Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pav.

Atrasts vārdos (21):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (868):

apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Baskamisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras novadā
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji
Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
Bajanavilas nacionālais parks nacionālais parks Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
pavadne Pavada
pavadnis Pavada
povada Pavada
vadala Pavada
vadale Pavada
vadele Pavada
važa Pavada
vedale Pavada
vedales Pavada
vedeles Pavada
vedene Pavada
pavadonība Pavadība
suivez Pavadījuma sekošana brīvam solo balss priekšnesumam
accompagnamento Pavadījums, akompanements
vadi Pavadīšana
palaidīt Pavadīt
vadināt Pavadīt
izmurdēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
izmurdzēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
izmurdzināt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
izmurdzinēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
palaist Pavadīt (kādu)
aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu)
palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu)
valačīties Pavadīt (parasti ilgāku laiku) bezdarbībā
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot
notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties
nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu)
eskortēt Pavadīt ar konvoju, sardzi
nogledīt Pavadīt bezdarbībā (laiku); noslinkot
gadoties Pavadīt gadu vienā vietā
nosamaisīties Pavadīt ilgāku laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus darbus
izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības
sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to)
pārmitēties Pavadīt kādu laiku
pārmitināties Pavadīt kādu laiku
nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot
nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot
nomulst Pavadīt kādu laiku bez miega
nopļēgurēt Pavadīt kādu laiku dzerot, uzdzīvojot
nopasakoties Pavadīt kādu laiku pļāpājot, tērzējot; nopļāpāt
novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot
nonākt Pavadīt kādu laiku, mācoties (macību iestādē), apmeklējot (mācību iestādi)
nočammāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties
nočokāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties
nočollāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties
nokasīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus (parasti darbietilpīgus, arī garlaicīgus) darbus
nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus
nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus
nodakstīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus darbus
noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus
nosamīties Pavadīt kādu laiku, veicot mazrezultatīvu darbu
noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies
sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos
tusēties Pavadīt laiku
nomurdzēt Pavadīt laiku (nakti) bez miega
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot
novaļāt Pavadīt laiku bez darba
noklimpāt Pavadīt laiku bez darba, noslinkot
murēties Pavadīt laiku bez miega
noīgt Pavadīt laiku bez nopietna darba
nošļanderēt Pavadīt laiku bezdarbībā
nožveirāt Pavadīt laiku bezdarbībā
ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt
blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties
blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties
gledīt Pavadīt laiku bezdarbībā; slinkot; nestrādāt
noblankstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt
noblenkstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt
nozadināt Pavadīt laiku blēņojoties
nopļēgurāt Pavadīt laiku dzerot un uzdzīvojot
nobrazdinēt Pavadīt laiku lēnā, pa daļai nesekmīgā darbā
nolangot Pavadīt laiku neko nedarot
vinkaļāt Pavadīt laiku neko nedarot vai lēnām strādājot, slaistoties
nolelot Pavadīt laiku nelietderīgi lelojot
nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties
noliverēt Pavadīt laiku niekojoties, neko nedarot
treņķēt Pavadīt laiku pļāpājot, omulīgi tērzēt
noblankstīties Pavadīt laiku slinkojot
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri
notērgavāt Pavadīt laiku tērzējot, runājoties
šļepstināties Pavadīt laiku tūļājoties
notūtot Pavadīt laiku vaimanājot
novakarēt Pavadīt laiku vakarējot
izadzīvāties Pavadīt laiku viegli, bezrūpīgi, patīkami
nosatrīties Pavadīt laiku, bezmērķīgi darbojoties
dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt
iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties
nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot
zabelēt Pavadīt laiku, neko nedarot
dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.)
šķirties Pavadīt mirušo pēdējā gaitā
nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā
nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā
izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu)
izmurēties Pavadīt nakti bez gulēšanas
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu)
nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu)
novārgt Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu)
pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.)
