Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sv.
Atrasts vārdos (184):
- Sv:1
- Svapa:1
- Svari:1
- Svari:2
- Svece:1
- Svega:1
- Sveķi:1
- Svens:1
- Svēte:1
- Svida:1
- Sviļi:1
- Svira:1
- Svita:1
- Svoge:1
- Svoki:1
- Svori:1
- Svaļbi:1
- Svārbe:1
- Svārde:1
- Svatou:1
- Sveijo:1
- Sveila:1
- Sveiļi:1
- Sveina:1
- Sveļmi:1
- Svenči:1
- Svente:1
- Sveņči:1
- Svētās:1
- Svikli:1
- Svikļi:1
- Svirki:1
- Svonsi:1
- Svonzi:1
- Svuiļi:1
- Svajāni:1
- Svaļava:1
- Svaneke:1
- Svardau:1
- Svariņi:1
- Svarīte:1
- Svārīte:1
- Svarogs:1
- Svatini:1
- Svatova:1
- Svātova:1
- Svatove:1
- Svātūne:1
- Svazija:1
- Svēdāla:1
- Svēdasi:1
- Sveķupe:1
- Svepane:1
- Svēpene:1
- Sverdše:1
- Svēteņi:1
- Svētiņi:1
- Svētupe:1
- Svežava:1
- Svičova:1
- Svijaga:1
- Sviķupe:1
- Svilāre:1
- Sviļava:1
- Sviļova:1
- Svirēja:1
- Svirkas:1
- Svirska:1
- Svitava:1
- Svitavi:1
- Svitene:1
- Svoboda:1
- Svratka:1
- Svrļiga:1
- Svalbāra:1
- Svalmena:1
- Svaltams:1
- Svārbīte:1
- Svarinci:1
- Svātiune:1
- Svātyune:1
- Svebelle:1
- Svejbeka:1
- Svelgene:1
- Svelvīka:1
- Sventaja:1
- Sventāja:1
- Sventiņš:1
- Sventoja:1
- Svēpaine:1
- Svērdele:1
- Svētaine:1
- Svetinka:1
- Svetlija:1
- Svetļici:1
- Svētūnes:1
- Svidnīka:1
- Svidņica:1
- Svidņika:1
- Svidvina:1
- Svieteni:1
- Svieteņi:1
- Svietiņi:1
- Svilāres:1
- Sviliški:1
- Svilišķi:1
- Svilpīne:1
- Svilpova:1
- Sviļpava:1
- Sviļpīne:1
- Sviļpova:1
- Svindona:1
- Svirkale:1
- Svislača:1
- Svisloča:1
- Svīstiņi:1
- Svištova:1
- Svolvēra:1
- Svuinoja:1
- Svaļbiški:1
- Svanetija:1
- Svapavāra:1
- Svardness:1
- Svarožičs:1
- Svažendza:1
- Svēagrūva:1
- Svealande:1
- Svegsšēns:1
- Sveiciems:1
- Svejciems:1
- Sveķupīte:1
- Svenjunga:1
- Svetafors:1
- Svētavots:1
- Svētciems:1
- Svētezers:1
- Svētkalns:1
- Svētupīte:1
- Sviestiņi:1
- Svikliški:1
- Sviķupīte:1
- Svīķupīte:1
- Sviliškas:1
- Sviliškys:1
- Svinforda:1
- Svinninge:1
- Svirējīte:1
- Svonlenda:1
- Svaikstiks:1
- Svartbrūka:1
- Svartskaja:1
- Svazilenda:1
- Svebodzice:1
- Svebodzina:1
- Svelberģis:1
- Svendborga:1
- Svenstrupa:1
- Sventovits:1
- Svilajnaca:1
- Sviļuciems:1
- Svinoujsce:1
- Svītvotera:1
- Svjatogors:1
- Svobodnija:1
- Svakopmunda:1
- Svenstavīka:1
- Sverdlovska:1
- Svetlograda:1
- Svetogorska:1
- Svetozareva:1
- Svilengrada:1
- Svjatojnoss:1
- Svodlinkota:1
- Svogersleva:1
- Sventenskaja:1
- Svetlogorska:1
- Svetlovodska:1
- Svifterbanta:1
- Svitlovodska:1
- Svjatohirska:1
- Sventohlovice:1
- Svjetlahorska:1
- Sveradovzdroja:1
- Bewert-Svehthof:1
Atrasts vārdu savienojumos (128):
- Agona Svedru
- Asiņainais Svens
- Bržezova pie Svitavas
- Hora Svate Kateršini
- Lielais Svētiņu ezers
- Mazais Svētiņu ezers
- Ostroveca Sventokšiska
- Skujaines un Svētaines ieleja
- Sv. Andrejs
- Sv. Anselms
- Sv. Antonija krusts
- Sv. Asīzes Francisks
- Sv. Damaskas Jānis
- Svadhistāna čakra
- Svanetijas grēda
- Svariņu pagasts
- Svarovska kristāls
- Svaru māja
- Svaru strauts
- Svataunes ezers
- Svātaunes ezers
- Svatavas ezers
- Svātavas ezers
- Svatovas ezers
- Svātovas ezers
- Svatovnes ezers
- Svātūnes ezers
- Sveču diena
- Sveikala ezers
- Sveikatas ezers
- Sveiļu ezers
- Svejciema pagasts
- Sveķainā eiforbija
- Sveķu upe
- Svendermana driāde
- Svenska Hegarna
- Sventas pagasts
- Sventes ezera salas
- Sventes ezers
- Sventes masīvs
- Sventes pagasta teritorija
- Sventes pagasts
- Sventiņu ezers
- Sverdlovskas apgabals
- Sverdrupa salas
- Sveriņa ezers
- Svēriņa ezers
- Svēriņu ezers
- Svērtholtas pussala
- Svētā Aa
- Svētā alianse
- Svētā Čārlza rags
- Svētā Džordža šaurums
- Svētā ģimene
- Svētā Komūnija
- Svētā Labrenča upe
- Svētā laulība
- Svētā Lestene!
- Svētā liga
- Svētā lūgšana
- Sveta Nedeļa
- Svētā Patrika diena
- Svētā pavediena ceremonija
- Svētā propagandas draudze
- Svētā Romas impērija
- Svētā Trīsvienība
- Svētaiņu ezers
- Svētais ezers
- Svētais gads
- Svētais gars
- Svētais krēsls
- Svētais laiks
- Svētais templis
- Svētais tēvs
- Svētais vakarēdiens
- Svētas meitas
- Svētavota ala
- Svētbilžu grautiņi
- Svētceļnieku tēvi
- Svētciema akmeņu saliņa
- Svētciema pagasts
- Svētes ezers
- Svētes ieleja
- Svētes muižas pils
- Svētes pagasta teritorija
- Svētes pagasts
- Svētes paliene
- Svētes svīta
- Svētes ūdenskrātuve
