nokvēpināt
nokvēpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokvēpinu | nokvēpinām | nokvēpināju | nokvēpinājām | nokvēpināšu | nokvēpināsim |
| 2. pers. | nokvēpini | nokvēpināt | nokvēpināji | nokvēpinājāt | nokvēpināsi | nokvēpināsiet, nokvēpināsit |
| 3. pers. | nokvēpina | nokvēpināja | nokvēpinās | |||
Pavēles izteiksme: nokvēpini (vsk. 2. pers.), nokvēpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokvēpinot (tag.), nokvēpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokvēpinātu
Vajadzības izteiksme: jānokvēpina
1.Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
1.1.Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz no adventes vainaga svecītes izcēlies ugunsgrēks, kas vairākas istabas sienas nokvēpinājis melnas.
- Nogriežoties Jaunajā Bonda ielā, viņai pretī vērās Selfridža dūmu nokvēpinātie augšējie stāvi un aizbarikadētie pirmā stāva logi.
- Saules aptumsums pievilinājis ziņkārīgos, kas visā Eiropā pulcējas ielās un novēro neparasto debesu notikumu caur nokvēpināta stikla plāksnītēm.
- Kaut divas no tām: ikviens vikings ieskatīja par goda lietu braukt ar uzvilktām burām pat sīvākajā negaisā, un tāpat ikviens vairījās pārāk ilgi kavēties “ zem dūmu nokvēpinātiem baļķiem” — vikinga cienīga dzīve un nāve prasīja plašas debesis pār galvu un kuģa dibenu zem kājām.
- Vienā naktī mūsu jaunieši bija pat mēģinājuši dedzināt un nokvēpināt sarkanarmijai celto monstru pilsētas centrā