nosvēpēt
nosvēpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvēpēju | nosvēpējam | nosvēpēju | nosvēpējām | nosvēpēšu | nosvēpēsim |
| 2. pers. | nosvēpē | nosvēpējat | nosvēpēji | nosvēpējāt | nosvēpēsi | nosvēpēsiet, nosvēpēsit |
| 3. pers. | nosvēpē | nosvēpēja | nosvēpēs | |||
Pavēles izteiksme: nosvēpē (vsk. 2. pers.), nosvēpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvēpējot (tag.), nosvēpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvēpētu
Vajadzības izteiksme: jānosvēpē
1.Nokvēpināt.
2.Kvēpinot atbrīvoties no ļaunuma.
3.apvidvārds Pārklāties ar sodrējiem vai putekļiem.
4.apvidvārds Izlamāt, celt neslavu.
5.apvidvārds Priekšlaicīgi nonāvēt.
6.apvidvārds Nosmakt dūmos.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo princesēm Zeltītēm nevar uzticēties, jo tās var nosvēpēt.