Paplašinātā meklēšana

Meklējam ārdi.

Atrasts vārdos (154):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (774):

sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
masināt Aicināt, kārdināt, pavest
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
močīt augumā aizvainot ar vārdiem
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
figurants Aktieris bez vārdiem, statists
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli
sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem)
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
bocca ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem
ūbains ar bārdiņu abās pusēs
ūbelains ar bārdiņu abās pusēs
iešņākāt ar bargiem vārdiem aprāt
pīnēt ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu
ielabināt ar labiem vārdiem pavedināt
izkoderēt ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt
iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
izratavīt ar stingriem vārdiem norīkot (darbos)
ratavīt ar stingriem vārdiem steidzināt darbu
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
atvārdoties ar vārdiem atvairīt
kremelēt ar vārdiem otru grauzt, gremst
iegalvot ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
kriņāties ar vārdiem uzmākties
piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
aizbudzīt ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom
el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al
grundys ārdi rijā
lyntys ārdi rijā
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem)
frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi
dziesma atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.)
meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko)
Tragopogon orientalis austrumu plostbārdis
verbofobija Bailes no vārdiem
baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
bengulis Bērns (mīļvārdiņš)
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
zūzāt bez vārdiem dziedāt, svilpot
zūzēt bez vārdiem dziedāt, svilpot
plikmute Bezbārdis
plikmutis Bezbārdis
bezvārde Bezvārdis (1)
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi
pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu
laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem
burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai
klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
tecēt būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem)
uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
šautrināt celt (labību) rijā uz ārdiem
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
sovārģis cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis
komiķis cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus
garleņķis cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka
ai. Citiem vārdiem (lat. "alias")
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās)
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem)
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
kārdināšana darbība --> kārdināt
kidņaks darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību
pārdislokācija darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties
žvurdzienis Dārdiens
dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds
barkšis Dārdiens, rībiens
dārdinēt Dārdināt
dārdzināt Dārdināt
dārdzinēt Dārdināt
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko)
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli)
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
vēstīt darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt
stāstīt darīt zināmu (ko) mutvārdiem
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu
polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
bināri kodēts decimālais attēlojums decimālo ciparu attēlojums ar bināriem vārdiem
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi
dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
lāva divi ārdi
dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu
parastais kazbārdis divmāju kazbārdis
Aruncus dioicus divmāju kazbārdis
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
Ajants divu varoņu vārdi grieķu mitoloģijā
rijdūris Divzaru dakša kūļu noņemšanai no ārdiem
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt
veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos
tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām
kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās
garbārzdis Garbārdis
izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi
proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem
dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās
trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
aizkārdināt Iekārdināt
iekārināt Iekārdināt
iestaldzināt Iekārdināt
uzkārdināt Iekārdināt
uzkārsināt Iekārdināt
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt
uzdārdināt iesākt dārdināt un pabeigt
Daucis iesauka Dāvidam, bet ne kā mīļvārdiņš
miltubārdis Iesauka, sirmbārdis
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem)
izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu)
izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu)
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
onīmi Īpašvārdi
karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu)
karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu)
koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu)
grandiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1)
Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala
Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists
nodārdināt īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu)
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu)
izkrustīt Izlietot, izmantot kristībās (par personvārdiem)
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
dzelt izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot
ķert izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
kost izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem)
dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
glāstīt izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām)
sakārināt izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu
vaiji izsauksmes vārdi
žvagu žvags izsaukssmes vārdi, ko lieto žvadzoša trokšņa aprakstīšanai
paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem
izšautrināt izvietot, izklāt (labību) rijā uz ārdiem
