Paplašinātā meklēšana
Meklējam N.
Atrasts vārdos (724):
- N:1
- N:2
- N.:1
- Na:1
- NA:1
- NB:1
- NC:1
- Nd:1
- NE:1
- BN:1
- CN:1
- DN:1
- HN:1
- IN:1
- KN:1
- LN:1
- MN:1
- PN:1
- SN:1
- TN:1
- UN:1
- UN:2
- VN:1
- NAA:1
- NAB:1
- NAD:1
- NAD:2
- Nāe:1
- NAF:1
- NAM:1
- NAP:1
- NAS:1
- NBA:1
- NBC:1
- NBS:1
- NCA:1
- NCF:1
- NCI:1
- NCL:1
- NDP:1
- NDS:1
- Ndu:1
- NE1:1
- NEA:1
- NEF:1
- ABN:1
- ADN:1
- AFN:1
- APN:1
- AZN:1
- BEN:1
- BFN:1
- BGN:1
- BRN:1
- BTN:1
- CAN:1
- CEN:1
- CHN:1
- CNN:1
- CSN:1
- DEN:1
- DGN:1
- DIN:1
- ECN:1
- ERN:1
- FIN:1
- GIN:1
- HUN:1
- IDN:1
- IMN:1
- IRN:1
- IVN:1
- JPN:1
- KEN:1
- LAN:1
- LBN:1
- LTN:1
- MDN:1
- MFN:1
- MPN:1
- MXN:1
- MZN:1
- NGN:1
- NPN:1
- NRN:1
- OMN:1
- PAN:1
- PCN:1
- PEN:2
- PEN:1
- PIN:1
- PLN:1
- PVN:1
- RKN:1
- RON:1
- RSN:1
- RTN:1
- SDN:1
- SEN:1
- SHN:1
- SKN:1
- SVN:1
- TDN:1
- TIN:1
- TKN:1
- TPN:1
- TUN:1
- TWN:1
- UIN:1
- VEN:1
- VPN:1
- VVN:1
- WFN:1
- ANC:1
- AND:1
- ANG:1
- ANK:1
- ĀNK:1
- ANO:1
- ANP:1
- ANT:1
- BNA:1
- BND:1
- BND:2
- BNS:1
- CNC:1
- CNY:1
- CNS:1
- DNA:1
- DNK:1
- DNS:1
- GNB:1
- GNF:1
- GNP:1
- GNQ:1
- HND:1
- HNL:1
- INA:1
- IND:1
- INK:1
- INR:1
- JNS:1
- KNA:1
- KNL:1
- KNP:1
- ĶNP:1
- LNB:1
- LNF:1
- LNO:1
- LNS:1
- LNT:1
- MNE:1
- MNG:1
- MNP:1
- MNT:1
- Naba:1
- Nabe:1
- NABS:1
- Nabu:1
- NACE:1
- NADH:1
- Nādī:1
- NADP:1
- NAFO:1
- Naga:1
- Naha:1
- NAIS:1
- Naka:1
- Nala:1
- Nanē:1
- Napa:1
- NAPK:1
- Nara:1
- Nara:2
- NASA:1
- Naso:1
- Nasu:1
- Naša:1
- NATO:1
- Nava:1
- NBTE:1
- NCAA:1
- NEBL:1
- Nebo:1
- Neči:1
- Nēde:1
- NEET:1
- NEFA:1
- ACEN:1
- BBFN:1
- BECN:1
- CERN:1
- ESPN:1
- FIAN:1
- GVPN:1
- ISBN:1
- ISDN:1
- ISMN:1
- ISSN:1
- IUCN:1
- LFLN:1
- MPGN:1
- OMON:1
- PSGN:1
- PSTN:1
- RPGN:1
- RSIN:1
- RZTN:1
- SKTN:1
- SRTN:1
- TTFN:1
- VRKN:1
- ANLL:1
- ANOP:1
- ANSA:1
- ANSE:1
- ANSI:1
- BCNU:1
- DNOK:1
- dRNS:1
- ENEA:1
- GNSS:1
- HAND:1
- INRI:1
- IRNA:1
- iRNS:1
- JANA:1
- KCNA:1
- KNAB:1
- LNČB:1
- LNKB:1
- LNKC:1
- LNKP:1
- LNMP:1
- LNNK:1
- LNPA:1
- LNPL:1
- LNSL:1
- LNSO:1
- LNSP:1
- LNŽA:1
- MENA:1
- mRNS:1
- Nabbe:1
- NADPH:1
- NAFTA:1
- Nagču:1
- Nagli:1
- Nagļi:1
- Naila:1
- Naini:1
- Naiņi:1
- Naisi:1
- Nakfa:1
- Naklo:1
- Naksa:1
- NALSA:1
- Nambi:1
- Nammu:1
- Nampa:1
- Nampo:1
- NAMSA:1
- Namtu:1
- Nandi:1
- Nanna:1
- Nansī:1
- Nanše:1
- Nante:1
- Naoss:1
- Nardo:1
- NARIC:1
- Narni:1
- Narva:1
- Nārva:1
- Narvi:1
- Nasji:1
- Nasva:1
- Našua:1
- Nātra:1
- Nātre:1
- Nauru:1
- Nausa:1
- Navja:1
- Ndara:1
- Ndara:2
- Ndeni:1
- Ndola:1
- Nebra:1
- ASEAN:1
- BATUN:1
- ECDIN:1
- URBAN:1
- ANGOP:1
- ANOVA:1
- ANZUS:1
- CENTO:1
- DIANE:1
- ENISA:1
- IANAL:1
- INFCE:1
- INSIS:1
- INTAS:1
- IPPNW:1
- LNKBA:1
- LNPVA:1
- Nabala:1
- Nabben:1
- Nabele:1
- Nābula:1
- Načeza:1
- Nadima:1
- Nādora:1
- Nafuds:1
- Nagano:1
- Naglas:1
- Naglas:2
- Nagoja:1
- Nāhoda:1
- Nahuša:1
- Nailsa:1
- Najāda:1
- Nakala:1
- Nakila:1
- Nakime:1
- Nakīrs:1
- Nakula:1
- Nakuru:1
- Nalogi:1
- Namejs:1
- Nameņš:1
- Nameti:1
- Namibe:1
- Namiķi:1
- Namiņš:1
- Namiot:1
- Namīra:1
- Namiši:1
- Nampho:1
- Namuči:1
- Nānaks:1
- Napata:1
- Napkul:1
- Narača:1
- Nārada:1
- Narata:1
- Nareau:1
- Nareta:1
- Nareva:1
- Narica:1
- Narina:1
- Naroča:1
- Naročs:1
- Narola:1
- Narona:1
- Narūta:1
- Narūts:1
- Nāruža:1
- Nasava:1
- Nasdaq:1
- Nasinu:1
- Nasira:1
- Našice:1
- Nāšika:1
- Natala:1
- Natāla:1
- Nātans:1
- Nātiņi:1
- Nauene:1
- Naumki:1
- Navana:1
- Navoji:1
- Nazari:1
- Nazima:1
- Nāzūra:1
- Ndžeru:1
- Nebiim:1
- Nečesa:1
- Nečisa:1
- Nedzis:1
- Nedžda:1
- Nedžis:1
- Nefele:1
- Negeša:1
- Negojs:1
- Nehoju:1
- Neiafu:1
- BC-NET:1
- BITNET:1
- IMNSHO:1
- LANĪDA:1
- LATNIA:1
- Nabesna:1
- Nāblusa:1
- Naburga:1
- Nadežda:1
- Nadiena:1
- Nadziņa:1
- Nadžina:1
- Nagaoka:1
- Naglani:1
- Naglāni:1
- Naglene:1
- Naglīši:1
- Naglūži:1
- Nagolda:1
- Nagpūra:1
- Nāgpura:1
- Naģkāta:1
- Nahodka:1
- Naihora:1
- Nairobi:1
- Naisāre:1
- Najauti:1
- Nakloka:1
- Nākotne:1
- Nalaiha:1
- Nalobne:1
- Nalobņa:1
- Naļčika:1
- Namdari:1
- Namdina:1
- Namdiņa:1
- Namjoti:1
- Nampula:1
- Namsadi:1
- Namsene:1
- Namsūsa:1
- Namtars:1
- Nanaija:1
- Nančana:1
- Nančuna:1
- Nandins:1
- Nanjana:1
- Nankina:1
- Nannina:1
- Nanšans:1
- Nāntali:1
- Nantēra:1
- Nantuna:1
- Naņčana:1
- Naņčuna:1
- Naņjana:1
- Naņlins:1
- Naņnina:1
- Naņšaņs:1
- Naņtona:1
- Narbada:1
- Narbuti:1
- Nārbuti:1
- Narciss:1
- Nārdena:1
- Narkiss:1
- Narmada:1
- Narmana:1
- Narotne:1
- Narovļa:1
- Nartiši:1
- Narvīka:1
- Nāsatja:1
- Naskāne:1
- Naskena:1
- Naskene:1
- Našvila:1
- Natanja:1
- Nātrene:1
- Naucupe:1
- Naudēļi:1
- Naudīši:1
- Naudīte:1
- Naudupe:1
- Naujene:1
- Naujine:1
- Nauļāni:1
- Naumova:1
- Nauneta:1
- Naunete:1
- Naurēni:1
- Nausori:1
- Navesti:1
- Navicki:1
- Nazidža:1
- Nazilli:1
- Nazraņa:1
- Nazreta:1
- Neapole:1
- Nečkava:1
- Nediena:1
- Nediene:1
- Nedlaka:1
- Nedzīte:1
- Nedžefa:1
- Needern:1
- Nefšato:1
- Neftīda:1
- Negeste:1
- Negomba:1
- Negombo:1
- Negrāra:1
- Negrosa:1
- Nēģfalu:1
- Nehbeta:1
- Nehtans:1
- Neibāde:1
- BALTRON:1
- COMECON:1
- FORTRAN:1
- ARPANET:1
- BALTNET:1
- FidoNet:1
- GLONASS:1
- Nabagupe:1
- Nabatija:1
- Nābeļupe:1
- Nabesupe:1
- Nabulusa:1
- Nācarete:1
- Nadvirna:1
- Nadviški:1
- Nadvyški:1
- Nadzežda:1
- Nafpakta:1
- Nafplija:1
- Naftalis:1
- Nagasaki:1
- Nagleiši:1
- Nāglfars:1
- Naģatāda:1
- Naģečeda:1
- Naģkāllo:1
- Naidžela:1
- Najarita:1
- Najautas:1
- Najautys:1
- Nakskova:1
- Nalgonda:1
- Naluobne:1
- Namībija:1
- Namupīte:1
- Nanitona:1
- Naņdzina:1
- Naogaona:1
- Nārājana:1
- Narbonna:1
- Narteiķi:1
- Nartkala:1
- Nārtmale:1
- Nārvelis:1
- Nasarava:1
- Nasavrki:1
- Naselska:1
- Nāsirīja:1
- Nastrava:1
- Nastrova:1
- Našupīte:1
- Natķišķi:1
- Natrimps:1
- Nauditen:1
- Naukšēni:1
- Naunhofa:1
- Nauplijs:1
- Nautrēni:1
- Navašina:1
- Navinski:1
- Navinskī:1
- Navoloki:1
- Nazareta:1
- Nazarova:1
- Nazimije:1
- Ndžamena:1
- Neajonja:1
- Neamakre:1
- Nebraska:1
- Nedakusi:1
- Nedelina:1
- Nedruška:1
- Nedžrāna:1
- Neftčala:1
- Negotina:1
- Negrešti:1
- Nehanice:1
- Nehebkau:1
- Neiborne:1
- Neiburga:1
- Neicgali:1
- Neicgaļi:1
- Neicgaļs:1
- ANSI.SYS:1
- INMARSAT:1
- Nabiņurga:1
- Nabišaibs:1
- Nādudvara:1
- Naftalana:1
- Nāgālenda:1
- Nāgelfars:1
- Naģbajoma:1
- Naģhalāsa:1
- Naģkaniža:1
- Naģkāroja:1
- Naģkēreša:1
- Naģmaņoka:1
- Naģmarosa:1
- Naģvārada:1
- Nahčivana:1
- Naiņusola:1
- Nalenčova:1
- Nallihana:1
- Namangana:1
- Nāmestovo:1
- Namislova:1
- Namjandžu:1
- Naņdzjina:1
- Napajedla:1
- Narasinha:1
- Narintavs:1
- Narkauski:1
- Naskānupe:1
- Nastupīte:1
- Naštātene:1
- Nātarādža:1
- Naucupīte:1
- Naučupīte:1
- Naudišova:1
- Nauditten:1
- Naujasoda:1
- Naukschen:1
- Naumburga:1
- Nausikaja:1
- Nausitojs:1
- Navelvapi:1
- Navinskie:1
- Nazspārne:1
- Neaartake:1
- Neasmirni:1
- Nebitdaga:1
- Nefertums:1
- Negruvode:1
- Neibūkova:1
- Neibulaha:1
- Neicinīki:1
- Neiciškas:1
- Neiciškys:1
- Neidenava:1
- Neidzjana:1
- LANtastic:1
- LATINFORM:1
- Nachtigall:1
- Načiketass:1
- Načitočesa:1
- Nadvornaja:1
- Nagardžuna:1
- Nagarkoila:1
- Nāgelmuiža:1
- Nāgeļmuiža:1
- Naģsalonta:1
- Naģsārmāšu:1
- Nahičevāna:1
- Nainiekste:1
- Nakodočesa:1
- Naktjunova:1
- Namačkalis:1
- Nametkalns:1
- Nangarhāra:1
- Narimanova:1
- Nariņciems:1
- Narjanmara:1
- Narva-Jēsū:1
- Naudīdzāni:1
- Naudušaeva:1
- Naukalpana:1
- Neamudanja:1
- Neapentele:1
- Nedervērta:1
- Neianspaha:1
- Neicenieki:1
- Neienburga:1
- CONFIG.SYS:1
- YTLKIN2ME?:1
- Nadeždinska:1
- Nakonsavana:1
- Nantosuelta:1
- Naudaskalns:1
- Naudaskolns:1
- Naudeļkalns:1
- Naujamiests:1
- Navābgandža:1
- Navahrudaka:1
- Navalukomļa:1
- Navimumbaja:1
- Neaeritraja:1
- Neapotedaja:1
- Nedingenola:1
- Nehalennija:1
- Nakhonsavana:1
- Namakvalenda:1
- Nangaparbats:1
- Narofominska:1
- Naukšenskaja:1
- Navalkarnero:1
- Nazivajevska:1
- Neahalkidona:1
- Nei-Autckaja:1
- IUTLUVUBIAON:1
- Bārle-Nassau:1
- Karksi-Nuija:1
- Kluža-Napoka:1
- Kohtla-Nemme:1
- Nakhonpathoma:1
- Nakonračasima:1
- Nārājangaņdža:1
- Nauditenskaja:1
- Negrešti-Oaša:1
- Euronet-DIANE:1
- Hesene-Nasava:1
- Kilingi-Nemme:1
- Naudīdzānkalns:1
- Neafiladelfeja:1
- Neienburgskaja:1
- Kvazulu-Natāla:1
- Negerisembulana:1
- Neibrandenburga:1
- Nakhonratčhasīma:1
- Neibergfridskaja:1
- Gross-Niekratzen:1
- Nakhonsītammarāta:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
- lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
- VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko.
- apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet.
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
- nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt.
- sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- (aiz)iet postā (No)mirt.
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
- mulēt (No)spiest, (no)berzt.
- zirnaite (Novākts) zirņu lauks.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
- Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts".
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
- nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji.
- Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_).
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
- Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress.
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
- aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
- Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
- niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
- Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
- nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
- naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
- dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
- UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
- 24. oktobris ANO diena.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
- UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations").
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm.
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
- Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā.
- Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
- Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
- Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
- Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Cenkone Apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā.
- Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures.
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Atvari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Dziras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Meldzere Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Piķeļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Puķukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Sātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Sesile Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Strazdi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Tukums Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā.
- Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā.
- Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā.
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Aucugals Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvdkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Andri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Bambāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Bogomoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Divkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Hmeļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kabilovči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kalaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kornova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Līdeksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Lūrupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Makleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Marlina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Mežamatveji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Morteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Peroļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Romuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Rundaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Sjaksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Skobuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Timuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Tratari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Varšava Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Vondi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Vurpuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Januseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Jezufova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kašatniki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Konopecka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kreipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Kriškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Krīvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļesnije apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļesovščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļukeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ļumeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Maskaļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Melderiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Mazie Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Ogorodņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Rudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Rukliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sandariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Slutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Strojenka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Stropica apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Teivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vasargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecračina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Vecstropi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Viļuši apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Židina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Cirši Apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā.
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
- Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā.
- Reiņugals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Sīklesciems apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Skatre apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (skrajciems) Nirzas pagastā.
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Drabāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Īdeņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Ļodāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Orenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Sūļagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Teirumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Terumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Zvejsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
- Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
- Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bierzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bilinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Bliseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Brožgola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Caunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Cepleiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Čornie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Drikaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gabri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gļaudas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Gleizdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Goldadiervīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Īvulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaudzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaundzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jūrdži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kapiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kloneites Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kristiņkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Kuciņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Laigolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Laizani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Leškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Livzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Lozdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Maigļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Mazuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miglinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miglinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Mikitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Miurinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Obrumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Opiņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pārkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Piļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pujati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Pūramola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Razgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rejeņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rūbežnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Rudukova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Sārņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Saukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Šķesteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Smilktinis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Soloviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Sosiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Upeitnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ūzuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Vilkadūbīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Znūteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Zuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
- Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
- Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Kušneri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Stropi apdzīvota vieta (vidējciems) Naujenes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
- Rasnupļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
- Ēvarži Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Krīgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Pokaiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
- Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā.
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā.
- Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ostina Apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jorka Apdzīvota vieta ASV ("York"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūlandona Apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņuarka Apdzīvota vieta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi Apdzīvota vieta ASV ("Newberry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi Apdzīvota vieta ASV ("Newberry"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortona Apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norviča Apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera Apdzīvota vieta ASV ("Winchester"), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera.
- Azeri apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē.
- Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē.
- Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā.
- Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha.
- Borisokeina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē.
- Belina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperperi grāfistē.
- Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā.
- Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā.
- Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos.
- Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā.
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē.
- Ama apdzīvota vieta Japānā (_Ama_), Šimanes prefektūrā, Oki salu Nakano salā.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā.
- Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā.
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos.
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas.
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā.
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos.
- Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā.
- Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā.
- Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos.
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju.
- Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā.
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
- Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā.
- Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā.
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā.
- Kingstona Apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.).
- Aksdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Aksdal_), Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā.
- Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā.
- Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā.
- Annselva apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andselv_), Trumses filkē.
- Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē.
- Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos.
- Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē.
- Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
- Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
- Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
- Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
- Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
- Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
- Nēsbīene apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
- Nūresunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
- Omota apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
- Prestfosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
- Vīkešunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
- Hemsedāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļos.
- Hūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļrietumu daļā.
- Ašima apdzīvota vieta Norvēģijā, Estefollas filkes ziemeļu daļā.
- Erje apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē.
- Rakesta apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē.
- Biglanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
- Evje apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
- Mīra apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
- Omlī apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
- Birkelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes dienvidu daļā.
- Bikle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes ziemeļu daļā.
- Blaksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
- Fēvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
- Valle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
- Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos.
- Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos.
- Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos.
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos.
- Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā.
- Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos.
- Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā.
- Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka.
- Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē.
- Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē.
- Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā.
- Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos.
- Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā.
- Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā.
- Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos.
- Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā.
- Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā.
- Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
- Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos.
- Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā.
- Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā.
- Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
- Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
- Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
- Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā.
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā.
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos.
- Hūseja apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Trēnas salā.
- Sērlanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Verejas salā .
- Brenneisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Ernēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Glomfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Hemnesberge apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Hjēpsvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Mūirāna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Nesna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Rongnana apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Streumene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Trūfoša apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
- Terroka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes dienvidos.
- Ballangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļu daļā.
- Gronga apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
- Malma apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
- Rērvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
- Serdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
- Šerdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
- Bangna apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Bismu apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Doka apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Fosbergoma apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Grānrudmūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Hunnorpa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Hūva apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Lena apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Reufosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Ringebū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Sēgalstabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Vanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Vogomū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Jevnākere apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidos.
- Jārene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
- Rūa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
- Dumbosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā.
- Leša apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā.
- Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā.
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē.
- Ēgersunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Hummersoka apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Jelmelannsvogene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Klepe apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Moija apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Olgora apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Vikeso apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
- Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos.
- Ēlene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļos.
- Sanna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā.
- Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos.
- Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā.
- Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā.
- Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos.
- Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Bālestranna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Dāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Eurlannsvangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Ēvreordāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Flūre apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Geupne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Heijangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Hermansverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Lerdālseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Neustāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Ordālstangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Sandane apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Sanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Sogndālsfjēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Svelgene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Vīkseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
- Strīna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
- Nūrfjūreida apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā.
- Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos.
- Hansnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
- Lingseide apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
- Sēreisa apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
- Šerveja apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
- Sētermūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
- Stūšlete apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
- Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos.
- Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā.
- Sengne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Vennesla apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Vīgelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidos.
- Liknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidu daļā.
- Tūnstade apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā.
- Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā.
- Lavrīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē.
- Stāverna apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē.
- Stoke apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē.
- Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos.
- Tamakautona Apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 140 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hakupu Apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 230 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kumrāna Apdzīvota vieta pie Nāves jūras.
- Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Nakila apdzīvota vieta Somijā (_Nakkila_), Satakuntas reģionā.
- Normarku apdzīvota vieta Somijā (_Noormarkku_), Satakuntas reģionā.
- Nummela apdzīvota vieta Somijā (_Nummela_), Ūsimā reģionā.
- Nuorgama apdzīvota vieta Somijā (_Nuorgam_), Lapzemes ziemeļos.
- Abū Harāza apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩarāz_, ابو حراز), Nīlas vilājā.
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā.
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos.
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas.
- Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē.
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
- Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka.
- Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
- Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
- Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
- Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā.
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē.
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē.
- Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos.
- Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos.
- Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā.
- Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā.
- Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā.
- Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera.
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos.
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
- UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe").
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
- UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
- poliribosoma Ar mRNS saistīti ribosomu agregāti, kas ir ribosomu aktīvā forma translācijas procesā.
- kvēni Ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā.
- fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- ANK Armēnijas Nacionālā kustība.
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale").
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park").
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- niedrezerieši Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Niedrezers" iedzīvotāji.
- CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
- NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association).
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration").
- NTSC ASV Nacionālā televīzijas sistēmu komiteja.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē.
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
- Ataše Ataša, Neretas pieteka.
- notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
- riekstenīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Naucoria").
- NEA Atomenerģijas aģentūra (ESAO struktūrvienība; "Nuclear Energy Agency").
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Ātraiskalns Ātrais kalns Nīkrāces pagastā.
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā.
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Komodo nacionālais parks atrodas Indonēzijā, Austrumu Nusa Tengara štatā, dibināts 1980. g., platība - 1733 km^2^.
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
- Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Dauguļu ezers atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — 3,4 ha.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Namiba-Naukluftas nacionālais parks atrodas Namībijā, Āfrikas dienvidrietumos, izveidots 1907. g., platība - 49768 km^2^.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m.
- Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
- Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
- Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^.
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m.
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
- Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis.
- Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
- pārraudzība RMON attālā pārraudzība (angļu "Remote MONitoring")
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs.
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs.
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā.
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m.
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
- Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m.
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m.
- Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m.
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
- Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m.
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe.
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m.
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants.
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
- buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji.
- Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
- Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
- Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
- Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums.
- Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants.
- Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants.
- dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
- Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants.
- Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums.
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
- pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji.
- putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji.
- Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
- dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji.
- Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants.
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
- ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst").
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.).
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- bedi Badi - tauta Nigērijā.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
- baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
- baltija Baltas govs vārds Nīcā.
- Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad").
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations").
- Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m.
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
- BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
- diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
- diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji.
- Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
- naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji.
- Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants.
- nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina").
- baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
- kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
- ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
- Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
- Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma.
- Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā.
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
- Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m.
- kalcinētā soda bezūdens soda, nātrija karbonāts Na~2~CO~3~.
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- 16 rumbu sistēma biežāk izmantotā rumbu sistēma ar horizonta riņķa dalījumu 16 daļās, rumbu nosaukumus veido no debespušu nosaukumu (angļu valodā) pirmajiem burtiem: N, NNE, NE, ENE, E, ESE, SE, SSE, S, SSW, SW, WSW, W, WNW, NW un NNW.
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
- Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
- Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs.
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- burumi Biromi - tauta Nigērijā.
- kibo Biromi - tauta Nigērijā.
- šošo Biromi - tauta Nigērijā.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
- pižiks Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā).
- Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums.
- barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
- neoregēlija Bromēliju dzimtas ģints ("Neoregelia").
- Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas.
- Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
- Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
- huvi Buri - tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos.
- nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds.
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
- hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos.
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
- fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus".
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
- lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
- naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus.
- ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts.
- sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā.
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
- stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
- sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
- miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
- metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību.
- oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
- metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists.
- zolmitriptāns C~16~H~21~N~3~O~2~, pretmigrēnas līdzeklis; lieto akūtas migrēnas ārstēšanā.
- norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos.
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- oksikodons C~18~H~21~NO~4~, morfīna atvasinājums, pretsāpju līdzeklis.
- tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
- sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
- sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
- pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii".
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
- prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis.
- hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās.
- metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums.
- napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
- narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas.
- ramiprils C~23~H~32~N~2~O~5~, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors; lieto hipertensijas ārstēšanā.
- valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā.
- neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās.
- rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
- mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā.
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
- mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās.
- protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
- mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma.
- rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
- oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
- truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
- metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
- pirazīnamīds C~5~H~5~N~3~O, antibakteriāls līdzeklis, nikotīnskābes atvasinājums; lieto tuberkulozes ārstēšanā.
- midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
- nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi.
- trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai.
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
- streptidīns C~8~H~18~N~6~O~4~, streptomicīna hidrolīzes produkts.
- tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam.
- riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas.
- nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās.
- piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
- piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā.
- mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam.
- mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
- miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa.
- pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti.
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
- politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
- hidrastinīns C11H13O3N, hidrastīna oksidācijas produkts.
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
- salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- kotarnīns C12H13O3N, narkotīna oksidācijas produkts.
- mefenitoīns C12H14N2O2, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas gadījumā.
- sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
- oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists.
- salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments.
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
- fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
- tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
- ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
- piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus.
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
- trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
- sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā.
- temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
- lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds.
- narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids.
- porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus".
- noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu.
- likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa.
- triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
- piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds.
- mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos.
- tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī.
- uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts.
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds.
- pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas.
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
- protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem.
- prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens".
- lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
- laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds.
- laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds.
- lahezīns C20H26ClNO3, muskarīna receptoru agonists.
- hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds.
- oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists.
- sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
- mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds.
- perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds.
- netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
- oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds.
- oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
- lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
- puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
- lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma.
- sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids.
- minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis.
- tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai.
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
- viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā.
- rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela.
- zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
- rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
- sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds.
- piroporfirīns C31H34N4O2, porfirīns, iegūts no hlorofila.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- rodoporfirīns C32H34O4N, porfirins, kas līdzīgs hlorofilam.
- lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds.
- oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns.
- veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres.
- urokanīnskābe C3H3N2CHCHCOOH, histidīna dezaminācijas produkts, kas atrasts suņu urinā.
- uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju.
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- pirolīns C4H7N, pirola reducēšanas produkts.
- zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis".
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
- orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos.
- tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
- purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi.
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
- neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos.
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
- ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai.
- mertiolāts C6H4(COONa)SHgC2H5, bakteriostatisks un fungistatisks līdzeklis; bioloģisko preparātu konservants.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens).
- bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā.
- pteridīns C6H4N4, slāpekļbāze, pterīna sastāvdaļa.
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.
- bromobenzilcianīds C6H5CHBr CN; asaru gāze.
- metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- fenilhidroksilamīns C6H5NHOH, indīgs nitrobenzola reducēšanās produkts, izraisa methemoglobīna veidošanos.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā.
- sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
- temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
- stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem.
- novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
- ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis.
- hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā.
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- uropitīns C9H10N2O3, urohroma noārdīšanas produkts.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
- parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai.
- meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem.
- TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport").
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN).
- Gymnadenia cucullata cepurainās neotiantes "Neottianthe cucullata" nosaukuma sinonīms.
- Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants.
- nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
- nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
- norvalīns CH~3~(CH~2~)~2~CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama kazeīnā, globīnā un keratīnā.
- norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos.
- hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā.
- neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
- salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas.
- laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- acetamīds CH3CONH2, etiķskābes atvasinājums.
- sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā.
- selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
- paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai.
- nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji.
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē).
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Ašurbanipals lauvu medībās cilnis no Ašurbanipalas pils Nīnivē (7. gs. p. m. ē.).
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā.
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
- orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
- neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs.
- sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai.
- sprāgstzelts CNOAu, sprāgstskābes zelta sāls.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- Čada Čadas Republika — valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
- bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
- nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela").
- jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā.
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai.
- novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
- neikurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Neikuri" iedzīvotāji.
- nīkurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Nīkuri" iedzīvotāji.
- Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m.
- Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja.
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā.
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- datne README datne LASIMANI.
- DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture").
- tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
- datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
- datu posma sinhronā vadība datu posma vadības procedūru kopums, ko izmanto atbilstoši arhitektūrai _SNA_ izveidotajos datoru tīklos.
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
- dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji.
- cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
- goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
- grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji.
- kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji.
- locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji.
- markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
- vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
- Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
- nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji.
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
- izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8).
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices.
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
- den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS.
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress").
- rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu).
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
- baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā.
- jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji.
- paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji.
- pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
- Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi").
- slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa").
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija").
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
- starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai.
- Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_).
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla.
- Anetana distrikts Nauru Republikā (_Anetan_), Nauru salas ziemeļu daļā.
- Anibare distrikts Nauru Republikā (_Anibare_), Nauru salas austrumu daļā.
- aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu.
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas.
- nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus").
- lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta.
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos.
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np.
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme.
- Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus").
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- dRNS DNS līdzīgā ribonukleīnskābe.
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
- palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri.
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta.
- Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
- Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
- jaunsesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji.
- sesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji.
- jaunzemjnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji.
- lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
- lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
- Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums.
- naudenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudenieki" jeb "Naudnieki" iedzīvotāji.
- naudīšnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudīte" iedzīvotāji.
- pētervaldnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Pētervalde" iedzīvotāji.
- rambenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Rambas" iedzīvotāji.
- Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums.
- Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums.
- Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- sistēma DNS domēnu vārdu sistēma (angļu "Domain Name System (DNS)").
- Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
- Nārbuti Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Narbuti" nosaukuma variants.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji.
- Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera").
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- dzejnieces Dzejnieku narcise ("Narcissus poeticus").
- cūcītis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūcīts Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkdeguni Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkdeguniņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkpurns Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkroka Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cukroks Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ezerroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- gaigala Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- krūkiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- kundziņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laicene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laičene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laičiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laicine Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laičiņes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laicini Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laiksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laišķis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laiškulapas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- lēpene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- lēplapa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- nārspuķe Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- plaikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- plaksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- pudelīte Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- pudelītes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ūdenslilija Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ūdensroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ūdensrozes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- upesbundulis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- butkundziņš Dzeltenā ūdensroze; dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- Aegvīdu dzelzceļa stacija pie līnijas Tallina - Narva.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
- siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
- Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- api Džukuni - tauta Nigērijā.
- kurorofi Džukuni - tauta Nigērijā.
- urapangi Džukuni - tauta Nigērijā.
- idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
- Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. "Cairo"; arābu: القاهرة, al Qāhirah), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
- MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency").
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
- Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa.
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
- Petesuhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas dievība.
- Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs.
- Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
- informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
- riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
- GSA Eiropas "GNSS" aģentūra.
- Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation").
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- ENEA Eiropas Kodolenerģijas aģentūra ("European Nuclear Energy Agency").
- ANSE Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju asociācija.
- Reitox Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls.
- EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
- EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
- ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency").
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council").
- grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- gāzizlāde Elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos.
- auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
- programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
- e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
- loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
- invertors Elementāra loģiskā shēma (NE shēma), kas realizē nolieguma funkciju.
- trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
- Emsa Emsas līcis - Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas.
- Enuga Enugu - pilsēta Nigērijā.
- ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas.
- Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē.
- ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
- Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m.
- niperieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Niperi" iedzīvotāji.
- Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers.
- Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā.
- Neļaubītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,8 ha; Neļauba ezers; Neļaubis.
- Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers.
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
- Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
- Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
- Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
- Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
- Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers.
- Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers.
- Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris.
- Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers.
- Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers.
- Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers.
- Linmērcis Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis.
- Melnezers Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - 1,1 ha; Mūrīšu ezers.
- Nauču ezers ezers Drustu pagastā, platība — 7,2 ha; Naucu ezers.
- Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
- Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha.
- Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers.
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
- Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā.
- Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā.
- Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā.
- Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu.
- Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers.
- Nameņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers.
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers.
- Bolons Ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru.
- Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā.
- Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
- Angulinūrs ezers Ķīnā (_Anguli Nur_; _Angu Linao_; 安固里淖), Džandzjakou provinces ziemeļrietumu daļā.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
- Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs.
- Lohness Ezers Lielbritānijā ("Loch Ness"), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa.
- Hirgisnurs Ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m.
- Kušnera ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - <1 ha.
- Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers.
- Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers.
- Trataru ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — <1 ha.
- Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers.
- Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā.
- Žīguru ezers ezers Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Dūņezers.
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers.
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas.
- Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis.
