Svilpot, radīt šādas skaņas
ūkšot Svilpot, stabulēt
švelpt Svilpt
šveļpt Svilpt
svilpināt Svilpt
švilpt Svilpt
šviļpt Svilpt
žvingt Svilpt
svelpt Svilpt (1)
svelpt Svilpt (2)
svelpt Svilpt (3)
džinkstēt Svilpt (par izšautu lodi)
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt
svilēt Svilt
pyralidodea Sviltņu rinda
svilta Svilums, izdega mežā
ethmiidae Sviļņkožu dzimta
ethmia Sviļņkožu dzimtas ģints
pyralidae Sviļņu dzimta
pyraloidea Sviļņu dzimta
Šķeņovas strauts Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka
Svilpīne Sviļpīne, Adamovas ezera pieteka
Sveiļu ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā
Sviles ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā
bleiveiss Svina baltais
svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga
blīvīts Svina baltums, balta minerālkrāsviela
cerussa Svina baltums, bāziskais svina karbonāts
pļempaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām)
pļentaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām)
nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes
anglezīts Svina rūda PbSO, bezkrāsains, balts minerāls
lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai
baltums Svina vai cinka baltais
plomba Svina zīmogs, ko pieliek muitnīcās pie pārlūkotām precēm un pie aizzīmogotiem preču vagoniem
piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai
sventeļi Svinamie, svētījamie laiki; svētki
pabeiga Svinēšana pēc liela darba pabeigšanas
lincēšana Svinēšana, svētīšana
feierverks Svinēšana; līksmošana
svētīt Svinēt
svētīties Svinēt
zvinēt Svinēt
zvinnēt Svinēt
jāņot Svinēt (cauru nakti)
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)
atskatīties Svinēt (jubileju, atceri)
dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres)
bokāt Svinēt apkūlības
boķēt Svinēt apkūlības
būkāt Svinēt apkūlības
līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru
jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas
kāzāt Svinēt kāzas
kāzāties Svinēt kāzas
kāzoties Svinēt kāzas; kāzot
kāzot Svinēt kāzas; kāzoties
izsvinēt Svinēt un pabeigt svinēt
nosvinēt Svinēt un pabeigt svinēt
linkēt Svinēt, godāt
dzīrēties Svinēt, mieloties
līdzsvinēt Svinēt, piedalīties svinībās
godēties Svinēt, svinēties
žimbot Svinēt, uzdzīvot
uļavāt Svinēt; dzīrot
svapers Svingeris
blīkšķis Svinības
zvinības Svinības
kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas
godības Svinības ar mielastu
luņģības Svinības drīz pēc bērna piedzimšanas (pirms kristībām)
apjumības Svinības pēc jumta apjumšanas
priekškāzas Svinības pirms kāzām
pārkāsas Svinības sakarā ar norūgušā alus pārliešau no kubla mucās
primatas Svinības, svētki
atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu
himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju
sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
mancipācija Svinīga ievešana amatā
komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi
paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam
vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana
haranga Svinīga runa
salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā
panēgire Svinīga svētku sapulce, piem., Olimpijas sacīkstēs
durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars
apoteoze Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē)
votivs Svinīgam solījumam atbilstošs
pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka
festivo Svinīgi
svinīgai Svinīgi
izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml)
zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu)
rītus Svinīgi paņēmieni, ceremonijas, it sevišķi reliģijā
komeršs Svinīgi studentu korporācijas svētki
salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem
temmēt Svinīgi teikt, runāt
harangēt Svinīgi uzrunāt
tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu
festivamente Svinīgi, pacilāti; priecīgi
festoso Svinīgi, pacilāti; priecīgi
vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta, parasti grezna, kleita
vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps
solemnis Svinīgs
zvinīgs Svinīgs
parāde Svinīgs (kāda organizēta pasākuma dalībnieku) gājiens