- Sveti Ivana Zelina
- Sveti Jura
- Sveti Nikole
- Sveti Stefana
- Sveti Vlasa
- Svētības biķeris
- Svētie raksti
- Svetla pie Sāzavas
- Svetļenkas ezers
- Svetļinkaja ezers
- Svetļinkijs ezers
- Svētmeitas akmens
- Svētmeitu kambaris
- Svētupes purvs
- Sviestiņu mežābele
- Sviķu strauts
- Sviķupītes ielejas atsegumi
- Sviles ezers
- Svilišķu ezers
- Svilišķu pilskalns
- Svilpis Lupis
- Sviļu ciems
- Sviļu ezers
- Svinordas slāņi
- Sviriņa ezers
- Sviriņu ezers
- Svitenes muiža
- Svitenes pagasta teritorija
- Svitenes pagasts
- Svjontņiki Gurni
- Svoboda pie Ūpos
- Svoitānu ezers
- Svuiļu ezers
- Svullu ezers
- Tirzas Svētavots
- Trhove Svini
- Turčanski Svēti Martina
- vidusmēra Svensons
- Zebrus un Svētes ezers
Atrasts skaidrojumos (500):
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
- drīzala (Svītrainas) govs vārds
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
- svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā
- Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
- Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
- Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Piedaugava apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā
- Muzikanti apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Ragumuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Slapatas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Žebri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Babrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Beresņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Kacari apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Kromaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Muraniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Meža Ruskuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Rubinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Rutkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Skutulova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Šļahotova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Šņucinova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Spilukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Spoģeva apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Strodova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Veiziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Veterauci apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Zamborova apdzīvota vieta (skrajciems) Svariņu pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Apses apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Driksnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Ginovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Kaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Lugovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Melāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Jaunā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Vecā Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Oļšanka apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Pičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Silupe apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Šiškova apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Skrudaliena apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Svirki apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Urbanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Vecsvente apdzīvota vieta (skrajciems) Sventes pagastā
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Svētes pagastā
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Zemgale apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Sventes pagastā
- Jēkabnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
- Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
- Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā
- Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
- Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
- Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Biļimbaja apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
- Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
- Svēagrūva apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.)
- Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
- Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Belojarska apdzīvotta vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
- Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
- Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
- Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m)
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka
- Īle Auce, Svētes pieteka
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
- svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
- aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji
- Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
- Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
- Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums
- pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji
- Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums
- pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski
- Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
- Bērzupe Bērze, Svētes pieteka
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
- veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā
- Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
- svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji
- kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
- urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
- Sveņči Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" nosaukuma variants
- Sviliškas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
- Sviliški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
- Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski
- pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
- Puplakšu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - <1 ha
- Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers
- Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers
- Brodu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — \~1 ha
- Ezerkalnu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 2,3 ha
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
- Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers
- Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
- Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
- Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
- Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
- Sventiņš ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers
- Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
- Dūņezers ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
- Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers
- Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka
- Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
- Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha
- Čaušu ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 9,2 ha
- Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers
- Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers
- Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha
- Sidjakina ezers ezers Sventes pagastā, platība - <1 ha
- Krugina ezers ezers Sventes pagastā, platība - 1,1 ha
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs"
- Latišonku ezers ezers Sventes pagastā, platība — 5,3 ha, dziļums — līdz 25 m
- Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
- Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu
- Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
- Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji
- analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
- Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
- Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
- Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
- husītu kari husītu karadarbība pret Svēto Romas impēriju (1419.-1437. g.)
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
- svilēnieši Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
- bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai
- svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
- āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
- baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji
- imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
- Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
- Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa
- jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
- jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
- jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
- līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums
- muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji
- plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
- Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
- slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji
- Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums
- svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
- Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums
- Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums
- Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants
- vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
- vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
- Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns
- Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
- Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
- Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
- Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā
- Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Berjozovaja kalns Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, augstums - 609 m
- Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
- Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
- Biokova kalnu grēda Horvātijā, Dalmācijas županijā, augstākā virsotne 1762 m (Sveti Jure)
- Bardimas grēda kalnu grēda Krievijā, Sverdlovskas dienvidrietumos un Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas
- zelta bulla Kārļa IV (1355–1378) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
- Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- Klusais Klusais ezers - atrodas Sventes pagastā, platība - <1 ha
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
- Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants
- dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
- Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
- Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
- Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski
- Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants
- Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Aleksandrs I Krievijas cars, 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
- Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā
- Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
- LSF Latvijas Svarcelšanas federācija
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
- Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
- Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā
- Liepare Liepars, Svitenes pieteka
- Liepāre Liepars, Svitenes pieteka
- Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents
- velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem
- Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām
- Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- sviklieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji
- angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
- Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka
- Lūkne Lukne, Sventājas pieteka
- trinitāte mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā
- pneimatoloģija mācība par Svēto garu
- artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā)
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā
- svilpieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Svilpes" iedzīvotāji
- Melnais ezers Melnezers, ezers Sventes pagastā
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
- Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
- atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents
- Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize
- Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
- svajānieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Svajāni" iedzīvotāji
- Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka
- Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja
- Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
- Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
- Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
- Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
- Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
- Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
- Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
- trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos
- ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
- Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
- Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
- augustīnietis pēc Sv. Augustīna noteikumiem ap 500. gadu dibinātā mūku ordeņa loceklis
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā
- Greile Pērļupe, Svētupes pieteka
- Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka
- Peskunicas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā
- Peskunīcas ezers Peskuņicas ezers Sventes pagastā
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
- Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svoge pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bankrana pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
- Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Irbita pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berjozovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogdanoviča pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoufimska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aramiļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Krasnouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kušva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivdeļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volčanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoturjinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamenska-Uraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovgrada pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siserta pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņevjanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zarečnija pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Atrasts piemēros (106):
- piedāvāt - Es varu viņu atnest uz slimnīcu,- piedāvā Sveta.