- Guļānu ezers ezers Nirzas pagastā, platība — <1 ha.
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
- Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers.
- Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha.
- Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers.
- Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha.
- Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers.
- Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers.
- Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha.
- Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers.
- Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha.
- Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha.
- Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers.
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m.
- Eijerens ezers Norvēģijā, Ākešhusas un Estfollas filkē.
- Tīrifjūrens ezers Norvēģijā, Buskerudas filkē.
- Spērillens ezers Norvēģijā, Buskerudas filkes rietumos.
- Vanšē ezers Norvēģijā, Estfollas filkē.
- Stūršēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Ūsenšēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
- Bigdins ezers Norvēģijā, Oplannes filkē.
- Rannsfjūrs ezers Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala.
- Blošē ezers Norvēģijā, Rūgalannes un Vestagderes filkē.
- Mēsvatne ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Nisers ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
- Fīresvatns ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkes rietumu daļā.
- Tirifjords Ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains.
- Resvatne Ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains.
- Iešjarvi ezers Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
- Navelvapi Ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m.
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
- Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
- Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers.
- Nirītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš.
- Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers.
- Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha.
- Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha.
- Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha.
- Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers.
- Sudmalezers Ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers.
- Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers.
- Niedrājs Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers.
- Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers.
- Nuasjervi ezers Somijā (_Nuasjärvi_), Kainū reģionā.
- Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā.
- Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis.
- Nojniekezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers.
- Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers.
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers.
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
- Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers.
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
- Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
- Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Virihaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes rietumos.
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
- Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē.
- Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
- Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
- restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem.
- revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze.
- RNS sintetāze ferments, kas katalizē RNS sintēzi uz RNS matrices.
- PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv).
- Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai.
- arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība.
- IP komutācija firmas _Ipsilon Networks, Inc._ izstrādāts maršrutēšanas veids, kas izmanto _IP_protokolus.
- protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols").
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API").
- naiki firmas _Nike_ apavi.
- operētājsistēmas NetWare firmas _Novell_ izstrādātā lokālo tīklu operētājsistēmu saime.
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
- operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
- standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
- skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša.
- saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
- operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
- Lingens fjords Norvēģijā, Trumses filkes ziemeļu daļā.
- Skudnēsfjords fjords Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā.
- Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu.
- Tanafjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Varangeres un Nordkina pussalu.
- Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu.
- Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos.
- Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos.
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- napoleonidi Franču ķeizaru Napoleona I un III dinastijas locekļi.
- Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
- fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst.
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
- neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO.
- Gaišezers Gaišais ezers Naujenes pagastā.
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
- bukoli Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu.
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
- Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
- Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā.
- gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
- raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae").
- glicīns glikokols, aizstājama aminoskābe, aminoetiķskābe H~2~N–CH~2~COOH.
- ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
- pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību.
- GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
- Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti.
- Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti.
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti.
- Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti.
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti.
- Limerika grāfiste Īrijā, robežojas ar Klēras, Nortiperēri, Sautiperēri, Korkas un Kerri grāfisti.
- Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns.
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku.
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
- Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām.
- Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte.
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
- Tanats grieķu mitoloģijā - miega dieva Hipna dvīņubrālis un Nakts (Niktes) dēls, nāves personificējums.
- Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
- Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
- Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili.
- Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
- Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm.
- Glauke grieķu mitoloģijā - Nēreja un Dorīdas meita, viena no nereīdām, kuras vārds ('glaucos' - zaļgans, gaišzils) norāda uz ūdens krāsu.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu.
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
- Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs.
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
- Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji.
- namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji.
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā).
- Gusava Gusau - pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos.
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- ĢA Ģenerālā Asambleja (ANO ĢA).
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
- terminējošie kodoni ģenētiskā koda tripleti, kas norobežo katra polipeptīda kodējošo rajonu mRNS sastāvā un nodrošina polipeptīdu sintēzes termināciju.
- Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai.
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
- svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- holandiešu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā Nīderlandē, Beļģijas Z daļā.
- polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai.
- tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām.
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- Denheldera Heldera - pilsēta Nīderlandē ("Den Helder").
- nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes.
- karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē.
- akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
- pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
- barbitūrskābe heterociklisks savienojums, pirimidīna atvasinājums CH~2~(CONH)~2~CO; sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
- melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m.
- Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m.
- Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m.
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m.
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem.
- pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi.
- Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- Hollande Holande, Nīderlande.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints.
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem.
- tiociānūdeņražskābe HSCN, eļļains, stipri gaistošs šķidrums.
- atbišeri Ibibiji - tauta Nigērijā.
- ogbo Ibo - tauta Nigērijā.
- Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
- Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
- norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilv. Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
- idžavi Idžo - tauta Nigērijā.
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
- Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
- algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
- ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai.
- izdevējdarbība iespiedprodukcijas un skaņu ierakstu sagatavošana pavairošanai un izdošanai (NACE grupa 22.1).
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
- Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
- nitrēt ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu NO~2~.
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- Idžebuode Iģebu Ode, pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode").
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
- neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
- neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
- neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā.
- akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā.
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
- UNI Indijas informācijas aģentūra (angļu "United News of India").
- briļļučūska Indijas kobra ("Naja naja"), briļļu čūska.
- INK Indijas Nacionālais kongress.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.).
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
- maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu.
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM.
- loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas.
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā.
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante).
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- INA Irākas informācijas aģentūra (angļu "Iraqi News Agency").
- IRNA Irānas informācijas aģentūra (angļu "Islamic Republic News Agency").
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs.
- dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha").
- islaya Islaya islayensis - Islajas neoportērijas ("Neoporteria islayensis") nosaukuma sinonīms.
- Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam.
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim.
- Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata").
- Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
- lazzarone Itāļu ielu ubags (sevišķi zīmējoties uz Neapoles dienderiem).
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu.
- Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības.
- Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha.
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito.
- Nipona Japānas nosaukums japāņu valodā ("Nippon").
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā.
- nembutsu Japāņu budisma sektās daudzkārtēja vienas un tās pašas formulas "Namo Amida butsu" atkārtošana, vēršoties pie Budas Amida.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- naudēlieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naudēļi" iedzīvotāji.
- Spundēni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- naukšēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji.
- Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau.
- nitroprusīds Jebkurš sāls, kurā ir anjons [Fe(CN)5NO]2-.
- nākotnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji.
- jenuts Jenotsuns ("Nyctereutes procyonoides").
- Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum").
- nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem.
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli.
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība.
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare.
- Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Lofotu lielieplaka jūras dibena pazeminājums Norvēģu jūras ziemeļos.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas.
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m.
- Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos.
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
- Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos.
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m.
- Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā.
- Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā.
- Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem.
- Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu.
- Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā (_Alas, Selat_), starp Lombokas un Sumbavas salām, Rietumu Nusa Tengaras provincē.
- Abanas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Natunas jūras Riau arhipelāgā (_'Abang, Selat_), starp Abankečillas un Penelapas salu.
- Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu.
- Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas.
- Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m.
- Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
- Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
- Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
- Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
- spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
- unārā operācija kādā kopā definēta viena operanda operācija; piemēram, NE operācija vai kopas attēlošana sevī - identitātes operācija.
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
- jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji.
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā.
- neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria").
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- Fāsena kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta faassenii").
- lielziedu kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta grandiflora").
- Musina kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta mussinii").
- dzīslainā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta nervosa").
- Sibīrijas kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta sibirica").
- kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris.
- sarkanās asinssālis kālija ferricianīds, K3Fe(CN)6.
- dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis.
- dzeltenās asinssālis kālija ferrocianīds, K4Fe(CN)6.
- Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā.
- Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m).
- Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols).
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
- Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā.
- Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m).
- Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m.
- Abihils kalns Nigērijā (_Abi Hill_), Kogi štatā, augstums 681 m.
- Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
- Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m.
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda.
- Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m.
- ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras.
- Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas.
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks).
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums.
- Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m.
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
- Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m).
- Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m.
- Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m.
- Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds).
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
- Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos.
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
- Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m.
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
- Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
- Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m.
- Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m.
- Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
- evadi Kambari - tauta Nigērijā.
- jauri Kambari - tauta Nigērijā.
- kambali Kambari - tauta Nigērijā.
- kamberavi Kambari - tauta Nigērijā.
- kamberi Kambari - tauta Nigērijā.
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
- Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā.
- D kanāls kanāls, kas nodrošina vadības signālu pārsūtīšanu un savienojumu izveidošanu tīklā ISDN.
- Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā.
- B kanāls kanāls, kas tīklā ISDN nodrošina datu un audio- vai videoinformācijas pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē.
- Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
- Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
- Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- raibais kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespillo").
- meža kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespilloides").
- Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Karašoka Kārāšjohka - apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, tās nosaukums norvēģu valodā.
- biurets karbamīda termiskās sadalīšanās produkts H~2~NCONHCONH~2~; lieto plastmasu iegūšanai, par uzputošanas aģentu porainās gumijas ražošanā u. c.
- nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens").
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- atiapi Katabi - tauta Nigērijā.
- džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta.
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
- kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados).
- lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis").
- mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor").
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
- Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu.
- Kengzoška Kengzoška kalns - augstākā virsotne Nišapūras kalnos, Binaluda grēdā, Irānas ziemeļaustrumos, augstums - 3314 m.
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- aminoketons Ketons, kura molekulā ir aminogrupa NH2.
- Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā.
- Kilinginemme Kilingi-Nemme - pilsēta Igaunijā.
- PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Dienvidnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu kontrolētā daļa, 204000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- kiranti Kirati - viena no tautībām Nepālā.
- raji Kirati - viena no tautībām Nepālā.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klampja Klampja ciems - Klampju ciems, apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums.
- Klampju Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas novada Nīcas pagastā.
- Klampji Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampjuciems Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
- Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States").
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
- najas kobru dzimtas ļoti indīgu čūsku ģints ("Naja"); šīs ģints čūskas.
- Indijas kobra kobru dzimtas suga ("Naja naja").
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
- Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās.
- karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
- šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās.
- kontras Kontrrevolucionāru grupējumi, kas ar ASV atbalstu 20. gs. 80. gados cīnījās pret sandīnistu valdību Nikaragvā.
- bērnu konvencija konvencija par bērnu tiesībām, kas 1989 tika pieņemta ANO.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m).
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē.
- NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR).
- Aruna Kosi upes nosaukums Nepālā.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
- dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
- ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
- navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu.
- Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
- Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
- Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants.
- Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
- Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
- novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
- Naiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukuma variants.
- Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski.
- nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
- niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
- novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
- nartišāni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Nartiši" iedzīvotāji.
- Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- neikšānieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" iedzīvotāji.
- nauļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Nauļāni" iedzīvotāji.
- novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji.
- novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- purvu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Neochmia ruficauda").
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā.
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
- Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
- Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
- Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā.
- Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
- Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
- Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu.
- Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu.
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- kluiķis Kuitala ("Numenius arquata").
- kluinis Kuitala ("Numenius arquata").
- kluitans Kuitala ("Numenius arquata").
- kluite Kuitala ("Numenius arquata").
- kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata").
- kluits Kuitala ("Numenius arquata").
- kroniņš Kuitala ("Numenius arquata").
- kuilips Kuitala ("Numenius arquata").
- kuīlis Kuitala ("Numenius arquata").
- tārķins Kuitala ("Numenius").
- mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji.
- dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
- Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
- dzeldenieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" iedzīvotāji.
- Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
- Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
- niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība".
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
- allobrogi Ķeltu cilts Narbonas Gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma.
- fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%).
- nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- glikozamīns Ķīmisks savienojums C~6~H~13~NO~5~, aminocukurs, d-glikozes aminoderivāts.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
- Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga.
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Patana Lalitpura, pilsēta Nepālā.
- karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus").
- vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus").
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- LNPL Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā.
- LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka.
- LNČB Latvijas Nacionālā čigānu biedrība.
- LNKB Latvijas Nacionālā kvalitātes biedrība.
- LNO Latvijas Nacionālā opera.
- LNPVA Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (spec.).
- LNSL Latvijas Nacionālā sieviešu līga.
- LNSP Latvijas Nacionālā sporta padome.
- LNF Latvijas Nacionālais fonds (Zviedrija).
- LNKC Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs.
- LNSO Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
- LNT Latvijas Nacionālais teātris.
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- LNKBA Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
- LNŽA Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds.
- LATNIA Latvijas Neatkarīgā informācijas aģentūra.
- LNKP Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija.
- LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
- LNPA Latvijas Neatkarīgās preses asociācija.
- LNS Latvijas Nedzirdīgo savienība.
- LNB Latvijas Neredzīgo biedrība.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- Nurmhusen Lauciene (līdz 1939. g. Nurmuiža).
- Navinski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukuma variants.
- Navinskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukums latgaliski.
- Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru).
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs.
- uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai.
- Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- Lelistada Leleistade, pilsēta Nīderlandē.
- Sēdermanlande Lēne Zviedrijā, platība - 5619 kvadrātkilometri, 271000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Nīčēpinga.
- lēpa Lēpe ("Nuphar").
- laitinis Lēpes ("Nuphar").
- lēpulapas Lēpes ("Nuphar").
- dzeltenā lēpe lēpju suga ("Nuphar lutea").
- mazā lēpe lēpju suga ("Nuphar pumila").
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
- JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency").
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m.
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
- Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis.
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m.
- Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km.
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m.
- Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
- Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas.
- trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu.
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
- Nāsira ezers Lielā Asuānas aizsprosta ūdenskrātuve Nīlā, Ēģiptē un Sudānā, platība - 5000 kvadrātkilometru, garums - \~560 km (160 km Sudānā), platums - 10 km, vidējais dziļums - 32,8 m.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā.
- Galsiņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā.
- Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Lielais Nabas ezers Lielais Nabes ezers Padures pagastā.
- smicenis Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens").
- smicens Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens").
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā.
- Jaundžordžija Lielākā no Jaundžordžijas salām ("New Geoargia"), Zālamana salu rietumos, platība - 1800 kvadrātkilometru.
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- nogurumizturības (ilgizturības) robeža lielākais spriegums, ko materiāls cikliski mainīgā slodzē iztur neierobežoti ilgi (pieņemts, ka ciklu skaits N ir 10 pakāpē 9).
- Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
- Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui").
- Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
- Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- storthing Lielsapulce, Norvēģijas parlaments.
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju.
- elektriskais grāds lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
- tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru.
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
- DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi.
- Liga Ligna jeb Nelaime.
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos.
- kailā ligzdenīte ligzdenīšu ģints suga ("Nidularia denudata").
- parastā ligzdene ligzdeņu suga ("Neottia nidus-avis").
- Neoporteria multicolor ligzdu neoportērijas ("Neoporteria nidus") nosaukuma sinonīms.
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
- zilais līķskudrulītis līķskudrulīšu suga ("Necrobia violacea"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā.
- nabieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Nabe" iedzīvotāji.
- Linmārcis Linmērcis, ezers Naudītes pagastā.
- dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums.
- nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
- Neicgaļi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukuma variants.
- Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski.
- Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā ("Leeuwarden").
- Logena Logene, upe Norvēģijā.
- NE elements loģiskais ventilis, kas pārveido ieejas signāla loģisko 1 (patiess) loģiskā 0 (aplams) un otrādi (realizē NE operāciju); invertors (4).
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
- Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā.
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- resnie lori loru ģints ("Nycticebus").
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži.
- Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km.
- Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss lotosu suga ("Nelumbo lutea").
- riekstu jeb Indijas lotoss lotosu suga ("Nelumbo nucifera").
- mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
- Nerza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" dažkārt lietots nosaukuma variants.
- Nierza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" nosaukuma variants.
- nivnikieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Nivniki" iedzīvotāji.
- Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji.
- miglinieki Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miglinieki" iedzīvotāji.
- pintānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" iedzīvotāji.
- puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
- puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
- rancānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" iedzīvotāji.
- rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
- rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
- sviklieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji.
- žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- žogotieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
- bambānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Bambāni" iedzīvotāji.
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Diukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukuma variants.
- Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski.
- gāgarieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gāgari" iedzīvotāji.
- gorbunieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbuni" iedzīvotāji.
- Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums.
- Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
- Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants.
- Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
- Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski.
- līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji.
- Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
- Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
- Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
- Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
- Lielie Žureili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Žurili" nosaukuma variants.
- lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji.
- Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants.
- Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants.
- Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
- nirzānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Nirza" iedzīvotāji.
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji.
- Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants.
- raipolieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji.
- seiļānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
- seilieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
- Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- sīlieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
- Seksti Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sjaksti" nosaukuma variants.
- Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski.
- Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums.
- Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
- Niriņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukuma variants.
- Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski.
- novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
- numernieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Numerne" iedzīvotāji.
- Nūmērne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
- Nūmierne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
- naumkieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Naumki" iedzīvotāji.
- kaķumētra lūpziežu dzimtas ģints ("Nepeta"), \~250 sugu, Latvijā tikai 1 s.
- VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
- Ļukas Ļukas ezers - atrodas Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers; Ļūkas ezers; Ļuku ezers.
- Ļūkas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
- Ļuku ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
- Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- MRU Mācību ražošanas uzņēmums (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Neredzīgo biedrības MRU koris).
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
- makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
- Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
- MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN).
- alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
- Bamako Mali galvaspilsēta (angļu val. "Bamako"), atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
- Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
- naglānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" iedzīvotāji.
- Naglani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" nosaukuma variants.
- nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji.
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
- dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- garknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis coruscans").
- īsknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis hypoxantha").
- Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē.
- DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
- ēdājs Matonis ("Nematomorpha").
- matolis Matonis ("Nematomorpha").
- matons Matonis ("Nematomorpha").
- matūnis Matonis ("Nematomorpha").
- maturnis Matonis ("Nematomorpha").
- informatīvā ribonukleīnskābe matrices ribonukleīnskābe; iRNS.
- Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela).
- Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri.
- Mazezers Mazazars Nautrēnu pagastā.
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
- Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
- Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit").
- levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus.
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
- Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Mūrīšu ezers Melnezers, ezers Naudītes pagastā.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
- skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga.
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
- lirīdas Meteoru plūsma ar radiantu Liras zvaigznājā. Novērojamas 7. -26. IV; aktivitātes maksimums 23. IV (~10 meteoru stundā); saistītas ar 1861. g. I komētu.
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu.
- Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mikellārs Mikellārā sistēma - Nēgeli teorija par mikellām, vissīkākām kristalliskam daļiņām, no kurām sastādoties organizēti ķermeņi.
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I un atjaunoja Napoleons III.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- Nepjido Mjanmas galvaspilsēta (angļu val. "Naypyidaw"), 418000 iedzīvotāju.
- NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā.
- sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm.
- nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru.
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
- policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei.
- parastā mugurpelde mugurpelžu suga ("Notonecta glauca").
- gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
- Upurkalns Muldenieku pilskalns Neretas pagastā.
- militārā krava munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai pa dzelzceļu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam.
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- Vīnes krēsls mūsdienās ražota krēsla Nr. 14 nosaukums.
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu.
- lielais mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava grandis").
- pundura mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava hodgsoni").
- natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos.
- bamba Naba, arī vēders.
- omfals Naba.
- pupana Naba.
- pups Naba.
- nabaga Nabadze.
- bezrocība Nabadzība, mazturība.
- plukatība Nabadzība, skrandainība.
- plikatība Nabadzība, trūcība.
- bēdība Nabadzība, trūkums.
- bezmantība Nabadzība, trūkums.
- vārgi Nabadzība; trūkums; smagi dzīves apstākļi.
- bednība Nabadzība.
- ubadzīgums Nabadzība.
- mazbērnība Nabadzīga bērnība.
- sloboda Nabadzīga sādža, ciemats.
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām.
- čabjānis Nabadzīgi ģērbies, neizskatīgs vīrietis; ar čabām apāvies vīrietis.
- nabagļaudis Nabadzīgi ļaudis.
- grūšai Nabadzīgi, arī trūcīgi.
- grūtai Nabadzīgi, arī trūcīgi.
- sīkļaudis Nabadzīgi, nenozīmīgi ļaudis.
- badīgi Nabadzīgi, trūcīgi.
- bednai Nabadzīgi.
- nabadzīgāi Nabadzīgi.
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās.
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
- badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- kaikalis Nabadzīgs cilvēks, plikadīda.
- bumbulnieks Nabadzīgs cilvēks.
- sertuks Nabadzīgs cilvēks.
- setoks Nabadzīgs cilvēks.
- setuks Nabadzīgs cilvēks.
- ubags Nabadzīgs cilvēks.
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks.
- spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2.
- nelgūzis Nabadzīgs, arī slimīgs, vārgs cilvēks.
- papirda Nabadzīgs, nenozīmīgs cilvēks.
- nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- bebele Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- bebelis Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- bebels Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks.
- neturīgs Nabadzīgs, tāds, kam nav īpašumu.
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- tukšniecīgs Nabadzīgs, tukšs.
- bedns Nabadzīgs.
- mirlīgs Nabadzīgs.
- patukšs Nabadzīgs.
- strups Nabadzīgs.
- ubadzīgs Nabadzīgs.
- ubags Nabadzīgs.
- nabaggājums Nabadzīgu ļaužu kārta.
- favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons.
- bednums Nabadzīgums.
- bednītis Nabadziņš.
- jendziņš Nabadziņš.
- laska Nabaga dāvana.
- nabagdāvana Nabaga dāvana.
- prēbendārijs Nabagi, kurus kopj baznīca no saviem zemes ienākumiem.
- nabaģine Nabagmāja.
- sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
- nabāgs Nabags 1.
- nabaģelis Nabags 1(1).
- nabagots Nabags 1(1).
- plikmakstis Nabags, kurš sevi iztēlo par bagātnieku.
- plikulis Nabags, plikadīda.
- pliksteris Nabags, plikata.
- pliksters Nabags, plikata.
- pliksānis Nabags, tukšinieks.
- pliksāns Nabags, tukšinieks.
- plikvēderis Nabags, tukšinieks.
- baskājis Nabags; klaidonis.
- bedns Nabags.
- gnīda Nabags.
- kaīka Nabags.
- nabugs Nabags.
- nebags Nabags.
- pliķeris Nabags.
- plikucis Nabags.
- ubisters Nabags.
- ute Nabags.
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta.
- omfaloma Nabas audzējs.
- omfalelkoze Nabas čūlošana.
- omfalektomija Nabas izgriešana.
- eksumbilikācija Nabas izspiešanās.
- omfalorekse Nabas plīsums.
- nabassaite Nabas saite - placentāļu, arī cilvēka, orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- dzeinis Nabas saite.
- dzēnis Nabas saite.
- pavadiņš Nabas saite.
- vadols Nabas saite.
- enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas.
- enteroepiplomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpa un taukplēve.
- hepatomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā ietilpst aknu daļa.
- varžiņa Nabassaite.
- laterocidence Nabassaites cilpas izkrišana blakus auglim.
- omfaloproptoze Nabassaites izkrišana.
- omfalotomija Nabassaites pārgriešana dzemdībās.
- Nabatija et Tehta Nabatijas muhāfazas administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Nabbe Nabe.
- Nabben Nabe.
- Nabas ezeri Nabes ezeri Padures pagastā.
- Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā.
- Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā.
- nābergs Nāburgs.
- nāču Nāc šurp!
- kom Nāc! Nāciet!
- komon Nāc! Nāciet!
- Nasira Nācarete, pilsēta Izraēlā.
- Nazareta Nācarete, pilsēta Izraēlā.
- nācarietis Nācaretes iedzīvotājs.
- nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi.
- nācarietis Nācarieši.
- atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu.
- rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti.
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
- sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- argentīnieši Nācija, Argentīnas pamatiedzīvotāji, kuru pamatkodolu veidojuši gk. spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu vietējo indiāņu piejaukumu.
- bengāļi Nācija, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- birmieši Nācija, Birmas (Mjanmas) pamatiedzīvotāji, runā birmiešu valodā, ticīgie - gk. budisti.
- brazīlieši Nācija, Brazīlijas pamatiedzīvotāji, runā portugāļu valodā, ticīgie - katoļi.
- afrikandi Nācija, Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji, ieceļotāju no Eiropas pēcteči, ticīgie - protestanti (reformāti); būri.
- anglokanādieši Nācija, dzīvo Kanādā, runā angļu valodā, cēlušies no 18.-19. gs. eiropiešu ieceļotājiem.
- komieši Nācija, dzīvo Komi Republikā (Krievijā), runā komiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti.
- jaunzēlandieši Nācija, Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji; runā angļu valodā; ticīgie - protestanti, katoļi.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi.
- kolumbieši Nācija, Kolumbijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Venecuēlā un ASV, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- laosieši Nācija, Laosas pamatiedzīvotāji, runā laosiešu valodā, ticīgie - budisti.
- latvieši Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie - gk. luterieši, katoļi.
- libānieši Nācija, Libānas pamatiedzīvotāji (Libānas arābi); runā arābu valodā, ticīgie - kristieši, musulmaņi.
- mjanmieši Nācija, Mjanmas pamatiedzīvotāji, runā mjanmiešu valodā, ticīgie - budisti.
- nikaragvieši Nācija, Nikaragvas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā; ticīgie - gk. katoļi.
- singali Nācija, Šrilankas pamatiedzīvotāji; runā singalu valodā, reliģija - gk. budisms (hinajana), arī pirmatnējie ticējumi.
- frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi.
- marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības); šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību; autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- britu nāciju sadraudzība Nāciju sadraudzība (līdz 1947. gadam).
- NAA Nacionālā aizsardzības akadēmija.
- NBA Nacionālā Basketbola asociācija - ASV profesionālā basketbola organizācija (angļu "National Basketball Association").
- NB Nacionālā bibliotēka.
- NHL Nacionālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
- NIS Nacionālā inovāciju sistēma.
- NKP Nacionālā koalīcijas partija (Somijā).
- NLM Nacionālā Medicīnas bibliotēka (ASV) (angļu "National Medicine Library").
- NOK Nacionālā olimpiskā komiteja.
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- NPIES Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā.
- NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
- UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā.
- Nacionālais standartu birojs Nacionālā standartu un tehnoloģijas institūta senāks nosaukums.
- NTF Nacionālā tēvijas fronte.
- NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.
- NTO Nacionālā tūrisma organizācija.
- NVV Nacionālā vienotības valdība (Igaunijā).
- NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
- NIC Nacionālais informācijas centrs (Čīlē).
- NKP Nacionālais kopprodukts.
- NMC Nacionālais maksājumu centrs.
- NP Nacionālais parks (kopā ar nosaukumu).
- Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
- Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā.
- Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī.
- Ārčīsa nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Arches National Park_), Jūtas štatā.
- Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to.
- Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos.
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
- Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā.
- Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos.
- Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos.
- Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē.
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā.
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā.
- Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā.
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos.
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_).
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē.
- Alena kalna nacionālais parks nacionālais parks Ekvatoriālajā Gvinejā (_Monte Alén, Parque Nacional de_).
- Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas.
- Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai.
- Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus.
- Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
- Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- Anši nacionālais parks nacionālais parks Indijā (_Anshi National Park_), Karnātakas un Goa štatā.
- Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai.
- Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos.
- Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā.
- Bandaja-Asahi Nacionālais parks Japānā, Honsju salā, 1897 kvadrātkilometri, dibināts 1950. g.
- Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos.
- Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā.
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi.
- Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos.
- Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Alhanaja nacionālais parks nacionālais parks Krievijas Aizbaikāla novadā (_"Alhanaj", Nacionalˈny park_), izveidots šīs teritorijas floras un faunas saglabāšanai.
- Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību.
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
- Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē.
- Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci.
- Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā.
- Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks.
- Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai.
- Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos.
- Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā.
- Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus.
- Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā.
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē.
- Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā.
- Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā.
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- Granparadīzo Nacionālais parks, kas aptver šo kalnu, platība - 620 kvadrātkilometru, dibināts 1923. g. karaļa medību rezervāta vietā (no 1856. g.).
- tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network").
- NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari").
- NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
- NT Nacionālais teātris.
- NCI Nacionālais Vēža institūts (ASV) (angļu "National Cancer Institute").
- NVVC Nacionālais vides veselības centrs.
- NAP Nacionālās aizsardzības pārvalde (Japānā).
- NAF Nacionālās atbrīvošanās fronte (Alžīrijā).
- renasimjento Nacionālās atdzimšanas kustība Spānijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- NAPK Nacionālās atdzimšanas patriotiskā kustība.
- NAP Nacionālās attīstības plāns.
- NDP Nacionālās drošības padome (ASV).
- fiziokrātija Nacionālās ekonomikas virziens Francijā 18. gs., kas uzskatīja, ka lauksaimniecība ir vienīgais produktīvais nodarbošanās veids un nosodīja valsts ekonomiskās dzīves vadību.
- kurss Nacionālās naudas vienības cena, kas izteikta citu valstu naudas vienībās.
- nacionālisms Nacionālās neatkarības ideoloģija un politika.
- petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda.
- konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošā institūcija.
- kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošā institūcija.
- dolarizācija Nacionālās valūtas oficiāla vai neoficiāla aizstāšana ar ASV dolāriem.
- nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri.
- nacbols Nacionālboļševiks.
- ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijā 1918.-1930. gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
- NBS Nacionālie bruņotie spēki.
- NIH Nacionālie veselības institūti (ASV) (angļu "National Institutes of Health").
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - citu tautu apspiešanas un iznīcināšanas politika.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!".
- denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem.
- reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- nacisms Nacionālsociālisms.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (1919.-1945. g.) ideoloģija, politika un praktiskā darbība, vācu fašisma izpausmes valdošā forma.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs.
- triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
- naciķis Nacionālsociālists.
- nacists Nacionālsociālists.
- nacionālšovinists Nacionālšovinisma piekritējs.
- brūns Nacisti.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- fazāns Nacistu laika civilierēdnis.
- Nadvornaja Nadvirna, pilsēta Ukrainā.
- naģība Nadzība.
- naģīgs Nadzīgs, izmanīgs, veikls.
- āgns Nadzīgs, mudīgs.
- melnais zelts Nafta.
- hidronaftalīni Naftalīna savienojumi ar ūdeņradi.
- Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu.
- kerosins Naftas destilācijas produkts - (rafinēta) petroleja.
- OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries").
- petrolēteris Naftas frakcija ar viszemāko viršanas temperatūru (40-70 °C); lieto par šķīdinātāju.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- Ohaneta Naftas ieguves centrs Alžīrijas austrumos.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
- mazuts Naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
- gāzeļļa Naftas pārtvaices produkts, ko nodala pēc petrolejas, bet pirms ziežeļļu frakcijām; dīzeļmotoru degviela.
- asfaltēni Naftas u. c. bitumu komponenti, kas sastāv no daudzkodolu aromātiskiem un heterocikliskiem savienojumiem; šķīst hloroformā un benzolā.
- migrācija Naftas un gāzes pārvietošanās (pārplūde) iežos, arī ķīmisko elementu pārvietošanās ģeoķīmiskajos procesos.
- petrolizācija Naftas vai petrolejas izsmidzināšana pār ūdenstilpi, lai iznicinātu odu kāpurus.
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
- naftenāti Naftēnskābju sāļi un esteri.
- naftlamīnsulfoskābes Naftilamīnu (alfa un beta) atvasinājumi, kuros viens vai vairāki gredzenu ūdeņraži atvietoti ar sulfogrupām.
- sanorīns Naftizīns - asinsvadu palašinātājs līdzeklis.
- nagapuža Naga apakšējā daļa; panadze.
- paronihoze Naga apkārtnes audu slimība.
- oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni.
- onihoheterotopija Naga atrašanās neparastā vietā, piem., galafalangas laterālajā virsmā (visbiežāk uz mazā pirksta).
- onihatrofija Naga atrofija.
- šikacepure Naga cepure.
- onihohelkoze Naga čūlošana, slimība.
- pododermatitis Naga dzīvnadžu iekaisums; diezgan bieži zirgiem.
- pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
- onihoma Naga gultnes audzējs.
- matricīts Naga gultnes iekaisums.
- onihija Naga gultnes iekaisums.
- pionīhija Naga gultnes piogēna (stafilokoku vai streptokoku) infekcija.
- oniks Naga ieaugšana miesā.
- onihotomija Naga incīzija.
- dzīvnadzis Naga jutīgā daļa.
- aiznags Naga kutikula.
- onihoklāze Naga lūšana.
- onihoptoze Naga nokrišana.
- onihofīma Naga sabiezējums.
- ienadzis Naga sākums zem valnīša.
- onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās.
- strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem.
- onihektomija Naga vai tā gultnes izgriešana.
- paronīhija Naga valnīša iekaisums.
- paronihija Naga valnīša sastrutojums.
- paronihoze Naga veidošanās neparastā vietā.
- eponihijs Naga virsādiņa.
- atspiedums Naga zoles vai sienas ieliekto daļu dzīvnadža iekaisums zirgiem, kas rodas mehāniska bojājuma rezultātā.
- negens Nagains.
- nagainis Nagaiņi.
- nagmiņi Nagaiņi.
- Naga Nāgālenda - štats Indijā.
- nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
- Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā.
- nogi Nagi.
- pinne Nagla durvju noslēgšanai.
- jožiks Nagla.
- naglis Nagla.
- negla Nagla.
- neglains Naglains.
- Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers.
- Pēču ezers Naglas ezers Aronas pagastā.
- nagliņa Naglene.
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
- sālsvirza Nagleņziežu dzimtas augu ģints, brīvām kauslapām, ļoti biezām, gaļīgām lapām 4 rindās.
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
- syzygium Nagliņkoki.
- naglene Nagliņkurpe.
- naglenes Nagliņkurpes.
- špailes Nagliņveida koka tapiņas, ar ko piesita zābaku zoles.
- naktsspuldze Nagliņziežu jeb neļķu dzimtai piederīgs augs ar kopā saaugušām kauslapiņām, Latvijā 2 sugas.
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
- sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- sanaglot Naglojot sastiprināt; naglojot salabot.
- aiznaglot Naglot ciet.
- naglāt Naglot.
- neglot Naglot.
- stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta.