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3)
vasarot Pavadīt vasaru (kur)
nokaražavot Pavadīt, izniekot (laiku)
pasķi Pavadīt, izsekot
vadināties Pavadīt, izvadīt
mirinātāji Pavadītāji, kas ar garīgām dziesmām un dažādiem rituāliem palīdz nomirēja dvēselei aiziet viņsaulē
pavadnīca Pavadmeita
comes Pavadonis
līdztecis Pavadonis
pavads Pavadonis
vede Pavadonis, apsargs, gids
pavadnieks Pavadonis, ceļa biedrs
gids Pavadonis, kas iepazīstina ar kādu vietu, apstākļiem u. tml.
čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā)
pavažs Pavadonis, palīgs
vadinieks Pavadonis, pavadītājs
šura Pavadonis, zēns, kalpotājs
eskortpakalpojums Pavadoņa nodrošināšana
sunāki Pavadoņi
eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam)
apoastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no galvenās zvaigznes
periastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk galvenajai zvaigznei
atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml)
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
pavagāt Pavagot
pagaudot Pavaimanāt; arī skaļi pāraudāt
poligrafika Pavairojamo grafisko mākslu (tipogrāfija, litogrāfija, grebums utt.) vispārējs apzīmējums
opalogrāfs Pavairošanas iekārta, kas darbojas opalogrāfijas tehnoloģijā
ievairot Pavairot
pavairāt Pavairot
pavairināt Pavairot
šapirografēt Pavairot (piemēram, tekstu, attēlu) ar šapirogrāfu
hektografēt Pavairot (piemēram, tekstu, zīmējumu) ar hektogrāfu
piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz
klišēt Pavairot klišeju vai salikuma formu galvanizējot vai stereotipējot
litografēt Pavairot litogrāfiski, izgatavot litogrāfiski
pūļoties Pavairot, uzkrāt
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu)
multiplikators Pavairotājs, atkārtotājs, labas pieredzes tālākdevējs
hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs
pagaisma Pavāja gaisma, pusgaisma; arī krēsla
noslābēt Pavājināt
noslābt Pavājināt
astazēt Pavājināt Zemes magnētisma iedarbību uz jutīga mērīšanas aparāta magnētadatu
padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.)
sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas
atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas)
hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo
batihipestēzija Pavājināta dziļā jutība
hipopnoja Pavājināta elpošana
subfunkcija Pavājināta funkcija
oligopepsija Pavājināta gremošana
oligohilija Pavājināta jebkuras sulas izdalīšanās
hipokolāzija Pavājināta kavēšanas funkcija
hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā
plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība
hipalģija Pavājināta sāpju jutība
oligodipsija Pavājināta slāpju sajūta
hipopselaftēzija Pavājināta taustes maņa
hipoprozeksija Pavājināta uzmanības spēja
enteroparēze Pavājināta vai apstājusies peristaltika, kam sekas ir zarnas sienas ļenganums un izplešanās
hipotireoze Pavājināta vairogdziedzera darbība
palhipestēzija Pavājināta vibrāciju sajūta
hipadrenālisms Pavājinātas virsnieru dziedzeru funkcijas
pairt Pavājināties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām)
aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm)
atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām)
noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli)
atplakt Pavājināties, izzust (par jūtām)
atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
pigmentanomālija Pavājināts vai pastiprināts krāsvielu (pigmentu) nogulsnējums ādā
miktāt Pavājinoties redzei, brīžiemrasties acīs mirgojuma sajūtai
pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu
pašļēbs Pavājš
pižonisks Pavājš
pakūds Pavājš (parasti par dzīvniekiem)
pavārgs Pavājš (parasti par mākslas darbu)
pajēls Pavājš (parasti par rokām, pirkstiem)
ļuburis Pavājš cilvēks, kam nav iekšā stingruma
pakaulains Pavājš, pakalsns
pakaulaiņš Pavājš, pakalsns
pašvaks Pavājš; arī paslikts
paukare Pavakare
pavakarot Pavakarēt
pavakarīņāt Pavakariņot
pavāķīt Pavākt
pasalasīties Pavākt sev, savām vajadzībām
pavaldone Pavaldonis
pazvāls Pavāle
pavalgs Pavalgans
sotē Pavalgs no burkāniem, kartupeļiem, rutkiem u. c. pie cepeša
ukšiņa Pavalgs pie kartupeļiem
pakoda Pavalgs, azaids
pakods Pavalgs, azaids
ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs
panasāt Pavalkāt
panēsāt Pavalkāt
padraiskāt Pavalkāt, panēsāt
padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas)
pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses
polts Pavalkāts mētelis
grieze Pavāls
pabars Pavāls
paspaile Pavāls
pavāle Pavāls
pavuļināt Pavalstīt
pažļemāt Pavalstīt mutē (barību)
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu
indigenitāte Pavalstniecība, piederība pie valsts
inkolāts Pavalstniecība, piederība pie valsts
pavalstenieks Pavalstnieks
pavalstinieks Pavalstnieks
valstinieks Pavalstnieks
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.)
Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.)
Mona Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Moni"), administratīvais centrs - Molamjaina, platība - 12155 km^2^, 2672000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina
pusvaļa Pavaļa
patapa Pavaļa; vaļas brīdis
pasavāļāties Pavāļāties, pagulšņāt
pasazvalstīties Pavāļāties, pagulšņāt
pavoļņš Pavaļīgs
pamurdīties Pavandīties
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt
ārds Pavards
kulda Pavards
pavārds Pavards
pelns Pavards
pavārde Pavārds 1
pavārdis Pavārds 1
ūsainīte Pavārds aitai
ūzainīte Pavārds aitai
bireniņš Pavārds aunam
rocenīte Pavārds cūkai
ķiķerainis Pavārds gailim
reibulīte Pavārds raibai govij
straujvilnīte Pavārds straujai upei
ķērstiņa Pavārds vāverei
lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe
paslava Pavārds, iesauka, palama
fuajē Pavards, kurināmā vieta; pastaigu telpa teātros vai koncertu namos
kurs Pavards, uguns
gunkurs Pavards, uguns vieta
pavare Pavāre
kukarka Pavāre, saimniece, kas godos, viesībās gatavo ēdienus
padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ)
kochchen Pavāriņš
pavirt Pavārīt
pārnīca Pavārnīca
paunedze Pavārnīca
paunīca Pavārnīca
pavāre Pavārnīca
pavārnīce Pavārnīca
samtis Pavārnīca
šmaule Pavārnīca
spārnīca Pavārnīca
lapārnīca Pavārnīca, kauss
povene Pavārnīca, kauss
samte Pavārnīca, samtis
agropyron Pavārpatas
kukārs Pavārs
virtuvnieks Pavārs
ievalks Pavāršķu osa pastalām
Cieceres atsegumi Pavāru atsegumi Saldus novada Zirņu pagastā
fond Pavāru mākslā cepeša sula, no kā pagatavo mērci
fondue Pavāru mākslā olu maisījums ar sieru
mousse Pavāru mākslā saldēts sakults krējums vai putās sakulta augļu un liķiera želeja
nīzāns Pavasara (apm. latv. sulu) mēnesis Vecās Derības jaunākos rakstos
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi)
rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana
pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna")
rotā Pavasara dziesmu refrēns
Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā
Ūsiņš Pavasara personifikācija
zosene Pavasara puķe ar dzeltenām ziedlapiņām, kas aug pie ūdeņiem
dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis
priekšziedonis Pavasara sākums
puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes)
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus
plūdene Pavasarī applūstoša pļava
guļņa Pavasarī atlicis sniegs
nobarvilla Pavasarī cirptā vilnā; nobars
mēsnaine Pavasarī mēslots ar zāli apaudzis lauks, kur gana lopus
zelmājs Pavasarī pirmā pļautā zāle
pausaris Pavasaris
pavasara Pavasaris
pavasare Pavasaris
pavasars Pavasaris
paveseris Pavasaris
ziedoņa Pavasaris
ziedonis Pavasaris
pleiga Paveca kundze, kārklu vāciete
buoba Paveca sieviete
čiekste Paveca, grumbaina sieviete
čiekstena Paveca, grumbaina sieviete
čiekstene Paveca, grumbaina sieviete
čieksta Paveca, vāja sieviete
ķotka Pavecāka sieviete
ķoķa Pavecāka sieviete; tante
tētiņš Pavecāks puisis, vīrietis
pavēsināt Pavēcināt
pavēsmināt Pavēcināt
pavirpināt Pavēcināt (parasti asti)
gados Pavecs
ievecs Pavecs
pārziedējis Pavecs
pavecīgs Pavecs
pavečīgs Pavecs
pavecišķs Pavecs
pavītis Pavecs
vecains Pavecs
vecans Pavecs
vecelīgs Pavecs
vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes
vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2)
vecoksnis Pavecs cilvēks
seduktors Pavedējs
kazanova Pavedējs, mīlas dēku meklētājs