- dzīvot - Jūs varat te dzīvot,- teica puisis, kurš bija atnācis līdzi Svētai.
- pārņemt — Svešā seju pārņēma izteiksme, ko nevarēja sajaukt ar kādu citu, — tā bija riebuma sajūta.
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- ermitāža 1496. gadā pirms Indijas jūras ceļa atklāšanas Vasko da Gama un Manuels I palūdza Svēto Krēslu atļauju liela klostera celtniecībai Kristus ordeņa vecās ermitāžas vietā, Težu upes krastā.
- gurķis Ap 28. maiju, Svētā Pahoma dienu, sēj dobēs gurķus- šo dārzeņu vajag daudz, jo tos sāla mucās, marinē.
- bronza Atliets bronzā un eksponēts vecpilsētā pie Sv. Jāņa baznīcas, tas kļuvis par pazīstamāko tēlnieka darbu un Cēsu pilsētas simbolu.
- pūst Augustīniešu mūks Ulrihs Megerle, vairāk pazīstams ar vārdu Ābrahāms no Svētās Klāras, 17. gadsimta beigās aprakstīja zināmu ļaužu sugu, kas “dienām un naktīm domā, kā ar dažādiem jokiem un muļķībām citus iesmīdināt un nodrošināt sev lielu slavu, pie galda, mielastos, sanāksmēs vai krogos melojot un pūšot blēņas tik vareni, ka sijas sāk līgoties”.
- atzīmēt Bet, protams, man nebūs ne mazāko iebildumu, ja Jūs savās vārsmās ietversiet arī manas dzīves svarīgākos brīžus vai vismaz atzīmēsiet, ka esmu piedalījies divos krusta karos par Svētās Zemes atbrīvošanu.
- analīze Fēlikss piedāvā Svjatoslavam uztaisīt DNS analīzi.
- diskotēka Filmas “Berlīnes balāde” varonis Oto Normalferbrauhers (Otto Normalverbraucher) tagad jūtas nelāgi, viņš labāk saprot kā politiku, tā policiju, ka tās nav ārprātīgo parādes, kad konvertīts, kā Svens Laus, savas “šariata policijas” pavadībā iet pa Vupertāles centra ielām, aicinādams diskotēku un spēļu zāļu apmeklētājus nespēlēt azartspēles, nedzert alkoholiskus dzērienus un neklausīties mūziku.
- nodarīt Kad bērēšana tika nodarīta un bērinieki pēc mielasta sāka izklīst, Sveta aizgāja pavadīt mātes krustmāti, taču nepārnāca visu nakti.
- jauns Kad jaunie vakaros brauca izklaidēties, Ausma dažreiz iegāja viņu istabā un pārcilāja Svētas veļu.
- atkarīgs Kad viņa nomira, Edgara turpmākā palikšana šeit bija pilnīgi atkarīga no Svetas kā vienīgās dzīvokļa saimnieces.
- uzticēt Labi, ka Ausma savus krājumus ir uzticējusi Svetai.
- pielūdzējs Lai kur viņš esot uzturējies, viņš vienmēr esot licies kā Svētā krusta un citu kristīgu simbolu pazemīgs pielūdzējs.