prekonizācija Svinīgs akts, ar ko pāvests slepenā konsistorijas sēdē piešķir amata tiesības jaunieceltam bīskapam
akolāde Svinīgs apskāviena žests
ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai)
kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā
procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam)
panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
oda Svinīgs slavinājuma dzejolis
fanfara Svinīgs taures signāls
fanfare Svinīgs tauru (trompešu) signāls
ekspensilācija Svinīgs tiesisks akts, kad kreditors ar parādnieka atļauju savās ienākumu un izdevumu grāmatās atzīmē ar īpašu ierakstu to parādu, kas radies savstarpējo veikala ierakstu rezultātā, gada vai kāda cita termiņa beigās
kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim
cēls Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu)
tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas
augsts Svinīgs, pacilāts (par literatūras, mākslas parādībām)
apoteoze Svinīgs, pacilāts nobeigums; augstākā pakāpe
piepacelt Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti)
majestātisks Svinīgs, skaists, arī varens
himniskums Svinīgums, pacilātība, varenība
nokāzoties Svinot kāzas, piedaloties kāzu svinībās, nogurt
plumbum Svins
svinds Svins
zvinda Svins
zvindrus Svins
zvinds Svins
zvins Svins
Pb Svins (ķīm. elements)
plumbāti Svinskābes sāļi ar vienvērtīgu metālu
svinūdenis Svinūdens
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras
švipstināt Svipstināt
svipsts Svipšķis
vipsts Svipšķis (1)
šina Svira
standala Svira
svārstava Svira
svārsteklis Svira
svarsts Svira
svārte Svira
sverte Svira
svīra Svira
svīre Svira
svirsvars Svira
zvīra Svira
zvīris Svira
pārslēdzējsvira Svira (kā) pārslēgšanai
pārslēgsvira Svira (kā) pārslēgšanai; pārslēdzējsvira
svirnis Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas
vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas
svirstenis Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas; vinda (1)
svirte Svira, bomis
švirte Svira, bomis
celtenis Svira, celtnis
aiztursvira Svira, kas ierobežo (kā) kustību
aizsargsvira Svira, kas ierobežo (kā) kustību, darbību
roksvira Svira, ko darbina ar roku
svārtis Svira, svārte
svārts Svira, svārte
kaļa Svira; ierīce laivas izvilkšanai krastā un ievilkšanai ūdenī
pasametrs Sviras skava - mehāniskā tipa instruments detaļu lineāro izmēru mērīšanai
bezmērs Sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu
svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai
asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm
čurkstis Svīre
svīra Svīre
svire Svīre ("Apus apus")
sviriņš Svīre ("Apus apus")
svīriņš Svīre ("Apus apus")
svīris Svīre ("Apus apus")
zvīre Svīre ("Apus apus")
šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus")
Svirējīte Svirēja, Antonīcas pieteka
apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta
apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints
Sviriņa ezers Sviriņu ezers Rendas pagastā
zvirstene Svirkstene - akas vinda
sprikstināt Svirkstēt, sprakšķēt (par sveci)
svārstīkla Svirmehānisma loceklis, kam ir sviras veids un kas šarnīrveidīgi ir savienots ar statni un citiem mehānisma locekļiem
zviris Svirnis - svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas
nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās)
cypseloidinae Svīru dzimtas apakšdzimta
salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
apodiformes Svīrveidīgie - putnu klases kārta
Svisloča Svislača - upe Baltkrievijā
svīdrēties Svīst (par gaismu)
lakstēt Svīst (par logu)
nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi
hidroze Svīšana
perspirācija Svīšana
sudacija Svīšana
hemihidroze Svīšana ķermeņa vienā pusē
hidroplānija Svīšana neparastā ķermeņa daļā
sinhidroze Svīšana, kas saistīta ar kādu citu slimīgu stāvokli; svīšana kā blakne
hidroshēze Svīšanas nomākšana vai aizture
ordre Svīta
suite Svīta
svīte Svīta 1
švite Svīta 2
švīte Svīta 2
svīte Svīta 2
svīts Svīta 2
svīts Svīta 3
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess
kurante Svītas otrā daļa (gk. 18. gs.)
Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā
Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
lielsvitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" iedzīvotāji
svitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Svitene" iedzīvotāji
švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji
Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums
virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji
Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums
Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
sveaters Svīteris
sveters Svīteris
svīters Svīteris
sweater Svīteris
hūdijs Svīteris ar kapuci
Svetlovodska Svitlovodska - pilsēta Ukrainā
brieža Svītra
drīgzna Svītra
dūzna Svītra
ricīte Svītra
riksna Svītra
šilka Svītra
šņēpa Svītra
šnīpa Svītra
šūta Svītra
šūtra Svītra
svīka Svītra
švīksna Svītra
švīta Svītra
žvīka Svītra
grīzte Svītra audumā
šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena
apvade Svītra viscauri apkārt adījumam
vārsms Svītra, gabals
borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas)
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē)
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam)
māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija
rīksna Svītra, līnija
štautra Svītra, līnija
strīpe Svītra, līnija
štara Svītra, līnija, stiga
šņīpe Svītra, līnija; arī rieva
švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta
ranka Svītra, piegriezums, robs
ranta Svītra, piegriezums, robs
šņīka Svītra, plaisa
švicka Svītra, skramba, brūce
šnīpste Svītra, sleja, plaisa
zvīgzna Svītra, svēdra
švīcka Svītra, švīka
zeibele Svītra, švīka; zibsnis
zeibelis Svītra, švīka; zibsnis
šņīpa Svītra; arī rieva
rīdze Svītra; arī rinda
skrīpa Svītra; skramba
strīpaiņi Svītraina auduma brunči
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm)
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius")
striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
rhabdoweisia Svītraines
atšvītroties Svītraini atspoguļoties, spīguļot
šūtanraibs Svītraini raibs
šūtranraibs Svītraini raibs
raibe Svītraini svārki
raibene Svītraini svārki
strīpainieks Svītraini svārki
jostains Svītrains
kosēts Svītrains
ķūtains Svītrains
riksnains Svītrains
šilkains Svītrains
skrīpstains Svītrains
strāvains Svītrains
strēlains Svītrains
strīpains Svītrains
strīpaiņš Svītrains
strīpots Svītrains
strūgains Svītrains
šūtains Svītrains
šūtojs Svītrains
šūtrains Svītrains
švēdrains Svītrains
švīdrains Svītrains
švīksnains Svītrains
švīkumains Svītrains
svītains Svītrains
švītains Svītrains
švītans Svītrains
svītrots Svītrains
švītrots Svītrains
truntulains Svītrains
truntulots Svītrains
ūslains Svītrains
vērsmains Svītrains
zebrains Svītrains
strīpainis Svītrains (parasti par audumu, adījumu)
strīpāts Svītrains (parasti par audumu, adījumu)
aiļainis Svītrains (piemēram, par adījumu, audumu)
svīpuris Svītrains kaķis
satinets Svītrains puszīda audekls, gluds, spīdīgs, līdzīgs, zīdam
svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem
drebelains Svītrains, dzīslains
vīļains Svītrains, rētains, tulznains
joslēts Svītrains, ricains
lankains Svītrains, ricains
prievains Svītrains, ricains
zvīgznains Svītrains, ricains
josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra
šņīpains Svītrains; arī rievains
ailēm Svītrām
iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā)
jūklēm Svītrās, slāņos, rindās
šņore Svītraukla
strīpojums Svītrojums
brūksnēt Svītrot
šnāpāt Svītrot
šnāpt Svītrot
šņēpt Svītrot
šnīpstēt Svītrot
strīpot Svītrot
svītrāt Svītrot
švītrāt Svītrot
žvīkāt Svītrot
šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu)
šnīpāt Svītrot, izsvītrot
skrīpsnāt Svītrot, skrambāt
skrīpstināt Svītrot, skrambāt
skrīpāt Svītrot; skrambāt
joslis Svītrota cūka
greids Svītrots
ricains Svītrots
ricakains Svītrots
strīpēts Svītrots
zvēdrains Svītrots
satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem
pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana
svītrveidīgs Svītrveida
strijas Svītrveida atrofijas joslas ādā
vīle Svītrveida audu bojājums (augiem)
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš)
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā)
reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
Slavjanogorska Svjatohirska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
Slotina ezers Svoitānu ezers Andzeļu pagastā
Ilza ezers Svoitānu Ilzas ezers Andzeļu pagastā
Svonsi Svonzi - pilsēta Lielbritānijā
Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā
Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_)
Svullu ezers Svuiļu ezers Prodes pagastā
Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka
Šmucinavas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā
Šmucinovas ezers Šņucinovas ezers Svariņu pagastā
Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve
Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju
valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
