nokvēpt
nokvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokvēpstu, nokvēpu | nokvēpstam, nokvēpam | nokvēpu | nokvēpām | nokvēpšu | nokvēpsim |
| 2. pers. | nokvēpsti, nokvēp | nokvēpstat, nokvēpat | nokvēpi | nokvēpāt | nokvēpsi | nokvēpsiet, nokvēpsit |
| 3. pers. | nokvēpst, nokvēp | nokvēpa | nokvēps | |||
Pavēles izteiksme: nokvēpsti, nokvēp (vsk. 2. pers.), nokvēpstiet, nokvēpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokvēpstot, nokvēpot (tag.), nokvēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokvēptu
Vajadzības izteiksme: jānokvēpst, jānokvēp
Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Mareks vērās uz omammu gar petrolejas lampas atkal nokvēpušo kupolu.
- Taču tagad arī viss dzīvoklis ir nokvēpis ar indīgiem dūmiem.
- Mēs uztaisījām durtiņas ar rūdīto stiklu, tas gan tagad ir nokvēpis.
- Un ar šiem vārdiem arī Ģirts un Žanna pameta nokvēpušo Purčika dzīvokli.
- Gar autobusa logiem pacēlās nokvēpušu ķieģeļu sienas gandrīz bez logiem.