- gaismas gads Par sūtījuma mērķi izraudzīta planēta« Gliese 581C», kas atrodas 19,9 gaismas gadu jeb 188 triljonu kilometru attālumā Svaru zvaigznājā un tiek uzskatīta par potenciāli piemērotu dzīvībai.
- māja Pēcpusdienā Sveta, pārnākusi mājās no darba, paziņo, ka mēs brauksim gar upi.
- trepju telpa Pie trepju telpas sēž Sveta.
- sabiedrība Protams, laika gaitā bija jau sākusies zināma noslāņošanās, bet latviešu sabiedrību tomēr vienoja Svētā Andreja baznīca Toronto centrā, kas latviešiem piederēja kopā ar igauņiem.
- dievišķs Reliģiskajam cilvēkam Svētais kalns ir kā Kosmiskais Stabs, kas slejas Visuma centrā un savieno trīs komponentus — htonisko, cilvēcisko un dievišķo.
- apmaiņa Svaiga gaisa apmaiņa ir būtiskākā prasība šīs telpas uzturēšanai.
- sviests Svaiga rupjmaize ar sviestu un sīpollokiem vairs tik labi negaršoja.
- spirulīna Svaigā spirulīnas masa ir piemērota pievienošanai kokteiļiem, mērcēm, jogurtiem, smēriņiem un arī saldajiem ēdieniem.
- dūmaka Svaigais gaiss, saule, Sibīrijas varenais plašums un ar dūmaku klātās tāles.
- kafija Svaigi maltu kafiju var papildināt ar visdažādākajām piedevām, pasniedzot to siltā vai aukstā veidā.
- humoss Svaigi un kraukšķīgi salāti, dārzeņi, svaigi cepta un ar garšvielām apkaisīta maize, pitas maize, humoss, dažnedažādas mērces...
- kraukšķīgs Svaigi, kraukšķīgi dārzeņi ir tas, kas spirdzina karstā dienā.
- ērti Svaigos mēslus ērtāk bija dzīt vienuviet.
- asinis Svaigs asins traips virs kunga ceļgala.
- maņa Svaigs un spirgts gaiss vēl vairāk sakāpina maņas.
- atjaunot Svarīgākais būs atjaunot spēkus.
- kopvērtējums Svarīgākais gan esot tas, ka izdevies nostabilizēties čempionāta kopvērtējuma trešajā vietā.
- apmīļot Svarīgi bija tikai viens: šis svešinieks, šis spēcīgais vīrietis saldtīksmi tver katru manu kustību, ar acīm glāsta un apmīļo manu augumu.
- ātrs Svarīgi ir izvairīties no ātrām mašīnām un skaļiem motocikliem, kas ir ļoti skaļi.
- distance Svarīgi izvēlēties laika apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērot lielāku distanci līdz priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem.
- zaudējums Svarīgi, ka tā nesa zaudējuma apjēgu.
- sportisks Svarīgi, lai kustības un sportiskas aktivitātes bērnu aizrautu jau pirmajos dzīves gados.
- liels Svarīgi: filma nav ieteicama maziem bērniem, lieliem muļķiem, vājsirdīgajiem un memmesdēliņiem, kā arī„Krēslas” filmu faniem.
- pavasaris Svarīgs pavērsiens manā karjerā notika 1940. gada pavasara semestrī.
- uzlabojums Svarīgs un lielā mērā libertārs solis būtu uzlabojumi patērētāju atsauksmju procesā ar labāku informācijas sniegšanu un izpaušanu.
- lemšana Svarīgu politisko jautājumu lemšanai tiek rīkota.
- atalgot Svarīgu ziņu nesēju pieklājas atalgot.
- ierosināt Svārstību kontūrā elektriskās svārstības var ierosināt, uzlādējot kondensatoru no līdzstrāvas avota (baterijas) un tad kondensatoru, atvienojot no līdzstrāvas avota.
- kolektīvs Sveces nodziest, īsti apokaliptiska īstenība, kas varbūt ir tikai kolektīva vīzija.
- stāvs Sveces trīsuļo no viņu kustībām, raustās, uzšaujas stāvās liesmās, tad sakņūp un klepo.
- degt Sveču diena ir pats ziemas vidus un tajā, saskaņā ar tradīcijām, latvieši parasti dedza un lēja sveces.
- pūšana Sveču pūšanas rituāls ir kā beigas un sākums.
- skleroze Sveikas, tik tikko aizgāju no savas iepriekšējās dakteres, jo likās, ka viņai mazliet skleroze piemetusies, pēdēja reizē aizejot, viņa man stāsta par vecām analīzēm, kur sen jau viss izrunāts + iedod mātes pasi, kurai nav vāciņu, tā, ka pat piem., es uz viņu paskatoties pirmo reizi nesapratu, kas tas ir..
- izlasīt Sveiks, es izlasīju Tavu vēstuli.
- pazīme Svešā balsī arī sāka jausties uztraukuma pazīmes.
- apmetnis Svešais joprojām bija cieši ietinies apmetnī un nolaidis kapuci pār seju.
- skaidrs kā diena Svešas valodas var nemācēt, tas skaidrs kā diena, bet latviešu?
- varēt Svešas valodas var nemācēt, tas skaidrs kā diena, bet latviešu?
- saimniecība Svešas varas plosīja zemi, atstājot rētas tās saimniecībā un arī latviešu ģenētiskajā mantojumā.
- svešinieks Svešinieks sāka grabināties gar ieeju un raustīt durvju kliņķi.
- robeža Svešu tautu vienotāja Daugava savulaik bijusi robeža starp ciltīm.
- savulaik Svešu tautu vienotāja Daugava savulaik bijusi robeža starp ciltīm.
- samaksa Svešumā viņam bija labs darbs, laba samaksa, taču jaunais vīrietis atgriezās dzimtajā pusē pie vecākiem, kuriem ir liela saimniecība.
- izvēle Svešvalodas mācīja pēc izvēles — franču vai krievu.
- cena Sveta alkatīgi iztin un attin vaļā papīrus, kož vaļā sametušos mezglus, kasa nost cenas.
- krūts Sveta paceļ mazo siltās cilvēku mīklas kunkuli un pieliek krūtij.
- sajust Sveta sajūt, ka kājas ir nosalušas līdz pilnīgai nejūtībai.
- pazust Sveta tikām, zibinot savu augumu starp baltajiem rezervuāriem, te parādās, te pazūd skatienam.
- ķēnišķs Svētais koks tomēr atkal esot izdzinis atvasi, par kuru rūpējies pēdējais ķēnišķais budisma aizbildnis Purnavarmans.
- pompa Svētceļnieku grupas vēl nav ieradušās un, manuprāt, tieši tagad, pirms pašiem svētkiem, ticību te var sajust vistīrākajā veidā bez pompa, komercijas un cilvēku straumēm.
- sens Svētceļošana bijusi populāra senajā Ēģiptē, pagāniskajā Grieķijā un Romas impērijā.
- dejot Svētdien Sporta pilī ledus balets, viņa dejo brīnumputna pavadoni.
- ledus Svētdien Sporta pilī ledus balets, viņa dejo brīnumputna pavadoni.
- pils Svētdien Sporta pilī ledus balets, viņa dejo brīnumputna pavadoni.
- svētdien Svētdien svētku noskaņa būs jūtama arī koncertos.
- svētdien Svētdien, 26. jūnijā, tiek pārspēti visi rakstīšanas rekordi.
- diena Svētdienas dienas izrāde “Lattia” pirmizrādi piedzīvojusi martā, bet palikusi kritikas gandrīz nepamanīta.
- bumbotava Svētdienās gāju bumbotavā un uzcēlu piedzērušiem holandiešiem nogāztās figūras.
- futbols Svētdienās viņi iet ar bērniem uz futbolu vai brauc zaļumos, bet dažkārt arī uz operu.