- naglveidīgs Naglveida.
- Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē.
- širmis Nags (cepurei).
- šņepis Nags (cepurei).
- tēna Nags acī.
- knaģis Nags.
- nagi Nags.
- negs Nags.
- plēsēklis Nags.
- onihotrofija Nagu barošana, trofika.
- sifilonihija Nagu bojājums sekundārā sifilisa stadijā.
- oniheksalakse Nagu deģenerācija.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- onihaukse Nagu hipertrofija; pastiprināta nagu augšana.
- hiperonihija Nagu hipertrofija.
- naģene Nagu laka.
- piptonihija Nagu noiešana.
- shizonihija Nagu plaisāšana.
- pahionīhija Nagu sabiezējums.
- skleronihija Nagu sacietējums un sabiezējums.
- onihalģija Nagu sāpīgums.
- onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes).
- nagēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
- naģēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
- kaltūnis Nagu slimība, kam raksturīga to drupšana.
- onihopātija Nagu slimība.
- onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
- onihorekse Nagu trauslums un lūšana.
- nadzene Naģene - cepure ar nagu.
- nagcepure Naģene - cepure ar nagu.
- vorovka Naģene.
- Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā.
- Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi").
- Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu.
- nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis Krievijā.
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
- obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonība.
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
- radiodiversija Naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio uz pretinieka teritoriju.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
- naidīgāi Naidīgi.
- kleņķeris Naidīgs cilvēks.
- lauzējs Naidīgs un plēsīgs cilvēks.
- rieklis Naidīgs, ķildīgs cilvēks.
- ienaidīgs Naidīgs, nelabvēlīgs.
- alkacīgs Naidīgs, stūrgalvīgs, ķildīgs.
- ienīdīgs Naidīgs.
- antimarksisms Naidīgums marksismam.
- naidnenieks Naidinieks.
- naidenīce Naidniece.
- naidinīca Naidniece.
- naidīt Naidot.
- nīdināt Naidot.
- iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties.
- naidāties Naidoties.
- naidēties Naidoties.
- naistoties Naidoties.
- neidēties Naidoties.
- nīdēties Naidoties.
- stirkāties Naidoties.
- mizopēdija Naids pret bērniem.
- mizokainija Naids pret visu jauno, neparasto, pret jaunām idejām.
- misoneisms Naids un pretošanās visam jaunajam.
- mizoneisms Naids un pretošanās visam jaunam - jaunām idejām, jauniem tikumiem, jaunai iekārtai utt., bez pārbaudījuma, tikai tāpēc vien, ka jaunais ir pretējs tradicionālam, pie kā pierasts.
- gruma Naids, dusmas.
- H8 Naids, ienīst (angļu "hate"; īsziņās).
- maizesnaids Naids, kas radies eksistences cīņā, ienākumu dēļ.
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- odium Naids, neieredzēšana, dusmas.
- virksnis Naids, plēšanās.
- sarieba Naids, šķelšanās.
- ienaidība Naids; naidīga izturēšanās.
- soriba Naids; soraibs.
- sorubs Naids; soraibs.
- ienaids Naids.
- pavīdums Naids.
- soraibs Naids.
- Nigela Naidžela, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel").
- sudīt Naigi iet.
- šudīt Naigi iet.
- NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo.
- grietiņa Naiva meitene vai sieviete.
- baibiņa Naiva meitene.
- aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete.
- zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina.
- naivulis Naivs cilvēks.
- prostjaks Naivs cilvēks.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks.
- paipala Naivs, neatjautīgs cilvēks.
- bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- dūdiņš Naivulis, pamuļķis.
- ambīls Naivulis.
- jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks.
- najas Najādas, ūdensaugi.
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
- najadales Najādu rinda.
- jūras najāda najādu suga ("Najas marina"), Latvijā aizsargājama.
- sīkā najāda najādu suga ("Najas tenuissima"), Latvijā aizsargājama.
- dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās.
- rītnakts Nākamā nakts.
- jaunnedēļa Nākamā nedēļa.
- jaunnedele Nākamā nedēļa.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- Maitreja Nākamais Buda, pirmais no nākotnes budām; budisti tic, ka laiku pa laikam pasaulē parādās jauns buda, lai uzturētu zināšanas par pareizo ceļu.
- nākamgads Nākamais gads.
- rītrīts Nākamais rīts.
- seguente Nākamais, sekojošais.
- nākamceturtdien Nākamajā ceturtdienā.
- nākamdien Nākamajā dienā.
- citugad Nākamajā gadā; citā gadā.
- nākamgad Nākamajā gadā.
- nākammēnes Nākamajā mēnesī.
- nākamnakt Nākamajā naktī.
- rītnakt Nākamajā naktī.
- jaunnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākamnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākamotrdien Nākamajā otrdienā.
- nākampavasar Nākamajā pavasarī.
- nākampiektdien Nākamajā piektdienā.
- nākampirmdien Nākamajā pirmdienā.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- rītrīt Nākamajā rītā; rīt no rīta.
- rītrītā Nākamajā rītā.
- nākamruden Nākamajā rudenī.
- nākamsesdien Nākamajā sestdienā.
- nākamsestdien Nākamajā sestdienā.
- nākamsvētdien Nākamajā svētdienā.
- nākamtrešdien Nākamajā trešdienā.
- nākamvasar Nākamajā vasarā.
- nākamziem Nākamajā ziemā.
- rītvakar Nākamās dienas vakarā.
- rītvakars Nākamās dienas vakars.
- prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā.
- paredze Nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā.
- forsaits Nākamību modelēšana, izpēte un izvērtēšana (angļu foresight).
- nākunedēļ Nākamnedēļ.
- ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents.
- Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē.
- Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē.
- Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē.
- aizaizparīta Nākošā diena aiz aizparītdienas.
- aizparītdiena Nākošā diena aiz parītdienas.
- nākošgads Nākošais gads; nākamgads.
- cits Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- nākušs Nākošais.
- citudien Nākošajā dienā; citā dienā.
- nākošdien Nākošajā dienā; nākamdien.
- nākošgad Nākošajā gadā; nākamgad.
- citmēnes Nākošajā mēnesī; citā mēnesī.
- nākošmēnes Nākošajā mēnesī; nākammēnes.
- nākošnakt Nākošajā naktī; nākamnakt.
- citnedēļ Nākošajā nedēļā; citā nedēļā.
- nākošnedēļ Nākošajā nedēļā; nākamnedēļ.
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī; nākampavasar.
- nākošreiz Nākošajā reizē; nākamreiz.
- citurīt Nākošajā rītā; citā rītā.
- nākošruden Nākošajā rudenī; nākamruden.
- nākošsvētdien Nākošajā svētdienā; nākamsvētdien.
- nākamsvēdien Nākošajā svētdienā.
- nākošvasar Nākošajā vasarā; nākamvasar.
- nākošziem Nākošajā ziemā; nākamziem.
- nākots Nākošs.
- nāko Nākošu, nākamo.
- pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- nākamība Nākotne (1).
- nākamība Nākotne (2).
- nākamība Nākotne (3).
- rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
- fjūčers Nākotne.
- futūrs Nākotne.
- prognoze Nākotnes finanšu informācija, kuru plāno uzņēmums.
- fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis.
- futuloroģija Nākotnes pētniecība.
- parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica").
- nakšņains Naksnīgs (1).
- naksnains Naksnīgs (2).
- nakšņains Naksnīgs (2).
- naksnains Naksnīgs.
- nāciens Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
- načovka Nakšņošana.
- dvoraņiķ Nakšņot zem klajas debess.
- nāciņāt Nākt (parasti sarunā ar bērniem).
- apnākt Nākt apkārt.
- nociemot Nākt ciemos.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (kur) - par cilvēkiem.
- līdznākt Nākt līdzi.
- atriebties Nākt par ļaunu (pašam).
- atkrist Nākt pie prāta, atgūt saprašanu.
- atžirbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- atžurbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- atsapt Nākt pie samaņas.
- oklematsja Nākt pie samaņas.
- vazāties Nākt, iegriezties (kur) bez īpašas vajadzības.
- uzrietēt Nākt, iekrist prātā.
- džumpīt Nākt.
- naktskātis Naktene.
- naktspamāši Naktene.
- naktspuķe Naktene.
- naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
- bebrkārkliņi Naktenes ("Solanum").
- naktskāji Naktenes.
- naktskātes Naktenes.
- solanum Naktenes.
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- solanaceae Nakteņu dzimta.
- solanacejas Nakteņu dzimta.
- beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas.
- brovālija Nakteņu dzimtas ģints ("Browallia"), dekoratīvi augi ar pulkstenītēm līdzīgiem ziediem.
- brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas.
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- puķutabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana") sugu grupa, dekoratīvi augi.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- nīrembergija Nakteņu dzimtas ģints ("Nierembergia").
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
- šizante Nakteņu dzimtas ģints ("Schizanthus").
- capsicum Nakteņu dzimtas ģints.
- nicotiana Nakteņu dzimtas ģints.
- schizanthus Nakteņu dzimtas ģints.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
- petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi.
- brunsfelsijas Nakteņu dzimtas nelieli krūmi ar mūžzaļām lapām, savvaļā sastop Dienvidamerikā, ziedi sākumā tumši violeti, vēlāk izbalo un kļūst balti.
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
- bebrukārkliņš Nakteņu suga ("Solanum dulcamara"), puskrūms ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
- pepino Nakteņu suga ("Solanum muricatum"), izcelsme - Dienvidamerika.
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
- duņķerēt Naktī ar laivu lāpas gaismā zivis ķert (durt).
- vāpsnāt Naktī būt nomodā, vāķēt.
- naksniņš Naktī dzimis bērns.
- naksnons Naktī dzimis bērns.
- elukubrācija Naktī lampas gaismā rūpīgi izstrādāts sacerējums.
- bandžāt Naktī negulēt (staigāt pa māju).
- bandžot Naktī negulēt (staigāt pa māju).
- aizvakarnakt Nakti pirms pagājušās nakts.
- naktēt Naktī stāvēt sardzē.
- dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- sadūlēt Naktī, skalu gaismā daudz (zivju vai vēžu) saķert.
- sadūlēt Naktī, skalu gaismā ilgāku laiku ķert vēžus vai zivis.
- nakt Naktī.
- naktilaikā Naktī.
- meitot Naktīs apmeklēt meitenes.
- dormeuse Nakts cepure; ērts guļamkrēsls; gulēšanai ierīkoti ceļojumu rati.
- kalpaka Nakts cepure.
- kalpaks Nakts cepure.
- lūkubrācija Nakts darbs, grūts darbs; šādu pūļu rezultāts.
- naktsdežūra Nakts dežūra.
- naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
- naktība Nakts gaisma.
- naktsgaitas Nakts gaitas.
- viennakts Nakts ilgumā.
- naktslaiks Nakts laiks.
- vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju.
- naktsvieta Nakts mājas; nakts guļa.
- kapūnes Nakts makšķeres.
- naktsdusa Nakts miegs; gulēšana nakts miegā.
- naktsmiegs Nakts miegs.
- naktsmiers Nakts miers.
- lietuvēns Nakts murgi.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- vāķēšana Nakts pavadīšana nomodā pie miruša cilvēka.
- svētnakts Nakts pirms brīvdienas.
- pastarnakts Nakts pirms pastardienas.
- aizvakarnakts Nakts pirms vakardienas.
- naktssalna Nakts salna.
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks.
- niktobats Nakts staigulis.
- protoheterocera Nakts tauriņi.
- dezabijē Nakts vai mājas apģērbs.
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
- pusnakts stunda Nakts vidus.
- lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā.
- naktszveja Nakts zveja.
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
- naktsāķis Nakts zvejas rīks.
- nyx Nakts, grieķu kosmogoniskās dzejas tēls.
- mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts.
- nox Nakts.
- zecāķis Naktsāķis.
- šlāpmice Naktscepure.
- nočene Naktspatversme.
- šīberis Naktspods guļošam slimniekam, padube.
- bānis Naktspods.
- boncis Naktspods.
- poncis Naktspods.
- topsis Naktspods.
- varde Naktssarga saimniecības apgaita.
- tarksis Naktssarga tarkšis.
- pļera Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- pļerra Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- varde Naktssarga tarkšķis.
- baldaha Naktssargs.
- balģa Naktssargs.
- dubaks Naktssargs.
- naktsvakte Naktssargs.
- naktsvakts Naktssargs.
- rundzinieks Naktssargs.
- vardātājs Naktssargs.
- vardnieks Naktssargs.
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
- myotis Naktssikspārņi.
- pamaša Naktsskāšu suga.
- naktsskāšu Naktsskāte.
- naktssvecīte Naktssvece ("Oenothera").
- svecene Naktssvece ("Oenothera").
- smaršulītes Naktssveces ("Oenothera").
- oenothera Naktssveces.
- onagraceae Naktssveču dzimta.
- oenotheraceae Naktssveču dzimtas "Onagraceae" nosaukuma sinonīms.
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā.
- jeda Naktsšņore; āķu jeda.
- naktstaurenis Naktstauriņš.
- naktstaurinis Naktstauriņš.
- vidnakts Naktsvidus, pusnakts.
- kreimene Naktsvijole ("Platanthera").
- kupinis Naktsvijole ("Platanthera").
- naktspamaša Naktsvijole ("Platanthera").
- naktsvijoliņš Naktsvijole ("Platanthera").
- spīgana Naktsvijole ("Platanthera").
- dzegužpieši Naktsvijoles.
- pestiņi Naktsvijoles.
- platanthera Naktsvijoles.
- nyctaginaceae Naktsziežu dzimta.
- bugenvilejas Naktsziežu dzimtas ģints ("Bougainvillea"), kāpelējoši krūmi no Dienvidamerikas, audzē puķu podos.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda.
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- namturība Nama uzturēšana un apsaimniekošana.
- parterrs Nama zemākais stāvs.
- metrdotels Nama, viesnīcas pārvaldnieks.
- Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā.
- Lielā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Namībijā.
- nemisīgs Namaldīgs.
- Tengrinurs Namco - ezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā.
- kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- barsonis Namdara koka veseris.
- kārpenters Namdaris (angļu "carpenter").
- kārpis Namdaris (angļu "carpenter").
- būmanis Namdaris, celtnieks.
- budaunieks Namdaris.
- cimermanis Namdaris.
- plotnieks Namdaris.
- timermanis Namdaris.
- timmermans Namdaris.
- Namdina Namdiņa, pilsēta Vjetnamā.
- namduris Namdurvis - mājas ārdurvis, galvenās durvis.
- Namiņa ezers Nameņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Nemeta ezers Nameņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Namiņš Nameņš, ezers Kombuļu pagastā.
- Mosamediša Namibe, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1985. g.
- NA Namībija, valsts divburtu kods.
- Namībijas Republika Namībija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Namibia").
- NAM Namībija, valsts trīsburtu kods.
- NAD Namībijas dolārs; Namībijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Vindhūka Namībijas galvaspilsēta (angļu val. "Windhoek"), 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dienvidrietumāfrika Namībijas nosaukums līdz 1968. g. ("South West Africa").
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- namībieši Namībijas Republikas iedzīvotāji.
- kuriņš Namiņš zivju žāvēšanai.
- rūķis Namiņš.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- namturis Namīpašnieks.
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Nampo Nampho, pilsēta Ziemeļkorejā.
- domofons Namrunis.
- pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes.
- house Nams, māja.
- dar Nams, pils vai rezidence.
- nems Nams.
- mājkopība Namturība, nama apsaimniekošana.
- NP Namu pārvalde.
- NKUP Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde.
- goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām.
- nandina Nandīnas.
- mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica").
- rhea Nandu.
- rheiformes Nandveidīgie.
- Perilla nankinensis Nankinas perilla.
- naņķis Nankins.
- nanokonteiners Nanodaļiņa, kuras ārējais apvalks tiek izmantots kādu konkrētu vielu nogādei konkrētā vietā (piemēram, medikamentu nogādei konkrētā orgānā).
- nanodzinējs Nanoizmēru dzinējs, kas spēj pārvietot nanorobotu un programmējams vai vadāms no attāluma.
- nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma.
- nanoknaibles Nanoizmēru knaibles.
- nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles.
- nanozirneklis Nanoizmēru programmējams automāts, kas atgādina zirnekli uz trim kājām, kas katra būvēta no īsa DNS pavediena.
- nanorobots Nanoizmēru programmējams automāts.
- Nančana Naņčana - pilsēta Ķīnā.
- Nančuna Naņčuna, pilsēta Ķīnā.
- Naņdzina Naņdzjina, pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
- Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina.
- Nanjana Naņjana, pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang").
- Nannina Naņnina, pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Nanning").
- Nantuna Naņtona, pilsēta Ķīnā ("Nantong").
- natronkaļķi NaOH un Ca(OH)~2~ maisījums, ko lieto laboratorijās CO~2~ absorbēšanai.
- napins Napine.
- Brimēra apvērsums Napoleona Bonaparta valsts apvērsums 1799. gada 18.-19. brimērā (9.-10. XI).
- velīti Napoleona I laikos Francijā izlases strēlnieki.
- voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos.
- napoleons Napoleondors, 20 franku zelta monēta.
- ūdeņmāte Nāra.
- vārava Nāra.
- Naročs Narača ezers Baltkrievijā.
- nērogs Nārags (1).
- naras Nāras gulēšanai.
- ņērbules Nārbuļi ("Melampyrum").
- nērbuļi Nārbuļi ("Melampyrum").
- ņērbuļi Nārbuļi ("Melampyrum").
- melampyrum Nārbuļi.
- lazdiķis Narcise ("Narcissus").
- narcija Narcise ("Narcissus").
- narcīs Narcise ("Narcissus").
- narciss Narcise ("Narcissus").
- narcese Narcise ("Narcisus").
- lociņi Narcise.
- narce Narcise.
- nārces Narcises ("Narcissus").
- narcissus Narcises.
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā.
- autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija.
- tocetnarcise Narcisu suga ("Narcissus tazzeta"); pušķu narcise.
- tacete Narcišu suga - pušķu narcise, tocetnarcise ("Narcissus tazzeta").
- ciklamenziedu narcise narcišu suga ("Narcissus cyclamineus").
- mazā narcise narcišu suga ("Narcissus minor").
- smaržīgā narcise narcišu suga ("Narcissus odorus").
- dzejnieku narcise narcišu suga ("Narcissus poeticus").
- pušķu narcise narcišu suga ("Narcissus tazzeta"); tocetnarcise.
- Triandru narcise narcišu suga ("Narcissus triandrus").
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- taceta Narcišu suga ar daudzām šķirnēm.
- bekgemons Nardi - galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram (angļu val. "backgammon").
- nardia Nardijas.
- zemessomiņu nardija nardiju suga ("Nardia geoscyphus").
- kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris").
- nargileh Nargile.
- narvīte Narica.
- naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
- histeronarkolepsija Narkolepsija uz histērijas pamata.
- narkologs Narkoloģijas speciālists.
- džanks Narkomāni, kas lieto kokaīnu un heroīnu.
- opiomānija Narkomānija, ko izraisa opija un tā atvasinājumu lietošana.
- hašišisms Narkomānijas veids, ko izraisa hašiša lietošana.
- krugļaks Narkomāns, kas lieto dažādas apdullinošas vielas.
- kloņņiks Narkomāns, kas lieto klonazepāmu.
- kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
- morfīnists Narkomāns, kas lieto morfīnu.
- tabļetočņiks Narkomāns, kas lieto narkotikas tabletēs.
- iglovojs Narkomāns, kas narkotikas injicē.
- glotars Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
- glotokeša Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
- fetiņš Narkomāns.
- glatopeša Narkomāns.
- narkašs Narkomāns.
- narķis Narkomāns.
- narkotiķis Narkomāns.
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
- travka Narkotikas (marihuāna u. tml.).
- zālīte Narkotikas (parasti marihuāna).
- sķeklo Narkotikas ampulās.
- koļosa Narkotikas tabletēs.
- koņi Narkotikas tabletēs.
- soņņiks Narkotikas, kas iemidzina.
- drjaņ Narkotikas.
- drugs Narkotikas.
- gadosķ Narkotikas.
- otrava Narkotikas.
- priroda Narkotikas.
- ripa Narkotikas.
- stafs Narkotikas.
- tovars Narkotikas.
- trava Narkotikas.
- vitamīni Narkotikas.
- zaraza Narkotikas.
- čeks Narkotiku (parasti heroīna) standartdeva; tās iepakojuma vienība.
- stikliņš Narkotiku ampula.
- NAB Narkotiku apkarošanas birojs.
- kaifs Narkotiku deva; narkotisks reibums.
- čarka Narkotiku deva.
- dorožka Narkotiku iešņaukšana.
- seanss Narkotiku injekcija.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- hutors Narkotiku izraisīts reibums.
- torčoks Narkotiku lietotājs, narkomāns.
- čeks Narkotiku mērvienība, to pārdodot vai pērkot (līdz 10 g).
- rezidents Narkotiku piegādātājs cietumā.
- sušņaks Narkotiku pulveris.
- otkidons Narkotiku radīta dziļa bezsamaņa.
- laiba Narkotiku šļirce.
- samosvals Narkotiku šļirce.
- instāze Narkotiska "iegremdēšanās sevī".
- taska Narkotiskā reibuma stāvoklis.
- anaša Narkotiska viela no Indijas kaņepēm.
- metilēndioksimetamfetamīns Narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- marihuāna Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- kreks Narkotiska viela, ko iegūst no kokaīna; smēķē vai iešņauc.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas.
- ļepjoški Narkotiskās vielas tabletēs.
- opioīdi Narkotiskie analgētiskie līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību.
- denarkotizācija Narkotisko īpašību atņemšana; narkotisko vielu atņemšana.
- otkļučka Narkotisko vielu izraisīta dziļa bezsamaņa.
- narkodīlers Narkotisko vielu tirgotājs, piegādātājs, izplatītājs.
- trips Narkotisks reibums.
- ķētrīgs Narkotisks, pievilinošs.
- narkoze Narkotisku vielu izraisīts cilvēka stāvoklis.
- anestezētājs Narkotizētājs.
- sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
- ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
- elektronarkoze Narkoze, ko rada, iedarbojoties ar elektrisko strāvu uz smadzenēm.
- elektronarkoze Narkozes vielu ievadīšana ar elektroforēzi.
- Narbada Narmada, upe Indostānas pussalā, Indijā.
- narodņiks Narodņicisma piekritējs.
- narodovoļcs Narodņiku organizācijas "Narodnaja voļa" loceklis.
- nāris Nārs (1).
- berza Nārsta vieta.
- berzeklis Nārsta vieta.
- raudas Nārsti, riests.
- ņarstīt Narstīt.
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- kudēties Nārstot, laist ikrus.
- kudot Nārstot.
- nārstāt Nārstot.
- nārstēt Nārstot.
- nārstīt Nārstot.
- nārstīties Nārstot.
- nāstrēties Nārstot.
- nastrot Nārstot.
- nastroties Nārstot.
- berzts Nārsts.
- nārsta Nārsts.
- nastra Nārsts.
- nāstra Nārsts.
- nastrs Nārsts.
- nāstrs Nārsts.
- nāsts Nārsts.
- nērsts Nārsts.
- naršķi Naršķis.
- polārkamanas Nartas.
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- lielā nāra nāru suga ("Nājas mājor"), Latvijā sastopams divmāju augs ar dzeloņainu, stīvu un ļoti zarainu stublāju.
- Obitele Narūta, upe Krāslavas novadā.
- Narutakes ezers Narūts, ezers Dagdas pagastā.
- Narutenes ezers Narūts, ezers Dagdas pagastā.
- Narotne Narūts, ezers Dagdas pagastā.
- Karuža Nāruža, Ogres pieteka.
- Noruža Nāruža, Ogres pieteka.
- Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
- vienradzis Narvalis.
- monodontidae Narvaļu dzimta.
- delphinapterus Narvaļu dzimtas ģints.
- monodon Narvaļu dzimtas ģints.
- baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
- Karvelis Nārvelis, Abula pieteka.
- narva Narvis.
- Nasera ezers Nāsira ezers Ēģiptē.
- ņoņņas Nāsis; deguns; purns; ņoņņi.
- ņoņņi Nāsis; deguns; purns.
- ņuņņi Nāsis; deguns; purns.
- hava Nāsis.
- havaļņiks Nāsis.
- noss Nāsis.
- šņāka Nāsis.
- šņūka Nāsis.
- šņūkas Nāsis.
- sprauslas Nāsis.
- Naskānupe Naskāne, Pelavas pieteka.
- Naskena Naskāne, Pelavas pieteka.
- Naskene Naskāne, Pelavas pieteka.
- naški Naski.
- atķīls Nasks, izveicīgs, uzmanīgs; vērīgs, ņiprs, čakls.
- našks Nasks.
- deguncaurums Nāss.
- krausts Nasta, balasts.
- nesīkla Nasta, nesamais.
- onus Nasta, pūles, grūtības.
- peķele Nasta, sainis; sasaiņotas mantas; pekele.
- neslis Nasta; smags slogs, ko nes uz muguras.
- gosta Nasta.
- kurza Nasta.
- naksta Nasta.
- naša Nasta.
- našļa Nasta.
- nesa Nasta.
- nesta Nasta.
- nastnesis Nastu nesējs.
- zveņģis Nastu nesējs.
- Našupīte Naša, Cieceres pieteka.
- šmāgerēt Našķēt.
- kārumoties Našķēties.
- našķēt Našķēties.
- naškoties Našķēties.
- našķoties Našķēties.
- šmāderēt Našķēties.
- šmāgerēties Našķēties.
- stalgums Našķis, gards kumoss, delikatese.
- nonešķēt Našķojoties noēst.
- baksis Nāšu spindele jeb degunspindele ("Oestridae).
- nātne Nātene.
- Myotis nattereri Naterera naktssikspārnis.
- Naterera sikspārnis Naterera naktssikspārnis.
- metaproteīns Natīvā proteīna skābās vai sārmainās hidrolīzes produkts; šķīst vājās skābēs un sārmos, nešķīst neitrālos šķīdumos.
- sarža Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums; sarzis (2).
- sarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
- šarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
- nesamdeķis Nātna sega ar saitēm stūros siena, salmu u. tml. nešanai.
- deķis Nātna sega ar saitēm stūros siena, zāļu u. tml. nešanai.
- kocinis Nātni sieviešu svārki.
- rēdens Nātni vasaras svārki.
- snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
- snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
- snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
- snātne Nātns lakats, seģene, villaine.
- mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila.
- mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm.
- nātins Nātns; nātens.
- nātens Nātns.
- nātinis Nātns.
- SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe").
- NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency").
- nātriene Nātrājs - nātru audze.
- nātriens Nātrājs - nātru audze.
- ņātrājs Nātrājs.
- nātraiņi Nātraugi.
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
- ņātre Nātre (Urtica).
- nātne Nātre.
- nātrīne Nātre.
- nātrs Nātre.
- Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
- Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
- Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
- angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni.
- Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas.
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- urtikācija Nātrenes izsitumu rašanās.
- dzeltenes Nātres ("Urtica").
- ģelenes Nātres ("Urtica").
- nātara Nātres ("Urtica").
- nātas Nātres ("Urtica").
- nātenes Nātres ("Urtica").
- nātr Nātres ("Urtica").
- ņātra Nātres ("Urtica").
- nātrene Nātres ("Urtica").
- nātri Nātres ("Urtica").
- nāturs Nātres ("Urtica").
- čupstene Nātres.
- ģilenes Nātres.
- urtica Nātres.
- ņātriena Nātriens.
- čilijs Nātrija (Čīles) salpetris.
- čilis Nātrija (Čīles) salpetris.
- ciannātrijs Nātrija cianīds, indīga sāls, izmantoja galvanotehnikā, fotogrāfijā, kā arī zelta iegūšanai.
- fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol.
- Čīles salpetris nātrija nitrāts NaNO~3~; lieto galvenokārt par slāpekļa mēslojumu.
- enka Nātrija perborāta preparāti, ko izmantoja balināšanai.
- eikonogens Nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- salurēze Nātrija un hlora jonu izdalīšanās urīnā.
- opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- Na Nātrijs (ķīm. elements).
- natrēmija Nātrijs asinis.
- sodijs Nātrijs.
- NAS Nātriju nesaturošs (angļu "no added sodium").
- nātrājs Nātru audze.
- urticaceae Nātru dzimta.
- nātraugi Nātru dzimtas augi.
- rāmija Nātru dzimtas ģints ("Boehmeria"), daudzgadīgs augs, no kura stublājiem (tos vāc 3 un vairāk reizes gadā) iegūst baltu, sevišķi izturīgu šķiedru (garums - 12-18 cm); Ķīnas kaņepes.
- soleirolija Nātru dzimtas ģints ("Soleirolia").
- dzelznātre Nātru pasuga.
- urticales Nātru rinda.
- gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas.
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
- nāršu Nātru.
- Bunguranas salas Natunas salas Dienvidķīnas jūrā.
- ašars Naturālais (dažreiz naudas) nodoklis musulmaņu zemēs; 20. gs. atcelts.
- ln Naturālais logaritms, t. i. logaritms, kura bāze ir skaitlis e=2,7182818...
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- NP Naturalizācijas pārvalde.
- fakultāte Naturālo skaitļu rindas progresīvs turpinājums.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- natūrfilozofs Natūrfilozofijas pārstāvis.
- Vespertilio nathusii Natūza sikspārņa "Pipistrellus nathusii" nosaukuma sinonīms.
- Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
- Naucu ezers Nauču ezers Drustu pagastā.
- rē Nauda (rubļi).
- saņi Nauda (santīmi).
- saņiki Nauda (santīmi).
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- kalims Nauda līgavas pirkšanai (dažām tautām).
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst azartspēlē.
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst loterijā.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- zagons Nauda vai narkotikas, ko ienes cietumā.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- līdzeklis Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā.
- kukuļnauda Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā kukulis (3).
- aitnauda Nauda, ko iegūst pārdodot aitas, aitu gaļu.
- peregons Nauda, ko pārskaita uz cita notiesātā rēķina.
- naudzeķe Nauda, līdzekļi (noglabāti zeķē).
- piķis Nauda, līdzekļi.
- zelta teļš Nauda, manta; naudas, mantas vara.
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- čeindžs Nauda; valūta.
- akča Nauda.
- armans Nauda.
- babki Nauda.
- bagzis Nauda.
- bašļi Nauda.
- čaukstošais Nauda.
- čunga Nauda.
- dinga Nauda.
- djeņga Nauda.
- droneži Nauda.
- drožki Nauda.
- feņa Nauda.
- filki Nauda.
- fors Nauda.
- ģenga Nauda.
- ģengas Nauda.
- ģengi Nauda.
- ģinalks Nauda.
- goļje Nauda.
- grabošais Nauda.
- groši Nauda.
- hrusti Nauda.
- kāposts Nauda.
- kapusta Nauda.
- kesi Nauda.
- knēķis Nauda.
- lave Nauda.
- ļepis Nauda.
- lopata Nauda.
- manī Nauda.
- maņka Nauda.
- mašenki Nauda.
- money Nauda.
- moni Nauda.
- moniņš Nauda.
- monits Nauda.
- pena Nauda.
- peņa Nauda.
- pengs Nauda.
- pesele Nauda.
- pesene Nauda.
- pesis Nauda.
- peso Nauda.
- puļi Nauda.
- sara Nauda.
- sarmaks Nauda.
- skanīgais Nauda.
- šmele Nauda.
- šmeļi Nauda.
- šmelis Nauda.
- vozduhs Nauda.
- mintūžnieks Naudas aizdevējs.
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- pecunia Naudas apzīmējums latīņu valodā, norāda uz lopiem, kā pirmatnējo maiņas līdzekli.
- gratifikācija Naudas balva; arī apbalvojums.
- kupīra Naudas biļete, akcija, obligācija vai cits vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību uz tā; skaidra nauda.
- kopmaksājums Naudas darījums, kurā visa summa tiek samaksāta vienā reizē.
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- demonetizācija Naudas funkcijas atņemšana monētām; izdara valsts likumdošanas ceļā vai administratīvā kārtībā; saistīta ar naudas sistēmas maiņu vai politiskiem apsvērumiem.
- muņa Naudas gabals, monēta, nauda.
- muniņš Naudas gabals, monēta, nauda.
- dālderis Naudas gabals.
- demonetizēšana Naudas iekārtas atraušana no saistības ar konkrētu metālu.
- kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
- filargirija Naudas kāre.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- krājkastīte Naudas krāšanai paredzēts noslēgts trauks ar šauru spraugu monētu, naudaszīmju iemešanai.
- mintūzis Naudas krātuve.
- eirovalūtas Naudas līdzekļi aiz šo valūtu emitējošo valstu robežām esošo banku kontos.
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- pirktspēja Naudas līdzekļi, ko var izmantot preču pirkšanai.
- pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
- kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa.
- finansēšana Naudas līdzekļu iedalīšana noteiktiem mērķiem.
- kreditēšana Naudas līdzekļu novirzīšana no viena saimniecības posma citam posmam uz atmaksājamības pamata.
- žirēšana Naudas līdzekļu pārrakstīšana no viena klienta konta cita klienta kontā bez skaidras naudas lietošanas, piem., žirobankā.
- refinansēšana Naudas līdzekļu sagādāšana kāda projekta vai pasākuma finansēšanai; parādu dzēšana ar jauniem aizņēmumiem.
- lāde Naudas līdzekļu uzkrājums sabiedriskam mērķim.
- portfeļieguldījumi Naudas līdzekļu vai kapitāla ieguldīšana parastas akciju paketes iegādei vai līdzdalības iemaksas veikšana kādā ārzemju uzņēmumā.
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
- mensārijs Naudas mainītājs.
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai.
- portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
- murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis.
- trapezīdi Naudas mijēji Senajā Grieķijā, kas darbojās pie svētnīcām un tirgus laukumos.
- vkladčiks Naudas noguldītājs.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- subsidijs Naudas pabalsts, palīdzība.
- koža Naudas paciņa.
- kožanka Naudas paciņa.