si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi)
interrogatīvie vietniekvārdi jautājamie vietniekvārdi
Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni
Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu
Šēma Jisrael jūdu galvenās lūgšanas pirmie vārdi
juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai
spicbārdiņa kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa
spicbārdītis kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa
knakšis kāds, kurš apvaino ar vārdiem vai rīcību
ķiņķināt kairināt, kārdināt
karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties
karināt Kairināt, kārdināt; arī ķircināt
caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur"
tīdīt Kārdināt
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi
kārdeklis Kārdinātājs
nokārdināt Kārdinot novest līdz izmisumam
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies")
pārdienu Katru otro dienu; pārdienām
blokkods Kods, kura vārdiem ir fiksēts garums
silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater")
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi")
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
mūsu Tēvs kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns)
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem
cikelītis Ķīļbārdiņa
Aruncus sinensis Ķīnas kazbārdis
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem
oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam)
mutesvārdi Lamu vārdi
gānu vārdi lamu vārdi, apsaukāšanās
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
Roķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem
Vilcis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem
Viļķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem
Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem
Bēlis Latviešu mitoloģijā – viens no mājas gara pavārdiem
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem
kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis
salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem)
klauģis Lielībnieks, pļāpa, tukšvārdis
gam lieto "zem" vietā pirms vārdiem, kas sākas ar burtu "g"
beļeg lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
blad lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļadj lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļadz lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļaģ lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļe lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļē lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļeģ lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļīīīn lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļiņ lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļini lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļins lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
bļjads lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
nahui lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
nahuj lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
nāhuj lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu
atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
gaisin lieto savienojumos ar darbības vārdiem "izgaist, gaist", to darbības uzsvēršanai
tāpat lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem
respektīvi lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi
lai lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem
bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem
atkarīgais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā
netiešais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā; atkarīgais locījums
neatkarīgais locījums locījums, kas vārdu savienojumā vai teikumā lietojams sintaktiski neatkarīgi no citiem vārdiem
tiešais (arī neatkarīgais) locījums locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem
orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā
Pater noster lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs ..."; pirmie šīs lūgšanas vārdi
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām
ievedināties Ļauties kārdinājumam
stiprs ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem)
krusa ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam
stiprs ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu)
trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi
neķītrība ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem)
onomatoloģija mācība par vietu vārdiem
terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids
asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu
dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes
liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus
rožvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē rozi
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu
tūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem ārstē tūsku
zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas)
asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu
identifikācija mājdzīvnieku apzīmēšana ar vārdiem vai numuriem
Gilberta-Varšamova robeža maksimāli iespējamais bināra lineāra blokkoda vārdu skaits pie uzdotā koda garuma un Heminga attāluma starp koda vārdiem
kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem
mātēns Māte (mīļvārdiņa veids)
spicbārdiņa Maza, smaila bārdiņa
pakablīt mazliet aizskārt ar vārdiem
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš)
melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām
melnbārzdis Melnbārdis
kailmateriāls metāla, plastmasas vai koka materiāls, ko izmanto augstpiedes metāla salikumu formu izgatavošanā, lai aizpildītu laukumus starp zīmēm, vārdiem, rindām un slejām
Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem
pūkainis mīļvārdiņš
pūpalīte mīļvārdiņš
mututiņa Mīļvārdiņš
pūknāsis Mīļvārdiņš
pūknāsītis Mīļvārdiņš
pūknāstiņš Mīļvārdiņš
čube Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā
čubiņa Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā
čubele Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube
čubenīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube
čubīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube
cibulītis Mīļvārdiņš (runājot ar bērnu)
barenīte mīļvārdiņš aitai
pūpaliņa mīļvārdiņš aitai
baraniņa Mīļvārdiņš aitai
baranķīte Mīļvārdiņš aitai
bicainīte Mīļvārdiņš aitai
bigucis Mīļvārdiņš bērnam
drāzteliņa Mīļvārdiņš bērnam
suksariņš Mīļvārdiņš bērnam
tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam"
pumpucis mīļvārdiņš cilvēkiem
čuga mīļvārdiņš cūkai
rūcītis mīļvārdiņš cūkai
čugiņa Mīļvārdiņš cūkai
uice Mīļvārdiņš cūkai
guča Mīļvārdiņš govij
luža Mīļvārdiņš govij
pūpaliņa Mīļvārdiņš govij
tpruciņa Mīļvārdiņš govij
tpruka Mīļvārdiņš govij
tpruse Mīļvārdiņš govij
tprutaliņa Mīļvārdiņš govij
kabele Mīļvārdiņš govij un ķēvei
siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam
Mačus Mīļvārdiņš kādam putnam (vēlams gailim); paliels gailis
cika Mīļvārdiņš kazai
ciga Mīļvārdiņš kumeļam vai zirgam
čubelīte Mīļvārdiņš mazai meitenei
joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt
cibis Mīļvārdiņš mazam bērnam
maigulītis Mīļvārdiņš mazam bērnam
mažulis Mīļvārdiņš mazam bērnam
judelis Mīļvārdiņš mazam bērnam; nerātnis
ņibra Mīļvārdiņš meitenei
žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei
pīpučiņa Mīļvārdiņš sievietei
tprutulēns Mīļvārdiņš teļam
mātuža Mīļvārdiņš vai noniecinoša uzruna mātei
tūpīte Mīļvārdiņš vistai
ausainis Mīļvārdiņš zirgam
kužiņa Mīļvārdiņš zirgam
čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība
imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma
mutesvārdi Mutvārdi, runas forma
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados
padārdināt neilgu laiku, mazliet dārdināt
pakārdināt neilgu laiku, mazliet kārdināt
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem)
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem
šansonete neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem)
ķīļbārda neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū)
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7)
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem)
sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3)
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem)
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem)
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi
vārdu savienojums nepredikatīva sintakses vienība, ko veido uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi noteiktās gramatiskās formās
mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags
koridors salikumā nesamērīgi platas, vertikālas spraugas starp vārdiem salikumā, kas sakrīt vairākās rindās pēc kārtas
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt
bezskaņas vārdi neskanīgi vārdi; vārdi bez skaņas
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem)
dvīņi Nevajadzīgi, divreiz salikti vārdi
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt
zaimi Nievājoši vārdi, kas vērsti pret Dievu vai reliģiskas pielūgsmes objektu
dievināšana no pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt
narvot Noķengāt, nolamāt, aizskārt (vārdiem)
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem)
apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem
logo- norāda uz vārdiem, runu
log- norāda uz vārdiem, runu, valodu, domāšanu, zinātni
noštuidīt Norāt; ar vārdiem nomierināt
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību
pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu
noriebt Novērst ar burvju vārdiem
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem
netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu
ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis
dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties
pamāmiņa Pamāte (mīļvārdiņš)
atvairīt panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās
gaiņāt panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom
gainīt panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom
pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem)
Heminga attālums par Heminga attālumu d(u, v) starp diviem vienāda garuma koda vārdiem sauc šo vārdu atšķirīgo pozīciju skaitu
izvērsties par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
sakārdināties parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt
sērt parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai
pušplēsts parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu
pārdīdzēt Pārdiedzēt
pārdien Pārdienām
pārdieņām Pārdienām
pārdienis Pārdienām
pārdieņš Pārdienām
pārdilināties Pārdilt
pārdimt Pārdimdēt (1)
pārdimt Pārdimdēt (2)
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
pārdienkunde Pastāvīgs pircējs, kas nāk ko iegādāties ik pārdienas
apetītlīgs Patīkams, simpātisks; kārdinošs
teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
ieaicinājums paveikta darbība --> ieaicināt; vārdi, rīcība, ar ko ieaicina
iegalvojums paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1)
kārdinājums paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt
piedraudējums paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud
pavēstīt Paziņot (kādu faktu) mutvārdiem
nodot Paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, informāciju)
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem)
paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā
samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
pērkondārdiens Pērkona dārdiens
pērkongranda Pērkons, pērkona dārdi
bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi
posesīvie pronomeni piederības vietniekvārdi
uikāt Pieskatīt, vajāt (ar vārdiem un darbiem)
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
platbārzdis Platbārdis
plostbārde Plostbārdis
kazbārde Plostbārdis – asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem
Tragopogon pratensis pļavas plostbārdis
arnika Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
kazbārdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
plostabārzdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
plostbārdes Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
ipsissima verba precīzie vārdi (par citātu)
metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā
eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei
provārdi Procedurālie vārdi, ko lieto radiotelefona procedūrā, lai standartizētu to
meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti
koprofemija Psihoseksuāla partnera stimulēšana ar necenzētiem vārdiem un teicieniem
Tragopogon heterospermus pūkainais plostbārdis
Leina pussala pussala Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, norobežo Karnārvonas un Kārdiganas līci (kopā ar Bārdsi salu)
skanēt radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.)
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā
ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas
linta Rijā kopā sastumti ārdi, kur seru uzlikt
piesers Rijas daļa netālu no krāsns ar īsākiem (perpendikulāri īstajiem ārdiem novietotiem) ārdiem; sera krāvums uz šiem ārdiem
interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām
sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem)
vārds Runas valoda; mutvārdi
verba volant, scripta manent. runāti vārdi aizlido, uzrakstītais paliek
spļaut acīs kādam rupji, aizskarošiem vārdiem vērsties pret kādu, paust necieņu, izaicinājumu
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi
nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi
kreftīgs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem)
jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem)
negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem)
nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem)
jeb saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
antroponīmisks saistīts ar personvārdiem vai to pētniecību
prepozicionāls saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt
duras ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu
atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem
sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts
Bārdsi sala Kārdiganas līča ziemeļos, netālu no Leina pussalas rietumu gala, Lielbritānijas (Velsas) teritorija
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
sasērt Salikt, novietot (labību, linus) uz rijas ārdiem
defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls
salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem
salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem
pajēls samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem)
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu)
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem)
papēdiņot Sarakstos, tabulās u. c., kur līdzīgi vārdi atkārtojas rindu vienā un tai pašā vietā, šos vārdus aizstāj ar pēdiņām
CC kopija saraksts, kur minēti elektriskā pasta ziņojuma papildsaņēmēji, kuru vārdi un adreses norādītas ziņojuma galvenē
bārdienītis Sārdienītis, bārenis
rudbārzis Sarkanbārdis
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
Aruncus aetusifolius savādlapu kazbārdis
deponents savienojumā "deponenti verbi" - dažās valodās sastopami darbības vārdi ar ciešamās kārtas formu, bet darāmās kārtas nozīmi
izsauksmes savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija
vjetu savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā
milzen savienojumā ar izmēru raksturojošiem vārdiem uzsver šo izmēru lielumu
pirmais savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā
nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu
bezsakara vārdi savstarpēji nesaistīti vārdi
atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks
norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza)
pīsors sers, rijā uz ārdiem salikta labība vai lini žāvēšanai
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai
Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete
ubaģe Sijas, pie kurām piestiprināti ārdi rijā
sirmulis sirmis (mīļvārdiņš)
binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra
divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds
trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds
rukse sivēns (kā mīļvārdiņš)
skaitleņi Skaitļa vārdi
kliedziens skaļi, kliedzot izteikti vārdi, teksts
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.)
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem)
asums Skarbi, asi vārdi, izteicieni
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1)
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1)
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3)
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem)
anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa
logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu
Talkas dzirnavezers Sudārdiņš, ezers Vestienas pagastā
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem
falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu
dzēlīgs tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino
divkosīgs tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem
cikliskais kods tāds lineārais kods, kurā, ja q koda vārds, kopā ar q ietilpst arī visi vārdi, kas iegūti no q, cikliski pārbīdot tā elementus
psitacisms tāds vārdu un jēdzienu lietošanas veids, kad neizprot pilnībā visu to saturu; spriešana par vārdiem, ne par to saturu
divvārdu tāds, kam ir divi vārdi
sājš tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem); arī garlaicīgs, neinteresants
inhoatīvs tāds, kas apzīmē darbības sākumu, piem., inhoatīvie darbības vārdi (piem., aizdegties)
švīņa tāds, kas ar darbiem vai vārdiem gar otru berzējas
leksik- tāds, kas attiecas uz vārdiem, vārdu krājumu, leksiku
leksiko- tāds, kas attiecas uz vārdiem, vārdu krājumu, leksiku
vārdisks tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos
verbāls tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos; vārdisks
zems tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu); arī literārās valodas normām neatbilstošs
rets tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām)
noteikts tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs
glāstīgs tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām)
glāstošs tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām)
simpatētisks tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām); arī slepens
skaistvārdīgs tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā
salikts tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs
daiļrunīgs tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu)
netulkojams tāds, ko nav iespējams ar tieši atbilstošiem vārdiem pārtulkot kādā citā valodā (parasti par vārdu savienojumu)
perifrastisks tāds, ko veido divi vai vairāki vārdi (par gramatisku formu)
sintētisks tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu
dusmīgs tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem)
pikts tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2)
smags tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.)
mīlināms tāds, kurā izpaužas sirsnība, maigums (parasti par vārdiem, to nozīmēm)
zems tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem)
neģēlīgs tāds, kura saturs aizskar un pazemo cilvēka cieņu (par vārdiem, izteikumiem)
izvēļņu josla taisnstūrveida josla, kas parasti atrodas displeja ekrāna vai loga augšējā daļā un kurā norādīti pieejamo izvēļņu vārdi
sakāms tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka
dzelonis tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās)
aizliegts auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts
sniedzējs tas, kas pauž mutvārdiem vai rakstveidā (kādu informāciju)
značit Tātad (bieži lieto kā parazītvārdiņu)
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām
salikts teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido vairāki patstāvīgi vārdi noteiktās gramatiskās formās
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs
sasaiste Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; kohēzija
kohēzija Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; sasaiste
galvene tekstu apstrādē - viena vai vairākas identificējošas rindiņas, ko drukā lappuses augšā, parasti lappuses numurs, datums, autoru vārdi vai dokumenta virsraksts
personiskās informācijas pārvaldnieks tekstu apstrādes, datu bāzu un darbvirsmas piederumu programmu apvienojums, kas izveidots personiskās informācijas glabāšanai un uzziņu iegūšanai, piemēram, par noteiktā laikā un vietā veicamajiem darbiem, personu vārdiem, adresēm, telefona numuriem, maksājumu kārtojumiem
lukta telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu
lukts telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu
izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos
terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti
salikts termins termins, kas darināts no diviem vai vairākiem celmiem (diviem vai vairākiem vārdiem)
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem
rasties tikt izdomātam, atrastam (par vārdiem, nosaukumiem)
mežģīties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām)
mesties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju)
pielipt tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām)
notrūkt tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu)
šķilties tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.)
špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem
starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
Tolka Tolkas ezers - Sudārdiņš Madonas novada Vestienas pagastā
joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika
limsts Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā
limte Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā
limts Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā
lints Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā
zeigma Tropu 2 veids, darbības vārda lietojums kopā ar diviem vai vairākiem dažādās jēdzieniskās attieksmēs pakārtotiem vārdiem
mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pēc kam karalis dabūjis galu
salemalek Turku un arābu apsveicināšanās vārdi: miers ar jums!
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Taivi upe Lielbritānijā, Velsā, ietek Kārdiganas līcī pie Kārdiganas
nosērt uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai
piesere uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība
līnta uz rija ārdiem piesērtā labība vai lini
dānis uz rijas ārdiem novietoti dēļi (graudu, linsēklu žāvēšanai)
dārnis uz rijas ārdiem novietoti dēļi (graudu, linsēklu žāvēšanai)
uzsērt Uzklāt labību uz rijas ārdiem žāvēšanai
miegstoņa Uzmācīgs (ar vārdiem) cilvēks
kraupēties Uzmākties, uzplīties (ar vārdiem, meklējot ķildu)
Engldeutch vācu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis)
izkārdināties vairākkārt izkārdināt (1)
izkārdināties vairākkārt izkārdināt (2)
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi
apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda)
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
vārdainis Vārda brālis, kam tas pats vārds; sovārdis
leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem
sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
subliterārā leksika vārdi un stabilas vārdkopas, kas neatbilst literārās valodas kodificētajai normai
draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
obscēniji Vārdi, kas sabiedrībā pieņemti par nepieklājīgiem, publiski neizrunājamiem un nelietojamiem
vispārlietojamā leksika vārdi, ko lieto (var lietot) jebkurā funkcionālajā stilā atšķirībā no vārdiem, kurus lieto tikai atsevišķa funkcionālā stila robežās
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu
šuks Vārdiņš aizlieguma izteikšanai, piem., šuks tu te iesi - tu nedrīkstu te nākt
verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam
intersemiotisks tulkojums vārdisko zīmju izskaidrojums ar nevārdisko sistēmu zīmēm
aizbalss Vārdisks atbalsts
nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums
terminu vārdnīca vārdnīca, kur šķirkļa galvā doti gan atsevišķi vārdi, gan vārdkopas (termina funkcijā) un pamattermini doti kopā ar sinonīmiem
biežuma vārdnīca vārdnīca, kur vārdi grupēti atkarā no to vārdlietojumu skaita tekstos
personvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti personvārdi, parasti dodot norādes par to izplatību, cilmi, etimoloģiju
svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi
apvidvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādā apvidū lietoti savdabīgi vārdi
blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi
uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi
verbatim Vārds vārdā, ar tiem pašiem vārdiem
oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta)
juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams
antonīms vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi
palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai)
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem
hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām
pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi
v. Vārds; vārdi; vārdu
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu
īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs
adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds
apstākļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs
adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds
partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds
interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; izsauksmes vārds
izsauksmes vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu
skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds
gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem
paronomāze Vārdu rotaļa, kas balstās uz skaņu līdzību - blakus tiek likti vārdi, kas fonētiski diezgan līdzīgi, bet nozīmes ziņā dažādi
adjektivēt veidot adjektīvu no citu vārdšķiru vārdiem
adjektivizēt veidot adjektīvu no citu vārdšķiru vārdiem
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem
žonglēt Veikli, bet ne visai godīgi operēt ar faktiem un vārdiem diskusijā, strīdā
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu)
Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
gematrija viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem
homogrāfs viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi
sinonīms viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes, piemēram, vārdi "pļāpāt" un "tērzēt" ir sinonīmi
heterotons viens no diviem vai vairākiem vienādi rakstāmiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem ar dažādu zilbes intonāciju
konversīvs viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām
reversīvs viens no diviem vārdiem, kas nosauc pretēji virzītas darbības
vecainis viens no mājas gara pavārdiem, kuru mieloja, noliekot ēdienus istabas aizkrāsnē
Kiprīda viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars
homofons viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda
homonīms viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas
Nuliadžuks viens no vārdiem jūras garam, inuītu mitoloģijas nozīmīgākajam garam
homomorfs viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām
heterogrāfs viens no vārdiem, kas tiek izrunāti vienādi, bet rakstīti dažādi
heterofons viens no vārdiem, kas tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti dažādi
heteronīms viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme
Melnais viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
serarūme vieta labības žāvēšanai zem rijas griestiem, virs ārdiem
zārdiens vieta, kur uz zārdiem žāvē pupas
ģeogrāfiskie nosaukumi vietvārdi
zadināt Vilināt, kārdināt
(ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
(ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
ievilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
ievilināt (savos) valgos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt kādu sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi
neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa
guga Vista (bērnu runā un kā mīļvārdiņš)
vulgaritāte Vulgāri vārdi, izteicieni
zārņi Zārdi
zeģeles Zārdi
zvārdes Zārdi
zvārdis Zārdi
krači Zārdi, sastatīti koki āboliņa, zirņu u. c. žāvēšanai klajā laukā
epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle

ārdi citās vārdnīcās:

MLVV

ārdi

LLVV

ārdi

MEV

ārdi