AWACS Tāldarbības radiolokāciju sistēmas lidmašīnas (angļu "Airborne Warning and Control Svstem")
svazi tauta, Svatini Karalistes (Svazilendas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī DĀR, runā svazu valodā, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
kanonizēšana Teksta iekļaušana kādas ticības Svēto rakstu kopumā
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
augustīnisms Teoloģijas virziens, kas seko Sv. Augustīna (354.-430. g.) teoloģiskajiem uzskatiem
Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde
Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km)
Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats
ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala
trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām
Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Pašupe ūdenstece Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Svētupes, garums - 4 km
Reisagrāvis ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī starp Svētupi un Salacu; Kancurga
Sentlorensa upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe
Svitava upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka
Jihlava upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km
Batiskāna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Sentlorensas (Svētā Labrenča upes) kreisā krasta pieteka
Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka
Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka
Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Paša upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
Kosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka
Alapaiha upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka
Ņeiva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe
Beļakovka upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
Kakva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
Ļaļa upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka
Lozjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē
Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
Ņica upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
Balda upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
Pišma upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Ojata upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
Boļšojousa upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka
Pelima upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km
Tagila upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā
Švēte upe Lietuvā, Svētes augštece
Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers
binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums
trinitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver trīs personas (Tēvu, Dēlu un Svēto Garu)
Svieteņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
Svieteni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski
nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā
Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe
Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka
verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos
osella Venēcijas republikas 16.-18. gs. sudraba piemiņas monēta, ap 9,8 g svarā, parasti ar Sv. Marka un dodža attēliem
Svikli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski
reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas
Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
gematrija viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
Lanselots viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu
antilegomena Vietas Svētajos Rakstos, par kurām šaubās, vai attiecīgs apustulis patiesi ir to autors
svilpavieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji
Sua Sanctitas Viņa Svētība - pāvesta tituls
Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā
Konžakovskijkameņs virsotne Urālos, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā, augstums - 1569 m
Salacgrīvas pagasta teritorija visumā atbilst bijušo Salacas un Svētciema pagastu apvienotajai teritorijai, pievienota vēl vienīgi bijušā Vitrupes pagasta piejūras daļa, bet bijušā Salacas pagasta ziemeļaustrumu stūris pievienots tagadējam Ainažu pagastam
sviļavieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji
sviļevieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji
Sviļava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļova" literarizēts nosaukuma variants
Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags
Beisārens zemesrags Svalbārā, Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību
Zuben Elgenubi zvaigzne Svaru zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielubs 2,75, atrodas 77 ly attālumā
Zuben Elšmali zvaigzne Svaru zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,61
Zuben Elakrab zvaigzne Svaru zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,91
Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
SAAB Zviedru "Svenska Aeroplan Aktiebolaget" autobūves uzņēmums un automobiļu marka; sākotnēji būvēja lidaparātus

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sv.