- kožans Naudas paciņa.
- kožuha Naudas paciņa.
- kruzeiro Naudas pamatvienība Brazīlijā 1942.-1986. g., vienāda ar 100 sentavo.
- kruzado Naudas pamatvienība Brazīlijā 1986.-1990. g.
- leva Naudas pamatvienība Bulgārijā, 1 l = 100 stotinku.
- vona Naudas pamatvienība Dienvidkorejā (Korejas Republikā) un Ziemeļkorejā (Korejas TDR).
- franks Naudas pamatvienība Francijā, Beļģijā un Luksemburgā līdz 2002. g.
- loti Naudas pamatvienība Lesoto Karalistē.
- eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo.
- franks Naudas pamatvienība Šveicē un vairākās citās valstīs.
- reskontro Naudas pārvedums no viena rēķina uz otru.
- transferts Naudas pārvedums no vienas finansiālas iestādes uz citu vai arī no vienas valsts uz citu.
- transferts Naudas pārvedums pa telegrāfu.
- asignācija Naudas piešķīruma apsolījums.
- revalorizācija Naudas reformas veids - papīrnaudas maiņa pret zeltu pēc tās nomināla atjaunošanas.
- inkasācija Naudas savākšana uzņēmumos un nodošana bankā.
- bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- naudassods Naudas sods - kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu veidu sistēmā un var būt piemērots kā pamatsods vai papildsods.
- sodnauda Naudas sods.
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums.
- pārmaksa Naudas summa, ar kuru kas ir pārmaksāts.
- banka Naudas summa, kas figurē kāršu spēlē.
- diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
- dienasnauda Naudas summa, ko darba devēji piešķir darbiniekam, kas dodas komandējumā.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
- eskrou Naudas summas deponēšana bankā uz citas personas vārda, lai tā varētu saņemt šo naudas summu tikai pēc noteiktu nosacījumu izpildes.
- izdevums Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
- norakstījumi Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz preču un pakalpojumu pašizmaksu.
- izmaksājumi Naudas summas, ko uzņēmums izdevis pārskata periodā.
- beznaudība Naudas trūkums, monētu un papīra naudas nelietošana.
- bezštoks Naudas trūkums.
- ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses.
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- drachma Naudas un svara vienība; drahma.
- emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
- krājkonts Naudas uzkrājuma konts.
- kollekte Naudas vai dāvanu vākšana labdarīgiem nolūkiem.
- ubagošana Naudas vai pārtikas, dažkārt arī kā cita lūgšana garāmgājējiem.
- kapšuks Naudas vai tabakas maks.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- kvarta Naudas vienība - viena ceturtā daļa no rubļa jeb 25 kapeikas.
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sū Naudas vienība (Francijā līdz 20. gs. vidum); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz 2002); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- červoncs Naudas vienība (PSRS no 1922. līdz 1947. gadam) - 10 rubļi; attiecīgā naudas zīme.
- leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- afgāns Naudas vienība Afganistānā, vienāda ar 100 puliem.
- leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem.
- kvanza Naudas vienība Angolas Republikā, sīknauda - santīms.
- drams Naudas vienība Armēnijā.
- rubelis Naudas vienība Baltkrievijā.
- taka Naudas vienība Bangladešas Tautas Republikā, sīknauda - poiša.
- gonda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas; gunda.
- gunda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas.
- pula Naudas vienība Bostvānas Republikā, sīknauda - tebe.
- reāls Naudas vienība Brazīlijā.
- ngultrums Naudas vienība Butānas Karalistē.
- krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā.
- hvans Naudas vienība Dienvidkorejā.
- nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents.
- birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents.
- dalasi Naudas vienība Gambijas Republikā, sīknauda - bututs.
- lari Naudas vienība Gruzijā, sīknauda - tetri.
- lars Naudas vienība Gruzijā.
- ketsals Naudas vienība Gvatemalas Republikā, sīknauda - sentavo.
- kauri Naudas vienība Gvinejas Republikā 1971.-1986. g. (pastāvēja 50 kauri monētas).
- gurds Naudas vienība Haiti Republikā, sīknauda - santīms.
- lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo.
- krona Naudas vienība Igaunijā un Slovākijā pirms eiro ieviešanas.
- tomans Naudas vienība Irānā, 10 riālu vērtībā.
- šekels Naudas vienība Izraēlā; 1 š. = 100 agorotu.
- kaks Naudas vienība Kambodžā, vienāda ar 0,1 rielu.
- tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa.
- šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- soms Naudas vienība Kirgizstānā.
- kolons Naudas vienība Kostarikā un Salvadorā.
- ļans Naudas vienība Ķīnā 14. gs. - 1933. g.
- taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi.
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
- kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības).
- ariari Naudas vienība Madagaskaras Republikā, sīknauda - iraimbilanja.
- ringits Naudas vienība Malaizijā, sīknauda - sens.
- rūfija Naudas vienība Maldīvijā, sīknauda - lari.
- ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums.
- grano Naudas vienība Meksikā 20. gs. 1. pusē.
- kjats Naudas vienība Mjanmā (Birmā).
- metikals Naudas vienība Mozambikas Republikā, sīknauda - sentavo.
- guldenis Naudas vienība Nīderlandē līdz 2002. g.; attiecīgā naudas zīme.
- naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo.
- kordoba Naudas vienība Nikaragvas Republikā, apritē kopš 1912. gada.
- kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
- gvarani Naudas vienība Paragvajā; 1 gvarani = 100 sentimo.
- bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas.
- tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
- dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
- leone Naudas vienība Sjerraleones Republikā, sīknauda - cents.
- peseta Naudas vienība Spānijā no 18. līdz 20. gs., attiecīgā naudas zīme, monēta.
- guldenis Naudas vienība Surinamā un Nīderlandes Antiļos; attiecīgā naudas zīme.
- lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents.
- somons Naudas vienība Tadžikistānas Republikā, sīknauda - dirams.
- bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs.
- paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti.
- penge Naudas vienība Ungārijā 1925.-1946. g., sudraba monēta vienāda ar 100 filleriem.
- soms Naudas vienība Uzbekistānā.
- sums Naudas vienība Uzbekistānas Republikā, sīknauda - tijins.
- dubultdālderis Naudas vienība vai cena divu dālderu vērtībā.
- zairs Naudas vienība Zairas Republikā 1971.-1997. g.
- denārs Naudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā.
- cents Naudas vienība, sīka monēta, parasti kādas valsts valūtas vienības 1/100; eirozonas valstīs eiro 1/100.
- pusgineja Naudas vienība, summa, kas vienāda ar 10,5 šiliņiem (Lielbritānijā, līdz 1971. g.).
- gineja Naudas vienība, summa, kas vienāda ar 21 šiliņu (līdz 1971. g.).
- gravieris Naudas viltotājs.
- dakšina Naudas ziedojums braminam par rituālo pakalpojumu veikšanu.
- desmitlatnieks Naudas zīme desmit latu vērtībā.
- desmitrubulis Naudas zīme desmit rubļu vērtībā.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- divdesmitpiecnieks Naudas zīme divdesmit piecu vienību vērtībā.
- divdesmitnieks Naudas zīme divdesmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
- tūkstošnieks Naudas zīme tūkstoš vienību vērtībā.
- piecrubulis Naudas zīme, monēta piecu rubļu vērtībā.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības mainīšana, lai stabilizētu valūtu un vienkāršotu norēķinus.
- naudkārība Naudaskāre.
- naudkārīgs Naudaskārs.
- ķiķis Naudasmaks, daudz naudas.
- deņķelbuks Naudasmaks; kabatas portfelis.
- naudzutis Naudasmaks; naudaszutis.
- bugais Naudasmaks.
- gumanos Naudasmaks.
- kašeļoks Naudasmaks.
- kašmaks Naudasmaks.
- naudaszutis Naudasmaks.
- naudmuķis Naudasmaks.
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
- naudas papīrs Naudaszīmju papīrs.
- ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi.
- naudenieks Naudenieki.
- naudelis Naudīgs, bagāts cilvēks.
- naudes Naudīgs.
- naudots Naudīgs.
- Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- notrampelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
- notrembelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
- naudīte Naudulis.
- naudīte Naudulis.
- naudule Naudulis.
- pēnisi Nauduļi ("Thlaspi").
- thlaspi Nauduļi.
- Naucupe Naudupe, Bārtas pieteka.
- Naudaskalna purvs Nauduševas purvs Balvu novada Balvu pagastā.
- Malinowka Naujene.
- Kekļauka Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" otrs nosaukums.
- gribustieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" iedzīvotāji.
- Gribūsti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukuma variants.
- Grybusti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Grustāniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" nosaukuma variants.
- hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
- Janoseļa Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukuma variants.
- Januseli Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukums latgaliski.
- Jezupova Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezufova" nosaukuma variants.
- jezupavieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezupava" iedzīvotāji.
- jurīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" iedzīvotāji.
- kašatnieki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji.
- kašatniki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji.
- Kašatnīki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatniki" nosaukuma variants.
- katinēlieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Katinēļi" iedzīvotāji.
- Kaušeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukuma variants.
- Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski.
- Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
- Kursīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants.
- Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants.
- Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Svetafors Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Luksofors" bijušais nosaukums.
- Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants.
- Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
- Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums.
- Lukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants.
- Ļukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants.
- Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
- Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski.
- markovieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
- Maskalāni Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Maskaļāni" nosaukuma variants.
- krivinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krivini" iedzīvotāji.
- Krīveniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants.
- Krīviniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants.
- Melderiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiškas" nosaukums latgaliski.
- Melderiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiški" nosaukuma variants.
- naujenieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Naujene" iedzīvotāji.
- Naujine Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Naujene" nosaukuma variants.
- Neiciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" bijušais nosaukums.
- Niciši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" nosaukuma variants.
- ruģelieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ruģeļi" iedzīvotāji.
- Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Rūkliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants.
- Sandariški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukuma variants.
- Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski.
- sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji.
- Sargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukuma variants.
- Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski.
- Sluciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukuma variants.
- Sluciškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukums latgaliski.
- stropieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropi" iedzīvotāji.
- stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji.
- teivānieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Teivāni" iedzīvotāji.
- Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vacpiļs Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukums latgaliski.
- Vecie Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukuma variants.
- Vacī Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukums latgaliski.
- viļuši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļuši" iedzīvotāji.
- zastencieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" iedzīvotāji.
- Zascenki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
- Zīdieniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukuma variants.
- Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
- židinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židiņi" iedzīvotāji.
- Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski.
- Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
- naukrārs Naukrārijas vadītājs.
- Naukschen Naukšēni.
- naukšēnieši Naukšēnu apkārtnē; Naukšēnos.
- Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- dīķerieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Dīķeri" iedzīvotāji.
- erinieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Eriņi" iedzīvotāji.
- juratieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurata" iedzīvotāji.
- Koenigshof Naukšēnu novada Ķoņu pagasta bijušais nosaukums.
- naukšēnieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji.
- nurmieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nurmi" iedzīvotāji.
- tēcēnieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tēcēni" iedzīvotāji.
- Naukschen Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Naukšenskaja Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Novļāni Nauļāni, apdzīvota vieta Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Jaunezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Novļānu ezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Nevļānu ezers Nauļānu ezers Robežnieku pagastā.
- Nevļānu kalns Nauļānu kalns Robežnieku pagastā.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka.
- nauplius Nauplijs.
- Areops-Enaps Nauru (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā - pirmatnējais zirneklis, kas sāka jūras un debesu radīšanu.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- Aivo Nauru Republikas distrikts (_Aiwo_), atrodas Nauru salas rietumu piekrastē.
- Jarena Nauru Republikas galvaspilsēta, 670 iedzīvotāju (1992. g.).
- Annas rags Nauru salas Klusajā okeānā galējais ziemeļu punkts (_Anna Point_).
- NR Nauru, valsts divburtu kods.
- Nauru Republika Nauru, valsts pilnais nosaukums ("Ripublik Naoero" / "Republic of Nauru").
- NRU Nauru, valsts trīsburtu kods.
- nautilus Nautili.
- nautiloidea Nautiloīdi.
- nautilids Nautiloīds.
- Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- nautrēnieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nautrēni" iedzīvotāji.
- Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- zaļmuizieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmuiža" iedzīvotāji.
- nebrī Nav atļauts, aizliegts.
- nebrīv Nav atļauts, aizliegts.
- nespīd Nav izredžu, nav iespējams, nereāli.
- absens Nav klāt, iztrūkst.
- nečaučīgs Nav labs, gudrs.
- Npk Nav par ko.
- nei Nav pat.
- vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
- MYOB Nav tava darīšana (angļu "mind your own business"; īsziņās).
- nalūn Nav vērts.
- diezkā Nav zināms (saprotams) kā.
- diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes.
- diezinkāds Nav zināms kāds.
- diezinkur Nav zināms kur.
- diezin kā Nav zināms, kā.
- diezin kad Nav zināms, kad.
- diezin kāds Nav zināms, kāds.
- diez kas Nav zināms, kas.
- diezin kur Nav zināms, kur.
- diezin kurp Nav zināms, kurp.
- tu-tū Nav; pazudis.
- nāni Nav.
- nau Nav.
- navaide Nav.
- navaidin Nav.
- navaidina Nav.
- nebā Nav.
- neir Nav.
- nev Nav.
- neva Nav.
- nevā Nav.
- nevād Nav.
- nevaida Nav.
- nevaide Nav.
- nevaiden Nav.
- nevaidena Nav.
- nevaidenas Nav.
- niva Nav.
- Novogrudoka Navahrudaka, pilsēta Baltkrievijā.
- Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu.
- Jeji Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - gari - demiurgi.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- Novalukomļa Navalukomļa, pilsēta Baltkrievijā.
- Novolukomļa Navalukomļa, pilsēta Baltkrievijā.
- Ūiva Navana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Uaimh_).
- ņātrcirsne Nāvcirte.
- nāvs Nāve 1.
- limoktonija Nāve no bada; pašnāvība badojoties.
- elektrotanāzija Nāve no elektrības.
- krantiks Nāve par nodevību.
- lētum Nāve, gals, bojāeja.
- bojāeja Nāve, miršana; iznīkšana, izbeigšanās.
- mirtans Nāve, miršana.
- mirte Nāve, miršana.
- smērts Nāve; smerte.
- amba Nāve.
- čeks Nāve.
- dusa Nāve.
- eksanimācija Nāve.
- ekspirācija Nāve.
- izkaptnieks Nāve.
- kaulainā Nāve.
- kaulains Nāve.
- kaulaiņš Nāve.
- mirts Nāve.
- mors Nāve.
- mūža dusa Nāve.
- nāvesmiegs Nāve.
- nepielūdzamā Nāve.
- nove Nāve.
- smerte Nāve.
- smierts Nāve.
- beigts Nāvei, bojā ejai nolemts; neglābjams.
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
- slepkaviski Nāvējoši.
- nāvējoši Nāvējošs.
- macabre Nāves (dziesma, deja u. tml.).
- apotanāzija Nāves attālināšana; dzīvības pagarināšana.
- nāvītis Nāves bērns.
- smiltnieks Nāves epitets.
- Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV.
- Miroņjūra Nāves jūra.
- elektrobioskopija Nāves konstatēšana ar elektriskās strāvas palīdzību; trīs stundas pēc nāves iestāšanās muskuļi vairs nereaģē uz faradisko strāvu.
- rāvējs Nāves pavārds.
- ģiltene Nāves personifikācija.
- nekromimēze Nāves simulācija.
- suplicijs Nāves sods.
- viška Nāves sods.
- tanatoss Nāvesdziņa.
- nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību.
- galināties Nāvēt sevi.
- galināt Nāvēt.
- mušīt Nāvēt.
- nāvcirksne Nāvīga (indīga) čūska, odze.
- ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs.
- kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus.
- naktouss Navigācijas iekārta kuģa kompasa uzstādīšanai, magnētu kompensatoru izvietojumam kopā ar regulēšanas ierīcēm.
- paralēlskala Navigācijas instruments, kas sastāv no diviem ar metāla skavām sastiprinātiem paralēliem lineāliem; pārvietojot p-u pa navigācijas karti, tiek saglabāts paralēlais virziens.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi.
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama.
- vērumzīmes Navigācijas zīmes (dažreiz bākas), kas veido navigācijas vērumu.
- zibšņuguns Navigācijas zīmju signāls ar raksturīgiem īsiem gaismas uzliesmojumiem (zibšņiem), kuriem seko ilgāks tumsas brīdis.
- aiznāvēt Nāvīgi ievainot.
- miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
- sublimēts Nāvīgs dzīvsudraba savienojums, dzīvsudraba bihlorids, ko daudz lieto medicīnā.
- nedabls Nāvīgs, indīgs.
- letalis Nāvīgs, nāvējošs.
- smērtīgs Nāvīgs.
- navicula Navikulas.
- naviculaceae Navikulu dzimta.
- diploneis Navikulu dzimtas ģints.
- gomphonema Navikulu dzimtas ģints.
- gyrosigma Navikulu dzimtas ģints.
- stauroneis Navikulu dzimtas ģints.
- caloneis Navikulu dzimtas kramaļģu ģints.
- nāsenis Nazāls līdzskanis.
- tutināt Nazi asināt.
- elektrotoms Nazim līdzīgs instruments, ko lieto audu atdalīšanai ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai).
- grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai.
- nannis Nazis (bērnu valodā).
- skaldnazis Nazis (kā) skaldīšanai.
- grebtuve Nazis (zirga) nagu kopšanai.
- ankilotoms Nazis ankilotomijai.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- pusnazis Nazis ar daļēji nolauztu, paīsu asmeni.
- potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
- vikiduha Nazis ar izlecošu asmeni.
- melnspalis Nazis ar melnu spalu.
- bulis Nazis ar nodilušu galu.
- ģelberis Nazis ar sabojātu atsperi.
- ģelzenis Nazis bez spala, slikts nazis.
- ģelzens Nazis bez spala, slikts nazis.
- ģilzens Nazis bez spala, slikts nazis.
- bezspalis Nazis bez spala.
- ģelzinis Nazis bez spala.
- fistulotoms Nazis fistulas pāršķelšanai.
- šķērsgriezējnazis Nazis papīra griešanai diagonālā virzienā.
- šķilis Nazis skalu plēšanai.
- šķīlis Nazis skalu plēšanai.
- ekhondrotoms Nazis skrimšļaudu izgriešanai.
- enterotoms Nazis zarnas pārgriešanai.
- pero Nazis, duncis.
- duncēns Nazis, duncītis.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- klidzis Nazis, kam vaļīgs asmens.
- pliksānis Nazis, kam vienā sānā nav spala.
- ciklotoms Nazis, ko lieto ciklotomijā.
- cistotoms Nazis, ko lieto cistotomija.
- mesers Nazis, somu duncis, duncis.
- ģelfins Nazis.
- nāzis Nazis.
- nāzs Nazis.
- nožiks Nazis.
- peilis Nazis.
- piskars Nazis.
- pletka Nazis.
- stilets Nazis.
- supinators Nazis.
- tučiņš Nazis.
- žalo Nazis.
- NG Nazogastrāls (angļu "nasogastric").
- ķēpslis Nazs bērns, kas vēl nestaigā.
- Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
- Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
- ģelzans Naža asmens.
- ģelzenis Naža asmens.
- ģelzens Naža asmens.
- ģelznis Naža asmens.
- ģilzens Naža asmens.
- luķis Naža spala uzmava.
- pārzobe Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums, kas rodas nepareizi asinot.
- pārzobi Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums.
- slīpmanis Nažu asinātājs.
- nažnieks Nažu fabrikants, nažu pārdevējs.
- nažkalis Nažu kalējs.
- nažveidīgs Nažveida.
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
- Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
- ni Ne (1).
- ni Ne (2); arī nē.
- neba Ne 2(1).
- škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
- ieiekšens Ne gluži pilns.
- iekritens Ne gluži pilns.
- paradiagnoze Ne gluži precīza diagnoze.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- mazbagāts Ne īpaši bagāts, nabadzīgs.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt.
- negaļā Ne kā gaļā.
- nekatrs Ne katrs.
- vismaz Ne mazāk kā.
- bijums Ne nieka, ne vēsts.
- pārvēžām Ne pa sliedēm.
- pārvēžus Ne pa sliedēm.
- apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- grebēsts Ne pārāk gara, tieva kārts; salmu jumta kārts.
- šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam.
- nopauksnīt Ne pārāk stipri nopērt.
- pagājiens Ne pārāk tāls gājiens (kas nav nogurdinošs).
- ķerstakla Ne pārāk uzticīga sieviete.
- klincains Ne pilnībā izcepts, negatavs.
- nelabens Ne pilnīgi labs.
- kurš Ne pirmo, ne vienu vien.
- izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
- šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
- šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā.
- kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā.
- kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
- nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- tik Ne tikai - bet arī.
- netikvien Ne tikai.
- tikvien Ne tikai.
- nene Nē tomēr, pavisam nē.
- nevien Ne vien; ne tikai, ne vienīgi.
- iekļinkāt Ne visai ātri ieskriet.
- klimināt Ne visai ātri rikšot.
- nicik Ne visai daudz; pamaz.
- nedrīži Ne visai drīz.
- nedagudrs Ne visai gudrs.
- nepagudrs Ne visai gudrs.
- urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties.
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
- pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
- pārskrāpēt Ne visai rūpīgi pārsukāt, pārķemmēt.
- piešūstelēt Ne visai rūpīgi piešūt.
- plonckāt Ne visai rūpīgi skalot, mazgāt.
- uzšūstīt Ne visai rūpīgi uzšūt (uz kā, kam virsū).
- izšūstelēt Ne visai rūpīgi, pavirši izšūt.
- pačurnīt Ne visai rūpīgi, pavirši pamazgāt.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- vetēt Ne visai stipri sist.
- nebalts Ne visai tīrs.
- necieš Ne visai.
- nevisā Ne visai.
- nei Ne-ne.
- nebe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
- nele Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
- nibe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
- nag Ne, nedz.
- naģ Ne, nedz.
- neģ Ne, nedz.
- neģi Ne, nedz.
- nel Ne, tomēr ne.
- nela Ne, tomēr ne.
- non Ne.
- ait Nē.
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- (no)turēties virs (arī uz) ūdens Ne(no)grimt ūdenī.
- preilene Neaicināta kāzu viešņa.
- iesagrūsties Neaicinātam ierasties.
- nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms.
- stuovmači Neaicinātie kāzu viesi.
- uznākulis Neaicināts viesis.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
- cielavene Neaizmirstule ("Myosotis").
- neaizmirstulīte Neaizmirstule ("Myosotis").
- cielavenes Neaizmirstules ("Myosotis").
- cielaviņes Neaizmirstules ("Myosotis").
- mauragas Neaizmirstules ("Myosotis").
- neaizmirsteles Neaizmirstules ("Myosotis").
- ņezabuģ Neaizmirstules ("Myosotis").
- myosotis Neaizmirstules.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
- brīvs Neaizņemts; tukšs.
- vieksts Neaizsalstoša vieta ūdenī.
- duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
- soknajs Neaizsalstošs dūksnājs, muklājs.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis.
- lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- dziedrs Neaizsegts apaļkoks (guļbūves sienā).
- neaizkaramība Neaizskaramība.
- neaiztiekamība Neaizskaramība.
- sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams.
- neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
- inviolābils Neaizskarams.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- leicīns Neaizstājama aminoskābe, ir augu un dzīvnieku olbaltumvielās.
- izoleicīns Neaizstājama aminoskābe; ir gandrīz visās olbaltumvielās.
- neaizvietojams Neaizstājams (2).
- neatvietojams Neaizstājams (2).
- neaizkarams Neaiztiekams, neaizskarams.
- neaizkarts Neaiztikts.
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
- histidīns Neaizvietojama aminoskābe; organismā dekarboksilējas, veidojot histamīnu.
- kambiāta Neakorda skaņa uz vājās taktsdaļas.
- pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas.
- neaktīnisks Neaktīniskais apgaismojums - fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas.
- profermenti Neaktīvi fermentu paveidi.
- profibrinolizīns Neaktīvs fibrinolizīna priekštecis.
- progastrīns Neaktīvs gastrīna priekštecis.
- Homo neanderthalensis Neandertāles cilvēks.
- klancis Neapaudzis lauka gabals.
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
- grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver.
- uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
- netalantīgs Neapdāvināts.
- refleksija Neapdomāta, spontāna rīcība.
- neapdomīgums Neapdomība.
- neprāzdna Neapdomīga rīcība.
- izkroķīt Neapdomīgi atdot, izdāļāt, iztērēt.
- izkruķīt Neapdomīgi atdot, izdāļāt, iztērēt.
- nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- ļeverēt Neapdomīgi pļāpāt, pļukšķēt.
- dirselēt Neapdomīgi strādāt vai runāt.
- nopļundurēt Neapdomīgi un pavirši nēsāt (apģērbu).
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- krest Neapdomīgi, nevajadzīgi tērēt (mantu, naudu).
- aplumai Neapdomīgi, nevietā.
- drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
- drepelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- drepeļot Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
- neapcerīgi Neapdomīgi.
- neapdomīgai Neapdomīgi.
- aberis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvenis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvinis Neapdomīgs cilvēks.
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
- drebstelīgs Neapdomīgs, nemierīgs.
- plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
- širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
- gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
- tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- dross Neapdraudēts.
- pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
- izmiris Neapdzīvots, pamests.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- šaparis Neapkurināma, vēsa telpa pārtikas produktu uzglabāšanai; pieliekamais.
- neatķērība Neapķērība.
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
- ķoburs Neapķērīgs cilvēks.
- milmis Neapķērīgs cilvēks.
- zatormožonnijs Neapķērīgs cilvēks.
- bezgalvis Neapķērīgs, neapdomīgs cilvēks.
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
- biks Neapķērīgs.
- neatķērīgs Neapķērīgs.
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana.
- erelis Neapmierināms, uzstājīgs bērns.
- izpurpināt Neapmierināti (nelaipni) runāt.
- ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
- iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
- pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
- nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
- nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
- papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
- pablorkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- pablurkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- korkšēt Neapmierināti, īgni (ko) runāt, sacīt.
- brakšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brākšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brakšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brākšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
- noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
- paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
- pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
- pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
- dismorfobija Neapmierinātība ar savu figūru.
- bunte Neapmierinātības izpausme.
- malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
- malcontents Neapmierinātie, Francijā politiskās partijas, kas nav apmierinātas ar pastāvošo valdību.
- kunkša Neapmierināts bērns.
- urkšķis Neapmierināts cilvēks; īgņa.
- ņurkste Neapmierināts rūcējs, īgņa; ņuršķis (3).
- ņuršķis Neapmierināts rūcējs, īgņa.
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
- pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem.
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
- nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
- nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs.
- vīlies Neapmierināts.
- slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- nepietiekams Neapmierinošs (3).
- gruzons Neapmierinošs emocionālais stāvoklis.
- neapnicīgs Neapnīkstošs (2).
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda.
- quintina Neapoles 15. gs. sudraba 1/5 karlīno monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem.
- sestino Neapoles 15.-16. gs. monēta, vienāda ar 2 kavaliem ("cavallo").
- karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
- neapolieši Neapoles pilsētas Itālijā, kā arī Neapoles karaļvalsts (līdz 1860. g.) iedzīvotāji.
- tartaļa Neapoles tautas komēdijas raksturīga maska.
- grodenapls Neapoles vārdā nosaukts zīda audums.
- quintuplo Neapoles zelta 5 dukātu monēta.
- neapolitānieši Neapolieši.
- neapdoma Neappdomība, pārsteidzība.
- bezrobežu Neaprobežots, bezgalīgs.
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- pabirze Neapsēta vai divkārši apsēta sējumu josla.
- tīrelis Neapsēts, kails lauks.
- nekurināts Neapsildīts (par telpām).
- indiskutabls Neapspriežams; pārspriešanai nevēlams.
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
- ežmalīte Neapstrādāta josla starp laukiem.
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
- jēlpuse Neapstrādātā puse.
- iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu.
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās).
- pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē.
- dzedziedains Neapstrādāta, nekopta zeme.
- robežstiga Neapstrādāta, platāka sleja (starp divu saimniecību laukiem).
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- kņipi Neapstrādāti kaņepāji.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
- atsēle Neapstrādāts tīrums.
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- lasts Neapstrādātu dēļu mērs, vienāds ar 40 kubikpēdām.
- apodiktisks Neapstrīdams, loģiski nepieciešams (par spriedumiem).
- indisputābils Neapstrīdams.
- beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
- hiperemēze Neapturama vemšana.
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- neapvaldīti Neapvaldīts (2).
- ireversibilitāte Neapvēršamība.
- instinkts Neapzināta tieksme; nojauta.
- automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs.
- eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- simbolisms Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums.
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- aptāmiņ Neapzināti, bezjēdzīgi, bez sapratnes.
- morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties.
- katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi.
- apjaust Neapzināts, instinktīvs.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- rutine Neapzinīga rīcība, darbība, domāšana, kas palikusi par ierašu; bailes no jaunievedumiem.
- involuntārs Neapzinīgs, no gribas neatkarīgs.
- neapzinība Neapzinīgums.
- leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
- nedziedējams Neārstējams (2).
- nedziedināms Neārstējams (2).
- skrimšķis Neartikulēta skaņa, kas nāk no rīkles.
- zāklis Neārtnelis, palaidnis.
- notrulēt Neasam kļūt.
- liess Neass (tikai savienojumā "liess nazis").
- buinis Neass cirvis, nazis.
- ambulis Neass cirvis.
- builis Neass cirvis.
- ķulis Neass cirvis.
- smule Neass iespiedums, burta attēla sasmulēts ēnojums, rodas no mašīnas nepilnīga gājiena.
- bulans Neass nazis vai cirvis.
- trulis Neass nazis, arī neass cirvis.
- bole Neass nazis.
- bolis Neass nazis.
- čuilis Neass nazis.
- peilis Neass nazis.
- žulis Neass nazis.
- dutene Neass rīks vai ierocis; dute.
- dute Neass rīks vai ierocis.
- notrulis Neass, notrulināts.
- ķuls Neass, truls.
- uls Neass, truls.
- builis Neass.
- ķuips Neass.
- kups Neass.
- ķups Neass.
- truls Neass.
- disharmonēt Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko).
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums.
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- pretruna Neatbilstība, nesaskaņa.
- iritācija Neatbilstoša vai pārmērīga ierosa.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām, arī nevēlami.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- muļķis Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
- disharmonisks Neatbilstošs; nesaskanīgs, nesaskaņots.
- paturēt Neatdot (kādam); arī paņemt (sev).
- dvinuķ Neatdot kārtīs nospēlēto.
- fufeļ Neatdots parāds.
- fufeļs Neatdots parāds.
- fuflo Neatdots parāds.
- nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta.
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē.
- novecošana Neatgriezenisks organisma individuālās attīstības process.
- ireversibls Neatgriezenisks; neatjaunojams.
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
- irreversibilitāte Neatgriezeniskums.
- neatgriezenība Neatgriezeniskums.
- ireparabls Neatjaunojams, neizlabojams (galvenokārt struktūras nozīmē).
- neattapīgs Neatjautīgs, neapķērīgs.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
- independence Neatkarība.
- independentisms Neatkarības prasīšana un aizstāvēšana.
- vārtsargs Neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas institucionālajiem investoriem sniedz konsultācijas par riska kapitāla investīciju projektiem.
- Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
- NSA Neatkarīgā studentu asociācija.
- NeLLJA Neatkarīgās Latvijas lauku jaunatnes apvienība.
- WRT Neatkarīgi no (angļu "with respect to"; īsziņās).
- esamība Neatkarīgi no apziņas pastāvošā, objektīvā pasaule, matērija.
- NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.
- bagatieris Neatkarīgs cilvēks.
- azonāls Neatkarīgs no zonālajām īpašībām.
- brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
- autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
- independents Neatkarīgs, patstāvīgs.
- voļņš Neatkarīgs; patstāvīgs.
- RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks").
- gluhars Neatklāts noziegums.
- visjačka Neatklāts noziegums.
- visjaks Neatklāts noziegums.
- zadki Neatklāts noziegums.
- zadoks Neatklāts noziegums.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
- noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt.
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- atkūkāt Neatlaidīgi censties pierunāt, ietekmēt.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- maļīties Neatlaidīgi ko prasīt; lūgties.
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- urbt Neatlaidīgi mācīties.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- šnakarēt Neatlaidīgi meklēt; izložņāt.
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- zelēt Neatlaidīgi runāt to pašu.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- čūrāt Neatlaidīgi un neapnicis strādāt.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- kalbīties Neatlaidīgi uzmākties ar kādu lūgumu, prasību.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- uztielēties Neatlaidīgi uzmākties.
- ierīvēt Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
- uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
- neatlaiden Neatlaidīgi, bez mitēšanās.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- instante Neatlaidīgi.
- pressante Neatlaidīgi.
- derža Neatlaidīgs cilvēks.
- ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.
- ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna, stacija.
- nenovilcināms Neatliekams, steidzams.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
- pirātisms Neatļauta programmatūras vai integrēto shēmu kopēšana personiskai vai komerciālai izmantošanai.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā).
- izčamarēt Neatļauti izspiegot.
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
- izšmugulēt Neatļautiem līdzekļiem, ar viltu panākt (ko).
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus.
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- bross Neatļautu priekšmetu pārmešana pār cietuma sētu.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal).
- neierasties Neatnākt.
- neatraujams Neatņemams (3).
- soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- neatrisināmi Neatrisināms.
- neatšķetināms Neatrisināms.
- izlaist Neatskaņot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) - par psihisku stāvokli.
- urdīgs Neatslābstošs, uzmācīgs (par psihisku stāvokli).
- nenogurdināms Neatslābstošs.
- selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles.
- adiagnostisks Neatšķirams, nenoteicams vai grūti pazīstams (medicīnā).
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
- proguls Neattaisnots darba kavējums.
- neatmaņa Neattapība.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
- noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
- antons Neattapīgs cilvēks, muļķis.
- ausainis Neattapīgs cilvēks.
- vista Neattapīgs cilvēks.
- pīle Neattapīgs un lēns cilvēks.
- neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks.
- aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
- aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
- teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
- aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- nepratīgs Neattapīgs, neprasmīgs.
- lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
- neatsacīties Neatteikties.
- neizvairīties Neatteikties.
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
- mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne.
- zliņa Neattīstīta sieviete.
- frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- lekmeris Neattīstīts cilvēks.
- urla Neattīstīts jaunietis.
- poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
- poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
- akrāzija Neatturība, pašsavaldīšanās trūkums.
- onomatolālija Neatvairāma dziņa atkārtot vārdus.
- nozomānija Neatvairāma iedoma, ka slimo ar neizārstējamu slimību.
- gamomānija Neatvairāma tieksme stāties jaunā un atkal jaunā laulībā.
- līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- irreducibils Neatvedināms.
- neuzsliekties Neatvēlēt, nedot (kādam ko).
- nevīdēties Neatvēlēt, nenosliekt.
- buļļacs Neatverams lodziņš kajītes sānos.
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
- aizaliegties Neatzīt savu vainu, pārkāpumu.
- liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
- nenorāts Neaudzināts, maz bārts.
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
- ampls Neaudzināts.
- aģenēze Neauglība.
- nevaislība Neauglība.
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
- bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
- čārba Neauglīga smiltszeme.
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
- posns Neauglīgs (par augsni).
- pusts Neauglīgs (par augsni).
- švaks Neauglīgs (par zemi, augsni); nemēslots.
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
- bauzena Neauglīgs pakalns, uzkalns.
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- kārns Neauglīgs, liess (par augsni).
- neproduktīvs Neauglīgs; tāds, kas nedod rezultātus; bez radītspējas.
- nerasmīgs Neauglīgs.
- nevaislīgs Neauglīgs.
- neaugstiņ Neaugsti.
- apperpt Neaugt labi.
- Angaura Neaura, Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
- nebada Neba 1.
- nebat Neba 1.
- nib Neba 1.
- niba Neba 1.
- nibi Neba 1.
- ništenko Nebaidies, nekas!
- NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis").
- ecru Nebalināts.
- atturēties Nebalsot ne par, ne pret.
- nebēdīgums Nebēdība.
- skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās.
- traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
- kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
- lascīvs Nebēdīgs.
- smaulains Nebēdīgs.
- nebēdnīca Nebēdniece.
- trakainis Nebēdnieks.
- nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība.
- irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis.
- blēņīgs Nebēdnīgs, izmanīgs uz nedarbiem.
- elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
- šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs.
- bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis.
- žalbers Nebēdnis, ēverģēlis.
- žalbiers Nebēdnis, ēverģēlis.
- žalburs Nebēdnis, ēverģēlis.
- blēņkopis Nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem.
- nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis.
- vallats Nebēdnis, pārgalvis.
- lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
- nepārredzams Nebeidzams.
- nepārskatāms Nebeidzams.
- plakarēties Nebeidzot vienu darbu, sākt citu.
- nebela Nebelas.
- NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
- gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- nesvabadība Nebrīve.
- nebrīve Nebrīvība (1).
- nebrīve Nebrīvība (2).
- nezvaļa Nebrīvprātība.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- palikt iepakaļ Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
- kārsīties Nebūt vienisprātis.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- nebūtin Nebūt.
- neesamība Nebūtība (1).
- nekuriene Nebūtība (1).
- nesaule Nebūtība, nāve.
- nebūtne Nebūtība, neesamība.
- ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts.
- nebūtiene Nebūtība.
- neziņa Nebūtība.
- natsah Necaha.
- bigne Necaurejams vai grūti caurejams skujkoku mežs.
- adiabātisks Necaurlaidīgs, izolēts; reakcija, kas noris bez siltuma zaudējuma vai rašanās.
- impermeābils Necaurlaidīgs; lietus mētelis.
- impenetrābils Necaurlaidīgs.
- tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
- fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
- guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes.
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- adiafans Necaurspīdīgs.
- epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu.
- neteka Neceļš, maldu ceļš.
- necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme; necieņa.
- necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme.
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
- niecinieks Necienīgs, nekrietns.
- pleiks Necienīgs.
- pleikšķis Necienīgs.
- neciena Necieņa.
- intolerabls Neciešams, nepanesams.
- nepaciešams Neciešams.
- necikiņ Necik 1.
- ildziņ Necik ildziņ - ne tik ilgi.
- neicik Necik.
- nicikīt Necik.
- kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- juris Necils cilvēks.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- palss Necils, neievērojams.
- kautrīgs Necils.
- kautrs Necils.
- necilvēcisks Necilvēcīgs (1).
- inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
- antihumāns Necilvēcīgs, vērsts pret humānismu.
- necilvēcīgs Necilvēcisks (1).
- bestija Necilvēks, briesmonis.
- bezdvēselis Necilvēks, briesmonis.
- Nečesa Nečisa, upe ASV.
- akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma.
- nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
- klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība.
- laupt Nedabiski izplest (acis).
- rencelēt Nedabiski smieties.
- necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
- saspīlēts Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
- nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
- pretdabība Nedabiskums, izvirtība, pretīgums.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- kalksnēt Nedabūt pietiekoši barību, pusbadā būt.
- neiegūt Nedabūt.
- lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert.
- kamols Nedalāms (vārdu, skaņu) kopums.
- diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
- nedarbis Nedarbnieks.
- stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- ģera Nedarbs.
- nadorbs Nedarbs.
- vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi.
- pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- pažulīt Nedaudz (kādu brīdi) slikti barot.
- pažubināt Nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti.
- pažubināties Nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti.
- paklēgāt Nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt.
- pasūrs Nedaudz (mazliet) sāļš.
- iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
- ieēst Nedaudz apēst.
- uzgruzdināt Nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- apspicēt Nedaudz apgriezt.
- apšpicēt Nedaudz apgriezt.
- uzgrust Nedaudz apgruzdēt.
- uzgruzdēt Nedaudz apgruzdēt.
- iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
- apspraukt Nedaudz aplobīt graudiem apvalku.
- aizmākuļot Nedaudz apmākties.
- nodumt Nedaudz apmākties.
- saskurbt Nedaudz apreibt.
- iesaldēties Nedaudz apsaldēties.
- jēlumains Nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu.
- apvirdas Nedaudz apvārītas sēnes.
- apviedēt Nedaudz apžūt.
- uzirt Nedaudz atārdīties.
- totināt Nedaudz atbalstīt.
- atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
- atgaroties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni).
- andantino Nedaudz ātrāk par andante.
- padrīžāk Nedaudz ātrāk.
- pusšķirbā Nedaudz atvērts; pusviru.
- pažārgalēties Nedaudz aušāties, blēņoties.
- darauties Nedaudz baidīties, respektēt.
- trucīgs Nedaudz bailīgs.
- pakarināties Nedaudz ciest izsalkumu.
- pašņakstināties Nedaudz čapstināt (ēdot).
- knicēties Nedaudz dauzīties.
- iedobjš Nedaudz dobjš (1).
- paurkstēt Nedaudz dūkt, dungot.
- pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
- garžāt Nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu).
- gariņāks Nedaudz garāks.
- pažulināt Nedaudz griezt ar neasu nazi.
- uzēdināt Nedaudz iebarot.
- aizbaurot Nedaudz iebauroties.
- atcirst Nedaudz iecirst tajā pusē, uz kuru grib gāzt zāģējamo koku.
- iezabīt Nedaudz iedauzīt, iesist (cūkai).
- ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
- padzerstīties Nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus).
- nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
- uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
- ieklesēt Nedaudz ieēst (par cūkām).
- iegramstīties Nedaudz ieēst, kas pagadās.
- uzsnaberēt Nedaudz ieēst, uzkost.
- iečapstināt Nedaudz ieēst.
- iegraudot Nedaudz ieēst.
- iekamot Nedaudz ieēst.
- īkūst Nedaudz ieēst.
- pačammāt Nedaudz ieēst.
- pačumināt Nedaudz ieēst.
- iešķēlēt Nedaudz iegriezt.
- pavelēt Nedaudz iekaustīt.
- iekrostīt Nedaudz iekraut, rakt, ienākt.
- iedūmot Nedaudz iekurināt (tā, ka nāk dūmi).
- papelējis Nedaudz iepelējis.
- ieklapēt Nedaudz iepērt, iesist.
- iestrostēt Nedaudz iepērt.
- iešņaboties Nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus.
- padābt Nedaudz iesist.
- pusskābis Nedaudz ieskābis.
- iešķērmēt Nedaudz ieskābt.
- iekramstīt Nedaudz ieskrāpēt (ar nagu).
- sasmilkstēt Nedaudz iesmilkstēties.
- aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
- padabāt Nedaudz izdabāt.
- iedzert Nedaudz izdzert (šķidrumu).
- izgnuzdināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
- izgnuzināt Nedaudz izgriezt, izmežģīt.
- pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
- pašķēpelēt Nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas).
- pasliekties Nedaudz izliekties.
- pieplēst Nedaudz izplēst, palielināt apjomā.
- padaiļoties Nedaudz izrādīties (ļaužu priekšā).
- pablancīt Nedaudz izskalot (kratot trauku).
- apirgāt Nedaudz izsmiet, izzobot.
- pašpijonēt Nedaudz izspiegot.
- pasvempties Nedaudz izstiepties (uz augšu).
- patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
- pakarināties Nedaudz kaitināt, ķircināt.
- pakārbains Nedaudz kārpains.
- karstans Nedaudz karsts.
- karstens Nedaudz karsts.
- uzsnabrenēt Nedaudz kārumoties.
- pakarcināt Nedaudz kladzināt.
- pakarcinēt Nedaudz kladzināt.
- pamilēties Nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu.
- kņābulēt Nedaudz knābāt.
- knābuļot Nedaudz knābāt.
- pakraistīt Nedaudz kraistīt.
- kuzināties Nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos.
- palietains Nedaudz lietains.
- līkans Nedaudz līks.
- strucināt Nedaudz līt, pa pilei.
- smulēties Nedaudz līt, smidzināt.
- palīties Nedaudz līt.
- pavaļināt Nedaudz ļaut vaļu, mazāk nodarbināt.
- pamikāt Nedaudz mīcīt.
- pamīstīties Nedaudz minstināties.
- miklains Nedaudz mitrs.
- miklens Nedaudz mitrs.
- glupans Nedaudz muļķīgs.
- paaušāties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pamērķēties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pasērs Nedaudz nepatīkama (rūgta) garša.
- uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
- pavīpstināt Nedaudz nicinoši pasmaidīt.
- kutelēt Nedaudz niezēt, kutēt.
- ienikns Nedaudz nikns, dusmīgs.
- mazderīgs Nedaudz noderīgs, ne visai piemērots.
- pačagāt Nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst).
- pažulināties Nedaudz nogriezt ar neasu nazi.
- palīkt Nedaudz noliekties, salīkt.
- palīkties Nedaudz noliekties, salīkt.
- pagumties Nedaudz noliekties.
- pamislīties Nedaudz nomaldīties, apjukt.
- panūžāt Nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž).
- parimdināt Nedaudz nomierināt.
- pamaltīt Nedaudz nopērt.
- panostāk Nedaudz nostāk.
- paviesēt Nedaudz novadēties.
- pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pabužināt Nedaudz paberzt, paplūkāt.
- gnuzdināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
- gnuzināt Nedaudz pagriezt, mežģīt.
- atkrist atmiegā Nedaudz pagulēt, atpūsties.
- ielamāt Nedaudz palamāt.
- pažļabarēt Nedaudz papļāpāt.
- pažladīt Nedaudz papļāpāt.
- uzvaļīgs Nedaudz par lielu (par zābakiem).
- druska Nedaudz pārtikas.
- pieveidot Nedaudz pārveidot atbilstoši kādām prasībām.
- aprimdināt Nedaudz pasildīt; darīt remdenu.
- apvelts Nedaudz paskolots.
- paukcināt Nedaudz paskubināt, pamudināt.
- pačuknīt Nedaudz paskubināt.
- pasmaidīties Nedaudz pasmaidīt, it kā pie sevis.
- apvirināt Nedaudz pavārīt.
- paplenst Nedaudz pavērt.
- piesalēt Nedaudz pazemināties zem nulles (par gaisa temperatūru).
- iežūpoties Nedaudz piedzerties.
- ieskurbināt Nedaudz piedzirdīt, apreibināt.
- uzpravīt Nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
- paskadināt Nedaudz piespiest piešus.
- paplakans Nedaudz plakans.
- paplaikšķināt Nedaudz plaukšķināt.
- ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
- ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
- pašviukšķināt Nedaudz plīkšķināt pātagu.
- piekuļāt Nedaudz purināt, kratīt.
- pakarcināt Nedaudz purināt, spārdīties.
- ieraibums Nedaudz raibs plankums.
- pagrīns Nedaudz rupjš (nedraudzīgs).
- uzrāt Nedaudz sabārt.
- patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
- papīkt Nedaudz sadusmoties (noskaisties).
- saskurbt Nedaudz sadusmoties.
- pukls Nedaudz sadusmots.
- pakramstīt Nedaudz sagrābt, uzkasīt.
- apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
- paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
- iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
- uzsālīt Nedaudz sālīt.
- saldelēt Nedaudz salt.
- sāļgans Nedaudz sāļš, sāļa piegarša.
- piņķīgs Nedaudz samezglojies.
- pamiegains Nedaudz samiegojies.
- ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
- iemudzināt Nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt.
- iepļaut Nedaudz sapļaut.
- pakupt Nedaudz sarecēt (par pienu).
- sarimdināt Nedaudz sasildīt.
- sarimināt Nedaudz sasildīt.
- sarindināt Nedaudz sasildīt.
- padrumstaļāt Nedaudz sasmalcināt.
- pašķārdīt Nedaudz saspiest, saspaidīt.
- parūmīties Nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem).
- piešķobīt Nedaudz sašķobīt.
- patumst Nedaudz satumst.
- pārgriezties Nedaudz sev iegriezt (ar asu priekšmetu).
- uzčabināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzčakstināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzrasot Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzsprikšināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- paukāt Nedaudz sist, pērt.
- paskābens Nedaudz skābs.
- pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
- iešļauku Nedaudz slīpi.
- iešlaubs Nedaudz slīps, šķībs.
- iešļaubs Nedaudz slīps, šķībs.
- pavīslināt Nedaudz smidzināt, līņāt.
- paspītīgs Nedaudz spītīgs.
- tumšens Nedaudz tumšs.
- paieten Nedaudz uz priekšu (ejot).
- pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
- uzmitrināt Nedaudz uzlīt.
- parimdinēt Nedaudz uzsildīt.
- uzrindināt Nedaudz uzsildīt.
- siltputra Nedaudz uzsildīta putra.
- stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
- pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
- pamukls Nedaudz vai pietiekoši staigns.
- baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
- pavilnīt Nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos).
- pažļudzināt Nedaudz virspusēji mazgāt.
- palejāk Nedaudz zemāk, lejup.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- pažvikāt Nedaudz žvikāt.
- pīperēt Nedaudz, brīžiem kūpēt.
- pablūkšināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt.
- pablūkšķināt Nedaudz, īslaicīgi blūkšķināt.
- piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt.
- parullēt Nedaudz, īslaicīgi rullēt.
- paraugāties Nedaudz, īsu brīdi raugāties.
- uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu).
- pietirpt Nedaudz, īsu brīdi tirpt, notirpt.
- pavemt Nedaudz, īsu brīdi vemt.
- iekostēt Nedaudz, īsu laiku ēst.
- pakaust Nedaudz, kādu brīdi kasīt, kašņāt.
- pasūpēt Nedaudz, kādu laiku līt.
- kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt.
- iecienāt Nedaudz, ļoti pieticīgi pacienāt.
- patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē).
- pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt.
- pavaldzēt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt.
- paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
- patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
- patukt Nedaudz, mazliet aptūkt, uzpampt.
- paspirdzināt Nedaudz, mazliet atspirdzināt.
- patīstīt Nedaudz, mazliet attīt.
- paknausēt Nedaudz, mazliet berzēt vai kasīt.
- paskurbināt Nedaudz, mazliet berzēt.
- paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot.
- paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
- papelčēt Nedaudz, mazliet čurāt.
- pažilīt Nedaudz, mazliet griezt ar neasu nazi.
- patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
- pasnabarot Nedaudz, mazliet kārumoties.
- paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt.
- paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties.
- pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
- paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī.
- paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt.
- paraibot Nedaudz, mazliet krāsot raibās krāsās.
- pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu).
- pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
- pakviecināt Nedaudz, mazliet kviecināt.
- papesties Nedaudz, mazliet ķildoties.
- paķizināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
- patītināt Nedaudz, mazliet ķircināt.
- palaboties Nedaudz, mazliet laboties.
- palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1).
- paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
- pavicot Nedaudz, mazliet luncināt, vēcināt.
- palaidināt Nedaudz, mazliet ļaut pa apli skraidīt.
- pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
- pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties.
- pamokšīties Nedaudz, mazliet māžoties.
- pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
- pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
- piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
- paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus).
- pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
- patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
- paņerbināt Nedaudz, mazliet ņerbināt.
- paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
- pasukstīt Nedaudz, mazliet ostīt, apošņāt.
- pavāzt Nedaudz, mazliet pacelt (cepuri).
- pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot.
- pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
- patilināt Nedaudz, mazliet palutināt.
- papaļāt Nedaudz, mazliet paļāt.
- paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
- pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt.
- paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
- patvīkt Nedaudz, mazliet pietvīkt.
- papirkt Nedaudz, mazliet pirkt.
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
- patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt.
- paskurbināt Nedaudz, mazliet purināt, kratīt.
- paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
- pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
- patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
- pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties.
- patveicēt Nedaudz, mazliet sautēt.
- pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt.
- paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
- pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot.
- pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām.
- pasmails Nedaudz, mazliet smails.
- pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt.
- pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt.
- pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt.
- paspļaudīt Nedaudz, mazliet spļaut.
- paspļaut Nedaudz, mazliet spļaut.
- pastīvens Nedaudz, mazliet stīvs.
- patvīcināt Nedaudz, mazliet sutināt.
- pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
- pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst.
- pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu).
- palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt.
- pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
- patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
- pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
- pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt.
- paskūtēt Nedaudz, mazliet uzrīdīt.
- patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
- pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju).
- pažavēt Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi žāvēt.
- paskrājš Nedaudz, mazliet vai puslīdz atšķaidīts (par pienu).
- paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1.
- pastaigns Nedaudz, mazliet vai puslīdz staigns.
- pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās).
- pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi.
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pasvilināt Nedaudz, mazliet, kādu brīdi kaitināt, sadusmot.
- pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt.
- pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
- bikšiņ Nedaudz, mazliet.
- patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt.
- daudzmaz Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst.
- pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
- pietīpuļot Nedaudz, uz kādu brīdi viegli apmākties.
- ģeceļ Nedaudz.
- nedaudzīt Nedaudz.
- nedaug Nedaudz.
- dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; vairāki.
- dažs Nedaudzi.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pārkaļķis Nededzināts kaļķis.
- trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
- aizgavēnis Nedēļa pēc Lieldienām; laiks pēc gavēņa.
- nedele Nedēļa.
- ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas).
- dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- nedēlaika Nedēļas laikā.
- Wknd Nedēļas nogale (angļu "weekend"; īsziņās).
- vīkends Nedēļas nogale.
- otrdiena Nedēļas otrā diena (skaitot no pirmdienas).
- nedēļasgals Nedēļas pēdējās dienas.
- piektdiena Nedēļas piektā diena (skaitot no pirmdienas).
- pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
- svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
- sestdiena Nedēļas sestā diena (skaitot no pirmdienas).
- Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem.
- trešdiena Nedēļas trešā diena (skaitot no pirmdienas).
- vidnedēļa Nedēļas vidus.
- puerpērijs Nedēļas, laikposms 4-6 nedēļas pēc dzemdībām.
- hebdomadāls Nedēļas.
- nedēļnīca Nedēļniece.
- ielīdības Nedēļnieces gājiens uz baznīcu.
- ievadas Nedēļnieces un bērna ievešana baznīcā 6 nedēļas pēc dzemdībām.
- eklampsisms Nedēļnieču eklampsija bez krampjiem, bet ar tipisku toksēmiju.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- nepasēt Nederēt, nebūt piemērotam.
- klams Nederīga lieta; lūznis.
- luba Nederīga lieta.
- hlams Nederīga manta, lieta; krāms.
- brīvzeme Nederīga zeme atmatā vai norā, kas stāv neapstrādāta (brīva).
- draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
- bala Nederīga, slapja pļava, zeme.
- ķiskas Nederīgas lietas (ķeskas).
- čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt.
- grūda Nederīgas lietas, grabažas.
- kleņģis Nederīgas vai maz derīgas lietas.
- novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
- ņockas Nederīgi pārpalikumi.
- čābeniski Nederīgi, slikti.
- pagāns Nederīgs (par priekšmetiem), nevēlams (par parādībām).
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- bakans Nederīgs koka malkas gabals.
- kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks.
- pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
- stripins Nederīgs valga gals; gabals.
- nepadārs Nederīgs, nelāgs.
- nepiemērots Nederīgs, nesaderīgs.
- niekais Nederīgs, nesvarīgs, nenozīmīgs.
- padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
- atštauka Nederīgs, nolietojies priekšmets.
- rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
- nelietojams Nederīgs, sabojāts.
- čābisks Nederīgs, slikts.
- krāmīgs Nederīgs; slikts.
- neģeldīgs Nederīgs.
- raznā Nederīgs.
- nedibināti Nedibināts.
- Nadiena Nediene, Amatas pieteka.
- Nediena Nediene, Amatas pieteka.
- Vedienīte Nediene, Amatas pieteka.
- Zāģerupe Nediene, Amatas pieteka.
- meduloblasts Nediferencēta embrionālās nervu caurules šūna, kas tālāk veidojas par neiroblastu vai spongioblastu.
- neirocitoma Nediferencētu nervu šūnu audzējs.
- nedižs Nedižens.
- sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
- sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- mīzalpakausis Nedomājošs cilvēks.
- nepārspriedīgs Nedomājošs, nekritisks.
- mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- izdirsināt Nedot kādu laiku ēst.
- apstāt Nedot miera (ar ko).
- jundīt Nedot miera; urdīt.
- dīdināt Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
- dīdīties Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- šarps Nedraudzīgs; skarbs.
- nadreikst Nedrīkst.
- grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- žīgāt Nedroši iet (kā piedzēries).
- gumstīties Nedroši iet, nākt.
- plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu).
- dilbāt Nedroši iet.
- leperēt Nedroši iet.
- vataļāt Nedroši staigāt.
- tāpļāt Nedroši, grūti iet, rāpāt.
- plezdināt Nedroši, ļodzīgi staigāt.
- kurkuļot Nedroši, neizveicīgi kulties uz priekšu.
- steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
- tožāt Nedroši, sīkiem soļiemiet (par bērnu).
- šaubīgai Nedroši.
- paļurkāt Nedrošiem soļiem nedaudz iet.
- nedrosens Nedrošs cilvēks.
- nedrosīgs Nedrošs cilvēks.
- kļūms Nedrošs uz kājām.
- biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- bikls Nedrošs, nebrīvs (aiz kautrības, samulsuma).
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- taustīgs Nedrošs, neveiks, stostīgs.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- prekārs Nedrošs; atdots uz laiku, līdz pieprasījumam.
- nedross Nedrošs.
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
- nedzi Nedz.
- nei Nedz.
- eksartikulācija Nedziedējami dragāta vai saslimuša locekļa ķirurģiska noņemšana locītavā.
- pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
- nomiegs Nedziļš miegs; arī nomidzis.
- puspietupiens Nedziļš pietupiens.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- snauds Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
- kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
- Saves ezers Nedzis, ezers Inešu pagastā.
- Nedžis Nedzis, ezers Inešu pagastā.
- sāpulis Nedzīstoša brūce.
- anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību.
- natimortalitāte Nedzīvdzimušo skaita attiecība pret dzimušo kopskaitu.
- nekrospermija Nedzīvi (nekustīgi) spermatozoīdi spermā.
- nedvašs Nedzīvs, nejutīgs.
- nobeidzies Nedzīvs.
- sprādzis Nedzīvs.
- nekrotomija Nedzīvu audu izgriešana (retāk - līķa sekcija).
- gojs Neebrejs.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana.
- gavīgs Neēdis, gavējošs.
- izsalcis Neēdis.
- tukšā dūšā Neēdis.
- neeiklīda Neeiklīda ģeometrija atšķiras no Eiklīda (parastās) ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu.
- nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
- pirmspriegums Neelektrostatiskas izcelsmes elektriskais spriegums, kas ir konstants vai arī tiek par tādu uzskatīts (piem., el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
- bridkai Neērti, slikti.
- sliktai Neērti; nepiemēroti.
- drennai Neērti.
- neparocība Neērtība.
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- rida Neērtības, nepatikšanas.
- gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
- nepatāgs Neērts, neparocīgs.
- neparocīgs Neērts, nepatīkams.
- neparoki Neērts, nepatīkams.
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums.
- IANAL Neesmu jurists (bet ...) (angļu "I am not a lawyer (but ...)"; īsziņās).
- nēsu Neesmu.
- fantosmija Neesošas smaržas sajūta.
- indebitum Neesošs parāds.
- gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- žņergāties Neēst, izniekot ēdienu izmeklējot garšīgāko.
- NEFA Neesterificētā taukskābe (angļu "nonesterified fatty acid").
- skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
- dirnis Neformāla kopāsanākšana, tusiņš.
- kvernis Neformāla kopāsanākšana.
- subliterārs Neformāls, literārai valodai neatbilstošs.
- informāls Neformāls.
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
- nephrolepis Nefrolēpes.
- pacilā nefrolēpe nefrolēpju suga ("Nephrolepis exaltata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- nefrologs Nefroloģijas speciālists.
- nephroma Nefroma 2.
- nephromataceae Nefromu dzimta.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
- izonefrotoksīns Nefrotoksīns, kas ietekmē tās pašas sugas citu dzīvnieku šūnas.
- Ņeftečala Neftčala, pilsēta Azerbaidžānā.
- gļukot Nefunkcionēt; darboties kļūdaini.
- nebūšanas Negadījumi; arī nekārtības.
- nejēdzība Negadījumi; arī nekārtības.
- klizma Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- klizme Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķeza.
- ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele.
- krivada Negadījums, nepatikšanas; ķibele; ķeza.
- okāzija Negadījums.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- cūcene Negaidīta laime; laimīgs gadījums.
- izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība.
- burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa.
- šmergots Negaidītas grūtības; sirdssāpes.
- pretstūrēšana Negaidītas un nevēlamas uzlūvēšanas un citu viļņu izraisītu kursa maiņu novēršana, izmantojot stūres lāpstu, tādējādi ieturot izvēlēto kursu.
- uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
- iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
- iesadrāzties Negaidīti ierasties.
- nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Negaidīti ierasties.
- uzkaukt Negaidīti ierasties.
- uzpērties Negaidīti ierasties.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
- uzpeldēt Negaidīti parādīties, uzrasties.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
- pļuriski Negaidīti slikti.
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
- atsagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties.
- necerot Negaidīti, nejauši.
- uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi.
- iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
- graust Negaidīti, strauji krist.
- ņeždankoj Negaidīti.
- atgadījums Negaidīts notikums.
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
- cundurs Negaidīts, interesants notikums.
- necerams Negaidīts, necerēts, nejaušs.
- nevēsteņ Negaidīts, Nejaušs, netīšs.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- iegadīties Negaidot nonākt (kāda) īpašumā.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
- hygrophoropsis Negailenes.
- grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj.
- ozols Negaisa mākonis.
- tēvains Negaisiem bagātīgs.
- bucinis Negaiss (pērkons).
- bergums Negaiss.
- šņākonis Negaiss.
- bašķis Negaļa, badakāslis, rīlis.
- negantelis Negantnieks.
- negantenis Negantnieks.
- negantniece Negantnieks.
- negantīgs Negants (1).
- negantīgs Negants (2).
- nešpetns Negants (2).
- negantīgs Negants (3).
- nešpetns Negants (3).
- negantīgs Negants (4).
- rateste Negants cilvēks.
- reteste Negants cilvēks.
- negantnieks Negants dzīvnieks.
- bukstiņš Negants zēns.
- nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2).
- nešķīstenis Negants, arī atbaidošs radījums.
- nešķīstība Negants, arī atbaidošs radījums.
- nešķīsts Negants, arī atbaidošs.
- bļaurīgs Negants, nikns, briesmīgs.
- bļuga Negaršīga putra bez aizdara.
- bļurga Negaršīga putra bez aizdara.
- suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
- pļecka Negaršīgs pabiezs ēdiens.
- susla Negaršīgs, mazalkoholisks alus.
- žulga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla.
- žurga Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens; arī susla.
- bikšūdens Negaršīgs, nekvalitatīvs dzēriens.
- nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
- sērīgs Negaršīgs, rūgts.
- pliesks Negaršīgs, sājš, šķidrs (par ēdienu).
- čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- pļura Negaršīgs, šķidrs ēdiens.
- negardīgs Negaršīgs.
- negards Negaršīgs.
- negaržīgs Negaršīgs.
- nesmeķīgs Negaršīgs.
- krams Negatava oga vai auglis.
- sasa Negatava oga, sass.
- pusviela Negatavā papīra masa.
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- budzis Negatavs auglis vai dārzenis.
- sass Negatavs auglis, nenobriedis, zaļš; sasains.
- sasis Negatavs auglis.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- jēlmaņ Negatavs, neizžāvēts.
- sašs Negatavs, nenobriedis, zaļš; sasains.
- sasains Negatavs, nenobriedis, zaļš.
- zass Negatavs, nenobriedis.
- gļets Negatavs, pusjēls, neizcepis; ūdeņains; glums, glīzdains.
- nelaicīgs Negatavs.
- telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju.
- neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
- kaite Negatīva parādība, īpašība.
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā.
- vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- pārkāpums Negatīva, sodāma rīcība; (likumu, normu u. tml.) neievērošana.
- anions Negatīvais jons elektrolītā; anjons.
- antiutopija Negatīvās nākotnes vīzija.
- atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
- dadzīt Negatīvi ietekmēt (par dzīves apstākļiem).
- izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu); izkropļot (2).
- hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma.
- anjons Negatīvi lādēts jons.
- žabals Negatīvi raksturojama persona.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- štruntfīreris Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- štruntfīrers Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- kritizēt Negatīvi vērtēt.
- homofobija Negatīvo attieksmju kopums pret homoseksuāļiem un homoseksualitāti.
- nopelns Negatīvs darba vai rīcības rezultāts.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
- balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
- paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
- kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
- dumbrājs Negatīvu apstākļa kopums (sabiedrības dzīvē).
- dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
- skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
- negausene Negause.
- bezgausība Negausība.
- daudzēdelība Negausība.
- negalība Negausība.
- nesaņķība Negausība.
- sagraulēt Negausīgi apēst, norīt.
- graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti.
- kuģēt Negausīgi ēst.
- mekšēt Negausīgi ēst.
- svempēt Negausīgi ēst.
- tieškāt Negausīgi ēst.
- tiešķēt Negausīgi ēst.
- badīgi Negausīgi, rijīgi.
- negalīgi Negausīgi.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ēdelmaiss Negausīgs cilvēks.
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis.
- bezgausīgs Negausīgs.
- izkārojis Negausīgs.
- neapmierināms Negausīgs.
- nepiebarojams Negausīgs.
- nepieēdīgs Negausīgs.
- bezgausīgums Negausīgums.
- badeklis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- badgailis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- badīkla Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- negauša Negausis (1).
- negausnieks Negausis (1).
- negauša Negausis (2).
- negausnieks Negausis (2).
- briģis Negausis, nesātis, rīma.
- dižkuņģis Negausis, resnis.
- kamsa Negausis, rīma, lielēdājs.
- baškis Negausis, rīma; bašķis.
- bošķis Negausis, rīma; bašķis.
- bezsātis Negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- ēdūksnis Negausis, rīma.
- ēškata Negausis, rīma.
- ēža Negausis, rīma.
- gausis Negausis, rīma.
- ķemsa Negausis, rīma.
- klemža Negausis, rīma.
- nezaņķis Negausis, rīma.
- rijējs Negausis, rīma.
- rijoņa Negausis, rīma.
- rīklis Negausis, rīma.
- visgribis Negausis; nesātis, rīma.
- kāmis Negausis; rīma.
- abžors Negausis.
- badaksnis Negausis.
- bāška Negausis.
- bezgausis Negausis.
- caurgalis Negausis.
- daudzēda Negausis.
- daudzēdājs Negausis.
- daudzēdis Negausis.
- daudzgribis Negausis.
- dižēdājs Negausis.
- dižēdis Negausis.
- ēška Negausis.
- ēšķis Negausis.
- gangatis Negausis.
- kliezmete Negausis.
- klīsmeta Negausis.
- klīsmete Negausis.
- kuldoņa Negausis.
- nesātnieks Negausis.
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- terakota Neglazēts keramisks izstrādājums no māliem ar necaurspīdīgu, krāsainu, porainu drumstalu (2).
- biskvīts Neglazēts smalkkeramikas izstrādājums pēc pirmās apdedzināšanas.
- neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
- loiba Neglīta kāja.
- krokodīls Neglīta meitene.
- švirla Neglīta meitene.
- morda Neglīta seja.
- švarba Neglīta sieviete.
- bluķa Neglīta, liela seja.
- žļega Neglīta, mitra masa.
- babuliene Neglīta, nemoderni ģērbusies sieviete.
- šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
- plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
- grebēze Neglīta, veca sieviete.
- nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
- nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
- vaiglis Neglītenis, riebeklis.
- neglītelis Neglītenis.
- neglītēns Neglītenis.
- aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
- aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
- aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
- noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
- ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko).
- šmūkļāties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
- šmurkulēties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
- šņurgulēties Neglīti ēst, rakņājoties pa ēdienu.
- šņurgulēt Neglīti ēst.
- ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks.
- ieskrebelēt Neglīti ierakstīt.
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
- paķaulēt Neglīti izgatavot.
- čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
- ķausēt Neglīti maisīt.
- nonurrīt Neglīti nogriezt, nopļaut, nocirpt.
- pļeršķēt Neglīti runāt.
- saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
- pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst.
- varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
- knubucis Neglīti vai nekārtīgi iesaiņots sainis.
- neskaiškai Neglīti, arī nepiedienīgi.
- zambāt Neglīti, neestētiski ēst.
- neizgrabns Neglīti, nekārtīgi apģērbies.
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
- žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
- uzčukāt Neglīti, pavirši uzrakstīt.
- guznīt Neglīti, rijīgi ēst.
- klest Neglīti, rijīgi ēst.
- murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
- nebrangai Neglīti.
- nesmuki Neglīti.
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
- cirvjaģīmis Neglīts cilvēks.
- cuža Neglīts cilvēks.
- krokodīls Neglīts cilvēks.
- krokošs Neglīts cilvēks.
- ķurķis Neglīts cilvēks.
- ņuņņāns Neglīts cilvēks.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- ķeburs Neglīts priekšmets.
- neglītenis Neglīts priekšmets.
- losis Neglīts puisis.
- lunis Neglīts puisis.
- kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš.
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
- nejēdzīgs Neglīts, bezgaumīgs.
- koitars Neglīts, garš cilvēks.
- luskains Neglīts, nejauks, riebīgs, noplucis.
- nebrangs Neglīts.
- nedaiļš Neglīts.
- neglīšs Neglīts.
- neskaists Neglīts.
- nesmuks Neglīts.
- nesmukums Neglītums.
- neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki.
- negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
- trubas Negludinātas bikses.
- trubenes Negludinātas bikses.
- klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa dalām).
- červelains Negluds, nelīdzens; krunkains; grumbuļains.
- švikstains Negluds, nevienāds (audums).
- repuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- negludans Negluds.
- kroka Negludums, nelīdzenums (audumā, apģērbā).
- robs Negludums, nelīdzenums.
- ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
- negodnīca Negode, bezgode.
- prihvatizācija Negodīga privatizācija.
- štelle Negodīga rīcība, blēdība.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- šmuce Negodīga rīcība.
- viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos).
- žākla Negodīga, draiskulīga meita.
- velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
- velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
- spusķiķ Negodīgi apspēlēt.
- nokāst Negodīgi iegūt (naudu).
- prihvatizēt Negodīgi privatizēt.
- ņarkstītiies Negodīgi smieties.
- kupčot Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
- kupčoties Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
- šakarēt Negodīgi tirgoties, blēdīties.
- negoži Negodīgi; apkaunojoši.
- andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs.
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- foul Negodīgs, nelikumīgs.
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
- netaisns Negodīgs.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- bezgods Negods.
- nesmukums Negods.
- Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā.
- NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis").
- metrektāzija Negravīdas dzemdes paplašināšanās.
- ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu).
- palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā.
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
- čagāt Negribīgi ēst, izmeklējot kumosus.
- šmurgāties Negribīgi ēst, izrakņājot ēdienu.
- šmurgoties Negribīgi ēst, izrakņājot ēdienu.
- šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
- gņēgāt Negribīgi ēst.
- zamblāt Negribīgi ēst.
- zomblāt Negribīgi ēst.
- pažļemāt Negribīgi ieēst.
- klīstīties Negribīgi kapāt.
- pačegāt Negribīgi padarīt.
- ņermināt Negribīgi un maz ēst.
- ņermināties Negribīgi un maz ēst.
- ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
- ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
- ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
- ņagoties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
- ņēckāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
- nožļebināt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
- sunk Negribīgi, ar nepatiku, īgnumu.
- zildzināties Negribīgi, bez apetītes ēst, dzert.
- žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības.
- žāpslot Negribīgi, bez sāta ēst.
- ļuksīt Negribīgi, nelabprāt iet.
- bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
- bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
- žļebināt Negribīgi, trokšņaini ēst.
- žļebot Negribīgi, trokšņaini ēst.
- žļemāt Negribīgi, zelējot ēst; zelēt.
- atkarēm Negribīgi; piespiedu kārtā.
- netīksmīgi Negribīgi.
- novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt.
- iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu.
- negribis Negribot.
- sānkaste Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks.
- sāntanks Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks.
- turēties virs (arī uz) ūdens Negrimt ūdenī.
- aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
- melnādains Negroīds.
- melns Negroīds.
- tumšādains Negroīds.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
- nepārgrozāmība Negrozāmība.
- nepārgrozība Negrozāmība.
- ametabols Negrozīgs, nemainīgs.
- negrūsnība Negrūsnības periods - laiks no dzemdībām līdz jaunai grūtniecībai.
- negudrai Negudri.
- latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks.
- tvāpt Negulējušam būt, alkt pēc miega.
- murdēties Negulēt, pavadīt kādu laiku bez miega.
- Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
- nīgess Neguss - karstvīna paveids.
- negus Neguss^2^ - karstvīna paveids.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- nešmucība Neģēlība, kauna darbs.
- nefas Neģēlība, netaisnība, noziegums.
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
- neģēls Neģēlīgs.
- maulis Neģēlis.
- mellais Nēģeris.
- melnais Nēģeris.
- negatīvs Nēģeris.
- tumšādainais Nēģeris.
- nēģerēns Nēģeru bērns.
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
- negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
- neinogs Nēģis.
- neinoks Nēģis.
- zutenis Nēģis.
- vastala Nēģu aizsprosts, lašu tacis.
- vastales Nēģu aizsprosts, lašu tacis.
- vasteļi Nēģu aizsprosts, lašu tacis.
- virga Nēģu aizsprosts, tacis.
- virgs Nēģu aizsprosts, tacis.
- niglis Nēģu aizsprosts.
- petromyzones Nēģu apakšklase.
- petromyzonidae Nēģu dzimta.
- lampetra Nēģu dzimtas ģints.
- petromyzon Nēģu dzimtas ģints.
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- spīkstulēns Nēģu kāpurs.
- daļķis Nēģu makšķere.
- neģu Neģu neģām - juku jukām.
- mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti.
- petromyzoniformes Nēģveidīgie.
- neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
- anhemolītisks Nehemolītisks, kas nerada hemolīzi.
- nehigiēniski Nehigiēnisks.
- NHL Nehodžkina limfoma (angļu "non-Hodgkin's lymphoma").
- Bryum neodamense Neidamas samtīte.
- ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju.
- UFO Neidentificēts lidojošs objekts (angļu "unidentified flying object").
- NZO Neidentificēts zemūdens objekts.
- ufoloģija Neidentificētu lidojošo objektu pētniecība.
- dzirknes Neieausti audu gali gar audekla malām.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
- nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
- nenoliecība Neiecietība.
- nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns.
- netolerants Neiecietīgs pret citu uzskatiem.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
- nenoliecīgs Neiecietīgs.
- nepieļāvīgs Neiecietīgs.
- indiference Neiedarbība.
- indiferents Neiedarbīgs; arī nenoteikts.
- krist Neiederēties kādā kopumā.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- bīties Neiedrošināties.
- pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- zaudējums Neiegūti, nelietderīgi iztērēti [līdzekļi]{s:1866}
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
- nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
- skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs.
- horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni.
- tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu); arī neapmēbelēts.
- izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- negatavs Neienācies, nenobriedis; nenogatavojies.
- pārģisties Neienākt prātā.
- pēcnogatavināšana Neienākušos dārzeņu nogatavināšana.
- Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēt Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
- kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3).
- kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml).
- nepierasts Neierasts, neieradis.
- iekosties Neieredzēt, ienīst.
- tukšā dūšā Neiereibis, skaidrā prātā.
- ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
- brīvība Neierobežota (darbības) iespēja.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesības.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājums.
- domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns.
- jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā); arī patvaldība.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas; nepakļautība normām, paražām; brīvība (3).
- visnotaļš Neierobežots, absolūts.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- absolūts Neierobežots; neatkarīgs; patstāvīgs; mūžīgs.
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
- cēls Neiesākts; neaizskarts.
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
- izšūpot Neieskaitīt eksāmenu.
- iztapot Neieskaitīt eksāmenu.
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
- neiesk. Neieskaitot; neieskaitīts (novērtējumā).
- neatrisināmība Neiespējamība atrisināt doto uzdevumu ar dotajiem līdzekļiem (piem., ģeometrisku konstrukcijas uzdevumu).
- neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
- nereāls Neiespējams.
- nevarams Neiespējams.
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
- denčis Neiesvētīts jauneklis (zēns).
- zvoļģis Neiesvētīts jauneklis.
- aizlīkot Neiet taisni, bet taisīt līkumu.
- aplīkums Neiet uz mērķi tieši, bet vaicāt aplinkus.
- ulznis Neievērīgs, labi neredzīgs cilvēks.
- gribugraba Neievērojama persona.
- ķūlūza Neievērojama, nenozīmīga persona.
- ķuluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
- ķūluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
- ķūlūzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
- sprasts Neievērojams pēc izcelsmes.
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs; šāds (un) tāds.
- šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs.
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).
- nulle Neievērojams, nenozīmīgs.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- bezvārda Neievērojams.
- prosts Neievērojams.
- atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
- laist vējā Neievērot (teikto).
- palaist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Neievērot reālo situāciju.
- lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Neievērot reālo situāciju.
- paiet Neievērot, arī nereaģēt.
- nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību; būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
- krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance").
- Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne").
- Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”).
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt.
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
- neilgam Neilgi, ne cik ilgi.
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- neilgām Neilgi.
- neilgīt Neilgi.
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
- pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- brīdis Neilgs, īss laika posms.
- uzrībināt Neilgu brīdi rībināt.
- pasēņoties Neilgu brīdi sēņot.
- uzkavināt Neilgu laiku aizkavēt.
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pazvidzināt Neilgu laiku ātri vicināt.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pasakāzāties Neilgu laiku būt kāzu svinībās.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
- padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
- pauļavāt Neilgu laiku dzīvot bezdarbībā.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pagavēt Neilgu laiku gavēt.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pakarāties Neilgu laiku karāties.
- paklusēt Neilgu laiku klusēt.
- palaiskot Neilgu laiku laiskot ; palaiskoties.
- pamaldināt Neilgu laiku ļaut maldīties.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pagāzt Neilgu laiku ļoti stipri līt.
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- pamitināt Neilgu laiku mitināt.
- pamitināties Neilgu laiku mitināties.
- pamūķēt Neilgu laiku mūķēt.
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- pačūlāt Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
- pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pamirdzināt Neilgu laiku smalki līt.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
- parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
- pastādīt Neilgu laiku stādīt.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- pasvētīt Neilgu laiku svinēt.
- patēmēt Neilgu laiku tēmēt.
- pasatiesāties Neilgu laiku tiesāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pasamaisīties Neilgu laiku uzturēties kādā vietā.
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklei.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
- paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
- paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
- paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
- paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
- pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
- pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabradāties Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabrakšēt Neilgu laiku, mazliet brakšēt.
- pabrakšināt Neilgu laiku, mazliet brakšināt.
- pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
- pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
- pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
- pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
- pabrikšēt Neilgu laiku, mazliet brikšēt.
- pabrikšināt Neilgu laiku, mazliet brikšināt.
- pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
- pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
- pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
- paburbulēt Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšēt Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
- paburkšināt Neilgu laiku, mazliet burkšināt.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
- pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
- pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
- pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
- pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
- pačabināties Neilgu laiku, mazliet čabināties.
- pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
- pačapstināt Neilgu laiku, mazliet čapstināt.
- pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
- pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
- pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
- pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
- pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
- pačērkstēt Neilgu laiku, mazliet čērkstēt.
- pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
- pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
- pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
- pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
- pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
- pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
- pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
- pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
- pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
- pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
- pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
- pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
- pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
- pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
- padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
- padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
- padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
- padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
- padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
- padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
- padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
- padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
- padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
- padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
- padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
- padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
- padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
- padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
- padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
- padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
- padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
- padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
- padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
- padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
- padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
- paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
- padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
- padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
- padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
- padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
- padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
- padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
- padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
- padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
- padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
- padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
- padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
- padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
- padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
- padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
- padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
- padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
- paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
- paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- paelsāt Neilgu laiku, mazliet elsāt.
- paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
- paelst Neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot.
- paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
- paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
- paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
- pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
- pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
- paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
- pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
- pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
- pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt.
- pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
- pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
- paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
- paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
- pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
- pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
- pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
- pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
- pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
- pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagavilēties Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
- pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
- paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
- pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
- pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
- pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
- pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
- pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1).
- pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
- pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
- pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
- pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
- pagremsties Neilgu laiku, mazliet gremsties.
- pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
- pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
- pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagrūstelēt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
- pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
- paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
- pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- pagraut Neilgu laiku, mazliet iebrucināt.
- paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgņoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
- pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
- paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
- paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
- pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
- pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt.
- pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
- pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
- pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
- padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
- pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
- pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
- pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
- pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
- pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
- pakapināt Neilgu laiku, mazliet kapināt.
- pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
- pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
- pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
- pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
- pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
- pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
- pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
- pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
- pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
- pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
- pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
- pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
- pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
- pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
- paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
- paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
- paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
- paklakšēt Neilgu laiku, mazliet klakšēt.
- paklakšināt Neilgu laiku, mazliet klakšināt.
- paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
- paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
- paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
- paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- paklikšēt Neilgu laiku, mazliet klikšēt.
- paklikšināt Neilgu laiku, mazliet klikšināt.
- paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
- paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
- paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
- paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
- paklunkšēt Neilgu laiku, mazliet klunkšēt.
- paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
- paklunkšināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
- paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paknikšināt Neilgu laiku, mazliet knikšināt.
- paknikšēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
- paknosīt Neilgu laiku, mazliet knosīt.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
- pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
- pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
- pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
- pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
- pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
- pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
- pakrakšēt Neilgu laiku, mazliet krakšēt.
- pakrakšināt Neilgu laiku, mazliet krakšināt.
- pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
- pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrākties Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
- pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
- pagrandīt Neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
- pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
- pakraukšēt Neilgu laiku, mazliet kraukšēt.
- pakraukšināt Neilgu laiku, mazliet kraukšināt.
- pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
- pakrekšēt Neilgu laiku, mazliet krekšēt.
- pakrekšināt Neilgu laiku, mazliet krekšināt.
- pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekstēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
- pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
- pakrikšēt Neilgu laiku, mazliet krikšēt.
- pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
- pakrikšināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
- pakriukšēt Neilgu laiku, mazliet kriukšēt.
- pakriukšināt Neilgu laiku, mazliet kriukšināt.
- pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
- pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
- pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- pakuļāt Neilgu laiku, mazliet kuļāt.
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakuļāties Neilgu laiku, mazliet kuļāties.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakunkstēties Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
- pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
- pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt.
- pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties.
- pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
- pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- pakviekties Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
- paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
- paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
- paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķekot Neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
- paķekoties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palamāt Neilgu laiku, mazliet lamāt.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
- palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
- palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
- palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
- palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt 2.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
- palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
- paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
- paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
- palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
- palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
- palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
- palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
- paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
- pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
- pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
- pamalt Neilgu laiku, mazliet malt.
- pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
- pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
- pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
- pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
- pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
- pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
- pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
- pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
- pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
- pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
- pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- pamiekšēt Neilgu laiku, mazliet miekšēt.
- pamiekšēties Neilgu laiku, mazliet miekšēties.
- pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
- pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
- pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
- paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
- pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
- pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
- pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
- pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
- panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
- panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- paremdēt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- paremdināt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
- parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- pasust Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
- papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- papakšēt Neilgu laiku, mazliet pakšēt.
- papakšināt Neilgu laiku, mazliet pakšināt.
- papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
- papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
- papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
- papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
- papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
- papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
- papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- paplakšināt Neilgu laiku, mazliet plakšināt.
- paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
- paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
- paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
- paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet plaukšināt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- paplikšēt Neilgu laiku, mazliet plikšēt.
- paplīkšēt Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
- paplikšināt Neilgu laiku, mazliet plikšināt.
- paplīkšināt Neilgu laiku, mazliet plīkšināt.
- paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
- paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
- paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
- paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
- papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1).
- paplinkšēt Neilgu laiku, mazliet plinkšēt.
- paplinkšināt Neilgu laiku, mazliet plinkšināt.
- paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
- paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
- pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
- pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
- paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
- paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
- paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- paplunkšēt Neilgu laiku, mazliet plunkšēt.
- paplunkšināt Neilgu laiku, mazliet plunkšināt.
- paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
- paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
- papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papraulēt Neilgu laiku, mazliet praulēt.
- papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
- papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
- papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
- papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
- papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
- papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
- papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
- paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
- parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
- paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
- parīdināt Neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt.
- pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
- parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
- parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parukšēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
- parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
- pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
- pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
- pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
- pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
- pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
- pagozīties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasilt Neilgu laiku, mazliet silt.
- pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
- paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
- paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
- paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
- paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
- paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
- paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
- paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
- paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
- paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
- paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
- paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
- paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
- pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
- pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
- pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
- pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
- pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
- pasmulēt Neilgu laiku, mazliet smulēt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
- paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
- paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
- paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
- paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
- paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
- paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pasprakšēt Neilgu laiku, mazliet sprakšēt.
- pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
- pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
- paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastampāt Neilgu laiku, mazliet stampāt.
- pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
- pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
- pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
- pastrinkšēt Neilgu laiku, mazliet strinkšēt.
- pastrinkšināt Neilgu laiku, mazliet strinkšināt.
- pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
- pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
- pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
- pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
- pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
- pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
- pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
- pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
- pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
- pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
- pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
- pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
- pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
- pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
- pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
- pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
- pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļakstēt.
- pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
- pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
- pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
- pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
- pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
- pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
- pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
- pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
- pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
- pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
- pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
- pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
- pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
- pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
- pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
- patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
- patarkšēt Neilgu laiku, mazliet tarkšēt.
- patarkšināt Neilgu laiku, mazliet tarkšināt.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
- patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
- patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
- patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
- pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
- pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
- pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
- patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
- patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
- patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
- patikšēt Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
- patikšināt Neilgu laiku, mazliet tikšināt.
- patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
- patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam.
- patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
- patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrīcināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšēt Neilgu laiku, mazliet trinkšēt.
- patrinkšināt Neilgu laiku, mazliet trinkšināt.
- patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
- patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- patūļoties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
- patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
- patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
- patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
- patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
- paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
- paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
- paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
- paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
- paurkšēt Neilgu laiku, mazliet urkšēt.
- paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
- paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
- pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
- pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
- pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
- pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt.
- pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
- pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
- pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
- pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
- pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
- pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
- pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt (1).
- pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
- pasprēst Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
- pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
- pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
- pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
- pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
- pavīcināt Neilgu laiku, mazliet vīcināt.
- pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
- paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
- paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
- paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
- pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli).
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot).
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
- pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
- paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
- paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
- paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
- pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
- pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
- pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
- pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
- pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
- pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
- pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
- pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
- pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
- pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties.
- pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
- pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
- pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
- pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
- pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
- paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
- paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1).
- pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
- pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
- pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
- pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
- pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
- pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
- pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvejoties Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
- pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
- pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
- pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
- pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
- pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
- pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt.
- pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
- pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
- pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
- pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
- paēvelēties Neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt.
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt.
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
- neillia Neilijas.
- radniecīgā neilija neiliju suga ("Neillia affinis").
- ķekaru neilija neiliju suga ("Neillia racemosa").
- Ķīnas neilija neiliju suga ("Neillia sinensis").
- nailons Neilons.
- nilons Neilons.
- Potentilla neumanniana Neimaņa retējs.
- atoksisks Neindīgs.
- ketamīns Neinhalācijas narkozes līdzeklis.
- tiopentāls Neinhalācijas narkozes līdzeklis.
- ūdensgabals Neinteresanta luga vai grāmata.
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
- negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
- Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā.
- neuradaceae Neiradaugu dzimta.
- flebalģija Neiralģija nervā vai tā tuvumā vēnu paplašinājuma dēļ.
- hemikrānija Neiralģija viena galvas pusē, vienpusējas galvassāpju lēkmes, migrēna.
- hipnalģija Neiralģija, kas uznāk miegā.
- oftalmalģija Neiralģiskas sāpes acābolā.
- laringalģija Neiralģiskas sāpes balsenē.
- faciocefalalģija Neiralģiskas sāpes galvā, sevišķi tās ģīmja daļā.
- histerikoneiralģija Neiralģiskas sāpes kā histērijas simptoms.
- melalģija Neiralģiskas sāpes locekļos.
- mioneiralģija Neiralģiskas sāpes muskuļos.
- ovariodisneirija Neiralģiskas sāpes olnīcās.
- podalģija Neiralģiskas sāpes pēdā.
- hiralģija Neiralģiskas sāpes rokā.
- sfinkteralģija Neiralģiskas sāpes tūpļa slēdzējmuskuļa apvidū.
- mekonalģija Neiralģiskas sāpes, pārtraucot opija lietošanu.
- neurastenija Neirastēnija - nervu vājums; nervu slimība, kas izpaužas nedibinātās bailēs.
- mioneirastēnija Neirastēnija ar muskuļu vājumu.
- neurastēniķis Neirastēniķis - nervu slimnieks.
- logastēnija Neirastēniski runas traucējumi; vārdu aizmiršana, sajaukšana.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- blieka Neirdena zeme.
- neurektomija Neirektomija.
- neurilemma Neirilemma.
- neirilemmīts Neirilemmas iekaisums.
- lemmocīts Neirilemmas veidotāja šūna.
- neurīns Neirīns.
- radioneirīts Neirīts, kas radies pēc rentgenstarojuma vai rādija starojuma iedarbības.
- septineirīts Neirīts, ko izraisa sepse.
- neurīts Neirīts.
- NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia").
- neurifibrilla Neirofibrilla.
- neurofibroma Neirofibroma.
- neirodermatoze Neirogēna ādas slimība.
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- neuroglia Neiroglija.
- oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
- astrocitoma Neiroglijas audzējs, kas sastāv no astrocītiem.
- glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
- aksofāgs Neiroglijas šūna; atrodama mielīta slimnierkiem mielīna dobumos.
- gliacīts Neiroglijas šūna.
- neirogliocīts Neiroglijas šūna.
- spongiocīts Neiroglijas šūna.
- gliofāgija Neiroglijas šūnu fagocitoze.
- ulegīrija Neiroglijas un saistaudu savairošanās galvas smadzeņu krokās, kuru novēro idiotijas gadījumā.
- astrocīts Neiroglijas zvaigžņveida šūna.
- neirohipofīzektomija Neirohipofīzes izoperēšana.
- pituicīts Neirohipofīzes šūna.
- neurocranium Neirokrānijs.
- mikroneiroķirurģija Neiroķirurģijas nozare, kas izmanto mikroskopijas metodes un smalkus instrumentus.
- neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
- NLA Neiroleptanalgēzija (angļu "neuroleptanalgesia").
- neiroleptiķi Neiroleptiskie medikamenti.
- NLP Neirolingvistiskā programmēšana.
- elektroneirolīze Neirolīze ar elektrisko strāvu.
- neuroloģija Neiroloģija.
- hodoloģija Neiroloģijas nozare par nervu sistēmas ceļiem.
- neiropatoloģija Neiroloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar to ārstēšanu.
- neirologs Neiroloģijas speciālists.
- neiropatoloģisks Neiroloģisks (1).
- neiropatoloģisks Neiroloģisks (2).
- mioneiroma Neiroma, kas satur muskuļaudus.
- neuroma Neiroma.
- neiromodulācija Neiromodulatora ietekme uz citu neironu.
- NM Neiromuskulārs (angļu "neuromuscular").
- periferomitors Neirona daļa, kas pārraida impulsus uztvērējam orgānam.
- neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
- kavētājneironi Neironi, kas nodrošina kavēšanu (2).
- starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
- endaksoneirons Neirons, kura izaugums neiziet ārpus muguras smadzenēm.
- anaksons Neirons, kuram nav ass cilindra izauguma, piem., dažas nervu šūnas tīklenē.
- neurons Neirons.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- polineiropātija Neiropātija, kuras gadījumā vienlaikus skarti vairāki perifēriskie nervi.
- neuropatija Neiropatija.
- neurologs Neiropatologs.
- neuropatoloģija Neiropatoloģija.
- neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
- somatoreceptors Neiroreceptors, kas uztver impulsus no ķermeņa muskulatūras.
- NSS Neirosekretoriskā viela (angļu "neurosecretory substance").
- NSM Neirosekretoriskais materiāls (angļu "neurosecretory material").
- malarioterapija Neirosifilisa ārstēšana, inficējot slimnieku ar malārijas plazmodijiem.
- neurotiķis Neirotiķis - iedomu slimnieks.
- onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
- neurotisks Neirotisks.
- krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
- neurotomija Neirotomija.
- neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
- eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
- distrofoneiroze Neiroze, kas radusies nepietiekama uztura dēļ.
- somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims.
- neiroza Neiroze.
- neuroza Neiroze.
- neuroze Neiroze.
- eģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
- veģe Neirstošā mala (audumam, adījumam).
- Nosa Neisa - pilsēta Īrijā (_An Nas_), tās nosaukums īru valodā.
- pseidoankiloze Neīsta ankiloze, locītavas stīvums, ko izraisījusi ārpuslocītavas slimība.
- mežģere Neīsta avene asu stiebru, cietām ogām.
- gailene Neīstā gailene - negailene, mieteņu dzimtas ģints.
- pseidohoreja Neīstā horeja, parasti histēriskas dabas.
- pseidokrīze Neīsta krīze, drudža temperatūras īslaicīga krišanās, ko novēro pneimonijas u. c. slimību gadījumā.
- lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī.
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā.
- dizartroze Neīsta locītava.
- mātīca Neīstā māte, pamāte.
- mātīce Neīstā māte, pamāte.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- pusmāksla Neīsta, amatnieciska māksla.
- pseudoksija Neīsta, viltus mācība, nepareizas domas, alošanās.
- pseudozinātne Neīsta, viltus zinātne.
- dzegusēns Neīstais bērns (kādā ģimenē).
- pacemurs Neīstais čemurs; pačemurs.
- pačemurs Neīstais čemurs.
- pseidopterīgijs Neīstais jeb rētu pterīgijs.
- pseudoperipters Neīstais peripters, antīkā peripterālā tempļa tips ar puskolonnām pie tempļa ārsienām.
- psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību.
- pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
- pseudolarix Neīstās lapegles.
- parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos.
- obelisms Neīstas vai apšaubāmas vietas apzīmējums ar bultiņu grāmatās vai rokrakstos.
- duchesnea Neīstās zemenes jeb dišenejas.
- oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos.
- kvaziparonīmi Neīsti paronīmi, kas veidojušies uz ārējās līdzības pamata bez derivatīva sakara.
- atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā.
- platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās.
- pakaļtaisīts Neīsts, atdarināts.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- liekuļots Neīsts, mākslots.
- pseud- Neīsts, māņu.
- rēdans Neīsts, sliktas kvalitātes, nelabs.
- simultatīvs Neīsts, šķietams (piem., simultatīvs darījums).
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- falšs Neīsts; mākslīgs.
- falšums Neīstums; samākslotība.
- Neišatele Neišateles kantons Šveices Konfederācijā, platība - 803 kvadrātkilometri, 170300 iedzīvotāju (2009.).
- antineitrīno Neitrāla elementārdaļiņa, kas ir antidaļiņa attiecībā pret neitrīno.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- internēšana Neitrālas valsts teritorijā iegājušu karojošas valsts militārpersonu aizturēšana un atbruņošana.
- neutrālitāte Neitralitāte.
- neitrālisms Neitralitātes (1) ievērošana.
- neitrālisms Neitralitātes (2) ievērošana.
- neutrālizācija Neitralizācija.
- neutrālizēt Neitralizēt.
- ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
- neutrāls Neitrāls.
- jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
- neitrocīts Neitrofilais leikocīts.
- neitrofils Neitrofilais leikocīts.
- NCF Neitrofilo leikocītu hemotakses faktors (angļu "neutrophil chemotactic factor ").
- neitrofilija Neitrofilo leikocītu skaita palielināšanās virs normas perifērijas asinīs.
- neitropēnija Neitrofilo leikocītu skaita pazemināšanās zem normas perifērijas asinīs.
- antineitrons Neitrona antidaļiņa, neitrona antidaļiņa.
- neutrons Neitrons.
- neds Neitronstarojuma dozas mērvienība (angļu "neutron exposure dose").
- neitronstarojums Neitronu izlāde no dažādām iekārtām, kurās norisinās kodolreakcijas.
- nukleoni Neitronu un protonu kopīgs apzīmējums.
- magnetārs Neitronu zvaigzne ar ļoti spēcīgu magnētisko lauku.
- neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
- Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka.
- laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
- tutenis Neizaugusi putna spalva.
- adrastea Neizbēgamais, liktenis.
- liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
- glits Neizcepis, negatavs, pusjēls.
- nedacept Neizcept pilnīgi.
- nedacepts Neizcepts pilnīgi.
- bieķīze Neizcepusies maize.
- klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize.
- neizrīcība Neizdarība.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks.
- ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- neizrīcīgs Neizdarīgs.
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- ķēpa Neizdevies biezs ēdiens.
- ķurza Neizdevies ēdiens.
- ķūrza Neizdevies ēdiens.
- ķurze Neizdevies ēdiens.
- pļocka Neizdevies ēdiens.
- poņķa Neizdevies pinums.
- vēders Neizdevies tamborējums.
- auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ.
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
- ķēpulis Neizdevies, pārāk sabiezējis ēdiens (visbiežāk par biezputru).
- kepals Neizdevies, saķepis ēdiens; pika.
- ķepals Neizdevies, saķepis ēdiens.
- švipsts Neizdevies, vājš svilpiens.
- pusmastā Neizdevies.
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- neizdevīgai Neizdevīgi.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- bakacis Neizdevusies lieta.
- plogača Neizdevusies maize.
- ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
- apļepine Neizdevusies, ne šķidra, ne bieza putra.
- miltenieks Neizdevusies, pārāk bieza mērce.
- neprohanže Neizdosies, neiznāks.
- netrefers Neizdošanās; nelaime.
- doska Neizdošanās.
- aizturēt Neizdot (pienu) - par slaucamiem lopiem.
- taupīt Neizdot, netērēt, krāt (naudu).
- inedita Neizdoti (nepazīstami) raksti.
- iztīst Neizdoties, iznīkt.
- nošķībt Neizdoties, neveikties.
- nošķiebties Neizdoties, neveikties.
- šķiebties Neizdoties, neveikties.
- sagumzāties Neizdoties, sabojāties.
- izpušierēties Neizdoties; izbojāties.
- iznākt Neizdoties.
- nezinīgs Neizglītots, muļķīgs.
- neprātulis Neizglītots, nepratējs.
- amūzisks Neizglītots, rupjš.
- neškolāts Neizglītots.
- neskolots Neizglītots.
- timss Neizglītots.
- Niuzaļa Neizīdle, pilsēta Austrijā ("Niuzalj").
- Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
- kniedēšana Neizjaucamu mašīnu un aparātu elementu savienojumu iegūšana, izmantojot kniedes.
- aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
- čuibus Neizkastrēts kuilis.
- irreparābilitāte Neizlabojamība, parasti jūras tiesībās attiecībā uz kuģa atzīšanu par neizlabojamu.
- nereponējams Neizlabojams; tāds, ko nevar vairs novietot agrākā, normālā vietā, piem., trūce.
- žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
- aizturēt Neizmaksāt; ieturēt _(biežāk)_
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) Neizmantot (iespēju, stāvokli).
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
- reciklēšana Neizmantoto izejmateriālu atgriešanās ražošanas procesā; piem., makulatūras pārstrāde.
- immensitāte Neizmērojamais, bezgalība.
- immēnss Neizmērojams, milzīgs, ļoti liels.
- porpulis Neiznesīgs, tūļīgs cilvēks.
- neiznēsāts Neiznests (2).
- nevīstams Neiznīcīgs, mūžīgs.
- netrūdība Neiznīkstamība.
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
- glabāt Neizpaust; slēpt (sevī).
- nociest Neizpausties (par parādībām dabā).
- klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot.
- neizsekots Neizpētīts, nezināms.
- neizzināts Neizpētīts, nezināms.
- neizanalizēts Neizpētīts.
- neveicams Neizpildāms, nepārvarams.
- neīstenojams Neizpildāms, utopisks.
- neizdarāms Neizpildāms, utopisks.
- noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
- krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
- fāze Neizpratne.
- bizdings Neizprotams garastāvoklis, dīvaina uzvedība.
- neizjēdzams Neizprotams, nesaprotams, neskaidrs.
- sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- necelt Neizraisīt.
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- plačka Neizrūgusi, sakritusi maize.
- bezdibenība Neizsakāmais, neizprotamais.
- neizteicams Neizsakāms (2).
- nepasakāms Neizsakāms (2).
- neizrunājams Neizsakāms.
- doma Neizsakot balsī, sevī.
- kazarma Neizskatīga celtne.
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
- kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
- varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt.
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- sprastai Neizsmalcināti, neizvēlīgi.
- sprastam Neizsmalcināti, neizvēlīgi.
- sprasts Neizsmalcināts.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- cila Neizstrādāta augsne, kurā ir blīvas zemes pikas.
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
- grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- grēge Neizstrādāts, nešķetināts jēlzīds.
- grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu).
- grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
- remis Neizšķirta spēle.
- ņič Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņiča Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņičja Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņičs Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņičuks Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ničs Neizšķirts (sportā).
- buks Neizšķirts rezultāts kādā kāršu spēlē.
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- atturēt Neizteikt; neļaut izteikt.
- mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
- dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
- dzelžains Neizturams, grūti paciešams; nežēlīgs, varmācīgs.
- neiespējams Neizturams, neciešams.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- šņargļi Neizturīga, vāji savērpta dzija.
- nestiprs Neizturīgs (parasti par priekšmetiem).
- frigolabils Neizturīgs pret aukstumu.
- koktolabils Neizturīgs pret vārīšanu.
- glēvs Neizturīgs, vājš.
- nerosme Neizveicība, neveiksme darbā.
- čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
- iztunturot Neizveicīgi (vīzēs) iznākt.
- žurnīties Neizveicīgi ar ko slapju strādāt.
- atļepāt Neizveicīgi atnākt.
- ierozīties Neizveicīgi ienākt vai ieiet.
- nokurļāt Neizveicīgi strādājot paveigt kādu darbu.
- pļurciski Neizveicīgi, izlaidīgi.
- čāgāt Neizveicīgi, nepietiekami prasmīgi strādāt.
- lēpāt Neizveicīgi, neveikli iet.
- tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām.
- stega Neizveicīgs cilvēks, kurš pārvietojas (iet) lēnām.
- stambaks Neizveicīgs cilvēks; stīvs, vecs cilvēks.
- čūlis Neizveicīgs cilvēks.
- ģiezis Neizveicīgs cilvēks.
- klumpata Neizveicīgs cilvēks.
- klumzāks Neizveicīgs cilvēks.
- ļankars Neizveicīgs cilvēks.
- ļembāns Neizveicīgs cilvēks.
- leperis Neizveicīgs cilvēks.
- ļurkāns Neizveicīgs cilvēks.
- nostiņš Neizveicīgs cilvēks.
- ņūžga Neizveicīgs cilvēks.
- seiris Neizveicīgs cilvēks.
- slāmesteris Neizveicīgs cilvēks.
- žļagāns Neizveicīgs dzīvs radījums.
- snātinis Neizveicīgs, darbā neuzmanīgs cilvēks.
- klumps Neizveicīgs, lempīgs.
- ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks).
- telīgs Neizveicīgs, muļķīgs.
- žļeburis Neizveicīgs, neievērojams cilvēks.
- piņķīgs Neizveicīgs, neveikls darbā.
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks.
- gumziķis Neizveicīgs, stīvs cilvēks.
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
- neizvēlīgums Neizvelība (1).
- neizvēlīgums Neizvēlība (2).
- demonoloģija Neizzināmu spēku interpretācija.
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- ļēpalas Neizžuvuši zāles kušķi sienā.
- Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā (_Lough Neagh_), Lielbritānijā.
- nejaucelis Nejaucenis, neglītenis.
- raganēns Nejaucēns.
- pļorzība Nejaucība.
- porcka Nejauka krāsa, ziede.
- porģis Nejauka krāsa, ziede.
- poriķis Nejauka krāsa, ziede.
- porķis Nejauka krāsa; ziede.
- ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete.
- aizvēkšties Nejauki iekliegties.
- aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis.
- vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt.
- ļēkstis Nejauks brēciens.
- klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds).
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks; nejaucēns.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- raganis Nejauks cilvēks, dzīvnieks.
- klarģis Nejauks cilvēks.
- klorģis Nejauks cilvēks.
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
- beikus Nejauks puika.
- bikus Nejauks puika.
- nekrēts Nejauks, neķītrs, nežēlīgs.
- netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks.
- necistums Nejauks, nepatīkams dzīvnieks.
- braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
- nepuiks Nejauks, riebīgs.
- miekšis Nejauks, slapjš laiks.
- miekšķis Nejauks, slapjš laiks.
- miešķis Nejauks, slapjš laiks.
- ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks.
- strašnīgs Nejauks; nepatīkams.
- baugs Nejauks.
- nešpetnis Nejauks.
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
- aizbāzties Nejauši aizbāzt.
- aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- aizkausēties Nejauši aizkausēt, aiztaisīt.
- aizdancināt Nejauši aiznest, pazaudēt.
- aizskrūvēties Nejauši aizskrūvēt.
- aizšķiesties Nejauši aizšķiest.
- apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt.
- apkrept Nejauši aplipt ar mēslu kunkuļiem.
- aizturēties Nejauši atpalikt.
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
- atvesties Nejauši atvest.
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
- pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
- iebārstīties Nejauši iebirt.
- ietrupināties Nejauši iedrupināt.
- iegraudāt Nejauši iegrūst.
- iekāpties Nejauši iekāpt.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
- iesagrūsties Nejauši iekrist.
- iesajaukties Nejauši iekrist.
- iemīcīties Nejauši iemīcīt.
- iemīņāties Nejauši iemīdīties.
- piesasēties Nejauši iesēties.
- uzknesēties Nejauši iesist, uzsist.
- uzcirpties Nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā.
- dasadabāties Nejauši inficēties.
- izbirties Nejauši izbirt (1).
- izgraudēt Nejauši izkrist no rokām.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- sociālagregāts Nejauši izveidojusies grupa.
- iespraukt Nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt).
- iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
- padēvēt Nejauši nosaukt vai titulēt.
- nošauties Nejauši nošaut.
- emerdžents Nejauši parādījies.
- pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
- pārraidīties Nejauši pārraidīt.
- šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
- pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
- dasabraukties Nejauši piebraukt.
- piekaisīties Nejauši piekaisīt.
- dasalipties Nejauši pielipt.
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- samīdīties Nejauši samīdīt, samīt.
- sasadauzīties Nejauši saplīst (par traukiem).
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- pagadīt Nejauši sastapt (ļaut notikt).
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- pagadīt Nejauši sastapties.
- sasadurties Nejauši sastapties.
- sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
- aizgrūsties Nejauši tikt aizgrūstam (kam, kur garām).
- aizalieties Nejauši tikt aizlietam.
- aizasisties Nejauši tikt aizvērtam.
- apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
- apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
- apdrāztīties Nejauši tikt apskrambātam.
- apsvaidīties Nejauši tikt apsmērētam.
- atsanesties Nejauši tikt atnestam.
- ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
- ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
- aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
- iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
- aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
- ierīties Nejauši tikt ierītam.
- iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
- izbērties Nejauši tikt izbērtam.
- nosalieties Nejauši tikt izlietam, nolietam.
- izlikties Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
- nosabērties Nejauši tikt nobērtam.
- nosacirsties Nejauši tikt nocirstam.
- nogrūsties Nejauši tikt nogrūstam, pagrūstam.
- nosakaisīties Nejauši tikt nokaisītam.
- nolauzties Nejauši tikt nolauztam.
- nosabāzties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
- nosalikties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
- nopļauties Nejauši tikt nopļautam.
- nosarausties Nejauši tikt noraustam.
- piesamesties Nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem).
- dasabērties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- dasamesties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- aizkaisīties Nejauši tikt piekaisītam.
- dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
- piesalieties Nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs).
- piemalties Nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt).
- piemizoties Nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt).
- sasasieties Nejauši tikt sasietam.
- uzbērties Nejauši uzbērt.
- uzbirkstīties Nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus.
- uzbirties Nejauši uzbirt.
- uzbirzt Nejauši uzbirt.
- uzjukt Nejauši uzkrist.
- uzmīties Nejauši uzmīt.
- uzšļakāties Nejauši uzšļakstīties.
- uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- aumešiņ Nejauši, negaidīti.
- nedomājot Nejauši, negaidot.
- iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
- uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
- uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt.
- neviļus Nejauši, negribēti.
- nevīšus Nejauši, nevilšus.
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- ņečaina Nejauši.
- nejaušīgi Nejauši.
- nevaši Nejauši.
- nevāši Nejauši.
- gadība Nejaušība, atgadījums.
- randomizācija Nejaušības nodrošināšana ģenerālkopas iztvērumu jeb paraugkopu veidošanā.
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- interkurents Nejaušs, papildu, piem., slimība, kas rodas citas slimības laikā.
- randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
- kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
- gadens Nejaušs; kas labi gadās.
- gadīgs Nejaušs.
- nejāšs Nejaušs.
- nejāšus Nejaušs.
- nejaušām Nejaušs.
- nejaušis Nejaušs.
- nejaušus Nejaušs.
- okazionāls Nejaušs.
- aleatorika Nejaušu elementu (jeb gadījumelementu) izmantošana dažādās mākslās.
- nesvētība Nejēdzība (ļaundarība).
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- herņa Nejēdzība.
- nonsens Nejēdzība.
- nesajēdzīgs Nejēdzīgs, bezjēdzīgs, plānprātīgs.
- nemoļīgs Nejēdzīgs, padulns.
- čangalis Nejēga, muļķis.
- ķezākls Nejēga, nepraša.
- ķezēklis Nejēga, nepraša.
- ķēzeklis Nejēga, nepraša.
- nemoļa Nejēga, nepraša.
- mūrlāpis Nejēga, nesapraša.
- krebulis Nejēga, netārpis.
- neomis Nejēga, plānprātiņš; nesapraša, vientiesis.
- mūjābels Nejēga; duraks.
- švēplis Nejēga; palaidnieks.
- ajēga Nejēga; vientiesīgs cilvēks.
- ajēgs Nejēga.
- apšaulis Nejēga.
- balonpauris Nejēga.
- čība Nejēga.
- lumbris Nejēga.
- murmulis Nejēga.
- nedaluga Nejēga.
- neģiža Nejēga.
- nejēgs Nejēga.
- nejuslis Nejēga.
- nejēdziņš Nejēgs.
- prozelīts Nejūds, kas pieņēmis jūdaismu.
- insesibile Nejūtami, nemanāmi.
- arigoze Nejutība pret aukstumu.
- krianestēzija Nejutība pret aukstumu.
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā.
- anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
- insensibilitāte Nejutība, vienaldzība.
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- neieņēmīgs Nejūtīgs, nespējīgs sajust, arī vienaldzīgs.
- aplāts Nejūtīgs, truls biežas rāšanas dēļ.
- impasibls Nejūtīgs, vienaldzīgs, aukstasinīgs.
- biezādains Nejūtīgs, vienaldzīgs.
- bezjutīgs Nejutīgs.
- Neiveli Nejveli, pilsēta Indijā.
- nekai Nekā 2(2).
- ņifiga Nekā nebija!
- dīkums Nekā nedarīšana.
- durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt.
- žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā.
- figuški Nekā; nemaz; nepavisam.
- nikā Nekā.
- niko Nekā.
- promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās.
- nereiz Nekad, nevienu reizi.
- nekadai Nekad.
- nekadais Nekad.
- nekumet Nekad.
- nikad Nekad.
- vekam Nekad.
- niparko Nekādā gadījumā.
- nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- nekāži Nekādā veidā; nekādi.
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
- nekādai Nekādā veidā.
- nekadei Nekādā veidā.
- nekādiņ Nekādā veidā.
- nekādiņi Nekādā veidā.
- nekaši Nekādā veidā.
- nekāši Nekādā veidā.
- nekašu Nekādā veidā.
- vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; arī nemaz (2).
- nekādīgas Nekādi; nekādā veidā.
- nekādīgi Nekādi.
- nekur Nekādos apstākļos.
- neniekāds Nekāds.
- neciltam Nekādu pēdu, nekādu atmiņu.
- neciltim Nekādu pēdu, nekādu atmiņu.
- adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu.
- jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas.
- zaļiesals Nekaltēts iesals.
- irrēgulārs Nekārtējs, viss tas, kas ir kā izņēmums kādā likumībā vai kam vispār pašam nav nekādas likumības.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- hajs Nekārtība, haoss.
- desordre Nekārtība, jukas.
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- sapluskums Nekārtība, sajukums.
- mese Nekārtība; netīrība.
- bardacība Nekārtība; nevīžība; nekārtīgs dzīvesveids.
- besporjadoks Nekārtība.
- bezkārtība Nekārtība.
- borģele Nekārtība.
- ķuza Nekārtība.
- umats Nekārtība.
- zavaruha Nekārtība.
- lanzes Nekārtības, dzīres.
- jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
- nelādzība Nekārtības, trūkumi.
- ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa.
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
- brāža Nekārtīga kaudze.
- lama Nekārtīga kaudze.
- lauznis Nekārtīga nesakārtota vieta.
- verza Nekārtīga rinda.
- kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
- blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
- luza Nekārtīga sieviete.
- šlucka Nekārtīga sieviete.
- borģele Nekārtīga telpa.
- ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
- cemeris Nekārtīga, nekopta istaba.
- plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana.
- čustūzis Nekārtīga, piemēslota vieta.
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- angioataksija Nekārtīgas, spazmatiskas artēriju tonusa maiņas.
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi.
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi.
- aizčuknīt Nekārtīgi aizbāzt, piebāzt.
- aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt.
- apsnāt Nekārtīgi apcirst.
- jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- nošvikstināt Nekārtīgi apsēt.
- apgumbāt Nekārtīgi apsiet, aptīt.
- izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
- sapuņķēties Nekārtīgi aptīt.
- aprežģīties Nekārtīgi aptīties.
- nožilīt Nekārtīgi asināt (nazi).
- atdirknīt Nekārtīgi atplēst.
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
- izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu).
- saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
- sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
- sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
- apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- draņķēt Nekārtīgi ēst.
- ļorgāt Nekārtīgi ēst.
- pļurgāties Nekārtīgi ēst.
- šļurgāt Nekārtīgi ēst.
- izņukāt Nekārtīgi griežot sarobot.
- lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
- bruceklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brucekls Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brukums Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- jukna Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- mežaks Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- pāneklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- šļara Nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- iečamdīt Nekārtīgi ielikt.
- ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt.
- iepenterēt Nekārtīgi iesākt.
- izļorgāt Nekārtīgi izēst.
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
- izdraiķīt Nekārtīgi izmētājot izrakņāt.
- čapāt Nekārtīgi izmētāt.
- izklastīt Nekārtīgi izplatīt.
- iztrašķīt Nekārtīgi izslacīt.
- pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
- kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
- zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
- zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
- makacēt Nekārtīgi kustēties, it kā bez kādas vadības.
- ņudzelīgs Nekārtīgi kustīgs, ņudzeklīgs.
- plerēt Nekārtīgi lidināties.
- žulgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
- žuļgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- aizbuinīt Nekārtīgi nogriezt (ar trulu nazi).
- apsnāpt Nekārtīgi nogriezt.
- žurbīt Nekārtīgi nogriezt.
- sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest.
- sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- nodraizēt Nekārtīgi nomizot.
- glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
- saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
- apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
- jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- pieņurkāt Nekārtīgi piebāzt, piepildīt.
- aizvandīt Nekārtīgi piemētāt ar dažādiem objektiem.
- piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut.
- pierizgāt Nekārtīgi piemētāt, piemēslot.
- pieņukāt Nekārtīgi piepildīt, piebāzt.
- pļurināt Nekārtīgi runāt.
- aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
- šlicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļucka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļauna Nekārtīgi saģērbusies sieviete.
- pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
- samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt.
- pieridāt Nekārtīgi sakrāmēt.
- sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
- sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
- saspraislot Nekārtīgi sakraut.
- uzridāt Nekārtīgi sakraut.
- dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda.
- sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās).
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- sablaizīt Nekārtīgi samest.
- sastrēdzināt Nekārtīgi samest.
- peizums Nekārtīgi samesta kaudze.
- izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
- savalēt Nekārtīgi sasviest.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- pumpurains Nekārtīgi savārstīts.
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē.
- morgāt Nekārtīgi strādāt (bez atpūtas un bez panākumiem strādāt).
- ķemburēties Nekārtīgi strādāt.
- ņergāt Nekārtīgi strādāt.
- nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
- uzgumbāt Nekārtīgi uzsiet.
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
- plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
- plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
- čollāt Nekārtīgi, ar niecīgām sekmēm strādāt.
- šņergāties Nekārtīgi, izlaidīgi ēst.
- veproties Nekārtīgi, izlaidīgi pie galda ēst.
- kļēpāt Nekārtīgi, izrakņājot ēdienu ēst.
- nevērīgs Nekārtīgi, kā pagadās.
- sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
- sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
- iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
- pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
- pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
- sažeļināt Nekārtīgi, nepietiekoši izmazgāt.
- promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari.
- cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
- loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- meterēt Nekārtīgi, pa galvu pa kaklu iet vai strādāt.
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā).
- kričāt Nekārtīgi, pavirši vērpt.
- izkļēpāt Nekārtīgi, rakņājoties ēst.
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
- lumpurs Nekārtīgs cilvēks; arī dzērājs, pļēgurs.
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
- lebeze Nekārtīgs cilvēks.
- lēkša Nekārtīgs cilvēks.
- lēkše Nekārtīgs cilvēks.
- lēkšņa Nekārtīgs cilvēks.
- grāvelis Nekārtīgs grāvis, renstele.
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- šļenderīgs Nekārtīgs, bezatbildīgs darbā un uzvedībā.
- purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
- purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
- leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks.
- ļurļaks Nekārtīgs, nenopietns cilvēks.
- neražans Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- neražens Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
- čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur.
- kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis.
- čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
- čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
- lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs.
- lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
- čuburīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī kūtrs.
- čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
- lopurīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
- ļubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- juceklains Nekārtīgs, sajaukts.
- jucisks Nekārtīgs, sajaukts.
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks.
- nošļuris Nekārtīgs; noplucis.
- nekrīt Nekas nebūs! Neko nedabūs!
- bē Nekas nebūs! neko nedabūs! (parasti lieto mēdoties).
- nenieku Nekas, nekā.
- figņa Nekas, nieks; kas nevērtīgs, nevajadzīgs.
- figa Nekas; pilnīgs iespēju trūkums.
- čukstins Nekas; tukšs.
- bļurkt Nekas!
- ņekukū Nekas! Nekas nebūs! Neko nedabūs!.
- neikas Nekas.
- nekam Nekas.
- nihil Nekas.
- nika Nekas.
- švukstiens Nekas.
- švukstins Nekas.
- aitkuilis Nekastrēts auns.
- sonne Nekastrēts auns.
- vemelis Nekastrēts auns.
- pauturs Nekastrēts vērsis vai auns; pautturis.
- pautturis Nekastrēts vērsis vai auns.
- nekasies Nekašķējies! Nevilcinies!
- neitrs Nekatra dzimte.
- neutrs Nekatra kārta, viena no trim ide valodu lielākajā daļā sastopamajām gramatiskajām kārtām; nekatra dzimte.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
- ielīdīgs Nekaunīgi uzbāzīgs, kas pielien, kad citi dzer, bet pats nepērk.
- izdildiski Nekaunīgi, ar varu.
- bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
- nahaļna Nekaunīgi; uzmācīgi.
- bezgoda Nekaunīgi.
- nekaunīgai Nekaunīgi.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- impertinents Nekaunīgs, bezkaunīgs.
- lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs.
- borzijs Nekaunīgs.
- bezgodene Nekauņa, bezgode.
- abuks Nekauņa.
- blods Nekauņa.
- nekaunieks Nekauņa.
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
- iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
- apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- nekautrs Nekautrīgs.
- nekautrums Nekautrīgums.
- nekavējoši Nekavējoties (2).
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- nekavēti Nekavējoties, tūliņ.
- neckera Nekeras.
- neckeraceae Nekeru dzimta.
- gludā nekera nekeru suga ("Neckera complanata").
- viļņainā nekera nekeru suga ("Neckera crispa"), Latvijā aizsargājama.
- īssetas nekera nekeru suga ("Neckera pennata").
- aizmuguras Neklātienē, aizmugurisks.
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā.
- vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
- tusovatsja Neko nedarīt.
- diallēle Neko neizskaidrojoša aploces definīcija, kur definējamo lieto kā definīciju, pierādāmo kā pierādījumu, par pamatu ņem to, kas vēl jāpierāda.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_.
- FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_.
- nekonkrētisms Nekonkrētība.
- nekonkrētums Nekonkrētība.
- deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.).
- genro Nekonstitucionāla valsts institūcija Japānā 1889.-1940. g., kas sastāvēja no šiem padomniekiem.
- radiodeglis Nekontakta uzspridzinātājs, kas iedarbojas no radioviļņu enerģijas, ko izstaro vai atstaro mērķis; radiovadāmais uzspridzinātājs.
- blow-out Nekontrolējama naftas un dažreiz arī gāzes izplūde no urbuma vietas.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
- grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
- čūksnis Nekopta, piegružota vieta; biezoknis.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- šļaune Nekopts cilvēks.
- driksnājs Nekopts mežs ar kritušiem kokiem un zariem uz zemes.
- drīksnājs Nekopts mežs.
- slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
- pūsts Nekopts, purvains mežs.
- inkorrekts Nekorekts.
- nekorrekts Nekorekts.
- bistigmats Nekoriģēts, periskopisks objektīvs ar pārbīdāmām lēcām.
- čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā; čičunčā.
- nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
- ļakatas Nekrietnas, ļaunprātīgas valodas.
- nelabaža Nekrietnelis, neķītrelis, riebeklis, ļaunais.
- neprudelis Nekrietnelis, nelabais.
- neprūdelis Nekrietnelis, nelabais.
- nekrietelis Nekrietnelis.
- nekrietnieks Nekrietnelis.
- burlacība Nekrietnība, varmācība, laupīšana.
- nedievība Nekrietnība.
- zuka Nekrietns cilvēks, blēdis.
- zukālis Nekrietns cilvēks, blēdis.
- zuks Nekrietns cilvēks, blēdis.
- jibjons Nekrietns cilvēks.
- krauklis Nekrietns cilvēks.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- plorzaks Nekrietns cilvēks.
- nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
- negodns Nekrietns, ļauns.
- nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks.
- nekriets Nekrietns.
- antakrists Nekristīts cilvēks.
- nekriškāns Nekristīts cilvēks.
- fetišisms Nekritiska cieņa, dievināšana.
- fetišs Nekritiskas cieņas, dievināšanas objekts.
- fetišizēt Nekritiski cienīt, dievināt.
- nekromants Nekromantijas piekopējs.
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
- nekrolīze Nekrotisko audu atdalīšanās vai izlobīšanās.
- eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem.
- esharoze Nekrotisku kreveļu veidošanās.
- dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
- kazeācija Nekrozes veids, audiem pārvēršoties sausā, amorfā, biezpienam līdzīgā masā.
- nektarīnijas Nektara putni, zvirbuļputnu dzimta, sīki putni gk. tropos, \~250 sugas.
- nectarascordum Nektāraskordes.
- Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum").
- bišaugi Nektāraugi.
- medusaugi Nektāraugi.
- medusaugs Nektāraugs.
- nektārdziedzeris Nektārijs.
- nectirinia Nektārputni.
- aethopyga Nektārputniņi - nektārputnu dzimtas ģints.
- nektrārputniņš Nektārputns.
- nectariniidae Nektārputnu dzimta.
- nektrārputniņš Nektārputnu dzimtas ģints ("Aethopyga").
- nectria Nektrijas.
- nectriaceae Nektriju dzimta.
- pleonectria Nektriju dzimtas ģints.
- lapu koku nektrija nektriju ģints sēņu suga ("Nectria cinnabarina").
- cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību.
- lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
- neiekopts Nekultivēts (par augsni).
- robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem); arī pirmatnēji spēcīgs.
- ļeperis Nekur nederīgs cilvēks.
- niekur Nekur.
- nikur Nekur.
- nekurpiņ Nekurp, nevienā vierzienā.
- nekur Nekurp.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
- kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas.
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- immobilija Nekustama manta.
- immobilis Nekustama manta.
- immobiļi Nekustamas lietas.
- imobilija Nekustams īpašums; immobīlis.
- immobils Nekustams, nekustīgs.
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- autosporas Nekustīgas dažu aļģu sporas, kas bezdzimumceļā veidojas mātšūnā.
- barbets Nekustīgas fortifikācijas būves bruņu konstrukcija ar bruņutorni.
- stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā.
- spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas.
- krupt Nekustīgi bez darba sēdēt.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- imobils Nekustīgs, nekustams.
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- samūrējies Nekustīgs, stīvs.
- nolēmēts Nekustīgs; nevarīgs.
- rāms Nekustīgs.
- erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints.
- magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā.
- imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos.
- akinesis Nekustīgums.
- prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
- ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
- luncka Nekvalitatīva virve, kas vāji savīta.
- panckas Nekvalitatīvas paniņas.
- leķēt Nekvalitatīvi mūrēt.
- poņķināt Nekvalītatīvi pīt, vīt.
- bradenis Nekvalitatīvi uzausts, rets un bubuļains audums.
- lepēt Nekvalitatīvi, slikti mūrēt.
- plancis Nekvalitatīvs dzeramais, strebjamais.
- šļura Nekvalitatīvs dzēriens.
- ļerga Nekvalitatīvs ēdiens vai dzēriens.
- kuilis Nekvalitatīvs šuvums.
- pabriesmīgs Nekvalitatīvs; zemi vērtējams.
- Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
- necistai Neķītri, negodīgi.
- necistība Neķītrība; negodīgums.
- neķītrelis Neķītrs cilvēks.
- neķitris Neķītrs cilvēks.
- seksis Neķītrs cilvēks.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- necists Neķītrs, negodīgs.
- koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās.
- koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- žmods Nelaba dūša.
- žulgums Nelaba dūša.
- vietene Nelaba vieta.
- tūšķis Nelabais (kā lamuvārds).
- Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
- jupis Nelabais, velns; jods.
- jods Nelabais, velns.
- nešķīstais Nelabais.
- nešķīstenis Nelabais.
- bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis.
- urza Nelabas omas cilvēks.
- urzulis Nelabas omas cilvēks.
- mēļas Nelabas runas.
- nelāgs Nelabi (3).
- nes Nelabi ož, smird.
- morkļi Nelabi sapņi.
- dvakot Nelabi smakot, smirdēt.
- sadergties Nelabi, pretīgi kļūt.
- nelāgā Nelabi.
- nelabiāls Nelabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas.
- pazudis Nelabojams, neglābjams.
- gļemžāt Nelabprāt ēst; gļemzāt.
- gļemmāt Nelabprāt ēst.
- gļemzāt Nelabprāt ēst.
- zobatkarēm Nelabprāt, ar riebumu.
- kņēgāt Nelabprāt, bez apetītes ēst.
- liedzīgs Nelabprātīgs, neatsaucīgs.
- ģiltine Nelabs cilvēks.
- mukuris Nelabs cilvēks.
- veņģens Nelabs, pretīgs.
- jūrasslimība Nelabuma sajūta, ko rada kuģa šūpošanās jūrā.
- apšķebinājums Nelabums.
- nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
- disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
- gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- drenns Nelabvēlīgs (par laikapstākļiem).
- iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
- zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
- nesanitārs Nelabvēlīgs, kaitīgs veselībai (lat. "insanitarius"); antisanitārs.
- infausts Nelabvēlīgs, piem., prognoze.
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- nenodienīgs Nelabvēlīgs.
- nevēloņa Nelabvēlis, skauģis.
- čēsma Nelādzība, nepatikšanas.
- apsnāt Nelādzīgi aptēst.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- kvība Nelādzīgs, ļauns cilvēks.
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
- tempe Nelāga paraša.
- strupe Nelāga šautene.
- strūpene Nelāga šautene.
- ļurrāt Nelāgi darīt.
- nelādzīgs Nelāgs (1).
- nelāga Nelāgs (1).
- nelādzīgs Nelāgs (2).
- nelāga Nelāgs (2).
- nelādzīgs Nelāgs (3).
- nelāga Nelāgs (3).
- nelādzīgs Nelāgs (4).
- nelāga Nelāgs (4).
- nelādzīgs Nelāgs (5).
- nelāga Nelāgs (5).
- doroga Nelāgs ceļš.
- negadīgs Nelāgs, nekārtīgs, netikumīgs.
- netīksmīgs Nelāgs, nepatīkams.
- ļēpuris Nelāgs, vājš, nevarīgs kustonis.
- mefīte Nelāgu zemes izgarojumu dieviete senajiem itāļiem.
- nelaiki Nelaikā (1).
- nelaiku Nelaikā (1).
- nelaikus Nelaikā (1).
- nelaiki Nelaikā (2).
- nelaiku Nelaikā (2).
- nelaikus Nelaikā (2).
- abortēt Nelaikā dzemdēt.
- nospirgt Nelaikā pāriet (par miegu).
- klincis Nelaika radības.
- nebrīdī Nelaikā, nepiemērotā brīdī.
- nereizā Nelaikā.
- nereizē Nelaikā.
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
- nelaiķais Nelaiķis, aizgājējs.
- nelaiķenis Nelaiķis, aizgājējs.
- veļanieks Nelaiķis, aizgājējs.
- nelaicinieks Nelaiķis; pašnāvnieks.
- nelaiķene Nelaiķis.
- pakoiniks Nelaiķis.
- nelaimis Nelaime (1).
- plāga Nelaime, bērna slimība.
- uka Nelaime, kļūda.
- ķiza Nelaime, ķeza.
- ļega Nelaime, ķeza.
- timba Nelaime, ķeza.
- obaža Nelaime, liksta, ķeza.
- neiztikšana Nelaime, liksta; slimība.
- adīne Nelaime, liksta.
- kļuma Nelaime, liksta.
- kļūme Nelaime, liksta.
- ļembasts Nelaime, liksta.
- liga Nelaime, negadījums; liksta.
- liksta Nelaime, negadījums.
- mutka Nelaime, nepatīkama situācija; kļūda, nejaušība.
- nebaltums Nelaime, nepatīkams gadījums.
- ubeika Nelaime, neveiksme, ķeza.
- biba Nelaime, neveiksme, ķibele.
- piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
- piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā.
- dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija.
- kalamitāte Nelaime, posts, grūtības.
- bitka Nelaime, posts.
- piegaža Nelaime, trūkums, vaina.
- nāve Nelaime; apgrūtinājums.
- vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
- ģiltine Nelaime.
- klikata Nelaime.
- krivada Nelaime.
- lāgadība Nelaime.
- lērums Nelaime.
- likma Nelaime.
- likme Nelaime.
- negaita Nelaime.
- nelaimība Nelaime.
- nelaims Nelaime.
- nerakaine Nelaime.
- požars Nelaime.
- sūrdienas Nelaime.
- kasandra Nelaimes pareģotāja.
- bēdnesis Nelaimes pravietis, vēstnesis, nelaimes putns.
- nelaimīgai Nelaimīgi.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks.
- nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks.
- nestunda Nelaimīgs, ļauns brīdis, laikposms.
- nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
- nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
- naruods Nelaimīgs.
- melnredzis Nelaimju pareģotājs, pesimists.
- nelaipnība Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
- centrums Nelaipnība, asums, skarbums, sīvums.
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks.
- ērceklis Nelaipns, ļauns cilvēks, kas nicina citus.
- nelaipnīgs Nelaipns, nedraudzīgs.
- grima Nelaipns, saīdzis cilvēks.
- īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks.
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
- šķērms Nelaipns, skarbs, īgns.
- spurains Nelaipns, skarbs; arī nepakļāvīgs, nepieejams.
- borzīgs Nelaipns.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
- turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
- bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
- neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
- samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs.
- samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
- točka Nelegāla alkoholisko dzērienu pārdotuve.
- narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
- fabrika Nelegāla narkotiku ražotne.
- peregons Nelegāla naudas pārsūtīšana.
- spirķiks Nelegālā spirta un alkohola pārdevējs tirgū.
- depeša Nelegāla vēstule cietumā vai no cietuma.
- iešmugulēt Nelegāli ievest.
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs.
- nalga Nelga.
- nelgs Nelga.
- pļerna Nelga.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis.
- krūtaine Nelīdzena vieta ar izciļņiem, kas apauguši ar sūnu.
- grundulis Nelīdzena vieta ceļā.
- kunksla Nelīdzena vieta dzijā.
- ievelka Nelīdzena vieta kokā.
- šūpsna Nelīdzena vieta, kurā braucot rati sašūpotos.
- gudzulms Nelīdzena vieta.
- dādas Nelīdzena, bedraina vieta.
- pupucis Nelīdzena, mezglota dzija.
- arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
- bubulis Nelīdzenas, jēlas dzijas mezgls.
- ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību).
- grīķelēt Nelīdzeni vērpt, grecelēt.
- sakričāt Nelīdzeni, rupji savērpt.
- nelīdzanai Nelīdzeni.
- nevienādai Nelīdzeni.
- dripains Nelīdzens (audums).
- dripeļains Nelīdzens (audums).
- šūpsnains Nelīdzens (par ceļu).
- knubuļains Nelīdzens (par dziju).
- nevienāds Nelīdzens (par dziju).
- bemberains Nelīdzens tīrums, pļava.
- kroka Nelīdzens viļņveida (virsmas) veidojums.
- cilains Nelīdzens, ar blīvām zemes pikām (lauks, pēc pirmā aruma).
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu); izmīts.
- trepains Nelīdzens, ar izciļņiem (ceļš).
- krumšļains Nelīdzens, ar izciļņiem.
- gaņģains Nelīdzens, ar nelieliem mezgliem, piem., dzija.
- kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
- kluncains Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju).
- kluncaiņš Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju).
- ķinkurains Nelīdzens, bedrains, grambains.
- ķerpulaiņš Nelīdzens, bedrains, grumbuļains.
- dobelains Nelīdzens, bedrains.
- dobulains Nelīdzens, bedrains.
- gumzalains Nelīdzens, bedrains.
- kuldurīgs Nelīdzens, bedrains.
- čumpains Nelīdzens, bumbuļains.
- čumpaiņš Nelīdzens, bumbuļains.
- kudzulmots Nelīdzens, ciņains.
- regains Nelīdzens, dobains.
- čorains Nelīdzens, grubuļains.
- čurbuļains Nelīdzens, grubuļains.
- grubulains Nelīdzens, grubuļains.
- krevelaiņš Nelīdzens, grubuļains.
- krobains Nelīdzens, grubuļains.
- kudzulnojs Nelīdzens, grubuļains.
- skurīgs Nelīdzens, grubuļains.
- čavarains Nelīdzens, grumbains, krunkains.
- dobojs Nelīdzens, grumbains; dobots.
- cimbuļains Nelīdzens, grumbuļains, kruvešains.
- grebuļains Nelīdzens, grumbuļains, negluds.
- čakarnens Nelīdzens, grumbuļains.
- čermuļains Nelīdzens, grumbuļains.
- drauzs Nelīdzens, grumbuļains.
- mugurans Nelīdzens, kraupains, nevienāds.
- ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem).
- kunkslains Nelīdzens, mezglains.
- pumpulains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
- pumpulaiņš Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
- pumpuļains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
- červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červulains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červulaiņš Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- buktains Nelīdzens, negluds.
- buktaiņš Nelīdzens, negluds.
- greids Nelīdzens, nevienāds (par audekliem, valgiem).
- kuņģots Nelīdzens, nevienāds.
- trepjains Nelīdzens, pakāpienveida.
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
- činkulains Nelīdzens, pinkuļains.
- pulkstains Nelīdzens, pumpulains, pinkuļains.
- šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās.
- erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
- ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
- ķervains Nelīdzens, raupains, ķerveļains.
- pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
- pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
- pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains.
- pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains.
- ķoburans Nelīdzens, raupains.
- rēpains Nelīdzens, raupains.
- repulains Nelīdzens, raupains.
- stumburains Nelīdzens, raupjš.
- žurbains Nelīdzens, rievains, bedrains.
- raikumains Nelīdzens, robains.
- kraups Nelīdzens, rupjš, kraupains.
- kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
- pluzerains Nelīdzens, šķiedrains.
- kunains Nelīdzens, tāds, kam ir nelieli izcilņi.
- kūnains Nelīdzens, tāds, kam ir nelieli izcilņi.
- punots Nelīdzens, tāds, kuram ir puni.
- stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals.
- ževeris Nelīdzens, zarains koks.
- grundulains Nelīdzens, zarains.
- verveļains Nelīdzens; arī grumbains.
- čaudrs Nelīdzens; rupjš.
- kumurains Nelīdzens; tāds, kam ir kumuri (1).
- drauzains Nelīdzens.
- grobulains Nelīdzens.
- irbulains Nelīdzens.
- krebulens Nelīdzens.
- krempeļots Nelīdzens.
- krozalains Nelīdzens.
- krubučains Nelīdzens.
- krumuļains Nelīdzens.
- nelīdzans Nelīdzens.
- nelīdzs Nelīdzens.
- pongains Nelīdzens.
- šķaudrains Nelīdzens.
- tiemezglains Nelīdzens.
- grecelēt Nelīdzenu vērpt.
- grebuļi Nelīdzenumi, negludumi, grumbuļi.
- krumšļi Nelīdzenumi.
- dripa Nelīdzenums (augstāka dzija) audumā.
- kunkulis Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
- dripele Nelīdzenums audumā.
- gudzulms Nelīdzenums dzijā.
- pubuls Nelīdzenums dzijā.
- punkulis Nelīdzenums vērptajā dzijā.
- kubulis Nelīdzenums, cinis.
- kukums Nelīdzenums, grumbulis.
- skraba Nelīdzenums, ieskrambājums.
- kudzulna Nelīdzenums, izaugums kokā.
- čumpa Nelīdzenums, negludums (dzijā).
- grumbulis Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
- červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
- kūkums Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
- kudzulms Nelīdzenums; izcilnis (pļavā, tīrumā); cinis.
- runte Nelīdzenums; izcilnis vai iedobums.
- krumslis Nelīdzenums; paugurs; izcilnis.
- kombars Nelīdzenums.
- krebulis Nelīdzenums.
- krumesis Nelīdzenums.
- pluzeris Nelīdzenums.
- pompurs Nelīdzenums.
- sliepnēšana Nelīdzenumu, plaisu u. c. negludumu aizziešana ar tepi, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas (ķitēšana, tepēšana).
- drauznains Nelīdzes, raupains.
- holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- neliekuļoti Neliekuļots.
- pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
- pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- būdenieks Neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
- doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
- tējkanniņa Neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
- namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
- mazs Neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele.
- ķirpa Neliela (piemēram, komposta) kaudze.
- šūna Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3).
- šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
- piano Neliela (skaņas) intensitāte.
- nicva Neliela abra, ko izmantoja miežu sijāšanai.
- kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
- beibote Neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu.
- graķītis Neliela alkohola deva (parasti glāze).
- krišķis Neliela alkohola porcija.
- serbomis Neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem.
- ķimeņmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- sīkdarbi Neliela apjoma darbi; sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
- ekloga Neliela apjoma instrumentāls skaņdarbs ar pastorālu raksturu.
- humoreska Neliela apjoma jautrs instrumentāls skaņdarbs.
- ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
- novelete Neliela apjoma novele.
- novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
- sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība; preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
- skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
- pastāsts Neliela apjoma stāsts.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- kabaleta Neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei.
- šalē Neliela ārpilsētas māja.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- traipīšanās Neliela asiņošana starp menstruācijām.
- netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
- puntlaks Neliela auguma cilvēks, bērns.
- dumpnis Neliela auguma cilvēks.
- dumpuris Neliela auguma cilvēks.
- dunkuris Neliela auguma cilvēks.
- kroška Neliela auguma meitene.
- drušķis Neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs.
- čenkstere Neliela auguma sieviete.
- lieģine Neliela auguma slaida sieviete.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- vīriķis Neliela auguma vīrietis.
- čilksts Neliela auguma, kalsns vīrietis.
- pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
- zemtīgs Neliela auguma.
- purifikators Neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu.
- baļļele Neliela baļļa.
- baļļene Neliela baļļa.
- pusbēda Neliela bēda.
- bunčka Neliela bedre (parasti vircas bedre).
- bedrele Neliela bedre.
- bekonēns Neliela bekoncūka; bekoncūka.
- klumpis Neliela bērzu audze, birzs.
- augala Neliela birzs.
- nukleuss Neliela bišu saime neapsēklotu māšu novietošanai līdz to dēšanai vai arī apsēklotu māšu uzglabāšanai rezervē.
- kummis Neliela bļoda.
- kummīte Neliela bļoda.
- skutuliņa Neliela bļoda.
- spilkums Neliela bļoda.
- špīlkums Neliela bļoda.
- kummiņa Neliela bļodiņa.
- būdele Neliela būda.
- dresuārs Neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai.
- ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
- ciksta Neliela caurmēra apaļkoks.
- čiksta Neliela caurmēra apaļkoks.
- ciksts Neliela caurmēra apaļkoks.
- čiksts Neliela caurmēra apaļkoks.
- prīpenīte Neliela caurulīte.
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- namīns Neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
- kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
- postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
- šaika Neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars.
- čaulīte Neliela čaula (3).
- tārpēns Neliela čūska.
- drupana Neliela daļa (no kāda kopuma).
- drupīte Neliela daļa (no kāda kopuma).
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- dobesgals Neliela daļa no dobes, tās galā.
- kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
- piziķis Neliela daļa no veselā.
- stipens Neliela daļa, druska.
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
- iedalījums Neliela daļa, vienība; iedaļa.
- lipa Neliela darba daļa, kas vēl jāpaveic.
- mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
- iedāvāt Nelielā daudzumā dot.
- cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
- zakusočnaja Neliela degvīna dzertuve (20. gs. 70.- 80. gados).
- šote Neliela degvīna glāze.
- bideta Neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta.
- pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
- dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- čenčele Neliela dzijas šķipsna.
- mickulis Neliela dzijas vai linu šķetere.
- hipabisāls Neliela dziļuma-; radies nelielā dziļumā.
- bļodene Neliela ēdiena porcija; neliela bļodiņa.
- starpmaltīte Neliela ēdienreize starp divām normālām ēdienreizēm.
- paeglīte Neliela egle, kas aug zem lielas egles.
- budzis Neliela ēka.
- šlice Neliela ēvele (ar smalku ēveļnazi) kokmateriāla gludināšanai.
- skrubulis Neliela ēvele ar izliektu asmeni.
- armadiļa Neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- fugeta Neliela fūga, parasti trīsbalsīga.
- mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- rozīte Neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem).
- glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
- špicglāzīte Neliela glāzīte ar smailu apakšu (uz kājiņas).
- stoporiks Neliela glāzīte.
- gotele Neliela govs.
- gotelīte Neliela govs.
- čopiņa Neliela graudu kaudze.
- vadele Neliela grava pa kurā virzās strautiņš.
- troika Neliela grupa, kas paslepeni pieņem lēmumus.
- gubele Neliela guba.
- defišence Neliela hromosomas terminālā iecirkņa apzīmējums.
- dzerstiņš Neliela iedzeršana.
- iegrava Neliela ieleja.
- pada Neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens.
- lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
- dzirnaviņas Neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai.
- brošētājs Neliela ierīce dokumentu sastiprināšanai ar caurduramām adatiņām (skavotājs).
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- atslēgspraudnis Neliela ierīce, kas nodrošina, ka tikai pilnvaroti lietotāji var kopēt vai izmantot konkrētas programmatūras lietotnes.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas izveidota pēc 1920. g. agrārreformas.
- čoksts Neliela istaba.
- piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
- līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
- pirkstiņbaterija Neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- pudurksnis Neliela kādu dzīvu organismu kopa.
- gomfs Neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta.
- nokalne Neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
- puskarīte Neliela kariete.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- nārags Neliela kārts ar āķi galā.
- bosts Neliela kārts laivas vai plosta stumšaanai.
- eikstiņa Neliela kārts, rīkste; īkstiņa.
- īkstiņa Neliela kārts, rīkste.
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- krieviņš Neliela kaudze (auzu, siena u. tml.).
- ķuģītis Neliela kaudze ar sienu vai vasarājiem.
- tupesītis Neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis.
- čupele Neliela kaudze; kaudzīte.
- čupata Neliela kaudzīte.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
- laiška Neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot.
- lipsītis Neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī.
- ļempe Neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai.
- mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
- truksis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- truksnis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- ķurmulis Neliela koka pīpe.
- mangale Neliela koka stampa (virtuves piederums).
- biķītis Neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās.
- kupsienis Neliela koku grupa.
- ķēdiņš Neliela ķēde, ķēdīte.
- eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
- ķīviņš Neliela ķilda, rāšanās, bāršanās.
- ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārda.
- ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa.
- tūtars Neliela labības vai siena kaudze.
- peilīte Neliela laiva 1 vai 2 personām.
- plocis Neliela laiva.
- babka Neliela lakta izkapts kapināšanai.
- lakte Neliela lakta izkapts kapināšanai.
- palāma Neliela lāma.
- punīte Neliela lampa bez cilindra.
- elzans Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elzens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elziens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- bantele Neliela lente, saite.
- dūcēns Neliela līdaka.
- līdacēns Neliela līdaka.
- sīklietotne Neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.).
- šļice Neliela lietusgāze.
- švikstis Neliela linu sauja.
- lipiens Neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai.
- kavatīna Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
- kavatīne Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
- lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- lopmuižiņa Neliela lopu muiža.
- starniņa Neliela lupata no apģērba.
- maiznīca Neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals.
- knibeklis Neliela maizes doniņa.
- knibelītis Neliela maizes doniņa.
- mājele Neliela māja.
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- pakaramais Neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam.
- čapatas Neliela mēslu čupa.
- pielipa Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielipis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielīpnis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pieļips Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- elektrostarteris Neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai.
- kulteņmuca Neliela muca kulteņa uzglabāšanai.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
- vātele Neliela muca.
- ļencka Neliela muciņa.
- novads Neliela muiža ar norobežotu teritoriju.
- pusmuiža Neliela muiža.
- rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa.
- puzuks Neliela nasta, sainis.
- ponārs Neliela nasta.
- tercerols Neliela neautomātiska kabatas pistole.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- milene Neliela neprecizitāte (piem., metienā pa basketbola grozu).
- pečorka Neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai.
- takča Neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā.
- papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
- grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
- studiņš Neliela nūja.
- operita Neliela opera; mazā opera.
- pačka Nelielā pakā fasēta prece; neliela paka.
- iegoznis Neliela paleja, neliels meža līcis.
- piepalīdzība Neliela palīdzība.
- arlekināde Neliela pantomīma, kurā piedalās Arlekīns un citi itāliešu masku komēdijas personāži.
- aundeguns Neliela paparde ("Botrychium matricariae").
- sīkpaparde Neliela paparde.
- lapiņa Neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija.
- kontroltalons Neliela papīra lapiņa ar ļoti īsu grāmatas aprakstu, šifru, inventāra numuru un dažām citām atzīmēm, ko izraksta katram grāmatas eksemplāram bibliotēkas fondu pārbaudei.
- tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
- iekraule Neliela paugura nogāze.
- paunēns Neliela pauna.
- kausītis Neliela pavārnīca.
- ziloņcirslis Neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti.
- paņčkele Neliela peļķe.
- plancele Neliela peļķe.
- kvēplampiņa Neliela petrolejas lampa.
- labūnītis Neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai.
- guņģis Neliela piebūve kādai lielākai ēkai.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- bukūzis Neliela piebūve pie saimniecības ēkas.
- paķirka Neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta.
- nomalis Neliela piebūve.
- peksis Neliela piebūve.
- piegāzne Neliela piegāze.
- piegāznīša Neliela piegāze.
- spertiņš Neliela piepūle, neliels spēriens, grūdiens.
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- pikulis Neliela pika 1; pika 1.
- pikucis Neliela pika 1.
- sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- palē Neliela pils.
- Amapa Neliela pilsēta šī štata austrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- luļķis Neliela pīpe, ko pastāvīgi sūc.
- fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
- planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
- piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
- luņķuviļķis Neliela plastmasas detaļa, ar ko jaunām precēm pievienota preču zīme.
- serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
- liekiņa Neliela pļava māju tuvumā.
- mežmālis Neliela pļava meža ielokā.
- steģene Neliela pļava mitrā vietā.
- rinka Neliela pļava starp tīrumiem.
- joma Neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem.
- ieroze Neliela pļava.
- pļausteklis Neliela pļava.
- pļavene Neliela pļava.
- lanka Neliela pļaviņa mežā.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
- priedene Neliela priede.
- serversīklietnotne Neliela programma, kas tiek izpildīta serverī.
- ielāps Neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā.
- tintespudele Neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai.
- pumsla Neliela pumpa, tulzna.
- iegoznis Neliela pussala, aizaugusi ar mežu.
- raudēns Neliela rauda.
- posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
- kurbulis Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
- pussagša Neliela sagša.
- elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
- edikula Neliela sakrālā celtne Senās Romas arhitektūrā.
- Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas.
- Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala.
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
- Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija.
- Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos.
- kalva Neliela sala.
- kalviņš Neliela sala.
- pļendags Neliela sapulcēšanās; jocīgs atgadījums.
- zaldātiņš Neliela saslieta labības kopiņa, statiņš.
- abuliņtuntulis Neliela saveltnēta āboliņa kopa; āboliņa klēpis.
- ķurzulis Neliela sažuvusi radība, būtne.
- deķēns Neliela sega.
- sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
- vērpele Neliela siena guba, ko pārved uz meijām.
- čuguriņš Neliela siena kaudze.
- rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
- burste Neliela sieviešu veste.
- pičuks Neliela skārda lampa.
- vērbule Neliela slaucene.
- sprēdze Neliela slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā; piekaramā atslēga.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- blakuspārsla Neliela smadzenīšu krociņa.
- blāve Neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā.
- smēdule Neliela smēde.
- voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- grieztine Neliela sprādze ar rievotu rotājumu.
- lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- statuete Neliela statuja.
- sviestpicka Neliela sviesta pika.
- kloķis Neliela svira (parasti slēdzim).
- piestrīpa Neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai.
- šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- patalciņa Neliela talka, kurā piedalās gk. pusaudži.
- zviķis Neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē.
- tarbača Neliela tarba.
- lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- pare Neliela telpa (koka) riteņu loka sutināšanai.
- kabūzis Neliela telpa (mājoklī); kabinets.
- aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta.
- aizkrāsns Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta.
- ūkšķis Neliela telpa, ūķis (1).
- fogtija Neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas.
- špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- pudurs Neliela tuvu augošu augu grupa.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
- Mažupīte Neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km.
- Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
- Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km.
- Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km.
- dunava Neliela upīte, avots.
- čolka Neliela upīte, strauts.
- urbstiķis Neliela urbjmašīna, neliels urbis.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- zīlīte Neliela vabole, ko bieži izmanto zīlēšanai.
- grāvtiņš Neliela vadziņa.
- pusvāte Neliela vai daļēja brūce.
- pusvāts Neliela vai daļēja brūce.
- mazvalsts Neliela valsts.
- dingija Neliela vaļēja laiva (gk. tropu zemēs).
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- vējulītis Neliela vēja pūsma.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
- kukuruzņiks Neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā.
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- striķēns Neliela virve; patievs, paīss valgs.
- skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
- vistele Neliela vista.
- vistene Neliela vista.
- plītiņš Neliela zivs (līdz 3 collu garumam).
- spildiķis Neliela zivs karpveidīgo dzimtā, pempiņš.
- tube Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tūbe Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- kužbārdis Neliela zivs.
- kužbārzdis Neliela zivs.
- nepadzērne Neliela zivs.
- zuitens Neliela zivs.
- pricis Neliela zivtiņa; zelta zivtiņa.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- puszose Neliela zoss.
- zvaidzeņa Neliela zvaigznīte.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
- bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
- enkurītis Neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- gultele Neliela, arī neizturīga gulta.
- rungulēns Neliela, arī vēl neizaugusi lopbarības biete.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
- pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
- metrostakse Neliela, bet pastāvīga dzemdes asiņošana.
- ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
- dudurs Neliela, būdai līdzīga, telpa.
- čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa.
- kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne.
- bucenis Neliela, daļēji sabrukusi, neapdzīvota māja.
- dzelve Neliela, dziļa ūdenstilpe purvā, kas izveidojies kūdras plīsumā.
- šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
- interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
- penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
- sientirpa Neliela, garena siena guba; sienķirpa.
- sienķirpa Neliela, garena siena guba.
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
- peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas.
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju).
- kunnēns Neliela, jauna pļavu varde.
- kunnulēns Neliela, jauna pļavu varde.
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- mazkalorāža Neliela, maza kalorāža.
- kļavēns Neliela, maza kļava.
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva.
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva.
- pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
- peldubūda Neliela, no dēļiem veidota celtne, kabīne, kur pārģērbties pirms un pēc peldēšanās.
- vabolīte Neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen", kā arī daži citi uzņēmumi, pēc šīs firmas licences.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
- mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai).
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
- budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka.
- nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā).
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
- plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne.
- jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru.
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
- dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole.
- sīkaliņš Neliela, sīka būtne.
- būda Neliela, speciālam uzdevumam būvēta ēka, arī pajume.
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- čora Neliela, šaura istaba.
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
- čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda.
- pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
- knīveris Neliela, vieglas konstrukcijas buru laiva.
- knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai).
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- gnīdauzītes Nelielas auzas.
- pabailes Nelielas bailes.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- kabaro Nelielas ēģiptiešu un abesīniešu bungas.
- mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- truptrupām Nelielās grupās, bariem.
- concertino Nelielas harmonikas.
- vergiņas Nelielas harmonikas.
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
- monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- mikropiedziņa Nelielas jaudas elektriska piedziņa.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- ješka Nelielas kamanas, arī ragavas.
- jezika Nelielas kamanas, ragavas.
- gūtnes Nelielas kamanas.
- miestiņas Nelielas kārtis vai zari ar ko norobežot puķu dobi.
- mikrokonīdijas Nelielas konīdijas, kas parasti veidojas citā laikā un uz citiem veidojošiem orgāniem nekā makrokonīdijas.
- šķuta Nelielas laivas veids.
- šķute Nelielas laivas veids.
- šķuts Nelielas laivas veids.
- vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām.
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām.
- regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
- pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
- važus Nelielas ragavas ar kulbu.
- puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne.
- šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām.
- šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali.
- šļurciņas Nelielas ragavas baļķu vešanai.
- šlurkas Nelielas ragavas baļķu vešanai.
- ķimpolis Nelielas ragavas baļķu vilkšanai.
- ķimpols Nelielas ragavas baļķu vilkšanai.
- razvaļas Nelielas ragavas.
- razvalkas Nelielas ragavas.
- bārkšķi Nelielas saknes.
- sporīdijas Nelielas sporas, kas veidojas no promicēlija.
- mikroklimats Nelielas teritorijas klimats.
- maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā.
- kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai.
- maidava Nelielas tītavas dziju satīšanai spolītēs.
- korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem.
- valstele Nelielas valsts nicīgs apzīmējums.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals.
- balle Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu).
- auziņas Nelielas zivtiņas.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles.
- klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas.
- ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā.
- strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- punktiņas Nelieli apaļi raibumi (audumā).
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- dekorzīme Nelieli grafiski elementi, ko izmanto dokumenta dekoratīvai noformēšanai.
- kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem.
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
- krūšļi Nelieli krūmi.
- lakstēni Nelieli laksti.
- šļegi Nelieli ledus gabali.
- žļegi Nelieli ledus gabali.
- peles Nelieli liesuma gabali cūkas taukos.
- elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
- ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas.
- zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
- rudzēni Nelieli rudzi; neizdevušies rudzi.
- dambīši Nelieli saceptas cūkgaļas speķa gabaliņi.
- čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali.
- novelles Nelieli stāstiņi.
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
- tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai.
- sāņvārtiņi Nelieli vārtiņi blakus galvenajiem vārtiem, pa kuriem staigā kājāmgājēji.
- codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
- liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās.
- pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē.
- cimbuļi Nelieli zāles ciņi pļavā.
- žurbiņas Nelieli žagari.
- tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
- pseidocifelas Nelieli, bāli plankumiņi ķērpju lapoņa virsmā.
- lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
- pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- vingaļi Nelieli, kopā savelti siena kušķi.
- linēni Nelieli, mazvērtīgi lini.
- rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
- pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- smalksne Nelieli, sīki žagari, zari.
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
- virgi Nelieli, vēja izraisīti viļņi uz ūdens virsmas.
- punktīnas Nelieliapaļi raibumi (audumā).
- aitmākonis Nelielis ieapaļš, augsts mākonis.
- pasklābiņus Nelielos auļos.
- izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
- dzivgalis Neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
- plīvurs Neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
- sauja Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa (2).
- saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
- pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
- malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
- piks Neliels (kā) daudzums.
- lepsis Neliels (kā) gabals.
- klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
- piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
- kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- pautēris Neliels (netīrs) sainis.
- kule Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
- kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
- glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
- nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
- iestūris Neliels (parasti meža, lauka) stūris.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
- šņūciens Neliels (parasti vielas) daudzums.
- šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
- lopstiķis Neliels (piemēram, drēbes) gabals.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- kumšķis Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
- irbīte Neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis.
- čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
- boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
- sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
- skrebelis Neliels (vecs un apdilis) kažoks.
- šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
- štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
- šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
- ābolēns Neliels ābols; nenobriedis ābols.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- ādlēvars Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpata Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpats Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlopstiķis Neliels ādas gabals.
- maniķis Neliels akmens tilts.
- sonnis Neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai.
- sīkakmens Neliels akmens, olis.
- sīkakmins Neliels akmens, olis.
- kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
- parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
- amorets Neliels Amora atveidojums mākslā un arhitektūrā.
- kalts Neliels āmurs.
- kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
- veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
- pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
- bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums; ieapaļš izcilnis.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
- riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
- rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- baka Neliels ar strutām vai šķidrumu pildīts izsitums uz ādas, kas rodas vējbaku vai īsto baku gadījumā.
- sīkarhitektūra Neliels arhitektonisks veidojums.
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- milene Neliels attālums, sprīdis (riteņbraukšanā).
- iztālene Neliels attālums.
- lietojumikona Neliels attēls vai grafisks simbols, kas apzīmē lietojumprogrammu grafiskajā lietotāja saskarnē.
- vātēle Neliels augons.
- avaņuks Neliels auns.
- baburka Neliels auzu kūlis.
- žibanka Neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas.
- zurdze Neliels avotiņš ar neskaidru, dzelzi saturošu ūdeni.
- sūklis Neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla.
- baķelis Neliels baķis.
- bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
- pārsla Neliels balts, gaišs (kā) pūkveida, plākšņveida veidojums.
- baļķelis Neliels baļķis.
- rembēns Neliels baļķis.
- oligohīmija Neliels barības putriņas saturs zarnās.
- birzs Neliels bērzu mežs; bērzu audze.
- garlis Neliels bezdibenis.
- bomēns Neliels bomis.
- invencija Neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm.
- bumbuļuks Neliels bumbulis.
- korvete Neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu.
- feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- caurumelis Neliels carums; čaurumelis.
- čaurumelis Neliels caurums.
- ķurmulis Neliels caurums.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
- pacieņa Neliels cienasts.
- kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
- krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
- podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
- kubucis Neliels cinis; zemes kukurznis.
- kukucis Neliels cinis.
- knabis Neliels cirvis (bērnam).
- ķirelis Neliels cirvītis, ķirvelis.
- ķirvelis Neliels cirvītis.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- čamulis Neliels čemurs, čams.
- bruksnis Neliels četrstūrains tīkls ar kokiem sānu malās.
- paladziņš Neliels četrstūrains tīkls ar kokiem sānu malās.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- knabulis Neliels daikts, kas atrodas pie kāda lielāka priekšmeta.
- sīkrīks Neliels darbarīks, instruments.
- opusculum Neliels darbiņš, sacerējums.
- minidators Neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem.
- čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
- simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- žlencka Neliels daudzums kāda dzeramā.
- čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
- lasis Neliels daudzums kāda šķidruma; lāse.
- burzgala Neliels daudzums kāda šķidruma.
- pilkšis Neliels daudzums kāda šķidruma.
- žurgatiņa Neliels daudzums kāda šķidruma.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- čurkaliņš Neliels daudzums šķidruma.
- surba Neliels daudzums šķidruma.
- šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- zieds Neliels daudzums, maza daļa.
- kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
- čipats Neliels daudzums, šķipsna.
- truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
- šļankste Neliels daudzums, šļakata.
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- drušķis Neliels daudzums, viens mazumiņš.
- bišķis Neliels daudzums.
- bišks Neliels daudzums.
- čirka Neliels daudzums.
- dupu Neliels daudzums.
- ķirpata Neliels daudzums.
- picīna Neliels daudzums.
- pipuršķis Neliels daudzums.
- šmalce Neliels daudzums.
- šņigata Neliels daudzums.
- šuksnis Neliels daudzums.
- žļaka Neliels daudzums.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
- galdgabals Neliels dēlis.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
- dambītis Neliels dīķis.
- pade Neliels dīķis.
- prodiņš Neliels dīķis.
- pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
- kanapejs Neliels dīvāns ar paaugstu pagalvi.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- klīnis Neliels drānas gabals.
- lapačs Neliels drēbes atgriezums.
- drucka Neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis.
- dūcēns Neliels dūcis.
- copla Neliels dzejolītis.
- mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
- dzelžēks Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņa Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņš Neliels dzelzs gabals.
- riņģis Neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai.
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš.
- mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
- pupurts Neliels dzijas kamols, kas drīz izbeigsies.
- kverkšis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- ļipainis Neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa.
- lipainis Neliels dzīvnieks, kam ir ļipa.
- mikrokalkulators Neliels elektroniskais skaitļotājs.
- žākars Neliels enkurs bez šķērša, bet ar vairākiem āķiem.
- žākurs Neliels enkurs bez šķērša, bet ar vairākiem āķiem.
- eršuks Neliels ērzelis.
- ērzeļuks Neliels ērzelis.
- tušs Neliels fanfaru rakstura skaņdarbs, ko atskaņo apsveikumam svinīgos gadījumos.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- dzijsūciens Neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens.
- krimsls Neliels gabaliņš maizes vai gaļas.
- sīkaliņš Neliels gabaliņš, drusciņa.
- kripsis Neliels gabaliņš.
- ļēvers Neliels gabaliņš.
- skripsis Neliels gabaliņš.
- kumoss Neliels gabals (kā ēdama).
- skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
- ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
- gabeļāks Neliels gabals.
- ikucis Neliels gabals.
- stuciņš Neliels gabals.
- sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- ķimsla Neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala.
- klimbucis Neliels gaļas gabals.
- grābeķēns Neliels grābeklis; grābeklis.
- kasiklis Neliels grābekļa veida dzelzs rīks, ko lieto ravējot.
- pagrābiens Neliels grābiens, ķēriens.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē; arī skice (1).
- etažerka Neliels grāmatplaukts.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
- ievaza Neliels grāvis.
- implūvijs Neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā.
- kotile Neliels grieķu trauks; kā šķidruma mērs - 1/12 choja jeb 0,274 litri.
- niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
- rakanda Neliels groziņš.
- kurvīte Neliels grozs.
- humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
- kumurs Neliels ieapaļš veidojums; arī čemurs (3).
- iedaļa Neliels iedalījums, nodalījums.
- bedrīte Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
- bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
- ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
- dobele Neliels iedobums.
- dobteņa Neliels iedobums.
- šrepe Neliels iegriezums (ādā, ķermeņa daļā), nolaižot asinis ārstnieciskā nolūkā.
- šlice Neliels iegriezums, robs.
- lāpene Neliels ielāps.
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- intermeco Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarba daļām.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelīde.
- prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem); prelūdija.
- intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
- intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
- kumburis Neliels izaugums uz līdzenas virsmas.
- knibis Neliels izaugums, nelīdzenums.
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas.
- knubucis Neliels izcilnis, izvirzījums.
- skrabulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
- skribulis Neliels izcilnis, nelīdzenums (priekšmeta virsmā); grumbulis.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
- antekurvatūra Neliels izliekums uz priekšu.
- klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
- šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
- bagare Neliels jūras zvejnieku tīkls.
- bušķītis Neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums.
- biška Neliels kā daudzums.
- bišķīte Neliels kā daudzums.
- paugurītis Neliels kalniņš.
- Golgāta Neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus.
- karpeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- kartupeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
- buguris Neliels kalns; virsmas paaugstinājums.
- duraklītis Neliels kalts.
- knibucis Neliels kalts.
- kambartiņš Neliels kambaris.
- ceplītis Neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu.
- kamāltiņš Neliels kamols.
- pimpoltiņš Neliels kamols.
- avizo Neliels kara kuģis ziņu un pavēļu paziņošanai.
- ātrlaiva Neliels kara kuģis, kuteris.
- sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
- karpelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
- kartupelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
- kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- kneblis Neliels kāsis, kāsītis.
- knibis Neliels kāsītim, āķim līdzīgs vaidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā; neliels izcilnis (priekšmetā).
- kalpaks Neliels katliņš.
- klēpēns Neliels klēpis (2).
- župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
- pusklepus Neliels klepus.
- knābulis Neliels knābis.
- sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
- svirlītis Neliels koka bezmērs.
- būcenis Neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam.
- bringuls Neliels koka gabals mešanai.
- kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
- strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- traucenis Neliels koka spainis.
- brungulītis Neliels koka sprungulis.
- strumpals Neliels koka sprungulis.
- kacēns Neliels koka stumbrs.
- napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
- staņģis Neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu.
- aulītis Neliels kokā uzvelkams bišu strops.
- baņģis Neliels koka vai māla trauks.
- virbe Neliels koka vai metāla stienis.
- lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
- kocelis Neliels koks.
- kocēns Neliels koks.
- kupsis Neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa.
- kupsa Neliels koku puduris, atstatu no meža.
- župsnis Neliels koku vai krūmu puduris.
- maizīte Neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte.
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- ķuģis Neliels krāsns kruķis.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- cerokslis Neliels krūmājs.
- cerēns Neliels krūms, cers.
- cebrs Neliels krūms.
- rupucēns Neliels krupis.
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- zaķītis Neliels kūdras ķieģeļu krāvums.
- traleris Neliels kuģis zivju zvejai ar trali (1).
- patruļkuteris Neliels kuģis, ar ko brauc patruļa.
- sīkrūte Neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas.
- ķieģeļnīca Neliels ķieģeļrūpniecības uzņēmums.
- ķīlēns Neliels ķīlis.
- bazilisks Neliels ķirzaku dzimtas dzīvnieks, izplatīts Amerikā.
- pekausis Neliels lācītis ar lielām ausīm.
- šalts Neliels laika sprīdis, brīdis.
- pastarpa Neliels laikposms (starp ko).
- pastarpe Neliels laikposms (starp ko).
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
- lupats Neliels lakats.
- skustenis Neliels lakats.
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- apmālis Neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas).
- klipa Neliels līcis (jūrā).
- mārs Neliels līcis, kurā ieeja bloķēta ar sanešiem.
- falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
- tulzna Neliels lietus mākonis.
- stara Neliels lietus.
- aizgumza Neliels līkums, izliekums.
- laidiņš Neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- skatlodziņš Neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa.
- kulenīca Neliels maiss (mazliet nicinoši).
- zebaks Neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā.
- zebaks Neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai.
- puskule Neliels maiss, kas atbilst pusei no parastā maisa.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- ķocis Neliels maiss.
- maišelis Neliels maiss.
- maisušķis Neliels maiss.
- āms Neliels maisveida zvejas tīkls.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- cebelis Neliels maizes kukulītis.
- pektiņš Neliels maizes maisiņš.
- tūcniņa Neliels mākonis.
- tūcteņa Neliels mākonis.
N citās vārdnīcās:
MLVV