nosvepstēt
nosvepstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvepstu | nosvepstam | nosvepstēju | nosvepstējām | nosvepstēšu | nosvepstēsim |
| 2. pers. | nosvepsti | nosvepstat | nosvepstēji | nosvepstējāt | nosvepstēsi | nosvepstēsiet, nosvepstēsit |
| 3. pers. | nosvepst | nosvepstēja | nosvepstēs | |||
Pavēles izteiksme: nosvepsti (vsk. 2. pers.), nosvepstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvepstot (tag.), nosvepstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvepstētu
Vajadzības izteiksme: jānosvepst
nosvepšņāt apvidvārds
Svepstot noteikt, pateikt.
Avoti: ME, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - es nosvepstu, juzdama, ka man ļimst kājas.
- — Tu jau klanies, — nosvepst Rūdis.
- Viņš vēl kaut ko nosvepstēja par vegāniem un Ziemassvētkiem un izvēlās ārā pa durvīm.
- Baigais uzrāviens, — dedzīgi nosvepstēja Čušs.
- Laikam sācies bronhīts,” viņš nosvepstēja.