nosvelpt
nosvelpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvelpju | nosvelpjam | nosvelpu | nosvelpām | nosvelpšu | nosvelpsim |
| 2. pers. | nosvelp | nosvelpjat | nosvelpi | nosvelpāt | nosvelpsi | nosvelpsiet, nosvelpsit |
| 3. pers. | nosvelpj | nosvelpa | nosvelps | |||
Pavēles izteiksme: nosvelp (vsk. 2. pers.), nosvelpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvelpjot (tag.), nosvelpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvelptu
Vajadzības izteiksme: jānosvelpj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- viņš grīni nosvelpj.
- Viņa satvēra nogalināmā galvu aiz matiem un bārdas, satvēra un vilka uz savu pusi, lai brīdī, kad nozibeņos un nosvelps smagais cirvis, tā iekristu viņai klēpī, dzīvu asiņu strūklām šļācoties, nolejot viņu ar Kristus asinīm.