pakuņģis Pavēdere
pavēderis Pavēdere
pavēders Pavēdere
kulirēšana Pavediena izliekšana cilpā
pārspolēšana Pavediena pārtīšana no vienas uztinuma formas uz citu uztinuma formu
ģērpsteles Pavedieni dzijā, kas paši griežas kopā
uzstaipi Pavedieni, kas audumam iet garumā
pasūks Pavediens
pavadiens Pavediens
pavedenis Pavediens
pavedienis Pavediens
šķirenis Pavediens
stiepulis Pavediens
vediens Pavediens
tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzeru izdalījumus; tīmekļa pavediens
grīzts Pavediens, kas nav sagriezts virvē
desmoze Pavediens, kas savieno intranukleāros (centrdesmoze) vai ekstranukleāros (paradesmoze) bazālos ķermenīšus mitozes laikā
ceļi Pavedienu kārta satītā dzijas kamolā
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki
velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri
lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā
filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē
pavedienveidīgs Pavedienveida
neirofibrillas Pavedienveida balststruktūras nervu šūnās un to izaugumos
hondriomīts Pavedienveida hondriosoma
bārstes Pavedienveida izaugumi liellopu mēles sānos
leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos
afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā
sedukcija Pavedināšana, piemānīšana, pavešana
piemusināt Pavedināt
paluptēt Pavēdināt
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu)
uztapt Pavedināt pļāpāt
saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot
seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest
pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu)
apziedzināt Pavedināt, vilināt grēkā, vilināt uz pārkāpumu, noziegumu
griezaune Pavedinātāja
paluptēties Pavēdināties
podfarķilo Paveicās
ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku)
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.)
varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība
nošķira Paveids
apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
padzimte Paveids, pašķira
kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šī paveida, sugas augi
modifikācija Paveids; variācija
apveikt Paveikt
statīt Paveikt (darba) daļu
nolīgot Paveikt (darbu, darbību)
nolingāt Paveikt (darbu, darbību)
apmuit Paveikt (darbu) ļoti nolaidīgi
apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi
nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi
izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu)
pasteigties Paveikt (ko) ātrāk
pasteigt Paveikt (ko) ātrāk; pasteigties (1)
nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu)
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama)
novinnēt Paveikt (parasti ko grūtu)
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto)
apvārēt Paveikt (visu darbu kopumu)
apstrēbt Paveikt darbus steidzīgi un pavirši
apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā)
apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā
piekopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā
aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai)
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
iziet Paveikt kādu gājienu
izkāpt Paveikt kāpienu, arī kāpienus
pasvīst Paveikt ko grūtu, saistītu ar piepūli
sasakopties Paveikt mājas darbus, apkopties
izstiepties Paveikt neiespējamo; pārcensties
apolīt Paveikt parastos mājas darbus (pabarot lopus, pagatavot ēdienu utt.)
notiesāt Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē)
aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai)
izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus
sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek
iztenkt Paveikt, izdarīt
nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko)
pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu)
savilkt (arī dabūt) galus kopā Paveikt, nokārtot
savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot
izsmelt Paveikt, pabeigt
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei)
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku)
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1)
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt
pasadarīties Paveikt, piemēram, mājas darbus
pievaļāt Paveikt, tikt galā
nobīdīt Paveikt; nokārtot (piem., eksāmenu)
varējums Paveiktais, veikums
konts Paveiktajā, iegūtajā
rēķins Paveiktajā, iegūtajā
noplaukt Paveikties
pavesties Paveikties (par darbību)
pašķirties Paveikties vēlamā veidā, kvalitātē (par darbu, darbību)
izaveikties Paveikties, izdoties
izveikties Paveikties, izdoties
iziet Paveikties, klāties (kā)
noiet Paveikties, klāties; iziet (8)
nospīdēt Paveikties, laimēties
paģērība Pavēle
pavēlis Pavēle
pavēls Pavēle
prikazs Pavēle
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās
ugunsuzdevums Pavēle, ko dod, lai brīdinātu ieroču šķiras/baterijas zonu un norādītu, ka nākamais ziņojums būs pavēle atklāt uguni
imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība; arī nepieciešamība
pav. Pavēles forma (gramatikā)
laid Pavēles forma no "laist"
imperatīvs Pavēles izteiksme (darbības vārdam)
lipu Pavēles izteiksme no "lipt"
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko)
teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.)
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu)
pavēlīgs Pavēlniecisks
pavēlētājs Pavēlnieks
sinors Pavēlnieks, kungs
apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības)
imperioso Pavēloši, valdonīgi
imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; arī nepieciešams
pasebs Pavēls
pavēli Pavēls
apvelt Pavelt zem kā
pasavelties Pavelties
apvelties Pavelties zem kā
pakļaušanās Pavēļu izpildīšana vai likumu ievērošana
pavēja Pavēnis
pavēne Pavēnis
pabiksts Paverdzināts cilvēks
pavērkšas Paverkšķi
pavērkšķi Paverkšķi
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pamēģināšanas)
pavērpties Pavērpt
pārstrukturēšana Pavērsiens domu gaitā; kognitīva pārmaiņa
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem
pievērst Pavērst (ko, kādā virzienā)
pavērt Pavērst (skatienu)
uzvērst Pavērst domas, viedokļus, norādot citu iemeslu, iespēju
nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu)
apgriezt Pavērst pretējā virzienā
novērst Pavērst prom, uz ko citu (skatienu, acis)
pavērsties Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.)
ievērst Pavērst uz iekšu (pēdas priekšējo daļu)
nolocīt Pavērst uz leju (ko uzlocītu); arī norotīt
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju
apsagriezties Pavērsties pretējā virzienā
apgriezties Pavērsties pretējā virzienā; refl. --> apgriezt 1(2)
sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem
atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atroceniski Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
pataisīt Pavērt (1)
ieplest Pavērt platāk (acis, nāsis)
ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi)
pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru)
paviru Pavērtā stāvoklī
pavirt Pavērties
pašķirties Pavērties uz abām pusēm
apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot)
paveselēties Paveseļoties
vēsīgs Pavēss
stuprēt Pavest
sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet
ziedzināt Pavest, ievilt grēkā, mudināt uz pārkāpumu, noziegumu
izdakarēt Pavest, piegulēt
paveska Pavēste
paveste Pavēste
pavestka Pavēste
pavests Pavēste
pavēsts Pavēste
povestka Pavēste
izzvanīt Pavēstīt par (kā) beigām - par zvanu
iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu)
pavērtīt Pavētīt
paniekāt Pavētīt ar muldu
pavēzt Pavēzēt
pavaznieks Paveznieks
papio Paviāni
paplezdināt Pavicināt
pašvaitrīt Pavicināt
pašvibināt Pavicināt
pamentēt Pavicināt (piemēram, roku, ķepu)
izšvibināt Pavicināt ar pātagu
pavidēt Pavīdēt 1(1)
pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot
paņirbties Paviebties
paviepties Paviebties
ūdensgalva Paviegla, dumja persona
āļiņš Paviegls cilvēciņš, muļķītis
bibis Paviegls cilvēks, vientiesis
ārgalis Paviegls, ģeķīgs cilvēks
daturēt Pavilcināt dzīvības laiku ar zālēm
stentato Pavilcināt, palēnināt
pasavilcināties Pavilcināties
pastīvēt Pavilkt
patusnīt Pavilkt
pavazāt Pavilkt (kājas)
pakruķēt Pavilkt (nedaudz, pēc pamudinājumiem)
pašlepēt Pavilkt (piem., trosē)
pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu)
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
pavilnāt Pavilnot
pavilnīt Pavilnot
pavuļas Paviļa
pavaļa Paviļa - ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša
pamuļināt Paviļāt
paļebināt Paviļāt (pa muti)
pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
paviļnot Paviļņoties
patrenēties Pavingrināties
pavingurēt Pavingrot
pavingurēties Pavingroties; pavingrināties
pavipsnāt Pavīpsnot
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā)
glumenīca Pavirša strādniece
paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī rīcības, darbības rezultāts
noviršus Pavirši
pārskriešus Pavirši
boržāt Pavirši (kādu darbu) izpildīt
nopamparāt Pavirši (ļoti biezi un nevienmērīgi) savērpt dziju
pārkapāt Pavirši (nolaidīgi) sakapāt
pavirš Pavirši 2
paviršīgi Pavirši 2
paviršis Pavirši 2
paviršus Pavirši 2
aizstirāt Pavirši aizbāzt
saķaulēt Pavirši aizmūrēt
sapļekšināt Pavirši aizmūrēt
aizvilkt Pavirši aizšūt
aizvaržāt Pavirši aizšūt, aizlāpīt
čākāt Pavirši aizvākt
nočākāt Pavirši aizvākt
apbadīt Pavirši apart (nelielu zemes gabalu)
apgraizīt Pavirši apgriezt 2 (visapkārt vai vietumis)
apsnāt Pavirši apgriezt, appļaut
salamžot Pavirši apģērbties (ne sava izmēra apģerbā)
apžerbt Pavirši apkopt
apžulināt Pavirši apmazgāt (veļu)
apvārstīt Pavirši apšūt
satreipt Pavirši apziest, nokrāsot
atdiegt Pavirši atšūt
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties
apuļināt Pavirši darīt kādu darbu
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt
grābļāt Pavirši grābt (ar grābekli)
stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks
apostīt Pavirši iepazīt
ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē)
ietūcīt Pavirši ietīt
uzvaražāt Pavirši izgatavot (uzadīt)
pārglaudīt Pavirši izgludināt
izmazavāt Pavirši izkrāsot
apburzīt Pavirši izmazgāt
apmuļināt Pavirši izmazgāt
izžņurdzīt Pavirši izmazgāt
pārburzīt Pavirši izmazgāt
izburzīt Pavirši izmazgāt (veļu)
izžmaudzīt Pavirši izspaidīt, izgriezt
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt
treibēt Pavirši kaut ko gatavot
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot
tutināt Pavirši ko darīt
krāšāt Pavirši krāsot
šmaravāt Pavirši krāsot
mangalēt Pavirši maisīt, jaukt
čāgāt Pavirši maisīt, rakņāt
muļināt Pavirši mazgāt
žļudzināt Pavirši mazgāt (veļu)
žilīt Pavirši mazgāt, berzt
žulināt Pavirši mazgāt, berzt
lerpatāt Pavirši nokarāties
notept Pavirši nokrāsot
pašmaravāt Pavirši nokrāsot
nogrābstīt Pavirši nolasīt, novākt (parasti no virsas)
apkašāt Pavirši nomizot
apmizot Pavirši nomizot
pāršļaukt Pavirši noskalot
noburzīt Pavirši noslaucīt
aizkrebināt Pavirši nostiprināt, vaļīgi piesiet
pazvelt Pavirši padarīt
savīžot Pavirši padarīt
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu)
pamuļļāt Pavirši pamazgāt
paboržāt Pavirši pamazgāt, paburzīt
tuļināties Pavirši parādīties
apgrūst Pavirši paveikt (darbu)
apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu); pavirši iemācīties
apmačāt Pavirši paveikt, izpildīt (darbu)
haļava Pavirši paveikts darbs
puspazīstams Pavirši pazīstams
pievarzāt Pavirši pielāpīt
dadurt Pavirši piešūt
pieraustīt Pavirši piešūt
svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete
savarmulot Pavirši salabot (pastalu)
sačumurēt Pavirši salāpīt
samidzināt Pavirši samētāt (daudz)
sanarstīt Pavirši sasiet (kaut ko kopā)
sazlanķēt Pavirši sasviest
sataustīt Pavirši sašūt
savažerēt Pavirši sašūt
saraidīt Pavirši sašūt, sadiegt
šņargļāt Pavirši savērpt dziju
šļankāt Pavirši skalot
pāršļaukt Pavirši slaucīt, nogludināt, pārvilkt
gļēmoties Pavirši strādāt
noņerglīties Pavirši strādāt
snāt Pavirši strādāt
diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties
ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā
šūdelēt Pavirši šūt
šūsterēt Pavirši šūt
paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem)
varzāt Pavirši šūt, diegt
narstīt Pavirši šūt, lāpīt
vādžerēt Pavirši šūt, lāpīt, trāklēt
šūstīt Pavirši šūt, piediegt
šnorgāties Pavirši un bez apetītes ēst
aizkamstīt Pavirši un steidzīgi aizšūt
uzstampāt Pavirši uzbūvēt
uzpļokāt Pavirši uzmūrēt
puģērēts Pavirši vai daļēji izmiecēts (par ādu)
sapīņāt Pavirši vai nekārtīgi sapīt
apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos)
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos)
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis)
gričīt Pavirši vērpt
pamparāt Pavirši vērpt dziju
apvētīt Pavirši vētīt
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt
pārdurstīt Pavirši, lieliem dūrieniem nošūt
sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
sašūstelēt Pavirši, ne visai rūpīgi sašūt; sadiegt
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu)
iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt)
izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest
sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt
sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2)
apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt
bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt)
bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt)
nokņapāt Pavirši, nemākulīgi nocirst (piemēram, zarus)
sapeķēt Pavirši, nemākulīgi samūrēt
sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
apvīdēt Pavirši, neskaidri saskatīt, ievērot
kodāt Pavirši, netīrīgi veikt darbu
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt
liešķēt Pavirši, neveikli darboties, strādāt
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību
negligente Pavirši, nevīžīgi
glumināties Pavirši, nevīžīgi strādāt
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt
haltūra Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs
leiderēt Pavirši, nolaidīgi, nevīžīgi strādāt
uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu)
ķep-ļep Pavirši, sasteigti
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt
pleksterēties Pavirši, vieglprātīgi rīkoties
paviršums Paviršība (1)
nekārtība Paviršība, nolaidība (piemēram, savu pienākumu izpildē)
bui-dui Paviršs
nepamatīgs Paviršs
paviršīgs Paviršs
čāgāns Paviršs strādnieks
gramslis Paviršs strādnieks
nekonsekvence Paviršs, jaukts salikums
ieska Paviršs, neveikls meklētājs
nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu
anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints
pavirzināt Pavirzīt
pavilkt Pavirzīt (kādā virzienā ķermeņa daļu)
paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt
paaugstināt Pavirzīt (ko) augstāk
pazemināt Pavirzīt (ko) zemāk
parūmēt Pavirzīt (ko), lai atbrīvotu (vietu, telpu)
pašķirt Pavirzīt (ko), parasti uz abām pusēm, lai atbrīvotu ceļu
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko)
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā
pavilkt Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu)
pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem
pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu)
pacelt Pavirzīt uz augšu (roku) par (kā) zīmi
pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā
pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot
pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.)
apdabūt Pavirzīt, novietot (parasti ar pūlēm) zem kā
padot Pavirzīt, pabīdīt, pārvietot (ko kādā virzienā)
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (kur, kādā virzienā u. tml.)
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā
padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu
parempties Pavirzīties
pasarauties Pavirzīties
pasūnīties Pavirzīties
pasvempties Pavirzīties
patikt Pavirzīties
pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni
pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet
iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi)
pasadoties Pavirzīties (uz priekšu)
pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē
paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem
pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
pasēsties Pavirzīties un apsēsties
apdzīties Pavirzīties zem kā
apvirzīties Pavirzīties zem kā
pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties
parūmēties Pavirzīties, lai atbrīvotu (vietu, telpu)
pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā)
pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu
pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.)
pasaslaistīties Pavirzīties, pacelties (uz augšu)
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu)
padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām
knaiti Pavisam
pasam Pavisam
pavisai Pavisam
pavisīnās Pavisam
pavusam Pavisam
visā Pavisam
pretējāds Pavisam citāds, atšķirīgs
nobozties Pavisam dusmīgam, nedraudzīgam kļūt
visgalīgi Pavisam galīgi
izmirst Pavisam izzust no atmiņas
izpatapu Pavisam klusi, lēni
klusenītiņām Pavisam klusu, lēni, slepus
rāmītim Pavisam lēni, rāmi
rāmītiņām Pavisam lēni, rāmi
čūpīte Pavisam maza meitene (pa jokam)
piža Pavisam maza zivtiņa
ņirmiņš Pavisam mazs, sīks priekšmets
buklis Pavisam neass, ļodzīgs cirvis vai nazis
ačgārns Pavisam nepareizs
puspaģībis Pavisam nespēcīgs, ģībstošs
stupure Pavisam nodilusi zaru slota
notemēt Pavisam noēdis (priekšnieks)
prifikss Pavisam noteikta cena, ko nedrīkst ne pazemināt, ne paaugstināt
apsukāties Pavisam piedzerties
spilši Pavisam skaidri
mirlis Pavisam slinks cilvēks
vienīts Pavisam viens, savrup
totāls Pavisam, galīgi
beidzamiskis Pavisam, līdz galam, galīgi
tīrin Pavisam, ļoti
līdzmaņam Pavisam, pilnībā
lampām Pavisam, pilnīgi
notaļ Pavisam, pilnīgi
pillīgi Pavisam, pilnīgi
pilnai Pavisam, pilnīgi
īpaš Pavisam, tieši
pusgailis Pavista - mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm
pavīkstīt Pavīstīt
pavītarot Pavīterot
pavīterēt Pavīterot
pavietēt Pavītināt
pavidzēt Pavizēt
pabraukināt Pavizināt
pavužināt Pavizināt
palēžāt Pavizināt (ar ragavām, kamanām)
pabraucināt Pavizināt (parasti ratos)
grazoties Pavizināties
pasavužināties Pavizināties
pavužināties Pavizināties
palēžāties Pavizināties (ar ragavām, kamanām)
pagrazāties Pavizināties (ar zirgu)
Pavlograda Pavlohrada, pilsēta Ukrainā
Indijas pāvs pāvu suga ("Pavo cristatus"), kas izplatīta Āzijā
Malajas pāvs pāvu suga ("Pavo muticus")
Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pāvija pilsēta Itālijā ("Pavia"), Lommbardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aksu pilsēta Kazahstānā (_Aqsw_), Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Bajanavila pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā
Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
pavasarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
Akbets virsotne Kazahstānā (_Aqbet_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā, augstums 1022 m
pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pav.