- cīnīties Svētie ozoli jau sen kā nocirsti, dažādām ticībām savā starpā cīnoties.
- ozols Svētie ozoli jau sen kā nocirsti, dažādām ticībām savā starpā cīnoties.
- ticība Svētie ozoli jau sen kā nocirsti, dažādām ticībām savā starpā cīnoties.
- zili Svētie pienākumi — valsts svētkos uzvilkt zili melnbalto karogu un svētku starplaikā iznīcināt pienenes.
- sekmēt Svētku mērķis ir stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot bērnu un jauniešu deju kolektīvu radošās aktivitātes.
- lietišķs Svētvakara priekšpusdienā viņa atskrēja uz Bastejkalnu, viņu ierasto randiņu vietu pilsētā, skarba un lietišķa.
- svīst Svīda pelēks janvāra rīts, kad bijušo padomju cūku fermu Kokneses novada Mazkārklos ielenca specvienība Omega.
- sviedri Sviedri kož acīs un kutina muguru zem krekla.
- sāļš Sviedri taču ir sāļi!
- muskulis Sviedri tek aumaļām, muskuļi smeldz.
- uzlaboties Sviedriem noplūdis, Papiņš upmalā remontēja siena vārtus, tas nekas, ja tie īpaši neuzlabojās.
- diētisks Sviesta vietā dārzeņiem var pievienot diētisko margarīnu vai krējumu ar pazeminātu tauku saturu.
- sviests Sviests kaut kāds.
- muskatrieksts Sviestu saputo ar cukuru, pievieno samaltus kardamona graudiņus vai sarīvētu muskatriekstu, krējumu un izsijātus miltus, cieti, sodu.
- ēdams Svilpējzaķi neguļ ziemas miegu, tāpēc savās alās uzkrāj barību, lai aukstā laikā gan miga būtu silta, gan tuvumā būtu pieejams ēdamais.
- svinēt Svinējām redaktores dzimšanas dienu.
- gleznains Svinībām bija izraudzīta īsta un gleznaina bruņinieku laiku pils, ar aizsargkanālu apkārt, kam pāri tiek pa pamatīgu koku tiltu.
- notikums Svinības aizliedza sakarā ar skandalozu notikumu.
- citāds Svinīgajā prezentācijā viņa izskatījās citāda — lepna un grūti pieejama.
- veiksme Svinīgos sarīkojumus ar īpaši sagatavotām programmām translēja tālrāde, iegūt biļeti uz šādiem vakariem uzskatīja par veiksmi.
- ziemvasara Svitenes skolas 180 ziemvasaras (profesora Riharda Treija sinonīms vārdam gads) aizvadītas dažādos ritmos un režīmos.
- svītrains Svītrainā seska tuvākais radinieks ir Sahāras svītrainais sesks.
- svītrains Svītrainais šakālis
- kante Svītriņas ir arī uz bēniņu kāpņu margām, uz katra pakāpiena kantes.
- A1 Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 (Via Baltica), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu.
- otrais Tad es tev pārmetīšu krustu otro un pēdējo reizi- Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara vārdā.
- skrējiens Tās retās reizes, kad talkā nāca kāds no radu loka, radīja mazu atelpu darbu piepildītajā skrējienā, bet Svētdienu manas vecmāmiņas izpratnē, līdzīgi kā vairākums manas paaudzes sieviešu, es nepazinu.
- restes Tumšmatainā sieviete rudā vāveru puskažociņā bija nometusies uz ceļiem pie restēm nožogotās Sv.Jāņa Kristītāja kapelas.
- aizņemt Un visas šīs lietas jau tika arī ātri aizmirstas, jo latvju domas Svešajā zemē sāka aizņemt citas darīšanas.
- dzīve Un visi viņi turpina savas latviskās dzīves Svešajā zemē.
- klints Vienīgais putns, kurš arhipelāgā mājo visu gadu, ir Svalbāras klinšu baltirbe.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sv.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv