Paplašinātā meklēšana

Meklējam ārdi.

Atrasts vārdos (152):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (760):

sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
Spanglish _ironiski_ "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
močīt augumā aizvainot ar vārdiem.
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
figurants Aktieris bez vārdiem, statists.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem).
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
bocca Ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem.
ūbains Ar bārdiņu abās pusēs.
ūbelains Ar bārdiņu abās pusēs.
iešņākāt Ar bargiem vārdiem aprāt.
pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
ielabināt Ar labiem vārdiem pavedināt.
izkoderēt Ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt.
iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
izratavīt Ar stingriem vārdiem norīkot (darbos).
ratavīt Ar stingriem vārdiem steidzināt darbu.
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
atvārdoties Ar vārdiem atvairīt.
kremelēt Ar vārdiem otru grauzt, gremst.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
kriņāties Ar vārdiem uzmākties.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
aizbudzīt Ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom.
el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
grundys ārdi rijā.
lyntys ārdi rijā.
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem.
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem.
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem).
frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo.
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
Tragopogon orientalis austrumu plostbārdis.
verbofobija Bailes no vārdiem.
baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
bengulis Bērns (mīļvārdiņš).
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
plikmute Bezbārdis.
plikmutis Bezbārdis.
bezvārde Bezvārdis (1).
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi.
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem.
burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi.
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
šautrināt celt (labību) rijā uz ārdiem.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
sovārģis Cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis.
komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
ai. Citiem vārdiem (lat. "alias").
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās).
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
kārdināšana Darbība --> kārdināt.
kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds.
barkšis Dārdiens, rībiens.
žvurdzienis Dārdiens.
dārdinēt Dārdināt.
dārdzināt Dārdināt.
dārdzinēt Dārdināt.
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
bināri kodēts decimālais attēlojums decimālo ciparu attēlojums ar bināriem vārdiem.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi.
dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums.
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
lāva divi ārdi.
dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
parastais kazbārdis divmāju kazbārdis.
Aruncus dioicus divmāju kazbārdis.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
Ajants divu varoņu vārdi grieķu mitoloģijā.
rijdūris Divzaru dakša kūļu noņemšanai no ārdiem.
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā.
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām.
kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties.
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
garbārzdis Garbārdis.
izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu.
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem.
dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās.
trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
aizkārdināt Iekārdināt.
iekārināt Iekārdināt.
iestaldzināt Iekārdināt.
uzkārdināt Iekārdināt.
uzkārsināt Iekārdināt.
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimbniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
miltubārdis Iesauka, sirmbārdis.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
onīmi Īpašvārdi.
karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists.
nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
izkrustīt Izlietot, izmantot kristībās (par personvārdiem).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
sakārināt Izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu.
paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
izšautrināt izvietot, izklāt (labību) rijā uz ārdiem.
si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi).
interrogatīvie vietniekvārdi jautājamie vietniekvārdi.
Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni.
Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
Šēma Jisrael jūdu galvenās lūgšanas pirmie vārdi.
juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai.
spicbārdiņa Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
spicbārdītis Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
knakšis Kāds, kurš apvaino ar vārdiem vai rīcību.
karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties.
karināt Kairināt, kārdināt; arī ķircināt.
caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur".
Kairdīza Kārdifa - pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
Āberteivi Kārdigana, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberteifi_).
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
tīdīt Kārdināt.
kārdeklis Kārdinātājs.
nokārdināt Kārdinot novest līdz izmisumam.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies").
pārdienu Katru otro dienu; pārdienām.
blokkods Kods, kura vārdiem ir fiksēts garums.
silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs.
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater").
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi").
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
cikelītis Ķīļbārdiņa.
Aruncus sinensis Ķīnas kazbārdis.
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem.
oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam).
gānu vārdi lamu vārdi, apsaukāšanās.
mutesvārdi Lamu vārdi.
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
Roķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Vilcis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Viļķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
Bēlis Latviešu mitoloģijā – viens no mājas gara pavārdiem.
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem).
klauģis Lielībnieks, pļāpa, tukšvārdis.
gam Lieto "zem" vietā pirms vārdiem, kas sākas ar burtu "g".
beļeg Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
blad Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļadj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļadz Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļaģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļe Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļē Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļeģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļīīīn Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļiņ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļini Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļins Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
bļjads Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nahui Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nahuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
nāhuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
gaisin Lieto savienojumos ar darbības vārdiem "izgaist, gaist", to darbības uzsvēršanai.
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem.
atkarīgais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā.
neatkarīgais locījums locījums, kas vārdu savienojumā vai teikumā lietojams sintaktiski neatkarīgi no citiem vārdiem.
tiešais (arī neatkarīgais) locījums locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
atkarīgais (arī netiešais) locījums locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā.
Pater noster lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs ..."; pirmie šīs lūgšanas vārdi.
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
ievedināties Ļauties kārdinājumam.
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
onomatoloģija Mācība par vietu vārdiem.
terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu.
dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes.
liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības.
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus.
rožvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē rozi.
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles.
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu.
tūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem ārstē tūsku.
zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas).
asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu.
identifikācija mājdzīvnieku apzīmēšana ar vārdiem vai numuriem.
Gilberta-Varšamova robeža maksimāli iespējamais bināra lineāra blokkoda vārdu skaits pie uzdotā koda garuma un Heminga attāluma starp koda vārdiem.
kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem.
mātēns Māte (mīļvārdiņa veids).
spicbārdiņa Maza, smaila bārdiņa.
pakablīt Mazliet aizskārt ar vārdiem.
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris.
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš).
melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
melnbārzdis Melnbārdis.
Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
čubele Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube.
čubenīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube.
čubīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube.
čube Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā.
čubiņa Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā.
cibulītis Mīļvārdiņš (runājot ar bērnu).
pūpaliņa mīļvārdiņš aitai.
baraniņa Mīļvārdiņš aitai.
baranķīte Mīļvārdiņš aitai.
bicainīte Mīļvārdiņš aitai.
bigucis Mīļvārdiņš bērnam.
drāzteliņa Mīļvārdiņš bērnam.
suksariņš Mīļvārdiņš bērnam.
tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
pumpucis mīļvārdiņš cilvēkiem.
rūcītis mīļvārdiņš cūkai.
čugiņa Mīļvārdiņš cūkai.
uice Mīļvārdiņš cūkai.
kabele Mīļvārdiņš govij un ķēvei.
guča Mīļvārdiņš govij.
luža Mīļvārdiņš govij.
pūpaliņa Mīļvārdiņš govij.
tpruciņa Mīļvārdiņš govij.
tpruka Mīļvārdiņš govij.
tpruse Mīļvārdiņš govij.
tprutaliņa Mīļvārdiņš govij.
siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam.
Mačus Mīļvārdiņš kādam putnam (vēlams gailim); paliels gailis.
cika Mīļvārdiņš kazai.
ciga Mīļvārdiņš kumeļam vai zirgam.
joška Mīļvārdiņš mazai meitenei, kas mācās staigāt.
čubelīte Mīļvārdiņš mazai meitenei.
judelis Mīļvārdiņš mazam bērnam; nerātnis.
cibis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
maigulītis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
mažulis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
ņibra Mīļvārdiņš meitenei.
žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei.
pīpučiņa Mīļvārdiņš sievietei.
tprutulēns Mīļvārdiņš teļam.
mātuža Mīļvārdiņš vai noniecinoša uzruna mātei.
tūpīte Mīļvārdiņš vistai.
ausainis Mīļvārdiņš zirgam.
kužiņa Mīļvārdiņš zirgam.
čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
pūkainis mīļvārdiņš.
pūpalīte mīļvārdiņš.
mututiņa Mīļvārdiņš.
pūknāsis Mīļvārdiņš.
pūknāsītis Mīļvārdiņš.
pūknāstiņš Mīļvārdiņš.
imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu.
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
mutesvārdi Mutvārdi, runas forma.
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa.
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
mazvārdains Nerunīgs, vārdiem nabags.
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
bezskaņas vārdi neskanīgi vārdi; vārdi bez skaņas.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
dvīņi Nevajadzīgi, divreiz salikti vārdi.
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
zaimi Nievājoši vārdi, kas vērsti pret Dievu vai reliģiskas pielūgsmes objektu.
dievināšana No pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli.
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
narvot Noķengāt, nolamāt, aizskārt (vārdiem).
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem.
log- Norāda uz vārdiem, runu, valodu, domāšanu, zinātni.
logo- Norāda uz vārdiem, runu.
noštuidīt Norāt; ar vārdiem nomierināt.
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu.
noriebt Novērst ar burvju vārdiem.
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem.
netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu.
ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
pamāmiņa Pamāte (mīļvārdiņš).
atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
Heminga attālums par Heminga attālumu d(u, v) starp diviem vienāda garuma koda vārdiem sauc šo vārdu atšķirīgo pozīciju skaitu.
izvērsties Par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
sakārdināties Parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt.
sērt Parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
pušplēsts Parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
pārdīdzēt Pārdiedzēt.
pārdien Pārdienām.
pārdieņām Pārdienām.
pārdienis Pārdienām.
pārdieņš Pārdienām.
pārdilināties Pārdilt.
pārdimt Pārdimdēt (1).
pārdimt Pārdimdēt (2).
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
pārdienkunde Pastāvīgs pircējs, kas nāk ko iegādāties ik pārdienas.
apetītlīgs Patīkams, simpātisks; kārdinošs.
teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
ieaicinājums Paveikta darbība --> ieaicināt; vārdi, rīcība, ar ko ieaicina.
iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
pavēstīt Paziņot (kādu faktu) mutvārdiem.
nodot Paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, informāciju).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
pērkondārdiens Pērkona dārdiens.
pērkongranda Pērkons, pērkona dārdi.
bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
posesīvie pronomeni piederības vietniekvārdi.
uikāt Pieskatīt, vajāt (ar vārdiem un darbiem).
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
platbārzdis Platbārdis.
kazbārde Plostbārdis – asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
plostbārde Plostbārdis.
arnika Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
kazbārdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
plostabārzdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
plostbārdes Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
Tragopogon pratensis pļavas plostbārdis.
ipsissima verba precīzie vārdi (par citātu).
metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
provārdi Procedurālie vārdi, ko lieto radiotelefona procedūrā, lai standartizētu to.
meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
koprofemija Psihoseksuāla partnera stimulēšana ar necenzētiem vārdiem un teicieniem.
Tragopogon heterospermus pūkainais plostbārdis.
skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas.
linta Rijā kopā sastumti ārdi, kur seru uzlikt.
piesers Rijas daļa netālu no krāsns ar īsākiem (perpendikulāri īstajiem ārdiem novietotiem) ārdiem; sera krāvums uz šiem ārdiem.
interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām.
sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
vārds Runas valoda; mutvārdi.
verba volant, scripta manent. runāti vārdi aizlido, uzrakstītais paliek.
spļaut acīs kādam rupji, aizskarošiem vārdiem vērsties pret kādu, paust necieņu, izaicinājumu.
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
kreftīgs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem).
jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
antroponīmisks Saistīts ar personvārdiem vai to pētniecību.
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu.
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
sasērt Salikt, novietot (labību, linus) uz rijas ārdiem.
defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise.
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm.
seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls.
salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem.
salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem.
pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
papēdiņot Sarakstos, tabulās u. c., kur līdzīgi vārdi atkārtojas rindu vienā un tai pašā vietā, šos vārdus aizstāj ar pēdiņām.
CC kopija saraksts, kur minēti elektriskā pasta ziņojuma papildsaņēmēji, kuru vārdi un adreses norādītas ziņojuma galvenē.
bārdienītis Sārdienītis, bārenis.
rudbārzis Sarkanbārdis.
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
Aruncus aetusifolius savādlapu kazbārdis.
deponents Savienojumā "deponenti verbi" - dažās valodās sastopami darbības vārdi ar ciešamās kārtas formu, bet darāmās kārtas nozīmi.
izsauksmes Savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
skaitlis Savienojumā "skaitļa vārds": vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
milzen Savienojumā ar izmēru raksturojošiem vārdiem uzsver šo izmēru lielumu.
pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu.
bezsakara vārdi savstarpēji nesaistīti vārdi
atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem.
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza).
pīsors sers, rijā uz ārdiem salikta labība vai lini žāvēšanai.
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai.
Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete.
ubaģe Sijas, pie kurām piestiprināti ārdi rijā.
sirmulis sirmis (mīļvārdiņš).
binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra.
divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds.
trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds.
rukse sivēns (kā mīļvārdiņš).
skaitleņi Skaitļa vārdi.
kliedziens skaļi, kliedzot izteikti vārdi, teksts
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
asums Skarbi, asi vārdi, izteicieni.
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1).
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1).
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa.
logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu.
Talkas dzirnavezers Sudārdiņš, ezers Vestienas pagastā.
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim.
ķipa Tā kā; it kā; apmēram; bieži lieto kā parazītvārdiņu.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
cikliskais kods tāds lineārais kods, kurā, ja q koda vārds, kopā ar q ietilpst arī visi vārdi, kas iegūti no q, cikliski pārbīdot tā elementus.
psitacisms Tāds vārdu un jēdzienu lietošanas veids, kad neizprot pilnībā visu to saturu; spriešana par vārdiem, ne par to saturu.
divvārdu Tāds, kam ir divi vārdi.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem); arī garlaicīgs, neinteresants.
inhoatīvs Tāds, kas apzīmē darbības sākumu, piem., inhoatīvie darbības vārdi (piem., aizdegties).
švīņa Tāds, kas ar darbiem vai vārdiem gar otru berzējas.
leksik- Tāds, kas attiecas uz vārdiem, vārdu krājumu, leksiku.
leksiko- Tāds, kas attiecas uz vārdiem, vārdu krājumu, leksiku.
verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos; vārdisks.
vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu); arī literārās valodas normām neatbilstošs.
rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
glāstīgs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
glāstošs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām); arī slepens.
skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
daiļrunīgs Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
netulkojams Tāds, ko nav iespējams ar tieši atbilstošiem vārdiem pārtulkot kādā citā valodā (parasti par vārdu savienojumu).
perifrastisks Tāds, ko veido divi vai vairāki vārdi (par gramatisku formu).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2).
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
mīlināms Tāds, kurā izpaužas sirsnība, maigums (parasti par vārdiem, to nozīmēm).
zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
neģēlīgs Tāds, kura saturs aizskar un pazemo cilvēka cieņu (par vārdiem, izteikumiem).
izvēļņu josla taisnstūrveida josla, kas parasti atrodas displeja ekrāna vai loga augšējā daļā un kurā norādīti pieejamo izvēļņu vārdi.
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
dzelonis Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
aizliegts auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
sniedzējs tas, kas pauž mutvārdiem vai rakstveidā (kādu informāciju)
značit Tātad (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
salikts teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido vairāki patstāvīgi vārdi noteiktās gramatiskās formās.
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
sasaiste Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; kohēzija.
kohēzija Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; sasaiste.
galvene tekstu apstrādē - viena vai vairākas identificējošas rindiņas, ko drukā lappuses augšā, parasti lappuses numurs, datums, autoru vārdi vai dokumenta virsraksts.
personiskās informācijas pārvaldnieks tekstu apstrādes, datu bāzu un darbvirsmas piederumu programmu apvienojums, kas izveidots personiskās informācijas glabāšanai un uzziņu iegūšanai, piemēram, par noteiktā laikā un vietā veicamajiem darbiem, personu vārdiem, adresēm, telefona numuriem, maksājumu kārtojumiem.
lukta Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
lukts Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos.
terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
salikts termins termins, kas darināts no diviem vai vairākiem celmiem (diviem vai vairākiem vārdiem).
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
rasties Tikt izdomātam, atrastam (par vārdiem, nosaukumiem).
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
pielipt Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem.
starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
Tolka Tolkas ezers - Sudārdiņš Madonas novada Vestienas pagastā.
joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika.
limsts Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā.
limte Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā.
limts Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā.
lints Trīs kopā sabīdīti ārdi rijā.
zeigma Tropu 2 veids, darbības vārda lietojums kopā ar diviem vai vairākiem dažādās jēdzieniskās attieksmēs pakārtotiem vārdiem.
mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pec kam karalis dabūjis galu.
salemalek Turku un arābu apsveicināšanās vārdi: miers ar jums!
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
nosērt Uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai.
piesere Uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība.
līnta Uz rija ārdiem piesērtā labība vai lini.
dānis Uz rijas ārdiem novietoti dēļi (graudu, linsēklu žāvēšanai).
dārnis Uz rijas ārdiem novietoti dēļi (graudu, linsēklu žāvēšanai).
uzsērt Uzklāt labību uz rijas ārdiem žāvēšanai.
miegstoņa Uzmācīgs (ar vārdiem) cilvēks.
kraupēties Uzmākties, uzplīties (ar vārdiem, meklējot ķildu).
Engldeutch vācu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis).
izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (1).
izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (2).
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi.
apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības.
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda).
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
vārdainis Vārda brālis, kam tas pats vārds; sovārdis.
leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem.
sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā.
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
subliterārā leksika vārdi un stabilas vārdkopas, kas neatbilst literārās valodas kodificētajai normai.
draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
obscēniji Vārdi, kas sabiedrībā pieņemti par nepieklājīgiem, publiski neizrunājamiem un nelietojamiem.
vispārlietojamā leksika vārdi, ko lieto (var lietot) jebkurā funkcionālajā stilā atšķirībā no vārdiem, kurus lieto tikai atsevišķa funkcionālā stila robežās.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
šuks Vārdiņš aizlieguma izteikšanai, piem., šuks tu te iesi - tu nedrīkstu te nākt.
verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars.
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
intersemiotisks tulkojums vārdisko zīmju izskaidrojums ar nevārdisko sistēmu zīmēm.
aizbalss Vārdisks atbalsts.
nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums.
terminu vārdnīca vārdnīca, kur šķirkļa galvā doti gan atsevišķi vārdi, gan vārdkopas (termina funkcijā) un pamattermini doti kopā ar sinonīmiem.
biežuma vārdnīca vārdnīca, kur vārdi grupēti atkarā no to vārdlietojumu skaita tekstos.
personvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti personvārdi, parasti dodot norādes par to izplatību, cilmi, etimoloģiju.
svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
apvidvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādā apvidū lietoti savdabīgi vārdi.
blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
verbatim Vārds vārdā, ar tiem pašiem vārdiem.
oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta).
juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams.
antonīms vārds, kas pretstatīts citam vārdam pēc kāda nozīmes komponenta, piemēram, vārdi "liels" un "mazs" ir antonīmi
palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai).
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem.
hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām.
pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
v. Vārds; vārdi; vārdu.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs.
adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds.
apstākļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs.
adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds.
partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds.
interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; izsauksmes vārds.
izsauksmes vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
paronomāze Vārdu rotaļa, kas balstās uz skaņu līdzību - blakus tiek likti vārdi, kas fonētiski diezgan līdzīgi, bet nozīmes ziņā dažādi.
adjektivēt Veidot adjektīvu no citu vārdšķiru vārdiem.
adjektivizēt Veidot adjektīvu no citu vārdšķiru vārdiem.
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
žonglēt Veikli, bet ne visai godīgi operēt ar faktiem un vārdiem diskusijā, strīdā.
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
Velsa Viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām ("Wales"), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra.
gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
sinonīms viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes, piemēram, vārdi "pļāpāt" un "tērzēt" ir sinonīmi
heterotons Viens no diviem vai vairākiem vienādi rakstāmiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem ar dažādu zilbes intonāciju.
konversīvs Viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām.
reversīvs Viens no diviem vārdiem, kas nosauc pretēji virzītas darbības.
vecainis Viens no mājas gara pavārdiem, kuru mieloja, noliekot ēdienus istabas aizkrāsnē.
Kiprīda Viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām.
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
homofons Viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
Nuliadžuks Viens no vārdiem jūras garam, inuītu mitoloģijas nozīmīgākajam garam.
homomorfs Viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām.
heterogrāfs Viens no vārdiem, kas tiek izrunāti vienādi, bet rakstīti dažādi.
heterofons Viens no vārdiem, kas tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti dažādi.
heteronīms Viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme.
Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
serarūme Vieta labības žāvēšanai zem rijas griestiem, virs ārdiem.
zārdiens Vieta, kur uz zārdiem žāvē pupas.
ģeogrāfiskie nosaukumi vietvārdi.
zadināt Vilināt, kārdināt.
(ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
(ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
ievilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
ievilināt (savos) valgos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa.
guga Vista (bērnu runā un kā mīļvārdiņš).
vulgaritāte Vulgāri vārdi, izteicieni.
krači Zārdi, sastatīti koki āboliņa, zirņu u. c. žāvēšanai klajā laukā.
zārņi Zārdi.
zeģeles Zārdi.
zvārdes Zārdi.
zvārdis Zārdi.
epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas.
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.

ārdi citās vārdnīcās:

MLVV

ārdi

LLVV

ārdi