nosvepstēt
nosvepstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvepstu | nosvepstam | nosvepstēju | nosvepstējām | nosvepstēšu | nosvepstēsim |
| 2. pers. | nosvepsti | nosvepstat | nosvepstēji | nosvepstējāt | nosvepstēsi | nosvepstēsiet, nosvepstēsit |
| 3. pers. | nosvepst | nosvepstēja | nosvepstēs | |||
Pavēles izteiksme: nosvepsti (vsk. 2. pers.), nosvepstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvepstot (tag.), nosvepstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvepstētu
Vajadzības izteiksme: jānosvepst
nosvepšņāt apvidvārds
Svepstot noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- - Saltkurpe vārgi nosvepstēja.
- – Man kauns tev to teikt, Elziņ, – viņa pavisam klusu nosvepstēja.
- Seju pret seju manā priekšā rēgojās no aizas izslējušās, vecās, divmetrīgās plānprātes lādzīgi pētošā galva, kas, ādas lūpām bezzobaini un gari stiepjot katru vārdu, nosvepstēja: « Manā jaunībā radījumi tomēr bija labsirdīgāki...
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.