Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārdi.
Atrasts vārdos (154):
- ārdi:1
- ārdis:1
- vārdis:1
- ārdināt:1
- ārdiņas:1
- bārdiņa:1
- Kārdifa:1
- pārdien:1
- pārdilt:1
- pārdimt:1
- sefārdi:1
- vārdiņš:1
- Zamārdi:1
- zvārdis:1
- dārdiens:1
- dārdināt:1
- dārdinēt:1
- Dižbārdi:1
- igvārdis:1
- īsbārdis:1
- kārdināt:1
- kovārdis:1
- mutvārdi:1
- nevārdis:1
- pārdiebt:1
- pārdiegt:1
- pārdiena:1
- pārdienu:1
- pārdieņš:1
- pārdipēt:1
- pavārdis:1
- Polgārdi:1
- provārdi:1
- rožvārdi:1
- savārdis:1
- skārdijs:1
- skārdiņa:1
- sovārdis:1
- uzvārdis:1
- vārdisks:1
- zārdiens:1
- bezbārdis:1
- bezvārdis:1
- Bezvārdis:1
- čūskvārdi:1
- dievvārdi:1
- garbārdis:1
- kārdibens:1
- Kārdigana:1
- kārdinošs:1
- kazbārdis:1
- kulbārdis:1
- kūlbārdis:1
- kužbārdis:1
- pārdienām:1
- pārdienas:1
- pārdienis:1
- pārdieņām:1
- pārdimdēt:1
- rudbārdis:1
- skabārdis:1
- skārdinis:1
- spārdināt:1
- Sudārdiņš:1
- tūskvārdi:1
- vārdinīca:1
- zagļvārdi:1
- zilbārdis:1
- Zilbārdis:1
- asensvārdi:1
- asinsvārdi:1
- atdārdināt:1
- atkārdināt:1
- baltbārdis:1
- buramvārdi:1
- iedārdināt:1
- iekārdināt:1
- ievadvārdi:1
- izdārdināt:1
- izgārdināt:1
- izkārdināt:1
- kazbārdiņa:1
- ķīļbārdiņa:1
- melnbārdis:1
- mīļvārdiņš:1
- mutesvārdi:1
- nodārdināt:1
- nokārdināt:1
- padārdināt:1
- pakārdināt:1
- pārdiedzēt:1
- pārdilināt:1
- pārdipināt:1
- pavadvārdi:1
- plānbārdis:1
- platbārdis:1
- sakārdināt:1
- sirmbārdis:1
- tumšbārdis:1
- ugunsvārdi:1
- uzdārdināt:1
- uzkārdināt:1
- vārdinieks:1
- viltvārdis:1
- vīveļvārdi:1
- zilbārdiņi:1
- žīdbārdiņa:1
- aizdārdināt:1
- aizkārdināt:1
- atspārdinis:1
- balbārdieši:1
- bārdienītis:1
- bubuļbārdis:1
- daudzvārdis:1
- iespārdināt:1
- kārdinājums:1
- kārdināšana:1
- kārdinātājs:1
- labvārdieši:1
- lauzumvārdi:1
- liesasvārdi:1
- melbārdieši:1
- miltubārdis:1
- misiņbārdis:1
- nektārdisks:1
- pārdārdināt:1
- pārdimdināt:1
- pārdislocēt:1
- piedārdināt:1
- piekārdināt:1
- plostbārdis:1
- priekšvārdi:1
- rudbārdieši:1
- spicbārdiņa:1
- sūkalbārdis:1
- Vlārdingena:1
- zilbārdiņas:1
- lielvārdieši:1
- pārdienkunde:1
- pārdievošana:1
- pārdiskontēt:1
- prievārdisks:1
- sarkanbārdis:1
- iegārdināties:1
- izkārdināties:1
- pārdilināties:1
- polārdistance:1
- sakārdināties:1
- vecvīrbārdiņa:1
- dzirkstesvārdi:1
- pārdislocēšana:1
- pārdislocēties:1
- pārdislokācija:1
- pērkondārdiens:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, tāpēc no pareizrakstības viedokļa vēlamais variants ir *T krekls*. (šķirklī T-krekls)
- Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
- Valodas praksē bieži sastopama šāda rakstība, tomēr pēc pareizrakstības normām vārdi rakstāmi atsevišķi: _vēl viens_. (šķirklī vēlviens)
Atrasts vārdu savienojumos (45):
- Antonija kārdinājumi
- atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.)
- austrumu plostbārdis
- bezsakara vārdi
- bezsatura vārdi
- bezskaņas vārdi
- buramie vārdi
- citiem vārdiem sakot
- dieva vārdi
- divmāju kazbārdis
- dziesma bez vārdiem
- gānu vārdi
- ievest kārdināšanā
- ik pārdienas
- interrogatīvie vietniekvārdi
- izbīļu vārdi
- Kārdiganas līcis
- Ķīnas kazbārdis
- krist kārdināšanā
- lamāties pēdējiem vārdiem
- onomatopoētiski vārdi
- parastais kazbārdis
- pāriet (no vārdiem) pie darbiem
- pāriet no vārdiem pie darbiem
- pēkšņu vārdi
- pirts vārdi
- pļavas plostbārdis
- pretburvības vārdi
- prievārdisks savienojums
- pūkainais plostbārdis
- rotaļāties ar vārdiem
- šanas vārdi
- savādlapu kazbārdis
- sīpollapu plostbārdis
- skaistie dieva vārdi
- skaļi vārdi
- stāvokļa apstākļa vārdi
- trīsstāvīgi lamuvārdi
- turēties kopā no piķa un dievvārdiem
- uguns vārdi
- vārdi atlec kā no sienas
- vārdi krīt auglīgā zemē
- vārdiskā izskaņa
- vārdisks portrets
- zelta vārdi
Atrasts skaidrojumos (200):
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem
- adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem
- aizķert vārīgā vietā aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- figurants Aktieris bez vārdiem, statists
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
- Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
- Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
- Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
- Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
- Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
- stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli
- sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem)
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- bocca ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem
- ūbains ar bārdiņu abās pusēs
- ūbelains ar bārdiņu abās pusēs
- iešņākāt ar bargiem vārdiem aprāt
- pīnēt ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu
- ielabināt ar labiem vārdiem pavedināt
- izkoderēt ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt
- iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
- izratavīt ar stingriem vārdiem norīkot (darbos)
- ratavīt ar stingriem vārdiem steidzināt darbu
- pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
- atvārdoties ar vārdiem atvairīt
- kremelēt ar vārdiem otru grauzt, gremst
- iegalvot ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
- dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
- kriņāties ar vārdiem uzmākties
- piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
- aizbudzīt ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al
- ārdes ārdi
- ārdiņas ārdi
- ķērpi ārdi
- ārdis ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
- kārnes ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- grundes ārdi (rijā)
- grundys ārdi rijā
- lyntys ārdi rijā
- ārdavas ārdi rijā
- Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem
- Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem
- Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem)
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi
- dziesma atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.)
- meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
- ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko)
- monu-khmeru valodas austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi
- Tragopogon orientalis austrumu plostbārdis
- verbofobija Bailes no vārdiem
- baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
- bengulis Bērns (mīļvārdiņš)
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- zūzāt bez vārdiem dziedāt, svilpot
- zūzēt bez vārdiem dziedāt, svilpot
- plikmute Bezbārdis
- plikmutis Bezbārdis
- bezvārde Bezvārdis (1)
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
- baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
- Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
- izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību
- uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi
- pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu
- laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem
- burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi
- pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai
- klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
- tecēt būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem)
- uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
- šautrināt celt (labību) rijā uz ārdiem
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
- sovārģis cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis
- komiķis cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus
- garleņķis cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka
- ai. Citiem vārdiem (lat. "alias")
- IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās)
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem)
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
- kārdināšana darbība --> kārdināt
- kidņaks darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību
- pārdislokācija darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties
- žvurdzienis Dārdiens
- dārdeklis Dārdiens, grāviens, dārds
- barkšis Dārdiens, rībiens
- dārdinēt Dārdināt
- dārdzināt Dārdināt
- dārdzinēt Dārdināt
- atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko)
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli)
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- vēstīt darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt
- stāstīt darīt zināmu (ko) mutvārdiem
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
- papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
- bināri kodēts decimālais attēlojums decimālo ciparu attēlojums ar bināriem vārdiem
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
- dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi
- dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums
- angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
- lāva divi ārdi
- dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu
- parastais kazbārdis divmāju kazbārdis
- Aruncus dioicus divmāju kazbārdis
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
- Ajants divu varoņu vārdi grieķu mitoloģijā
- rijdūris Divzaru dakša kūļu noņemšanai no ārdiem
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā
- apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem
- dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
- dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
- dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
- dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu
- vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
- reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām
- kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
- fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās
- garbārzdis Garbārdis
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi
- proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu
- Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību
- Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem
- dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
- Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
- centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās
- trāķiešu valoda ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
- aizkārdināt Iekārdināt
- iekārināt Iekārdināt
- iestaldzināt Iekārdināt
- uzkārdināt Iekārdināt
Atrasts piemēros (37):
- vajadzēt - Drīz vajag nākt vilcienam,- gastronomiskās pārrunas par to, vai kartupeļi drīz būs izcepušies, pārtrauca Pica vienaldzīgie vārdi.
- pieskaitīt – Mēs esam trīs (pie šiem vārdiem viņš žigli paraudzījās Ritā, kuru nebija pieskaitījis).
- aizņemt — Baltā Saturna kantoris un grāmatvedība, pēc jūsu vārdiem, atrodas viesnīcā un aizņem tur trīs numurus.
- pavasarīgs Abām īsti pavasarīgi vārdi — Maija un Ieva.
- vārds Abas māsas apņēmīgi centās ar asins apstādināmiem vārdiem apturēt pūķa asinis.
- salds Ar saldajām runām un uzslavas vārdiem viņi pieviļ vientiesīgo sirdis.
- vientiesīgs Ar saldajām runām un uzslavas vārdiem viņi pieviļ vientiesīgo sirdis.
- mūsdienas Ar tām citiem vārdiem varēja izteikt to pašu domu, ko mūsdienu dzejā aizliedza cenzūra.
- pūšana Arī druvu un mājas dzīvē turējās pie dažādiem pagānu kultiem: auglības kulta, svētības kulta, dažādiem pagānu māņiem un burvestībām, ko sajauca ar katolicisma paliekām māņticības garā, pilnos ziedos bija pareģošana, zīlēšana, īpašo dienu un laiku cienīšana, piektvakars, ceturtdienas priekšvakars, krusta diena, pūšļošana, vārdošana, sāls pūšana, kannas raudzīšana, nešļavošana, buršana ar Bībeles pantiem un citiem svētiem vārdiem slimību, sevišķi asinssērgu un ugunsgrēku gadījumos, svēto un svētbilžu cienīšana- pret visu to nebija tik viegli cīnīties, it īpaši mācītājiem, kas no svešatnes bija ienākuši, nepazina šejienes ieražas un neprata latviešu valodu.
- kalks Arī kalks – vārdi, vārdu savienojumi un frazeoloģismi, kas burtiski veidoti pēc citas valodas parauga, – ir samērā izplatīts paņēmiens.
- kreftīgs Asāk teiktu, ar kritizējošo elementu un kreftīgiem vārdiem, kurus televīzijā aizstāj ar pī-pī.
- dižgabals Ātri tuvojās dižgabalu dārdi, kas dunēja kā dzimtenes bēru zvani.
- medusmaize Atzīšos, šie vārdi manām ausīm bija kā medusmaize.
- dzīšana Bet par to Saeimas projām dzīšanu manuprāt tas ir lieks laika un naudas tēriņš, jo kamēr tauta nesapratīs, ka ne jau plika ideoloģija lietas bīda, tad Jēkaba ielā un Brīvības ielā mainīsies tikai uzvārdi, nevis darba stils.
- indētājs Bet tad atvēru ziņas, kur bija Navaļnija indētāju vārdi un bildes.
- kalt Bet tam aiz muguras ir nesen kaltas akmens kapu plāksnes ar krievu burtiem un vārdiem.
- darbs Bet vārdiem te nav vietas, te darbs austiņām, caur kurām Marss ir spējīgs uzrunāt ikvienu, kam sirds atvērta vai tās pašā ausis nav tapušas nomīdītas no ziloņiem.
- nozīmīgs Bet visi nozīmīgie vārdi jau bija pateikti pagājušo sestdien un atkal atkārtoti šodien " Tulpē", saskandinot šampanieša glāzes.
- reiz Bet, ja nu reiz mamma palika dusmīga, tad tas bija tā, ka mēs jutām viņas attieksmi – pietika ar vārdiem, lai saprastu, ka viņa nav priecīga par to, ko esam izdarījuši.
- paturēt prātā Billei patika gari, sveši vārdi, un viņa tos labi paturēja prātā.
- vārds Billei patika gari, sveši vārdi, un viņa tos labi paturēja prātā.
- vārds Cerēju atrast zīmīti, kurā man noteikti ir veltīti mīļi vārdi, bet – nekā!
- attiekties Citiem vārdiem, šīs pārbaudes ir nevis lode, kas lido jūsu virzienā, bet gan brīdinājums nopietnāk attiekties pret savu veselību.
- zīdains Daļēji dievišķas, bet lielākoties kārdinātājas - modeles, tērpušās zīdainās tunikās un smailpapēžu zābaciņos soļoja garām kaujas ratiem un Venēras statujas reprodukcijām.
- laiks Darbības vārdiem ir trīs vienkāršie laiki vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne un vienkāršā nākotne, un trīs saliktie laiki saliktā tagadne, saliktā pagātne, saliktā nākotne.
- adjektīvs Daudzi raksti vētīti latviešu valodas morfoloģijas problēmām: adjektīviem, skaitļa vārdiem, verbiem un prepozīcijām.
- zudība Daudzi vārdi uz mūžīgiem laikiem ir gājuši zudībā, tomēr pa kādam ir saglabājies.
- sievišķīgs Diānai patika kārdināt puišus, sajust savu sievišķīgo spēku.
- vēlējums Dīvaini, bet pēdējie vārdi noskanēja kā sirsnīgs vēlējums.
- buņģieris Es – mākslinieks brūnās ādas kedās, gariem, blondiem matiem, šķidru kazbārdiņu – tāds buņģieris.
- vēl Es toreiz vēl iedomājos, ka tie droši vien ir vienīgie vācu vārdi, ko viņa zina.
- līdzīgi Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus.
- parakstīt Fotogrāfiju zvaigzne parakstījusi ar vārdiem« pēdējā šīs vasaras fotogrāfija».
- pavadīt Georgs bija labs stāstītājs, taču viņa angļu valodā arī diezin vai bija vairāk par tūkstoš vārdiem, tāpēc viņš teikto pavadīja ar izteiksmīgām grimasēm un žestiem.
- atvasināt Grāmatās atsevišķi izcelti uzdevumi, kas veicami mutvārdos (atbildēt uz jautājumiem, pastāstīt, tulkot, locīt darbības vārdus attiecīgajā laikā) un rakstveidā (tulkot, no darbības vārdiem darināt lietvārdus, no lietvārdiem – īpašības vārdus, ar prefiksu atvasināt jaunus darbības vārdus u. c., veidot teikumus, iesaistot norādītos izteicienus).
- piekrist Iespējams, skolotāja jautāja, vai mēs viņu labi saprotam un piekrītam viņas vārdiem.
- sazemēties Ilonas uzaicinājums senajiem “Autogrāfa” autoriem pulcēties Pinteļa ezera krastā pie laukā vārītas jēra zupas katla vēl ilgi liks atcerēties brīnumainu vasaras vakaru, kad basām kājām gribējās sazemēties ar ne tik sen pārķemmēto pļavu, kad salmu rituļi kalpoja par skatuvi un skaļāk lasītu dzejas rindu vārdi sasaucās ar atbalsi.
ārdi citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv