ievairot
ievairot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievairoju | ievairojam | ievairoju | ievairojām | ievairošu | ievairosim |
| 2. pers. | ievairo | ievairojat | ievairoji | ievairojāt | ievairosi | ievairosiet, ievairosit |
| 3. pers. | ievairo | ievairoja | ievairos | |||
Pavēles izteiksme: ievairo (vsk. 2. pers.), ievairojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievairojot (tag.), ievairošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievairotu
Vajadzības izteiksme: jāievairo
Avoti: LLVV